Milžu Cīņas galvenajam totalizatoram un lielākajam milzim
Septiņnieka kungam

A/S “VANNAS BUMBAS”
Ikmēneša akcionāru sapulces protokols
Sapulce sasaukta: 2025. gada 1. martā

Klātienes sapulcē piedalās: 6
Nav ieradušies: 2 un suns

Ievadvārds:
A/s Vannas Bumbas sasniedz vēl nebijušas virsotnes biržas tirgū, FTF akciju cenai pieaugot par 200%. Pēc teju piedzīvotā ekspektāciju burbuļa kraha Ogres mēroga lādes krīzē, uzņēmums ir atguvies ar uzviju un apņēmības pilns stiprināt savu pozīciju Latvijas tirgū. Par mūsu finanšu rādītājiem vairāk varat uzzināt šajā paštīksminošajā prezentācijā:
https://docs.google.com/presentation/d/e/2PACX-1vTQC4kk22YzcQCOJwDNxTt27XGbFVpjDpgILDYge1sqY334Y_R6pzaGPTBqJ8cacCXrWJ9KknNhM3TC/pub?start=true&loop=false&delayms=30000

Sapulces atstāsts:
Pār Ogres biezajiem siliem nakts pelēkus palagus klāj
Caur klusiem mežu ceļiem jodi un murgi (lasīt Melnā Bedre un Stalk NLP) jāj…

No debesīm krītot neizprotama rakstura šļurai, valdes locekļi tiek atrauti no vakariņu galda un pēdējiem influenceru epastiem un nogādāti uz vienu no diviem Salaspils Viršiem, lai jau pusnaktī nodotos ikmēneša tirgus problēmu šķetināšanai. A/S Vannas Bumbas atkal zelta Jelgavas sastāvā - Učene, Mācītājs, 2 brīvā laika Nivelētāji, Arhitekts un pats Ozols pa taisno no konča. Jāsaka, gaisotne nav sevišķi uz izaugsmi vērsta - kāds cēlies jau 7os, cits nav gulējis jau 3 dienas, kādam vienkārši bijusi jobana nedēļa, laukuma izpētes mājasdarbi šoreiz palikuši piektajā plānā. Bet vēl ir 2h, lai ieķertu vrapus, napus un sasmeltos kausus (pun intended) ar motivāciju. Tā it kā ar to vēl nepietiktu, čatā pavīd kāda sublimēta jaunuzņēmuma nosaukums “Stalk NLP” un dūša tiek izslaucīta pa Viršu grīdu. Nu tik tiešām ies vaļā milžu cīņa - joki mazi.

Mīklas līdz ar nodokļu deklarāciju ir vaļā, abās šobrīd izredzes izvilkt laimestu šķiet vienlīdz šauras. Tikmēr pie blakus galdiņa ierodas Šreka princeses un, lai gan apmaināmies ar smaidiem, gaisā virmo konkurence, tāpēc tālāk jau visa verbālā saziņa komandas starpā notiek kriptiski un biedru pārliecināšana notiek uzstājīgi bakstot ekrānā. Par spīti tehniskajiem sarežģījumiem mīklas rit ātri. Pirmā ar spiedzienu un tam sekojošu “Es taču tur biju!!” tiek atlikta NEKURZEMES plikā dāma. Ar šo punktu arī tiek sašaurināta laukuma robeža un UZLĀDES STACIJU no pirmā obvious varianta, Lāčplēša muzeja, nākas pārlikt uz Krustu kalnu, kurā, pēc vēl viena prelūdijas spiedziena, izrādās, arī ir būts. BOMBEJAS MŪRI savukārt valdes loceklis Ozols ir atzinis par pasaulē labāko padirseņu deldēšanas kalnu, tāpēc pēc īsas bilžu sasinhronizēšanas tiek rasts apstiprinājums arī šim. VAĻERU atrodam pēc mūsu iecienītākās metodes no Smiltenes laikiem - duj tik pa virtuālo šoseju līdz atrodi īstos kokus. Pēc pamatīgas galvas lauzīšanas par atlikušajām 3 mīklām, pienāk viens no valdes locekļiem Nivelētājiem un nevainīgi uzsāk - “Man te jau labu laiku tāda stulba ideja prātā, bet varbūt tas AKCIONĀRS varētu būt Riekstukalnā.” NU BET PROTAMS!!! Loģiski, pēc pēdējo posmu Centrāles trenda, vismaz vienam skatu tornim laukumā ir jābūt! ATLANTĪDAS konteineri izmisīgi mēģinām iebīdīt Ķentes kalnā, jo Baurocam ir bijis 12,36 (12,03 + 0,33) mil. apgrozījums! Sakritība?! Jā. Vēl galdā tiek likts arī Ogres HES, jo pie tā regulāri pavasara grēku plūdos grimst Ogre. Turpat arī blakus spiežam AKMENS BŪVI jeb kā mēs to pēc bildes iesvētām - KVADROBERI. Kamielis kā nekā varētu būt tas pats HES, kurš slūžās kā kupros tur savu ūdeni. Nu eņīvejs, starta kapitāls ir uzkrāts, pēc 2h izbraucam ar 5 solīdiem variantiem. Maucam, šņaucam!

NEKURZEME
Brauciens pie pirmā biznesa klienta paiet spocīgā miglā ar minimālu redzamību, un, izkāpjot no vāģa, nekļūst labāk. Ik pa laikam no miglas vāliem iznirst pa kādam jancīgam objektam vai rubakam, kurus vairs nevar nošķirt savējos no svešiem. Ja eksistē ideāls laiks un noskaņa 7nieka lunaparka apmeklējumam, tad tas ir šis.
2:30 rācijas ziņo, ka pēc sekmīga izlūkpatruļas darba jālaižas atpakaļ uz mašīnu. Pirmais nakts darījums veiksmīgs. Nospriežam, ka šī vieta ir episka un noteikti jāatgriežas dienasgaismā. Kurš gan būtu domājis, ka mūsu lūgšanas tiks uzklausītas tik drīz, bet par to vēlāk…
1/7

AKCIONĀRS
Kā jau sevi cienošai akciju sabiedrībai, šis punkts nu ir kļuvis par mūsu trumpi, jo kā sākumā guvām apstiprinājumu 7nieka čatā, esam pirmie, kam šis atminējums ir uz rokas. Forsējot kalnu un nonākot pie skatu torņa, saprotam, ka esam pirmie, jo sniegs ap torni vēl ir svaigi greiderēts. Taču viss neiet nemaz tik gludi kā cerēts. Torņa ķidāšana - ieskaitot kameru aptaustīšanu, plakātu izlasīšanu un audio gida noklausīšanos (ja nu Centrāle pamanījusies tur iepīt pa kādam audio trikam) - tiek izvērsta par vairāk kā stundu garu iepisienu.
4:00 pēc 2 gab. augšā-lejā punkts tomēr ir atrasts. Huhhh, tātad tomēr nebijām kļūdījušies.
2/7

BOMBEJAS MŪRIS
Kur ved Google, tur arī maucam. Tiek paņemti pāris apšaubāmas izcelsmes pagriezieni un pēkšņi jau mēs braucam augšā kāpā. “Eu, paga, labāk griez apkārt, tur būs pilnīgs bezceļš!” Bet šie vārdi mūsu šoferim tikai kā bullim sarkanais palags. Valdes loceklei Učenei acis iemirdzas “Bezceļš?!” un spiežam virsū gāzi! Shoutout Sensejam, kurš izveda 6 rubakus pa visām kāpām un veica amortizatorus izvingrinošus trikus. Beigās gan mazliet nākas pakāpt arī. Otrais kalns šajā naktī un ne tas lēzenākais.
4:43 hit & ufff tās kāpnes
3/7

UZPILDES STACIJA
Pēc uzņēmuma labbūtību uzlabojušā izbrauciena, valde vienbalsīgi lemj par labu vēl dažiem bezceļu kilometriem. Un tā pāris asteskaulu izaicinošus aulekšus vēlāk iestūrējam atkal labajā Daugavas krastā - Ķegumā. Vēl viens punkts, vēl viens kalns (sāk veidoties tāda kā tendence ne?). Klīstot caur miglu garām krustiem, sajūta kā ķecerīgā sektas rituālā (ā, pareizi, esam taču 7niekā, tad viss čotka). Šeit arī otrā un pēdējā vieta spēlē, kur pamanām kādu citu komandu, bet viņi jau nadzīgi dodas prom. Apošņājam teju katru uznesto krustiņu, vai nespīd iegravēts BK simbols - kā nekā meklējam Centrāles 2 dienas meistardarbnīcā tapinātās instalācijas. Par vilšanos atrodam tikai veco labo plāksni. Nepateicīgie sukuļi, vai ne?
5:32 pārmetam krustu un dodamies prom
4/7

VAĻERA
Punkts pienāk un paiet nemanot. Tikai vienā brīdī pusmirušajā mašīnā izskan jautājums “Vai kāds grib izkāpt ārā, es no mašīnas nevaru salasīt?” Sākumā kustības nav, bet kāds laikam pēc mirkļa tomēr volunteero, jo
a) ēterā ienāk necenzētas sūdzības par saslapinātiem zābakiem
b) 6:05 mašīna atkal kustas prom
5/7

ATLANTĪDA
Kaut kur šim visam pa vidu tomēr atšķetinājām arī nogrimušās Atlantīdas mistēriju. Karjers bija atzīmēts jau priekšizpētē, tomēr pagāja laiks līdz savienojām visus vadiņus. Ierodamies pirmajā rīta mijkrēslī, atkal piedzīvojot ainu no kādas apokaliptiskas alien invasion filmas ar miglas ieskauto tehniku karjerā. Konteinerā lienam iekšā kā savās mājās, ne zvant, ne klop.
6:45 mūsu sliktās manieres atmaksājas
6/7

KVADROBERIS
Līdz šim viss smooth. All killer, no filler! Atlicis tikai viens, bet pagalam nejauks. Skaidrība (aka. čujs) gan ir par to, ka tam jābūt Ogrē, jo visi pārējie punkti ir bijuši apkārt. Atrodam arī Ogres ielskatos līdzīga stila grafiti, kas tikai apstiprina mūsu aizdomas. Ir sajūta, ka mēs varētu būt vadībā, tādēļ auto sēdēkļi liekas kā pilni ar adatām. Uz ziņkārīgajām ziņām par to, kā mums veicas, atbildam izvairīgi. Neies jau atklāt visus biznesa noslēpumus. “Jā jā, mēs arī vēl cīnāmies..”, kas nav melots. Pārbaudām Ogres HES - nekā. Iegriežamies pamestajā pionieru pilsētiņā - nekā. Varbūt Trikotāža? Un te pēkšņi BAM kā kukulīts pa pieri - “bau” vai tad tas nav vāciski būvēt? Un “roc” kā akmens? Variants, ko bijām apsvēruši ĀTLANTĪDAI nu pavisam reāli sāk izskatīties pēc KVADROBERA risinājuma. Bet tā jau 7nieka klasika, ne? Kuram tad tā nav gadījies, ka vienu labu objektu gribas (un pat sanāk) pievilkt aiz ausīm visiem iespējamajiem risinājumiem. Šoreiz gan neesam pilnīgi delulu, uzskrienot pēdējā šīsnakts kalnā, ieraugām mūsu dārgo kvadroberi un pēdējais punkts pašiem par pārsteigumu ir rokā!
7:49 7/7

LĀDE
Pirms vadīt iekšā kodu, ievelkam elpu, jau zinām, ka tūlīt ies elles vārti vaļā! Lai gan kopējā čatā viss klusi, ar visiem muguras matiņiem un trešajām acīm jūtam, ka beksteidžā melnais tirgus griežās bez sirdsapziņas pārmetumiem un komandas gatavas savu miesīgu māti pārdot par pēdējo trūkstošo risinājumu (been there, done that). Par to liecina arī lādes kārumnieku pieaugošais skaits. Pēc nieka 15 min pakausī sāk elpot #GANJAUSANĀKS, pēc tam arī Stalk NLP, drīzi vien ap lādes mīklu sēž jau 8 asinskāri milži. Ko mēs? Mēs tikmēr jau otro stundu sēžam pie nepareizā Nikolaja. Pie tā, kurš Ogrē tieši aiz tilta pa labu roku bija sadomājis uzcelt savu ****** baznīcu! Šīs 2 stundas esam izmisīgi meklējuši kartē kvadrātiņu ar 2 baznīcām vai vismaz 2 tornīšiem. Laimīgā kārtā pēc 2 stundām līdz mums atceļo atklāsme, ka Nikolajs jāmeklē nevis Ogrē, bet gan Salaspilī, tur, kur jau esam bijuši. Aizbraucam atpakaļ uz Koloko.. Kolito.. Kokola.. nu jūs sapratāt.., jo no tās miglas neko neatceramies, bet arī tas nedod tūlītēju atklāsmi. Labākā doma šobrīd ir piesēst Viršos - tur kur viss sākās.

Stundas rit un katrs pīkstiens 7nieka čatā liek ietrīsēties sirsniņai. Abstraktā māksla nekad nav bijusi mūsu stiprā puse, tāpēc minējumu ir daudz. Ādams, Ieva, čūska, ābols, ābeļdārzs, paradīze, Ēdene, kaili cilvēki. Pie labās rokas kā reiz bija plikā Ādama lapiņa, kuru paverot… varbūt Ogrē ir kāds fallu muzejs? Labi, otra māksla. Lielgabals, ložmetējs, baterija, tanks, kubls, baļļa, vanna, katls, panna, grāpis… un beidzot KAUSS!!! Kausu ezeri jau iepriekš bija manīti kartē, tiem jābūt īstajiem. Kvadrāts arī zīmējas. Čatā sāk panesties runas par hintiem. Nu kādi hinti, kad esam tik tuvu??? Esam tik pārliecināti par tikko radušos variantu, ka ierakstām cocky ziņu čatā - “dodiet mums 45 miņas un atrisināsim šo jautājumu”. Tieši tik daudz laika mums vajag, lai aizbrauktu līdz ezeriem. Nu ja nebūs, tad ņemiet ar tos hintus! Manifestējam, lai tur nebūtu neviena mašīna priekšā. Bet, bāc, viena ir!! Apejam apkārt, lai atrastu BK uzlīmi pie mašīnas un šeku reku, tie izrādās pazīstamie no Gājēža - ko tad šie te dara? Vai tiešām lādes vietā būs milžu bankets? Katrā ziņā tie nav rubaki un nav arī laika domāt, pašķīstam mežā, katrs uz savu pusi un tīras nejaušības rezultātā tiek uziets virsū aizdomīgi nomodā esošai pūcei. Izskan sauciens pa visu mežu JAAAAA IIIIIIR!! Lāde tomēr tiek nosargāta. Un kā solīts - tieši 43 minūtēs. Plāksnītes? Kādas plāksnītes?

Braucot jau prom no ezeriem, pretī drāžas viena mašīna, tad otra, trešā un nu jau veselas piecas viena aiz otras. Saprotam, ka nu tikai īstās Milžu Cīņas ies vaļā un tādu gadsimta klopi mēs palaist garām nevaram. Griežam ripā un tieši starp abiem ezeriem kraujam galdā pikniku, lai ar galetēm un maizītēm zobos noskatītos, kā pa mežiem apkārt šaudās apjukuši rubaki. Cīņa tomēr nav ilga un jau drīz viss ir atkal mierīgs, tā it kā nekas nebūtu noticis. Milži izklīst, mierīgi sapakojam pikniku un dodamies mājās arī mēs.

P.S. Ja kāda komanda būtu aizkļuvuši līdz piknika vietai, tad būtu tur atradusi kokā iesietu virvi. Un ja pa šo virvi būtu uzkāpusi līdz augšai, būtu atradusi metāla plāksnīti, kas saka “nokāp lejā un paskaties pie stumbra”. Un ja šī komanda būtu paskatījusies pie stumbra, būtu atradusi vēl vienu metāla plāksnīti, kas saka “PODJOBKA”. Un ja vien mēs būtu bijuši mazāk steidzīgi un šajā virvē arī uzkāpuši, tad tā tik tiešām būtu bijusi pamatīga PODJOBKA…

PROTOKOLA BEIGAS

Nākošā sapulce norīkota 2025. gada 1. aprīlī, plkst 00:00, bez jokiem.

PROTOKOLA IZRAKSTS PARAKSTĪTS AR DROŠU ELEKTRONISKO PARAKSTU.


Protokola pielikums Nr.1
Laukuma iedvesmota māksla, veltījums neizdibināmajai KVADROBERA mīklai

Visas, visas šovakar kā trofejas es manu kontā gulstam
Tikai tavās, tavās acīs veroties es jūtu sevi mulstam
Kvadroberi, tevi nepazinu pirms šīs nakts
Divpadsmitos atsavērās pretī miklu acu skats
Tagad gulēt nevaru es, kvadroberi, stāvu tev uz vakts

Lielu, raupju betonsienu rotā skatiens trausls, liegs
Cigārdūmus apņem kautru lūpu maigums silts
Starp tavām vilka ausīm stiepjas manu sapņu gaišais tilts
Kvadroberi, kamdēļ izvairīgs un netverams tu man?

Dus neredzamos zobos cigārs.
Baltiem dūmiem aizkūp stundas, aizkūp rubas sapņi līdz
Baltie dūmi apņem zemi, apņem ceļus
Apsedz mani sasalušos dīķos, kur dzelžu zvēri šausminoši dus
Baltos dūmos baltas Zosis mani rej, bet zirgs par tevi klus.

Kvadroberi, sukačeri, tu kas bērnu prātus kairina un maitā
Pretī tavam liktenīgam namam virzos gaitā raitā

Tuvojās marts un NLP sastāvs sāka palikt plānāks - ceļojumi, slimošanas, valstiskas lietas un citi attaisnojumi, bet mājas darba pamazām tapa un arī draudzīga simbioze no Stalkeru puses.

Tiekamies Ikšķilē un jau ap 1 naktī ir 5 it kā drošas versijas un 2 nu gandrīz.

Nekurzeme, kas tika atminēta dažās minūtēs, faktiski ir nedaudz cietāks rieksts nekā būtu jābūt. Tiek viegli palaista garām īstais spots zirgā un tad nu tiek izpētīts kiosks (prese ir tas, kas neļauj ļauties baumām), mājiņas uz kājiņām, tanki un kāpnes uz nepabeigtām konstrukcijām, kā arī slidenā riverside.

Tālāk seko hit and run ūdenmērītājā. Izrādās kāda no aizmugres beņķa to iecienījusi kā ziemas peldes vietu.

Vaļerai šķiet acīmredzams spots vietā, kur Tīnūžu šoseja šķērso Rankas upe. Tieši blakus radars, interesantas patiltes, vel slēpnis ceļā uz nekurieni. Katram gadījumam nočekojam blakus tuneli, bet nu nav. Laižam tad uz nākamo - Amens būvi pionieru pilsētiņā, kur kā kamielis kas sadalās, mežiņā ir 2 ūdenstorņi un baltas ķieģeļu mājas. Ķieģeļu mājiņās atrodam tikai kaķi un dažu metru attālumā suņubūdu ar iemītnieku, kas nopēta mūs.

Laižam uz Riekstukalnu, bet waze mūs izved gar Ķegumu, kur tieši ir arī krusta kalns. Jau apsveram domu, ka jāpārbauda katrs mazais krustiņš, līdz īstā plāksnīte tiek veikli atrasta.

Riekstukalnā pamocāmies ilgāk nekā nepieciešams. Beigās vel jāpietēlo, lai otra komanda uzreiz nenolasa, kur esam atraduši un laižam uz kāpu, kas arī hit and run. Akmens namā tiek forsēts pilskalns un lentes ‘bīstami’, un pēc secinājuma, ka lādes mīkla vaļā, arī vaļeras cipars drīz jau rokā.

Dažas pārdomas Ogres DUS un kā ticama versija rodas Kausa ezeri, pa ceļam vel verificējam, ka tur ir kā laukuma aprakstā ‘beigu ceļš’ (tu beigās vienmēr zaudē) un kausa ceļš. Ielidojam stāvlaukumā, kur jau stāv auto. Bet nē, tie ir tikai romantiski pārgājienu gājēji. Izložņājam stāvlaukumu, visu starp abiem ezeriem, paliek auksti un izlemjam domāt ko vel varēja domāt ar 2 objektiem - tanki, skursteņi, ezeri, torņi.

Esam jau pie mājām Ezeri, kad lāde pabeigta un atliek tikai paņemt pirmspēles auto sajūsmā lidot atpakaļ uz Kausa ezeriem. Tur jau pēc 2 pllāksnēm skaidra aptuvenā vieta un atliek tikai aizskriet līdz zīmīgajam kokam.

Laukums labs, bet sāpīgs - stundu nodzīvot pirmajiem 120 m no lādes

Kā ta, ka viens no komandas dalībniekiem pamanīja 7nieka radītāja jauno profila bildi Whatsappā jau 10. februārī! Kā ta, ka mājas darbu excelītis tapa jau pāris dienas vēlāk un pa mazam tika likti iekšā visdažādākie novada objekti! Tikai viena nianse - ir 27. februāris, laukums tā arī netiek izziņots... Tāpat kā laukuma diametrs... Varbūt Centrālei jāpačukst, ka februārī ir 28 dienas? Mazums... Nu labi, gan jau, ka ar 150 objektiem Ogres novadā pietiks, lai pietiekami ātri atkostu lielāko daļu mīklu un brauktu meklēt cipariņus? Nu labi, kas tur - "mazliet pāri" novada robežām izklausās kādi, nu, 5 km no robežas un 1, max 2 punkti ārpus Ogres novada...................

Aptuveni ar šādu domu arī meklējām lokācijas, kad pusnaktī pavērās vaļā mīklas. Bet vispār pirmā doma (kas ilga kādas 2 stundas) bija tāda, ka no mīklām neko nevar saprast :,) Likās, ka Gara uzlādes staciju esam atkoduši gaismas ceļošanas ātrumā, jo laivas formas iedobes akmeni jau bijām atraduši mājas darbā - Lazdiņu kariete it is. Nekas, ka Lazdiņu akmens nedaudz vairāk apsūnojis un mūsu bildēs nedaudz mežaināks apkārt - mēs jau zinām, kā mīklām bildes tiek paņemtas ar leņķīti.

Atlantīdas ūdensmērīājs vedināja uz domu par punktu pie ūdens. Mozh Daugava? Kaut kāds ezers vai karjers? Tā Nekurzemes sieviete vispār nesaprotama. Mājas darba excelītis tika izlaizīts no visām pusēm, visi eksponāti un skulptūras fiksētajās lokācijās izskatīti, nu, nav tur līdzīgu veidojumu... Vaļeras spēks? Divi varianti - Tīnūžu šoseja vai A6. Te bija 1 pret 2 - viens rubaks vairāk sliecās uz A6, jo internetā lasīja, ka no Valsts nozīmes ceļiem kaut kad tā ir atzīta kā avārijām piesātināta. Divi citi rubaki gan bija droši par Tīnūžiem, jo, kā runā apkārt, tur daudz avārijas notiek, ļoti labs 60+km gabals, kur ātrie rumaki nesās uz priekšu, un pēc apvidus liekas reālāk, pašiem nereti nākas pa turieni braukt. Te bez variantiem - Google street views nāk palīgā.

Bombejas mūris lika skaidri noprast, ka tie nebūs Zilie kalni, lai arī visi kā viens Ogres pamatiedzīvotāji, ar kuriem viens no rubakiem konsultējās, teica, ka tas būs Dubkalnu karjers - nu, nu! Mūsu acis jau trenētas, redzas tak, ka margas nesakrīt!

Tomēr kaut kāds labums no pamatiedzīvotājiem iekrita mūsu kontā - Nekurzemes sieviete tika atpazīta Rūķīšos pie Salaspils. Labs, labs, thnx! Liekam tik iekšā kartē! Ļoti izdevīgi tagad mērīt tos 35km no šīs lokācijas, nekas dziļāk uz Rīgas pusi jau nebūs. Bet tad stop - Lazdiņu kariete ir kādus 70km no Salaspils........... Sāpju pilns moments apzināties, ka ir 1 naktī un mums ir tikai 1 legit lokācija. Paļiga.

Lai vai kā, pēc ilgiem un neveiksmīgiem mēģinājumiem atnāca arī veiksmes mirklis - svaigas acis 5 minūšu laikā atrada īsto tiltiņu un pareizos kokus Vaļeram. Vēl kāds cits rubaks neizturēja un aizgāja piesēst pie lielāka darba monitora. Tagad vienmēr liksim šim cilvēkam priekšā lielo ekrānu un ērtu krēslu, jo tad tik viens pēc otra nāca "eu, bļāa, džeki, IR!!!". Akmenim fonā tika saskatīti nomaskējušies krusti, līdz ar ko pēc kāda laika tika atrasta bilde ar "alu" un "Jēzus ir dzīvs". Liels bija mūsu facepalm, jo šī lokācija bija reģistrēta mūsu mājas darba excelī. Tas nelaimīgais ūdensmērītājs sadauzītiem un maziem soļiem, bet arī atnāca pie mums - tik cik nav skaidrs, kas tas par dīvainu laiku? Bet to jau jāskatās uz vietas. Fun and sad fact ir tāds, ka ZEVA mājas centrāle naktī kādā brīdī bija ieraudzījusi dīķi ar dīvainu veidojumu virsū un pasmējusies, ka nu gan interesanti, izskatās kā ūdensmērītājs kukainītis. Mājas centrāle baigi sagruzījās no rīta, kad saprata, ka lokācija bija īstā, bet tobrīd nedaleca, ka karjers ir pamests = Atlantīda, un ka legit tā iekārta ir kā ūdensmērītājs no satelīta bildēm. Par Bombejas mūri runājot - bija pamatīgs ieberziens, kamēr spuldzīte virs galvas sāka iesilt un sākām googlēt arī kāpas, bet galvenais, ka sagāja.

Tad nu bija laiks doties laukumā salasīt cipariņus. Vēl joprojām smadzene kūp par Akcionāru un Akmens būvi, jo īpaši par to otro - tas, ka kamielis ir cīgas bija saprasts jau sen, pie tam bildē arī diezgan tieši tas ir parādīts. Bija arī pamatotas aizdomas, ka tas būs Ogrē, bet nu lokācija nenāk.

Plāns bija sekojošs - paņemam Rūķīšus un pulksteņrādītāja virzienā salasām pārējos punktus. Rūķīšos kopumā sanāca viens no ilgākajiem ieberzieniem, jo sākumā gribējās meklēt īsto žogu ar īsto uzrakstu, bet tur jau vispār nekādu normālu žogu nebija. Informācijas stendi? Tika apskatīs viss - sākot ar skulptūrām pie ieejas un baļļu, kas ir pa labi no tiltiņa (!!!) un turpinot ar visām mājiņām, Ādama mantību un Trojas zirgu. Zirgs, starp citu, tika apskatīts kā viens no pirmajiem objektiem. Līdz brīdim, kad viens no rubakiem sazīmēja mīklas paralēles ar Trojas zirgu, kāds cits rubaks uzkāpa līdz pašai zirga augšai un 3 sekundēs ieraudzīja ciparus. Rēcīgi bija klausīties augstākajā stāvā esošos citas komandas rubakus ar BK cepurītēm, kas ar teātra cienīgu uzvedumu centās nesamāksloti uzspēlēt, ka "A šitais nebūs īstais cipars?", "Nē, tas ir no Jenotiem" :DDD

Tālāk, kā par pārsteigumu, gāja jau ātrāk. CAURBRAUCOT Ogri tika izdomāts, ka jāiečeko pāris objekti, mazums, ka atradīsim to nelaimīgo Akmens būvi. Tika apskatītas un izsvītrotas pāris lokācijas, bet tad kāds rubaks bija izteicis vārdus "Ķentes pilskalns". Tajā brīdī citam rubakam nu ļoti spilgti iedegās spuldzīte un tas centās pārliecināt pārējos, ka ir jābrauc uz to rajonu, jo ir tādas cīgas "Kent". Pārējie bija baigi skeptiski, jo nu wtf, bet nu ok, tāpat pa ceļam. Tālāk jau skaidrs, ko notiek :)

Bija kāda nianse, un tas ir Akcionārs. Vēlamies izteikt pateicības vārdus NLP un SUPiem, ar kuriem draudzīgi aprunājāmies rubas laikā un apmainījāmies ar ļoti vērtīgu informāciju, jūs esat forši <3 Mēs bijām arī nedaudz (daudz) pārsteigti par konkrētā skatu torņa izvēli, jo, nu, varēja vismaz kādu no Ogres novada skatu torņiem izvēlēties xDD

Un te notika neticamais - ZEVS tika pie lādes mīklas pirms lāde tika atvērta. Sirds sitas ātri, vēl ātrāk tā sāka sisties, kad pilnīgi visas nianses sakrita ar Ogres upes promenādi: tilts ir, Nikolajs pa labajai rokai (aka Baznīca) ir, divi tādi blakus - arī ir - Arkveida tilts un Laipu tilts AR NIANSI - mīklā teikts, ka jāparāda KARTĒ, kur divi tādi blakus ir, jāieliek tie dīvainas formas kvadrātā - pa ziemu Laipu tilts tiek noņemts, bet KARTĒ to parādīt var! :) un kvadrāts? No skatu platformas ir ļoti foršs akmens ar izgrebtu taisnstūri. Tas nekas, ka malas diezgan vienādas, jo tad mēs arī kartē ievilkām kvadrātu, kur promenādes viena mala un tilts veidoja diezgan taisnas malas, tās divas citas var būt arī šķībākas :) pavadījām tajā lokācijā 1.5h, negribējām doties projām bez lādes, lai arī nopratām, ka vieta laikam jau nebūs īstā, arī citas komandas, kas te bija, jau ir devušās prom. Appisiens 100. Bijām nedaudz vīlušies, nonācām arī dzīves krustcelēs un eksistenciālā krīzē par dzīves izvēlēm (skatīt bildi).

Nākamās 2.5 stundas pavadījām Ogres cirkulī, izlaizot visus tiltus pāri visām upēm un meklējot, ko Nikolajs tur būs atstājis, pāri zīmējot kvadrātus un meklējot divus mistiskos objektus. Nekā. Un kur tam visam pa vidu ir milžu cīņas? Lāčplēsis arī tika izskatīs, un kas tik vēl nē. Kādā brīdī bezmiega stundas, nogurums un besis ņēma virsroku pāri 3 no 4 rubakiem. Ceturtais sāka domāt vēl citos virzienos, kā to kvadrātu dabūt - radās doma par LVM kartēm. Tieši šajā brīdī atvieglots nopūtiens - Vannas bumbas ir izbeigušas visu ciešanas. Kamēr citas komandas pēc hintu pavēršanas jau joņoja uz Kausu ezeriem, mēs vēl minstinājāmies, jo, nu, kur tur ir kvadrāts? Un vispār, kur tas Koļa?? Sazinājāmies ar titula ieguvējiem, lai apstiprinātu mūsu teoriju par lādes lokāciju (nebrauks tak 40min nepareizā virzienā) un noskaidrotu, kā komanda tika līdz atrisinājumam. Cepuri nost viņiem!

Lādes noformējums baigi jaukais, sākumā šķita, ka tā varbūt no kādas citas spēles, jo nekur virsū neredzējās BK logo, bet nu skaidrs, ka tāpat jāskatās, kas tai iekšā. Labi, ka komandā ir gari cilvēki, tas koks bija max skechy un slidens, lai līstu pa to virsū.

Paldies citām komandām un laukuma organizatoriem par šo laukumu! Bija patiess prieks un riktīgs adrenalīns sajust to patieso FTF skrējienu pēc lādes! Gribam vēl :)

PAPILDINĀTS 8.03.:
Rubaks 1: [iesūta komandas čatā Vecā onkas un suņa logboka bildi ar suņuku un pūci]
Rubaks 1: Bro tur tomēr IR BK logo xd
Rubaks 2: apvelc lūdzu 😄
Rubaks 1: [rēc]
Rubaks 2: es arī neredzēj
Rubaks 1: [iesūta to pašu screenshotu un ievelk logo līnijas]
Rubaks 1: Mežā chista nevarēja pamanīt
Rubaks 3: omg


Paldies Vecajam onkam un sunim par acu atvēršanu 🥹

Latvju 7nieks Mārtiņu krājums
Avots: Baltaiskalns
Krājums: S10E03
Iesūtītājs: TRAKTORS VIENRADZIS
Apriņķis: Ogres apriņkis
Kategorija: Milžu cīņas

Sasauc mani druvas meitas,
Pulcē mani Rufusiņi,
Jābrauc ceļā tālā, tālā,
Kaut kur Ogrē mīklas meklēt.

Vienai bērni jāguldina,
Vecmāmiņai jānodod,
Otrai dejās kājas skrien,
Vēl Wiesulī tā jāizdancā.

Trešā liktens negaidīti,
Guļas gultā bāla, vāja,
Salvetes un tējas karstas,
Spēle garām, žēl tik ļoti.

Miglā tumšā ceļu meklēt,
Špakovska parkā riņķojam,
Zilos kalnos, pludmalēs,
Bet miglā neko neraugam.

Izmisums mūs pieķer klāt,
Vakars gudrs, bet rīts vēl vairāk,
Izmisums un bēdu brāļi,
Vai šo spēli atstāsim?

Tukšām rokām mājās braucam,
Cerot, ka skaidrais rīts mūs glābs.
Arlabunakti, draugs, tev saku,
Tiksimies ar spēku rokās.

Saule ātri debesīs kāpj,
Mēs vēl gultās, pidžamās,
Bet hinti nāk kā vēja brāzma,
Nu vairs spēlei bēdas nav.

Acis mirdz un pirksti skrien,
Kartē punkti iezīmējas,
Čatiņā viens pēc otra ziņo:
“Kurš vēl gultā? Kurš jau ceļā?”

Nu vairs nav ko ilgi snaust,
Jāvelk silti mēteļdrāni,
Tēja karsta, prāts jau možs,
Spēlei jābūt mūsu rokās!

Kolotilovkā brīnums liels,
Vai tā Latvija, vai kur citur?
Briesmīgs skats un acis mirdz,
Jubilejā var šeit danci griezt.

Otrais punkts – tik daudz to soļu,
180 kāpnes – pie sevis skaitam,
Elsojam, bet augšā tiekam,
Un no smaida vaigi stīvi.

Trešais – kalns, un tornis staltais,
Tur ar lukturiem mēs spīdam,
Bet augšā svešinieki valda,
Muskuļus pie stieņa cilā.

Ceturtajā krustu gaidām,
Bet tik tukša vieta stāv,
Piektajā pareizo to ceļu rodam,
“Cash&Go” mēs līksmi saucam.

Pulkstenis jau pusnakts rāda,
Bet mums divas mīklas priekšā.
Nakts melnumā karjerā stāvam,
Punkts ir rokā, priecājamies.

Sanatorijā ceļš vēl maldās,
Pionieros ērmīgi ļauži skatās,
Pēdējais punkts ir izmisumā,
Akmens būve, kas tu esi?

Mājas tukšas, sienas drūmas,
Ēkas čukst no seniem laikiem,
Durvis vaļā, jumts jau kritis,
Vai mums iekšā jāiet būs?

Bauroc ēkā gaisma blāvā,
Dušas tukšas, soļi klusi,
Izstaigājam, izpētām,
Bet punkts vēl tālumā stāv!

Pusnakts pāri, gaisma dzisīs,
Lukturīši lēnām nirst,
Nogurums kā vilnis nāk,
Tomēr punkts mums iekrīt frakā!

Kur ir lāde, kur tā slēpjas?
Ezeri klusē, nakts tik dziļa.
Pēc diviem jau, bet mēs vēl ceļā,
Plāksnītes atrastas, bet ko nu?

Paroles liekam, nekas nestrādā,
Skaitļus reizināt? Nē, riskēt negribas.
Varbūt atbilde ir krustpunktā?
Izstaigājam, bet tukšums vien.

Instagramā skats mums krīt,
Kritušais koks ir jāatrod,
Tur viņi stāvēja – nu arī mēs,
Un beidzot lāde rokā ir!

Sajūta kā svētkos lielos,
Smiekli, prieki, gandarījums,
29 stundas garas rubā,
Bet uzvara – mūsu rokā!

“Kad tulpju dienā mājās nav ko darīt”, <A2 3-1> reports

Mīklu atvēršanās pusnaktī pozitīvi tiek novērtas mīklas - šīs būs labas! BOMBEJAS MŪRIS, neizlasot mīklu līdz galam, ar milzu pārliecību tiek atlikts Dubkalnu karjerā pie Zilākalna torņa - mēs te bijām, mēs zinām (khm…). Pārējās mīklas tiek atstātas uz rītu, kad galva svaigāka. Ļoti pazīstama šķiet NEKURZEME - tā ir vieta, kur bija tās foršās instalācijas ar raganas māju, Trojas zirgu un vēl visādiem brīnumiem, taču nekādi nevar atcerēties ne kur tas bija, ne kā to vietu sauca. Vien mazliet vēlāk, rakājoties pa saviem kartēs saglabātajiem punktiem, nāk apskaidrība - tā taču Kolotilovka! Bet baigi tuvu Rīgai sanāk. Hmm, dīvaina tā Ogres ruba… Vēl pēc kāda brīža tiek atpazīts jūras konteiners Remīnes karjera krastā ATLANTĪDAS ŪDENSMĒRĪTĀJA mīklai - šeit ir būts pāris mēnešus atpakaļ citas spēles punktu meklējot. GARA UZLĀDES STACIJAI sākotnēji tiek domāta kāda vieta, kas būtu dabas parks, jo teksts “Galveno varoni, kurš guļ alā, netraucē! Viņš ir dzīvs” norāda uz kādu lāci vai āpsi (vai kas nu tur ziemā savā migā guļ), taču neko jēdzīgu atrast neizdodas. Un tad nejaušām patrāpās random bilde no Ķeguma Krusta kalna ar zīmīgo akmeni - IR! Un uzreiz tiek saprasta arī mīkla, jo šeit kādas ģimenes ekskursijas ietvaros arī ir būts. Laikam instalācija būs kāds zīmīgs krustiņš kaut kur. Kur? To uz vietas pētīs. Atliek vien AKMENS BŪVE, kas ļoti velk uz Ogres Indrānu ielas galā esošo bijušo pionieru nometni, zem kuras apakšā ir dižās padomijas kodolkara bunkurs. Bildei apliecinājuma nav, bet ēkas ar baltajiem ķieģeļiem gan tur ir - varbūt uz kādas būs redzams tas grafiti. Ar pārējām mīklām vairs neiet tik raiti. VAĻERAS SPĒKS tiek atpazīts fēnā un Tīnūžu šosejā, bet vietu detektēt neizdodas. Ir pamatīgas aizdomas, ka tas varētu būt zem E22 trases pārvada netālu no Turkalnes, jo tur tie koki tādi inčīgāki, taču vēlāk tiek sazīmēta vieta uz Rīgas apvedceļa, kas ir pat vēl bīstamāka nekā pie Turkalnes. Kura vieta ir īstā - vvz. Par AKCIONĀRA PRĀTĀ ir aizdomas, ka tas varētu būt Riekstukalna tornis pie slēpošanas trases, jo tas koks baigi līdzīgs ir vienam turienes bildēs redzamajam, bet šis ir vienīgais punkts Daugavas otrajā krastā un izskatās baigi aizdomīgi. Pāris dienas vēlāk trīs mīklām (Akcionāram, Būve un Vaļeram) tiek parauti vaļā hinti, kas ļoti dikti norāda Akcionāram uz Riekstukalna torni, taču tā vienīgā vieta pretējā krastā ļoti mulsina. Hinti Būvei un Vaļeram ievieš vien lielāku bardaku visā.

Dienu vēlāk tiek sakontaktēti SPIEGI, kas mums Rīgas rubā perfekti iesmērēja Bolta kubiku, lai apjautātos precīzākas meklēšanas lokācijas. Ienāk info, ka Riekstukalns ir pareizi, AKMENS BŪVE ir kalns Pārogrē, bet Vaļeru lai meklējam Turkalnes tuvumā - nav tālu. Un vēl nohinto, ka otrpus Daugavai ir divi punkti nevis viens. Mums acis kvadrātā - kurš vēl?! Minam, ka BOMBEJAS MŪRIS - jā, šis ir otrpus, apstiprina SPIEGI. Būves kalnu izdodas atrast samērā ātri - Ķentes pilskalns. Vaļera arī beidzot tiek sazīmēts zem E22 šosejas divās vietās - tur kā reizi ir divi tuneļi ar 2,2m zīmi, bet Bombeja galīgi nedodas rokā. Nu, kur var būt tika garas trepes Daugavas otrajā pusē. Pēc ilgas muļļāšanas izlemjam arī šai mīklai atvērt hintu - kāpa un no kā iegūst džinu. Par kāpu šajā krastā no clue vispār, bet džins… Ā, laikam mieži… nē, paga! Kūdra! Ai, nē - tas taču viskijs… Kadiķis, vot! Sev par lielu izbrīnu tiek atrasts Kadiķkalns un Zvirgzdes kāpa. Kāpa! Kaut kādas nekurienes mežos! WTF?! Kā kāpa tur nokļuvusi? No kurienes? Bet trepes tur ir, pie tam pareizās… Laikam arī lāde būs šajā pusē, ja reiz punkti tik maz, tāpēc šis gals uz apmeklējumu uzreiz tiek plānots kā pēdējais. 50/50 - tad jau redzēs, vai mums būs taisnība.

Izbraucam agrā, bet brīnišķīgā Sieviešu dienas sestdienā - diena solās būt silta un saulaina (pēc laika prognozēm), noskaņojums labs. Vēl rīta krēslā pieripojam pie Kolotilovkas bruņinieku sargātajiem vārtiem un pa sasalušo zemi dodamies meklēt 7nieka spotu. Beidzot mēs esam šeit atbraukuši! Vieta nejēgā interesanta. Tik interesanta, ka mašīnā aizmirstam ziedojumam paredzēto naudiņu. Pff, atpakaļ jau vairs neskriesi, jo rekur aiz sētas ir gan Trojas zirgs, gan Ādams, Ieva un milzu ābols. Tā, kur jāmeklē? Bildēts no pakaļas, tātad kaut kur priekšpusē. Izvazājamies kādas 15 minūtes - nav. “...visam, ko raksta uz žogiem un runā apkārt, nav jātic?” Hmm, jāmeklē uz žogiem. Vēl kādas 10 minūtes tiek pazaudētas bezjēdzīgos meklējumos. Kur vēl var būt? Kādā no augstajām instalācijām? Kurā? Tās trīs būdiņas, zirgs vai tā būda tur parka tālajā galā? Pēc īsas apspriedes tiek izlemts nečakarēties un atvērt hintu. Zirgs. Ok, ja zirgs, tad zirgs. Skaitlis brīdi vēlāk tiek piefiksēts pašā zirga augšgalā. Atpakaļceļā pamanām Kolotilovkā iebraucošu mašīnu, tēlojam ieinteresētus tūristus (vēl pat nav astoņi rītā), taču apģērbs mūs nodod - rubakus nepiešmauksi…

Tālāk Remīnes karjers, kurā ūdens ir tik dzidrs, ka varot redzēt gan nogrimušo tehniku, gan ēkas karjera apakšā. Ierodamies jau patīkami saulainā rītā un beidzot varam apskatīt, kas tad šeit īsti ir - iepriekšējo reizi mēs te bijām piķa melnā tumsā un visu redzējām vien lukturīšu gaismā. Pa ceļam uz karjera krastu iečekojam jūras konteineru un atrodam vajadzīgo instalāciju. Ūdens karjerā patiešām ir ļoti dzidrs - šo to var pat caur ledus kārtu saskatīt. Mazliet apmetuši cilpas pa zemes pauguriem, griežam atpakaļ un dodamies uz mašīnu, taču pie karjera pieripo ļoti pazīstama automašīna - tā pati, ko redzējām Kolotilovkā. “Nevar būt! Kāds “negaidīts” pārsteigums!” smej otras komandas rubaki. Tā izradās komanda “Vecais onka + suns, mošk vēl grūtniece” ar savu četrkājaino draugu. Iepazīstamies, papļāpājam, saskaņojam pareizo atbilžu liecību (atbildes pareizas, nav ko te…!) un novēlam viens otram veiksmi.

Pēc tam pārbrauciens uz Ogres slidkalniņu, kur Akmens Būve mīt. Kalns sanāk tāds pastāvāks, taču grafiti uz mājas īstais. Pabrīnāmies par ēkas esamību šādā vietā un lienam pirtiņā meklēt skaitli, kas drīz vien atrodas kādā tumšā telpā. Vēl neliela apkārtnes izpēte (nekā īpaša te vairs nav) un izdomājam aizbraukt uz to pionieru nometni Indrānu ielā, ja reiz blakus esam. Piebraukšana sanāk pa ļoti dīvainām taciņām, kas nosauktas dažādu ielu un gatvju vārdos. Autiņu parkojam pie kāda grausta un pusstundu veltam šīs vietas izpētei. Galīgi pamesta šī vieta tomēr nav, jo starp graustiem ir vēl pāris apdzīvotas sociālās mājas, taču kopējais iespaids visai nospiedošs. Pie tam zinām, ka apakšā ir bunkurs, pat vienu pussabrukušu ventilācijas šahtu mēģinām izpētīt, vienīgi ieeju atrast neizdodas - tā laikam ir mazliet atpakaļ pa ielu. Taču atrodam pazemes avotiņu gandrīz kalna virsotnē, kas sulo no kādas pamatīgi sarūsējušas ūdens padeves trubas ar pamatīgu šņākoņu - spiediens “avotiņam” labs…

Mēģinājums noķert Vaļeru vainagojas ar panākumu pirmajā piegājienā - piestājam pie pareizā tuneļa, vienīgi pretējā ceļa pusē. Līdz ar to ir neliels izaicinājums izbrist cauri tunelim pāri dubļu un ledus žampu uz otru pusi. Bet tur uz staba gozējas šķiet jau kaut kur kādreiz manīta skaitļa instalācija. Tāpēc labā omā pucējam uz Ķeguma Krusta kalnu, kur pirmais, ko pārbaudām ir ala (nevajadzēja līst iekšā?), pēc tam tiek uzsākta kāda zīmīga BK krustiņa instalācija (kā domājam), taču drīz vien tiek pamanīta plāksnīte uz koka aiz sieta. Ejam labi, knapi vienpadsmit, bet mums jau pieci atrasti skaitļi. Kas var būt labāks? Laikam tas, kas seko pēc tam…

Jau iepriekš šodien pamanījām Google Maps navigācijas nesaprotamās tendences pēkšņi nomainīt maršrutu tā, ka bezmaz vai stabā/grāvī jābrauc no šādiem pēkšņiem fakapiem. Jau braucot uz Kolotilovku, septiņos no rīta tikām ietriekti tādā bezceļā pie Granīta ielas Rīgā, ka braukšanas ātrums sastādīja vien 2 km/h. Pēc tam, braucot uz Remīnes karjeru, kaut kur Upesgrīvās izvizinājāmies pa pagalmiem, nesaprotot, kas tas vispār bija. Nu un pēdējais fakaps - maršruts uz Zvirgzdes kāpu no Ķeguma. Neko ļaunu nenojaušot un jautri vizinoties pa meža ceļiem, kas ar laiku palika arvien šaurāki un bedraināki, vienā jaukā brīdī apstājāmies pie kādas mājas meža nekurienē, jo Google spītīgi mūs liek griezt iekšā mājas pagalmā un pēc tam braukt cauri kaut kādiem krūmiem, kur ceļu vispār nevar redzēt. Par laimi, iegriezt nekur nevar, jo sēta priekšā un mājas iemītnieki viens pēc otra nāk ārā mūs vērot, kasot pakaušus un tēlojot pavasara talku. Pēc nelielas turpmākā bezceļa un karšu izpētes, tiek secināts, ka, braucot uz priekšu, varētu tomēr kaut kur uz šosejas izbraukt, tāpēc tiek izlemts braukt uz priekšu nevis pusstundu atpakaļ. Vietējie ļoti domīgi mūs pavada ar skatieniem, kasot aiz auss par mūsu spītīgo apņēmību ar šosejas gludekli šturmēt bezceļu. To sapratām vien mazliet vēlāk, kad aiz kāda pagrieziena iebraucām pāris kilometru garā ellē, kur pavasara dubļi, tajos samestas pufaikas, žagari un sasaluši zemes gabali bija mūsu kompanjoni ilgu laiku. Vienu brīdi likās, ka šeit arī paliksim, taču līdz bleķim sagrauzts stūres rats, nosiekalots priekšējais stikls, jaunu, vēl nekad nedzirdētu lamu vārdu bezgalīgais saraksts un autiņa sargeņģeļu izmisīgā sadarbība ar abiem tuvu komai esošajiem rubakiem tomēr deva savus rezultātus - nesaprotamā veidā izdodas tikt uz bedraina, taču pasakaini cieta zemes ceļa pēc šīm ciešanām teju gadsimta garumā. Atlikušo ceļa gabalu līdz pieturvietai sanāk braukt vai nu mēmā klusumā vai neganti lamājot Googles navigāciju. Vēl pēdējais pagrieziens uz kāpu un… pa mēmajiem! Pēdējā brīdī Google atkal nomaina maršrutu uz citu, taču mēs jau esam nobremzējuši. Ko, atkal?! Nē, ne par kādu cenu! Mašīna tiek noparkota ceļa malā, bet mēs, nikni lamādamies, šturmējam ļoti mīkstu un smilšainu meža ceļu, pa kuru pat ar džipu nevarētu izbraukt. Uzkārpoties smilšainā pakalna galā, vien noelšamies - priekšā vēl pāris tādi pakalni. Vienu brīdi ir kārdinājums atgriezties mašīnā un braukt to jauno maršrutu, bet… Ja nu tur atkal kaut kādi episki dubļi? Nē, uzticības kredīts Googlei ir izsmelts - ies kājām. Tā nu ejam pāris kilometrus pa smilšaino un pauguraino meža ceļu, lamādami Googli, smiltis, mežu, kāpas, #Centrāli… un gandrīz paejam garām vajadzīgajam pagriezienam. Sakostiem zobiem un gandrīz pēdējiem spēkiem tiek uzrāpots kāpā no otras puses - tā #Centrāle vienkārši ir… Kas par episku skatu! #Centrālei uzreiz viss tiek piedots, bet Googlei nē - otrpus kāpai rēgojas brīnišķīgs piebraucamais ceļš un pārkings. Nu, moins! Atpakaļceļā, klupdami un krizdami mīkstajās sūnās, duram pa taisno cauri mežam, taču noskaņojums, kā par brīnumu, ir labs. Superīga un silta pavasara diena!

Riekstukalna slēpošanas trases tornis ir kā pēdējais pirms Lādes. Izbrīna pabiezā irdenā sniega kārta atsevišķās kalna trasēs - ārā +13 grādi. Ar mums tornī uzkāpj vēl citi “tūristi” tāpēc skaitli cenšamies atrast maksimāli neuzkrītoši - par laimi, nav jāmeklē kārtējais “mazais sūdiņš”. Lādes mīkla vaļā - izlasām un neko nesaprotam. Labi, nav ko mocīties - brauks paēst un minēt to mīklu. Kaut kur aiz Baldones tiek noskatīts neliels, bet labs Mežvidu krodziņš, ņammu gaidot un tās laikā mēģinām kādu stundu mocīt Nikolaja gleznas. Kas tur īsti jāatrod, poņas nav. Vēl mazāka poņa ar to apkārt velkamo kvadrātu. Atveram hintu - kaut kādi kausi. Labi, ok - iepriekš manītais kausu ezers - lielais un mazais. Un atkal tas kvadrāts, tikai šoreiz ciešāk. Acis jau tek no karsu pētīšanas, taču nekādus kvadrātus tur neredzam, ja vien neskaita mazliet kantaino Mazo Kausezeru. Varbūt nepareizi meklējam? Ziņa SPIEGIEM - vai domājam pareizi par mazo ezeru? Jā, pareizi - “apkārt ezeriem ir divas taisnes un divi līkumi, meklējiet stūos kaut ko”. Nu, tik daudz mēs sapratām, ka kaut kādos mistiskos stūros kaut kas jāmeklē, bet kas? Atkal pētām kartes - ne tur taisnes, ne stūri, kur nu vēl kvadrātu iebāzt. Būs jābrauc un vienkārši uz vietas jāskatās, kas tajos stūros mīt. Varbūt atkal Smilteņveidīgais bradājiens apkārt ezeriem vai kāds Lubānas lūsis vai Preiļu stārķis kaut kur purvā iesprausts. Kā tādus tur atrast - šermuļi pār kauliem…

Pārbraucienu ļoti cītīgi kontrolējam, taču Google atkal mūs iemāna kaut kādā šaurā zemes ceļā. Par laimi, tas nav tik traģisks kā iepriekš piedzīvotie. Nonākuši līdz vienam meža stūrim, ko pēc kartes varētu nosaukt par stūri, metam mašīnu malā un sākam bradāt mežā apkārt ceļu krustojumam. Kas te ir jāatrod? Vvz, neko nemana. Neko neatraduši, braucam uz nākamo “stūri”, taču pa ceļam ieraugām mežā tādu kā izbrauktu stigu - varbūt šeit ir tie stūri? Atkal bezmērķīga klīšana, meklējot “neko” un pārbrauciens uz pēdējo “stūri”. Koki, pauguri smilšains, priežu saknēm pārbagāts meža ceļš - varbūt te ir jābrauc “stūri” meklēt? Par laimi ideja nomirst jau saknē, jo neviens te nav braucis (zinām, ka “Vecais onka” laukumu ir izgājuši) un pats ceļš izskatās nebraucams. Kādu brīdi kasām pakaušus kādas labākas domas meklējumos, taču vienīgais, kas nāk prātā, ir iebraukt tajā kartē redzamajā apendicītā starp ezeriem un mēģināt veikt izpēti no” iekšpuses”. Iemīcīties sanāk ar mokām, jo vienu brīdi pakaramies uz kāda izciļņa, taču beidzot izdodas noripot lejā.

Vispirms tiek nopētīts mazais ezers. Jau pieejot klāt, vienīgā doma, ka lāde šeit varētu būt noslīcināta. Ūdenī un martā? Laikam jau tomēr nē - šie jociņi tā kā ir beigušies #Centrālei. Vēl mazliet pamīcāmies gar ezeru, taču ir skaidrs, ka Lāde nevar būt aprakta - pārāk slapjš šeit viss ir ap tiem ezeriem. Vēlreiz pētot karti, ienāk prātā ideja, ka ciešais kvadrāts ap ezeriem skar lielā ezera divus stūrus - varbūt tur kaut ko varēs atrast. Ko īsti mēs meklējam, līdz galam joprojām nav skaidrs, bet kaut ko meklējam. Lencam ezeru pa sauso meža joslu, jo gar pašu ūdeni iet ir par slapju, taču vienā brīdī ir jālien tajā slapjajā purvā, jo citādi līdz iedomātajam “stūrim” netiksim. Griežam nost asāku leņķi un, dusmīgi bubinādami, mīcāmies uz priekšu. Otrs rubaks vispār ir ļoti dusmīgs, ka atkal jāmīcās ir pa šo žampu un par katru cenu velk atpakaļ mežā - tur Lāde var būt aprakta, šeit neesot. Gandrīz jau sanāk piekrist, bet te pēkšņi… “Eu! Rekur baigais putns kokā! Tāds liels! Ejam apskatīties!” - “Kur?! Neredzu!” - “Nu, tur - starp tām divām priedēm! Liels!” - “Āāāaa!...” Tā kā viens draugs ir baigi nasks putnu bildētājs, tad ar lielu uzmanību un rūpību zogos tam “putnam” klāt, lai beidzot parādītu, ka arī es varu nobildēt tādus putnus. Žēl vienīgi, ka fotokamera palika mašīnā, nāksies bildēt ar telefonu. Ļoooti uzmanīgi zogamies tam “putnam” no mugurpuses - stress tāds, it kā partizānos ietu izlūkot. Izstieptajā rokā no saspringuma trīc telefons, acis miglojas, bet tas putns nemaz mūs neredz. Nē, tomēr redz - pagriež galvu uz vienu pusi, uz otru… Vai tas tikai rādās? Nevar saprast, bet baigi brangais eksemplārs - krauklis, milzīgs vanags vai pat jūras ērglis? No kurienes šeit ērglis, pie tam no jūras? Domu ritējumu pārtrauc zem kājām salūzis zars - saspringtajā klusumā tas izklausās kā tonnīgas aviobumbas sprādziens. Vairs nevar gaidīt! Pāris ātri soļi, tūlīt spiedīšu fotografēšanas pogu, lai to ķēmu vismaz lidojumā iemūžinātu… Eu, paga! Kāpēc tam putnam kāds uz muguras baltu strīpu uzdirsis??? Un kāpēc šams ir tik pelēks? Un nekustās… Grīļodamies apejam nogāztajam kokam apkārt - plastmasas pūce! No kurienes šeit geokešs? Vienu brīdi roka pasniedzas līdz telefonam, lai pārbaudītu, taču ziņkāre ir lielāka - jāpaskatās, kas “lācītim” vēderā. Kamēr tiek šturmēts slīpais koks, otrs rubaks hinto: “Tā ir Lāde…” - “Netirs! Tas ir goekešs! Lāde tik maziņa nevar būt…” Tiek atvērta pūces “pakaļa”... Lāde??? Lāde! Tā ir LĀDE!!!

Mēs knapi izlienam no meža, kad Lādes meklējumos pie ezeriem ienirst Bliezējčūskas. Vien vēlāk, mašīnā mājup braucot, prātojam, kur būtu atkal aizmaldījušies, ja būtu iegājuši atpakaļ mežā. Būtu kārtējā n-stundu flekskursija un episks bridiens līdz tumsai…

Īpašās pateicības: #Centrāle, #SPIEGI. Sveicieni: #Vecais onka + suns, mošk vēl grūtniece, #Bliezējčūskas.

Gribējās jau doties 1. martā pacīnīties ar milžiem, bet, ja ir jāuzvelk forma un jādodas apgūt lauka kaujas iemaņas, tad neko darīt, kas jādara - jādara. Tā Milžu cīņas tiek atliktas uz kādu brīvāku datumu. Toties paliek vairāk laika risināšanai.
Pirmajā brīdī šķiet, ka viss tāds pārāk metaforisks šoreiz, izņemot Vaļeras spēku - tam tiek atliktas dažas iespājamās vietas zem Tīnūžu šosejas ar domu, ka viena no tām noteikti ir.
Pēc tam jau pārskatot dažādus mūrus, vaļņus utt., atrodas Bombejas mūris, (tur ir būts sen, kad vēl nekādu kāpņu nebija) tikai, kāpēc tieši Bombeja, tas nekļūst skaidrs. Akmens būve - vispirms kartē atrodas pilskalns ar graustu uz tā, tad saslēdzas kopā ar Baurock, nav šaubu, ka būs pareizi. Kamielis un sīpols nekā nepalīdzēja, tik galvu jauca.
Gara uzlādes stacija - kaut kā galvā iesēdās doma, ka alā var tagad būt tikai sikspārnis, bet nevienas normālas alas šajā laukumā nav. Līdzīgs akmens - Lazdiņu kariete ir par tālu. Kad visādi akmeņi aplūkoti, bet varonis vēl nesatikts, tiek paņemts hints un tad jau viss skaidrs.
Atlantīdas ūdensmērītājs - vispirms nesekmīgi apsekoti vairāki karjeri, Doles sala, 12.03 un 33 tā arī palika nesaprasti; 33 m augsts ir tornis pie Kangaru takas, bet 12.03.? Kad paņemem hintu, tad arī ieraugām ūdensmērītāju kartē.
Nekurzeme - nekad nav nācies te būt, laikam arī nekad neatbrauktu, ja ne šis punkts. Iespaidīgi!
Akcionāra prātā palika pēdējais un ne vieglākais. Ogres kāpšanas tornis, (90% sakritība priedei, kas pie ielas, bet īsti nav rindas), Špakovska parka tornis (99% sakritība priedei), tornim ir vārti, bet neviens nestāv rindā. Riekstukalna tornis - rindas mēdz būt, bet priedes tādas šķidras apkārt. Tomēr neatlaidīgi tornis tiek vairākkārt pārbaudīts, kamēr beidzot cipars ieraudzīts. Tikai kas tas par akcionāra prātu?
Lāde - pirmā doma, ir ka tas Nikolaja mākslas darbs ir Ādams un Ieva, bet pārskatot karti krustām šķērsām nekas neatrodas, ne abi plikie, ne Ēdenes dārzs. Un tikai vēlāk ienāk prātā doma, ka jāskatās tas veidojums, kas tuvāk, un ka tas nav katliņš, bet kauss. Kausezers ir pazīstams un nav šaubu kur doties. Vispirms ieraugām plāksnīti ar 390 m, pēc tam ar 137 m. Ejam, kur norāda bultiņa, bet pēc ilgākas riņķošanas un jau slapjām kājām sāk rasties šaubas, vai plāksnīte nav pārskrūvēta (3 tukši skrūvju caurumi un arī caurums dzeltenajā uzlīme). Ejam ne vairs tur, kur bultiņa norāda, bet tuvāk ezeram, un kāda laime! Pūce kā dzīva!
Paldies par laukumu! Sanāca normāli pacīnīties ar tām metaforām un varoņiem!

Tā kā liela daļa no spēles burvības ir dalīšanās atrašanas priekā un vilšanās bēdās ar draugiem, tad "Pa mierīgo" atkal ir atpakaļ pie "Zaķa draugiem". Forši.
Pirmais tiek paņemts Vaļeras spēks. Ar gugles ielas skatu tiek sameklēta vajadzīgā egle, un apciemota.
Visilgāk ciparu meklējām Akcionāram. Špakovska parkā, tornī un ap to. Pat atverot hintu ir skaidrs, ka vieta ir īstā. Tornis ir un priede arī. Mazliet pamainījusies, bet ir.
Vienā dienā esot gan Kolotilovkā, gan Krustakalnā jāsecina, ka cilvēku galvās ir baigie labirinti skaistuma meklējumos.
Lielais pārsteigums bija Zvirgzdu kāpa. Pat nenojautām, ka tāda ir novietota Zemgales līdzenumā.
Lāde - bez Centrāles norādes atgriezties Kolotilovkā, mēs galā netiktu. Ir skaidrs, ka šis uzdevums bija vairāk mērķēts, lai padirsinātu komandas, kas cīnās par pirmās nakts tiesībām.
Paldies Centrālei (vairākas reizes), paldies par ceļā sastaptajām, laipnajām, komandām, paldies Rīgas laukuma kurjeriem, kuri bija gatavi piegādāt palīdzību.
Varbūt, mazliet, pietrūka kāda cipara uz kniepadatas galviņas. Tādi cipariņi izsauc spēcīgas emocijas.

Mīklings sākās jau kādā 10. martā un, kā jau pierasts, sākumā min katrs pa savam, tad sametās kopā un salīdzina rezultātus.
Principā Vaļeras Spēks laikam bija vieglākā mīkla, līdzīgi kā Centrālei pāris minūšu laikā izdevās būtiski samazināt plūsmas ātrumu, šeit izdevās iegūt precīzu lokāciju un "picproof" no strīķa. Nekādu iebildumu.
Bombejas Mūris, protams, lika izpētīt Dubkalnu karjera trepes, bet Lemūri šeit tomēr bija acīgāki par Atmodiešiem un sazīmēja Zvirgzdes kāpu. Jāteic, ka arhitekts abām kāpnēm laikam ir viens un tas pats, bet mīkla šeit vairāk atbilst. Labi, sāk iezīmēties laukuma aprises.
Ik pa laikam tiek pabakstīts kamielis, kas atveras kā sīpols. ChatGPT iesaka kā objektu Andreja Pumpura pieminekli "Austras koks". Jā, aptuveni tā es iedomājos kamieli, kas atveras kā sīpols 😅 Tā ķieģeļu būve fonā gan liek domāt par kaut kādu pionieru nometni vai kaut ko tādu, ko strojbats cēlis. Tiek sagūglētas līdzīgas būves google mapos, īstais graffiti gan nav. Un te - badumm-tss! 🎉 Wikipedia vēsta: "senvietai tautā saglabājušies vairāki nosaukumi - Vecā Rīga, Kanča kalns, Ķenča kalns, Kamieļmugura". Šaubu nav, būs īstais.
Pēc negaidītas tikšanās klātienē un īsa breinštorma tiek izvirzīta ideja Gara Uzlādes Stacijai, bet neesot picproofa. Šeit talkā nāk Atmodiešu Kapteine un pēc 5 minūtēm īstais akmens īstajā leņķī apstiprina lokāciju. Ir.
Nekurzeme arī visu laiku galvā viļājās kā karsts kartupelis, varētu būt Kolotilovka, bet laukums taču Ogrē..? 🤔 Bez tam, te jau esot bijis BK punkts. Bet picproofs ir, būs vien jāapmeklē šī vieta 3. vai 4. reizi (kā kuram). Zinot, cik tur ir daudz objektu, jau morāli gatavojamies tur meklēt punktu ILGI.
Atlantīdas Ūdensmērītājs ilgu laiku tiek meklēts Daugavas krastā, tiek atrastas 2 vai 3 pludmales, kur stāv konteineri, bet kurš tad tādā ļaus ielauzties? Pa to laiku ienāk Akcionārs ar labu picproofu, sniegotām priedēm un faktu, ka tur ir tornis. Galu galā 2 punkti vienā krastā jau ir OK. Spēles radiuss savelkas. Bilžu Guru iemet satelītatēlu no Ūdensmērītāja ar tekstu "šitais laikam ārpus laukuma". Nu ja ārpus, tad ārpus 🤷‍♀️ Centrāles bildē tiek atšifrēts uz dēļa uzraksts “metso”, kas ir firma, kas ražo ekipējumu karjeriem. Pēc tam, kad tiek uzrakti dažādi karjeri Getliņos, Ikšķilē, Kākciemā un citur, atgriežamies pie īstā, kas sen jau bija atrasts 😅
******
Izbraukšanas dienā sola nenormālāko cīruļputeni, kāds bijis jelkad aprīlī, bet, par laimi, tas izrādās aprīļa joks.
Tiek pieņemts reti veiksmīgs lēmums braukt punktus pulksteņrādītājvirzienā un sākt ar Nekurzemi. Pāris reizes pacilāta lapiņa, kas piesedz dandāli, bet nu, tur, protams, nekā nav. Tiek cītīgi pārmeklēts parlaments, mājiņas, 3 no 4 biedriem uzkāpj zirgā. Atbrauc viena rubaku komanda, atrod punktu un notinās. Nopietni?! 🙄 Atbrauc nākamie, arī atrod un aizbrauc. Eu, kas notiek?! 😝 Visbeidzot zirgā kāpj Atmodiešu Kapteine, kas vēl nav bijusi augšā, un tas atmaksājas - sukulīgais punkts ir atrasts. Stunda te pavadīta, bet toties objektu smalkizpēte noderēs nākotnē 😉
Tīms turpina ripot tālāk (brīžiem tiešām - ripot, jo mašīna pēc sajūga remonta negrib īsti klausīt un reizēm nevar ielikt ātrumā vai izņemt). Anyway, Atlantīdā tehnika ir vēl sliktākā stāvoklī - tā ka nav ko sūdzēties. Brīnums par šī visa pamestību (bet labu iekonservēšanos), punkts atrodas elementāri.
Vaļeras Spēks aizņem 5 sekundes atrašanai, tāpēc tiek veidots video sižets ar auto, kas brauc cauri tunelim un nošļaksta operatoriem bikses 😝 Samazināt ātrumu - haha!
Akmens Būve priecē jau pa gabalu ar skaisto graffiti. Iekšā iet bīstami, bet aizliegts ta' nav! 😉 Uz telpas sienas tiek atrasts kaut kas līdzīgs sīpolam un blakus plāksne ar ciparu.
Gara Uzlādes Stacijā atkal sastaptas citas komandas, bet tie jau dodas prom. Vispirms, protams, tiek meklēts koka krustā iegravēts BK logo, bet viss izrādās vienkāršāk. Jā, un galvenais varonis netika pamodināts.
Bombejas Mūris. Šeit laikam jāsaka liels paldies cilvēkiem, kas prot navigēt pēc kartes, nevis vienmēr uzticas GoogleMaps - varēja būt skarbi. Tā vietā viss tika izbraukts pa skaistu LVM ceļu, mašīna parkingā un 4 elšpūši kāpj pa kāpnēm. Vieta ar skatu 😍 Bezmaz vai žēl būs, ja tās mazās priedītes izaugs - tad jāceļ tornis augšā 😊
Uz pēdējo punktu tīms jau riktīgā Akcionāra Prātā, un te ir dienas ieberziens Nr.2. Nē, nu var jau no jauna stundu pārmeklēt visu torni, bet, ja (atkal) atnāk citi rubaki, pagrozās un aiziet, tad vai nu tas ir kaut kas sukulīgs vai arī īstajā brīdī galva jāpagriež un būs. Ka tas ir otrais variants, tas kļūst skaidrs, kad atbrauc (un aizbrauc) jau nākamā komanda.
Aleluja, visi punkti rokā, laiks remdēt izsalkumu - tīms dodas ēst uz Burgeru 66. Procesā, kā ierasts, tiek risināta mīkla.
Ogrē visi ir bijuši un Nikolaja baznīcu zina, bet kā tādu var ieraudzīt kartē? Kļūst skaidrs, ka var risināt divējādi - atrast Nikolaju vai atrast kartē kvadrātu ar 2 zīmīgiem objektiem. Ko var redzēt kartē? Kā varianti tiek minēti brāļu kapi, ezeri (!), baznīcas, tilti, pauguri (varbūt milžu gulta Kangaros? 🤔), zabrosi utml. Tiek izskatīts arī variants par āra galeriju Baldones mežā, bet kāpēc tieši tur? Un ko tas Nikolajs TĀDU varētu būt uzzīmējis? Burgers atnāk un pazūd, saldais ēdiens atnāk un pazūd, visiem ir baigais nikolajs. Jā, šis teiciens tīmam arī labi zināms.
Un tad Atmodiešu Pilotam nāk atklāsme, ka aprakstā taču teikts "pavērās". Tātad - jūs tur bijāt un to redzējāt! Bet kā tad Centrāle var zināt, ka mums kaut kas pavērās..? Tātad tam tiltam jābūt pie kāda no punktiem, kas tika apmeklēti rubas procesā - un tilts bija tikai Kolotilovkā! Šeit talkā nāk atmiņas par Nekurzemē pavadīto stundu - visi objekti ir iegaumēti. Tiek atrasts arī, ka Kolotilovkas saimnieks ir Nikolajs vārdā, tad jābūt īstajam. Bet kas? Vienā pusē bija kaut kāda baļļa/katls, otrā lāpstu koks. Hintu vērt vaļā roka neceļas, tiek veikts zvans MB un saņemts apstiprinājums par Nikolaju un tiltu. Bet objektam esot vēl sinonīms. Katls, baļļa, grāpis, karote, kaus…Kausezeri?! Zināma vieta!
Pieripojot pie atpūtas vietas, vispirms atrodas virve un PODJOBKAs plāksnīte. Atšķirībā no citām komandām LemūruAtmoda ta' zina, ka tas ir sens geocaching spēles elements vēl no kāda tālā 2017. gada pasākuma. Citiem tā tiešām sanāk PODJOBKA 😅 Starp citu, būtu interesanti zināt statistiku - cik komandas kā Lādes paroli provēja ievadīt tieši šo vārdu (mēs visādam gadījumam paprovējām!)? 🤭
Nu labi, bet kur tad ir Lāde? Kaut kas varētu būt tieši pa vidu starp ezeriem - nekā nav. Tiek veikta flexkursija ap vienu no ezeriem - nekā nav. Nu ok, ja reiz Centrāle pieprasa nomest kvadrātu, tad jau nāksies iziet to kvadrātu dabā - puse tīma pa labi, puse pa kreisi. Ap to laiku lokācijā parādās vēl divas komandas un sāk klīst pa mežiem 😬 Atrodot 2 kvadrāta stūros plāksnes, uzdevums kļūst skaidrs, atliek vien klusiņām satikties pie Lādes, lai nenospoilerētu citām komandām lokāciju. Uzvaras tosts šoreiz čukstus, u-ūūū! u-ūūū! Skaisti! Paaaaldies!
🤍🖤🤍

Pilni pārliecības,ka šoreiz ies mums labāk kā iepriekšējās divas spēles dodamies Milžu cīņās. Mājas viss izdomāts atliek tik aizbraukt un paņemt punktus!Pirmais punkts Gara uzlādes stacija- akmens jau majās meklējot kartē atradās un uz vietas arī raiti īstā vieta uzieta. Priecīgi dodamies tālāk uz Akmens būvi, te gan vairs ne tik pārliecināti vai kartē manītā ķieģeļu ēka būs īstā,bet kāpjam apņēmības pilni augšā kalnà. Kas par prieku ieraudzīt ēku ar īsto grafiti.Pāris minūtēs tiek atrasta arī duša un viss dodamies tālāk. Pirmie divi punti tik super ātri paņēmās,tālāk ar tik pat lielu entuziasmu dodamies uz Špakovka parku meklēt Akcionāru, jo koks ir, vārti uz debesīm un tornis arī. Vieta 100% īstā! Augšā,lejā,apkārt tornim,neizdodas punktu atrast!Vai tiešām nav īstā vieta? Tiek lemts par Centrāles palidzibu!Eh,nav! Nekas,kamēr ņemsim pārejos punktus,ganaju šo izdomāsim! Braucam tālāk uz Bombejas mūri! Arī ar pilnīgi 100% pārlciecibu ka Zilie kalni īstā vieta,tur taču ir tādas trepes un kadiķi arī noteikti ir! Dubkalnu karjers tiek apiets gandriz divas reizes apkārt.hmm… vai tiešām ko palaidām garām? Palidziba no Centrāles un protams- atkal mēs meklējam ne tur! Dodamies tālāk uz Nekurzemi,to tiešām zinājām,ka ir pareizā vieta, jo bija jau būts laiku atpakaļ nelielā ekskursijā. Pa ceļam vēl Centrālei paprasam hintus un domājam tālāk neveiksmigi mekletas vietas. Atbraucam uz Atlantīdas ūdensmērītāju, šī vieta mūs ļoti uzrunā,visu izpētam un arī punktu atrodam. Satiekam tur arī Pilnīgu majonēzi un ar viņu palidzibu saprotam kur atrodas Bombeja un Akcionārs. Tad dodamies meklēt Vaļeru, pirmais tunelis nav īstais,bet pie otrā punkti ir mūsu! Braucam uz otru Daugavas pusi meklēt Bombeju,te sākas jautrība ar navigāciju,kad tiekam vesti ne tajā virzienā pa šauriem meža ceļiem… pēc laika tomēr nokļūstam īstajā vietā. Raitā solīti pievaram trepes un punkts atrodas! Paliek vēl Akcionārs.Kā jau tas bija arī iepriekšējā spēlē,skatu torņos mums punktu meklēšana nepadodas.🥺Arī šeit tiek pavadīts ilgs laiks,kamēr centrāles diezgan konkrētā norāde palidz mums! Laiks risināt lādi? Nav pilnigi nekadu ideju! Centrales palidziba un zīmējam kvadratu! Pa purviem tiek labi izbradats četri sturi izmekleti,lādes nav! Ziņa centrālei-jāmeklē stūros norādes? Hmm..kā viņas izskatas? Mazas,lielas? Pirmajā stūri neko netarodam..dodamies uz nākamo -IR!! Prieks un laime!! Tad jau atrodam arī nākamo un dodamies pēc lādes- Yess,pūce kokà un mēs ļoti priecigi! Mūsu komandai šī tiešām bija Milžu cīņa.😁
Paldies par lielisko spēli!

Principā viss sākas ar nejaušību - kāds pastāsta par 7nieku! Tā kā esam mazāk dēkaines, bet vairāk azarta dzītas tiek pieņemts lēmums pamēģināt.
Iegādājamies Ogres laukumu, izlemjam, ka Lieldienu pirmā brīvdiena būs ideāli piemērota un līdz tam vēl 3 nedēļas, sākam iebraukt.
Tiekam klāt visām mīklām, lasām pirmo un vispār nav skaidrs par ko te rakstīts, ok izlemjam atvērt visus hintus ar mierinājumu sev nav ko būt lepnām, tomēr pirmā reize. Trīs nedēļu laikā principā nāk apskaidrība par vietām, par dažām gandrīz pārliecība, par dažām pilnīga migla, bet tomēr izlemjam doties spēles laukumā, kā būs, būs!
Principā īstais Bombejas mūris pie mums atnāk tikai naktī pirms spēles un esam pilnīgi drošas, ka tas ir īstais.
Vispirms dodamies uz Kangariem, jo tas mums vistuvāk, un ir doma par kangaru purvu, jo Atlantīda, taču vispār nav skaidrs, kas jāmeklē, kā tas izskatīsies. Uzkāpjam skatu tornī, izstaigājam purva taku, visu laiku meklējam sakarību ar pulksteni vai dotajiem skaitļiem, nekā. Ejot skaļi diskutējam un rodas ideja atrast veco moto trasi, iespējams tur varētu būt pamest konteineris. Iemaldamies tur pat netālu mazā celiņa, mežā uzejam divus vietējos, jautājam par konteineri, mums tiek pamesta ideja par blakus esošo karjeru. Braucam uz karjeru, saprotam, ka te privāta teritorija un tikai zili konteineri, ejam uzrunāt sargu. Paldies sargam, kas skaidri norāda uz veco karjeru blakus kur nogrimusi tehnika, lai arī garām braucot jau šo vietu iezimējām, nu ir pārliecība, ka Atlantīda ir atrasta. Uzejot auto ar cipariem pat sākam kliegt, laikam tomēr sāk sanākt, pirmie cipari tiek atrasti un arī pārliecība, ka jāvirzās tālāk.
Tālāk braucam uz Kolotilovku, jo šo jau bijām sazīmējušas mājās un hints bija pilnīgi skaidrs. Lieli šeit neuzkavējamies, paņemam punktu un dodamies Ogres virzienā, tikai dienas noslēgumā sapratām, kāpēc varbūt vajadzēja šo vietu kārtīgāk apskatīt!
Tālāk plānā mums Akmens būve, principā esam pārliecinātas par veco betona rūpnīcu, bet atbraucot uz lokāciju un saprotot, ka priekšā vārti un sargs, mazliet dūša papēžos. Tomēr izlemjam iet komunicēt ar sargu, jo par prasīšanu jau pa muti nesit, kundze pati neko daudz nezina, taču norāda virzienu uz blakus esošo kalnu, kas mums ir variants B. Tomēr pieņemam lēmumu apbraukt rūpnīcas teritoriju, jo pamestajām ēkām ir mūsu meklējamie ķieģeļi. Ielavāmies teritorijā pa aizmuguri, izstaigājam pamestās telpas, pat atrorodam dušas telpu, nekā, velreiz aplūkojam katru sienu, nav. Esam vīlušās, jo teritorija vairāk kā jebkad atbilst mūsu priekšstatam par šo spēli. Lienam arā un tiek pieņemts lēmums uzspēlēt silts/auksts spēli ar Centrāli. Ilgas mokošas 20 min ir klusums un jau domājam, ka šī spēle nemīl jaunpienācējus, jo arī lūdzot palīdzību čata sadaļā tiekam ignorētas, bet vai tiešām šis mūs spēj apturēt? Pieņemam lēmumu apskatīt plānu B, pilskalnu - jau ejot augšup pa bobsleja trasi, saprotam, ka šis būs īstais, pa to laiku pienāk atbilde no Centrāles, saskan mūsu domas, pilskalns. Ņiprākie skrējēji jau augšā un padod balsi, atrasta kaķa meitene. Kamēr pieklājigi grozāmies ap māju un štukojam vai apkārt noviktā lenta Bīstami nozīmē to ko nozīmē sazīmējam balsis tuvumā. Izlemjam tomēr ielūrēt, pa to laiku balsis pietuvojušās, saprotam, ka šajā spēlē ir vēl kāds, Smadzeņu rūsa. Viņas mūs paņem uz izbrīnu ar jautājumu, vai esam Ledenes, esam bik apmulsušas, tomēr ejot pa pēdām drosmīgajiem tiek atrast skaitlis. Uzsākām nelielu sarunu par puntiem un pēkšņi saprotam, ka laikam sanāks darījums. Tā kā spēli sākām bet pirmās mīklas atrisinājuma, tad plāns par barteri liek domāt, ka ir uzspīdējusi gaisma no augšas. Atri veicam barteri ar mīklām un esam priecīgas par iegūto.
Lecam zirgos un braucam meklēt Vaļeras lokāciju. Iepriekš P80 izbraukāta ar googl map un principā ir skaidrs, kas jāmeklē, mazliet ekstrēma apstāšanās uz šosejas, bet punkts ir rokā.
Tālāk jau tikai braukšanas vaina, jo Gara stacija jau arī iepriekš sazīmēta. Ātri nokļustam lokācijā un punkts ir.
Tālāk plānā Bombejas mūris, kas pie mums atnāca tikai naktī pirms izbraukšanas, Principā bijām jau atmetušas cerības atrast trepes ar vienu margu un konkrētību par kadiķiem, ka viena no mums uzgāja īsto kāpu. Navigācija ved pa mežu ceļiem un jau izfantazējam, ka esam šausmenē un piemeties vadātājs. Vieta pasakaini skaista, mazliet patīksminamies skatiem, paņemam punktu un dodamies Baldones virzienā.
Principā Riekstukalna mīklu mēs nebūtu uzminējušas, paldies Smadzeņu rūsai par barteri. Nokļūstot lokācijā gan tornī kāpjam 2x, jo skaitli nevaram atrast. Saprotot, ka vieta ir īstā sākas torņa balstu pamatīga izpēte un ir, arī Smadzeņu tūska ir klāt, sajūtamies jau savējās.
Laimīgas par saviem šīs dienas sasniegumiem ejam uz auto un sākam rēķināt. Principā, ja nebūtu ieteikums no malas nemūžam nezinātu, ko darīt ar skaitliem, sākam reizināt, nekas nesanāk, sākas jau histērija, izrādās kalkulātors pa mazu, neredzam visus skaitļus, pat paspējam uzjautāt Centrālei. Vienlaicīgi ar Centrāles pareizo skaitļu virknējumu kaut kas atlec smadzenēs un arī mums ir pareizais virknējums.
Atveram Lādes mīklu un lai arī sākumā liekas cerīgi, saprotam, ka laikam nebūs. Izlemjam lieki nekavēt laiku un tā kā spleē ir Ogres novadā braukt atpakaļ uz Ogri ar pārliecību, ka Lāde būs tur. Kamēr viena Ledene stūrē, pārējās zili paliktdamas rokas pa netu. Tā bija mūsu kļūda, ko sapratām tikai Ikšķilē, izlemjot vēlreiz jautāt palīdzību Centrālei. Vēlreiz spēle silts/auksts un no Centrāles pat sanemam vairāk kā gaidīts, bet tas mums der, ātri saprotam, ka mūsu ideja par 2 baznīcām ir galīgi garām, metam apkārt un braucam atpakaļ uz Baldoni. Te mēs arī pazaudējām veselu stundu, bet tā, kā esam ļoti tuvu atrisinājumam, tad izlemjam vairs nepadoties, kaut arī vispār nav skaidrs, kas jāmeklē. Nokļūstots pie ezeriem metam kaunu pie malas un vēlriez sazināmies ar Centrāli, jo ir skaidrs par kvadrātu, bet cik lielu, nav saprotams kas domāts. Centrāle izdara vairāk kā lūdzām un atsūta jau gatavu kvadrātu, vienlaicīgi ar šo ziņu satiema mūsu 7nieka vienīgos kolēģus Smadzeņu rūsu. Laikam izskatījāmies diezgan bezcerīgas ar saviem 102 jautājumiem vai lāde ir kaste vai varbūt serkociņkastīte, ka meitenes izlemj mums iedot mazliet vairāk info, Kad meitenes ir prom arī no centrāles ir info par to, ka kvadrāta stūros jāmeklē nevis lāde, kā iepriekš domājām, bet cipari. Diezgan ātri atrodam visus 4 stūrus un saprotam, kas jādara. Tā kā papīra kartes mums nav un lineāls ne tik, talkā nāk karte telefonā un divi e-taloni, lai noviktu līnijas starp stūtiem un atrastu lādes lokāciju. Izlemjam tupa skaitīt soļus no īsākā stūra. Noder arī veca orientierista zināšanas un principā ar 3 metru nobīdi uzejam tieši virsū pūcei. Principā esam atvieglotas, spēlē esam tieši 12h un ir gan prieks, ka mēs to paveicām, gan mērens sagurums, bet esam gandarītas par savu pirmo spēli.
Vēl brienot ārā no meža uzskrienam virsū auto pilnam ar jauniešim un secinām, ka tā ir 7nieka komanda, kaut arī viņi tēlo, ka vienkārši atbraukuši mežā paēst banānus. Lai nu kā, mūs tas vairs nesatrauc, jo mums priekšā mājupceļš un pārdomas par šodienu.
Metāmies šajā piedzīvojumā, un ne brīdi nenožēlojām. Apmēram tagad ir skaidrs, kā strādā 7nieka prāts, bet tomēr līdz galam nav skaidras spēles fantāziju robežas, varbūt mums viss vēl priekšā. Jebkurā gadījumā paldies, esam inficētas, tiekamies laukumos!