"Produkcijas ražošana šomēnes noritējusi īpaši gludi, bez aizķeršanās. Pārdošanas rādītāji ir auguši un izteikta izaugsme novērojama Zemgales novadā.

Visveiksmīgākā marketinga kampaņa izrādījusies tieši tā, kuras ideja tika pasmelta no konkurentiem, pārspējot tos izpildījumā."

Vairāk lasi šeit:
https://www.vannasbumbas.lv/04-2025-atskaite

P.S. Vai tu jau iečekoji jauno džinglu?:
https://suno.com/song/5174d99f-7aa0-4c50-b218-5bb9f753fa2c

https://suno.com/song/3feb8354-8c45-4821-b298-0b516dc02eee

https://suno.com/song/074f0951-3171-43bb-b46e-73f209f87763

Jau iepriekš atvainojamies, ja pielips uz visu dienu!

https://suno.com/song/827d266c-3273-47ba-8e0b-cec6d34b92c0?sh=SQ1PRP80oqWvppnJ

Šoreiz mīklas šķiet tīrie jaukumiņi, atbildes rodas vienas pēc otras. Pēdējā paliek Plakanais asfalta tilts, kur nevar uzreiz saprast – tātad tuvumā tilts, upe? Kas maina nosaukumu, vai upe? Pārskatām novada upes, idejas nerodas, bet tad izskan vārds "Reņģe" un uzreiz skaidrs – reņģe taču pārtop par šproti! Internetā atrodas bilde ar vārtu stabiņu, skaidrs, kur jābrauc.
Super, šoreiz visas mīklas atrisinātas bez hintiem. Tikai šis nosaukums palika nesaprasts, kas par asfalta tiltu?
Sestdienas rīts, pirms 9.00 piebraucam pie Tērvetes rehabilitācijas centra, pa taku uz labirintu, nav pārāk tālu jāiet un var pagūt vēl bez biļetes. Sāk jau snigt, labirintā satiekam komandu Abi divi trīs vienā, laiks iet, beigās jau visi esam nonākuši strupceļā, bet cipars vēl nav. Beidzot acīgais kolēģis atrod mazo plāksnīti, kam visi stāvam praktiski blakus. Pilsdrupās arī kopā ar Abi divi trīs vienā, nu jau sniegs un vējš arvien niknāks. Braucam tālāk uz Zebreni. Turpmākie punkti iet ātri, izņemot "Temu Venēcija". Aprakstā minētais puķupods
sajauc prātu un neļauj iet tālāk, jo nekā zem tā poda nav, bet tak jābūt atslēgai. Putenis uz100%, kaut kāda mentāla iestrēgšana, tikai centrāles palīdzība atsvabina un tad jau ātri sanāk ūdeni saskatīt ciparu. Bez telefona mērcēšanas vismaz! Pēdējais paliek "Blēras Raganas Haltūra". Ir jau skaidrs, ka jābrauc uz Zodiaka apli, kur ir tādi stabi. Abi divi trīs vienā sniegu jau noslaucījuši, un šis arī ir ātri.
Lādes mīkla – nu te ir auzas. Nu tā negribas ņemt hintu, bet nekas īsti nav skaidrs. Aizbraucam uz Lustes pilsdrupām, jo googles foto ir redzams, ka tur blakus sarūsējis kāpurnieks, arī sējumi visapkārt, grausts. Konstatējam, ka tur viss privāts tagad un nē, nebūs. Atrodam graustu ar sējumiem apkārt Krimūnu pagastā, netālu milzīga akmeņu kaudze… Bet arī nē, nekā nav. Beigās tiek paņemts hints un tad jau viss skaidrs, kur braukt.
Šķiet, ka kokā kovārņu vai baložu ligzdas : )
Paldies centrālei par laukumu! Viss bija ideāli, nu vienīgi tas sniegputenis tāds pretīgs sanāca.
Paldies Abi divi trīs vienā par kompāniju rīta pusē!

“Plakanzemes varenais bridiens”, <A2 3-1> reports

Īsais variants: https://suno.com/song/caf2c776-4ae0-4d44-b607-2a37b51a51d9?sh=DcqdBSlPFg6YCUyE
Saistītie un nesaistītie varianti (papildus mūzikas kolekcijai Rubas braucieniem, kam nepieciešams. Komerciālai licencei ir savas priekšrocības. :)): https://suno.com/@kunzlv

Garais variants: Vēl pirms laukuma mīklas tiek publicētas, esam visai droši par 3 punktu dislokācijām - 100% Stirnās (Spoku ciems ar pēdējo guni loga rūtī - mums pat ir bilde ar šo guni! Potenciālās vietas - apaļais pagrabs pie muižas, mazais namiņš lejā pie dīķa vai pamestās vējdzirnavas tīruma vidū aiz cūku kūts), 95% Pokaiņu mežs un 90% Tērvetes dabas parks (kaut gan nedomājam, ka maksas daļā). Jābūt arī Dobelē, bet bez saprašanas - kur. Uz aprīļa pirmo sestdienu tiek ieplānots laukuma apmeklējums, jo tā ir vienīgā brīvā aprīļa nedēļas nogale šobrīd, ko var veltīt 7niekam.

Mīklas līdz pusnaktij negaidām, jo agri darbiņš jāmīl, citādi laukumam iztērētos penijus neatpelnīt. No paša rīta uzmetam skatu mīklām un ātri, baudot rīta brūno dziru, atzīmējam Tērvetes dabas parka labirintu PAZUST, LAI ATRASTOS mīklai, Pokaiņu mežu BLĒRAS RAGANAI un Stirnas MIRONIM, lai detalizētāk pētītu vakarā pēc darba, kur tieši ir tas, ko meklējam. Vakarā Stirnās tiek atzīmēts apaļais pagrabs pie pašas muižas ēkas, jo bilde sapas ar mūsu ģimenes arhīva foto no nesenās decembra beigu ekspedīcijas uz šo spoku ciemu, taču Pokaiņu mežs gan sagādā vilšanos - īsti nevar saprast, kurā vietā ir tie apzāģētie koki. Pēc kartes atrodam Balto kalnu - hmm! Vai tik #Centrāle nav kaut ko safīčojusi šajā vietā? Ja nē, būs kārtējā flekskursija. Iepazīstamies ar taku garumu - 15km! Au, kā kājas sāka sāpēt! Atceroties Limbažu laukuma episko 4h bridienu pa mežu, iestājas neliels panīkums. LVM Pokaiņu meža karte? Nē, neesam tādu redzējuši…

Pamazām, pēc daudzu ezera laipu izpētes, nonākam pie secinājuma, ka TEMU VENĒCIJA varētu būt Stirnām pretējā Lielauces ezera krastā pie muižas (vai laipām). Īsti nav skaidrs, kur tas puķupods pie iekšpagalma, bet brauks lūrēt - a ja nu paveicas? Pārējais gan bez hintiem neminās - SAJUKT PRĀTĀ bez KINTSUGI nav atminams, bet KINTSUGI ir pārāk daudz to līdzeni pļauto zālienu. PLAKANAIS ASFALTA TILTS vispār bez poņas - kas iepeld akvatorijā, par ko pārtop? Mums kuģošanas zināšanas nekādas, izpīpēt galīgi neko. Trešās dienas pievakarē atveram hintus. OK, pirmais tā kā varētu būt Dobeles pils pļautais zāliens, tā kontūra labajā pusē tā kā ģeldētu. Par SAJUKT PRĀTĀ arī rodas versija, bīdot nogriežņus, ka kaut kā baigi tuvu Bikstu kapsētai viss liekās, vienīgi nevar precīzi nolikt, jo nav precīzi zinām divu citu mīklu atskaites punkti. Tie 4,7km no Zebras muižas arī tādi ļoti tricky - nevar to nogriezni precīzi piestiķēt, bet kaut kā ļoti uz tiem Bikstiem velk. Būs bradāšana…

Paliek tas sūda ASFALTS. Hints īsti nepalīdz, jo iedomātā “zebra” (gājēju pāreja) galīgi neiet kopā ar kuģošanu - nu, galīgi neiet kopā! Mēģinām ij šā, ij tā - nekā! Kuģošanas termini izstudēti (sen nebijām tik dīvainus vārdus burtojuši) - nav. Jūras ģeoloģija izstudēta (te maķenīt saprotamāk) - nav. Kā laivas mūsu Dievzemītē senatnē tika sauktas, izstudēts (kāds sakars Zemgales lejasgalam ar laivām???) - nav. Atliek vien divas vietas - Zebrus muiža un Zebrene katra savā ezera pusē. Aiztelegrāfējam lūgumu pēc pendeles VŠ, bet tur ilgs klusums (nav gājuši šo laukumu, bet sirdīgi domā par mīklu). Zebrus ezera labajā pusē muižā neko jēdzīgu sazīmēt nevar, tāpēc pieķeramies salmiņam - Zebrenes luterāņu baznīcas drupām, kas, mežā ieaugušas, stāv maķenīt uz ziemeļiem no Zebrenes. Bildes ļoti skopas, informācija arī (ak, vai!), taču VŠ smadzeņu pods vāra virumu daudz ātrāk - ienāk atzinums par ideju un tūlīt pat arī hints par vietas agrāko nosaukumu. Mēs vēl esam smadzeņu viruma pārliešanas procesā citos traukos, tobiš, ar čīkstošu skaņu un ļoti lēnām pārfokusējam uzmanību uz granīta stabiem, kuros tas krusts ar sētas elementu varētu būt. Un tad kā ar veseri pa čuguna pannu - Reņģe! Zebreni taču agrāk sauca par Reņģi! Un pēkšņi mīklā viss saiet - tik vienkārši un ģeniāli! Pat jūrskolā nav jāiet. Punkts ir Reņģes muižas parkā. Tā arī tā minēšana pabeidzas ar diviem šaubīgiem punktiem (Lielauces muiža un Bikstu kapsēta) - esam gatavi Dobeles apgabala flekskursijai. Taču izbraukšanas pievakarē diskusija par Zebreni turpinās - nu, nav miera uz mīklas bildi raugoties! Kur, pie velna, var būt tik augsti granīta stabi un kāpēc tieši muižas parkā? Gugulī tiek šauts uz labu laimi - “Zebrenes kapsēta” un… da’ yopt! Tiešām kapsēta! Pat bildes uz to norāda - pamesta un ar vajadzīgo krustu vārtu staba galā. Beidzot ir īstais punkts! Zebrenes pamestā baznīca un muižas parks tiek strīpoti no saraksta - tā topu rotā Zebrenes kapsēta, bet… neīstā. Jaunā nevis bildēs redzamā. Taču ar šo pietiek, lai mierīgu sirdi varētu iet baudīt pirmsrubas čučiņu, jo no rīta ellīgi agri jāceļas, gluži kā uz darbu.

Izbraucam tik tiešām ļoti agri, jo čujka, ka būs riktīgs bridiens dēļ dažiem švaki atminētajiem punktiem. Bez tam ir vēlme bez maksas iešmaukt un tikpat neredzamiem pazust no Tērvetes dabas parka bez peniju tērēšanas. Īsi pirms izbraukšanas uzmetam aci laika prognozei (oi, fakk!), taču ekipējumā neko diži nemainām - gan jau saies arī tā! Vienīgi paķeram līdzi portatīvo datoru ērtākai SAJUKT PRĀTĀ mīklas punkta triangulācijai - šo mīklu vēl joprojām uzskatām par neatminētu, jo rīta kapijas pauzē argumenti ir gana spēcīgi tam, ka divas kapsētas laukumā jau nu toč’ nebūs. Līdz gandrīz Tērvetei baudām saulainu, bet aukstu pavasara rītu, iemūžinot bildē brīnišķīgu saules apspīdētu baznīciņu, taču pēc tam sākas debesu fakaps daudzu stundu garumā.

Tērvetes dabas parku sākumā mēģinām šturmēt caur galveno ieeju, taču šlagbomis un divi viens aiz otra aizvērtie vārti ātri mūs nomierina - ar mašīnu piebraukt tuvāk neizdosies. Pārkings pie A. Brigaderes muzeja brīvs, tur arī metam mašiņu mierā un ātri jožam pāri gravai - kaut arī parka darba laiks ir no 9 rītā, pašreizējos septiņos neviens jau netraucē no mums naudu iekasēt. Rīts auksts, ļoti vējains. Lielām pārslām sāk snigt sniegs. Izlauzušies cauri sagāztās malkas valstībai, tālāk jau dodamies pa taku - izskatās, ka esam vienīgie šajā parkā. Sajūta dikti spocīga. Labirints mūs sagaida ietīts smalka sniega purgā, kas mums par laimi drīz pabeidzas, taču snigt nepārstāj. Sākumā nopētām visus baļķus ārpusē, īpaši neko necerot tur atrast, jo mīklā skaidri un gaiši norādīts “ar nolūku pazust, nonākt strupceļā, lai tikai gūtu jaunus atklājumus”. Tā nu mēs sākam savu pazušanas pasākumu labirintā. Tiek izstaigātas visas ejas, nopētīti dēļi, bruses, stabi, apiets tam labirintam apkārt, izrāpots strupceļos četrrāpus, lai palūrētu, vai tikai nav kas riebīgs sastrādāts no #Centrāles puses - nekā. Kaut kur ap deviņiem pašaujam vaļā hintu - nepalīdz, jo tāpat zinām, ka jāmeklē strupceļā. Vienīgi norāde “krūšu augstumā” mazliet palīdz, jo vairs nav tas galvas grozīšanas karuselis. Ap to laiku pamanām, ka labirintā neesam vienīgie - vēl kāds ienirst šajā eju vājprātā un nekontrolēti grozās kā aptracis vilciņš. Tā izrādās “Cekuldūkuru” komanda. Sākumā strupceļos un ejās maisāmies viens otram pa kājām - šamējie vēl mierīgi, mēs jau manāpi sapīkuši un dusmīgi, jo iet jau meklējumu trešā stunda ar rezultātu 0:1 #Centrāles labā. Rit laiks, bradājot pa labirinta dubļiem un abas komandas nomaina viens otru teju vai katrā strupceļā, pat karte nepalīdz, jo nekā uz tiem dēļiem nav. Šobrīd vairs īsti nevar atcerēties, bet laikam pēc kādas krietnas pusstundas, izmainot savas pakaļas kādā labirinta centra strupceļā… “O, bļa!” izdodas tete-a-tete nostāties iepretim kapara plāksnītei starp dēļiem. Beidzot!

Pie ieejas kontrolpunkta atvadāmies no Cekuldūkiriem, novēlot viens otram veiksmi tālākos meklējumos. Pirms Dobeles pilsdrupu apmeklējuma mēs vēl aizbraucam uz bijušo Tērvetes padomiskās armijas bāzi, taču tur, kā izrādās, meklēt vairs nav ko - pilns ar privātām teritorijām, kur līst iekšā galīgi nav vēlmes. Tāpēc, daudz nedomādami, dodamies uz Dobeli, kur atkal satiekam Cekuldūkuru komandu izkliedus bradājot pa pilsdrupu teritoriju. Atkal sasveicināmies un… pie pilsdrupu sienas gandrīz uzreiz atrodam skaitli. Šis gan bija ātri!

Kurp aizbrauca Cekuldūkuri, īsti nepiefiksējām, bet mums nākamais ir Pokaiņu mežs. Vēl pēdējo reizi iemetam aci kartē - tuvāk Baltajam kalnam vai centrālai ieejai ar pārkingu? Neliela diskusija un izlemjam tuvāk centrālajai ieejai, jo tur vairāk apskates vietu. Kam ir jānotiek, lai mēs beidzot sāktu domāt pareizi? Pareizi, nelielam fakapam. Pokaiņu mežs mūs sagaida fantastiski skaistā ziemā - sniegs te sasnidzis jau pabiezā kārtā un turpina intensīvi snigt. Tikmēr mēs no izbrīna platām acim ienirstam baltajā ziemā. Neviens, galīgi neviens vēl šodien šeit nav staigājis! Cerību spārnoti ātri soļojam pa taku uz priekšu - kad nestrādā galva, strādā kājas. Nevar teikt, ka šī pusotras stundas krustu šķērsu garā pastaiga pa Pokaiņu meža līkumotajām un paugurainajām takām līdz Baltajam kalnam ir zemē metama - tik skaisti piesnigušu mežu mēs sen neesam redzējuši. Nule pagājušajā ziemā pavisam noteikti nē. Bizojot pa piesnigušā meža takām, izbaudām pasakainu ziemu, taču Baltajā kalnā uzrāpojam jau galīgi pārguruši un izbesījušies. Nu, kur ir tās Blēras raganas pagales?! Kalna galā ir norāde uz Lielvārdes jostas rakstiem rotāto stabu, taču mēs dodamies no kalna lejup uz avotu pusi, lai pusceļā pārdomātu un grieztu atpakaļ, jo tas stabs izrādās no koka. Varbūt tur Blēras ragana ir izvietojusi savas pagales? Baltā kalna virsotnē atkal baudām fantastisko ziemas skatu, mēģinot saprast, kurā virzienā ir tas jostas stabs. Ā, tur! Rikšojam, fiksi! Kārtējais pārskrējiens kalns-leja-kalns uz kārtējo mānekli - nav. Besī ārā! Kur tad meklēt to Blēras raganu? Tiek paraut vaļā hints, kas atkal neko nepasaka, vien to, ko mēs jau zinām, bet nezinām, kur jāmeklē. Izmisumā tiek gaidīts, kamēr internets, laužoties cauri kārtējai purgai un strīķējoties gar apsnigušo koku galotnēm, piegādās 1 megabaita smago Pokaiņu meža karti PDF formātā. Nesagaidām un brienam atkal meža takās, sekojot kārtējām norādēm uz nekurieni. Kaut kur pie Pokaiņu apļa ceļa, karte beidzot ir lejupielādējusies. Kamēr viens rubaks aktīvi bizo apkārt, pētot vai tik pie kārtējiem akmeņu krāvumiem nav kāds Blēras raganas pagaļu aplis, otrs domīgi veras kartē, mēģinot saskatīt, kur mežā varētu būt koku aplis un kā, pie velna, šams saucās. Kopīgiem spēkiem, slaukot krītošo sniegu no telefona ekrāna, beidzot (!!!) tiek izštukots, ka kaut kas piemērots varētu būt meklējams Zodiaka aplī, kas atrodas pavisam netālu - vien kādas 10 minūtes ko iet. Tas tā kā atbilst arī hintam.

Zodiaka aplī ātri vien tiek detektēts pareizais sēžamais, vienīgi tas mazais sūdiņš… Viss ir pamatīgi apsnidzis, nākas tīrīt katru beņķu virsmas un mēģināt saskatīt kaut ko. Pēc piecām minūtēm rokas ir oranži violetā krāsā, nejēgā pārsalušas, jo cimdu jau nav līdzi. Vēl pēc kāda laika uz Jaunavas zīmes krēsla tiek pamanīts svaigs skrūves urbums, bet cipara nav. Rodas neviltotas aizdomas, ka kāds ir savācis skaitli. Ziņa #Centrālei, vai Jaunava ir īstais beņķis? Nē, Skorpions. Nu, varbūt nevajadzēja uzreiz tik tieši kā ar kulaku pa aci, bet… vienalga paldies! Tas ieekonomēja mūsu laiku, atrodot 20 centu monētu. Atliek vien sīkums - aizkulties atpakaļ līdz mašīnai, jo esam gandrīz diametrāli pretējā pusē mežam. Tā nu kājām brienam pa zemes apkārtceļu, pusceļā atkal satiekot Cekuldūkuru komandu, kas ar mašīnu brauc savākt savu pēdējo punktu, kamēr mēs vēl kādu pusstundu soļojam līdz stāvvietai.

Pēc šīs mega pastaigas dodamies uz Stirnām - uz mūsu zināmo pagrabu. Kaut arī piebraucam no citas puses, ziloņu taka sniegā līdz pagrabam skaidri norāda, kur jāmeklē. Bet mēs jau tāpat to zinām, vienīgi, atšķirībā no iepriekšējās reizes, šoreiz pagrabam durvis ir aizvērtas. Kamēr viens rubaks pārbauda trepes uz plāksnītes neesamību, otrs jau sauc no “kazemātiem” - IR! Šis bija vienkārši, varbūt tāpēc, ka zinājām, kur meklēt. Ārā izejot, pavīd doma palaist dronu aerofoto biužām, taču negantais vējš un kārtējā sniega ķēpa ātri vien norāda uz šī pasākuma bezjēdzību. Jābrauc vien tālāk.

Lielauces ezera laipas vienam no rubakiem šķiet tikpat neatminēta mīkla kā šaubīgie Biksti, taču otrs rubaks sparīgi iestājas par savu atminējumu - nečīksti, būs! Un brauc vienreiz! Pie ezera vējš ir tik negants, ka gāž teju no kājām nost. Kāds asprātis šajā trakajā vējā ir palaidis dronu, kas izmisīgi sīc un mēģina tikt prom no muižas koku zariem. Vēl netikuši līdz pašam ezeram, uz slidenās laipas atveram hintu - te mēs galīgi negribam pavadīt stundas. Hints norāda uz kastaņbrūno mājiņu, bet pārējais šķiet nenoderīgs. Kamēr viens rubaks jau šturmē lielā vēja viļņos šūpoto būdu, otrs izdomā pažūrēt kaut ko vairāk laipas galā, taču tālu netiek - špagatā izbīdītās apakšējās ekstremitātes un potenciālais slapjums dibengalā ātri nokancelē šo pārgalvīgo ideju. Taču šī pauze un ašās pārdomas par dzīves neparedzamajām peripetijām nāk par labu - pie kastaņbūdas salauztās un nogrumušās pārejas zem ūdens tiek pamanīta vajadzīgā plāksnīte… dziļi. Vienīgi ne sūda saskatīt nevar, jo ūdens ir duļķains un neganti atspīd tā virsma. Melnos ciparus mēģinām ieraudzīt gan šā, gan tā, taču vienīgais ciešamais rezultāts ir pabāzt telefonu zem ūdens un nofotografēt. Kabatas lukturītis arī šajā procesā tiek nevāji paslīcināts. Taču rezultāts ir ļoti nepārliecinošs, ciparus knapi var salasīt. Telegrafējam #Centrālei, ka punkts ir “buļ, buļ”, uz ko pienāk neganta atbilde - tā tas arī bija domāts. Uff, nu gan negantnieki!

Braucam tālāk uz Zebrenes kapiem, kur punkta dislokācija ir svarīga pēdējās mīklas atrisinājuma triangulācijai. Pa ceļam nopētām piesnigušo muižas parku, taču kapsēta nesniedz gaidīto atbildi meklētajam - tā ir pavisam cita kapsēta! Uz ātru roku mēģinām atrast pareizo vietu, taču atbildes nav. Vienīgi, kas nāk prātā, ir pamestā baznīca aiz Zebrenes, ko sākumā ielikām kā pareizo punktu. Tā kā citu variantu nav, braucam turp. Un jā - vieta īstā! Ir gan pareizie kapsētas vārti ar krustiem, gan automašīnas sliedes, gan rubaku iemītās ziloņu takas sniegā. Sākumā nopētām vārtus, taču visa uzmanība ir baznīcai - hintā bija minēts, ka jāapiet apkārt, lai kaut ko pamanītu. Izejam cauri drupām, apejam apkārt - IR!

Pareizās vietas nomērīšana tiek veikta līdzi paņemtajā portatīvajā datorā, kur lielākais ekrāns un peles esamība atvieglo dzīvi rubakiem. Sākumā tiek nolikti abi punkti no Dobeles un Pokaiņiem, pēc tam piemērīts Zebrenes nogrieznis - punkts iezīmējas tuvu kaut kādam kokiem apaugušam zemes gabalam, kur nekā nav. Nav vairs Bikstos, bet gan kaut kādā tīrumā. Pilnīga neizpratne par šo, taču punkts tiek atzīmēts un braucam. Navigācija nez kāpēc mūs aiztriec cauri Upeniekiem pa apkārtceļu. Pa ceļam mašīnā izceļas strīds - kāda velna pēc braukt uz kaut kādu nekurienes pakaļu, kur nekā nav? Punkta atradējs savu teoriju skaidro ar Zebrenes punktu un ceļa zīmi “zebra”, kas nez kāpēc hintā ir minēta ar lielo burtu, savukārt otrs rubaks bliež pretim, ka mazais nogrieznis bija jāmēra no Zebru muižas apkārtnes. Tā verbāli plosīdamies, abi rubaki sasniedz koka puduri, pie kura dīvaini pieparkota cita mašīna. Vēl rubaki? Tas rosina uz domu, ka vieta tomēr pareizā. Aplencot ceļmalas krūmus, mazajā alejā uzskrienam virsū komandai, kas šajā sezonā “Jūsu veselības problēmas” ir nomainījuši pret citu saukli. Neatpazīt šo komandu nozīmē sevi necienīt (paldies Rīgas rubas čatiņam!). Ar skaļu un smaidošu “Sveiki, kolēgas!” kāpjam pa aleju augšup un arī tiekam atpazīti. Izbrīna piemineklis alejas galā… un vēl vairāk plāksnes uzraksts. Piemineklis padomju karavīriem šajā čuhņā? Kā? Kāpēc? Beidzot ir saprotams mīklas teksts, taču šī objekta dislokācija šeit - mežā starp laukiem - ir galīgi nesaprotama. Nopētām to no visām pusēm, pasmaidām par to, ka piemineklim kāds nonesis galvu un beidzot atceramies, ka jāsameklē arī cipars. Tas ātri vien tiek sazīmēts nokaltušā kokā.

Lādes mīkla vaļā. Pirmais iespaids - kāds teksta ziņā konkurējis ar tituldziesmas AI, mēģinot kaut ko piebilst. Kādas desmit minūtes štukojam, ko mēs varam mīklā sazīmēt, tiek atvērts portatīvais, kas paziņo, ka drīz bača beigsies. Nope, nav mūsu diena. Izlemjam nečakarēties un atveram hintu, kas šoreiz izrādās pārsteidzoši tiešs. Gaidījām ar nolemtības sajūtu, ka atkal būs jāatmin mīkla mīklā, kā parasti ar tiem hintiem šajā spēlē ir. Šoreiz paveicās. Galamērķis tiek nekļūdīgi atrasts, koordinātas pārmestas uz navigāciju ūuun… Tāds kusaks ko braukt! Laukuma otrā malā! Gandrīz stunda ceļam, kuras laikā ar pārsteigumu konstatējam, ka Dobelē un Tērvetē ziemas vairs nav. Koku puduris pie pamestajām mājām tiek sasniegts ar drausmīgu sānvēju, kas neganti nesās pāri plašajiem tīrumu klajumiem un gandrīz izlauž mašīnai durvis pie to atvēršanas. Pašiem arī aizklumurēt līdz kokiem izdodas ar mokām - jaku kapuces tiek piepūtas kā baloni un rubaki lido tīruma virzienā. Kas par negantu laiku! Maizes kaste tiek pamanīta pa gabalu - labs! Interesanti būs tām komandām, kas maija beigās šajā koku pudurī līdīs iekšā.

Kārtējais paldies #Centrālei par laukumu un suportu, mazliet arī mūsu VŠ sargeņģelim. Sveiciens Cekuldūkuriem un šoreiz nezināmā nosaukuma “Veselības problēmu” komandai. Vējojam tālāk!

Mūsu hīts
https://suno.com/song/65dceb17-e77b-48e7-a3de-60d88149c6d0?sh=1QNJmzE9LDosz2VV

Šoreiz laukums pacēla pašapziņu, jo ātri bija visas atbildes. Sajukt prātā mērīsim uz vietas, laukumā, jo daļa
apšaubīja kintsugi atrašanos Dobeles pilsdrupās.
Devāmies ceļā puse no komandas, jo kāds aizņemts, kādam negribējās izbaudīt absolūto vētru. ko solīja pragnozes. Ar epicentru Dobeles novadā !
Tērvetē bijām 10. izlēmām atbalstīt kompleksu un mašīnu nolikām dārgajā stāvvietā + biļetes + patērētais laiks ! Respektīvi, dārgākais no mūsu punktiem. Pēc 2h labirintā, kad pat aizverot acis ņirb dēli..., atvērām hintu. Vēl 30 minūtes un beidzot ! Paldies par mazajiem cipariņiem, ko lūdzām pagājušajā reizē. Soļu skaitītājs uzrāda, ka labirintā nostaigājām 4 kilometrus.
Nākamais Venēcija. apsekojot mājiņas pat jūras slimība piemetās. Baigā vētra. Lūdzam palīdzību centrālei. Ūdens līmenis cēlies, gandrīz galva jābāž zem ūdens, lai saskatītu ciparu.
Zebrenes kapsēta, ātri. Mēs bijām tie ziloņi, kuri iestaigāja taku priekš Abi Divi Trīs Vienā.
Pa ceļam uz Stirnu ciemu vēl iebraucām Īles bunkuros. Likās, ka tur varētu būt Sajukt prātā. Nebija, ja kas. Stirnu ciemā ātri. Jūtubē bija redzēta filmiņa ar šo pagrabu un pēdas ar jau iestaigātas.
Blēras raganas piebraucām pie paša zodiaka apļa. Paldies par vēl vienu mīļciparu. Telefonos mērot attālumus bija šaubas braukt uz Bikstu kapsētu vai Dobeli.
Uzvarēja Dobele. Neliels loks pa drupām, lai nosaltu vēl vairāk. Vismaz cipara plāksnītei pienākam no pareizās puses.
Bikstu kapsētā cipara nav, nebrauciet. Centrāle ir pretimnākoša un atrodam negaidīto expieminekli.
Kaķeniekos, gaidot kebabu, atveram hintu, jo mums nav jaudas un laika minēt.
Lāde jauka, jo kur gan citur tai būt, ja ne maizes kastē!
Un tad divas stundas ceļā mājup.

https://suno.com/song/fe376d99-54bb-4231-b269-f749a756f5f6?sh=mjJlETskSwfCCSZZ

S10E04

https://failiem.lv/u/dpqzradnt9

Uzdevums saņemts un sākam minēt. ''Pazust, lai atrastos'' krīt pirmais, kā arī ''Temu venēcija'' ir uz 99% bet tiek izskatīti arī citi varianti. ''Kintsugi'' it kā varētu būt Dobeles pils, taču bildi nu nekādīgi nesanāk salikt ar internetā atrasto - ūdes ir, bet kaut kas tomēr ne tā. Skaidrs ka ''Blēras ragana'' mīt Pokaiņu mežā, taču konkrētāku minējumu pagaidām nav. Pateicoties cilvēku interesei par pamesto ciemu, no video tiek atrasti arī ''Apgānītā miroņa'' pagraba akmens zābaciņi. ''Sajukt prātā'' tiek norakstīts uz brauciena dienu un ''Plakanais asfalta tilts'' pat ar hintiem nenāk vaļā.

Brauciena pirmā pietura - Tērvetes dabas parks. Dodamies iekšā un ātri nonākam pie labirinta. Pēc aptuveni stundas un +/- 3 ''Eu! Uz kuru pusi bija izeja?'' tiek nolemts ka jāņem hints. 1/7
Otrā pietura - Pokaiņu mežš. Piebraucam un kartē sākam meklēt. Tādas vietas (Svētbirze kas atrasta pa ceļam) te nemaz nav. ''Ceļš iet apkārt mežam. Te nav ''ķieģelis''. Pamēģinam izbraukt un varbūt kaut ko pamanīs!''.... labi. Braucot paveras meklētā vieta, katrs apsēžas savā tronī un pie reizes tiek veikta arī ekspedīcija uz Balto Kalnu. 2/7
Trešā pietura - Stirnas. Izkāpjam no auto un taisnā ceļā uz pagrabu. 3/7
Ceturtā pietura - Zebras ezers. Gājienā pa laipu ar kāju gandrīz tiek izmērīts purva dziļums. Nonākam galā un sarunājam sadalīties. Katrs dodas savā virzienā, bet pēc aptuveni 1 min atskan svilpiens ''ATRADU!''. Wtf kā? Koka gabals uz laipas ar ciparu uz augšu. 4/7 EZ...? Kapēc tik viegli? Tā vienkārši mētājas? Neizklausās pareizi. Tiek nolemts ka jāzvana centrālei un jānoskaidro. Punku salabojām cik mācējām un ar nejūtīgo roku steigšus uz auto sildīties. Mašīnā sākas pildīgs izmisums, jo ne hinti, ne pašu galvas spēj atrisināt atlikušos punktus. Pēc vēl viena nekaunīga zvana centrālei - viss skaidrs.
Piektā pietura - Zebrenes baznīcas drupas. Bilde sakrīt. Taka iestaigāta. Punkts rokā. 5/7
Sestā pietura - Piemineklis. Pa ceļam mēģinam atrast kaut ko par So vietu, taču nesekmīgi. Piestājam pie laikam pareizās vietas? Kalns, koki un nedaudz arī taka. Mēģināsim. Ejot pa taku galā redzams piemineklis, un skatotiies atpakaļ uz auto tiek atrasta arī normālo cilvēku taka kopā ar nedabisku atspīdumu uz koka. 6/7
Septītā pietura - Pils. Piebraucam netālu no ieejas un dodamies iekšā. Te tā ļoti skaisti viss sataisīts, sakopts. Ejam labāk pa grāvjiem vandīties. Kad visi grāvji izvandīti, nejauši uzskrienam virsū pils dārzam. Arī pils dārzs viss izstaigāts un izmeklēts. Nav... Nu nav. Ejot atpakaļ, cauri pagalmam tiek ieraudzīta norāde uz pils dārzu. Nu protams! Visur, bet ne te. 7/7
Dobeles CircleK atveram lādes mīklu. Neiet. Ir idejas, bet nu neiet. Hintu...? Hintu... Vieta skaidra dodamies ceļā. Ceļmalā ieraugam riepas un spīdinot gaismas uz kokiem - koki atkal spīdina pretī. Ir! Lienam iekšā un lāde rokā!
Pa ceļam uz Rīgu pietura Amerikas vēstniecībā Jelgavā un tālāk ripojam uz mājām.

Paldies par epizodi un gaidām nākamo!
turbo9

https://suno.com/song/34c530ff-16e6-422c-a0c0-98cdb4aefa5e?sh=4APniPjytWLwoEX8
(mūzika un balss - AI, dzeja - LemūruAtmoda)
🤍🖤🤍
×××××
Maize jāēd, kamēr silta - pēc labi norubītā Ogres laukuma apetīte nerimās un nolēmām spust Plakanajā zemē jau nākamajā nedēļas nogalē. Kā teica M.Olte - sliktāks par mākslīgo intelektu ir tikai samākslotais intelekts 😉
Atverot mīklas, likās kaut kā dikti viegli. Tātad vai nu būs kāds āķis, vai arī ir uzdzīts zināms skils.
Pazust, Lai Atrastos - atverot bildi un aprakstu, uzreiz bija skaidras 2 lietas:
1) mēs zinām, kur tas ir,
2) te būs spust cik grūti atrast, morāli šim nevar sagatavoties. Mūsu laukuma pieejas kodā bija veseli trīs D burti, un skaidrs, ka visi trīs būs tieši šeit 😅
Temu Venēcijai arī varianti praktiski bija tikai divi - Zebrus vai Lielauces ezers, un otrajam tika atrasts picproofs.
Blēras Ragana padevās apbrīnojami ātri ar visu bildi, un no šīs mīklas tad jau tālāk varēja atrast vēl divas. GoogleEarth uzvilkts riņķis ļāva Sajukt Prātā - slēpņotājiem šis punkts zināms kā "Virsotne 112.2", picproof iegūts.
Tālāk jau tiek uzvilkts nākamais riņķis un sakarīgākais objekts tādā attālumā ir Dobeles pilsdrupas - nudien, ar zelta diegiem sašūtas 🤩 Bilde? Nu, zāles garumu jau neies mērīt, gan derēs.
Apgānītais Mironis liek nedaudz palauzīt galvu, vairāk dēļ tā, ka tas ir dikti tuvu Venēcijai, bet īstais pagrabs uzzib no graustu mājaslapas. Citi zīmīgi "miroņi" tiek iemesti atmiņā ar domu - nākamreiz, kad te būs ruba vai kāds cits pasākums 😉
Pēdējais līdz galam negrib atklāties tas Plakanais Asfalta Tilts - šķiet, tieši nosaukumā bija lielākā daļa no mīklas sarežģītības. Bet te nu atkal palīdz geocaching karte, un īstie vārtiņi ar krustu un dīvaino "āķīti" tiek atrasti pirmspēdējā dienā pirms došanās laukumā. Mūsu labākā interpretācija par nosaukumu ir tāda, ka baznīca ir tilts starp debesīm un zemi. Lieliska mīkla! 👌
×××××
Tā nu Lieldienu brīvdienās pienāk laiks spust laukumā. LemūruAtmoda šoreiz startē piecu rubaku sastāvā - Milžu Cīņu izcīnījušajam četriniekam pievienojas Filmoperators, tā ka rodas cerība uz kādu smuku rubas video 😍🙏 Traktorista Jaņa dziesma tiek ielādēta mp3 versijā un likta automašīnā uz riņķi. Tiek piedāvāts klausīties līdz Virsotnei 112.2 un Sajukt Prātā, bet ideja nerod atbalstu un traktorists beidzot apklust. Laiks kopumā skaists, saulains, bezgalvanais Ivans apciemots, cipars rokā.
Dodamies jau uz Reņģi, tfu, Zebru, apmeklēt Plakano Tiltu. Tālu gan tā zivs aizpeldējusi, nav brīnums, ka nosaukumu jāmaina 🤭 Arī šeit viss čill, mājas darbs labi izpildīts, uz vietas spīž saule, virs galvas lido droni.
Pie Temu Venēcijas pirmo reizi šajā laukumā satiekam citas komandas. Šeit nedaudz ilgāk sanāk pameklēt, par laimi šeit tiešām nospīd, jo pareizajā leņķī Sīkajam Lemūram gaisma uzspīd virsū un atstarojas no zemūdens plāksnes ☀️ Novērtējam Centrāles izdomu, bet namiņus gan laikam nesanāks nobookot.
Pa ceļam uz Apgānīto Mironi klausāmies stāstus par to, kā pansionāta teritorijā savulaik norakti tā iemītnieki 😬 Šeit komandu tusiņš ir visievērojamākais, skaitlis atrodas veikli, bet nagi niez tās kiškas papētīt no iekšpuses. Tā nu labu laiku pavadām, izstaigājot gan lielo mirttanti, gan rindā krautos bērneļus.
Tālāk jau ceļš ved uz Pokaiņiem pie Blēras Raganas. Tā kā īsti nezinām, vai kase šeit strādā, ielavamies pa citām durvīm - tas gan izrādās lieki. Pirms īstā punkta apskates uzkāpjam Baltajā Kalnā, palūdzot svētību Rubas Dieviem. Punkts lieliski nostrādāts, problēmas ar sniegu mums nedraudēja, tikai pašu tuvredzība 🤷‍♀️ Laime laimē - no meža izbrien 404 rubaki un iesit kā ar āmuru pa pieri. Izpalīdzam arī mēs viņiem, jo šiem mašīna ir atstāta pie parkinga. Tā nu uz pāris minūtēm braucam rubu 6 cilvēki mašīnā 🤭
Tuvojoties Kintsugi, vēderi jau kurkst, vajag kaut kur spust paēst. Neizaicinot likteni, nolemjam nerezervēt nekur galdiņu, jo nevar jau zināt, cik ilgi to punktu meklēsim. Par laimi šeit viss sanāk dikti veikli, varam ietaupīto laiku veltīt fotosesijai ar mūriem, ziedošiem kokiem un... pag, mēs taču ēst gribējām! Tiek atrasta jauka vieta Dobeles centrā ar garšīgu suši - labas cenas un ēdieni, vienīgi noskaņojumu pamazām bojā laika prognoze. Sāk tumst, pilēt uz galvas un dārdēt 😕🌩
Piebraucot pie sanatorijas Tērvetē, dodamies spust Labirintā. Sākumā nedaudz pilina no gaisa, Labirints tiek iziet vairākas reizes vieglajā acu uzmetienā. Tad sākam pētīt cītīgāk. Jo cītīgāk pētam, jo vairāk sāk līt. Pārbaudam visu tupus, rāpus, ar telefoniem, no augšas, no lejas, izpētītās sienas marķējam ar akmentiņiem. Pēc pāris stundām ar smagu sirdi (un zināmām grūtībām, jo te praktiski nav zonas) tiek atrauts hints, jo ierastie palīgi vai nu nav sazvanāmi vai vēl nav izrubījuši. Krūšu augstums vismaz liek atmest blisināšanos uz augšu un pārmērīgu līkņāšanu, bet cerības tas samazina vēl vairāk, jo nu - KUR?! 🤯 Pēdējais salmiņš - Centrāle. Par laimi (un par spīti bezzonai), izdodas sakontaktēties, un pēc ļoti skaidras norādes sukulīgais punkts tiek atrasts vietā, kurai katrs no mums garām pagāja vismaz 66 reizes. Izmirkuši dodamies atpakaļ pie mašīnām, pat tante pie kasēm vairs nesēž, jo nu, kurš tad duraks tādā lietū gribēs iet pa takām staigāt 😜
Pie Lādes lokācijas tiekam ar nelieliem grūdieniem, tad sākas flekskursija pa laukiem. Svaru kabīne izskatās interesanta, bet neatbilst mīklai, pārbaudam arī Silaines sovhozu, kur savulaik bijušas dzīvnieku mītnes. Sala ir, neliela akmeņu čupa arī, bet nekas cits neatbilst. Tālumā spīd vēl kaut kāda čupa - nevar saprast, vai tie akmeņi vai sūdi. Tuvojoties saprotam, ka jā - akmeņi! Riepas arī ir, BK zīme, dižmasti, juhū! 🥳
Melnā maizes kastīte apmīļota - maize no darba, maize no zemes! 🥰 Jā, nu, praktiski sanāca kā dziesmā - no rīta līdz krēslai, bez steigas, bez stresa.
Mājupceļā ar patiesu sajūsmu klausāmies daudzveidīgo Plakanzemes logbook'a playlist'i, ar katru dziesmu iedvesmojoties aizvien vairāk. Tā nu līdz Rīgai praktiski ir gatavs opusa "Labirinta gūsteknis" teksts (jā, dzeju paņēmām uz sevi, neuzticējām MI), atliek vien piemeklēt pareizo meldiņu.
Plakanzemes maizei lieliska pēcgarša, paldies cepējiem, gaidam nākamo laukumu!
🤍🖤🤍
×××××
MI: Šķiet, ka vārds "spust" šajā kontekstā varētu būt saistīts ar darbību vai kustību, iespējams, tas nozīmē "doties ceļā" vai "sākt kustēties". Tas varētu būt reģionāls vai sarunvalodas vārds, kas nav plaši dokumentēts.

Mūsu debija kā jaunajiem SoundCloud reperiem – trīs māsas, viens Vienradzis, viens sapnis.

https://m.soundcloud.com/traktorsvienradzis/traktorsvienradzis-m4a/s-F95io9WKJOj?ref=clipboard&p=i&c=1&si=535DC06538934DE88E1DA94A06A4F3D7&utm_source=clipboard&utm_medium=text&utm_campaign=social_sharing

Tā kā Kintsugi bija otrais punkts, noskaņojums bildē vēl diezgan pacilāts 😀 🤸‍♀️
Kopumā jauks laukums, un nekas, ka Sajukt prātā meklējām Krievkalnā, no tā ir labs skats uz Plakano zemi 🚜⛰️

Pazaudēt galvu, meklējot Blēras čaju. Paldies par rubu- pēc 2 gady pauzes nebij viegli

Iesācēju dublis Nr.2
Mīklas atveram 4 dienas pirms došanās laukumā un esam gatavas jauniem piedzīvojumiem.
Arī šoreiz neesam lepnas un ņemot vērā dēkaiņu stāstītos stāstiņus saprotam, ka hinti jāatver uzreiz.

Pazust lai atrastos, Blēras raganas, Apgānītais mironis praktiski nāk uzreiz, saskaņojot viedokļus atzīmējam lokācijas un ejam tālāk.
Temu Venēcijas punkts uz to brīdi jau ir aizskalots un ir pieejams te pat.
Kintsugi - ņemot vērā miklas bildi gandrīz uzreiz ir skaidrs, ka Dobeles pils, bet kāpēc tāda izvēle? Spēlē esam iesācējas, bet ļoti ātri mācāmies, esam sapratušas, ka jādomā maksimāli ārpus kastītes un tā arī darām. Tad kāpēc Dobele, kāpēc tik publiska vieta? Nē, atmetam, gan jau, ka nē! Viens no rubakiem atrod ideālu vietu, kas pilnībā saskan ar mīklu - Īles veco sanatoriju un tās dārza skulptūru. Tiek pārliecināti arī pārējie un atzīmēta lokācija.
Plakanais asfalta tilts - pēc bildes uzreiz ir skaidrs, ka jāmeklē kapsēta, tiek apskatītas gandrīz visas kapsētas, vismaz tā liekas, jo ir vēl citas versijas. Īstā kapsēta tomēr tiek palaista garām un mikla tiek nolikta malā.
Sajukt prātā ar visu hintu gandrīz uzvāra smadzenes un nekā. Saprotam, ka jālūdz palīdzība zālei. Par pārsteigumu mums šoreiz netiekam ignorētas un mūsu minēšanas diskusiju vētrā uz skatuves parādās Bruņinieks. Viedokļu apmaiņā ar Bruņinieku ātri saprotam, ka tālāk netiksim, jo mūsu 100% Kintsugi punkts nav pareizs, kā tā? Labi visi pieslēdzamies vietas meklēšanai un sākam domāt plānu B. Ģeniāli ir tas, ka sākotnēji atrasto Dobeles pili šajā brīdī vispār izslēdzam no dalības mīklas minēšanas sacensībā. Gandrīz paliekam trakas, jo cita vieta nav! Beigu beigās Bruņinieks arī šķiet uzvelkas un burtiski jau sāk bakstīt ar pirkstu kartē - kā Dobele, nu nevar būt?
Plakanais asfalts nāk burtiski kopā ar mūsu rubaka google atrasto vārtu bildi un Bruņinieka papildus hintu. Laiks doties laukumā.
7:00 startējam un uzreiz metamies uz Tērveti, lai jau 9:00 lauztos iekšā parkā. Esam iepriekš saglabājušas telefonā labirinta plāna bildi. Plāns ir iet 2vām, viena iet labirintā, otra ātri aizvada otru līdz centra tupikam. Tā arī darām, viss notiek raiti, tikai cipars nerādās. Ok, izlemjam iet abas un pārmeklēt vēlreiz. Sadalāmies, viena vēlreiz uz tupiku otra pārbauda pārējo. Vēl nodomāju, kāpēc ik pa laikam uz sienas sacelti akmeņi, tagad zinu!:) Ciparam tiek uzskriets virsū nejauši un apmēram 10 min. punkts ir mūsu. Izejot ārā no parka no kasieres uzzinām, ka šo punktu visi meklē 2-3h!
Tālāk uz Dobeli - paldies mūsu Bruņiniekam kurš iespējams mēģināja mums sajaukt smadzenes un iepriekš pastāsta, ka šo punktu grūti atrast - ok, domājam, tas kā reiz priekš mums. Pārmeklējam katru ķieģeli, uzkāpjam uz katra tukšā loga, palienam zem katra sola - domājam ārpus kastītes. Beidzot atrodam skaitli un esam nedaudz vīlušās - kā, kāpēc, nu kā tik vienkārši? Labi, dodamies tālāk ar domu, ka reizēm sarežģīts var būt arī vienkāršs.
Pokaiņi - tā kā mīklas jaunava un hinta apstiprinājums par horoskopu norāda uz Zodiaka apli, braucam uzreiz uz turieni. Apsēžamies uz pareizā koka un veramies apkārt. Vienam no rubakiem uzreiz ir skaidrs, ka gan jau jāmeklē nauda, to arī darām. Bet te mūsu prātus nobur Blēras ragana un apjūkam meistarībā haotiski katra apskatot visus objektus. Ir skaidrs, ka te viss ir ļoti vienkārši, bet skaitlis tomēr nerādās. Ļoti negribas traucēt Centrāli, bet šķiet, ka vairs loģiski nevar padomāt. Atbilde - vai apskatījāt Skorpiona krēslu? Tikai tajā brīdī, kad atrodam liktenīgi monētu saprotam, ka katra padomāja par katru, ka uz visiem krēsliem ir uzkāpts, bet nē, tieši uz tā neviena neuzkāpj! Ārprāts, pat nedaudz kauns, bet visu norakstām uz spokaino mežu un metamies tālāk.
Stirnu ciems - meklējot šo punktu uzreiz uzgājām liktenīgo filmiņu kurā redzams pagrabs, tāpēc pārsteigumu nav. Taču gribas vēl pablandīties apkārt, tāpēc vēl pasirojam pa apkārtni.
Plakanais asfalts - kopdarbs ar Bruņinieku principā mūs precīzi aizved uz meklēto vietu, taču mazliet laikam vēl meža ietekmē viens no rubakiem paiet garām skaitlim un to nemaz neredz, labi, ka mums patīk pārstaigāt citu pēdas, skaitlis ir, kaut arī izmisumā tiek pat apskatītas ceļa zīmes un krusti!:)
Temu Venēcija - lai arī skaitlis mums jau ir tiek pieņemts lēmums apsekot Zebrusu, jo liekas, ka jābūt tur, nav! Izlemjam braukt uz pēdējo un tad, ja lādes kombinācija nesaies, uzsāksim meklēšanu.
Sajukt prātā - jāsaka atklāti, šis bija grūti. Lai arī viens no rubakiem līnijas novelkot vēl mājās esot punktu ielika diezgan tuvu ar Bruņinieka palīdzību tiekam pie īstā pudura. Uz vietas joprojām brīnāmies par vietu kur varētu slēpties piemineklis, bet redz, stāv jā dzīvs, tikai galva aizripojusi! Mazliet aizķeramies, jo 1vai 7 tiek meklēts no ceļa puses, bet ilgi nav jāgaida un skaitlis ir rokā.
Lāde tiek atvērta un ir skaidrs, ka Temu skaitlis nav mainīts.
Lādi, bez hinta drošvien neatrastu šodien, bet mēs neesam lepnas, atveram hintu un atkal izbrīns, tik precīza norāde par lokāciju. Tiek ātri atrastas Sinepes un lecam zirgos. Tā kā ceļā kāda stunda, viens no rubakiem sazīmē Lielauces ezera laipu un namiņus un principā ir skaidrs kur ir Temu!
Bez liekas minstināšanās iegriežam pie Sinepēm un viss ir uz paplātes gan akmeņu čupa, gan 8 riepas, pat ziloņu iemītā taka, vēl tik tiek pārbaudīts gaišākās pudeles saturs un beidzam spēli! Nē, nedzērām, tikai paostījām - vai īsts!:)
Pēcgarša ir laba, bet ir daudz jautājumu - kāpēc pilsēta, kāpēc tūristu iecienītas vietas, kāpēc tik NeSarežģīti? Rubas laukums pieveikts 6h un laiks doties māju virzienā. Mājupceļš pārdomu pilns, bet atbildes laikam nāks ar laiku. Vēl jau laikam līdz galam neesam sagaršojušas īsto 7nieka garšu, viss vēl priekšā!
Uz tikšanos kaut kur ārā!:)

Piektdienas vakars, savācamies mazliet jaunā sastāvā. Viens jauns rubaks. Stāstām, ka jāgatavojas totālam izmisumam, bet padoties nav atļauts. Veram vaļā mīklas. Pirmās padsmit minūtes un jaunais rubaks ir atradis labirintu. Pirms mīklu atvēršanas divas lietas bija skaidrs, punktiem būs būt Pokaiņu mežā un pamestajā ciemā. Tā nu arī noskatoties video ar pamesto ciemu, mīkla ir rokās. Pokaiņu mežs- tur ir tāds aplis ar krēsliem, bet nu visi izskatās traki zemi. Tad nu atrodas jaunāka bilde un nu ir jābūt tur. Rītdien brauksim pārbaudīt. Arī Temu Venēcija ļoti ātri nāk rokās, tik cik aizbraukt un pārbaudīt, vai tiešām dēļi no turienes. Plakanais asfalta tilts- mazliet kapu izpēte un jau pēc neilga laika arī īstā vieta ir atrasta. Kintsugi- viens no Rubakiem ir ļoti pieķēries Bērzes dzirnavām, bet cits Dobeles pilsdrupām. Tā nu tiek lasīts raksts pēc raksta un meklēti pierādījumi, ka Kintsugi ir tieši tur. Bet nekas, arī šo pa ceļam rītdien pārbaudīsim. Paliek tikai sajukt prātā, bet tas būs super viegli. Ir taču tikai divi varianti, kas jau tiek aptuveni iezīmēti kartē, bet arī to pārbaudīsim.

Sestdienas rīts.

Mums ir 5 ļoti pārliecienoši punkti un divi vienkārši pārbaudāmi. Bez hintiem. Kāds šo faktu vakardien atzīmēja mazliet vairāk, tāpēc rīts iesākas diezgan mierīgi. Braucam uz dzirnavām, bet privātīpašums. ‘Nu nē, viņi vienmēr pieraksta, ja tas būtu privātīpašumā’. Bet piebraucam arī no sētas ieejas, jo braucam taču ar džipu. Nav. Tālāk braucam uz pilsdrupām. Labā kāja, kreisā kāja… Futbola laukums? Pļaviņa ir, un kādi 50 gaismas stabi ar uzpūstiem cipariem, bet bez Baltā Kalna logo. Izpētīts gandrīz katrs pils akmens, bet arī tur mežonīgi daudz ciparu bez logo. Un pēkšņi bams, ir.

Skrienam tālāk uz mežu. Koki- nu noteikti būs īstie. Sazīmējam arī foto krēslu un sākas meklēšanas darbi. Ooo, monētas. Tad skaidrs, par ko mīklā bija runāts. Izskan jautājums: ‘Kāds pārbaudīja visas krēslu augšas’. Un ļoti pārliecinoša atbilde: JĀ!. Tā nu maldāmies pa perimetru. Mīklā saMĀRA. Netālā Māras zīme apskatīta no visām pusēm. Nav. Jāiet atpakaļ uz apli. Jāatrod jaunava (vai cita M burtam līdzīga zīme). Un tad jau skaitlis ir rokās.

Nākamā pietura- Tērvete. Tā kā viens rubaks atradis pirmos divus ciparus, riksītī ejam uz labirintu. Esam labirintā. Ik pa brīdim dzirdams, ka tie dēļi baigi štirī. Ieštirī, bet arī cipars ir jau rokās. Ļoti labs starts, nolemjam, ka pusdienas var ieturēt nesteidzoties un paralēli skatoties hokeju un Eirovīzijas priekšnesumu.

Braucam uz ezeru. Lielais puķu pods miskastes formā pacelts vairākas reizes, bet neilgi pēc tam atrasts arī 7nieka izpratnes puķu pods. Tālāk Stirnas. Pāris sekunžu laikā tiek savākts arī šis punkts. Nu jau 3 no 4 rubakiem ir izdevies atrast punktus. Bet arī šis pie kapiem tiek nokārtots un ceturtais rubaks ir ar punktu rokās.

Atliek vien savilkt koordinātes un ielikt pēdējo punktu kartē. Braucam, braucam un īsi pirms galamērķa: ‘EU, viņš rāda, ka jānogriežas pie Monument ‘Kaujinieks’. Iepriekš nevienā kartē neredzējām, ka te ir kas cits kā koki.

Lāde ir vaļā. Wow, pulkstens īsi pirms četriem, neviena hinta. Visi priecīgi. Līdz brīdim… Lāde mazliet apsēdina entuziastus un pavēsta, ka nu pirmā datuma braucienam vēl mazliet par agru.

Atrodam divus mastus pie pamestas rūpnīcas. Nu braucam. Viens rubaks izkāpj no auto. PA PAMESTĀM ĒKĀM NESTAIGĀT. Bet ar aci var taču redzēt riepas. Un 8. Septiņas vienuviet, astotā ārpusē. Akmens čupa arī bija mājā. Torņi ir, lauks turpat ir, bet nu nav. Kur sala? Tā pāris krūmus vēlāk nolemjam aizbraukt uz Viršiem padomāt. 2x pāatrinājumā noskatāmies filmu par kolhozu. Masti, masti, masti… Maize. Graudi. Lauki, traktori… Idejas aptrūkstas, bet nevar taču jau padoties un atvērt hintu. Tā nu ilgās diskusijās nolemjam piezvanīt centrālei un uzdot TIKAI jā vai nē jautājumu. Vai esam pareizajā ciemā. Centrāle teātrī. Atbildes nav. Nu labi, veram to hintu.

Sākumā jorpojām nesaprotam kā. Nu kā pie kā tāda varēja nonākt, bet tad jau vakara gaitā turpinā izskanēt āāāāāā…

Lāde ir rokās, ārā ir gaišs. Mazuma piegarša. Atpakaļceļu pavadam meklējot šoferi uz Malēniju, jo tas taču būs vēl vieglāks posms un to varētu uzbraukt arī šonakt. Apzvanīta tiek gandrīz visa telefongrāmata un vienā no sarunām izskan: “Tev ir tikai jāturās līnijās, bet mums ir jādomā ārpus kastes”. Vai mums tas izdevās, lasīt nākamajā dienasgrāmatas ierakstā…

Dobelnieks
Šoreiz laicīgi visi punkti atminēti. Liekas šoreiz Centralei zvanīt nevajadzēs. 7dienas rīts - 5 divkāji un 1 četrkājainais, nemainigi - Viršu brokastis un dodamies!
1. Kintsugi - Tāda vieta, ka liekas, ka varētu būt uz zīmes otrā pusē, kā Smiltenes Baltā cilvēka piemineklim - un Centrāle, mēs sākam Jūsu jau iepazīt!
2. Sajukt prātā - Nu pēkšķi Kaujinieks ir Google map ielikts, tātad tas aizdomīgais pudurītis, kurā likās, ka nekā nav, ir īstais. Braucam! Uz 7iem atrodam arī punktu. Bildes rapšu laukā un dodamies!
3. Plakanais Asfalta tilts- nu kooo? Pēc km Zebra sanāk Svētenes ezers - labi izstaigājām taku un izbridām mežu! - nu labi Zebrus ezers - izstaigājam, šoreiz no takām nost nekapjam, tik no 4kājainainā nolasam 15 ērces. Bezceris, zvanām centrālei? Eu, bet Zebrenes kapi sanāk! Nu pārbaudām! Gribas ēst tāpēc latvāņi izskatās pēc rabarberiem, bet punkts atrasts un ir motivācija turpināt!
4. Apgānītais mironis- Stirnas- šis ātri un nesāpīgi, bet punkts kā konča, paložņāt un iztēloties, ka esam atgriezušies pagātnē kā bagati kungi, ir pieaugušu un izsalkušu prātu izklaide.
5. Blēra- Ar mašīnu piebraucām, tā, ka tuvāk vairs nu nevar, un mazs metāla sūdiņš ir diezgan liels sūdiņš. Kur ēdisim? Izmēģinājām Spridīti - ļoti labi, un pa tēmu!
6. Pazust, lai atrastos - Atminēts ātri, bet bez hinta nu nevarētu!
7. Lāde - skaistā vietā. Vispirms izrakņājām žagaru kaudzi, pēc tam uzticoties taciņas aicinājumam noslēdzām spēli!

Pirmā spēle, kad nezvanam Centrālei!
Woo hoo!
Kopumā spēle patika, stirnas, zebras, zaķi un citi zvēri satikti!
Paldies!
Tiekās Alūksnē! Lūcijnieki 5+suns!