Ar pieredzi bagātākais sastāvs, lauku mājas rajonā un izbrīvēta visa sestdiena – šādi pēdējā laikā negadās bieži. Plkst. 02:00, esam droši par 6 no 7 lokācijām. Startējam no Valmieras novada, piecu rubaku sastāvā, bruņojušies ar spēcīgu mājās palicēju supportu whatsappā. Vilku masts, Flexkursija un Burve ir vairāk vai mazāk hit & run. Pie Jātnieka sākas mīļā mērce, ar lielu autoparku sāniņā. Ja Flexkursijā bija iespēja iesilt, tad šeit nopietni atdziestam. Plkst. 06:30 NLP atslēdz lādes mīklu, kamēr vēl simto reizi riņķojam pa teritoriju. Labā ziņa – neesam vienīgie un lielā izmisuma rezultātā seko dīls ar 12nieku <3. Īsā laika posmā iegūstam Jātnieku un Caurumu. Aši apskaujam kokus un ceļojam uz pēdējo punktu – Limbažiem. Skenējam soliņus, dus’us un kioskus. Pievienojamies citu komandu izveidotam aplītim un šoreiz skaujam kiosku. BK broša acīs iekrīt uzreiz, atliek nomainīt ciparu meklēšanas režīmu – uz burtiem. 10/10 plakāts. Ar aptuveni divu stundu negatīvo handikapu pievienojamies lādes minētāju pulciņam Cirkuļa parkingā. Seko daudz diskusijas par un ap vīriņu-muciņu un viņa īstajiem pronouniem. Komandas biedram labi zināmais mucu muzejs atrodas tikai dažu minūšu attālumā no bāzes un tiek ielikts kategorijās – “Nekādā gadījumā nebūs” un “Kopā ar NLP gaidīsim darba laika sākumu”. Trijstūris bildē virs ieejas izskatās ļoti labi un dodamies ceļā. Demonstratīvi netiek izslēgts auto motors, jo biedram ir pārliecība, ka tūlīt dosimies prom. Pēc dažām sekundēm viens rubaks aiz sajūsmas sāk lēkāt, cits ar kāju sit pa pleciem un krūtīm, līdz veserim netiekam🥲. Plkst. 10:10, Līvu gals ir mūsu! Liels prieks, ka pēc ilgākas pauzes izdevās pievienoties FTF čempionu sarakstam! 🙌

Līvu Unisex Ne-gals

Salīdzinoši laicīgi zināms laukums un ir skaidrs, ka mājasdarbu būs izpildījuši visi. Arī mēs esam atlikuši visus upurakmeņus, svētvietas un vēl dažnedāžadāko drazu kartē, līdz tajā vairs fiziski nav brīvas vietas. Jāatzīst: kas par daudz tas par skādi…

Sastāvs lēnam lasās. Vienradžu Šļepkavu flangs ir izkāvis savu tipisko medījumu un šajās brīvdienas nolēmuši doties medīt vēl vienu neeksitējošu sugu - mamutus. Tomēr sola naktī parisināt mīklas līdz brīdim, kad sāks nākt miegs ;)

Viens no rubakiem saka, ka viņam no rīta pirms saullēkta jādodas prom, kaut kādas atrunas par neatliekamām lietām Pierīgā… Sakumā, protams, domajam, ka mierīgi līdz 6iem pabeigsim un varam visi braukt ar vienu auto :D
Bet tad atmetam fantāzijas un braucam ar diviem auto, atsakot dalību papildspēkiem - lai varam sakāpt pēc tam visi vienā auto, kad biedrs dosies prom.

Kā parasti dalījums: ir Party ekipāža un ir otra (var nojaust, kuras pārstavis raksta atskaiti).

Tā nu mēs ripojam uz uz laukuma pusi un apstājamies Vidrižu stāvlaukumā. Turpat blakus vietejiem čaļiem piektdienas zaļumballe. Izdodas mierīgi līdzpastāvēt un nevienam nav jābrauc šūt lūpu.

Atveras mīklas - sākam šķetināt:

Periodiskais notikums izskatās pēc pilsētas. Biedrs A aizsit ziņu Limbažniekam - izskatoties pēc parka - mums tas der. Miskasti atradīsim paši.
Flekskursiju arī ātri saprotam un nolemjam ka neņemsim kā pirmo, bet ja nu kas, ne velāk kā plkst 4:30 jābrauc turp.
Dendrofīli - sākam meklēt, ir idejas par ūdenstilpnēm, makšķernieks uz aci nosaka ezera platumu 500-600 metru robežās. Sašaurinām iespējas. Biedram A sieva atsūta bildi ar īsto laipu. Viss skaidrs.
Burves acs - Biedrs A (jā, joprojām tas pats, kurš pirms tam) pajautā kolēģim no Smiltenes, vai gadījumā viņš nezina, kur ir tāds betons Limbažu rajonā, un jā, protams - Zilā kalnā triangulācijas punktā. Labi, ka ir piektdiena un neveins neguļ :D Šis gan liekas tāds 50/50.
Vecāku sapulce liek pamocīties ar idejām, bet pēc mājas darba miljons punktu filtrēšanas kartē atrodas īstā vieta un fonā esošā aka ir atrodama internetā.
Jātnieks sudraba zirgā - ar šo iet smagi, ir variants par Zilo kalnu. Ja nu gadījumā tur nebūs tas betons, tad varbūt būs šis. Jo viss velk uz zilā kalna Martas stāstu un ir sajūta, ka tas varētu būt arī Augstrozes pilskalnā, bet uz jautājumu “kāpēc” vienīgā loģiskā atbilde ir “man ir zirnekļa instinkts”.
Vilku masts - ātri saprotam saikni ar mednieku namiņa stāstu. Sķiet tik viegli, ka šķiet ka pat būs uzmetiens ar pēdējo teikumu mīklā.
Viss izskatās diezgan ok, jo ir tikai ~1:20 un šķietami 5 ļoti ticami varianti, 2 gandrīz ok.


Sākam ar pilsētu, piebraucam un, protams, noparkojamies dažādās vietās, lai neradītu drūzmu. Parkā esošie rubaki cenšas izslēgt gaismas, lai viņus nepamana, bet tas nepalīdz, jo mēs tāpat braucam turp. Izskraidām visu parku, bet nekā. Sākam googlēt alternatīvas. Party ekipāžas čaļi kaut kur aizklīst un drīz vien atnāk bilde un lokācija. Atraduši īsto vietu. Visi dodamies turp - priekšā jau cita komanda stāsta policistiem, ko viņi te dara un, ka ir tāds Baltais kalns un 7nieks.
Diezgan ātri tiek atrasts plakāts. Izpildījums elegants.

Tālāk gāžam pie dendrofīliem, migla drūmākā. Visa spoku aleja pilna ar lukturīšiem. Paskrienam garām ciparam un dodamies pārmeklēt visu aleju. Party ekipāžas šoferis aizklīst un atrod ūdenī iekritušu koku - viss sakrīt: dendrofīls-ronis. Tur jābūt ciparam. Šoreiz bez kliedziena Parkūr!, rāpjas pa slapjo stumbru, neatrod ciparu un brīnumainā kārtā neiepišas ūdenī. Atnāk ziņa, ka ir… Šoferīts miglā dodas pa taisnāko ceļu uz auto un nonāk šaurās bezizejas labirintā starp skolas ēkām.
Otra ekipāža jau salekusi auto un dodas uz nākamo punktu, kamēr Party ekipāža šoferīti pa telefonu mudina nākt uz gaismu… vai uz live location, kas atrodas ezera vidū (Autora piezīme: NLP savējos nelaimē neatstās, bet arī lieki negaidīs :D). Skaļi neviens neatzīst, bet, ja ir vairākas ekipāžas, tad tās cīnās ne tikai par komandas uzvaru, bet arī viena ar otru katrā punktā. Tāpēc ir vienmēr jānoparkojas izdevīgākā pozīcijā vai japiebrauc no otras puses.

Vecāku sapulce - iedzīt otro ekipāžu nesanāca - migla un veselais saprāts bremzēja. Tikmēr šie jau atraduši Aku, caur kuru visticamāk var aiziet pie Sniega mātes.

Nākamias lēmums braukt uz Zilo kalnu. Ko tur meklēsim? Vai nu betona bluķi vai koka troni, mums der abi. Party ekipāža par kavēšanos izpelnījās rīkojumu skriet Zilajā kalnā, kamēr otra ekipāža gaidīja ziņu, kurš uzdevums būs tālāk - Jātnieks vai burves acs. Lai gan pirmais acīs iekrita liels celms, betona bluķis bija pārliecinošāks. Tātad, mums trūkst jātnieks.
Apskatīti koki, lentītes, uzkāpts tornī, pasmaidīts visās kamērās, bet nekā… līdz pielec - jāpalūr katrā no gaismiņām tā, lai pārējiem rubakiem neliekas uzkrītoši tas… un pats nezaudē redzi! Bingo.

Tālāk seko Vilku masts. Hit&Run.

Un tad jau pienācis laiks flexkursijai, lai nesanāk, ka pa dienas gaismu jāmokas. Te izcēlās mūsu rogaininga čalis, kurš izlēca no vēl braucošas mašīnas un aizskrēja. Kamēr pārējie lēnā gaitā pārbaudīja “to, ko viņš varētu nebūt pamanījis pa ceļam”, tikmēr atnāca bilde ar ciparu. Saigadījām, pacēlām cepures, paklanījāmies. Lai cik dīvaini neskanētu, punkts run&hit&run.

Jātnieks. Braucam uz Augstrozes pilskalnu, jo citu variantu nav un galu galā zirnekļa instinkts. Piebraucot, neliels pārsteigums, ka tiešām īstā vieta. Priekšā jau citi rubaki. Sākam meklēšanu, izskatām pilnīgi visu, atrodam tikai jenotu plāksnīti. Ejam lejā, izmeklējam arī tur visu, besis, ejam atkal augšā. Ko vel pārmeklēt… Viens no rubakiem iesaka pārbaudīt glīti saliktās kapu sveces, ko arī uzcītīgi darām, līdz viena saplīst šim rokās un sagriež roku līdz tērcītei. Labi, ka man makā ir plāksterīts ar multeņu varoņiem. Brūci nenosedz, bet vismaz noskaņojumu atrisina. Ko tik netradām, tikai ne to, ko vajag… Ienāk prātā doma, ka varētu taču skaitli no drāts izlocīt un uzlikt uz laipas - un tieši pie komandas biedra kājām ieraugu Daugmales pilskalna drāts ciparus. Nedrīkst nodot vietu, fočēju neuzkrītoši un sāku ar biedru runāt par izmisumu un kur vēl varētu meklēt, lai apkārtējie konkurenti nepamana. No malas laikam izklausījās dīvaini, jo biedrs līdz galam nesaprata, kāpēc es te tagad sāku improvizēt, līdz iečukstu un ejam lēnām prom.

Reizinām ciparus un lādes mīkla atveras. Tā kā tuvojas saullēkts, tad vienam šoferītim jābrauc mājās un visi sasēžas Party ekipāžā. Cik nu visi - tagad esam 4, nevis 5.
Sākam risnāt. Pirmā pusstunda: baznīcas zvans laba versija, muca arī laba versija. Muca perfekti der, jo ir trīs stīpas un ir tāds mucu muzejs. Bet tad aizmugurējais beņķis oponē, ka Muca nav vīriņš - jāpiekrīt, tiešām nav. Šī versija tiek atmesta. Sākam meklēt citas versijas: zvans - ir piemineklis pie Ārciema baznīcas - braucam turp, bet nekā. Ir kūdras vilciens, kuru varētu padauzīt, pārmeklejam, nekā. Pamestā degvielas stacija, nekā. Vēl daudzas slimas versijas par to, kas ir trīsstūris un kas ir vīriņš. Veselā saprāta kripatiņas palīdz nedoties 45 minūšu braicienā pie Minhauzena alus kausa (veinīgais, kas škiet saistīts ar alkoholu un ir vīriešu dzimtē). Lādes mīklā jau bars ar komandām un beidzot Demonlordi izceļ FTF. Mucu muzejs, WTF, bet nu neko - kā i’ tā i’. Lidojam turp un paspējam vēl pie atvērtas Stalkeru mucas padzerties.
Kad mucu ne bez pūlēm aizveram, piebrauc Melnā Bedre un pārņem stafeti.

Kopumā pasākums labs - labi nestandarti un pat neprasījās trakie grausti. Sanāca ātri visu atrisināt, taču ne bez kārtīgas veiksmes devas.
Līdz lādes uzdevumam, tur mūsu veiksme jau bija izsmelta un, kā varēja saprast, Dēmoniem tieši tajā mirklī tā uzsmaidīja un, ja jau mājas laukums, tad vēl jo vairāk tikai prieks par viņiem.

Rīgas Rubas Fabrikas direktoram
Septiņnieka kungam

A/S “VANNAS BUMBAS”
Ikmēneša akcionāru sapulces protokols

Klātienes sapulcē piedalās: 7 un suns
Nav ieradies: 1

Ievadvārdi:
A/S “VANNAS BUMBAS’’ apgrozījums pēdējā ceturksnī kāpis par 119% un produkts ir nonācis tautās, pateicoties Centrāles veiksmīgajai influenceru kampaņai Rīgas ielās. Jāturpina darbs. Jauno ražošanas līniju plānots atvērt Tukumā, tikmēr esošā Rankas līnija gaida mordernizēšanu. Līdz septembrim ienāksim arī Lietuvas tirgū.
Logbooks:
Komandas sastāvs paplašināts ar 2 jauniem rubakiem.
Ierodamies iepriekšnospraustā SPA kompleksā (lasīt, pirtiņā) Katvaru ezera krastā, kur īsi pirms pusnakts tiek izvietoti 7 datori un suns, lai minētu mīklas. Pirts tiek forši piedūmota, lai to iekurinātu.
Lai arī pirmajā pusstundā šķiet, ka nekas nenāk un demotivējošas ir kopčata ziņas par 5/7 atrisinātiem punktiem, komanda turpina darbu. Laiks iet un sāk ierasties arī risinājumi mīklām. Divu stundu laikā tiekam jau pie 6 taustāmām idejām un secinām, ka laiks nu arī doties ceļos. Sākot ar tepat ezera otrā krastā esošo Katvaru liepu parku.

KO DENDROFĪLI TEV NESTĀSTA
02:15 ieripojam lukturīšu un miglas diskotēkā spoku Liepu parkā.
~~~
Ziņojums no Valdes locekļa “X”: “Liepu alejā, lai gan tur bija kādas 7 komandas un daaudz lukturīšu, kādā brīdī migla palika tik bieza, ka paliku viena, redzēju apmēram līdz savam degungalam un reāli nevarēja vairs saprast, uz kuru pusi jāiet”
~~~
Punkts tiek atrasts (1 no 7), veiksmīgi, pat nemetoties aukstajā peldē. Dodamies tālāk.

PERIODISKS NOTIKUMS
03:00 Piestājam Limbažos Vienības parkā, meklējot notikumu solu, bet nesekmīgi. Izskaidrīts apkārt parka esošo ielu street view, un leg-view uz vietas, bet īstā misene nedodas rokās. Labi te vēl atgriezīsimies vēlāk.

VILKU MASTS
Piestājam uz šaurā dubļainā ceļa, kura galā ir drupas un 2 komandas jau ložņā centīgi. Katrā no punktiem komandas suns jau aiznesas tumsā noriet visus tālāk esošos rubakus.

~~~
Ziņojums no Valdes locekļa “Y”: “Mums bija labs sargssuns un citu komandu iebiedētājs, bet viņu labāk jāapmāca meklēt punktus un šajā sakarā labprāt iegūtu īpašumā pietiekami palietotas Mārtiņa zeķes”
~~~
Izlaužamies cauri krūmiem un … punkts rokā! (2 no 7) Apmēram 30 sekunžu laikā tiekam pie cipara un jau izziņojam evakuācijas simbolus. Atpakaļceļā izstumjam no neceļiem blakus komandas dāmām balto tautas vāģi. Metam tālāk, uz flexkursiju pirms saullēkta.

FLEXKURSIJA 3000!
Ir reti kas pretīgāks par atstarotāju meklēšanu dienas gaismā, tāpēc atceļam citas idejas un dodamies pa tiešo te. Viss vedina uz to, ka būs vidēji gara pastaiga. Bet pa kuru krastu? Viens no rubakiem ziņo, ka ir gājis pa abiem krastiem Braslu. Nu labi, laikam jāsāk ar labo krastu, jo jau tālumā, augstuma redzama kustīgu gaismiņu virtene. Tā it kā kāds nestu lejā no kalna 20m garu egli.
Ceļš līdz punktam slidens un slapjš. Neizpaliek pa kādam slīdējienam uz dibena un rekomendācijām pēc offroad riepām. Komandas hidrologs piedāvā izmest papildus līkumu apskatīt kādu zem kraujas esošu ūdenskritumu. Šo jāpataupa citai reizei.
~~~
Ziņojums no Valdes locekļa “X”: “Par flexkursiju, kad kāds pēc pusstundas teica, ka jāsāk skatīties kokos, "nē, man liekas, ka jāsāk skatīties ir tad, kad paliek zajebal iet, un tad jāpaiet vēl bišķīt" 🤠”
~~~
Punkts rokā (3 no 7). Ceļā pavadītas 73 minūtes. Dodamies tālāk!

BURVES ACS:
Dubļi nodauzīti no zābakiem, biksēm un suņa. Sakāpjam mašīnās un dodamies pārbraucienā uz Zilokalnu. Ceļā tiek lauzts mūsu cietākais rieksts “Vecāku sapulce” bet nenāk neviena taustāma ideja.
Ierodamies stāvvietā, kur daļa sastāva paliek mašīnā minēt neatminamo vai taisīt powernapu. Otra daļa nonāk pie zilā torņa. RGB un tērauda tehnoloģiju ēras augstāko sasniegumu (vismaz Valmieras apgabalā). Metāla skatu torņi būs tas, ko pēc 1000 gadiem norādīs tūrisma kartēs, kā svētvietām līdzīgas tikšanās vietas. Tad arhitektūras vēsturē studentiem stāstīs par cinkotiem platformu režģiem ar konkrētu acs izmēru, kā gadsimta iezīmi. “Zajebal, atkal skatu tornis”.
Ap torni stāv Morālā Bedre, salikuši rokas kabātās un kaut ko smaida, bet prom neiet. Aktieri. Pārminam dažas pieklājīgas frāzes, apstaigājam tuvāko apkārtni. Nu labi, laikam jākāpj tornī. Tornis nežēlīgi izgaismots. Skatoties “gaismā” izdedzinātas kolektīvi visas zīlītes un redzes laukā ilgu laiku rādīsies radiāli izvietoti pleķi. Jāatgādina, ka kā jau piederas FTF, torņos vienmēr ir auksti un pūš vējš un tu es nepietiekami ģērbies.
15 minūtes vēlāk - nekā. Piebrauc nākošā komanda. Tikmēr lejā Morālā bedre blenž kokā un tad ātri nozūd (lasīt, aktieri). Pēc neilga laika, ar otro piegajienu punkts rokā. (4 no 7).
Dodās tālāk!

JĀTNIEKS SUDRABA ZIRGĀ:
Piebraucam pie vairāku auto un 10 cilvēku ballītes. Pēc skata te atkal ir Morālā Bedre, Demonlordi, Tomātu padusītes. Daļa komandas uzskrien augšā, daļa paliek lejā, kur atkal Morālā Bedre salikuši rokas kabatā smaida un kaut ko gaida.
~~~
Ziņojums no Valdes locekļa “X”: Pie Jātnieka sudraba zirgā negribējās kāpt vēl tos augstummetrus, tāpēc kādu stundu tur lejā es ar daļu no Melnās Bedres un Tomātu Padusītēm vienkārši runājām un nevarējām saņemties kāpt augšā līdz bija tāds "davai, kāpjam visi kopā"
~~~
Ziņojums no Valdes locekļa “Y”: “Man patika, ka līdz ar ierašanos Augstrozes kalnā paķēru napu ap 06:00 no rīta, un tad, kad visi biedri pa 1.5h bija izbesījušies un nosaluši, pamodos un "nu labi, es aiziešu" aizgāju un atradu to fakino stiepli 😁”
~~~
(savākti 5 no 7)
Noformējums 5/5, pāri staigāts neskaitāmas reizes. Dodās tālāk, jeb atpakaļ uz Limbažiem.

PERIODISKS NOTIKUMS, PART 2, RETURN OF BUMBAS
Pa ceļam notiek neliels telefontirgus ar Stalkeriem. Attaisnojums - NLP parāvuši vaļā lādes mīklu. Iegūstam Periodiskā Notikuma lokāciju, kuru jau apskatījām streetview, bet atmetām. Paldies!
Ierodoties pie soliem, ātri nonākam arī pie Kioska, bet acīs nekas nekrīt. Pēc brīža bingo! Noformējums 5/5. (savākti 6 no 7). Vairākām komandām jau lādes mīkla vaļā, tāpēc Valde lemj rīkot uzkodu un kafijas pauzi tuvējā CircleK.

Uzkodu un kafijas pauze 30 minūtes.

Hinti vaļā!
Visi noslauka mutes no maizītēm, kafijas un bulciņām un dodas spert vaļā hintus. The rest is history, kā teica Senajā Grieķijā. Apsveicam Demonlordus!
Laukums šoreiz tiešām civilizēts, mierīgs un bez-stresa. Bija gan flekskursija, gan radošās mākslas punkti, gan vietas, kurās iepriekš nebija būts. Un citu komandu lukturu balles punktos. Paldies par to visiem FTF rāvējiem un Centrālei.
Tagad gan žigli pa mājām un 12h miegu atgūt!

PROTOKOLA BEIGAS

Nākošā sapulce norīkota 2025. Gada 1. martā, plkst 00:00.

PROTOKOLA IZRAKSTS PARAKSTĪTS AR DROŠU ELEKTRONISKO PARAKSTU.

Nakts spēle Līvu galā: traģikomēdija astoņos cēlienos
Pēc Viljama Šekspīra traģiskās lugas “Romeo un Džuljeta” motīviem

Anotācija
Šis ir stāsts kā 3 māsu komanda ar nosaukumu TRAKTORS VIENRADZIS izcīnīja uzvaru (savās sirdīs) spēlējot spēli 7nieks. Komandas kodols ir noformējies dabiskā ceļā 7 gadu garumā ap 90ajiem, kad trīsbērnu ģimenes bija gandrīz vai standarts. Un vēl šobaltdien māsas ir nešķiramas, jo mistisku iemeslu pēc satiekas teju katru nedēļu (nav jau mistisku iemeslu, bet vienkārši dziļas saiksnes un mīlestība, kas mijas ar milzīgu jautrību savā starpā, ko saprot tikai pašas māsas).
Šajai cīņai (sērijai S10E02) gatavojās nopietni – iekrātas miega stundas, saceptas siermaizes un rācijas kabatās. Tiek apsverta pat ideja par salokāmo trepju pirkšanu, taču pagaidām tikai ideja (iepriekšējās sērijas Parkūūr ciparu spēja ieraudzīt un dabūt rokā pārzviegušās, kamēr uzcēla viena otru uz pleciem uz tā slīpā objekta).
Nakts spēle Līvu galā šoreiz ritēja ļoti eleganti un veiksmīgi. Depresijas pazīmes un aukstums kaulos bija tikai ap kādiem 09:00 rītā, kad komanda iemaldījās nepareizā punktā netīšām izstaigājot privātās mājas teritoriju.
Spēle veiksmīgi tika uzvarēta pēc 14 stundām un komanda devās uz savu bērnības Bīthūdu veldzēties siltā dušā un maigajos palagos... (vārds Bīthūds sevī slēpj mīklu, jo tāda vieta Latvijā ir tikai viena).
Stāsta beigas tomēr ir ar skumīgu noti, jo veselu mēnesi jāiet uz darbu, jāmēž māja un jāaudzina bērni, kaķi un suņi. Tukšums sirdī, jo atkarības alkas pēc nākamās sērijas riņķo katrā ķermeņa šūnā...

Stāsta personas:
Līna – vecākā māsa, prātīgā un apdomīgā (arī šoferis, reizēm filozofs par dzīvi dubļos, vārds mainīts)
Dārta – vidējā māsa, drošsirde un enerģiskā (arī tehnisko iekārtu sagādniece un morālais pacēlājs, vārds mainīts)
Elza – jaunākā māsa, sapņotāja un gudriniece (arī vislielākā teorētiķe par orientēšanos, vārds mainīts)
Automašīna Traktors (Vienradzis palika pie Bīthūda)
Četrkājainais līdzbraucējs Rufus (arī neko nezina par punktiem, bet vārds ir īsts)
Citas komandas – ēnas tumsā

Prologs
Komanda 31. janvārī ~21:00 ierodas Bīthūdā, virtuvē gatavo ēdienu rezerves un iepazīstas ar iepriekš pašu sagatavoto Limbažu iespējamo punktu aprakstiem. Pusnakts tuvojas straujiem soļiem un sirdīs uzvirmo satraukums. Kartes izklātas, pirksti slīd pār līnijām, pieres sviedros nosvīdušas.

Darbība
1. Cēliens - Jātnieks sudraba zirgā

Pusnakts. Māsas stāv zem zvaigžņotām debesīm, apspriežot nakts piedzīvojumu. Klusa vēja brāzma sačukstas koku lapās.

Līna:
Ak, māsas, mūsu prātus kņudina
Šī pusnakts stunda liktenīgā.
Uzdevumu rullis atvēries mums vaļā,
Tad iedegsimies kā uguns liesmā spožā!

Dārta:
Ne laika miegam, ne spēkam rimt,
Caur naktīm, caur tumsu dosimies mēs cīņā!
Cirkulī, tur, kur ēnas drusku stīvas,
Mēs padzeramies, gatavas – uguns plīvas!

Elza:
Augstrozes pilskalns – mūsu ceļš
Tur tronī sēdēt gods ir liels.
Un ja no tumsas spīdēs acis,
Tad nebīsimies – tas tikai sacensības racis!

Māsas smejas, uzvelk kapuces un dodas ceļā.

Pilskalna pakājē. Tālē lukturīši dejo kā spoki. Māsas ar satraukumu raugās augšup.

Līna:
Vai manas acis mani viļ?
Tur spožas ugunis jau zib!
Konkurenti, māsas, tie jau te,
Bet mūs nekas neatturēs!

Dārta:
Skrienam augšā, bez apstājas!
Kalns ne mums, bet mēs tam dāvājam dūšu!
Šī nakts piederēs tiem, kas neslēpjas,
Kas nebaidās un nebīstas!

Elza:
Meklējam, rokām glāstām akmeņus,
Liekas, ka te vēsture elpo vēl.
Bet kas tas? No krūmiem atbalss skan,
Tie konkurenti, tie soļus min mums pa pēdām!

Konkurentu balsis sadzirdamas, kāds iesmejas.
Cita komanda: "Es tev parādīšu, kas nav jāmeklē!"
Pēkšņa klusuma pauze. Lukturīšu gaismas nozūd tumsā.

Dārta:
Ak, cik ātri gan tie pazuda,
Mūs atstājot ar vilšanās garšu.
Bet vilšanās tikai spēku dod,
Dodamies tālāk – jo vēl nav rīts!

Māsas atmet skumjas un dodas prom no kalna.
Uz ceļa. Māsas uz brīdi apstājas, raugoties tālumā.

Līna:
Ne katrs cīņā uzvar uzreiz,
Bet tas, kurš turpina – tas paliek spēcīgs.

Dārta:
Šī nakts vēl ilga, šī nakts vēl jauna,
Mēs dosimies tālāk – kamēr gaisma ausīs!

Elza:
Un, ja arī tronis palika nesasniegts,
Mūsu gars – tas kalnos mūžam kliegs!

Trīs māsas, apņēmības pilnas, aiziet tumsā, kur piedzīvojumi vēl tikai sākas...

2. cēliens - Vilku masts

Māsas dodas uz nākamo punktu, ceļā vērojot priekšā braucošos lukturus.

Dārta:
Māsas, steidzam! Mašīnas slīd,
Bet prāts degs tikai spožāk.
Konkurenti mums blakus brauc,
Tā sacīkste kļūst vēl kvēlākā!

Līna:
Medību namiņš – nākamā pietura,
Skat, skaitlis tur jau acīs krīt!
Bet liktenis smejas, kāds liksies,
Kad Traktors slīdēs, ceļu šķērsojot.

Mašīna apstājas, riteņi slīd, un A/S “Vannas bumbas” (laikam) izkāpj ārā, lai palīdzētu.

Kāds no A/S “Vannas bumbas”:
"Rokas klāt, un palīdzēsim jums,
Jo naktī nevienu neatstājam viens."

Elza:
Vai redzat, kā naktī mēness spīd?
Ne tikai sacīkste, bet kopība mūs vieno.
Un nu, māsas, uz ceļa dodamies,
Kā viena karavāna uz nākamo pieturu!

Māsas un konkurenti dodas tālāk kopā, ceļā smiedamies un piedzīvojumu turpinot...

3. cēliens – Punkts Mērce: Flexkursija 3000

Piebraucot pie trešā punkta, māsas vēro plašu konkurenci – jau desmit mašīnas klāt. Nakts klusumā lukturīšu rindas izskatās kā maģisks rūķu gājiens zelta raktuvēs.

Elza:
Redzat, māsas, kā gaismas skan!
Tās iezīmē takas augšup, lejup,
Un cilvēki kā straumes skrien,
Mirdzot naksnīgajā ceļā.

Dārta:
Tveram mirkli, steidzam tālāk,
Solis raits, jo laiks mums dārgs!
Bet skat, kas tie? Tomātu Padusītes,
Kas mūsu ceļā nāk.

Tomātu Padusītes:
Vai jūs jau soliņu apskatījāt?

Māsas mulsi saskatās, tomēr neatbild, tikai vēlāk saprotot, cik liela loma šiem vārdiem būs...

Līna:
Punkts rokā, bet šis ceļš vēl ilgs,
Nakts mūs ved uz nākamo punktu.
Māsas, uz priekšu, mūsu spēks –Tas slēpjas ceļā, kas vēl tikai nāks!

Nakts tumsa turpinās, un piedzīvojumi vēl nav galā...

4. cēliens – Periodisks notikums

Māsas ierodas pilsētā. Ielās jau manāma rīta elpa, pulkstenis rāda piecus no rīta. Pirmā pietura – Cirkulis, lai atpūtinātu nogurušās kājas un apmeklētu sirsniņmājiņu.

Elza:
Rīts aust lēnām, bet mums vēl ceļš priekšā,
Siltu dzērienu malks, un atkal esam gatavas!

Dārta:
Limbažu centrs, bet kur tas soliņš slēpjas?
Meklējam, soļojam, bet tukšums vien.

Līna:
Ne tikai Vienības laukumā jāraugās,
Zaļie pleķīši kartē – tie mums palīdzēs!

Pēc nelielas maldīšanās māsas atrod pareizo soliņu.

Elza:
Un te tas ir – punkts, kas priecē sirdi!
Vai redzat māju pāri ielai, tik skaistu?

Dārta:
Tik harmoniski, tik saskanīgi,
Šī vieta mūs sveic ar saullēkta skatu!

Līna:
Nu tad – punkts paņemts, laiks tālāk doties,
Jo ceļš vēl ir garš, un nakts piedzīvojumi nav galā!

Māsas vēl brīdi izbauda skatu, tad dodas uz nākamo piedzīvojumu...

5. cēliens – Ko Dendrofili tev nestāsta

Māsas nonāk nākamajā punktā – noslēpumainajā Liepu alejā. Vieglā rīta miglā tās koku zari izliecas kā noslēpumu sargātāji.

Elza:
Liepu aleja – tik klusa, tik mierpilna,
Bet kur gan meklēt šo mistisko skaitli?

Dārta:
Dendro… jā, tas par kokiem vēsta!
Meklēsim izliekušās liepas starpā!

Māsas sāk rūpīgi pārbaudīt katru liepu, raugoties pēc norādes.

Līna:
Katrai liepai savs stāsts, savs vecums,
Bet kurā gan slēpjas mūsu atbilde?

Vienlaikus piebrauc cita komanda. Pēc dažiem vārdiem mijas nelielā noguruma dēļ, Līna nepareizi saprot viņu nosaukumu.

Līna:
Spēle Demon? Dīvains nosaukums, bet lai jau būtu…

Dārta:
Tik vēlu naktī – vai nu prāts mūs pieviļ,
Vai arī viņi tiešām ir kā no citas pasaules.

Vēlāk izrādās, ka šī komanda bija sacensību uzvarētāji.

Elza:
Un tomēr, mūsu cipars ir rokā,
Ceļš turpinās, piedzīvojumi vēl priekšā!

Māsas dodas tālāk, ceļam cauri rīta miglai…

6. cēliens – Burves acs
Māsas sajūt nogurumu un nelielu izmisumu – tikai daži punkti palikuši, bet idejas sāk izsīkt.

Elza:
Tikai divi… vai trīs… mēs nezinām vairs,
Un tomēr – laiks vēl ir, laiks vēl ir!

Dārta:
Vecāku sapulce – kas tā par zīmi?
Ja saules pulksteni prasa, tad meklēsim to!

Māsas dodas uz Raganu parku, bet tur nav nekāda punkta. Aukstums ielaužas kaulos, un pirmo reizi iestājas skumjas.

Līna:
Kas tālāk, māsas? Šeit nav ne vēsts…
Mēs sēžam, domājam – bet kas palīdzēs?

Lēnām, soli pa solītim, tiek izlobīta ideja – jāpārbauda Zilais kalns. Dziļā meklējumā internetā atrodas kāda bilde, kas dod cerību.

Elza:
Tālāk, uz priekšu! Esam atradušas pavedienu!

Piebraucot pie Zilā kalna, tur jau ir vēl viena komanda. Māsas kāpj augšā, kāpj tornī, un ātri vien punkts nonāk viņu rokās.

Dārta:
Un nu atkal Augstrozes pilskalns…Mums tas vēlreiz jāpārbauda!

Māsas dodas atpakaļ uz jau iepazīto pilskalnu, zinot, ka jāmeklē drātis. Arī šeit cita komanda meklē -divi “Zaķa draugi”. Spriedze pieaug – abas komandas zina, ka pietrūkst tikai viens punkts.

Līna:
Atradām! Tagad – prom, cik ātri vien var!

Māsas cenšas pazust, lai izvairītos no konkurentu pēdām. Spriedze ir jūtama, jo sacensība tuvojas noslēgumam...

7. cēliens – Vecāku sapulce

Kad pavedieni jau bija vaļā, māsas beidzot atrod punktu "Vecāku sapulce" un saprot, kas tas ir.

Elza:
Kā lai to atmin – tas neiespējami!
Bet nu beidzot sapratām, un punkts ir mūsu!

Māsas dodas uz Rozes Brīvdabas izstādi. Taču neparedzēti sarežģījumi – dubļains ceļš, un mašīna ieslīd paliek pļavā.

Dārta:
Ak tavu nedienu, māsas!
Atkal dubļi, atkal mēs… iesprostotas!

Kamēr tiek meklēti palīgi, punkts tomēr tiek atrasts. Turpat arī iepriekš sastaptā “Zaķa draugi” turpina meklējumus. Vairs jau uz uzvaru negāja neviens, tāpēc ar atrasto punktu padalījās arī ar “Zaķa draugiem”.

Līna:
Bet nu – visi septiņi punkti rokā,
Tas nozīmē vienu – laiks doties uz lādi!

Mašīnas izvilcēji tiek sagaidīti, un ceļš turpinās.

8. cēliens – Lāde

Māsas ierodas Mucu muzejā – vietā, kur atrodas lāde. Pēdējais uzdevums ir izpildīts, un sacensība noslēdzas.

Elza:
Tik skaista vieta – tik pilna stāstu!

Dārta:
Un nu mēs esam finišā – prieks un asaras acīs!

Līna:
Nakts bez miega, un tagad… atpakaļ dzīvē.
Jāstrādā, jāpelna maizīte, jāgaida nākamā reize!

Māsas apskaujas, un priekpilnas, bet nogurušas, dodas mājās… līdz nākamajam izaicinājumam!




Paldies, ka izlasīji mūsu stāstu!

Paldies par spēli. Šī bija pirmā reize, kad sākām meklēt punktus jau naktī. Bija interesanti, bet brīžiem arī baisi, kad rubaku bari ar lukturiem ložņāja apkārt ar pārakmeņotām sejām. Mans mīļākais punkts bija vēsturiskais avīžu kiosks Limbažos. Vienmēr domāju, ja es veidotu spēles laukumu, tad noteikti iekļautu šo kiosku. Mans sapnis piepildījās ar uzviju, kad ložņājot ap kiosku meklējām ciparu, bet atradām savas komandas nosaukumu. Tas bija tik mīļi! Paldies!

Tā kā esam neliela komanda (domā un risina divi, ciparus meklē trīs), nav īsti resursu, lai skrietu pēc FTF. Nolemjam braukt no rīta, lai arī redzētu vietas, kur nav būts. Pusnaktī atveram mīklas un stundas laikā sanāk izdomāt 6, no kuriem 5 izrādīsies pareizi, bet BURVES ACS - galīgi garām. Kā ari VECĀKU SAPULCE - nav ideju, šķiet, ka kaut kas saistīts ar keramiku, ar skolu... Kaut kur pie Duntes ir keramikas skola, bet nē, tas tomēr neder, nevar būt.

Sākam ar FLEXKURSIJU, iesildoša pastaiga, milzīgs cipars, nemaz necerējām, ka būs redzams pa gabalu, šķita, ka nāksies pameklēt.

Pēc tam VILKU MASTS, kuru veiksmīgi atradām ātrāk nekā minūtes laikā.

Tad uz Augstrozes pilskalnu meklēt JĀTNIEKS SUDRABA ZIRGĀ. Te kāds vietējais trenējas kalnu maratonam. Apstaigājam vienreiz, otrreiz ap pilskalnu, pa augšu, pa leju, visas laipu malas, apakšas izskatītas, kad ienāk prātā pārlasīt tekstu un skatīties zem kājām, un tad jau pēc minūtes cipars ir. Labs, labs!

Tālāk uz BURVES ACS, kas, mūsuprāt, ir Grebu pilskalnā, jo tur taču ir akmens, kas izskatās 100% kā acs! Ovāls akmens ar perfekti apaļu iedobumu vidū, skatās virsū un apbur... Bet betona staba tur nav :( Tātad nav pareizi. Zilaiskalns ir kā nākamais variants, tomēr, lai pārliecinātos, tiek atvērts hints. Uz Grebu kalnu jau braukts pa šļurainu zemes ceļu ar lielām peļķēm un baigi negribas vēl pa līdzīgiem kulties, jo daudz netrūka, ka būtu tur palikuši. Zilaiskalns, kad jau hints bija paņemts, vienkārši; bez hinta gan jau būtu ilgāk meklējuši.

Tālāk uz Katvaru ezeru pēc DENDROFILIEM. Sāk jau snigt ķepīgais sniegs. Ir skaidrs, ka vieta pareizā, bet nu tas koku daudzums! Liekas, ka jātausta tuvākais koks, bet kurš tuvākais? Aptuveni stundu te pavadām, apstaigāti praktiski visi koki, atrasts arī grābeklītis, bet ne cipars. Sniegs un vējš sejā, neliels drebulis, sajūta diezgan pretīga. Izlemjam ņemt hintu, cerot saprast, kur tieši meklēt. Un kā vienmēr, atverot hintu sajūta ir līdzīga - turpat blakus gājām, koku skatījām, bet ne no abām pusēm. Nu ko - vienmēr jāskatās VISS NO VISĀM PUSĒM!

Nākamais - PERIODISKS NOTIKUMS. Vispirms tiek pārbaudīts Vienības parks, pēc tam uzreiz vecpilsētas laukums. Jā, soliņš pareizais ir un intuīcija saka, ka jābūt kioskā. Kādas 3 reizes to apstaigājam, izpētam, kas iekšā, tad apejam vēl ap laukumu, tad atpakaļ pie kioska un tikai tad gudrākais no mums sāk arī lasīt! Šis ir mūsu šodienas favorīts!

Palikusi tikai VECĀKU SAPULCE, un tā kā ideju nav, tiek atvērts hints. Bišķi apmulsums, bet tad tiek sagoglēts par Rozi un Caurumkrogu. Šie fakti nebija zināmi. Dodamies Kocēnu virzienā un kādas 20 minūtes pavādām uz vietas, vispirms apskatot visu citu, tik ne pareizo pažobeli.

LĀDE
Tā kā Limbažu novadā ir Lādes ciems un Lādezers, jau pirms spēles sākuma bija doma, ka gan jau lāde būs Lādē, vai arī viss Lādesciems būs lāde, bet mīkla par tuklo vīriņu mūs diezgan samulsina. Skaidrs, ka kaut kas apaļīgs, muca, cisterna, bet ideju nav. Braucam uz Limbažu pusi, apskatam pāris nepareizas vietas - vecus benzīntankus ar lielām tērauda cisternām. Rūpīgi pārlasot mīklas tekstu par ceļošanu un laimi/postu nonākam līdz domai par koka mucu, kurā tiek uzglabāti alkoholiskie dzērieni, un tad jau arī līdz idejai par mucu muzeju, par ko gan sākumā šaubas - darba laiks, ieejas biļete, kā tad tas iespējams? Salīdzinot googlē atrastu vārtu bildi, kurā redzams lielais trijstūris, nolemjam, ka tomēr būs īstā vieta un griežam atpakaļ uz Valmieras pusi. Laimīgs finišs un secinājums - nevajag domāt, ka nebūs, jo privāts muzejs utt., jo viss var būt iespējams, pilnīgi jebkas.
Paldies par laukumu!
Šoreiz nesajutāmies tik lieli lohi, kā Rīgas laukumā, kad izdurve mūs uzlika uz ilgas pauzes :)

“Kā lempīgi mūžamežu pramuštgalvji eža puskažociņos pa Līvzemes šaursliežu dzelzceļu šļūkāja rabarberu refrižeratoru”, <A2 3-1> reports

Īsā versija. Mīklasforšasmēsdumjilaukumslabs. Dodvēl!

Garā versija. Ko darīt, ja mīklas necepī ne aiz kā? Pirmajā rubas dienā var apmeklēt restorānu - done! Otrajā rubas dienā var aizbraukt uz kādu nedaceltu PSRS laiku sanatoriju - done! Ko darīt pārējās dienās? Viļāt gurķi un cerēt, ka no tā kaut kas sanāks… Done! Varam tikai uzslavēt #Centrāles centību radīt nesaprotamus tekstus, kaut gan statistika rāda, ka nesaprotami tie biežāk ir mums, bet ne pārējiem rubakiem.

Ieraugot Rīgas rubas WApp čatiņā ziņu par Limbažu nomali, vien nosmīkņājam par iespēju divreiz tur pabūt viena mēneša ietvaros, taču pirmajā braucienā tā arī neizdodas aizbraukt līdz Katvaru muižas parkā otrādi sastādītajām liepām. Un cik pārlaimīga ir sajūta, gar stakli siltu tecinot, kad zīmīgā laipiņa uz meža fona tiek detektēta Katvaru muižas pusē un nāk dendroloģiska apskaidrība par koku apskaušanu tādās pačkās kā aprakstīts mīklā! Paldies! Beidzot aizbrauksim uz šo vietu, kas kartē stāv atzīmēta nu jau labu laiku, bet vienmēr “nav pa ceļam”. PERIODISKAIS NOTIKUMS ātri vien tiek sasaistīts ar bildi no Vienības parka Limbažos, ko atpazīstam pēc zīmīga bruģa, taču kaut kas niez zem lāpstiņas mugurpusē - čujka tāda, ka būs Cēsu variants ar pastaigu pa Limbažiem. Otrajā dienā, pētot garo Letlandes HES sarakstu un meklējot tādu kaut kur iezīmētā teritorijā ar čuhņas tuvumu, tiek detektēts Braslas HESiņš ar pastaigu taku, kas varētu beigties tieši bildē norādītajā vietā “kaut kur ūdenskrātuvei pa vidu” (ak, vai – misklikšķis Googles kartēs uz nepareizās takas un fail secinājums!). Ceram, ka domājam pareizi, jo citi HESi īsti neierakstās iedomātajā laukuma teritorijā. Trešās dienas vakarā pieķeramies VILKU MASTAM, bet kā vienīgo vietu spītīgi atkal un atkal liekam Rozbeķu muižas sabrukušo medību namiņu. Mēģinājums dabūt šo lokāciju kādā no citām kartēm ārpus Google nedod rezultātu - labākais atradums ir skaidrāks satelītuzņēmums vai pauguriņš virsmas modeļa kartēs. Pēc tās bildes it kā der - sūnas ir, pabirušie ķieģeļi arī tā kā ir, vienīgi tā piebraukšana izskatās mazliet tricky ar mūsu šosejas gludekli.

Pārējās mīklas galīgi necepī. Paraujam vaļā hintus trīs neatminētajām mīklām un saskaramies ar mīklu mīklām. VECĀKU SAPULCES hints liek vēlreiz pētīt iepriekš skatīto Augstrozes muižu un skolu, taču atkal neko zīmīgu apkārtnē nemanām. BURVES ACIJ ļoti gribās piesaistīt Burtnieku ezera apkārtni, taču tā ir ellīgi tālu no visa atrastā. Par JĀTNIEKU SUDRABA ZIRGĀ vispār nav poņas. Ļoti prasās ieviest dalītu hintu sistēmu - mums vienkāršus, saprotamus, bet esošos atstāt pārējiem, lai mokās. Paiet diena, tiek pārgulēts ar rožu klēpi uz sekcijas (kā hintā minēts) un Augstrozes pilskalna piesaiste nabaga Antiņam jau šķiet the way it is. Kāpēc tieši Antiņš, ja mīklā nekas par to nav minēts? A hvz - vienkārši tā sagribējās! Pāris minūtes, kas tiek pavadītas Googles bilžu galerijās no šī pasenā pilskalna, vainagojās ar uzvaras spiedzienu: “Eu, rekur tas sūds ir!!! Un ir arī tas sūds fonā!” (te bija domāts tas daudzpakāpju celmu sēžamais un viens zīmīgs koks BK bildē). Sajūtamies mega gudri un bez modifikācijām iekopējam Googlē VECĀKU SAPULCES hintu, lai… lai… lai… nebuksējam… lai… Sāktu pētīt Kocēnu pamatskolas apkārtni, jo misters Roze ir no šī apvidus. Pirmais, protams, ir mēģinājums kartēs atrast Caurumkrogu, taču tāda nav, tāpēc atliek vien Kocēni. Skola ir, saules pulkstenis ir, bet tā sūda “bubļika” (vai lejkannas ar caumuru viducī - nevar saprast) gan nekur nav. Kādu stundu braukājam apkārt Kocēniem ar guguļa bezmaksas taksi, sazīmējam pat “Saulītes” kā potenciālo dzimšanas vietas lokāciju, taču ne bubļika, ne mazās mājiņas tur nav. Un meža fonā arī nav. Otram rubakam izdodas Googlē uziet gan Caurumkroga mūrus, gan Jāņonkuļa gleznas, par ko viegli pasmaidām, jo kas tas par āsprāti kādā pļavas nostūrī gleznas karināt, līdz atkārtoti pārlapojot fotogrāfiju galeriju… Vista! Trīs babuļi! Yopt! Un glauni mužiki vienuviet! Trīcošiem pirkstiem tiek sagrābstīta datorpele, vēlreiz pārlapota visa Visit Valmiera atrastās vietnes galerija.. Eu, IR! Viss kā mīklā! Fiksi koordinātas gugulī - kaut kādi krūmi un elektrības stabs. Koordinātas Baltic maps - krūmi un stabs. LVM GEO - tie paši krūmi un tāds pat stabs. M? A kur feinā galerija? Kur bubļiks? Izrādās, ēka mazliet sāņus, jo koordinātas neprecīzas vai arī Zeme mazliet pagriezusies. Bubļika nav. Pofig!

Paliek BURVES ACS. Pilnīgi un galīgi no sense, kur meklēt. Nu, tobiš, gandrīz. Pēc lokācijas izskatās pauguraina vieta ar ieleju, tātad tuvāk GNP, varētu būt pat Siguldas novadā, bet ko nozīmē hintā minētais 27.07.? Ne mazākās nojausmas. Protams, paldies Centrālei par ļoti izzinošo datumu vai 2707 kombināciju, taču Concorde lidaparātam līdzīgais Boeing mums īsti nenoderēja, kaut arī tika izpētīts Lidlauka ciems pie Limbažiem visādos leņķos. Un visa tā informācijas gūzma šajā datumā arī, jo galīgi nav poņas, kas tur īsti ir jāizpīpē. Mīkla paliek vai nu uz citu dienu vai jākļaņčī kādam precīzākas norādes. Nākamajā vakarā pēc pamatīgas geokešu pētīšanas un varen inčīga apraksta tiek pamatīgi skenēta Raganas apkārtne kādas zīmīgas vietas meklējumos. Tukšpadsmit. Tiek mesta monēta - lūgt palīdzību #Centrālei vai Vienradžu Šļepkavām, kas šajā laukumā dalību neņēma, bet medīja mamutus. Monēta nokrīt uz grīdas un maita kaķis to veikti paslidina zem dīvāna. Pakaļa tāds! Labi, palūgs pendeli VŠ, nav vēl tik milzīgs izmisums. Tiek nosūtīta sirdi plosoša ziņa, uz ko atnāk atbilde, ka datums ir datums un jāpameklē kāda slavenāka burve. Vārdadienas? Zilākalna Marta? Dafuq! Kā tā? Kāpēc atkal esam tik dumji? Mīkla taču elementāra patiesībā bija! Googles attēlos cītīgāka vietas bilžu izpēte… Otrs rubaks kaut kur nosvīst ar tekstu: “Es jau te kaut ko meklēju…” Nu, bļin! Nu, arī pakaļa! Bilde acīmredzama ar visu betona gabalu un trejiem kokiem fonā. Ehhh…

Izbraucam sestdienas rītā vēl tumsā ar čujku, ka visu atradīsim, tikai bez poņas – kad. Sākam ar Braslas HESiņu, pie kura pieripojam agrā rīta krēslā pirms astoņiem un spirdzinošajos mīnusos metamies “pareizajā takā” iekšā, kas ved uz Aņītes Garo iezi, iesvīstot jau pirmajā kāpienā. Esam cerību un apņēmības pilni, ka nu tik būs un pat stunda nepaies kā... Nepilnā pusstundā tiekam līdz Braslas ūdenskrātuves viducim, kur kāda pakalna lejasdaļā atrodam brīnišķīgi līku koku, bet augšdaļā fantastisku “pārdomu spota” instalāciju ar brīnišķīgu skatu pāri ūdens klajam uz aizsprosta pusi. Tas betona klucis ar tualetes poda vāku ir tik lielisks, ka nospriežam – šeit pavisam noteikti ir īstā vieta, kur #Centrāle būs nolikusi punktu. Vien piecas minūtes vēlāk nāk apskaidrība, ka līkais koks ir līks nepareizos leņķos, bet solītā flexkursija ir maķenīt par īsu. Cerīgi tiek nopētīts ūdenskrātuves otrs krasts, dažās vietās manīti zīmīgi sakritušas koku pagales un [varbūt] līki koki, bet kā lai tur nokļūst? Viens variants ir iet atpakaļ pa nupat mīcīto taku, otrs – apiet tai pančkai apkārt. Jā, apiet apkārt! Cik tur tā darba! [ak, vai!] Cerību spārnoti, ka atkal “nu tik būs” soļojam apkārt, iebrienot kādā sētas apskautā privātā teritorijā, sparīgi nomīdot šosejas cieto asfaltu zem dusmīgo šoferu signāltaurēm (gājēju ceļa uz šosejas, protams, ka nav) un pie kādas privātmājas ienirstot krūmos. Kalni, lejas, zvēru takas, svaigi saaugušas februāra papardes, krūmi, sagāzti koki, sasaluši dubļi, daudz līku koku – sanāk maldīties apmēram stundu līdz tiekam līdz noskatītajām vietām, kur viss atkārtojas, tikai šoreiz tuvāk ūdenim. Tikuši atpakaļ līdz HESam un padirsuši divas stundas kā tādi neandertālieši laužoties apkārt šai sūda pančkai, secinām, ka jāver vaļā hints, jo vēlreiz mēģināt veikt tādu pašu varoņdarbu, šoreiz gar upi otrā virzienā, neesam gatavi. Un labi vien ir, jo sākotnējā ideja bija mērot ceļu gar upes kreiso krastu. Googles navigācija rāda pusotru stundu garu pārgājienu līdz Melnā ieža pilskalnam, kas mūs sanikno ne pa jokam – vēl 3h bradāt pa šiem kalniem? Protams, neviens nepaskatās, ka ar automašīnu braucamais gabals ir tieši tajā pašā maršrutā, bet tikai 11 minūtes. Ko tur domāt? Brauks ar mašīnu! Cik tur līdz tam pilskalnam – pārsimsts metri no mašīnas, jā? Lamādamies viens uz otru, aizrikšojam līdz mašīnai, braucam kaut kādu gaisa gabalu pa šoseju, zemes ceļu, tad meža ceļu, kur kādi desmit oranži mednieki džipos, bruņojušies ar dažāda kalibra šaujamajiem, ar neviltotu izbrīnu noskatās, kā divi dīvaiņi ar savu šosejas gludekli lien iekšā meža bezceļos, kur pat ar džipu riskanti pārvietoties. Lieki teikt, ka tālu netiekam – ja pirmajiem kukuržņiem vēl tiekam pāri, tad pie nākamajiem autiņš jau skrāpējas ar visām malām gar sasalušo zemes bezceļu. Nu, vnk psc! Vēl četras minūtes ko braukt [uz 80 km/h, kā gugulis rāda], bet mēs jau iestrēguši. Mašīnā izceļas mordobojs (“Brauc!” – “Nebraukšu!”, “Brauc, ka tev saka!!!” – “Nebraukšu! Ej d***t!!!”), ar mokām un drausmīgu apakšas skrāpēšanu izdodas aizkārpīties līdz daudzmaz līdzenam spotiņam, kur pamest mašīnu, lai pēc tam sapīkuši, atlikušo ceļa gabalu mērotu kājām. Pa “ceļu” sanāk vilkties apmēram pusstundu līdz konstatējam, ka “te būs īsākais ceļš” līdz pilskalnam, jo tiek uzieta ļoti cerīga meža zvēru taciņa. Mežā navigācija bikiņ gļuko, tāpēc, nonākot kādā dziļā ielejā, sprauslādami kārpāmies augšā “pilskalnā”, lai štābeļiem sagāztajā malkas valstībā konstatētu, ka īstais ir kaut kur pa kreisi. It kā nav tālu, taču pārvarēt krustām šķērsām sagāztos kokus izrādās nav tas vieglākais izaicinājums. Pēc veselas mūžības rāpošanas un kāju bendēšanas nonākam Braslas stāvkrastā. Skats ir vienkārši episki augsts – kur lai tagad meklē to līko koku, ja viens solis un – āāā, auū, plunkš?! Kādas pāris minūtes pamīcāmies pa pilskalna virsotni, lai... Nu, tik liela instalācija, ka acīs dur! Un atspīd arī, pat dienā. Otrs rubaks ir gatavs piekaut “kaut kādu Mārtiņu” par šīm elles mocībām, jo viss jau vēl nav beidzies – cauri brikšņiem ir jālaužas atpakal uz “ceļu” zem augstsprieguma līnijām un pēc tam vēl “tāāāds kusaks” jāpēdo līdz mašīnai. Visas flexkursijas kopējais izpildes laiks – 4 stundas...

Daži pārējie punkti, kas nav apslēpti dziļi mežā, nesagādā lielas problēmas – Vilku masts ar mazliet izaicinošu apakšas skrāpēšanu tiek paņemts ātri un nesāpīgi, veltot vien pastaigas laiku un pāris minūtes medību namiņa iekšienē. Caurumkrogs arī nesagādā problēmas – izvēlamies piebraukt pa civilizētu grunteni nevis “starp tīrumiem”, pāris minūtes un zem nojumes ir. Ilgāks laiks paiet, pētot gleznas un priekšmetu instalācijas, kurās tad arī tiek atrasts noslēpies “bubļiks”.

Zilākalna skatu tornis sagādā kārtējo izaicinājumu daudz cietušajām rubaku kājām – kalns šķiet pārāk stāvs, jo piebraucam no kaut kādas kreisās puses, kur kāpšana ir pati stāvākā. Impozanto betona kluci sazīmēt neizdodas, taču ir skaidrs, ka jākāpj tornī. Tā kā hints atvērts, pa ceļam nopētām visus iespējamos gaismekļus, jo īpaši torņa augšpusē. Tukšpadsmit. Sākam kāpt lejā, atkārtoti un pamatīgāk pētot tos pašus gaismekļus, un pa ceļam satiekot divas ļoti jaukas dāmas, kas izrādās “Jupis viņu zin” komanda. Vārds pa vārdam un sākam kopā meklēt skaitli, kas pēc neilga laika tiek pamanīts uz vienas no skatu platformas lampām. Kauns, ka nepamanījām, taču sarunas aukstajā ziemas vējā izvēršas tik interesantas, ka salstot nostāvam torņa augšgalā veselu mūžību. Kā pateicību par skaitļa atrašanu nohintojam Caurumkroga atrašanos ar samērā precīzām norādēm (mēs tā ceram), pēc kā var atrast, viņas mums par Augstrozes pilskalna “attīrīto” skaitli (tobrīd nezinām, par ko iet runa) un šķiramies, novēlot viens otram veiksmi.

Augstrozes pilskalns nesagādā dižas problēmas – sākotnēji iedomātā meklēšana pilskalna pakājē ātri vien tiek atmesta kā nederīga, jo te nekā zīmīga nav, tāpēc lēnām virzāmies pa taku uz augšu, uzmanīgu pētot katru akmeni un celmu kādā īpaša grebuma vai sūnu instalācijas meklējumos. Uz takas nekā nav, atliek pats pilskalns ar tā pastaigu platformu. Lencam to katrs no savas puses un drīz vien zīmīgā instalācija tiek ieraudzīta – pārāk lec acīs notīrītā vieta.

Ilgi lolotais Katvaru muižas parka apmeklējums beidzot var notikt. Skats tik tiešām ir ļoti jancīgs – tik dīvainus kokus tik dīvainās alejās vēl nav nācies redzēt. Protams, tiek nopētīta laipiņa, kas fočenē, miskastes, WC būdiņa, soliņi, otra laipiņa, beņķīši, krasta koki, instalācijas tuvāk skolai, aleja pie muižas, aleja pie ezera – kārtējais tukšpadsmit. Atkal satiekam “Jupis viņu zin” komandas šarmantās dāmas, meklējam kopā, meklējam atsevišķi – tukšpadsmit. Viņas atver hintu, ko mēs līdz galam nesaklausām – tik vien, ka kaut kāds grābeklis un jāturpina apskaut koki. Tāpat skaidrs, ka koki – to te vesels mūžamežs, tikai kurš ir īstais? Mēs sākam pētīt vidējā plača liepas, cerot, ka skaitlis nav kārtējā sūnu instalācija vai “mazs melns sūdiņš”, līdz pēc kāda krietna laika sprīža kādā no koku dobumiem tiek pamanīts dīvains koka gabals, kas līdzinās grābeklim. Pag, kas tur bija ar to grābekli? Jautājam “Jupis viņu zin” dāmām, kas uzreiz nohinto, ka tepat blakus skaitlim vien jābūt. Metamies meklēt skaitli zīmīgajā liepu rindā nu jau četratā un pēc pāris minūtēm skaitlis kārtējā dobumā ir rokā. Prieks, līksmība, jautra pļāpiņa un atvadāmies. Mēs vēl prom nedodamies, jo ir manīts, ka vienai pamestai muižas divstāvenei durvis ir vaļā. Ja reiz muižā iekšā netiek, savu specifisko ziņkāri apmierinām divās pamestajās dzīvojamās mājās.

Limbažus sasniedzam līdz ar saulrietu. Vienības parkā tiek sazīmēti pareizie beņķi, taču miskastes nav tik apaļas. Paralēli tiek pamanīts, ka “zīmīgie beņķi” ir arī ārpus parka. Paiet kāda pusstunda vajadzīgās lokācijas meklējumos apkārt parkam – tukšpadsmit, besis, šausmīgi gribās ēst. Atveram hintu – kaut kāds vecs Plus punkts. Nogurums, izsalkums un mentālā potenciāla izsīkums degradē domāšanas procesu tik tālu, ka vairs nevar atcerēties, kas tas “Plus punkts” tāds bija. Par laimi, otrs rubaks, kas minēja šo mīklu, atceras, ka kaut kur netālu bija zīmīgs senatnīgs laikrakstu kiosks, kuram pabraucām garām. Varētu būt īstais? Ies pārbaudīt. Netālu no kioska tiek detektēta pareizā bildes lokācija – laikam tomēr ir. Sparīgi ķeramies pie kioska izpētes, pētām instalācijas, afišu kopijas BK taurenīša meklējumos, riņķojam apkārt – nav. Atceramies, ka VŠ teica, ka instalācija esot “dikti eleganta”, tāpēc vēlreiz pētām kioska iekšpusi kaut kā “eleganta” meklējumos. Nu, nav, johaidī! Un tad otru rubaku pēkšņi piesaista kāda A4 lapas afiša turpat skatloga stūrī – runa iet par tradicionālo spēļu vakaru “Letu gals”. Sākam lasīt... Da’ lāāābi!!! Jo vairāk lasām, jo apaļākas acis. Rīgas skatloga koferis jau bija kaut kas neparasts, šis tik tiešām ir “dikti elegants” risinājums. Visu cieņu par šo instalāciju!

Lādes mīkla vaļā, taču to mēs ejam minēt uz kafūzi, kas noskatīts pie Vienības parka. Mājīgajā atmosfērā, pasūtītās ņammas gaidot, tiek pārlasīta mīkla vairākkārt. Sākumā bez poņas. Otrajā reizē jau šķiet, ka runa ir par tukšu trauku, jo nav rokas, kājas un iekšas. Kas par trauku tas var būt? Lasot trešo reizi, doma pieķeras pie otrās rindkopas par laimi un postu. Kas traukā var nest vienlaicīgi laimi un postu? Šmiga! Kāda šmiga? Nu, brandavīns, alus, vīns... Tāpat ir minēts, ka vīriņš ceļo apkārt? Kā šmiga ceļo apkārt? Mucās! Uzreiz Googles kartēs pie Vaidavas tiek atrasts Mucu muzejs, nopētīts, bet... Darba laiks līdz 20:00, privāta teritorija – nederēs. Bez tam nekas īpašs tur netiek sazīmēts. Vēl mīklā kaut kas tiek minēts par trīstūri un “trīs sievas skauj”, kas vairāk liek domāt par kāda brenda logo un alu. Tiek pārrakts internets dažādu Limbažu, Valmieras un Cēsu alus meklējumos, bet kaut ko līdzīgu “zem trijstūra ar babuļiem” atrast neizdodas. Vienu brīdi pavīd doma, ka tā varētu būt kravas automašīna ar dzelteno mucu “KVASS” vai “ALUS” uzrakstu uz sāniem, taču šos padomijas izstrādājumus nevar pievilkt 100 gadiem, kas minēti mīklā. Vēl tiek izpētītas dažādas alus, vīna un privātās šmigas darītavas, izlasīti raksti par autoavārijām dažādas pakāpes reibuma stāvokļos – īsti neder nekas. Pēc vairāk kā pusstundas dažādiem minējumiem tiek atvērts hints – kārtējā mīkla mīklā. Tas palīdzētu, ja mēs zinātu, kas apmēram jāmeklē, bet šeit... Kaut kādi divi taisnstūri zem trijstūra – kas, pie velna, ar to ir domāts? Ēka? Kāda? Kur? Atbildes nav. #Centrāle te vienu brīdi pukojās, ka neviens neraksta pieprasījumus pēc palīdzības. Nu, tad tagad ir #Centrāles zvaigžņu stunda – mēs beidzot rakstām #Centrālei savu izmisušo prasību pēc palīdzības, lai ieviestu skaidrību šajā bardakā. Pusstundas laikā atbildes nav. Ņamma ir apēsta (tai skaitā saldais), laika vairs arī nav. SOS VŠ – atbilde atnāk gandrīz uzreiz. Mucas ir pareizais minējums. Jādomā esot par mucām ar pieredzi. Neticībā pieminam Mucu muzeju. Nopietni??? VŠ apstiprina – “brauciet tik pakaļ, saies”.

Pagriezienā uz Mucu muzeju pamanām, ka kāds mums cītīgi seko un griež turpat, kur mēs. Vai tas varētu būt “Mārupes Henesijs”? Izrādās, ka ir arī. Mēs piebraucam muzeja instalācijām sānos, viņi pēc brīža pie nojumes un no malas jautri vēro, kā mēs cīnāmies ap Lādes mucu, kurai nekādi nenāk vaļā vāks. Labi, ka mīklu vēl atceramies – jāatsit divas stīpas. Āmurs tiek atrasts turpat netālu, stīpas nost un muca vaļā. Sākumā pat nepamanām, ka iztrūkst parole, vien logbuks un šmiga Lādē. Kā tā? Mārupieši smejas: “Vāku apskatījāt?”. Mde... Lādes aizvēršana jau ir kopīgs pasākums, jo mums vieniem tas nepadodas nekā. Labi, ka Lādi var aizvērt divas komandas, no sirds dauzot ar āmuru...

Nu, ko... Kārtējais “Thankjū” par foršo laukumu un unikālo Lādi #Centrāles komandai, tas pats laukumā satiktajām komandām, un mūsu VŠ sargeņģelim, kas regulāri piespēlē kruķus, ar ko klibot tālāk. Putojošs miestiņš [kvass, vīns, brandavīns] no mucas un visiem labs prāts!

Pēc episkā “Cilvēks aiz kastes” laukuma LemuruAtmodai sanāca sadalīties marta plānu dēļ. Tā Līvu galu rubījām Atmoda family sastāvā, kad kaut kad mūs panāca Gliemežu Joyride un tad ik pa laikam ar viņiem laukumā saskrējāmies nodot meklēšanas “stafetes kociņu”. P.s. Zilākalnā vērtība tika tieši man, tā kā veiksmīgi.
Mīklas gan risinājām kopā un Lemūriem šis laukums vēl priekšā. Iesim secībā, kādā ņēmām.
Punkts mērce FEXKURSIJA 3000
Par spīti autora mīklas ieteikumam, nezinot Lādes lokāciju, nolēmām šo ņemt kā pirmo pa gaismu, jo solījās pamatīgi dubļaina diena. Nakts aizsegs varbūt vērtīgs punkta pamanīšanai, bet arī skati pie Braslas ir vērti redzēšanai. Nedaudz bažījāmies, ka būs iebāzts kaut kur zem kraujas, zem saknēm 2.stāvā, bet labi, ka ne. Kā jāpiekrīt vienam no laukuma spēlētāju logiem, bija jāiet tikt tāl, ka jau Z….. un tad vēl mazliet… un punkts kā uz delnas. Jau pašā laukumā sapratām, kas bija domāts ar arābu līniju (tā šķiet). Tā nebija zivju naftas caurule, bet gan elektrolīnija (varbūt). Pirms punkta pie upes elpu aizgrābjoši skaista piknika vieta. Atziņa - Didriksonu vajadzēja atstāt mājās, slapja mugura, slīdot pa dubli.
Te mūs panāca un apsteidza Gliemežu Joyride.

Vilku masts
Potenciāli bija iedomāts arī cits medību tornītis laukumā, bet tauta teica, ka šis ticamāks.
Panācām Gliemežu Joyride un punktu atradām burtiski uzreiz ar tekstu, gan jau būs viltīgi ielicis te. Pēc punkta atrašanas aizšavām pie tuvējās Reiki skolotājas pēc geocaching slēpņa.

Vecāku sapulce - Caurumkrogs
Kā es izgooglējos to “kanniņu” lol…., kad Lemūri viltīgi pajautāja un kas ir pa vidu. Jā, Mārtiņš, bet bez Mārtiņa…. Tad jau Janchix izdevās bingo. Uz vietas ar šo noņēmāmies diezgan ilgi, pārcilājot pat ekspozīcijas naglas. Atradām mīklā pieminēto Albertu, vecu slēpni un tad no kaut kurienes mūs panāca Joyrides, kuri bija iebraukuši neceļos un tad jau tikām pie punkta visai ātri. Nebija grūti, vienkārši nedevās acīs.


Burves acs
Par šo personīgs prieks, jo personīgi atradu punktu un arī mīklu atkodu. Nebija jau grūta, bet tā sajūta ir to vērta. Labi, ka acis dedzināt nevajadzēja, bet sapratām, ka mīklā ir arī hints par pašu novietojumu. Un tad jau ātri - tik vien kā kalna un torņa pievārēšana. ZIlā kalna Anatoliju gan nesastapām, diez dzīvs vēl.

Jātnieks sudarba zirgā
Kāpēc gan meičas pie profila bildes Xā neatstāj info, kur tas uzņemts 😀
Kādu laiku pamocījām, bet mūsu paplašinātās komandas attapīgais Janchix, visai pārliecinoši pateica Augstrozes. Tā kā kādu laiku bijām blandījušies apkārt dauzot Pokemonus, pārsteidza, ka ierodoties Gliemežu Joyride vēl meklē punktu. AAAA kalns, aizsūtu pakaļ, lai vīrs teš kalnā. Joyride nāk lejā un saprotam pēc sejām, ka šis nebūs viegls.
Pēc kādām 15 min apnīk salt lejā, šļūcu pa dubļiem augšā. Kur man paziņo, ka visi kakti jau izmēzti un tikai Jenotpunkts. Eju pārcilāt FTF nakts asiņainās sveces (to vēl, ka te kāds uzdūries FTF naktī, nezinu). Tad turpinām lodāt ap laipu un drupām. Kad jau sāk piebesīt apstājos, lasu mīklu un glavu nodūrusi sāku šļūkt uz izejas pusi ar domu, ka būs jāver hints. Tā kā galva uz leju nodurta…. sukuļi…….lāaaabs lāaabs, vai tik tas nav no Daugmales pilskalna. Nu tik ieintegrēts, žetons par izdomu. Ziņoju Lemūriem, ka viens sukuļpunkts šiem noteikti patiks …. >:) un gribu emocija live

Ko dendrofili Tev nestāsta
Par šo punktu žēl, ka neiedomājos mīklas sakarā, kad zin, tad tik acīmredzami….
Sāk krēslot, braucam turp. Panākam Joyride, kuri dodas Limbažu virzienā. Abām komandām ir sapratne, ka Limbaži, jo Auseklis un tāds kopts parks bildē, bet kur tieši- neesam identificējuši. Liekam uz Vienotības parka pusi, bet nezin, būs jāklejo pa pilsētu.
Dendrofils krīt super ātrumā, pirms es nodomāju kāpt stāvu zemāk. Koki mirkst pelēkās dienas ūdenī.
Periodisks notikums
Kā varēja gaidīt. Parkā citi soli, bet diezgan ātri nobraucam gar gleznām, kur spiedzu, ka ir īstie benķi un misene. Metam zirgu malā un ejam pie soliem. Bet tūlīt jau pamanu kiosku. Noteikti jābūt tur. Manējie vēl neticīgi apstaigā solus. Ir, ir nākat te. Ir periodiski notikumi, tikai jāblenž kioskā. Pārlasa programiņas, apskatām objektus, ienāk prātā, ka varbūt notikumu ziņās ieslēpts, lasu- nav, bet siiiiilts! Pāreju jau uz ielas otru pusi skatīt Tūrisma info ziņas, kad vīrs saka nāc šur paskaties uz šo sukulīgo rakstiņu, bāc un tas bija vienīgais, ko neizlasīju. LAAAAAABS, laaaabs. Un tik autentisks.

Tad kā parasti jāatrod bāzes vieta Lādes mīklai.
Hanza kebabs tiek atzīts par labu esam. Jau stumjam ģīmjos, kad redzam, ka Joyrides ar atvēris mīklu. Nekas - neskrienam. Ēdam, risinām. Ir skaidrs, ka vīriņš ir kaut kas bunduļveidīgs, bet kāpēc 3 sievas- purvā cisternas, skābbarības torņi, vecais benzīntanks, kaut kāda debīla bilde internetā ar koka ģīmi, bet viņam viens liels mīnuss IR galva. Mucu muzejs, bet tur privhaat…..Īsti neliekas kopā. Googlējam, browsējam. Nekā. Ai lai iet hints, jo jau tumsa un jaunākais līdzbraucējs paliek nepacietīgs uz vecāku izklaidēm, nofleksējis visu dienu (Respect!). Bāc, tukša muca.. Jā, ir tas velna trijstūris un taisnstūri. Variants jau bija…. un tā… mēs jau paši gudri…. un tāaa…. Laižam, protams esam tālākajā galā. Gala vietā jau Gliemeži ir bijuši ātrāk un stūķē mucu, tad jau sanāk ierakstīties un ar labvakar šķiramies.

Patīkama Lāde, paldies :)

Līvu Galu, kā noskaidrojas pārrunu procesā, izrubīt nāksies dalītos sastāvos. Tomēr mīklām Lemūri, nu jau tradicionāli, pieķeras kopā ar Atmodiešiem 🤝
Lemūrpilots Limbažos aizvadījis ne mazumu laika, tāpēc atkal asistē MB pie FTF'a. Taču šoreiz mīklas kaulus nelauž arī MB un tie paši visu saliek pa plauktiem tik ātri, ka Pilots jau pēc stundas dodas pie miera, īsti tā arī minēšanā neiesilis un neko jēdzīgu neizštukojis. Vēlāk gan, kad iestājas pašu komandas individuālais minamais  laiks, 5 mīklas atrod savus visai ticamus risinājumus salīdzinoši ātri un tiešām nesāpīgi.
Lai gan laukumā iekļautos arī Lēdurgas dendroloģiskais parks, ūdeņu tuvums par koku mīļojamo vietu palīdz identificēt Katvaru "ačgārnās" liepas 🤗 Procesā noskaidrojas arī bildē redzamā pontona cena (ar ziemas atlaidi). 
Sudraba Jātnieks un Burves Acs ir tādas divi vienā mīklas. Tādi viens otru pahintojoši uzdevumi. Galu galā Jātnieka lokācija jau skaidri aprakstīta, ja zin, par ko runa, un bildei proofpic arī top rasts. Lai gan betona stabiņu Zilajā kalnā neatrod pat Atmodiešu Bilžu Guru, īsti jau šaubas nepaliek, ka jaunais tornis tad arī būs tā īstā lokacija. Kur gan citur. Un kas gan cits - ja laukumā ir tornis, Lemūri to vairs neatstāj bez ievērības. Cieti 🧐
Mežainais laukuma apvidus piedāvā visai plašu asortimentu dažādām būvēm ar medību ievirzi, kas visas noderētu kā Vilku Masta atminējums 🐺 Īpaši kārdina kāda jau ārpus robežām esoša pussabrukusi medību pils. Bet Rozbeķu/Rozulas daudzstūris Braslas stāvkrastā spēj piedāvāt visvairāk - dažas bildes, kurās redzamie ķieģeļi ir nepārprotami saistīti ar Centrāles bildētajiem.
Braslas krastus par Flekskursijai atbilstošākajiem palīdz izvēlēt gan to terrainīgums, gan iespēja te pievilkt to arābu līniju. Par pēdējo gan komandu viedokļi atšķiras, bet, kā izrādās, tas būtiski neko nemaina. 
Neizdodas līdz galam nodokumentēt, kur tad noticis Periodiskais Notikums. Šķiet, pašvaldība veikusi soliņu swapu kkad aiz google auto muguras. Bet potenciālās vietas iezīmētas un viena no tām arī vēlāk izrādīsies īstā. Galu galā, mazliet paripot pa jaukajiem Limbažiem nevienam nav nekas pretim 😉
Un tad tā Klases Sapulce, kas, šķiet, daudziem bija grūtākā mīkla. Lai gan lielāka daļa mūsējo šajā lokācijā bijuši, neviens neatminas patiesībā jau nu ļoti detalizēti aprakstīto sižetu. Pilotam redzamā ainava šķiet pazīstama un stingri asociējas ar Stalbe-Valmiera posmu. Ne to Caurumkrogs, ne to Mucu muzejs (khm, khm), protams, ar streetwiew pārbaudīt īsti nesanāk. Vaidavas keramika arī netālu, tas svilpavnieks vai kas viņš tur, tak redzams, ka no māla. Pārdomās paiet krietns laiks, līdz, Pilotam atkal skaļi purpinot par Caurumkrogu, Sīkais iebrēcas - jā, caurums! Kāds caurums? 🤔 Bildē, centrā --- tas ir kas..? Nu... visticamāk, Mārtiņš. Nē, taču - bez Mārtiņa! Nu, caurums tak!!! Ovācijas! 🥳 Brīdi vēlāk uz pareizās domas tiek uzvedināti arī Atmodieši, un teorētiskā daļa šķiet pieveikta. Abas komandas gatavas praktiskajām nodarbībām.
Atmodieši izrubī rubu jau 1.martā un padalās vien ar to, ka Lemūriem patikšot 🤭
Tā nu 8.marta rītā auto ar četru Lemūru komandu ripo Līvu Gala virzienā.
Pirmais punkts - Periodiskais Notikums - jāmeklē Limbažos, tas tā kā skaidrs. Lai arī konkrēto lokāciju mājasdarba laikā nav sanācis atkost, Lemūri ir apņēmības pilni sekot Atmodiešu padomam un izmantot "holistiskās vandīšanās" metodi. Anyway, vispirms jāapskata tā lokācija blakus kioskam, tā bija cerīga. Uuun jā, uzreiz ir skaidrs, ka būs! Soliņu un gleznu apskate gan neko nedod - tātad kiosks..? 🤔 Pilots, Novadpētnieks un Sīkais, kā pieredzējuši rubaki, ņemas meklēt BK simbolu, neatrod, biš saskābst, turpina meklēt. Tikmēr Vietējais Džeks vnk iemet skatu vienā no logiem un saka - "Eu, a te kkas par Rubas fabriku rakstīts" 🤭 Oh wow, nu šis ir ekstra labs!
Tiek nolemts biš ieturēties blakusesošajā kebabnīcā, kur Lemūrdāmas, papildus saviem pasūtījumiem, tiek pie jaukām dzeltenām tulpītēm Sieviešdienas sakarā. Nice! 🥰
Labā noskaņā tīms rullē uz Katvariem. Dendrofilu lokācijā nez kāpēc baigais dubaks, jau pēc 15 min mīcīšanās starp burvīgajiem stumbriem Lemūriem piemetas drebulis. Tiek aplūkota bildē redzamā laipa un pārdesmit reizes apskauti divi tuvākie (nu bet mīklā IR teikts "vērsies pie tuvākā koka"!) koki, bet bez rezultāta. Tikmēr liepu pamatlokācijā notiek fotosesija un Lemūri cenšas diskrēti turēties ārpus kadra. Seko zvans draugam, jo nu, cik var tos kokus mīļot, un tie fotoļaudis, un tas dubaks... 🥶 Pēc padoma jau koks atrodas samērā ātri. Ok, viss labs, kas labi beidzas.
Nākamais ir Augstrozes pilskalns aka Jātnieks Sudraba Zirgā. Te viss notiek extra tempā - kamēr Sīkais inspicē bildē redzamo objektu un netālu esošo wc, Novadpētnieks jau čatā iesviež cipara bildi. Super! Jāatzīst, ka šis ir tricky slēpums, beeet Lemūri jau to kaut kur ir redzējuši 😉
Tālāk komanda izmet mazu līkumiņu līdz Staru akmeņiem, kur atrodama šamaniska paskata lokācija un geocaching slēpnis. Kamēr Pilots meklē slēpni, dāmas izsaiņo līdzpaņemto šampi un zemenes, jo, c'mon, ir taču Sieviešdiena, un kas gan var liegt rubacēm to iesvinēt 💃🥂
Zilaiskalns jeb Burves Acs ir jauka un apmeklēšanas vērta lokācija, jo, lai arī te jau ir būts, jaunais tornis vēl nav ticis ievērtēts. Nu feini! Ciparu vienlaikus atrod Sīkais un Novadpētnieks, un skats no augšas ir burvīgs 🤩
Vecāku Sapulce jeb Caurumkrogs ir pārsteigums priekš Novadpētnieka un Vietējā Džeka, kas te vēl nav bijuši. Pilots un Sīkais noraugās viņu sajūsmā ar īstenu vecāku maigumu 🤭 Visi ir tik aizrāvušies ar lokācijas fočēšanu, ka gandrīz aizmirst par ciparu - tad sāk pārcilāt traukus, bet beigās meklēto pie učuka Alberta pamana Pilots.
Uuun te nu notiek tas, ko čatiņā nosaucām par "kāzusu". Ripojot uz nākamo punktu, pa ceļam tiek nolemts atrast geocaching slēpni (kuru vēl nav atradis Novadpētnieks) vēl kādā interesantā lokācijā - pie Mucu muzeja (ba-dum-tsss! 😅). Lemūri piestāj, slinki traušas ārā no auto, Novadpētnieks aši dodas ieejas vārtu virzienā... un piepeši atskan: "Tauta! Te ir BK simbols!" 😲
Da laaabi, mums ir atlikuši divi punkti - Flexkursija pie Braslas un Vilku Masts, tas Rozulas mednieku namiņš. Kas tad ir šis?! Nu ne taču Lāde?!? Vai tomēr..? Četri Lemūri domīgām sejām apstāj aizdomīgo muciņu. Pašūpo to. Hm, tāda pazīstama skaņa... 🤭 Nu, ko... Dažas veiklas kustības, un muciņa sadalās pirmreizinātājos. Jezusmarija, tiešām Lāde!!! 🤔🤯🤩🥳 Mjā, nu... šis bija maksimāli negaidīti. Tomēr Lemūri saņemas, izvelk no auto Lādes šmidziņu un savas šampja glāzes, veic ierakstu logbookā un izbrēc tradicionālo tostu "Nepeld!" 🥂
Anyway, atlikušie punkti tāpat jāapmeklē, tā ka visi saklūp atpakaļ auto un ar viegla šoka izteiksmi sejā rullē uz Rozulu. Acīmredzot nostrādā tas, ka iestājies zināms atslābums, un punkts krīt burtiski sekunžu laikā 🤩 Mmm, inčīga vietiņa, pāris bildes piemiņai, un tad jau tālāk - pēdējā ir Flexkursija.
Pie Braslas Lemūri vispirms biš paietas nepareizā virzienā, bet tad jau ātri saorientējas, šķērso HESu un nokļūst uz īstās takas. Paldies Dievam, ledus un sniega te vairs nav (toties ir dubļi), skati ir burvīgi ainaviski. Tiek arī satiktas vairākas grupiņas entuziastisku ļautiņu, bet neviens no tiem nav rubaku tīms. Oh, kalnā augšā, no kalna lejā, nenovilkt uz acīm, kalnā augšā, o - arābu līnija (laikam), no kalna lejā... Ar prieku jāatzīmē, ka cipars parādās ātrāk, nekā Lemūri bija to ekspektējuši (un totāls zb vēl nav iestājies). Yesss, pēdējais! 🎊 Padaloties čatā ar Atmodas tīmu par šo atradumu, tiek arī saņemts ieteikums konkrētā vietā nokāpt pie upes un papriecāties par burvīgu piknika vietiņu. Tas tad arī tiek izdarīts, pie viena atverot Lādes mīklu un uzreiz arī ievadot iepriekš muciņā atrasto kodu 😜 Atceļā gan Lemūrpilots pamanās nožauties, paslīdot uz pēdējās slidenās nogāzes, taču, par laimi, viss bez nopietnām sekām.
Pasākums noslēdzas Raganas Burgeros un atstāj tādu svētku pēcgaršu - mazlietiņ dzirkstoša pārsteiguma, mazlietiņ laba saguruma, daudz pozitīvu emociju un vienas dubļainas bikses.
Paaaldies BaltajamKalnam, gatavojamies nākamajai epizodei! 🖤🤍🖤

Super laukums, padies visiem!

Sērijas rezumē:
Lai gan šoreiz operācijā “Iekarot BK bez pārāk liela apkaunojuma” startējām bez galvenās vistas, jo šī sadomāja pasildīt savus stilbiņus siltākās virsotnēs, kaut kā veikli tikām galā. Sapratām, ka Everesta iekarošanai mūsu kuslās kājeles neder, bet šādas tādas vietējās virsotnes ar pēdējiem spēkiem iekarot varam. Muciņa mūs drusku apmulsināja, jo mūsu vietējās kūtīs šāds arods nebija apgūts, bet, saliekot knābjus kopā, sākām kalt un pie grauda tikām. Paldies!