Un katru reizi, kad top jauns spēles laukums, esmu diezgan drošs, ka tas varētu būt arī pēdējais, jo kur gan nomest vēl kādu? Un kam tas viss vajadzīgs?

Šobrīd dzīvojam 9. sezonā, kura nepielūdzami tuvojas aizas malai un, atšķirībā no visām iepriekšējām, savu uzskaiti sāka ar pirmo 2024. gada dienu, ne kā ierasts — ar pirmo skolas dienu.

Kopš spēles 3. sezonas sākuma 2016. gada septembrī Jelgavā (8 gadus senā pagātnē), kad 7nieks pirmo reizi pārkāpa Rīgas robežām un devās iekarot jaunas pilsētas un Latvijas aizmirstos nostūrus, spēle būtiski mainīja savu formātu, jo papildus tam, ka rīdzinieki tika izvilkti ārā no mājām, pierasto 7 punktu uzstādījumam tika pievienots noslēdzošais punkts – LĀDE – jeb, kā man patīk teikt, spēles atrisinājums, stāsta loģiskas beigas, kulminācija.

Un te arī sākās ziepes, jo bija skaidrs, ka mūžīgi tā nevarēs turpināt un kādā jaukā dienā tā bodīte būs jāslēdz ciet. 3. sezonas punktu un LĀDES risinājumi nav salīdzināmi ar tām instalācijām un risinājumiem, kurus spēlētāji ir redzējuši, sākot no kādas 5. sezonas, kad tika izveidota arī mums visiem labi zināmā #7nieks karaļvalsts (https://7nieks.lv/). Pirms tam spēle mitinājās Facebook galeriju kambaros.

Jautājums. Kā izskatījās 1. un 2. spēles sezona? Tika nopublicētas 7 mīklas, kuras aizved uz kādu konkrētu Rīgas nostūri. Mīklu atrisināšanai tiek dotas 7 dienas. Pareizi atrisināta mīkla aizvestu uz punktu, kas praktiski vienmēr bija ikoniskā organiskā stikla plāksnīte ar atstarojošo BK apaļo logo, ar kuru jānobildējas, lai nostiprinātu atrašanas faktu. Un tas arī viss. Pirmo divu sezonu vidējais apmeklētāju skaits variēja no 25 līdz 50 cilvēkiem uz spēles epizodi, bet ne vairāk. Pie tik kompakta formāta punkti nereti tika uzstādīti vietās, kuras droši varēja uzskatīt par dzīvībai bīstamām (apsargātas teritorijas, augsti torņi, dziļas trubas utt) un mūsdienu spēles standartiem būtu absolūti nederīgas.

Atgriežoties atpakaļ uz Zemes. Esmu gandarīts, ka kopā ar Birkantu un Paulu (cilvēkiem, kas ikdienā strādā pilna laika īstus un nopietnus darbus) mums izdevās izvilkt no akas to, kas palicis pēc pusotra gada dīkstāves blakus meitenītei ar garajiem matiem akas dibenā, pieslēgt to pie strāvas un sapurināt 9. sezonai, kas šobrīd izvērtusies par diezgan labu piedzīvojumu, šķiet, visām iesaistītajām pusēm.

Riebjas atkārtoties un mest laukumus tur, kur tie jau bijuši. Šī stūrgalvīgā attieksme arī bremzē jaunu laukumu izstrādi, jo, bļē-e, mēs nenācām pēc naudas. Mums vajag mākslu! Vajag stāstu un ikreiz jaunas skatuves dekorācijas. (Nianse. Lai izliktu 1 labu laukumu, tiek apsekota apmēram 3 reizes lielāka teritorija par pašu spēles laukumu. Lai arī varētu šķist, ka ir vēl daudz tukšu lodziņu kartē, tā nebūt nav.)

Smiltene.
Vieta, kura teorijā nevilināja, jo to cieši ielenc 4 jau notikuši spēles laukumi (S05E04, S05E05, S06E02, S07E06), taču praksē izvērtās par vienu no veiksmīgāk izplānotajiem un izliktajiem laukumiem.

Kopā kartē tika atliktas 34 potenciālas lokācijas punktiem. No tām apbraukātas tikai 12, no kurām 4 iemestas upē, bet atlikušās 8 pārtapa par tavām pieturvietām. Tas ir sasodīti labs rādītājs, jo nereti nepieciešams apbraukāt 20-30 lokācijas, lai sakasītu kopā kaut ko, kas pašus apmierinātu.

Laukuma izlikšanas darbi tika organizēti 3 braucienos:
1. brauciens (360km) – potenciālo punktu apskate, paraugu paņemšana, uzmērīšanas darbi;
2. brauciens (395km) – instalāciju un punktu faktiskā izvietošana;
3. brauciens (314km) – tikai LĀDES izlikšanas darbi.

Laukuma izstrādi krietni atviegloja pieaicinātais rubaks no komandas Dīvāna Eksperti, kas ir uzaudzis Smiltenē un varēja krietni padziļinātāk iepazīstināt ar Smilteni, smilteniešu paradumiem un lepnumu (Apvedceļu).

Par mīklām jeb stāstu.
Pirms bijām spēruši savu kāju Smiltenes ārēs un pirms Anda mūs iepazīstināja ar smilteniešu paradumiem un lepnumu, biju jau nolēmis, ka laukumu sauksim par Smiltēnu un visur bildēs būs redzams kartona Smiltēns. Pēc pirmā izlūkbrauciena ideja par kartona Smiltēnu ielidoja krāsnī, jo uz skatuves uznāca Apvedceļš.

Konceptuāli ātri un bez piepūles, kas ir ļoti svarīgs parametrs radošā darbā, tika nolemts visu ietērpt Apvedceļa jeb maxed out kantrī stilā. Katras mīklas nosaukums būs kāda Apvedceļa dziesma, bet mīklas pamatgaļa reāla dziesma, kas izlocīta tā, lai derētu mīklai (vienīgais izņēmums mīkla ZIRGU ZAGLIS).

"Cik ilgu laiku prasa mīklu izveidošana un cik daudz tiek dzerts, kurīts un lietotas narkotikas to darot?" jautāja kāds no publikas.

Mīklas šim laukumam konceptuāli tika ceptas galvā apmēram 2 nedēļas. Faktiskā to likšana uz papīra sākas apmēram 72 stundas pirms laukuma atvēršanas. Šoreiz pēdējos uzlabojumus un web risinājumus tapinājām 10-15 minūtes pirms FTF skrējiena sākuma. Parasti tā nedarām, bet šoreiz tā sanāca. Un. Cenšamies strikti pieturēties pie tā, ka nedrīkst neko labot, kad tas ir palaists dzīvē. Kāpēc tā? Jo citādi nekad mīklas nebūtu gatavas un nemitīgi tiktu uzlabotas, pieķūnētas pēc tā, ko redzētu laukumā notiekam un tas arī nebūtu godīgi pret tiem, kas tur ārā ņemās un te – hujakš – kaut kas pamainās. Es gribētu ticēt, ka katrs laukums ir kā pēdējā pirmizrāde, kuru nav iespējams izlabot. (Vismaz 3 mīklām, kas tika publicētas S09E03 ENTER GAUJA laukumā pietrūka pielikt 2-3 vārdus, lai tās nostrādātu, bet to atskārtu par vēlu un sanāca kā sanāca. Piedodiet.)

Vai man patika darboties pie šī laukuma?
Jā, tas bija labi pavadīts laiks uz Zemes.

Spēles laukumu faktiski izplānoja Mārts (#7nieks CENTRĀLE), Paulīne (#7nieks MAZĀ CENTRĀLE) un Anda (Dīvāna Eksperti).

Rubas mīklas izcepa Mārts, ejot vismaz 4 reizes vannā ar Stendera vannas bumbām un putām, klausoties VISAS Apvedceļa dziesmas uz riņķi uz riņķi vien. PALDIES komandām A/S Vannas Bumbas un Jūsu veselības problēmas sākas šeit par dāvanām no Stendera! Ticiet man! Tās noderēs.

Par spēles web risinājumiem atbildēja mastermind Birkantbattlestation.

Attēlā, kas redzams te pie CENTRĀLES logbook ieraksta, ir atzīmētas visu sezonu poligoni no 5. līdz 9. sezonai, savienojot katras epizodes punktus.

Stounhendžas ķieģeli un dzirnavu naglu veidoja meistari no SIA MK ART. Par atbilstošu tēla radīšanu mīklu bildēm jāpateicas veikalam Zirgu Stallis un mūsu šuvējai Sarmītei no Hausmaņa birojiem, kas pati arī izrādās no Smiltenes.

Par atļauju izmantot sašauto un ūdenī mocīto policijas auto jāpateicas Mēru autoservisa vadītājam Sandrim, kurš, neko daudz nedomājot, uzreiz piekrita 2 mēnešus pavadīt 7nieka rubaku ielenkumā.

Pārējie punkti ir pa nelegālo, kā jau tas 7niekam pienākas, un var tikt anulēti jebkurā brīdī, ja rastos nepieciešamība.

..un kam tas viss vajadzīgs?
"Glābjot sevi, viņi (rakstnieki) izglābj arī mūs."

Rubaku dzīves svētku datums kalendārā jau laicīgi atzīmēts un brīvas dienas darbiņā jau visiem izbrīvētas, kad komandas čatiņā parādās jautājums:

a mēs 100% zinām, ka 1. novembrī atvērsies jauns laukums?

…

Notikšķ 00:00 un refresh poga tiek nospiesta beidzamo reizi.

- Mīklām ir nosaukumi!!
- Ir foto!!

Un tad nepilnas trīs stundas aiztikšķ, sēžot, šķetinot mīklas un graužot helovīna želejkončas. Eu, bet šis izskatās pat cerīgāk nekā citās reizēs.

Par dzirnavām, policijas auto, siena ķīpām un slūžām īsti šaubu nav, viss pārliecinoši tiek atrasts un iebakstīts kartē.

Vasaras ziedam tiek apsvērta Stounhendža un viens no rubakiem par to ir tik pārliecināts, ka būtu gatavs saderēt, savukārt pārējiem tas izklausās pēc minējuma, ar kādiem citos laukumos mēdzam ļoti smagi aplauzties.

Apvedceļš - kas ir tie skaitļi? Tā kā tā ir pēdējā mīkla un vienīgā ar ne dziesmas nosaukumu, tad skaitļiem vajadzētu būt atsaucei uz pārējām dziesmām/mīklām, ne? Šeku reku 6 mīklas - 6 skaitļi.

Attālums no citām mīklām - km? (par daudz), m? (par maz), jūdzēs? (cipa maucam pa kantrī tēmu - ”Sestā jūdze”)(par sarežģītu ne?), azimuts? (ticamākais, bet nu tad sagrozīts atskaites punkts).

Vārds pēc kārtas katrā mīklā? (330 par daudz), burts pēc kārtas katrā mīklā? (Big brain, līdz sāc skaitīt un sanāk bezjēga)... Vārds/burts pēc kārtas katrā dziesmā? (Big brain v2 un v3, līdz saproti, ka dažām dziesmām vārdu akordi.lv nav un jāklausās un jāraksta pašiem).

Pēc ilgākiem meklējumiem vienīgais ko izpīpējam no emoji ir dziesma “Vecā pils” - kapenes un ceļš pie tām uzpeld kā variants un nolemjam pa ceļam uzmest aci, lai arī visticamāk nebūs īstā vieta.

Kā ierasts, visi minējumi veikti galvenokārt tikai pēc foto un mīklu atšifrēšana tiek atstāta dienas izklaidēm. Mazliet pirms 03:00 startējam ārā no mūsu bāzes vietas Juglā un jau īsi pēc plkst. 4 esam laukumā…

… pie nepareizajām dzirnavām. Piebraucam un seko WTF moments, te izskatās pilnīgi citādi nekā foto!? Dzirnavas pat nav pamestas… ātri tiek skrollots komandas čats, dzirnavu nosaukums “pazudis tulkojumā” un rubaks šoferim pateicis nepareizo dzirnavu nosaukumu.

20 minūtes vēlāk tiešām esam beidzot laukumā…. par ko liecina arī citu komandu klātbūtne. Kādu brīdi ķemmējam dzirnavas un apkārtni, līdz rubaks ar pieredzīti atrod to, ko meklējam. Shoutout komandai, kas jau pirms mūsu ierašanās sēdēja auto un punktu vēl nebija atradusi. Ejot uz auto, mūs pārķer viena no komandas dalībniecēm, lai uzzinātu, vai mēs esam atraduši skaitli. Mūsu atbilde dāmu apbēdina un šķiet iedzen vēl lielākā morālajā bedrē. Labprāt uzzinātu, cik ilgi Jūs beigās pie tām dzirnavām nodzīvojāt? :)

Dūmotājs - hit’n’run, tiklīdz tiek uzietas pamestās telpas.

Piestājam pie Stounhendžas. Bet ārā valda tāda dirsa, ka pat Centrālei savi rubaki nebūtu jādzen ārā. Tumsas dēļ foto vietu sazīmēt šobrīd nav iespējams, lietus līst, visi Teksasas vēji savākušies klajajā laukā un triecas vēja vārtos. Ai nu, neies jau knaģus saldēt, ja neesam pārliecināti, ka īstā vieta. Atgriezīsies pa dienu, ja vēl būs aktuāli.

Policijas auto un siena ķīpas - 2x hit’n’run

4/7 - not bad, not bad at all

Kapenes nākamās - piebraucot klāt, pirmajā brīdī māc šaubas, jo īstos kokus neizdodas sazīmēt. Bet tad pakāpjamies nedaudz augstāk pa ceļu un - IR, jā, omg! Skriešus iekšā un viens no rubakiem gandrīz ieveļas kapenēs, bet galvenais, ka punkts rokā!

5/7 un pacilātība sit augstu vilni.

06:61 Čats ar komandas biedreni, kas šoreiz nav laukumā:
- Kā jums iet?
- 5/7
- 😮 Kas tas par rekordu?
- Pēc labākajām tradīcijām jums vajadzēja tikko vēl pamosties pēc spēka miedziņa. Un turpināt minēt.

Iemetot aci kartē, secinām, ka līdz ar pareizajām dzirnavām laukuma poligons krietni pavirzījies uz austrumu pusi, kas nozīmē, ka atlikušie punkti arī varētu būt tuvumā. Iepriekš daudz vairāk koncentrējāmies kaut kur uz rietumiem un Raunu.

Pārliekam prātā sev zināmos objektus un izskan variants par Gaujienas muižas parku un skolu. (“Zemenes” videoklips daudz atskatīts bērnībā LNT mūzikas stundā, kas bija pirms multfilmām.) Tur arī beidzot ieraugām mīklas bildes koku sugasbrāļus. Pamazām mīklas foto tiek savilkts kopā ar estrādi un, ņemot vērā, ka esam jau šajā galā, atskan vienbalsība, ka jādodas to pārbaudīt. Nedaudz māc bažas, ka teritorija ir gana liela, bet tad jau skatīs uz vietas.

Esam klāt vēl pa tumsiņu un ir aizdomas, ka vieta tiešām varētu būt īstā, tomēr pavadām labu brīdi, mēģinot sazīmēt īsto bildes vietu. Īsti nesekmējas un nu jau esam manāmi izmirkuši un nosaluši. Pirmais riņķis bez panākumiem, bet nu koki pievelkami mīklas bildei, jārok tālāk. Otrais riņķis tiek rauts pretējā virzienā ar cerībām atrast zīmīgos kokus citā lenķī. Komandas WhatsApp čatā pienāk ziņa - rubaks uz info stenda sazīmējis vārdu no mīklas burtiem “Vītolsvētki”, tā kā tas ir garākais vārds ko esam izburtojuši šonakt, tas dod pārliecību trešajam riņķim ap parku. Pa visu teritoriju atskan skaļš prieka sauciens - JĀĀĀ! Foto vieta ir!

… bet punkts gan vēl labu brīdi nav. Paiet zināms laiks, līdz to izdodas pamanīt. 6/7

Esam poligona tālākajā galā un paliek vēl zemenes. Uzreiz vēl nemetamies atpakaļ uz Stounhendžu un vēlreiz apsveram potenciālos variantus. Vēlreiz salīdzinām mīklas tekstu ar dziesmas vārdiem un pievēršamies rindiņām, kas pieliktas klāt. Kaut kur YouTubē tiek atrasts un fonā uzlikts videoklips, kurā pēkšņi noskan gaidītie dziesmas vārdi un parādās meklētās ainavas - tā ir STOUNHENDŽA!!

Laikapstākļi ir mazāk dirsa kā naktī, puņķis arī vairs netek, uz telefona mēģinot atrast bildes virzienu.
Pēc laika arī pēdējais punkts ir rokā. 7/7

Piestājam netālu esošajos Viršos blakus A/S “VANNAS BUMBAS”, lai sāktu šķetināt lādes mīklu, un noskatāmies, kā šamējie bez steigas ieiet pēc kafijas, laikam nenojaušot situācijas nopietnību. Atrodam vairākus potenciālos variantus un nolemjam vispirms piestāt pie Klievezera, jo esam burtiski 5 minūšu attālumā un tad vismaz varētu šo kā variantu uzreiz atmest.

Tā arī darīts - esam klāt, vieta skaista, iekopta, bet no vikingiem ne miņas. Ceļojam tālāk uz Niedrāju. Vēl neesam piebraukuši klāt, kad vikingu mistērija jau no attāluma tiek atrisināta. Pacilātība sit augstu vilni un rubaki pilnīgi skriešus metas pie siltuma glabātuves.

Kods iekšā un soļojam pa taku tālāk, skaļi priecājoties, ka esam tik tuvu un, kā noprotams, ar ļoti lielu handikapu pār citām komandām. Nekas vairs mūs nevar šķirt no FTF, pilnīgi nekas! Vai ne…?

Augšā pa septiņiem pakāpieniem, metamies iekšā ūdenī, tiekam pie skaitļa un… un… un jā.

Te arī viss noiet šķērsām un mūsu skrējiens pēc FTF iekrīt dziļā morālajā bedrē, jo Jonišķus atšifrēt nespējam. TRĪS stundas veltam Niedrāju ezera takas labiekārtoto vietu inspekcijai. Bet tas sukulis kā nedodas rokās, tā nedodas. No sākuma tiek izstaigātas visas atpūtas vietas cerībā, ka kāds Jonišķu patriots būs atstājis savu iegravēto nospiedumu kādā no atpūtas vietu objektiem - nekā.

Protams, ka mēs zinām, kur atrodas Jonišķi - DR 220o . Novelkam azimutu - opā, ezeram otrā krastā, aiziet, skrienam. Tieši pie iedomātās līnijas dabā ir sazāģētu koku kaudze - ugunskurs? Tiek inspicēta malkas krava - nekā.

Pag - ja paseko līdzi azimutam, tas pie Pavāriem šķērso vēl vienu ezeru ar labiekārtotu atpūtas vietu. Vai mēs tur aizbraucām? Jā. Vai tur bija ugunskurs? NOPE.

Kārtējais rinķis ap ezeru. Šoreiz ripojam ar automašīnu. Pag - Lietuvas karogs = Jonišķi uz velomaršruta norādēm (ok, zaļā vietā zils, bet varbūt kaut kur pabalējis un izskatās pēc zaļā) - NOPE.

Skatāmies kartē uz Jonišķiem un ģenerējam variantus, kur tie varētu atrasties, - Lietuvā, lejā, tur, apakšā, dir*ā prom. Viens no rubakiem kartē uz austrumiem pamana kaut kādus “LEJAS MIŽUS” (t.i. “lejā”) un nolemj mazliet pastaigāties Salaiņa virzienā, tomēr pa nepareizo pusi un atduras pret tiltiņu, uz kura pirmie soļi liek domāt, ka to šķērsot bez iemaukšanās grāvī nav iespējams, un nolemj doties atpakaļ. Jo galu galā aizklīsts pārāk tālu no iepriekšējās norādes…

Centrāle tikmēr turpina uzjautrināties par tām drausmām, kuras mēs esam samurgojuši. Esam iegājuši tajā pašā full retard mode, kurā bijām, meklējot VIVI laukuma LĀDI un klīstot pa Centrālās stacijas pagrabiem. Un Centrālei atkal neviļus jāuzdod jautājumi, kādus Baltos Kalnus MĒS šņaucam. Kamēr BK Centrāle spēlē dambreti, mēs spēlējam šahu. Kā no vienkāršas idejas par pastaigu no plāksnītes līdz plāksnītei var aizburties tik tālu, lai hujārītu apkārt tam ezeram n’tās reizes.

Centrāle turpina kurināt čatu un šoferis, atgriezies pie auto, padod ziņu, ka ieradušies NLP un Stalkeri. Viss, tulīt mums tiks atņemts visas nakts lolotais FTF. Apmetnē esošajiem rubakiem ieslēdzas stress un adrenalīns, liekas, ka kuru katru brīdi mums būtu viņus jāierauga parādāmies starp kokiem, un tad kā ar bomi pa pieri pagastmājas mistērija tiek atrisināta, ieraugot “šis un tas par Niedrāja ezeru” aprakstā vārdu Salainis. Nu b*. Tik vienkārši un ģeniāli.

Kamēr šoferis pārdzen auto līdz Salainim, pārējie rubaki turp metas skriešus pa brikšņiem un grāvjiem, turēdami sāpošos sānus un ķerdami pēc elpas.

IR! IR! IR! AIZIET! Ko, vēl viens skaitlis?! Maucam tālāk!

Auto tiek atstāts aiz muguras un bars rubaku joņo pa mežu tālāk tā, it kā uz likmes būtu viņu dzīvība. Virziens pagriežas tā kā nedaudz atpakaļ un, ja nu gadījumā NLP būtu izdevies Jonišķus atrisināt uzreiz, pastāv iespēja, ka mēs viņiem uzskrietu virsū.

Sasniedzam picas šķēli, bet tomēr izrādās, ka nepareizais X. Labojam kļūdu un atrodam īsto šķēli un nākamo skaitli.

Skrējiens turpinās. Viens no rubakiem izmet, ka viņam nākamajā dienā jāskrien rogainings. Otrs tikmēr arī ķer pēc elpas un vairs īsti nejaudā.

Vēl viens skaitlis. 4 minūtes pa taciņu uz leju… Kā lai 4 minūtes noiet parastā cilvēka tempā, ja Tev seko šakāļu bars un grib atņet FTF? Ejam lejup, ejam un ejam, vēl mazliet un… faking taciņa sāk atkal virzīties augšup, bet no skaitļa ne miņas. Secinām, ka šī nav īstā taciņa. Faaak.

Komanda sadalās, daļai ātri atgriežoties pie iepriekšējās norādes, kamēr divi rubaki ceļu atpakaļ mēro lēnāk, aiz sevis vēlreiz nopētīdami katru koku. Telefonā pāris procenti un tiek secināts, ka esam mazliet apmaldījušies, jo no krustojuma ar iepriekšējo norādi ne miņas un pārējā komanda arī kaut kur nozudusi.

Un visbeidzot brīdī, kad sasniedzam pazaudētos rubakus, tie jau ir atvēruši lādi un līksmo.

Hei, bet ar to jau vēl viss nebeidzās!

- Kāda ir parole?
Rubaks pamet acis uz leju - “Pildspalvu noliktava”
- Neder. Rāda, ka ir limits un jāgaida, kamēr varēs ievadīt vēlreiz.

Centrāle tikmēr iesmej, ka pildspalvu noliktava ir tikai pildspalvu noliktava.

Pierakstāmies lādē un mērojam ceļu uz auto, kuru atstājām pie Salaiņa, pa ceļam satiekot arī NLP un Stalkerus.

Paldies NLP, Stalkeriem un Vannasbumbām par saspringto galotni.

Nosaukums attaisnots uz visiem 100. Morāle uz brīdi bija totāli bedrē. Nu tā, ka dziļi. Tā ka vēl mazdrusciņ un Pļaviņu HES varētu demontēt, atsegt atmiņu Daugavu un pārtikt no ģeotermālās enerģijas.

P.S. Atbalstām NLP Atmiņu Daugavas logbukā izteikto ideju tikai par mīklas bildēm. :D

Esam garām cikla posma "Kāpēc mēs vispār to darām?" un arī mēneša pēdējā diena ir klāt.
Kādā bagāžniekā mētājas izlijusī kafija, citā virves, binokļu un zābaku komplekti.
Pirmais pieturas punkts – Viršu Smiltenes kafija. Tas ir kā rituāls Party ekipāžai, kurai šoreiz ir līdzi ne tikai stiprāks dzēriens acu gaišumam, bet arī kāds pagarinātājs datoram. Kamēr tie jau iegrimuši kafijas smaržās, kavētāju ekipāža atspirdzina sevi ar Latvijas Naftas Cool kafiju A2 aplī, uzņemot spēkus un negaisa šaltis.
Pirmās divas stundas aizlido, ātri rodas idejas Stounhedžu, dūmeni, dzirnavām un siena ķīpām, kā arī aptuvenas idejas par Mēriem un Lobērģu muižas ceļu. Kad beidzot ierodamies Stounhedžas valstībā, party ekipāžu sagaida lietus un patīkamas vēja šaltis. Pēc pāris min pieripo arī COOL ekipāža, un drīz vien atrodam gravējumu.
Dūmotājs un dzirnavas krīt super ātri, taču atšķirīgās Waze/Google maps izvēles izdala mūs. Daļa apmaldās zemes ceļu labirintā, citi tiek līdz Lobērģu muižai. Pie Mēriem atkal esam kopā un diezgan ātri atrodam vietu, kur varam “aizņemties” degvielu.
Atjaunojam enerģiju ar atsvaidzinošu lietu, un ap 4:30 mēs jau esam pie siena ķīpām. Ir 5/7 un sākam aizrautīgi rēķināt, cikos ātrākais drīkstam atvērt lādi, lai uzvarētu totalizatorā. Mašīnā skan balsis, kas kaut ko piemin par Volfu kapenēm. Taču nē, kapos nebūs, koki neatbilst - tam jābūt muižas ceļam. Laižam uz Lazdiņu pili (vecā pils) un Grošlu muižu.
Mūsu ceļi aizved arī uz Raunas pilsdrupām (dziesma Vecā pils + sēta ap to), Silvas dendroloģisko parku (ceļš ar kokiem) un “pamesto skolu” Mežolē. Sākam visur meklēt kartes vietas kur ir “ozoli” un kur vel ir ceļš ar līkumu un zāli pa vidu.Iepazīstam jaunas vietas, slīdošiem soļiem ejam cauri Jāņu kalnam, Jeberleju un Viršiem. Kāds zīmē apļus ap Smilteni – 333 km, 10 km attālumā. Citi kaut ko meklē velniņos, kas negribot dot lādi.
Bet nu labi, apskatīsim to Volfu kapliču, jo muižas mums beigušās, lai gan ceļš gan īsti nederot. Tas, ka viena ekipāža vel pērk kafiju Viršos, īsti netiek pamanīt otrā snaudošajā ekipāžā, līdz brīdim, kad tai ienāk jautājums - kur un kamdēļ jūs atkal braucam un kamdēļ, ja tie koki galīgi neder? Pie kapenēm ciparus atrodam tik ātri, ka izlemjam paskatīties, kas tas vel apkārtnē ir un, tad jau tas “vītols” vairs nav tik tālu. Tas ir lieliski, ka pirms spēles šo Gaujienas vietu esi atlicis, kā “Atjaunota, ļoti publiska/glauna vieta” + ar tikai muižas ēkas bildi, kas “ļoti” mudina domāt ka tur būs kas no 7nieka”.
Lādes mīkla izraisa iekšējo diskursu, kur vieni cenšas piemeklēt nosacītās vikingu laivas Teperī vai granulu ražotn Laukalnes pusēi, otra fronte ar nosacīti vietējo - uzstāj uz Niedrāju. Ātri vien atrodam pirmos 2 posmus un tad pienāk Joniški. Tas taču loģiski, ka Jonišķi ir Jāņi. Un Jāņu ugunskurs ir Smiltenes Līgo kalnā, kas ir 4 min attālumā super labā vietā. Daļa skrien pa visu lietu, citi lido ar mašīnu, izārdām ugunskura vietu un miskastes, jo skats jau labs, kā reiz uz Teperi. Jā jā, mums ir sen jau zināms tas LV formas ezers, bet nu Līgo taču der daudz labāk. Pamanāmies Niedrājam piebraukt vel no otras puses, meklējam Jonišku TV vai citu izmestu mantu ap ezeru, un tad jau atnāk lādes hinti un sākam skriet kā vista bez galvas pa mežu.

Tieši pusnaktī pieparkojamies pie Smitenes Circle K. Atverās mīklas un šķietami rūpīgā gatavošanās izplēn kā vēja aizpūsts saltiņa dūmu mākonis.
Pēc stundas radošās domāšanas maratona nolemjam, ka vismaz derētu pabraukāties pa Zeltiņu–Palsmanes zemes ceļiem. Sapratušas, ka šī ekskursija ved strupceļā, tiek izmestas vairākas idejas un viena no tām - doties uz ZIRGU ZAGLIS Vulfa kapenēm. Piebraucam, aizejam līdz kapeņu "ieejai", bet, tipiski mums – spriežam, ka šī nav īstā vieta, jo meklējam taču ZIRGU ZAGLI. Nemaz arī neraujamies līst dziļāk: tumsa, vējš, un mēs vienatnē Visu svēto naktī? Nē, paldies. Bailēs ir spēks, un spēks liek kustēties - turpinām ceļu.
Dodamies uz Smiltenes Stonehendžu, ātri savācam ciparu (1/7), un atkal pamatīgi iestrēgstam mīklās. Arī attālinātais atbalsts 02.20 pamet čatu ar tekstu " man no tās apvedceļš mūzikas vēmiens nāk, eju gulēt " :D
Sāk parādīties neliela depresija un diskusijas par mājupceļu. Vairākas reizes arī apskatam īsto dzirnavu foto, bet mīklas bildei it kā neatbilst. Iestājās tāds panīkums, ka tiek šķirstīts TikToks un izlec video ar interesantu objektu Smiltenē, kur « no griestiem gāžas ūdens ». Esam turpat netālu Viršos un braucam pārbaudīt (2/7).
Dzirnavas tomēr nelika mieru un uzejam arī īsto bildi, kas to apstiprina. Esam klāt un aptuveni pēc 10 minūšu cipara meklēšanas, ieturam nelielu pārrunu pauzi tieši pie īstā zobrata un tiek pamanīta nagla (3/7).
Azarts beidzot arī sāk atgriezties. Dodamies uz Mēriem, kur satelītkartē noskatīts aizdomīgs autoparks. Pa ceļam ieraugām mikimaušus, papriecājamies un pēkšņi šoferis sit pa bremzēm, rāda ar pirkstu un cenšās kaut ko pateikt « MĪKLAS BILDĒ TAS NAV TROŠU TILTS, TAS IR ŠIS PLAKĀTS !!! » (5/7).
Tikmēr ir pamodies mūsu attālinātais atbalsts un izburto ZEMENES, kā arī pasviež ideju par kilometriem – TIEŠĀM TĀS BŪS KAPENES KUR BIJĀM JAU NAKTĪ? spriežam mēs. Arī Vītola parks jau iepriekš bija atlikts mūsu kartē, tāpēc uzreiz saprotam kur jādodas. Pa ceļam sanāk mazliet smagāk uzspiest gāzes pedāli, un jau spogulī redzam zilās policijas gaismiņas! Apspriedām mūsu "steidzamos" maršrutus un tiekam cauri ar brīdinājumu.
Spriedze liela, lādes mīkla jau atvērta, centrāle čatā raksta, ka līderi iestrēguši, bet parkā arī siro NLP-VŠ banda. Krustu šķērsu staigājam pa parku, līdz saņemam ziņu no komandas biedres, lai nemanāmi slīdam uz mašīnas pusi, jo atradusi ciparu. Atliek vēl kapenes un lādes mīkla mums vaļā. Diez gan ātri top arī skaidrs kur jādodās, savācam divas atrisinājuma daļas un ir kritusi arī pati lāde, bet ne mazāk spraiga cīņa par to turpinās. Kopā ar NLP pie pēdējās plāksnītes izbrienam visu apkārtni, gandrīz vai ar mikroskopu rokās, tiek rakts arī aizdomīgais smilšu pleķis, bet šoreiz veiksme NLP komandai un viņi pirmie atrod lādes X.

Priekšvārds. Šis logbooks ir veltījums Google street view un visu koku uzticīgajai palikšanai lokācijās. Bez Jums mēs vēl joprojām maldītos pa laukumu, šūpotos ceļus saķēruši un grieztu Apvedceļa plati pa riņķi. Bet nu par rubu:

Novembra ruba uzkrita negaidot. Nu tik negaidot, ka 3 komandām nācās sasaukt ārkārtas krīzes sapulci un investēt savas mazvērtīgās miega stundas, dibinot A/S “Vannas Bumbas”. Un tā bezatbildīgākie sabiedrības locekļi no “Mamma piespieda”, “Tīģergarnelēm” un “Origami haizivis” 4 cilvēku sastāvā devās uz kantrī dzimteni, lai rādītu klasi. Nu, vai kaut ko uz to pusi. Tā vismaz viņi cerēja…

Laukumā valda spocīgs klusums, Virši ir tukši, Cirkulis tāpat. Kur visi ir? Pietrūkst tikai siena ķīpas, kas veļas pāri ielai, lai šis atgādinātu kādu no Apvedceļa videoklipiem. “Hei, bārmen, vēl vienu krēslu un glāzi kapučīno L izmēra!” uzsaucam degvielas stacijas kasierei un, zābaku piešiem nošķindot, sēžam nost pie mīklām.

Pirmie savu lokāciju nodod ZIRGU ZAGĻA vārtos ieaugušais koks un DŪMOTĀJA pilošie griesti. ĪSTAIS VĪRS noved pie Geoguessr spēles Smiltenes novada mērogā, kuras uzdevums ir atrast to vienu nelaimīgo reklāmas stabu. VASARAS ZIEDAM jābūt Piltiņkalnā, jo kur gan citur būs izpļauts kalns ar vārtiem. Neizprotam, kā gan nevaram sadabūt rokā PĀĻA policijas bobiku. Kaut kam tādam taču vajadzētu būt visos pamesto vietu blogos. Tiek atlikts Mēru pamestais benzīntanks, varbūt tuvumā. ZEMENES un APVEDCEĻŠ… mmm, pagaidīs. Pirmo klasīti tā arī nepabeidzām - burti un cipari nav mūsu stiprā puse. Šoreiz uz mīklām skatāmies tikai kā bilžu grāmatu.

2 stundas forward, DŪMOTĀJS ir hit&run, laukums joprojām tukšs. ZIRGU ZAGLIS hit&iepisiens, kamēr zondējam visas blakus esošās neapdzīvotās un apdzīvotās mājas, sabrauc jau viss rubaku helovīns, saldumus gan neviens nedod, tikai izjoko. Dažas komandas piebrauc un aizbrauc 15 minūtēs, pārējie turpina diseni. Vai tiešām šis ir kāds triks un būs jāņem Jenotu - zirgu zagļu - skaitlis? Beigās nolāpītā nagla tomēr iekrīt acīs un klusi neatvadoties arī mēs zaļumballi pametam.

Ko tālāk? Līdz Piltiņkalnam rokas neceļās vēl braukt un fakts, ka Stalkeri to jau atraduši, nevieš uzticību, ka tas būtu pārāk tālu no Smiltenes. Izlemjam pabakstīt Mēri, taču mūsu izraudzītais benzīntanks rāda tikai tukšu mēli. Pienāk pirmais emocionālais pagrimums spēlē. Atkal tiek cilāti Sadursmju aizraujošie memuāri, meklējot dzērājšoferus pie Mēriem, un kāds nu patiešām ir ravējis grāvi pie pagrieziena uz Mēriem. Street view on un… paga paga… vai tas nav reklāmas stends!? Koku līnija atbilst, viss sakrīt! Meklējām PĀLI, atradām VĪRU. Engine on, jau pēc minūtes esam klāt un punkts rokā! Nepaspējam ne iesēsties kā nāk nākamā eureka - satelītā pamanīts šrots pie Mēriem - tur noteikti būs PĀĻA vāģis! Pirmais spots neveiksmīgs, bet otrais jau pa gabalu aplaimo mūs ar saviem atstarotājiem! Ein Zwei punkts rokā!

Haips ir atkal augšā! Pa ceļam uz Smilteni un rīta kafiju nolemjam vēl izčekot stounhendžu, jo tās pieminētās puķes mīklā tomēr neliek mierā. Low trust high reward, austošās saules gaismā aplūkojot koku līniju, tiek gūts ilgi meklētais apstiprinājums, un tad arī neilgi meklētais ķieģelis. 3 in a row, kopā 5/7, all gas no brakes!! Spriežam, ka nu noteikti esam vadībā, iestājas paranoja - galvenais, lai neuzzina, neviens negribēs tirgoties. Stalkeri arī pie Viršiem, taujā - “Cik ta jums? Būsim godīgi, mums ir 3.” - “Nu mums arī līdzīgi..” izvairīgi atbildam mēs. Ar to arī saruna beidzas. Piebrauc Morālā Bedre, bet paliekam katrs savā mašīnā. Šis nav bonding laiks. Tikai tad, kad viņi jau aizbrauc, uzzinām, ka šamējie atvēruši lādi!

Otrais emocionālais pagrimums. Tiek piedāvāts barteris, bet ietreidojam tikai klusumu. Jau minējām, ka burti un cipari nav mūsu lieta. Liekam visus resursus uz bilžu salīdzināšanu street viewā. Vai tie ir ozoli vai skābarži? Šis ceļš par taisnu, šis par izbraukātu, šajā vispār nav reljefa. Loopā iet Apvedceļa dziesma “Vecā pils”, tiek skaitīti 141ie un 333ie burti pantos, bet tie, protams, atstāj mūs clueless. "Vari, lūdzu, šito izslēgt?!" "Nu labi.." Ko nevar ar prātu, to var ar brutforce! Sākam šturmēt visas lokāciju opcijas ar mediocre potential, sākam ar Jeberlejas estrādi, tad nobraucam gar Grundzāles muižu, tad Aumeisteru muižu. Koki nekur nav īstie, piebraucamie ceļi tāpat. Nu labi, vēl pēdējais, iebrauksim tajās kapenēs, tas tepat blakus… Un hops pops, metru pa metram, braucot tuvāk un tuvāk sirds dauzās straujāk - koki ķipa saskan, ceļš ar līkumu, biš reljefs, un JĀ!! Ir taču, ej Tu nost!! Kāds sakars skaitļiem, to uzzinājām tikai dienu vēlāk, galvenais, ka punkts ir!

Uz jaunā haipa viļņa tiek street viewā ielikta arī Gaujienas pils, kā nekā tur tie 35km, un vai Tu re! Atkal priekšā īstie koki! Kas par haļavu! Un tieši esam jau tuvumā! Burti skip, galvenais, ka ir lokācija. Un te nu, dārgais lasītāj, Tu vari nojaust, kur pēc neilga brīža neizbēgami radīsies nākamais iepisiens. Ieraugām pie pils NLP, kas tik tikko arī ir atšāvuši vaļā lādi, un ceram tūlīt sekot uz pēdām, taču, nemaz nenojaušot par “balto cilvēku”, pils dārza plašumi mūsu prieku ļoti ātri apslāpē. Laimīgā kārtā pēc stundas ripināšanās zem parka soliņiem, talkā ar tik ļoti vērtīgo hintu nāk Stalkeri. Tad nu arī mēs uz mirkli kurinām asinis un iesaistāmies skrējienā pēc lādes, tomēr prieks izrādās īss. Lāde krīt jau pavisam drīz, kamēr mēs vēl esam tikai ceļā uz Niedrāju.

Nu neko darīt, vēl ir 2. vieta. Jau nojaušam, ka aiz tik vienkāršās mīklas slēpsies mazliet garāks ieberziens un sākumā vēl skrienam pretī nākamajām norādēm, vērojot kā pa pretējo krastu ezeram gonko gan NLP, gan Stalkeri. Minam, ka brauca uz zonu pēc hintiem, jo mirkli vēlāk to pašu ceļu, neatšķetinot Jonišķa mīklu, mērojam arī mēs. Tālākais ceļš cauri mežam jau kā pasakā, taciņa kā konfekte, lietus mitējies. Kas pie velna par garuma mērvienību ir minūtes? Gribētos redzēt kā Morālā Bedre, stresā joņojot pēc lādes, mēģina uzturēt vienmērīgu svētdienas pastaigu tempu 4 minūšu garumā.

Lāde vaļā, bet pirms tam vēl pakašājam blakus esošo svaigo smilšu pleķīti, kuru, šķiet, katra komanda pirms un pēc mums vēl paraka un paraks mazliet vaļā un ciet. Aizejot atstājam tur mazu krustiņu kopējās jautrības vārdā. Piedodiet visi pēc mums. Trick or treat.

Esam gandarīti, ka varējām sajust cīņas garšu gandrīz līdz pašam galam, šis nudien bija jaudīgs rollercoaster! Jūtam, ka pēc šīs rubas varam pieteikties Geoguessr čempionātā. Bet nu laiks braukt atpakaļ mājās uz siltu vannu ar visām bumbām.

Priecīgi kārtojot plauktā neizmantotos gumpāļus,
A/s Vannas Bumbas valdes padome

Apvadceļš, Sestā Jūdze un Kaimiņi jau pirms laukuma iegrieza darba dienas sākumu.
31.novembra vakarā iekārtojāmies pie mūsu komandas biedra Smiltenē, pavisam netālu no Tepera. Jā, mums dikti palaimējās, ka komandas biedrs no Smiltenes tīri ka ir kur apmesties un OU YEE mēs varētu skriet par augstākām vietām… vai ne?

00:00
Pirmā mīkla, kas krīt pāris minūšu laikā ir #PĀLIS PIE STŪRES NAV BRĀLIS un pavisam drīz arī lokācija ir zināma.
#DŪMOTĀJS krīt nākamais. Vietējais stāsta par veco pirti, kas nodega un ir blakus Abulam pie slūžām. Kā paveicies tas no mūsu atrašanās vietas tepat netālu. Džeki izdomā iziet paelpot svaigu gaisu un apskatīt vietu. Tā bija pirmā stunda, kad džeki aiziet, apskata, atnāk atpakaļ un pasaka ka nav… nu bāc, ta pagaidām ideju nav
Pie vienas svaigā gaisa paelpošanas reizes, tika apskatīts vecais parks, jo doma par #ZEMENES mīklu tur. Protams, neveiksmīgi, bet mosk varam aiziet gaismā apskatīt vai ir līdzīgi koki :) Mīklai šobrīd ideja ir tikai par kādu estrādi, kur Apvadceļš uzstājies.
#PIRMAIS VASARAS ZIEDS pirncipā jebkurš, kurš brauc uz Smilteni ekskursijā vasarā, noteikti brauc uz Smiltenes Stounhedžu un taisa instagramīgās bildes ar puķēm. Šis krīt nākamais, bet tik kā ideja.
#APVADCEĻŠ dziesma: vecā pils. Dziesmā dzied par Baronu. Barons Smiltenes novadā ir fon Vulfs un nu značit runa ir par kādu no viņa muižām (jo emoji taču muiža, zem rekonstrukcijas, jo pamesta?). Tad ideja ir vai nu Aumeistaru vai Grundzāles muižas. Kas tie cipari? Gan jau kaut kas uz vietas.
#ĪSTAIS VĪRS kāda vieta pie zirgu staļļiem? Kāda autoavārijas vieta blakus zirgiem? Nu kāpēc tie zirgi tik demonstratīvi tur? Nu mosk pie zirgu stallis “Jaunlūres”, jo izskatās, ka tā ir vienīgā vieta, kur ir izjādes ar “lisiem ratiem”
#ZIRGU ZAGLIS kaķu dzirnaviņas Vidagā? Šitāda arka varētu mosk būt Raunas pilsdrupās? Ar šo noslēdzošo jautājumu, domājam sākt ar vienu no tālākajiem galiem - dodamies uz Raunu :)

03:15
Vēl pims Raunas, iebraucām Stounhedžā pēc #PIRMAIS VASARAS ZIEDS - park & grab.
1/7

Ņemot vērā, ka #DŪMOTĀJS mums tad nav, iedomājāmies pa ceļam iebraukt Blomes ūdensdzirnavās, tur varētu būt līdzīga vieta… nu kjip. Raunā uzstaigājam līdz pilsdrupām un saprotam, ka ēka ir milzīga un arkas ir miiilziiiiiigas. Tālāk no Raunas uz zirgu stalli. A tur priekšā zīme privātīpašums. Metam riņķī un braucam atpakaļ uz Smilteni uz mūsu bāzi.
#DŪMOTĀJS
Pirms brauciena uz mūsu bāzes vietu, izdomājām tomēr vēlreiz apskatīt veco pirti pie Abula. Šeku reku punkts rokā un meitenes ar lāzeriem apšauda džekus, kas tur jau bija.
2/7

Nākamais tālākais ceļš, kuru bijām izpīpējuši, bija Aumeisteri un #APVADCEĻŠ
Principā meklējam līdzīgu celiņu, pie viena apskatot muižas teritoriju, blakus esošo “apvadceļu”. Aumeisteri nav liela vieta, vajadzētu taču būt tepat, bet tiek atmesta roka un vismaz kādam priekam, jāaizbrauc līdz Mēriem pēc policijas mašīnas.
#PĀLIS PIE STŪRES NAV BRĀLIS park & grab.
3/7

Mūsu bāzē meklējam #ĪSTAIS VĪRS zirgu staļļus, kur netālu varētu būt līdzīgs stabs, līdz brīdim, kad pāris biedri ieņem jaudas snaudu embrija pozā dīvānā un smiltenietis ar citiemn možajiem meklē Smiltenē esošos bannerus/ plakātus. Rokā ir un laiž ceļā. 7:41 ir #ĪSTAIS VĪRS
4/7

Mostās otrā maiņa, ņem kompjus un izskata excelī atliktos punktus - out of map (ārpus Smiltenes novada). Uz Valmieras pusi esošās dzirnavas mums pašiem ir atzīmētas un pateicoties google uzņemtajiem ekskursantu fotoattēliem, dodamies ceļā uz dzirnavām.
#ZIRGU ZAGLIS
Apstaigājam ārpusi, iekšpusi, blakus esošo māju un tā šķūni + ar domu, ka mosk jāuzlien mājai otrajā stāvā, bet tās kāpnes tādas švakas tur atstutētas, PALDIES DIEVAM tā doma tiek atmesta. Māja gan bija labs variants, jo nu ideja prātā bija, ka mājā dzīvojis kāds, mas regulāri zirgus zadzis + pie durvīm bija zirga pakavs + tāds pats lāpstas gals kā bildē. Principā visiem ienāk prātā doma apskatīt skrūves/naglas, bet amiznatā variantā apskata tikai pāris. Līdz ar ko parādās neliels izmisums un aicinām pievienoties pirmo maiņu, kas nesen dabūja punktu pie bannera.
Pirmai maiņai ar diezko labi neveicas. Baigi bēdīga situācija, līdz ar ko iegūstam hintu, ka punkts esot zem ceļa augstumā. Biedri dzirnavas apstaigā pa perimetru, iepazīstot katru akmeni personīgi un iedodot tiem vārdus. Komandas čatā ienāk bilde ar punktu un tekstu “sukas” - 12:24 ir rokā īstā nagla.
Šajā brīdī mums ir 5/7

#ZEMENES mēģinājām tos burtus likt kopā, mums gan sanāca “Bilska” un “Matīss”. Bijām arī metuši tos burtus chatgpt, bet nekā laba no tā nesanāca.
Cik jaukiņi, ka no labiem cilvēkiem dabūjām īstos vārdus! “Vītols”, “cilvēks” sapratām ka ir Vītola memoriālā vieta Gaujienā un visticamāk, ka “baltais” būs kaut kas tur uz vietas jāmeklē. Teritorija ir paliela, kā “baltais” domājam, ka tā it lauvas mute avotiņš. Jebkas balts tiek apskatīts teritorijā. Labi, ne tikai baltas lietas, principā viss, izņemot estrādes solus. Ar acs kaktiņu redzu, ka komandas biedrs ko fočē, domāju ei no beidzot būs!!! Komandas čatā ienāk bilde no biedra ar uzrakstu uz akmeņiem “Diāna+Elīna=Lezbes”. Raudu… nav. Meklēšana nu jau ilgst nepilnas 2h. Ir komandas kas atbrauc, pastaigā un aizbrauc. Nav pirmā reize, kad šitādā brīdī domājam “nu mēs tiešām esam stulbi” (bez jautājuma zīmes). Ja jāmeklē Vītols, domājam kur ir tas krusts viņam, neilgi staigām pa muižas priekšu, līdz pārītis labu cilvēku pienāk, izstāsta, ka viņiem arī jau pa traku un iedod hintu, ka nav tālāk par tiltiņu. Hinti šobrīd pieejami jau bija aptuveni pus stundu un ieraugot zīmi ar balto cilvēciņu zilajās debesīs… teiksim tā - prieks nebija.
6/7

#APVADCEĻŠ
Pēc hinta saprotam, ka esam klausījušies nepareizo dziesmu, bet tāpat Aumeistrerus sapratām. Nenoliegsim, ka bijām taču arī Grundzālē… :) Bet tas fufels, esam Aumeisteros, un meklējam kapus, par Baronu vēl doma nepamet, tāpēc jau meklējam kur ir fon Vulfu kapenes. Pabraucām no īstās vietas pagriezienā pa kreisi. Principā bijām TIIIK tuvu, bet izvēlējāmies aizbraukt arī uz Aumeisteru kapiem, kur par laimi bija vietējie. Kapeņu bildi rādot, šie uzreiz zināja teikt kur atrast un kapu smiltīs zīmēja kur mums jābrauc. Šajā pašā brīdī nepamanījām, ka cits biedrs izkāpis no mašīnas, mūms virziens zināms, braucam prom un atstājām biedru skatīt govis. Nu labi, labi, tālu netikām, līdz skrēja nopakaļ.
15:13 ir punkts. 7/7

#LĀDE
Mēs arī reiz gribētu zināt, kā tas ir bez hintiem meklēt lādi. Diezgan forši varētu būt… ar šo nodomu sekundi pēc 7.mīklas atrašanas raujam vaļā lādes hintu un maucam uz Niedrāju.
Pa ceļam tiek saprastas pirmās 3 lokācijas, kuru katru no tām atrodam nepilnas minūtes laikā. Ar pēdējām 3 ar negāja slikti (jo nu protams, koordinātes jau taču zināmas). Esam atraduši arī 6to un pēc šādas spriedzes vairāku stundu garumā, biedrs netālu pagāja šo spriedzi izlaist brīvā dabā, kas tieši pagadījās, ka bija pie lādes. Nē, lāde par laimi netika apčurāta, bet tālu gan nebija…

Bijām ļoti labi tikuši galā ar mājasdarbu, sagatavojoties laukumam, ievācot gandrīz visas vietas, kas bija mīklās, bet dziesmas… nu dziesmas kaut kā mūs atsēdināja prom no atrisinājuma :D
Tāds neliels vīliens pēc laukuma ir, bet pēc šādiem laukumiem izrunājam, kur mēs iekritām un kā mēs to varētu nākamreiz atkal aizmirst :) lieliski, ka dabūjām nosnaust siltumā, paklausījāmies kārtīgu klasiku un banānmaize izmisuma brīdī sildīja tikpat ļoti kā gandrīz sasildījām lādi
Uz redzēšanos! :*

“Mani mīļie mazbērniņi, es jums pastāstīšu stāstu kā es tālajā 2024. gadā pirmo reizi mūžā biju nomodā vismaz 45 stundas!”
“Sākums meklējams 2021. gada rudenī”,
Mazbērns Nr. 1:”Wait, what? Tu taču teici 2024. gads, Ome! Vai tu šodien iedzēri savas atmiņas zālītes?”
“Jā, bērniņ, klausies, klausies. Katram milzīgam piedzīvojumam ir nepieciešams arī ievads! Tātad, kur es paliku? Ā, jā! 2021. gadā mana kolēģe saka, ka brīvdienās maldījusies pa Jūrmalu meklējot raganas, jebšu spēlēja 7nieka laukumu Raganu Sala.”
Mazbērns Nr. 2:”Omēē, vai tad tu esi tik veca, ka piedzīvoji raganu medības?”
Visi mazbērni smejas...
“Nepārtrauc, taču! Ļauj izstāstīt stāstu!”
“Sirdī iedegas gaismiņa, jo gribas izmēģināt savu gudrību un azartu, un arī tālu nekur nebija jābrauc, jo tolaik dzīvoju turpat Jūrmalā. Top jauna komanda no 3 māsām un tolaik mazajiem 3 bērneļiem – jūsu vecākiem. Iesākām tā ap kādu sestdienas pusdienas laiku, jo nenojautām, kas mūs sagaida.”
Mazbērns Nr. 3:”Tās raganas jūs sagaidīja Jūrmalā, ja?”
“Nemuļķojies, raganas taču neeksistē... Tas ir tikai spēles nosaukums. Tajā rudens sestdienā iepazinām spēli apmēram līdz tumsiņai un metām mieru, jo īsti nesapratām nemaz neko, ekipējums mums ar nebija un kur nu vēl atbilstošs apģērbs.”
Mazbērns Nr. 4:”Omīt, tu brauci uz Jūrmalu bez peldkostīma un piepūšamā?”
“Rudens! Ārā taču bija rudens! Seko līdzi, mīļumiņ! Tātad, spēli neizgājām un metām mieru. Tā gāja gadi un pienāca 2024. gada marts, kad mana draudzene atsūta bildi ar grafiti un prasa, vai šitais ir manā Sarkandaugavas galā”.
Mazbērns Nr. 5:”Vai tā draudzene, kas mums vienmēr nes konfektītes?”
“Jā, jā, tā pati. Tātad, bilde, kuru viņa man atsūta uzreiz liekas redzēta, kuru atpazinu no spēles 7nieks. Uzaust atmiņas un raisās domas, ka varētu atkal iemēģināt spēkus. Vecā 3 māsu un 3 bērnu komanda ir nokomplektēta un Traktors Vienradzis ar hintiem un Centrāles palīdzību iziet spēli dažas dienas pirms laukuma slēgšanas.”
Mazbērns Nr. 6:”Tev bija traktors kā vienradzis vai arī vienradzis vārdā Traktors?”
“Kāds vēl vienradzis, protams, ka traktors. Nākamās sērijas no šīs spēlēs arī izgājām nenoteiktos laikos bez steigas, iepazīstot Latvijas nostūrus un ainavas. Un tad tuvojās novembris, kad izlēmām, ka nu vienreiz jau jāizmēģina spēlēt pa īstam”.
Mazbērns Nr. 7:”Iepriekš spēlēji tikai Beta versiju, vai?”
“Vai man dieniņ, tik tiešām tā varētu teikt. Nu, tad beidzot sāksies tā daļa, kad iesāksies negulētas 45 stundas. Šoreiz komandas sastāva 3 bērnus nomaina konfektīšu draudzene un pēc 22:00 izripo no Rīgas. Meitenes, kas ikdienā runā par Teilorēm, Eirovīziju un Instagramu nu gribēja ielikt degunu un pacīnīties ar 7nieka ekspertiem.”
Mazbērns Nr. 8:”Tu jau atkal par to veco 80gadnieci, šlāgerdziedātāju Sviftu runā, ja?”
“Viņai ir tikai 75. gadi! Bet pareizi jau sacīji, jo tieši šis piedzīvojums bija saistīts ar mūzikas grupu “Apvedceļš”. Sīvā cīņā starp sevi un miegu mēs šo spēli izgājām 24 stundās un piedzīvojām vēl nebijušas un jaunas izjūtas. Pirmo reizi bijām laukumā kopā ar citām komandām no paša spēles sākuma un tā jau priekš mums bija puse no uzvaras! Jautāsiet, ko mēs tur darījām 24 stundas?
Smiltenes Stounheidža mums bija rokā pirmā un ar saviļņotām sirdīm devāmies uz dzirnavām. Tas mums bija morālais pagrimums, jo nodzīvojāmies tur 2 stundas un tukšā (šeit mūsu stāsts saslēdzās ar Morālo Bedri, jo uzprasījos par to atrasto punktu). Vienīgā jautrība bija lukturīšu disene, jo pie pamestām dzirnavām nakts vidū katru akmeni pārbaudījām 7 komandas vienlaicīgi. Tālākais ceļš mūs veda uz Smiltenes centru, kur akmeņu kalnu un punktu ar Dūmotāju atradām ātri.
Rītam tuvojoties izlēmām braukt no Zeltiņiem uz Palsmani. Jauka ekskursija pustumsā, bet bez rezultātiem. Taču vienlaicīgi aust gaisma un pēkšņi kā zibens no skaidrām debesīm ieraugam, ka punkts Īstais vīrs ir nevis tilts, bet tieši šis reklāmas stabs ar skaistajiem Mikimaušiem. Jāpiezīmē, mani bērniņi, ka jaunības dienās mani saukāja par Mimī, cik zīmīgi!
Kāda laime, kāds prieks! Un pāris minūšu laikā saslēdzās prātos idejas un atrodam Mēros arī autokapsētu. Safočējam mašīnu, jo taču noteikti būs jāskaita ložu caurumi un nenojaušam, ka šeit atgriezīsimies vēlreiz. Mums bija jau 4 punkti, bijām lepnas ar sevi, bet izmisušas, jo vēlreiz bija jāatgriežas dzirnavās. Dienas gaitā jau lāde bija atvērta un pirkstiņi paslīdzēja un atvērās hinti. Papusdienojām Smiltenē un uzēdām rievotos frī, kas uzreiz uzdeva baterijai atkal cerības un spēku.
Atgriezāmies dzirnavās dienas gaismā un nedaudz nogurušajā ķermenī bija tāda interesanta sajūta kā ballītes nākamajā dienā, kad ir uzaususi gaisma, iestājies neveiklais klusums. Meklētā nagla atrodas un prātā tiek piefiksēts, ka nākotnē jau nu šādu niansi jāņem vērā, ka punkts taču visu laiku ir relatīvi acu priekšā.
Turpmākās lokācijas bija interesantas, jo apbraukājām kapiņus. Un te mums stāsts samijas ar vienu no komandām kā beigās izrādījās un mēs ļoti no sirds atvainojamies par savu ģļēvulību. Atrodod Volfa kapenes mēs tālumā aizdomīgi redzējām vicināmies lukturīti, bet tajā mirklī arī nesapratām, kāpēc lauka vidū mašīna iebraukusi un ko viņiem vajag. Mašīnā nospriežam, ka varbūt tā nemaz nav komanda un braucam uz Gaujienu. Pa ceļam jau sākas vētra un piedzīvojam pirmo nokritušo koku. Labi, ka netālu ir iespēja apbraukt. Jāatzīst, ka šim punktam Zemenes pārbaudījām daudzas estrādes – Jeberleja, Rauna, Smiltene, jo bildē taču ģitāra, bet nekā. Bija jāieslēdz dziļāka doma par Jāzepu un tad varbūt šis punkts būtu bijis ātrāk atrasts. Un ārā jau atkal bija tumsa un vakars. Bet priecīgs vakars, jo visi punkti mums bija un nu tik reizinām. Ievadām un nav. Vēlreiz un vēlreiz. Nav. Eh, pārskaitām ložu caurumums, bāc, nav. Šim punktam iemetam acis hintos un saprotam, ka tas taču par riepām domāts. Ieguglējam markas specifikācijas, taču drošībai aizbraucam atpakaļ pie auto. BEIDZOT! Lādes mīkla ir vaļā. Pulkstens jau bija ap septiņiem vakarā un vienojamies, ka miega rezerves drīz beigsies, tāpēc atveram hintus. Šurpu turpu, uz priekšu un atpakaļ un salasām 5 punktus. Pašu pēdējo punktu un lādi izkalkulējām ar Waze palīdzību... Spēle beigusies un mēs esam kļuvušas par uzvarētājām (savās sirdīs, protams)...”
Visi mazbērni aizmiguši...
“Eh, cik jauks piedzīvojums, mani mīļie bērnelīši. Čučiet saldi un gaidiet mani atkal ar stāstu, par to kā es...”

“Smiltis, sūdi un zemeņu zapte”, S09E06 reports

Viens no rubakiem bija tā sacepies, ka Centrāles jauno rubu vāķīja jau n-tās dienas pirms novembra pirmā datuma. Smiltene. YESS!!! Šim jābūt labam! Rubas aprakstā tiek detektētas trīs “Apvedceļa” dziesmas, kas nepacietīgākajam rubakam liek kalt [es varu!] FTF plānus - par laimi, otram pirmajā datumā jāstrādā, tāpēc braukt laukumā dubļus mīcīt tiek nolemts otrajā dienā. Laicīgi tiek skenēts un ar lineālu mērīts iedomātais laukums, atlikti miljoniem potenciālo vietu (patiesībā ap 40), lai tā kārtīgāk sagatavotos Centrāles solītajai “klasikai”. Taču nakts uz 1. datumu atsēdina aukstā peļķē - neviena mīkla neaizķeras pat ideju līmenī. Rīts gudrāks par vakaru? No rīta viss tikpat gluds un ciets kā strausa ola. Kamēr viens rubaks pa dienu iet atpelnīt rubai iztērētos penijus, otrs tālredzīgi pagarinājis slimo lapu un cīnās ar mīklām. Rezultāts? Apaļa strausa ola. Pašam darbā sanāk tik vien kā vēlreiz uzmest aci tām neko neizsakošajām dzejas rindām. Kantrī vairs nepatīk, “Apvedceļš” ne tik. Mājās esmu ap pieciem vakarā, paliek 7h mīklu minēšanai un pēc īsa miega laukumā iekšā - tāds kā semi FTF komandai, kas nemaz nav domājusi tajā ellē degunus bāzt. Bet bāž…

Ko tad otrs rubaks ir atminējis un kas vispār prātā nāk, mīklas lasot?
Īstais vīrs. Otrs rubaks ir sazīmējis kaut kādu zirgu stalli “Jaunlūres”, jo kumeļi bildē. Iesniedzu protesta notu - neiet kopā ar mīklu, lokācija privātā teritorijā. Iet vaļā īss, bet saspringts, emocionāli piesātināts jandāliņš, uzvar otrs rubaks, jo man idejas un poņa par to visu kā apaļa strausa ola. Piezīmējam, bet ar domu, ka galējais variants.
Pirmais vasaras zieds. Apaļa strausa ola - domas nekur neaizķeras – ne man pie mīklas teksta, ne otram rubakam pie bildes.
Pālis pie stūres nav brālis. Vēl apaļāka strausa ola. Meklējam pēc teksta, domājam atslēgvārdus - viss ļoti apaļi. Sākumā vispār domājam, kāda velna pēc no bijušās raķešu bāzes “Zeltiņi” pālī jāteš tāds kusaks līdz Palsmanei un ko Smiltenes poliči pie Palsmanes meklēja? Ziņu dienesti par to klusē. Vēlāk pamanu, ka ir citi Zeltiņi pie pašas Smiltenes, uzaust cerīga doma, ka pie kāda meža pamanīs. Ar Google Street view izbraucu visu posmu no Zeltiņiem līdz A2 šosejai, pasmīkņāju par mikimaušiem pakalnā un braucu atpakaļ. Tukšpadsmit.
Dūmotājs. Sākumā tukšpadsmit. Pēc tam iepazīstamies ar dziesmu (dziesma nepatīk!) un nesaprotam - jāmeklē marihuānas audzētavu vai ko? Pēc tam jau atgūstamies un sākam meklēt cepļus ar dūmeņiem. Vairāk krīt acīs cepļi Raunas pusē, taču neviens īsti neder - nelīdīs taču privātīpašumā. Es pārfokusēju meklēšanu uz akmeņainu upes piekrasti, kur kāda kurtuve vai fabrīķis pakalnā. Lieku cerības uz Raunu - apaļa strausa ola.
Zirgu zaglis. Otrs rubaks domā ka tā ir Smiltenes Stounhendža vai, sliktākajā gadījumā, Raunas pilsdrupas. Papētot bildes, izsaku kritiku par aplamiem pieņēmumiem, jo, redz, bildēs nekas tamlīdzīgs pat līdzās nav vārtījies tam caurumam. Piekrišanas vietā tieku aizsūtīts pasēdēt citā vietā.
Zemenes. Otrs rubaks skaidrā latviešu valodā deklamē, ka tā ir Smiltenes vidusskola, jo tas ir īzī - ja par īsu apgaismībai, blakus vēl ir bibliotēka. Uzsāku kašķi par faktu, ka daži vārdi ir sadalīti burtos un no šīs anagrammas ir jāizpīpē kaut kas labs. Tieku noraidīts no laukuma, un klusībā kaļu atriebes plānus. Cipari! Skaitu burtus katrā rindiņā, veidoju koda kolāžas - apaļa strausa ola. Mēģinu sadalīt ciparus notīs, jo dziesma tak! Īsti nesanāk, jo daži cipari par lielu vai arī nots nevar būt nulle. Mēģinu dabūt ārā ritmu, bet sanāk kaut kāds mongoļu radio. Tad izrakstu burtus, bet arī te auzas - to ir par daudz lieku. Varbūt tikai viens vārds jādabū ārā? Ja tā, tad kāds? Dziesma par skolu, tātad jāmeklē kāds miests, kur ir skola (šeit negribīgi domās piekrītu otram rubakam). Kāds miests sanāk? Bilska! Nu, tāds so, so variants, bet koki tur ir. Pagaidām derēs, bet baigi šaubīgi. Prezentēju ideju un tieku pieņemts atpakaļ minēšanas laukumā.
Apvedceļš. Ideāli apaļa strausa ola. Nu tā, ka ripo un nepalecas. Mazliet vēlāk izsaku domu, ka tās notis sākumā ir kaut kāda brīvdabas estrāde, jo tur dzied un dzer (dziesma ir par dzeršanu), bet cipari ir kaut kādas ceļazīmes vai kaut kas uz viena liela reklāmas plakāta kaut kur tuvumā. Kur? Vvz, jo pie Smiltenes apkaimē redzamajām estrādēm nekā tāda nav. Vēlāk ideja tiek pārformatēta uz krogu un cipariem ēdienkartē. Ko nozīmē 277 un 333 nezinām, jo tie šaubīgi. Iespējams, meņuča ieraksti. Un kuram krogam šajā pakaimē ir tik milzīga ēdienkarte? Vvz.

Tā nomokāmies līdz kādiem desmitiem vakarā, bet sajūta tāda, ka esam dziļā bedrē un skatāmies lejup gaismas meklējumos. Izmisums. Pēc dažām stundām jākāpj mašīnā un jādodas laukumā, bet mums absolūti nekā pārliecinoša nav. Pa vienam sākam vērt vaļā hintus un izmisums pieaug. Kas tā par pakaļu? Apaļa strausa ola… Kad pirmais šoks pāriet un smadzene pārlādējas, sāk nākt galvā idejas, bet ne līdz galam.
Pirmajai mīklai bezideja, jo neko nesaprotam no hinta - tāpat kā no mīklas. Kas ir Valča, kas par sīkajiem? Paliek tā zirgaudzētava, bet nu jau abi saprotam, ka tas ir slapjš salmiņš un uz ūdens nenoturēs. Taču kur ir tā kārts ar tām trosēm un kumeļiem, nesaprotam.
Otrajai mīklai piekabinās klāt Stounhendža, tas 100% ir. Attiecīgi piektā ir Raunas pilsdrupas, bet bez pārliecības.
Trešā paliek bez idejām, jo hints neko īsti priekšā nepasaka, vien to, ka tai ir saistība ar pirmo mīklu. Mums nav pirmās, attiecīgi nav arī šīs.
Ceturtajai ātri pielīp nodegusī pirts pie Abula notekas - to ir pīpējis otrs rubaks, vienīgi nebija kur piesiet. Tagad 100% ir.
Piektajai mīklai Raunas pilsdrupas no manas puses tiek drūmi apšaubītas - nu, tā, ka akmens uz akmeņa nepaliek. Ielienu geokešos un vienīgais, ko tur atrodu, ir Knapes dzirnavas, kas nav Smiltenes novadā. Otrs rubaks arī ir pētījis šo objektu, bet ātri atmetis, tiklīdz karti rūpīgāk apskatīja. Pētām vēlreiz. Nu, bet ir! Tās durvju ailas, tas akmeņu zīmējums! Un 01.11.2024. ieraksts par atrašanu naktī. Lieliski! Paldies, rubaki!
Sestā vienu brīdi liek domāt par baznīcu, taču iet pretrunā ar dziesmas tekstu - paliek Bilskas pamatskola.
Septītai nāk klāt teorija par braucienu no baznīcas uz kapiem. Šim it kā der Smiltenes evaņģēliski luteriskā baznīca un taisnais ceļš uz Meža kapiem. Baznīcā dzied (notis), tās barjeras abpus baznīcas piktogrammai ir gājēju pārejas, ko redz ielas attēlā, aber cipari ir kaut kādi māju numuri vai kas nu tur pa ceļam būs. Ļoti atgādina Cēsu “Slāpes pēc draugiem” mīklas tipu. Ideja kā māja, bet būvēta smiltīs - Smiltenes Meža kapos visi ceļi ir asfaltēti… Šī mīkla paliek neatminēta.

Izbraucam ļoti agri, neizgulējušies, noguruši, kašķīgi. Rīgā vētras atraugas, pa ceļam uznāk mega slapeklis, taču pusceļā pāriet. Ap Raunu jau esam paspējuši mašīnā desmit reizes sastrīdēties, bet pa ceļam atminēt neesam spējīgi neko - ir tikai 3 atminētas mīklas, ko darīt ar pārējām, nav skaidrs. Īsi pirms Smiltenes pagrieziena uzpeld krogs “Jautrais ods” un īsi aiz viņa A2 un E77 ceļazīmju komplekts. 277! IR! Septītā mīkla! Risinājums ir! Pa ceļam līdz Grundzālei sazīmējam kilometru stabiņus 140 un 141, vienīgi 20 esam palaiduši garām. Secība nepareiza - uz otru pusi jābrauc! Kas ir atskaites punkts? Atrodam Grundzāles kultūras namu ar estrādi, atkal zīmīgo A2E77 komplektu, 141. kilometru, bet 20 nav līdz 140. Braucam atpakaļ uz Grundzāli un vēlreiz, šoreiz sazīmējam ceļazīmi 141km līdz Rīgai, bet 20 atkal nav. Aiz “Jautrā oda” būs uz Raunas pusi? Pucējam to gabalu atpakaļ, sazīmējam A2E77 komplektiņu aiz kafūža... un viss. 10km posmā nekā vairāk nav taisnā līnijā. Mde, laikam tomēr nebūs… Tikai stundu laika pazaudējām.

Nodegusī pirtiņa - ātri, nesāpīgi. Garīgais uzlabojas, braucam uz Stounhendžu, kur mašīna kaut kādā ābeļdārzā tiek iestūrēta tā, lai garām var pabraukt (kurš gan tur vispār pa tiem dubļiem brauc?!) Mazliet tālāk gan secinām, ka pāragri nogriezāmies, jo pie drupām mierīgi varēja piebraukt ar auto. Laiks uzlabojies, sāk spīdēt spoža saulīte, vienīgi vējš gan tāds saldējošs. Lencam mūru paliekas katrs no savas puses, īpašu rūpību pievēršot bijušajām vārtu ailām (Dziesma skan caur vēja vārtiem). Nav. Sākam pārbaudīt viens otra veikumu un… Nu, kā šito varēja palaist garām? Degungalā, smuki ķieģelī iegravēts!

Tālāk dzirnavas - pēdējais atminētais punkts. Piestājam, sirojam kādu pusstundu - tukšpadsmit. Piebrauc mašīna, uzrodas cita rubaku komanda. Bliezējčūsku tīms. Pēc īsas who is who izvērtēšanas mēmi vienojamies par sadarbību un vandāmies pa dzirnavu drupām vēl kādas minūtes divdesmit līdz vienam rubakam no Bliezējčūskām izdodas pamanīt to, ko visi redzēja, bet nepamanīja. Ārā apmaināmies ar info par 6. un 7. miklu. Pastāstu mūsu epopeju un idejas par 7. mīklu, pieminu Bilskas pamatskolu un Smiltenes videni ar bibliotēku, pretim saņemu apstiprinājumu, ka polizei vāģis jāmeklē aiz Zeltiņiem un Īstais vīrs arī ir turpat netālu. Spiežam rokas, novēlam viens otram veiksmi un lecam vāģos iekšā. Ieskrienam Bilskā apskatīt pamatskolu, lai pārliecinātos, ka te nekā nav. Tālāk uz Zeltiņiem.

Zeltiņi tiek izbraukāti no visām malām, riktīgi nomaukts pa grunteni, pāris reizes aizbraukts līdz A2 šosejai, kur pasmejamies par pakalna mikimaušiem, zaglīgi riņķojam ap privātmājām, kur kāda mašīna sētā vai tālumā pie krūmiem, štukojam par dzērāja apvedceļiem uz Palsmani un uz kurieni varētu aizbraukt (kā?!) pa 5 minūtēm. Pēc 2h riņķošanas besis, pats pie stūres satracināts kā mežonīgs zilonis, jo kaut kur uz gruntenes autiņam ir norauts aizsargbleķis izpūtējam, kas tagad skaļi grab. Braucam uz rezervēto viesnīcu Smiltenē, lai papētītu lielākos datorekrānos, kur tad ir tā polizei mašīna un miets, kas atrodas netālu. Pulkstenis jau pāri diviem dienā - ar šādiem tempiem mēs pat rīt nepaspēsim laukumu iziet! Komfortablajos viesnīcas apartamentos caur Google Street view aiz Mēriem ātri tiek atrasta policijas automašīna - tieši tā, kā Blizējčūskas teica. Bet to srano mietu ar trosēm nekur neredzam, kaut virtuāli izbraukāts (kārtējo reizi) ir A2 līdz Smiltenes-Valkas šosejai - vien tie mikimauši pie A2 tādi paši kā dzīvē.

Zeltiņi, mēģinājums Nr. 2. Mēri, policijas vāģis kā dzīvs, BK simboliņi arī ir - īstais, vienīgi nežēlīgi sašauts. Cik cietām jābūt (tas hintā rakstīts)? Laikam riepas. Pētām, taustam, spīdinām lukturīšus - nekā nav. Durvis? Verās vaļā tikai vadītāja pusē. Otrs rubaks tikmēr gramstās gar benzīnbāku, bet vaļā nedabū. Jāskaita tie ložu caurumi? Nu, nez vai, kaut kā nesakarīgi. Bet pamanu, ka durvju iekšpusē ložu caurumu vietas (ne visas) ir sanumurētas no 2 līdz 6. Cik cietas ir vadītāja durvis? Nu, ok. 6+6+5+5+5+4+4+4+3+3+2+2+2=51. Tāda ir tā durvju cietība. Derēs? Derēs! Braucam stabu meklēt, jābūt netālu, dažu minūšu brauciena attālumā. Braucam prom no Mēriem - nav. Braucam cauri Mēriem - nav. Braucam aiz Mēriem - nav. Braucam šurpu turpu pa Mēriem - nav. Braucam tālu prom no Mēriem - nu, nav! Aizbraucam līdz A2 šosejai - nav. Aizbraucam līdz Smiltenes-Valkas šosejai - nav. Aizbraucam atpakaļ pie polizei auto - nav. Da’ kur ir tas stabs, ko no ceļa uzreiz var redzēt?! Izmisumā rakstu rubas čatiņā palīgā saucienu Bliezējčūskām, kas tajā brīdī ap lādes mīklu ņemās, bet pirmais atsaucas mūsu šī vakara galvenais sargeņģelis no Vienradžu Šļepkavu komandas. Aš pirksti svīst, elite mūs pagodinājusi ar savu uzmanību! Sakaunos, bet tomēr lūdzu padomu par pirmo mīklu, kas pašam pakaļā svilst kā miets. Un pie reizes arī par 6. un 7. mīklām - dubults neplīst. Vienojamies par hinta līmeni 5 no 10, taču drīz vien kļūst skaidrs, ka ir atšķirīga izpratne ciparu nozīmē - 5 sakacina tikai otru rubaku. Kauns pār visu ģīmi, un drīz vien prasu max. hintu - kurā vietā tad ir. Pie A2 šosejas, pagrieziens uz Mēriem. Mēs mēmi - nevar būt! Ielido fočene ar plakātu un mikimaušiem no tā paguriņa. Nopietni? Tajā vietā?! Kā, kāpēc? Izrādās, noteiktā leņķī tas plakāts pēc mieta ar trosēm izskatās. Aizbraucam, savācam.

Paralēli iet sarakste ar Bliezējčūskām, kas arī ir atsaukušies mūsu palīgā saucienam. Ātri saprotam, kas ar tiem skaitļiem domāts 7. mīklā, jo tiek iesūtīta karte, kur tas viss vizualizējas. Tikmēr čatojam ar VŠ sargenģeli par 6. mīklu. Izrādās, mana doma par vārdu, kas jāizpīpē no šiem burtiem ir pareiza, bet ne līdz galam - tas nav vietvārds. Atkal mokām to mīklu, šoreiz ar lielo V burtu sākumā - nekas prātīgs nesanāk, tāpēc vienojamies par papildus burtiem. V-t--s. Pilnīgs bezsakars - neviens vārds, ko izdomājam neraisa domu tālāk, kaut arī mūsu sargeņģelis netieši uz to norāda, ka jādomā plašāk. Pēkšņi iešaujas prātā pārbaudīt polizei auto skaitli, kas izrādās galīgi garām, jo ne tās durvis atvērām. Pēc ļoti sparīga domāšanas procesu presinga no mūsu sargeņģeļa puses saprotam, ka īstā vieta polizei skaitlim ir bāka, kuru neizdevās atvērt. Par laimi, mašīna nav tālu un pēc nelielas muļļāšanas bākas durtiņas tomēr izdodas atvērt. Šitais arī done.

Ārā jau melna tumsa - mums palikuši 2 punkti, kas jāatrod. Gribās ēst. Gribās gulēt. Besis, nogurums… Otrs rubaks jau dīc, ka šodienai pietiek, jābrauc paēst un uz viesnīcu atpūsties - rīt turpinās kā sākumā domājām. Es iespītējos - nekā nebija! Mums ir aptuvena lokācija 7. mīklai, sesto arī tūlīt palīdzēs atminēt - kāda atpūta? Pastrīdamies, šoreiz uzvaru es, uzpērkot otru rubaku ar vakariņām “Jautrajā odā”. Tur vienīgais, ko sazīmējam 6. mīklā, ir “Vītols” un Jāzepa Vītola memoriālais muzejs Gaujienā. Kāds tam sakars ar mīklu, nav skaidrs, tāpēc noliekam malā - sākumā brauks uz nekurieni kaut kur pie Aumeisteriem, jo tur OpenStreet kartē it kā iezīmējas baronu fon Vulfu kapi, ko daļēji nohintoja Bliezējčūskas (no viņiem ir arī glābējriņķis precīzu koordinātu veidā, ja sanāk nošaut garām ar pirmo reizi). Kāds sakars fon Vulfiem ar kantrī, dzeršanu un “Apvedceļu”, nav skaidrs nekādā veidā, bet gatavojamies startēt tajā virzienā. Pie “Jautrā oda” satiekam vēl vienu rubaku komandu - RAJA tīmu, kas vēlāk mežā pie ezera kļūs par mūsu trešajiem sargeņģeļiem.

Ceļš līdz Aumeisteriem izrādās pats sliktākais, kāds vien var būt - mašīnas videoreģistrātors fiksē regulāras spēkrata sadursmes ar ceļa bedrēm, bleķis mašīnas apakšā sāk neganti grabēt, kamēr mēs slalomējam starp ceļa caurumiem. Uzreiz aiz Aumeisteriem Googles nafigācija mūs ietriec pa kreisi pļavā - it kā te esot ceļš. Kaut kāds jau ir, bet beidzas lejā pie nakts melnumā knapi saredzamām mājām. Jābrauc pa taisno - cauri visai sētai. Bet mašīnu sliedes (ir te kāds braucis) iet pa labi. Mēs arī turp, lai pēc brīža saprastu, ka dubļainajā zālē jāmet riņķī un jātiek laukā no šīs pekles. Pirmais mēģinājums uzbraukt kalnā beidzas ar neko. Uzreiz nāk prātā atKodēju komandas palīgā sauciens iepriekšējā dienā, lai kāds viņus izglābj - laikam no šīs pakaļas, kurā iepērāmies tagad mēs. Otrais mēģinājums mazliet veiksmīgāks, jo ieskrējiens garāks, taču kalnam pat līdz pusei netiekam - nelīdz ne elītās ziemas riepas ar svaigu protektoru, ne mašīnas gudrās sistēmas. Dubļi+zāle vs Rubaki = 2:0. Trešais mēģinājums pa zāli ir veiksmīgāks, taču vienādojumā iejaucas dubļi un nevienlīdzīgā cīņā atkal kapitulējam. Ceturtajam mēģinājumam, neganti lamājoties, gatavojos jau pamatīgi - autiņa dibens bezmaz vai pret sētu, garš ieskrējiens, ķeskas pa gaisu, bet kalnā augšā tiekam. Vēl negantāk lamādamies, nakts melnumā ar max. prožektoriem pa grunteni braucu tai dubļu ellei riņķī. Nafigācija bikiņ šķībi rāda (atkal grib mūs nodzīt lejā dubļos, šoreiz no otras puses), taču pakalnā jau manām visai interesantu veidojumu, kas atspīd tālo starmešu gaismā. Mašīna paliek paugura lejā, kamēr mēs inspicējam atradumu. Laikam ir meklētais, vismaz otrs rubaks saka, ka ļoti līdzīgi bildēm. Sākam ložņāt gar sētu un visai drīz punkts rokā. Šis labs! Pie mašīnas uzskrienam virsū RAJA komandai, kuri atbraukuši pēc pēdējā punkta - viņi apstiprina, ka 6. mīklas atrisinājums meklējams Gaujienā. Tātad tomēr Vītols…

Līdz Gaujienai kāda pusstunda ko braukt, vismaz ceļš normāls. Punkts atrodas ātri, jo pamanām “balto cilvēku”, ko sarakstē pieminēja Bliezējčūskas un ko mēs nesapratām tobrīd. Tagad salikās pa plauktiņiem. Lādes mīkla vaļā. Hmm, vai tik tas nav Niedrāja ezers, kuram šodien garām braucām. Hints apstiprina, vienīgi turp braukt pusstunda, jo esam laukuma tālākajā galā.

Pie ezera esam vienīgie. Spriežam, ka RAJA tūlīt atvērs lādi un mēs blandīsimies vieni pa mežu, jo koordinātas dažām mīklām rāda visai izkliedētus punktus. Sākam ar malkas novietni - ātri. Atpakaļceļā uz mašīnu ieripo pie ezera vēl viena mašīna. RAJA. Mums smaids pār visu ģīmi. Atkal sasveicināmies, pasmejamies un izklīstam. Ir atgriezies no prombūtnes arī mūsu VŠ sargeņģelis - viņa palīdzību vairs nekautrējamies izmantot. Tiek atsūtītas koordinātas, kur piebraukt ar mašīnu un kur ir nākamais punkts. Tāpat uzzinām, ka labāk iet visus punktus pēc kārtas kā tie ir salikti nevis randomā. OK, tā arī darīs. Otrs punkts krīt samērā ātri, vienīgi mašīnu tomēr izvēlamies atstāt iepriekšējā vietā ezera dienvidu galā - mūsu šosejas gludeklis pa tādiem ceļiem izbraukt nevar. Ienāk info par 4. punktu, ka šitais neesot vietā, bet vairāk malā. Mēs tikmēr, jautri čalodami zem skaisti zvaigžņotām nakts debesīm, ar kājām lukturu gaismā dodamies uz Salaiņa ezeru. Pie ezera gan sanāk misēklis - nesaprotam, kur punktu meklēt. Paejam uz vienu pusi - nav, uz otru pusi - nav. Vienīgi atstarojošās lapiņas uz kokiem spīd. Varbūt jāiet tajā virzienā? Kā tad FTF rubaki tos skaitļus citādi būtu atraduši (mēs visus skaitļus vadījām tikai pēc pēdējā skaitļa iegūšanas)? Laikam jau tā būs jādara - brienam mežā un sekojam maldugunīm. Kur tās mūs aizveda? Kaut kādā nekurienē, kur atdūrāmies pret kaut kādu tumšas žurgas grāvi, kuram pāri pārlēkt izdevās tikai man. Mazliet pamuļļājušies ap grāvja šturmēšanu, pieņemam vienīgo pareizo lēmumu - iet atpakaļ. Pēc pārdesmit metriem nomirst lielais lukturis - izbeidzās bača, bet atpakaļ iet vēl labs gabals. Neilgi pirms Salaiņa piebraucamās vietas nobeidzas arī mans galvas lukturis - paliekam tikai uz telefonu gaismiņām kaut kādā nesaprotamā pakaļā pusnaktī un mežā. Ar to pietiek, lai izgaismotu zemi zem kājām, taču uz kaut ko vairāk mūsu telefoni nav spējīgi. Mēģinājām gan vēlreiz pabradāt gar piekrasti taču ne sū* neredz. Ko darīt, īsti skaidrs nav – visi eņģeļi aizgājuši gulēt… izņemot Centrāli! Ātrs SOS mesidžs un atbilde pienāk visai drīz - pārāk detalizēta, ar visiem skaitļiem un atļauju uzreiz doties pie lādes. Nope, tik izmisuši mēs vēl neesam, taču esam ieguvuši mūs interesējošo info - punktam ir jābūt kaut kur tepat. Sākām staigāt riņķī un apkārt, spīdināt augstāk kokos, bet ar telefoniem visai pašvaka izklaide. Par laimi, ilgi nav jāmokās - drīz mežā parādās lukturīšu disko. RAJA? RAJA! Atkal sasveicināmies, izstāstām savu bēdu - rubaki pat vienu lukturīti ir gatavi ziedot, lai mēs no šejienes ārā tiktu, taču mēs atsakāmies - mums mašīnā ir rezerves lukturītis, ko nepaņēmām līdzi šajā pastaigā, bet atpakaļceļu zinām – ar telefonu gaismu pietiks. Tā vietā lūdzam palīdzēt atrast punktu, kuram šeit pat ir jābūt. Ar prožektoriem un veselu baru meklētāju skaitlis atrodas ātri - mūs vienīgi izbrīna plāksnītes augstums kokā. Ir skaidrs, ka ar telefoniem te nav aršana. Nohintojam RAJA komandai viņu pēdējo punktu, viņi mums piebraukšanu līdz atlikušajiem trīs un šķiramies.

Telefonu lukturīšu gaismā sanāk spocīga pastaiga pa mežu pusnaktī, bet sajūta superīga, esam enerģijas pilni. Atpakaļceļš aizņem mazliet vairāk par 10 minūtēm, un ezera krastā netālu no otrā Lādes punkta atkal sastopam pazīstamo lukturīšu disko. Šoreiz jau nāk smiekli. Kāpjam mašīnā un vizināmies uz ezera otru galu, vienīgi mašīnu jāparko mazliet sāņus no ceturtā punkta. Nirstam mežā un ātri atrodam gan 4., gan 5. punktu. Ar pēdējo gan sanāk misēklis, jo navigācija pa meža biežņu sāk vadāt mūs kaut kādā kliņģerī, liekot bradāt liekas 15 minūtes. Tuvojoties pēdējam punktam, atkal mežā redzam lukturīšu disko. Ko RAJA te dara? Izrādās, lāde tepat blakus. Kamēr vadu visu kodu penteri lapā, RAJA un otrs komandas rubaks mīca sūnas un šķendējas, ka “tam Mārtiņam arī 400m ir tepat blakus”. Ir skaidrs, ka jāmeklē kaut kas uz zemes, kur lāde aprakta. Par laimi ilgu laiku tas neprasa, jo viens no RAJA rubakiem uzkāpj uz lādes vāka tā, ka noskan vien. IR!!! Mūsu neiespējamā misija pabeigta. Kā mūsu VŠ sargeņģelis izteicās - laukums ātrs, bet diezgan nežēlīgs. Labi, ka līdz viesnīcai uz nakšņošanu vien 10 minūšu brauciens ar mašīnu (un 20 minūtes ar kājām līdz mašīnai).

Ja jādod vērtējums šim visam piedzīvojumam, tad sanāk raibi. Ir skaidrs, ka laukumā netrāpījām gandrīz pavisam, radot sev diskomfortu un pamatīgas emocionālās šūpoles. Tāpēc arī smiltis, sūdi un zapte. Par mīklām neizteikšos, bet patika to realizācija dabā. Lādes mīkla lieliska, pašas Lādes atrašana sagādāja milzu gandarījumu. Un atvieglojumu. Laukumā satiktās komandas sagādāja patiesu prieku. Bliezējčūskas un RAJA - jūs esat super! Tāpat milzīgs paldies mūsu VŠ sargeņģelim, kas mūs kā mikimaušus aiz štrumbancēm izvalkāja pa laukuma dubļiem - visu cieņu! Nu, un arī Centrālei - par tām krasajām sajūtām.

Pēc tik iespaidīgā un interesantā iepriekšējā laukuma jau uzreiz noliekam datumu nākamajam un tiklīdz ir tāda iespēja arī laukumu nopērkam. Nopriecājamies, ka ir attēli, tad jau kaut kā tiksim galā. Izejam cauri visām mīklām - un nekā, nav īsti ideju. Nu labi Zirgu zaglim uzreiz atzīmējam Stounhedžu, tikai lai no komandas biedriem saņemtu buuuu nebūs, nu labi, ja nebūs, tad ņemsim Knapes vējdzirnavas. Ok tas ir. Un ko tālāk? Tālāk neko. Ik pa laikam izšķirstam mīklas un tas arī viss. Pa vienam cilvēki arī nolec no braukšanas. Viss paliek ļoti depresīvi. Bet spītīgi nolemjam - brauksim. Ar 1 atminētu mīklu satiekamies iepriekšējā vakarā pirtī un taisām lielo brainstorming ballīti cenšoties cītīgi ar google auto izbraukāt visu Smiltenes rajonu un kaut ko atrast. Tā pa vienai tās mīklas arī lēnām atnāk. Paliek gan jautājumi par Zemenēm, par Apvedceļu arī nav īstas pārliecības, bet pieturamies pie Aumeisteru muižas kapenēm, ko esam atraduši ar līdzīgu koku aleju, būs būs, nebūs nebūs. Minēšanas procesā lielākajā izmisumā lūdzām arī kādus hintus no Lemūriem un Vannas bumbām un liels paldies par kolēģu atsaucību. Iesākam loģiskā secībā sākot ar Smiltenes apskati, sākām ar Dūmotāju, mazliet atmiņas par triatlonu, iesmejam par zīmi, kur pa trepēm nedrīkst iet, tad nu ejam blakus trepēm, ieraugām vajadzīgos akmeņus un režģi, skaidrs, ka esam pareizi, tur viss ātri un viegli, pāris bildes un laižam tālāk. Piestājam Stounhedžā, prieciņš, ka šis punkts ir iekļauts, iespaidīgi, skaisti, punkts arī akurāts un skaists, kopbilde čik čik un laižam tālāk. Vējdzirnavas atgādina par klinšu kāpšanu Slokā, mazliet pakāpjamies, izklaidējamies, izložņājam arī blakus esošo klēti, galu galā arī atrodam punktu, nu ļoti izcili, šādi punkti rada dubultprieku.Tad siena ruļļi, episka vietiņa, kārtējās kopbildes, laižam uz auto. Liekas mazliet jocīgi iet citiem sētā, bet nu BK bļembu nolīmētais auto mūs vilina, super, sagaidām vēl kādu lādi šādā objektā. Kārtējā fotosesija un laižam uz Aumeisteru muižu, muižas komplekss labi redzams un saprotams, bet kamēr saprotam, kur tad īsti ir kapenes, paiet brītiņš, vietējie mūs nopēta kas mēs tādi pa centru tusējam, google ļoti grib mūs izvest pa neceļiem, nepadodamies. Kapenes tiiiik skaistas, super objekts. Par tiem skaitļiem tā arī nesapratām. Jāatzīst gan ka priekš zemenēm visā šajā ceļojumā apskatījām vairākus objektus, gan baznīcu, gan vairākas estrādes, līdz balss no aizmugurējā sola priecīgi paziņoja - ir, atradu bildēs vietu, tā ir Gaujiena, super, tur bija reiz būts pārgājienā, pašam punktam drosmīgi pasoļojām garām, meklējot kaut ko ļoti abstraktu, bet pēc ilgākas klīšanas riņķī arī šis baltais cilvēks iekrita acīs un ir. Sasaucām visus aizklīdušos biedrus un bija laiks ķerties klāt lādes mīklai. Likās ļoti aizdomīgi kur tik vienkārši, vai tiešām būs tas Niedrāja ezers vai mēs smagi maldāmies tagad. Piebraucam un tur dzimšanas dienas svinības. Mazliet uzgaidījām līdz viņi izlēma nopūst dzimšanas dienas kūkas svecītes un pamest lokāciju. Un tad mūsu pastaiga varēja sākties. Super, izklaidējāmies no punkta uz punktu. Lasot komentārus par Melnās bedres ieberzienu pie 3 pavediena arī mēs tur centāmies to ugunskuru uzrakst līdz veiksmīgi pamanījām plāksnīti un varējām doties tālāk. Tad norunājām ka jāiet ZR virzienā bet veikmsīgi aizgājām R virzienā, nekas pēc laiciņa viss tika labots. Pie gala pastaigas uz 4min aizgājām tieši pretējā virzienā, neko neatraduši spriedām vai Mārtiņam solis ir garāks kā mums vai nē un vai viņš iet ātrāk vai lēnāk kā mēs. Neticīgi izlēmām izmēģināt arī otru virzienu un bija īstais, lāde arī atnāca diezgan ātri, tur gan tagad visās malās izskatās, ka kādas meža cūkas būtu darbojušās. Pēc atgriešanās pie auto nekādi nevarējām atteikties no pasēdēšanas ūdenī, izrādās, ūdens palicis vēss, kas to būtu domājis, mazliet spiedzieni arī nākamai komandai bija dzirdami ierodoties uz šo pastaigu. Un ļoti vēsturisks brīdis priekš mums pašiem - mēs parasti norunājam, ka toč iesim pusdienās un nekad neejam, jo parasti viss notiek pa nakti, bet šoreiz, šoreiz braucām pa dienu un pusdienas bija, beidzot :) Super laukums, ļoti patika, PALDIES. Jau ar nepacietību gaidām nākamo.

S09E06 iznākšanu Lemūru un Atmodiešu kombitīms sagaida vēl Atmiņu Daugavas izjūtu gaisotnē. Audiomīklu ietekmētā ideja, ka šoreiz mīklās būs šlāgeri braila rakstā, tomēr nepiepildās - ir atpakaļ vecais labais teksta/bilžu formāts. Turklāt bildes uz pirmo skatu šķiet pat visai informatīvas.
Tiek nolemts izturēt dažu dienu klusuma pauzi, kuras laikā katrs savus minējumus patur pie sevis, tad tiek iesildīts kopčats un iegriežas brainštorms. Šīs fāzes iznākums ir gaužām žēlīgs - individuālos veikumus summējot, rezultātā sanāk tikai 3 derīgas lokācijas.
Zirgu Zaglis, šķiet, ir laukuma vieglākā mīkla, arī bilde nepārprotama.
Dūmotājs primāri atkosts pēc bildes kā Smiltenes vecais parks. Kaut kad vēlāk jau piezīmējas klāt arī nodegusī pirts un (visbeidzot!) saliekas mīklas jēga.
Gaismā celts arī Īstais Vīrs, jo viltīgais fotorakurss nav spējis maldināt Atmodiešu Bilžu Guru - plakāts atpazīts, plakāts atrasts. Kopā ar "mainīgajiem bumboniem" jeb smilteniešu redzējumu par Disneja un Netflix pasaulēm 🤭
Ir arī divi extra cerīgi minējumi - Pirmais Vasaras Zieds un Zemenes, kas galu galā izrādās pavisam greizi (savus minējumu rezultātus esam pakļāvuši Melnās Bedres jā/nē čekam).
Pirmā Vasaras Zieda dziesmas mainītās rindas "sūdzos puķēm un laistu asaras" taču ir tiiik ļoti piemērotas LV vienīgajai raudošajai klintij - Raunas Staburagam! Kas, pie tam, ir arī vienīgā vietai LV, kur sastopama Alpu kreimule, aukstumu mīlošs un agrs augs. Pirmais zieds, nu! Nope 🤷‍♀️ Idejas autors, Lemūrs-Pilots šokēts un demoralizēts.
Arī tik cerīgā Jāņukalna estrāde, kuru pēc skrupulozas dažādu ar Apvedceļu saistītu faktu analīzes kā vietu Zemenēm izvēlējies Lemūrs-Novadpētnieks, neder. Novadpētnieks šokēts un demoralizēts.
Kreņķis par šīm divām lokācijām ir tāds, ka jāpaiet pāris dienām, lai minētāji attaptos un ķertos klāt ar jaunu sparu.
Bilžu Guru ātri noved galā Novadpētnieka ideju par Pāli-Brāli. Atsperoties no 16.km stabiņa uz Zeltiņu- Palsmanes autobāņa, Novadpētnieks pētījis 2,24 km tālāk pa sānceļiem. Kāds vēl piemet ugunskurā, ka Evija Ziemiņa kaut ko fotografējusi Mēru muižā un (vai tas tā bijis domāts vai nē) nu jau salīdzinoši nelielajā lokācijā Bilžu Guru izceļ doiče politzei vāgenu fix und fertig! Visi sajūsmā lauž krēslus, gan par atminēto lokāciju, gan par to, ka auto izrādījies īsts, nevis bildē iefotošopēts.
Lieki teikt, ka no pirmās dienas visi kombitīma dalībnieki gan individuāli, gan kopīgi ir mēģinājuši no burtiem D I R S Ā salikt vārdu LAIME. Jebšu atminēt Zemenes veidā, kā to paredzējusi Centrāle. Izmēģinātas vairākas pieejas pareizo burtu atlasē un tā. Jāteic, ka šīs kaislības tā īsti nenorimst līdz pat laukumā iešanas brīdim, tomēr beigās starp visām citām mūsu rīcībā būs arī pareizā kombinācija (vītols baltais cilvēks), ko tā īsti jau neviens vairs pa pilnu neņems un baltais cilvēks saprasts taps tikai uz vietas. Bet šeit un šobrīd viss uzsvars tiek likts uz kokiem, jo mēģinājumi izpīpēt kaut ko no ģitāras esamības cietuši neveiksmi. Nebūsim naivi, visi Smiltenes novada koki NAV redzami virtuāli, kā arī to ir mazliet par daudz, lai salīdzinātu ar foto saprātīgā laika nogrieznī 🤭 Tāpēc zināmas preferences, ko un kur skatīt, izvirzītas tiek. Pat pamatotas, apstrīdētas un aizstāvētas. Kas meklē, tas atrod. Gan kokus, gan (iespējams) celmu, uz kā pakāpies ģitārists. Bet viegli nebija.
To, cik dziļi vīlušies viņi būs, ja laukumā nepiedalīsies Sounhedža, Atmodieši bija paziņojuši jau sen, un Centrāle nelika viņiem vilties. Tomēr ceļš līdz tai nebija vis rozēm kaisīts (jo tajā pļavā zied pieticīgākas puķes 😉). Jā, apgūstot info par Stounhedžas saimnieku vēlmi priecēt tūristus un random pizdjukus ar sētu puķu pļavu, izdodas tai pievilkt Pirmo Vasaras Ziedu. Internetā rodamās koku galotņu līnijas salīdzinātas ar bildē redzamo. Būs!
Šķiet, ka Apvedceļš ar saviem emodžī un skaitļiem kā šī laukuma neparastākā mīkla arī sagādāja visvairāk raižu. Sākotnēji visi vienojas, ka nots virs pils ir norāde uz dziesmu "Vecā pils". Ko īsti norāda tās barjeras, jau ir vairāk viedokļu (remonts? nu jā, apstiprina, ka pils ir veca!). Kas tie pa skaitļiem - pavisam daudz variantu. Kā popularākie minējumi - emoji kartotēkas, ceļazīmju klasifikatori, burti no dziesmas vārdiem... kas tik vēl ne. Vadoties no nosaukuma, jāmeklē apvedceļš, un Aumeistaru muiža ar satelītā labi redzamo apvedceļu der gana labi. Inčīgu vietu tur apkārtnē arī netrūkst. Bilžu Guru jau atkal dara brīnumus un sadabū proofpic ar perfektu atbilstību mīklas bildei. Beigās vēl izdodas no skaitļiem, pārvēršot tos metros, no bildes vietas izbūvēt maršrutu tieši līdz baznīcas drupām.
7/7, nu vnk lieliski. Gatavi doties laukumā! 
Ā, noslēdzot minēšanas sadaļu, vēl jāpiezīmē, ka, turoties līdzi laikam, šoreiz risinājumu meklējumiem tapa pieslēgts mākslīgais intelekts. Tā spriestspēja par vietām un lietām brīžiem patīkami pārsteidza. Tomēr kā āža kāja iz maisa līda AI vēlme piemērīt Tepera ezeru kā piemērotāko lokāciju teju vai katrai mīklai, pie kam argumentēti un pārliecinoši savu pozīciju izskaidrojot. Mums gan negribējās noticēt, ka Centrāles skats uz Smilteni būtu bijis TIK ierobežots telpā un visas 7 lokācijas jaukā čupiņā būtu nokrautas pie minētā ezera - tā ka nācās vien palikt pie vecā labā dabīgā prāta izmantošanas 😅
Tā nu 16.novembra rītā auto ar pieciem rubakiem (divi Atmodieši, divas Lemūrdāmas un Vietējais Džeks pie stūres) ieripo Vidzemes Teksasā. Par godu pasākumam Sīkais Lemūrs pat uzbāzis galvā kovbojcepuri 🤠 Procesam čatiņā seko līdzi Bilžu Guru un Lemūrpilots, katrs no savas darba vietas - gatavi iespēju robežās būt par "štābiņu" un morālo atbalstu.
Kā pirmais burtiski dažu minūšu laikā krīt Īstais Vīrs, vairāk laika aizņem fotosesija. Te tiek satikta vēl viena rubaku komanda, bet tā tad arī bija vienīgā satikšanās šajā laukumā.
Otrais tiek atrasts Pālis-Brālis - te vispārēja sajūsma par objektu un arī par cipara noformējumu.
Tālāk tīms dodas uz Gaujienas skolu pēc Zemenēm, bet te lietas vairs tik ātri neiet. Tiek atpazīta bildes lokācija, bet ar to tad arī viss. Burvīgais parciņš tiek izstaigāts krustu-šķērsu, apčamdīti visi koki, akmeņi un soliņi... Pēc nepilnas stundas zvans Ofisa Planktoniem - varbūt var kādu maaazu hintiņu..? Vai jauko parciņu apskatījāt, vaicā Planktoni. Jā, te nekā nav, varbūt tad mums otrpus ēkai pameklēt..? Nu, pameklējiet - uzmundrinoši smīkņā Planktoni. Ok, ejam - un te Sīkajam Lemūram acīs iekrīt tālumā vīdoša ceļazīme. Baltais Cilvēks?!? Lemūrs, sajūsmā brēcot, jau jož uz to pusi, kad Atmodiešu Kapteine, pagriezusies atpakaļ, lai aicinātu pārējo komandu, ierauga otru Balto Cilvēku - īsto! 🤩
Tālāk uz Aumeisteriem pēc Apvedceļa. Sākumā arī te nevedas tik labi, cik gribētos - īsti nevar saprast, kur tad atrodas Bilžu Guru atrastā smukā lokācija. Tiek apskatīta baznīca, kkādi ceļi un neceļi... Bļin, jāzvana atkal Planktoniem. Tie točna ir Aumeisteri?!? Ir, apstiprina Planktoni. Moš jūs kādu interesantu lokāciju vēl neapskatījāt? Pie šī jautājuma Novadpētnieks sit sev pa pieri un brēc - kapsēta taču! Baronu kapsētā tīms visi kā viens pārkāpj pāri kkādam necilam celmam un dodas inspicēt plāksnes, jo gan jau cipars būs tur. Te Atmodiešu Kapteine veiksmīgi izspēlē jau Zemenēs nostrādājušo palūrēšanu pāri plecam - un jā, necilais celms atklājas no savas labākās puses, cipars rokā. Mīklas tekstā redzamo skaitļu nozīme tomēr tā arī nekļūst skaidra 🤷‍♀️
Tālāk diezgan ātrā tempā tiek atrasts Pirmais Vasaras Zieds - kavēties vispār negribas, jo Stounhedžā nežēlīgi zēģelē vējš un no gaisa sijājas pretīgs mitrums.
Zirgu Zaglis, kuru izdevās tik ātri atminēt, laukumā izrādās īsts laika zaglis. Pēc stundas, izmeklējušies visur, nosaluši zili un iznīcinājuši gandrīz visu līdzpaņemtā balzama krājumu (acu gaišumam!), tīms padodas un brēc pēc hinta vienlaikus Ofisa Planktonu un Melnās Bedres virzienā. Jāmeklē iekšpusē, kaut kas neliels, objektos. Bļē. Izmisuma dzīti, Sīkais un Atmodiešu Pilots apbruņojas ar lukturīšiem un ar aziātisku neatlaidību spīdina visās šķirbās. Pelēcīgā dienasgaisma ir tik nespodra, ka palaist garām kaut ko var viens-divi. Visbeidzot Sīkais ar skaļu necenzētu bļāvienu ziņo, ka sukulīgā nagla ar ciparu ir atrasta. Smieklīgākais ir tas, ka pirmā bilde šajā lokācijā tika uztaisīta tieši sēžot uz objekta, no kura rēgojas nagla, un pat ar pirkstiem skarot to 😝
Pēdējais ir Dūmotājs, kas krīt gana ātri un nesāpīgi. Objekts priecē!
Un tā - Lādes mīkla ir vaļā, bet izsalkums dara savu un laukuma komanda dodas pusdienu medībās. Kko samedīt izdodas Smiltenes Pasēdnīcā, kurā paika ir plašā izvēlē, bet - ak vai - beigušies šķīvji. Tomēr īstam rubakam nav šķērslis paēst arī no līdzņemšanai domāta konteinera, īpaši, ja ēdiens gana gards un makā nekož. Tikmēr štābiņš no savām darba vietām - Rīgas biroja un Polijas autobāņus šķeļoša šoseju kuģa - jau izvēlējušies Niedrāja ezeru kā Lādes mīklai piemērotāko. Vēl vairāk - Bilžu Guru jau piedāvā virtuāli apskatīt gan vikingu kuģus, gan siltuma noliktavu. Savukārt Lemūrpilots nomet punktu Salaiņa ezera krastā (apmēram, kur varētu būt Rīga), kur, viņaprāt, būs jādodas pēc Lādes, kad viss būs galā 🤭 Jā, mēs jau zinām, ka Lādes mīkla būs multistage.
Uzņemtās kalorijas bliež pa rubaku vēnām un stage 1 krīt ātrāk kā ASV veikala durvis 5 min pirms atvēršanās melnajā piektdienā. Otrais punkts arī nesagādā grūtības, ūdenī neviens nelec - jo NEPELD! Tad nu kārta tiem Jonišķiem, kas, kā rādās, veduši neceļos it daudzus rubakus. Bet laikus atmaskotais Salainis ļauj domāt pareizā virzienā, un laukuma komanda dodas uz vajadzīgajiem Jonišķiem bez īpašas stomīšanās. Atstarotāju virtene gan mēģina maldināt, bet ātri atrodas pareizais punkts un jādodas tālāk uz picas šķēli. Kkur pusceļā ceļš draud tapt par grūtu komandas "trolejbusam", kurš, kaut arī pilnpiedziņas, tomēr ir urbānais ielplēsis. Tādēļ tālāk tīms nolemj doties kājām, un tas rezultējas nesāpīgā atradumā, jo patiesībā punkts atlikts nedaudz citur un, kājām ejot, veiksmīgi sanāk uzskriet tam tieši virsū. Ko, tas nav viss?! 🤯 Nu jau ir tas brīdis, kad strauji satumst un turklāt atkal sāk kaut kas sijāties no gaisa. Rubaki uzsit apkakles un trauc uz nākamo punktu, kur pēc nelielas mīņāšanās atrod vēl vienu norādi. Štābiņš jau ierēc. Pilots vedina nemuģīties un pa taisno doties uz viņa sākotnēji atlikto punktu ("Rīgu" pie Salaiņa), Bilžu Guru - uz siltuma glabātuvi 1.punktā - gan jau Lāde būs tur! 🤭 Tomēr laukuma tīms domas par tik briesmīgu Centrāles sukulību nepieļauj un turpina ceļu kā norādīts, mēģinot saprast, kādam iešanas ātrumam paredzētas tās 4 minūtes. Kad nākamā norāde anauncē finišu, visi atviegloti nopūšas. Protams, vēl jau jāinspicē apkārt esošais karalauks un jāatrod Lāde, bet piecu cilvēku tīms pat tumsiņā ar to spēj tikt galā samērīgā laikā, šķiet, kādās 15 minūtēs. Pēc 7,5 h laukumā - IR!!! 🎉🎉🎉 Laiks tradicionālajam uzvaras brēcienam un pierakstīšanās formalitātēm, Lādē ieslīd arī līdzpaņemtā šmidziņa. Tumšajā un pielijušajā mežā virmo neviltota sajūsma un gandarījums, un arī atceļā komanda vienojas kopīgā secinājumā, ka laukums bija patiešām foršs un pēcgarša laba.
Paldies - un gaidam jau nākamo epizodi!
🤍🖤🤍

Normāla mērce

Kad atvērām mīklas, pirmā sajūta bija - nu šoreiz tiešām ir grūtas, šīs vietas vispār nezinām! Apvedceļa daiļrade ar nav iepazīta, nu ko, būs jāklausās šlāgers/kantrī :)
Bet pamazām migla sāka klīst un risinājumi nāca.
1. īstais vīrs - šis tika atrisināts, saprasts pats pēdējais, jo sākumā ieciklējāmies, ka tas ir vanšu tiltiņš vai kas līdzīgs, ka jāmeklē, kur zirgi tuvumā. Vispār neienāca prātā, ka tās atsaites no plakāta. Bet nu pēdējā vakarā ar hinta palīdzību atnāca apskaidrība.
2. Pirmais vasaras zieds. Kā ļoti atbilstoša vieta ienāca prātā Piltiņkalns, skats tieši tāds varētu būt, viss atbilst. Bija gan šaubas, ka tad laukuma diametrs pārāk liels, bet kas zina, katram gadījumam kalns tika pārmeklēts ļoti rūpīgi, katrs stabs, skrūve, lentīte, - nekā! Tad Līgo kalns pie Smiltenes - atkal nekā! Stounhendža nez kāpēc pašā sākumā tikai atmesta , ka tik populārā objektā jau nebūs, būs kas sarežģītāks. Kad citu ideju vairs nebija par šo, sapratām, kā jā - jābūt tur.
3. Pālis pie stūres nav brālis - ar šo arī negāja viegli, lai gan skaidrs bija, ka jāmeklē lauku ceļš starp Zeltiņiem un Palsmani, bet īstais ceļš nedevās rokās uzreiz. 4 minūšu hints palīdzēja, Pēc tam 20 minūtes uz vietas, pētot katru švīku, kamēr beidzot cipars rokās.
4. Dūmotājs - šis bija visvieglākais un ātrākais, forša vieta!
5. Zirgu zaglis - sākumā idejas nebija, bet sistemātiska kartes pētīšana deva rezultātu un tad vairs šaubu nebija. Perfekts noformējums!
6. Zemenes - izrakstījām burtus, nekas prātīgs nesanāca, tikai - Bilska, skola , bet ko ar atlikušajiem burtiem? Skaidrs, ka tas ir parks, vai nu pie skolas vai pie estrādes. 4-5 parki tika apsekoti, bet koki ne tādi, kamēr salikās arī Vītols, tātad Gaujiena! Tomēr uz vietas tur iestrēgām - teritorija plaša, baltais cilvēks asociējās tikai ar Vītola sirmo galvu :) Bija jālūdz palīdzība; Nez, vai citādi būtu atraduši. Kā varēja neredzēt zīmi ar balto cilvēku uz zilā fona un nesaistīt to kopā ar hintu!
7. Apvedceļš. Nenāca viegli, ciparus nesaprotam līdz pat šim brīdim. Skaidrs bija, ka jāmeklē, kur ir gan muiža/pils, (dziesma Vecā pils), gan arī kapi tuvumā. Ne pa visiem ceļiem braucis googles auto :( Kapenes atliktas kā diezgan drošs variants, jo citu ideju te vairs nebija; Viss veiksmīgi! Bet ko nozīmēja tie cipari? Tie tika visādi kombinēti, bet nekādas saprašanas.
Lāde - atverot lādes mīklu, skaidrs, ka tas ir Niedrāju ezers. Likās - te nu būs vienkārši, aizbrauksim, atradīsim.
Līdz Jonišķiem viss arī gāja gludi, pamanījām, ka vēl viena komanda iet šo pašu taku. Bet nu Jonišķi! Visu cieņu, kas bez hinta šo spēja izdomāt un salikt kopā, ka jādodas uz Salaini! Pēc tam jau tālāk atkal viss gludi - no viena cipara pie nākamā, forša taka un pastaiga! Paldies! Lielisks laukums, emocijas, sajūtas!
Saprotams jau, ka Latvija ir tik liela, cik ir, bet, lai kā arī būtu, ļoti gaidām nākamo laukumu! Jo šī jau ir tāda kā atkarība.

Neizmērojama sajūsma, ka 7nieks atpakaļ!
Wolf Adventures ir tie paši "Mēs jau te bijām" kodols.
Oktobris aizrit bez iespējas doties uz Atmiņu Daugavu. Novembrī Smiltene! Varbūt jāpaņem tā pa kādu vakaru, bet Daugava pēc tam? Beigu beigās 16.novembra agrā rītā dodamies uz Atmiņu Daugavu, kur laukums nepilnu sešu stundu laikā pieveikts. Dodamies mājupceļā, bet tā puspajokam, puspanopietnam rodas ideja uzreiz braukt Smilteni, jo mīklas diezgan tālu atminētas, un šoreiz pat diezgan ilgi neļāvāmies hintu valdzinājumam.
Stonehedžas risinājums krita uzreiz. Zirgu zaglis devās rokā nedaudz piņķerīgāk (rūpīga foto salīdzināšana). Apvedceļa cipari nekādu skaidrību nedod (un joprojām nesaprotam), bet skaidrs, ka muiža, un baronu kapenes nostāk, dažādas kartes dod diezgan lielu pārliecību. Dūmotājs arī ļoti precīzi zināms. Tad rodas visādi varianti, kas īsti nekur neved - Īstais vīrs ir pie Tepera sporta kompleksa (kartingi brauc ar lisām riepām, tur puikas kļūst par īstiem vīriem, kartingists Valters Zviedris uzvarējis Smiltenē), Pālis nav brālis - vienkārši jābrauc tas ceļa posms un jāmeklē zemes ceļš (te tiek prasīts padoms vietējam. Nekad neko tādu neesot redzējis. Pēc punkta iegūšanas tiek aizsūtīts foto - Mēros tiešām tāds ir!), Zemenes ir Cērtenes pilskalnā Priestera kalnā.
Ieturamies Hesītī Jēkabpilī un stūrējam Smiltenes virzienā. Sāksim ar punktiem Smiltenē. Priestera kalns (Zemenes) nebūs - tur riktīgs mežs, nav lapu koku. Vecajā pirtī dabūjam pirmo punktu. Pie Tepera (Īstais vīrs) arī nekas nesanāk. Tur pat pāri ceļam paņemam Stonehedžu. Tālāk ceļš uz Zeltiņiem (Pālis nav brālis). Vienojamies, ka uzņemsim laiku 4 min, rodas ideja, ka promiles arī varētu nozīmēt km. Braucam no Zeltiņiem 2,24 km, ir zemes ceļš, bet tas ved mežā. Turpinām laika atskaiti, un tikmēr tiek sazvanīts vēl viens vietējais, kurš precīzi pasaka, kur esot Polizei. Pie Mēru krusta ir precīzi 4 minūtes, un tālāk jau ātri redzam vajadzīgo Audi. Dodamies uz kapenēm, kur sastopam vēl vienu komandu. Pēc tam paņemam dzirnavas, kur drusku gan vajadzēja iespringt uz meklēšanu, līdz punkts beidzot rokā. Un tad seko visas nepareizās iespējas atlikušajām mīklām. Īstais vīrs tiek meklēts arī mototrasē ceļā Smiltene-Liepa, tiek izbraukāts ceļš no Silvas līdz Smiltenei, aplūkoti visi reklāmas stendi, daļa Raunas ceļa, Vidzeme (jo spēles nosaukums ir par Vidzemi). Neparedzēts pārrāvums spēlē 😱😬Atgriežamies no rīta😎 Jau iepriekšējā vakarā rodas ideja prasīt padomu kādai no komandām, kas padalījušās ar kontaktiem čatiņā. Pārāk vēls, lai kādam rakstītu. Varbūt rīt, ja neveiksies. Nākamajā rītā gaismiņā izbraukājam vēlreiz Teperi, Valkas ceļu, Silvas pusi, Vidzemi, Raunas ceļu. Liekam tos burtus kopā - sanāk valsts svētki (varbūt tas lielais karogs, masts ir balts). Esam ceļā uz Palsmanes pareizticīgo baznīcu (ir taču svētdienas rīts), kad nolemjam lūgt zāles palīdzību Abi Divi Trīs Vienā. Viņi atsaucas un iedod patiešām fantastiskus hintus! Pa bremzēm! Īstais vīrs pēc hinta atnāk uzreiz - zinām, kur tādi ruļļi eksponēti. Savukārt par Zemenēm turpinām lauzīt galvu. Visiem besis, smadzeņu šūniņas kustās lēnāk, sāk parādīties aizkaitināmība. Paprasām chat gpt, lai saliek vārdu. Tas esot Vītols. Labs mēģinājums, bet Gaujiena tik tālu. Pēc kāda laika tomēr pajautājam Abiem Diviem Trīs Vienā, vai tā nevarētu būt Gaujiena. Un kāpēc gan ne? Braucam. Bet vispār drusku 🤦🏼‍♀️, ka pēc hintā esošās Gaismas pils nesapratām, ka tas ir Vītols. Nogurdinoša vazāšanās pa plašo teritoriju. Tur ir bijusī Vītola pirtiņa, no tās taču nāk ārā balts cilvēks. Vēl viena komanda ir šeit. Satiekas netālu no tiltiņa un dodas uz auto. Tātad kaut kur tur! Punkts nedodas rokā. Nosaluši, izsalkuši, noguruši. Prasām padomu trešo reizi. Un atkal 🤦🏼‍♀️ par mūsu nespēju ieraudzīt to, kas ir tik precīzi pateikts! Lādes mīkla vaļā, un bez hintiem saprotam, ka tas ir Niedrāja ezers. Pēc pusstundas brauciena esam klāt, uzreiz atrodam pirmo kombināciju. Ievadām. Otrā norāde. Viegli tiekam arī pie otrās kombinācijas. Jonišķi? Kāds sakars? Lūdzu, apgaismojiet mūs, kā no Jonišķiem izpīpēt, ka tas ir Salainis? Atveram hintus. Nonākam pie Salaiņa. Neko neatrodam. Ievadām lādes kodā vārdu "Salainis". Un tiekam atmesti uz izejas pozīciju! Vai kāds nofotografēja iepriekšējās kombinācijas? Nu, ja! Kur skrienam? Kāpēc tādas kļūdas? Beigu beigās viens rubaks kliedz "atradu!" Kā? Visi izstaigājuši, izskatījuši 🤷 Braucam uz sākuma punktu vēlreiz paņemt pirmos divus. Un tad navigators ievada nepareizās koordinātas, un nonākam pie piektā, nevis ceturtā punkta🤦🏼‍♀️ Uzreiz paņemam arī sesto un braucam atpakaļ pēc ceturtā. "Tu esi tuvu!". "Jā, bet mēs esam ceturtajā punktā!" Kaunpilna laža. Bet tagad mēs zinām tuvāko ceļu uz sesto punktu, ātri esam klāt, neliela pastaiga un parušināšanās, un ar tumsiņas iestāšanos lāde beidzot ir atrasta! Milzīgs atvieglojums! Trīs stundas ar astīti pa Niedrāja mežiem. 37h laikā divi #7nieka laukumi. Ļoti skaistas lokācijas, tiešām foršs laukums pat ar vairākām izmisuma mērces epizodēm. Tagad mēs ejam gulēt un atpūsties līdz 30.novembrim, lai iesaistītos FTF.
Milzīgs paldies Abi Divi Trīs Vienā! Uz nākamo laukumu nogādāsim jums M&M's!

Smiltene 7nieks
Vispirms 6nieks, tad izrādās tomēr 12 nieks + lāde.
Sākumā šajā spēlē nesparatām neko, pārliecība zem nulles, devāmies uz punktiem, ko aptuveni zinām, viss sagāja! Tad iestājas Bezceris. Kaunu pie malas, zvanam centrālei - labi, ka tā, Baltais cilvēks tomēr nav ar miltiem klāts un bezjumta dzirnavās! Bet skaitlis ir! Pa ceļam redzam superīgas vietas un Zudusī Latvija uzjundī pārdomas par laika tecējumu.
Lokācijas (kad tās atradām) šķita aizraujošas un neredzētas. Īpaši atmiņā palika pirts un kapliča, un Aumeistere - dārgakmens nekurienē! Kad likās, ka pusdienas var pagaidīt, un paķersim arī (aši) lādi! Vējšs sāka pūst pretējā virzienā, tad arī bija lielais BEZCERIS, tumsa un auksti. Un koordinātas punkts ved uz citu picu un, visi koki pēkšņi šķiet vientuļi! Bet kauns pie malas - Centrāle ir mūsu favorītu kontaktos jau! Vientuļais koks atrasts - tālāk viss pa dziedziņu, soļojam uz lādes pusi 4 cilvēkberni un laimīgs suns!

Paldies par superīgu dienu!

Nu jau paēduši un siltumā,
Lūcijnieki

Tiekās!

Piedalījos pirmo reizi. Tāda šķidrā komanda - prātošanā iesaistīju visus, ko vien varēju iedomāties, bet dabā punktus meklēju vienatnē. Esmu vietējā, tāpēc sākumā likās, ka būs īzī - galīgi nē.
Īstais vīrs jau bija devies ziemas guļā, bet tas bija pirmais, ko atminēju, jo dzīvoju samērā netālu.
Nākamais krita dūmotājs - pirmo reizi mūžā iegāju tajā pirtiņā, pārvarot mammas mācītās bailes no narkomāniem, kas tur noteikti dzīvojot.
Pālis nav brālis bija viskaitinošākais - es taču tur visus ceļus zinu, nekur tādu auto neesmu redzējusi. Viņķelējos pa visādiem shady celiņiem līdz sanāca iestigt. Saucu palīgā - atbrauc džeki no darbnīcām, kuriem tad stāstu, kāpēc līdu neceļos. Parādu attēlu un viņi uzreiz māk teikt, kur tāda mašīna stāv.
Ar pirmo vasaras ziedu viss skaidrs. Nu, labi, sākumā pārbaudīju sauleskalnu, jo attēlā mežs izskatījās tuvāks. Bet ir, ir stounhendža, jo kā gan bez tās.
Dzirnavas gan bija traumatiskas. Te atļaušos nocelt kovbojcepuri komandas Sinole.lv pārstāvju priekšā! Viņu palīdzības laso ne vienu reizi vien izglāba un aizveda uz pareizā ceļa. Pēc tapas atrašanās visur šķita, ka jāiet ar palielināmo stiklu un jāpārbauda katru akmeni, kas galīgi nepalīdzēja zemenēs, jo tur bija šausmīgi daudz akmeņu, kurus appētīt.
Pārējo sanāca atrast bezkaunīgi izmantojot hintus, Sinoliešu palīdzību un ar pāris izmisušām ziņām Centrālei. Un daudz staigājot un braukājot apkārt, bet tas, šķiet, pieder pie lietas.
Ā, joprojām nesaprotu tos atdalītos burtus Zemenēs un kas tie bija par skaitļiem pie Apvedceļa. Izmēģināju skaitīt vārdus, skaitīt burtus, sekundes, simbolus un visu citu, kas ienāca prātā - no dice.
Nesaprotu kā tās pirmās komandas tiek galā tik ātri un vēl pa tumsu. Y'all crazy!
Liels paldies visiem kas palīdzēja!!!

Vecā gadā, vecā gadā šodien rīt un parīt, depresijā vajag iekrist, neizpratnē - arī.
Braucam? Braucam! Mīklu minēšana atstāta pēdējam brīdim pirms starta datuma, sagatavošanās - nulle. Viss balstās uz cerību, ka Smiltenē, kur Abuls, tiksim pie aklās vistas grauda. Tā arī gandrīz notiek. Visi punkti burtiski paši skrien virsū kā tādi "AS Ķekava Foods" darbinieki. Vienīgi dzirnavās paspējam ij nosalt, ij izmirkt, ij svēti nosolīties, ka "nekad vairs". Gala beigās neticamās 3 stundās ar bišķi jau klukstējām uz lādi un domājām, kur un kā aizvadīt potenciāli brīvo vakaru... Un tad nāca Lādes atriebība - salda kā smadzeņu darbības vitamīni, kuri mums, acīmredzot, ar lielu steigu nepieciešami. Krustu šķērsām, greizi un nepareizi atradām visus hinta punktus bez mazākās apjēgas, ka tie jāievada uzreiz. Nu labi, no kļūdām nemācās, galā kaut kā esam - ko notiek? Blenzām uz to pēdējo plāksni tā, it kā nebūtu rītdienas, cerot, ka, ja ne mūsu sapratne par notiekošo, tad varbūt vismaz mūsu acu lāzeri iedarbinās lādes atrašanas mehānismu. Nekā.
Lai slava, gods un mūžīgi Jauka dzīve (kā tai dziesmā, kura, vismaz mūsu minētājvistai, visticamāk, skanēs ausīs dzīves pēdējā stundā) komandai pirms mums, kas piemiedza ar aci un smejot par mūsu neizpratni iededza gaismu tuneļa galā.

Paldies par pē-ē-ēdējo laukumu iekš 2024.