Vēlme dzīties pēc FTF radās pēc nespējas uzminēt pašiem vairāk par vienu mīklu bez hintiem un zvana centrālei divus laukumus atpakaļ - shout outs Tukumniekam. Tam sekoja skarbā satikšanās ar FTF rāvienu GNP, un nu jau, piesaistījuši papildspēkus no atKodējiem, esam ceļā uz Caurvēja pilsētu.

Esam izdarījuši kārtīgu mājasdarbu (vismaz daži no rubakiem), lai turētu līdzi lielajiem dūžiem - bedrēm, garnelēm, radžiem, grieķu dieviem, ekselencēm un visiem pasaules elementiem. Vēl ceļā tiek uzdots jautājums - diez kādēļ nav norādīts rubas poligons? Viens no rubakiem izvirza teoriju, ka iespējams visi punkti ir pašā pilsētā. Kam seko neveikla, neticīga atbilde: “Jā…. tā vaaaaarēeetu buuut…”. Lieki piebilst, ka 95%+ mājasdarbā apskatīto vietu bija ārpus Liepājas.
Pusnakti gaidām kopā ar Gunāru Silakaktiņu, kurš zilajā ekrānā ļoti aizrautīgi stāsta dažādus stāstus par Liepāju, kuros neviens jau vairs neklausās.

00:00 pašaujam vaļā mīklas. Tas, ka uzvaras diena meklējama Ziemeļu fortos top skaidrs pirmajās minūtēs. Bažas, ka pārmeklējamā teritorija būs pārāk plaša, tiek atliktas kā nākotnes problēma. Pieslēdzas operāciju centra Rīgas filiāles aģents, kuram uzreiz skaidrs, kur meklēt arī bezproblēmu piķi un Liso. Kamēr ideja par Liso tiek uzņemta ar sajūsmu, bezproblēmu piķis rada skepsi. Tiek nolemts paplašināt komandas zināšanas latviešu mitoloģijā, tuvāk iepazīstot Ausekli, kas izrādās ir baigais meitu ģēģeris un koļī Saules meitas. Tieši tas, kas mums vajadzīgs! Lielisks starts - trīs atbildes 30 minūtēs, noteikti esam lemti veiksmei.

Tālāk seko ilgas diskusijas par to, kas redzams Naga midzenī. Viens redz ziloni, otrs - zirnekli, pārējie neko neredz. Pēc padziļinātākas Lion King sižeta izpētes tiek secināts, ka tēvocis Nags mitinājies Elephant graveyard. Tātad bildē tiešām varētu būt zilonis, un attiecīgi punkts saistīts ar kapiem. Tālāk – STRUPCEĻŠ. Pavīd arī ideja, ka tas varētu būt angārs, taču tā netiek sadzirdēta, un tā vietā gaismas staros tiek sazīmēta kāda objekta kontūras, kas varētu būt bāka vai tamlīdzīgs objekts, kam no aizmugures tiek spīdināts lukturis. Pēc iespējami atbilstošo objektu kontūru aplūkošanas arī te tālāk - STRUPCEĻŠ. Tikmēr angāra idejas autors klusiņām atradis Pazemes angāru un piefiksējis sarakstiņā, ja nu sanāk nobraukt garām…

Ar piezīmi, ka šī gan ir dīvaina teorija, ielido ziņa no Rīgas filiāles, ka caurvēja paņemtie varētu būt aprakstīts skatu tornis Liepājas ezerā, pie kura arī uzstādīts brīdinājums par vēju. Skeptiskie Liepājas aģenti veic zīmju slīpuma salīdzināšanu pret Google atrodamajām bildēm un ideju pieņem.

Tiek iesniegti dažādi pieteikumi konkursam “Punkts, kur visi to gaida”, taču nomināciju neviens neiegūst. Kāds arī atrod staķikam blakus esošu Chili Picu, bet arī tur tālāk – STRUPCEĻŠ. Visbeidzot, ar satelītu palīdzību tiek uziets lokveida objekts Grīnvaltu mežā, un netālu no tā ir Grīnvaltu bunkurs ar episko torni, ko noteikti visi ir gaidījuši (yeah right).

Daļai komandas operāciju centra sienas sāk kļūt pārāk spiedošas, un izskan vēlme doties ielās. Ātra matemātika – četri punkti stabili ir, Grīnvalti ar izskatās cerīgi, sestais potenciāli kaut kāds angārs un septītais visdrīzāk kāds no fortiem. Nav slikti.

02:25 lecam auto un uzsākam ceļu pēc bezproblēmu piķa.

02:35, komandas šoferim vēl meklējot bagažniekā iestūķēto lukturi, no niedrēm atskan kliedziens – IR. Punkts tāpat kā piķis neizrādās problēma, un tiek uzstādīts ātrākā hit and run rekords komandas vēsturē.

02:45 ierodamies Grīnvaltos un secinām, ka nekā vairāk par cerībām te nav.

03:00 ieripojam ezera laipas parkingā un konstatējam, ka neesam te vienīgi. Laikam jau laba zīme, taču tāpat vēl nopētām brīdinājuma zīmi, rūpīgi salīdzinot visus putnu atstātos marķējumus. Viss sakrīt, un sākam ķemmēt laipu un torni, kur satiekam Stalkerus, kas jau iepazinušies ar visu blociņā fiksēto daiļradi. Pēc nieka 20 minūtēm punkts krīt. Nākamais punkts rindā – Lisais. Vispirms gan nepieciešama konsultācija ar operāciju centra Liepājas filiālē palikušajiem aģentiem, lai noskaidrotu, vai tie nevēlas pievienoties laukumā un uzlādēties ar kādu hit and run, jo šis taču būs easy. Atsaucības nav.

03:45 ierodamies Lisā pagalmā, respektējot vietējo naktsmieru, nogriežam lukturīšu spilgtumu uz minimumu un uzsākam apgaitu. Izskatām visu zem attēlā redzamās apmales, kā arī objektus, kas atrodas tai pretī, jo iespējams, ka bulta mīklas bildē rāda nevis uz leju, bet pagalma virzienā. Īpašu atzinību gūst koki, jo kāpēc gan citādi bildē būtu cirvji. Neko neatrodam un uzsākam bezmērķīgu klīšanu pa pagalma teritoriju, cerībā atrast punktu uz tīru veiksmi. Atbrauc un aizbrauc kāda cita komanda, tad vēl viena un tad vēl viena… Saprotam, ka kaut ko darām nepareizi, un pārslēdzam fokusu no mīklas uz redzēto komandu darbību analīzi. Secinām, ka kaut kam tomēr jābūt uz zemes pie mīklas bildē redzamās vietas, bet tur ir tikai akas vāks. Hm, pag, varbūt tie cirvji esam mēs, jo akas vāku taču rotā uzraksts ГОСТ 3634-79 1985, no kura, izsvītrojot pirmos astoņus un pēdējos četrus, rodas skaists 79.

04:15 lecam auto un gatavojamies braucienam pēc uzvaras dienas, kad no operāciju centra ielido divi jauni varianti Naga midzenim – random tunelis pie motoparka Lauma un zemūdeņu angārs. Laikam ideja par angāru beidzot ir guvusi atzinību. Motoparks sanāk pa ceļam, tāpēc piestājam, bet ātri saprotam, ka lokācija nav īstā. Lecam atpakaļ auto un turpinām ceļu uz fortiem. Pēc pāris minūtēm ceļā, angāru idejas autore palūdz piestāt pie Pazemes angāra, jo tas tepat vien esot.

04:50 ieripojam Pazemes angārā, kur notiek komandas viedokļu sašķelšanās par lokācijas atbilstību mīklas bildei. Ticīgie rubaki uzsāk fotosesiju, lai pierādītu savu taisnību neticīgajiem. Bez panākumiem. Nevienam nezināmu iemeslu dēļ tiek nolemts iebraukt auto vēl nedaudz dziļāk angārā, kad atskan “bum”. Ahā, te ir izlūzis grīdas segums, varbūt tomēr lokācijas apstākļi ir labvēlīgi mīklas attēla uzņemšanai. Kamēr viens no rubakiem vēl cenšas pārliecināt pēdējo neticīgo, no angāra stūra atskan – IR.

05:10 pēc nelielā detour beidzot ierodamies Ziemeļu fortā. Loģisku apsvērumu dēļ esam nolēmuši sākt ar mums tuvāko fortu vietu, kas veiksmīgas sakritības rezultātā arī izrādās īstā. Pēc apmēram desmit minūšu ekskursijas pa tuneļiem punkts krīt. Izlienot no tuneļiem, parādās pirmie gaismas stari, kas apvienojumā ar pieciem punktiem kabatā rada patiesu uzvaras dienas sajūtu… un tad izskan jautājums “A, ko mēs darām tālāk?”.

Par laimi operāciju centrs nav padevies miega badam un ir sagatavojis sarakstu ar visiem fortiem, kur varētu būt meklējams Raiens. Sākam ar tuvāko Ziemeļu forta baterijas Nr. 1 apskati, kas izskatās līdzīga, bet tomēr nav pietiekami sagruvusi. Uzklausot lūgšanas pēc vairāk sagruvušām būvēm, operāciju centrs prezentē Vidus fortu. Neskatoties uz saņemtajiem foto pierādījumiem, saglabājam skepsi un nekur vēl nesteidzamies, jo neviens no tur redzamajiem tuneļiem neizskatās tieši tāds kā mīklas bildē. Brīdi vēlāk klajā nāk informācija, ka tieši Vidus fortā notikušas viskarstākās kaujas. Nu ok, varbūt tomēr ir vērts apskatīties.

05:30 uzsākam ceļu uz Vidus fortu, kad negaidīti savelkas atbilde par mammas lokāciju. Atkārtoti apskatot “Punkts, kur visi to gaida” kandidāta Karostas cietuma apkārti ar satelītu palīdzību, tiek pamanīta kolizeja tipa būve. Ļoti cerīgi, bet tomēr vispirms paņemsim Raienu, lai ir miers.

Ierodamies Vidus fortā, kur uzreiz tiek atrasta mīklas bildei ļoti līdzīga telpa, kas dod iedvesmu pārķemmēt arī visu pārējo fortu teritoriju. Neatrodot precīzu vietu, kurā uzņemta mīklas bilde, atmetam Vidus fortu kā derīgu variantu un ar asaru pilnām acīm atgriežamies pie operāciju centra iesūtītā fortu saraksta pētīšanas. Tikmēr operāciju centra aģenti, apžēlojušies par laukumā esošajiem neveiksminiekiem, iznāk no siltajām centra telpām, lai palīdzētu meklējumos. Lai paceltu komandas garu, tiek nolemts satikties pie Karostas kolizeja, lai apciemotu mammu.

06:30 pieripojam pie kolizeja un saprotam, ka vieta noteikti ir īstā, bet tā ir pārāk atklāta, lai te sēdētu un gaidītu ceļā esošos operāciju centra aģentus. Lecam ārā, izmetam vienu goda apli ap kolizeju un sūtām šaurāko rubaku iekšā caurumā. Hit and run, un “Thanks for waiting” balvā no operāciju centra rubakiem. Dzīve atkal ir skaista, bet not for long.

06:45 esam atpakaļ auto, lai uzsāktu gada gaidītāko ekskursiju pa Liepājas fortiem. Ekskursijas maršrutā:
1) Klavieru forts – īsa apskate, lai saprastu, ka te ir STRUPCEĻŠ;
2) Vidus forts – īsa apskate, jo daļa šeit jau ir bijusi, bet otra daļa pēc cerīgākā bunkura aplūkošanas apstiprina, ka te ir STRUPCEĻŠ;
3) 23. krasta aizsardzības baterija – īsa apskate atslodzei no fortiem un auto fotosesija, lieki piebilst - STRUPCEĻŠ;
4) Austrumu forts – kanāla un slēgta tilta apskate - STRUPCEĻŠ;
5) Ziemeļu forts – laika pakavēšana līdz centrāles ziņai čatā.

08:30 saliekam kopā visu mums jau zināmo un čatā publicēto informāciju, lai secinātu, ka esam izteiktos līderos (yay), kādam citam ir Raiens (potenciāls yay), mums kabatā esošais Nags ir zelta vērtē (max yay) un Lisais iespējams nav akas vāks – f***. Kā pozitīvi domājoši cilvēki, atsakāmies pieņemt faktu, ka Lisais varētu nebūt pareizs, un vienojamies nekavēt laiku un publiski izrādīt interesi par Raienu. Klusums…

Lai nekavētu laiku, nolemjam turpināt iesākto fortu ekskursiju, kuru ap 08:50 uz īsu brīdi pārtrauc ziņa no Raiena atradējiem – Vienradžiem, kas diemžēl nerezultējas tālākā darījumā. Ekskursijas maršruta otrā daļa:
6) Bunkurs Laboratorijas ielā – īsa apskate, lai saprastu, ka te ir STRUPCEĻŠ;
7) Redāns – īsa apskate, lai saprastu, ka te ir STRUPCEĻŠ, un apspriede ar vietējiem ekspertiem, lai iegūtu informāciju, ka mīklas bildē 100% redzams Ziemeļu forts;
8) Ziemeļu forts – rūpīgāka apskate, lai saprastu, ka te ir STRUPCEĻŠ;
9) Pauze pie jūras – nejauša tikšanās ar cīņubiedriem, kas dalās dzirdētajos šausmu stāstos par Dienvidu fortu un spriež, ka pašiem Raienam visatbilstošākais licies Klavieru forts;
10) Dienvidu forts – no maršruta izslēgts neatbilstoša izgriežamā tilta grafika dēļ;
11) Klavieru forts - rūpīgāka apskate, lai saprastu, ka kopš iepriekšējās vizītes nekas nav mainījies un te joprojām ir STRUPCEĻŠ;
12) Vecais forts - īsa apskate, lai saprastu, ka te ir STRUPCEĻŠ.

11:00 visi maršrutā iekļautie objekti ir beigušies, un tāpat arī pacietība, tāpēc uzsākam Vienradžu šantāžu ar draudiem par Naga piedāvājuma izlikšanu tirgū. Plāns, lai gan nežēlīgs, tomēr izrādās iedarbīgs, un ātri vien saņemam atbildi. Tomēr Vienradži ar nav pirmo dienu šajā pasaulē un izvirza savus skarbos bartera noteikumus – mums pret Raienu jādod divus citus punktus. Seko pārdomas par šāda bartera iespējamām negatīvajām sekām, taču tā kā esam pozitīvi domājoši cilvēki neko daudz neizdomājam, un darījums tiek finalizēts.

11:30 jūtoties kā uzvarētāji, kuriem neviens vairs nevar stāties ceļā, reizinām skaitļus, kopējam lapā un… KODS NAV PAREIZS. Kā nav pareizs?! Atkārtojam matemātiskās darbības un kopēšanu vairākas reizes, līdz tomēr pieņemam skarbo realitāti, ka kāda no atbildēm nav pareiza. Tam mums ir divi kandidāti - putnu vērošanas tornis, kur, slēpjoties no cīņubiedru vērīgajiem skatieniem, kods netika fiksēts foto, un čatā piesauktais Lisais.

Joprojām esam pozitīvi domājoši cilvēki un laižam caurvējā, lai atkārtoti pārbaudītu tornī neiemūžināto plāksnīti. Guess what?! Zīmē skaidri un gaiši redzams tieši tas pats skaitlis, kas mūsu pierakstos. Šoreiz gan uzņemam foto, tīri tā piemiņai. Stulbā pozitīvā domāšana…

Ap 12:00 saprotam, ka pēc mūsu bartera, Vienradži jau noteikti min mums uz papēžiem, tāpēc sakopojam pēdējos spēkus un prāta atliekas, lai izstaigātu visu Lisā rajonu un ģenerētu visneiedomājamākās idejas skaitļa iegūšanai, skaitot mājas logus, dekoratīvos betona blokus, dzīvokļu numurus un pat tulpes puķu dobē. Paralēli ar solījumiem par norēķiniem graudā esam uzpirkuši vietējos bērnus, lai tie meklētu zīmīti ar skaitli, ja nu tāda tomēr eksistē. Par spīti mūsu centieniem – STRUPCEĻŠ.

Kā Dune eksperts tiek atkārtoti pieslēgts Rīgas filiāles aģents. Virtuāli saliekot galvas kopā ar vienu no field rats, kas arī orientējas Dune jautājumos, mīklas teksts skaisti konvertējas Dune sižetā. Lieliski! Un tālāk - STRUPCEĻŠ. Pag, Dune kā transports taču tika izmantoti pazemē dzīvojoši tārpi, tātad punkts varētu būt zem zemes, un arī bulta mīklas bildē norāda tai pat virzienā. Izčamdām caurumus zemē, puķu dobes zemi, smilškasti, bet arī šeit – STRUPCEĻŠ. Šajā brīdī mūsu sabiedrotie bērni jau atzīst, ka apsver ideju, ka mēs patiesībā esam narkomāni, kas meklē narkotikas.

Varbūt par to vajadzētu sākt uztraukties, bet nav laika - ir jauna ideja. Veicot īpašus aprēķinus ar deviņstāvu ēkas pagraba logiem, nonākam pie zibensnovedēja vadiem, kas kā salmiņi ieurbušies zemē un, protams, labās dienās ir bezjēdzīgi, bet sliktās dienās - lietderīgi. Tiek izcilāti vadi un izskatītas visas tiem apkārt esošās spraugas, bet - STRUPCEĻŠ. Piezogas izmisums, bezspēks un dusmas.

Rīgas filiāles profesionālais aģents cenšas labot situāciju, pajautājot “Kā jums šķiet, kāpēc centrāle čatā iemeta to tramvaju?”. Sagremojam rūgtumu, ka vairāk nekā 3h esam ignorējuši 🚃, un maucam ķemmēt blakus esošās pieturas. Iemūžinām maršruta shēmu un laika tabulu, lai varam piesēst un padomāt, ko ar to tālāk iesākt. Nedaudz iesmejam, ka gala variants varētu būt pavizināties ar tramvaju.

13:40 esam piesēduši, lai šķetinātu jauniegūtos pavedienu, kad beidzot pamanām, ka Vienradži ir atvēruši lādes mīklu, turklāt pirms vairāk nekā stundas. Pārņem panika, kuras ietekmē vairs nav iespējams padomāt, un tiek skaņots lēmums izbeigt mocības un izteikt publisku piedāvājumu par Lisā apmaiņu pret jebkuru citu punktu. Mirklī, kad lēmums pieņemts un jau gandrīz nospiesta Sent poga kopējā čatā, kā potenciāli garšīgo dīlu saoduši, uzrodas Stalkeri ar privātu bartera piedāvājumu. Nelielas diskusijas un apspriedes abās pusēs, un barters notiek.

Ap 14:10 tiek atrauta lādes mīkla. Daļai rubaku vēl lasot mīklas pēdējās rindas, komandas cītīgākais mājasdarbu pildītājs kliedz “Tas taču ir no Gunāra video, laižam!”. Tik lielai veiksmei neticēdami, pārējie rubaki pieprasa paskaidrojumus, kas sekmīgi tiek sniegti, iegūstot zaļo gaismu lekšanai auto. Neliels brauciens līdz lādes lokācijai, kas gan šķita kā mūžība, nemitīgi spaidot refresh pogu un pārbaudot Vienradžu progresu.

Pieripojam pie smilšainās kāpas. Neredzot nevienu citu auto, sirdis dauzās priecīgā satraukumā “Vai tiešām?! Vai tiešām mēs būsim apsteiguši Vienradžus?” Pēkšņi gabaliņu nostāk pamanām cilvēku grupu, un priecīgais satraukums nekavējoties pāraug trauksmainā stresā. Fju, viss tomēr kārtībā, tā ir tikai ģimene ar bērniem, kas izvēlējusies šo interesanto vietu brīvdienu piknikam.

Pamanām tuneli smiltīs. Bez liekas kavēšanās lienam tunelī, metamies tā strupceļos un, putekļiem lidojot uz visām pusēm, rokamies līdz elkoņiem netīrajās un stikliem piebārstītajās smiltīs. Labā ziņa – gūtās traumas nav dzīvībai bīstamas, sliktā ziņa – lādes šeit nav. Ļoti slikta ziņa.

Lienam ārā, atkārtoti validējam vietas atbilstību mīklai, un izklīstam pa apkārtējo teritoriju citu tuneļu meklējumos. Īsu brīdi vēlāk esam atpakaļ pie sākotnējā tuneļa, joprojām bez lādes, taču ar ģeniālu ideju “Varbūt vairāk uzmanības jāpievērš tam, kā tieši uzrakstīts mīklas teksts. Varbūt tas STRUPCEĻŠ nemaz nav iekšā tunelī.”

Ar satelītu palīdzību identificējam tuvāko strupceļu un maucam. Strupceļa galā pamanām nelielu betona būdu. Miega trūkuma ietekmē, sākam jokot, ka tā ir suņu būda, un kāds no rubakiem, tai tuvojoties, pat sāk uzrunāt tajā mītošo iedomu suni. Atbildi nesaņemam, tāpēc droši skatāmies iekšā, un (tālāk seko nekontrolēta kliegšana, spiegšana, apskaušanās, dejošana un citas lietas, kas piederas pie FTF titula iegūšanas*).

*Saskaņā ar mūsu pirmās uzvaras ietvaros gūto pieredzi.

Centrāle par mums rakstīja, ka stundām mēdzam ķemmēt nepareizās lokācijas. Bet toties pareizās lokācijas mēs ķemmējam pāris minūtes, nospriežot, ka nav īstā vieta un aizbraucot prom. Tā šoreiz bija ar divām, kuras apmeklējām vienas no pirmajām ( Raienu un Nagu) 😃

810km 24h… nav slikti… to be continued…

🦄🔪

VŠ knapā laukuma 3niekā + aktīvā attālinātā atbalsta 3niekā dara lietas.

00:13 Raiens = Vidus forts
00:14 Piemirstā uzvara = B3
00:15 Uzmanību vējš = D mols, Z mols, vēl daudzās vietās
00:24 Lisais = atrasta pareizā māja
+00:36 Lisais = BK logo nebūs, jāmeklē bulta
+00:37 Lisais = “kaut kas tur būs sap!sts 100punkt”
00:57 Piķis = Jaunās ielas gals
01:55 kaut kādā sakarā uzpeld Kara noliktava, Arsenāls un pulvera pagrabs
02:33 Uzmanību vējš = ticams variants Ezera laipa

Mammas nau, Naga nau.
Braucam ārā no piepilsētas Cirkuļa ar to, kas ir.

02:41 Raiens krīt praktiski park&grab režīmā, tātad šis būs tāds vieglais visiem.

Līdz 07:00 seko aktīva Karostas ziemeļu daļas izpēte. Esam sajūsmā par Beberlīnu, Arsenālu, Pulvera pagrabiem. Pa vidam iebraucam tik dziļi purvā, ka ārā pa šauru ceļu var tikt tikai atpakaļgaitā dudinot labu kilometru. Adrenalīns kūsā, iegriežamies vairākos fortos notiekošajā Rubas reivā un iztusējamies līdz nemaņai bez jebkādiem taustāmiem rezultātiem.

Viens. Viens skaitlis, Karl.
Uz rīta paģirām pārvirzām nometni Dienvidu izmisuma salu meklējumos.

07:34 Caurvējš kabatā.
08:06 Mundri modušies atbalstītāji apstiprina, ka Piemirstā būs jāmeklē B3, atjaunojam sarakstā atkārtotam apmeklējumam.
08:25 Ballīte pie Lisā nebeidz uzņemt apgriezienus un tantes visos logos paliek arvien nervozākas. Galvā zīmējas spilgtas ainas par to, kas šeit noticis naktī un cik ātri te potenciāli varētu ierasties pogainie. Savu artavu pagalma stresa līmeņa pacelšanā esam ieguldījuši un cieņpilni atkāpjamies labākas stratēģijas meklējumos.

09:46 Paralēli Lisā kalambūra risināšanai atpeld Saules paneļu parks kā versija Piķim un liekam to sarakstā vēlākai pārbaudei.

10:00 Padodamies atbalsta spiedienam un komandas daiļā fronte tiek iesēdināta ērtajos tramvaja beņķos ar uzdevumu rūpīgi vērties ārā pa logiem un kārtīgi apčamdīt visu tārpa interjeru. Ir skaidrs, ka nāksies izmest vairākus lokus, tāpēc paralēli šai izklaidei auto dodas salasīt B3 Piemirsto.

10:35 Trīs. Trīs skaitļi, Karl.

11:28 Absolūti negaidīta pavērsiena rezultātā tiekam pie Mammas un Naga.
11:30 Piķis park&grab.

Un stundas laikā esam tikuši pie 6/7. Not terrible at all.

Nākamā stunda paiet atkārtotā tramvaja braucienā, kura laikā tiek pamanīta ne vien tūristu klasiskā biļešu iegādes procedūra, bet arī bulta uz kompostiera un arhaiskā talonu kompostrēšana, kas rada izteiktu vēlmi palūgt pāris kundzītēm, lai parāda savas biļetītes.
Joprojām neskaidru iemeslu dēļ par labāku stratēģiju tiek atzīta rakņāšanās Brīvības ielas galapunkta miskastē, kur, par laimi, atrodas tieši divas viena brauciena biļetes, ko salīdzināt.

Pāris nepareizi mēģinājumi, kad pēkšņi 12:30 ir šī laukuma krutākais BIG BRAIN moments - gads ir tieši tajā pozīcijā un tas šos divus mēnešus nemainīsies!!! Liekam iekšā un ir. Bultiņu uz biļetes pamanām tikai vakarā, kad izvēlamies domrakstu pavadošo attēlu.

Cik jauki, ka Centrāle nav pie ekrāna. Sēžam visi tādi klusi ar atvērtu Lādes mīklu un ceram, ka neviens nepamanīs. Un šķiet, ka nepamana arī kādas vismaz 2 stundas. Pa to laiku esam paspējuši aizbraukt uz Pulvera pagrabu, atrast pareizā tunelīša bildi nepareizajā lokācijā, aizgāzt uz šo nepareizo lokāciju, padoties, saņemties vēlreiz, aizbraukt vēl citur un tikmēr jau vēl 2 komandas tikušas pie lādes mīklas.

14:57 Lāde krīt. Hints, smagi nopūšamies, braucam. Rokam smiltis kā debili, jo tunelītī ir acīmredzams strupceļš. Rok arī citi, bet ne tik fokusēti kā mēs.

15:44 Vēl 2 komandas tikušas pie lādes. Beidzot izdodas izrauties no smadzeņu bloka un strupceļš iezīmē pareizo virzienu.

15:47 Darīts. Vajadzētu priecāties, bet gribās raudāt. Pieņemam līdzjūtības Rubas čatiņā vai privāti uz WhatsApp.

Atceļš uz Rīgu, jāuzraksta domraksts, jāizdzīvo emocijas.
Uptime: 40h. Rīt būs grūti. Domājam, tieši cik ļoti gaidām nākamo.

Saka, ka veiksme ir jānopelna. ☘️ Cenšamies būt draudzīgi un izpalīdzīgi, nešmaucamies, nebakstīt random skaitļus mājaslapā, cenšamies lokācijās būt diskrēti un netraucēt vietējiem. Ar to nepietiek? Kad tad pienāks laiks, kad veiksme paspīdēs arī mums? Vai neesam vēl pelnījuši?

Protams, ar veiksmi vien nepietiks, un lai dabūtu to sasodīto ftf arī jāierodas laukumā 🫠 Tad nu Īsi pirms pusnakts ieripojam cukura cirkulī, un iekārtojamies starp citām aizdomīgām mašīnām, redzētām sejām un gaidām… mīklas vai mentus… (menti cirkulī ieradās pirmie)

TĒVOČA NAGA MIDZENIS

Šeit ātri tika ģenerēta viena no divām komandas nakts “ģeniālajām” domām, punkts jāmeklē pie kādas no Liepājas pilsētas zīmēm (Nez vai lauva, bet kaut kāds ļauvas izstrādājums jau ir, nebūsim jau izvēlīgi, mums der.), un takš izbraucot no apdzīvotas vietas(plašumos) tā bembja blīve starp pedāļiem un stūri vairs nedomā un aiziet 🐗🙊hakuna matata ne?
Dienas gaitā, gan apsvērām domu, ka bilde varētu būt taisīta angārā (jā, pie zemūdeņu angāra bijām). Pēc kara/pēc hintiem visi gudri 😀. Jā, šim angāram bijām jau izgajuši cauri iepriekš kā pus ftf komandas, meklējot Raienu.

P.S. Mūsu lokācijas pirmā interpretācija mums vēl joprojām patīk labāk, nevis viens no miljons fortiem ciemā. 🙈

PIĶIS NAV PROBLĒMA

Liepājas ezera krasts- kaut kur 🫠. Tāpēc katra attālinātā palīdzība, kura sākas ar “Tas ir noteikti ir Liepājas ezera krasts, meklējiet tur” tika uzņemta ar smīnu *insert “you don’t say” meme*
Zirgu salā nekā, braucam uz torni. Bāc, te ir CAURVĒJŠ, kur tad PIĶIS būs?
Dienas gaitā tika forsēts rietumkrasts. Jā mēs savilkām bildē redzamo torni ar lidostas torni. Un bija skaidrs, ka tam jābūt ezera rietumu daļā. Vai mēs prāta aptumsuma brīdī aizbraucām arī uz austrumu pusi? JĀ!! 😅

CAURVĒJA PAŅEMTIEM

Putnu torņa bilde tika pamanīta, švīka uz zīmes netika sazīmēta. Ideja, ka tā ir viena no 101 zīmēm pie jūras izklausās labāk. “Piemineklis bojā gājušiem jūrniekiem un zvejniekiem” izklausās pēc laba varianta, blakus jūra, varbūt arī zīme tur būs. Bet nekā.
Putnu tornī gan orģināli ieradāmies pēc PIĶA, bet labi neatteiksimies arī no “ierakstīšanās” PIEZĪMJU BLOCIŅĀ

MAMMU DZEMDĒ MANI ATPAKAĻ

Pēc hintiem visi gudri (piedzimuši), paši gan laikam 16 stundu laikā mīklai tā arī nevienu ticamu lokāciju nesasaistījām un neapskatījām.
Kamēr 🦄 vēl nesteidzīgi meklēja lādi, mēģinām dabūt hintu no citam komandām, jo, nu, ļoti gribas jau uz mājām. Ar hintu kaut kā nekā paši arī piedzimām.

P.S. Vispār šīs punkts diskriminē cilvēkus ar lielāku ĶMI. 😅 A ja nesagatavotos vasaras sezonai un nevarētu ielīst tajā caurumā? Ko darīt?

PIEMIRSTĀ UZVARAS DIENA

Attālinātais atbalsts dod 99%, ka tie ir Ziemeļu forti un jau pabrīdina, ka mūs gaida kārtīga flekskursija, jo neatceras, kurš tieši no visiem varētu būt īstais. Pavadījām diez gan daudz laika tajā galā, kur instagram čiepas uzņem vispopulārāko bildi (sejas graffitī), tāpēc braukt prom negribējās. Tad izlēmām doties pastaigā gar jūru uz B23, jo ko gan citu darīt izmisušam lokācijā, kurā jau sagaidi gaismu. Nākamais minējums B3. Sienas, griesti sakrīt ar bildi, pāris minūtes un skaitlis ir.

LISAIS ALĢIMANTS

Vēl braucot uz punktu cerējām, ka šis būs maigi un pūkaini, jo lokācija tak nu ir ļoooti publiska. Noteikti bultiņa norāda zem. Tādat tur kur stāv, bet apakšā. 🥲 Bez trokšņa atstājam auto ielas pusē, un klusām devāmies iekšpagalmā. Apskatījām visus stūrus, visus caurumus nekā. Un tad iekšpagalmā iebrauc vāģis, izlec rubaki un staigā ar saviem prožektoriem spīdinot logos. Skaidrs, ka ilgi nevar uzturēties, jo drīz var atbraukt menti, vai nu jāatrod vai jābrauc prom. Tā kā neviens nevar neko atrast, tad nav tik vienkārši. Bet tajā paša laikā punktam jābūt labi integrētam lokācijā, lai vietēji nepamanītu. Kāpēc bilde ir cirvji? Lisaks ir koks bez lapām? Bultiņā? Jāmeklē lejā? Jāver vaļā kanalizācijas lūka? UN TAD dzimst otra laukuma ģeniālā ideja big brain moment- KANALIZĀCIJAS AKU VĀKI. Tur bija pieci. Uz četriem bija burts “B” uz viena “K”. Uz tā viena kaku vāka, kurš atradās vistuvāk bildes vietai. 200 IQ. “гост 3034-79 1986” izsvītro liekos astoņus un četrus (jo nebija jau precizēti, ka liekie ir skaitļi). Saprotam, ka esam ģēniji, bet visticamāk atgriezīsimies pēc pareizās vērtības, kad atvērsies hint poga. 🤦
Dienas gaitā vienai ir pārliecība, ka vērtība ir 💯 īstā, bet komandas čaļi apzinās reālo situāciju- cik lielam kaku vāku fanātiķim jābūt, lai brauktu 200km no Rīgas, meklētu un atrastu❗❗❗ random iekšpagalmā kaku vākus ar “B” un “K” burtiem.
Nesapratām ziņas par 🪱 un 🚃. Domājam, ka centrālei vienkārši kaut kas nav kārtībā. Jau 🦄 meklējot lādi, un iedarbojoties nelegālajam hintu tirgum- Vai mēs zinām, kas ir Dune? NOPE. Tāpēc 🦐 papildus iedotajam hintam pat ierunā īsu sižeta atstāstu. NOP, šis bez hinta mums nekādi. Bez variantiem.
Ar vietējo iezemieti no Grūbām ielecam tramvajā. Shout-outs foršajai tramvaja vadītājai, kura ļauj braukt pa 🐰, jau zina ka mums tā orientēšanās, citas meitenes jau iepriekš esot meklējušas, bet neko neatrada. Pieturu vēlāk gatavojos pirkt biļeti, jo tas ir loģiskākais punkta veids, bet viena tiek atrasta uz grīdas. Jā skaidrs. Nākamajā pieturā, apstādinot tramvaju, pie mums pat pienāk vadītāja un interesējas ko tad pārējiem 🪱🚃 būs jāatrod.

GLĀBJOT IENAIDNIEKU RAIENU

Ko tik mēs neredzējām...Raienu neredzējām, brāļus neredzējām, to ka uz salas ir vēl pāris forti neredzējam, ūdeni fortā ceļā pie Raiena neredzējām🥶🦶 Kā jau vairums komandu arī mēs nodevāmies vispareizākajai Caurvēja FTF stratēģijai- nepareizo fortu kemēšanai līdz nemaņai, bet uz īstās salas apejot riņķī vienam paguram, atmest ar roku un braukt tālāk uz kādu no nākamajiem #345 fortiem ciemā. Kopā ar vēl pussimts cilvēkiem izgājām Centrāles intensīvo 16 stundu kursu “Šis un tas par Liepājas fortiem”, Liepājas gidi tagad var nervorzi pīpāt aiz stūra- mēs zinām visus. Ziemeļ-vec-rietum-vidēj-austrum-redān-dienvid-karost-jaunie-zaļie-grinvalt-beberliņ-narko forti tika izbraukāti, dažbrīd (līdzīgi kā sastaptajiem narkotiķiem dienvidu fortos), nesaprotot, kur tobrīd atrodies. Un kartē atrodod jaunu fortu bija jātaisa komandas apspriede - vai mēs domājam, ka tur jau esam bijuši vai vēl nē.

LĀDE

Lādēs mīkla arī skaidra, un otro reizi jau braucam uz Beberliņiem. Saules Dievs atrasts, cilvēku bariņš arī. Un tad mēs bez ielūguma ielauzāmies rūķu mājā. :)
🍪 Centrālei par LĀDI- perfekti noformēta. 🤶 pat puķupods piešķirts. ❤️

P.S. Gribas jau kādu reizi beidzot uzvarēt, varbūt jāatgriežas uz Latgales pusi un jāsazīmē jauns posms Daugavpilī?⚜️ Aizkrauklē arī laba vieta…🐦‍⬛

P.S.S. Varbūt #7nieka podkāstu no Centrāles par laukuma izlikšanu, mīklām un citām backstage fīčām(ar FTF komandas pārstāvjiem)😮🎵🎵🎵

A “Kas ar rītdienu, vai brauksim?”
B Garnele detonē: “Man būs jāstrādā”
C Garnele pilots atrodoties 3.valsts lidostā ar atlikušajām 17min bezmaksas interneta: “Būšu vakarā mājās tad ziņošu”

vakars..

C “esmu mājās, izskatās esam divAS, bez tīģera menedžera. būs grūti. ko darīs ja kaut kur jālien?”
A “līdīsi tu”
C “labi, taisīsim bāzes vietu pie X grobiņas karalistē, paņemsim viņu arī līdzi un izmantosim kā gps, jo neko citu tur nevar gaidīt”

ftf rīts..

A “kā izskatās, B, varbūt sagāja ar darbiem un tiksi?”
B “izskatās, ka nē, bet varbūt jā” (šī cerība vēlāk nomirst.. esam 2)
C “vispār mājasdarbu tad vajadzētu izpildīt”
Paralēli garnele C ziņo X par bāzes vietas veidošanu grobiņas karalistē un stāda priekšā faktu, ka būs jāpiedalās. X pat nenojauš un necenšās saprast, kas viņu sagaida.

20:11 Starts ceļojumam uz vēju izpūsto pilsētu.
23:05 Ierašanās grobiņas bāzē, kur priekšā jau slejas uzklāts galds.
23:30 aktīvi organismā uzņemot siera salātu groziņus, tiek sniegtas instrukcijas X par to, kas sagaidāms. X vieglā šokā, sola censties…kaut ko saprast.
00:00 mīklas vaļā, pirmajās 15min krīt lokācijas trīs mīklām, par ko lepni un skaļi tiek paziņots attālinātā garneļu ofisa čatā. not bad.. A un C turpina domāt, ka X vietējā izmantošana ir baigais trumpis.
attālinātā ofisa menedžmenta nodaļa veic nepieciešamās darbības kontaktu un līgumu slēgšanā ar citām komandām, jo garneles sadarbībai šodien ir atvērtas kā grāmata, kas nav lasīta 3 mēnešus un sakrājusi putekļus stāvot uz plaukta..(tas vēlāk arī rezultējas abpusēji izdevīgos darījumos).
turpmāko pusotru stundu salasās kaut kādi varianti un versijas vēl 2 mīklām.
2:00 jābrauc ielās. Braucam.

1. Piķis nav problēma. “Braucam tepat uz lidostas galu, tur pie ezera izskatās tāda vietiņa varētu būt un tie, kas te lidinās AirBaltic pilotu akadēmijā, tiem točna piķis nav problēma.” Meklējot konkrēto lokāciju iebraucam mērcē. ar japāņu senseju izbraukājam dārziņus, tomātus un burkānus, apmetam ap kāju, atrodam iecerēto vietu, nekāpjot ārā, pametam šo vietu. nav.

2. Piemirstā uzvaras diena. “Tie ir ziemeļu forti, bez variantiem”. Ierodoties piejūrā, no pareizā ceļa pretī izbrauc 7.elements. “Tā ir laba zīme, tad jau būs”. Lecam ārā no mašīnas, sākam ķemmēt īsto mīklas vietu, bet pareizajā tunelī neielienam.
A “Klau, te tāda tuneļa nav”,
B “Labi, netērējam laiku braucam uz ziemeļu molu pēc Caurvēja paņemtiem”
X “Jā, tās zīmes te visur i, un tas toč i veikbordists, un tur cilvēk veiko”
Turpmākās 10min ceļā garneles iezemietei X skaidro ar ko atškiras veikbords un vindsērfings. X iespējams saprata..

3. Caurvēja paņemtie. Ierodamies pie zmola, tālumā vien makšķernieku lampiņas. Sekojot iezemietei nonākam līdz vietai, kurā “vajadzētu būt”, bet nav. Attālinātā ofisa iesūtītais variants par ezera laipu tiek vilkts ārā no atvilknes un garneļu pirmdzimtās beidzot saņem apgaismību par iezemieša trumpja krišanu. Braucam uz laipu, ātri vien saprotam, ka vieta īstā. Neglīto blociņu arī atrodam, tomēr drūmā pēcgarša, kas palikusi pēc iepriekšēju punktu ķemmēšanas ir aizmiglojusi acis. Garnele pilots pat pamanās akrobātiski izlīst cauri uz patrepi, tieši pa TO caurumu un neredzēt ciparu. Kādu stundu meklējam ko pamatīgi noslēptu, jo tagad jau nevar būt, ka būs tik vienkārši. Pie apvāršņa parādās vēl kāda komanda, saprotam, jāslēdz iekšā incognito mode un garnele pilots metot kaunu pie malas, lec ārpus rāmja un ejot pa perimetru no apakšas arī ierauga īsto vietu.

Skaisti, ir 1/7 un tūlīt jau saule pie horizonta.

Nolemjam atgriesties ziemeļu fortos, šoreiz nedaudz vairāk uz ziemeļiem uz bateriju Nr.1. Vairākas komandas vandās apkārt pētot dažādas fosilijas betona blokos, bet tas nerezultējas ne kamā. Sākam pētīt instagramu un uzduramies reelam ar īsto vietu, sekojot laika līnijai saprotam par naktī pieļauto kļūdu. Nedaudz izmisušas un cerību norakstītas atgriežamies pie pareizās lokācijas, pēc brīža ierodas vēl viena komanda. Nesteidzīgi pētam fosilijas, nav vairs kapacitātes uzlikt pat lukturus lādēties, tik ļoti negribas nakti sagaidīt. Perifērā redzē pazib kāds augstu stājs, burtiski izlidojam no viena no kambariem, nice move, garnelēm divreiz nav jādomā kas tur darās. Done.

Saule jau pilnā sparā ražo D vitamīnu, dodamies uz slaveno Aļģimantu. Attālināis ofiss ir savilcis visas analoģijas ar Dune un ir izveidojušās vairākas ticamas versijas par vērtības atrašanu.
Piegājiens nr.1. Ierodamies un saprotam, ka vieta ir publiska un nevaram iet hakuna matatā un sākt ložņāt pa visiem caurumiem un kokiem. Slepenā aģenta modā ļoti diskrēti, cik vien iespējams netīrā apģērbā un šļopkās ar zeķēm, izstaigājam perimetru. Pēc diviem apļiem ap māju nolemjam ieslēgt battery saving mode un apdomāties sēžot mašīnā. Kamēr diskutējam par iespējamiem variantiem, mūsu uzmanību piesaista kāda labi maskējusies jaunā māmiņa, kas ar retiņiem riņķo pa tajā dienā, iespējams, slavenāko pagalmu. Protams, garneļu intiuīcija ir trenēta, un pēc brīža jau arī pārmijam pāris vārdus ar Grūbu komandas labi maskēto komandas pārstāvi.
Ko darīt ar Aļģimantu tā arī neizdomājam, dodamies pārbaudīt versijas Raienam.

Redanā rubaku tusiņš – šajā dienas laikā tas nenozīmē, ka vieta ir īstā, tas nozīmē, ka šīs komandas ir tikpat izmisušas kā mēs. Ātrs skrējiens caur čūsku pārņemto zālieienu, braucam prom..nezinām vel kur. Pa to laiku, saņemam sadarbības partneru bezmaksas mājienu par Piķi!, nice, braucam.

Pat nemanot lādes mīkla ir vērusies vaļā. Garneles lemj iedarbināt sadarbības mehānismu un saņem no parneriem vēl vienu mājienu par to kur jāpieņem dzemdības.
Pareizā komunikācija, 5min un 2 mīklas. Esam atkal zirgā.

Ceļā uz piķi, garnele pilots pamana norādi uz vidus fortu un raujot roķeni, lemj pārbaudīt. Izskāpjam no mašīnas – 5min paskatamies, “bet internetā bija rakstīts, ka vienīgā īstā kara darbība notika tikai un VIENĪGI redanā, šis nebūs”, noairējam īsto versiju bez jebkādiem sirdsapziņas pārmetumiem.

4. Piķis nav problēma. Park & Grab.

Aļģimants piegājiens Nr.2, ierodamies ar mērķi pārbaudīt tramvaja pieturu jo Lisan Al Ghaib Dune gaida tārpu, kas te analoģiski ir tramvajs (paŗsteidzošā kārtā šī ideja nāca no iezemieša X) un tad varētu būt kaut kas tur. Pieturā nekā nav, esam izpētījuši arī biļetes internetā, kuru dizains nesakrīt ar tām, kas ir realitātē. Jābrauc ar tramvaju, bet ir svētku diena un jāgaida. Netērējam laiku – šo pametīsim sabiedrotajiem, lai izdara mūsu vietā. ..kas tā arī notika 😊

Turpmākās stundas pārķemmējam visus dienvidu fortus, vēl kaut kādus fortus un bunkurus meklējot Raienu. Pa to laiku sabiedrotie ir atrisinājuši Aļģimanta mistēriju un Garneles gavilē.

5. Laiks tad braukt pieņemt dzemdības. Piestājam, novērtējam situāciju, ok garnele C ir vienīgais variants. Iekša ar kājām pa priekšu, punkts ātri un nesāpīgi, ārā, kā jau kārtīgās dzemdībās ar galvu pa priekšu.

Lāde ir kritusi, raujam vaļā hintus. Diskusijas senseja salonā ir nokritušas 5 gadīgu bērnu līmenī, tikko pateiktais aizmirstās 3 sekundēs.

Tēvoča nags ātri un nesāpīgi.

Raienu pārķemmējam kopā ar 7.elementu, protams, viņi atrod, notinās, un garnelēm sākas klaustrofobija, isolafobija, tafefobija, sciofobija un fobirafobija. Gribās ļot mājās, bet raudāt vēl negribās, tāpēc lūdzam palīdzību tam pašam elementam.

Lāde. Atkal tiekamies. Garnele ielien tunelī, kas ir tieši tuksneša vidū: “Te kāds ir racies”, 7.elements atrunā, jābūt taču logotipam. Garnele tik tālu pat nespēja aizdomāties jo atkal ir agriezusies 5 gadnieka līmenī. Tā turpinam klīst pa tusknesi, taču neliek mierā doma par strupceļu, jāiet pārbaudīt, un labi, ka tā..viss pārējais jau skaisti.

Paldies sadarbības partneriem un attālinātajam ofisam. Ļoti priecājamies, ka 2.reiz Liepājā jāatgriežas nebūs 😊

Šoreiz tāda sajūta, ka nekas neritēja pareizajā virzienā. Visi zemajā startā, lai izbrauktu no Rīgas, taču mašīna izvēlās taisīt elektro disko un pasūtīt mūs 3 mājas tālāk. Pēdējās stundas paiet sazīmējot vēl vienu transportu, lai visi rubaki varētu aizbraukt ekskursijā uz Liepāju.
Vienmēr esam teikuši, ka Liepāja ir ārzemēs, jo nu velns parāvis 3h braukt no Rīgas + mums ir vēl viens cilvēks, kas brauc no Valmieras. Bet bez visa sākuma, sajūtas ir fantastiskas, visi ir azarta pilni, esam nobāzējušies pie komandas biedrenes netālu no Liepājas un galdā tiek likta kūpināta vistiņa 😍

#TĒVOČA NAGA MIDZENIS - lauvas varētu apzīmēt vienkārši lielus dzīvniekus, skatītāji bez galvām ir vistas un vistas ir putni un ir vieta kur ir gan putnu vērotava, gan govis smuki ganās - Vītiņu pļavas pie Liepājas ezera. Viss saliekas kopā, nu tā vismaz liekas ja. Un par nagu? Nez tā vieta kartē varētu mosk atgādināt nagu, nesmejieties.
#PIĶIS NAV PROBLĒMA - kā to meiteni beidzot dabūt sev - randiņš. Randiņā iet nelielā pārgājienā. Nolemjam ka tas ir ezeru laipas putnu vērošanas tornis.
#CAURVĒJA PAŅEMTIEM - gan jau kaut kur arī pie Liepājas ezera, bet varbūt tomēr pie kanāla ir šis, par cik nesenkā tieši piemineklis nojaukts.
#MAMMU DZEMDĒ MANI ATPAKAĻ - vieta, kur visi iedomājās, ka būs punkts, bet ir iebraukt aizliegts zīme - austrumu forts.
#PIEMIRSTĀ UZVARAS DIENA - ziemeļu forti, viss skaidrs
#LISAIS AĻĢIMANTS - krūmu iela vai ķempes iela, atradīsim māju un to betonu - tad punkts būs zem tā.
#GLĀBJOT IERINDNIEKU RAIENU - filma pirms laukuma noskatīta. Redāns vai Klaviera forts. Vēl ideja par vidus fortu, bet lai tas paliek beidzamais.

Nuuu viss tā diezgan skaisti izskatās ne? Visi super priecīgi, kustam ārā jau 1:30. Wawawiwa, kas par pārliecību…

#GLĀBJOT IERINDNIEKU RAIENU
Apmeklējām kuplu skaitu ar vietām pie šīs mīklas. Pirmais protams ir Redāns. Izstaigājam teritoriju un nonākam pie secinājuma, ka jābrauc tālāk. Neliela vilšanās, bet nu oh well, ir taču vēl vietas ko apmeklēt un vēl ir nakts.
Klaviera fortos atrodam nu gandrīz identisku vietu kā bildē. Nonākam pie secinājuma ka arhitektūra noteikti visos fortos ir vienāda un par cik šitajos Raiens nav, atradīsim citos fortos.
Vidus fortos izstaigājam teritoriju no vienas puses uz otru. Ielienam vietās ko redzam. Ko neredzam - tur tik lampiņu uzspīdinām (KĻŪDA). Atrodam arī super vietu kur divos stāvos ir forti. Nofilmējam, papriecājamies, bet protams, iekšā nelienam (KĻŪDA).
Pabijām arī citās frontes līnijas vietās un domājām tad par karostas apmeklēšanu. Atrodam, ka tur ir bungurs un braucām meklēt raienu uz pamesto bunkuru pie jūras (jā tieši to pašu, kur bija tēvoča nags). Piegājām pie bunkura, sapratām, ka nav tas pats, kas bildē un gājām atpakaļ uz mašīnu (KĻŪDA). Protams, beigās pilnā komandas sastāvā tika izķemmēti vidus forti.

Doma bija braukt pēc #PIĶIS NAV PROBLĒMA, attapāmies pie #CAURVĒJA PAŅEMTIEM un ar punktu pēc 3min. Neliels smadzeņu pirdiens un vācām atkal idejas par piķi.

#PIEMIRSTĀ UZVARAS DIENA gandrīz park&grab jebšu pirmais bija nevīžīgs skatiens.

#LISAIS ALĢIMANTS pirmaja reizē notiek kārtīga mājas apsaimniekošana. Pētam tālāk bildi un domājam par tiem diviem cirvjiem rokās. Vai jāskatās kokos? Komandas biedrs stāsta, ka viņam tas atgādina tikko redzēto Dune. Taaaa - lisais alģimants = Lisan Al Gaīb. Tuksneša klaidonis. Lai slavēti cilvēki, kas ir redzējuši to filmu. Izpīpējam ka lielā slieka filmā ir tramvajs. Tramvajs tiek izbraukts pa zaķi, jo kurš bomzis gan pirks biļeti. Izpētīta Liepājas ainava, bet skaidrs vairs nav nekas. Notiek nākamo komandas biedru izbraukšana ar tramvaju, taču šie nav tik drosmīgi, lai brauktu pa zaķi, tāpēc nopērkam biļetes. Vēl joprojām tiek vērota Liepājas ainava un, protams, arī reklāmas digitālajos ekrānos (“Ekrāni tak ir visos tramvajos, ne? A mozh kāds Easter egg tur redzams?”), un nu jau no bezmiega tramvajā visi sāk kaklus locīt. Katram kabatā nu jau ir pa pārim biļešu un beidzot uz tām ieraugam to bultiņu ko vajadzēja atrast. Cipari = biļete. Skaisti, ka tas vazāja mūs aiz deguna NESKAITĀMAS stundas.

#MAMMU DZEMDĒ MANI ATPAKAĻ sapratām, ka austrumu fortos iekšā nelauzīsies. Līdzīgas ēkas saprotam ka ir arī stadionā “Olimpija”. Stadionā ir zīme, viss super, tikai visas ēkas aizmurētas, izņemot vienu, kurā vietējais liepājnieks izmitinās un saldi krāc. Te mums nāca palīgā hints par riņķi, bet smadzene dejoja tādu riņķa deju, ka domas uz turieni nedavilka uzreiz. Šo savācām, kā pēdējo punktu.

#PIĶIS NAV PROBLĒMA brauciens gar Liepājas ezeru līdz nonākam vietā, kur drausmīgs ceļš sākās, līdz ar to uzliekam šo uz “gan jau nebūs” un braucam prom (KĻŪDA). “Komandā 7 cilvēki un neviens neiedomājās iegooglēt par Ausekli” - Tas vienkārši ir komandas gars! Protams, pēc tam skaidrs ka vieta bija īstā, pabraukti 300m uz priekšu no vietas, kuru iepriekš atstājām un punkts rokā.

#TĒVOČA NAGA MIDZENIS
Protams, ka tika apmeklētas Vītiņu pļavas, lai pārliecinātos, ka nebūs un ar tīru sirdsapziņu var braukt tālāk…
Kad atver hintu un saproti, ka tur jau biji, kad meklēji Raienu - O_o (viena acs raustās)
Nu jau brauciens bija vairāku mašīnu pavadībā, kur viens pēc otra aiziet līdz bunkura galam un dodas atpakaļ.

#LĀDE izstaigājām tuksnesi. Jau domājām rakties tuneļa galā, bet citi mūs atrunāja. Meklējām citu strupceļu un nonācām pie atbildes. Izcila lādes iekārtošana! Jameson un balzāmiņa šotiņš bija tas kas nepieciešams, paldies! Atstājām arī mūsu latgalīti, cienājaties!
Prieks par kārtējo laukumu un iespēju paceļot emociju līkločos. Šajā laukumā gan pārkāpām komandas fuckupu normu un uzstādījām rekordu. Gatavi nākamajam 🫡
Bildē kārtējais foto uzņēmums kad aizbraucām uz pareizām vietām, bet nepareizajām mīklām - paskat cik laimīgi un nenojaušam ka tur ir punkts 🥰

Velna Raiens nobāzējies Roņu ielā. Ja aprakstā nav minēts laukuma rādiuss, tad jābūt noteikti tikai pilsētai un kur nu vēl tuvāk atrasties Moliem. Tur noteikti būs kāds punkts, vai ne!
Ap 2 naktī esam gatavi doties laukumā ar pāris pārliecinošiem punktiem un dažiem minējumiem. Go Go!

Sākam ar Caurvēju. Pastaiga pa pludmali, neviena nav esam pirmie. Nopriecājamies, bet neko neatrodam pie Liepājas blociņa. Liekas dīvaini, viss taču atbilst! Lai gan neliek mieru pārlieku publiskā vieta - kā šo punktu plānots paņemt dienā nepievēršot sev uzmanību !?Okay, atgriezīsimies vēlāk.
Dodamies pie Lisā uz pagalmu. Priekšā jau gaismu disene. Sākumā novērtējam situāciju un tad izmetam loku pa pagalmu. Visās malās gaismu kūļi un ir jūtams izmisums - liekas ļoti nereāli ka punkts ir šeit. Lemjam atgriezties vēlāk.
Tālāk ceļš ved uz Vidus fortiem. Neviena auto nav priekšā. Tumsas aizsegā dodamies uz D pusi. Izložņājam daļu no forta, bildes vietu neredzam. Veltām vēl mirkli pārdomām un saprotam ka šeit nebūs, jo nekur nevar tikt dziļāk. Dodamies uz Z pusi. Izložņājam visus caurumus un arī bildes vietu neredzam. Intuīcija saka ka ir šeit jābūt!!! Ap 4 metam mieru un dodamies uz Ziemeļu fortiem. Priekšā jau pāris auto, apsveicināmies ar kolēģiem un metamies iekšā. Izložņāti visi stūri bet bildes vieta rokā nedodas. Pēc 30min atkāpjamies un pārbaudām Caurvēja paņemtie pie Holokausta pieminekļa. Pierakstu blociņš ir, bet neko vajadzīgu neizdodas saskatīt. Ap 5 atgriežamies Roņu ielā - besis un vajag power nap.
Otrajā piegājienā - vēlreiz veltām laiku Liepājas burtu apskatei - nav šis noteikti nav īstais pierakstu blociņš. Aizbraucam līdz Lisajam - daudz nekas nav mainījies šeit... pilns ar rubakiem, kuru rindas papildina pāris bērni rotaļu laukumā un dažas Ļudas no logiem lūr..
Rodas ideja par ezera laipu - saskatām pazīstamu zīmi un pierakstu blociņš arī tāds nesmuks. 12:50 1/7. Not grate, not terrible.
Apciemojam Zirgu salu un secinām ka te nekā nav. Dodamies uz apakšējiem ziemeļu fortiem - hit & run. Pulkstens 14 un mums ir 2/7. Pašiem prieks esam uz viļņa - bet to ļoti ātri nogrāva 7nieka restartēšana, jo saprotam ka lādes mīkla jau vaļā 2h.
Pārbaudām Naga versiju pie Lidostas, kur neko vērtīgu neatrodam un te jau lāde kritusi. Saliekam maršrutu pārājiem punktiem un dodamies ceļā. Atlikušie punkti hit & run, izņemot Tramvaju. Šī mīkla lika sajusties tiešām stulbiem. Paldies komandai x kura palīdzēja ar papildus hintu!
Lādei superīgs noformējums!
Paldies par sagādātajām sajūtām un apēsto bezcerību.

XO XO
Velna Raiens x .DE x ДУБЛИs

Viss bija ideāli, daudz aplamu minējumu, daudz meklēts nepareizajās vietās, nostaigāti 33 000 soļi , beigās jau atrastas pareizās vietas un cipari.
Sākām ar Liso Aļiģimantu, kas bija vistuvākais un likās, ka būs vienkārši. Naktī piebraucām, pāris komandas jau bija priekšā. Pēc dažām minūtēm vienam no mums radās ģeniāla ideja. Ir, varam braukt, viss skaidrs! Tajā vietā, kas redzama bildē ir kaut kādas puķes sastādītas, cipara formā kā 81. Nu ir, reāli kā 81! Šaubīgi gan, ka tās izskatījās stādītas pirms pāris gadiem, bet nevar jau būt, ka tāpat vien cipara formā! Braucam tālāk , Liepājas ezers , bet ne pareizajā vietā un tā turpmākās stundas pagāja pārmeklējot ezera krastu, visus fortus, kur vien varēja piekļūt, zīme par vēju arī pie jūras tika meklēta. Tad pēcpusdienā sanāca tehniskā pauze un pēc tam jau uzjundīja šaubas par Aļģimantu un vecajām puķēm. Braucām vēlreiz un tad jau ar hintu bija skaidrs, ka jāpēta tramvaja biļete. Viena pietura nobraukta un viss skaidrs. Bez hinta ar šo netiktu galā. Pie lādes tikām tuvāk vakaram, tur ar ne uzreiz pareizo strupceļu atradām, pārmeklēts tika gana daudz. Baigi mīklainās mīklas šoreiz. Caurvēju izbaudījām, forti laikam sapņos rādīsies. Gaidām nākamo laukumu, paldies !

Pēc mīklu apraksta nekad nav iespējams pateikt, kādu sviestu mēs paši radām laukumā…

Tā kā vienam no rubakiem maijs ir komandējumu mēnesis, tad vienīgais normālais logs rubas laukuma apmeklējumam izskatās trīs maija sākuma brīvdienas uz valsts svētkiem. Ātri vien tiek izlemts braukt piektdienas pēcpusdienā ar divām naktīm nakšņošanu viesnīcā pie Liepājas ezera, tāpēc izmantojam atlaides kodu viesnīcai un neilgi pirms rubas iepērkam Aizputes vīna darītavas gardo ninni apmazgāt uzvaru vai slīcināt neveiksmes bēdas. Laukumā dodamies uz pāris dienām mums netipiski ātri, mīklu minēšanai veltot vien pirmo (un maķenīt otro) rubas dienu.

Pēc fantastiskā Gaujas stāsta Caurvējš šķiet tāds liess, taču pirmajā dienā tā arī netiekam galā ar Mammas mīklu (trešajā dienā gan paveicās to atminēt), vēl divas ir tricky minējumi (var teikt, ka nav atminētas) - ar šādu bagāžu laikam būs jādodas laukumā.

Tēvoča Naga midzenis. Teksts, tās ausis bildē un it kā caurums fonā mums liek domāt par “Lauvas sirds” dzīvnieku patversmi, caurumu vairāk sasaistot ar laternu gaismu nekā caurumu tunelī. Kaut arī pats fotogrāfs pēc aizraušanās, īsti nevaru saprast, kā tos ķiņķēziņus pie ausīm var dabūt gatavus. Nospriežam, ka varētu būt meklēšanas vieta kaut kur Vidus fortā, kas turpat netālu ir. Kaut gan sajūta tāda, ka mīkla tomēr nav atminēta…

Piķis nav problēma. Pēc bildes izskatās ka Liepājas ezera krasts, bet kur? No Grobiņas puses bilžu nav, satelīts rāda niedres gar krastu, taču no tās puses nav īsti meža joslas fonā - Liepājas galā ir mājas. Pats stāsts arī kaut ko atgādina (deviņdesmito gadu sākuma komercfirmas “Auseklītis” epopeju) - velk uz Liepājas Metalurga dalīšanu. Arī pati skata vieta izskatās kā no ezera ieloka pie metalurģijas fabrīķa. Varētu būt no Zirgu salas strēles gala kreisajā pusē pie LM, bet varētu būt arī no LM puses, kur caur Meldru ielu iebraukšana līdz pašam fabrīķim. Tiesa gan, kartēs ir tāds kā sargpostenis tajā pusē - nez vai izdosies cauri tikt. Ar kājām iet nav aršana, tāpēc vairāk šķiet, ka piekļuve varētu būt no Zirgu salas, kaut arī zīme ar aizliegumu ķēzīties nekur nav.

Caurvēja paņemtiem. Pati zīme izskatās pēc tās, kas pie putnu vērošanas torņa netālu no viesnīcas (mums senās Liepājas apmeklējuma bildēs tāda ir, tiesa, mazliet taisnāka). Ja jaka lidinās, tad varētu būt kaut kas niedrēs, tornī vai uz kilometru garās laipas. Būs ilgi un dikti jāpēta. Jūras piekraste tiek atmesta kā nederīga.

Mammu, dzemdē mani atpakaļ. Pieķeramies norādei par picu un polārmaizi, tāpēc drīz tiek sazīmēts Cirkulis un Čilli pica vienuviet, lai pēcāk bezcerīgi pētītu Raiņa parku. Šo mīklu minam kā pēdējo, tāpēc pirmās dienas vakarā neko jēdzīgu vairs sazīmēt nevaram - mīklas teksts īsti nepalīdz, pusapaļas, apaļas kontūras vajadzīgā rakursā arī nekur neredzam. Pēc mīklas nosaukuma jābūt kaut kam tādam, ko vajadzētu tūlīt pat likvidēt un dabūt vietā to, kas tur jau bijis. Kas tas ir - vvz… Talkā tiek ņemta topogrāfiskā karte, izķemmēta visa Liepāja, bet acīs nekas neiekrīt. Nākamās dienas vakarā paraujam vaļā hintu - mums tas izrādās bezjēdzīgs, jo sataisa vien lielāku bardaku meklējamo objektu klasifikācijā. Kas var būt drošākā vieta Liepājā? Bunkuri, baznīcas, cietums, policija, banka, Rožu laukums - neko sakarīgu neatrodam blakus šādiem objektiem. Kaļam mīklu kā dzeņi stiklu kamēr knābji līki - apakšā kaut kas spīzd, bet klāt netiek. Ehh, nāksies uz vietas kaut kā muļļāt - varbūt pilsētā kas acīs iekritīs… Taču nejaušām paveicas - piektdienas dienā neilgi pirms izbraukšanas vēlreiz tiek mocīta mīkla un domāts - kur tad ir tas punkts, kuru visi gaida? Paskatoties kartē pēc jau atliktajiem minējumiem sanāk vai nu Jaunliepāja-Laumas fabrīķis vai Karosta. Visticamāk, gaidītais punkts ir Karostas cietums, turpat netālu ir arī katedrāle - vajadzētu tā kā būt šajā rajonā. Tad nu vēlreiz pētot ielu krustojumu gaidītā punkta augšgalā beidzot tiek pamanīta apaļā konstrukcija ar vajadzīgo tramplīnu sānā. IR! Līkais knābis uzreiz iztaisnojas kā miets! Vien vēlāk nāk apskaidrība, ka drošā vieta bija nohintota rubas aprakstā - cietums…

Piemirstā uzvaras diena. Gan teksts, gan bilde norāda uz molam tuvajiem Ziemeļu fortiem. To apstiprina arī senās ģimenes arhīva bildes. To būt skatīt tur - Ziemeļu forti. Next…

Lisais Aļģimants. Kas tas tāds? Googlē atrodam, ka tas ir kaut kāds Aļģimants Čunka, kas dzīvo Liepājā un pēc apraksta galīgi nav piemērots mīklas tekstā minētajam, pie tam šams nezina, kas ir 7nieks. Vai tas palīdzēja? Nu, tik vien kā apstiprināt kārtējo reizi, ka jāmeklē tieši Liepājā, bet kur? Otrs rubaks atrod, ka Liepājas Kviešu ielā ir bijis kāds cits Aļģimants, kurš bijis sarūgtināts, ka kaimiņi atskaņo skaļu mūziku, bet daudzstāvenes tur blakus nav… žēl, īsi bija prieki. Kad dažādi Liepājas kapeņu stāstiņi izlasīti, bet vēlamais nav atrasts, meklēšana notiek ar māju profilu un deviņstāveņu apskati pēc bildēm, tai skaitā, ar dzeltenā cilvēciņa palīdzību. Sanāk ļoti ilgi… Taču četrās stundās ar pauzītēm uz citām mīklām beidzot otrs rubaks uziet dzeltenā labdara bildi no pareizā skatu punkta, kas tūlīt pat liek noreaģēt manai sānu redzei - laikam ir. Piezīmējam, ka tā ir Mirdzas tantes iela un urbjam tālāk citas mīklas. Pa to laiku (ap trijiem dienā) ir kritusi lāde, priecājamies par jauna spīdekļa parādīšanos rubas slavas zenītā (kaut gan nezinām, kas ir Mix&Match).

Glābjot ierindnieku Raienu. Šo mēs mēginām pildīt kā mājas darbu pirms mīklu atvēršanas. Kas, pie velna, ir Raiens - uzpeldēja daudz interesantas norādes, atradām pat kaut kādu hiphoperi, paklausījāmies šamējā “skaņdarbus”, taču izrādījās, ka tas ir viltus Raiens. Pati mīkla pēc neilgiem meklējumiem norāda (kā mums šķiet) uz Padomju pieminekļu demontāžu Liepājā - trīs tika likvidēti, tātad, Raiens ir kaut kur aizšmaucis ar tām iznīcinātāju lidmašīnām, kas Liepājas lidostā stāvēja. Pavīd traka doma brist purvājā aiz lidostas, kur ir tie lidmašīnu silueti, taču pēc iepazīšanās ar info dažādos medijos, pārliecība atrast tajos grāvjos mudīgo Raienu tuvojas nullei. Pēc aerofoto kartes spriežot, lidmašīnas vēl [it kā] lidostā stāv, tāpēc izpētei drīzāk interesanta varētu būt teritorija blakus ielā - tur kā reizi tāds kā betona cīsiņš ar caurumiem zemē iegrimis… Labi, derēs. Tur arī meklēs to Raienu.

Izbraucam tā, lai Liepājā varētu ierasties ap septiņiem vakarā un vismaz vienu punktu apskatīt pa ceļam. Doma sākumā patrenkāt Raienu pie lidostas, tad pasmelt Piķi Zirgu salā un beigās pie viesnīcas palidināties Caurvējā starp ezera niedrēm. Pēc ierašanās Liepājā pirmo braucam trenkāt nabaga Raienu uz lidostu, bet līdz “betona cīsiņam” neaizbraucam, jo nospriežam, ka karstākā vieta ir skurstenis turpat netālu bijušajā Padomju armijas bāzes teritorijā. Velti teikt, ka mudīgais Raiens te nemaz nav bijis - ne skurstenī rāpies, ne krūmos, ne grāvjos, ne kādā betona būdā slēpies, ne peļķēs ar akvalangu niris. Izstaigājam visu piekļūt iespējamo teritoriju, bet Raiena te nav. Tik vien kā lidostā maliņā stāv pāris vecās lidmašīnas un žēli pelē. Kā tad tā? Kur kļūdījāmies? Lasām mīklu vēreiz: “...tev jādodas glābt uz pašu karstāko punktu”. Vai tiešām būs mūžīgā uguns, ko slaidi izsvītrojām no saraksta? Laikam tā sanāk. Patinot filmu atpakaļ, atceramies, ka tā siena ar uguni bija Vidus fortā. Iestājas šablona lūzums - Vidus forts mums ir piezīmēts kā variants Tēvoča Naga noslēpumam, jo pie dzīvnieku patversmes nekā neatradām. Sanāk, ka viena no mīklām būs nepareizi atminēta, bet par to domās rīt.

Tālāk Zirgu salas zemes strēle pie LM. Aizbraucam, aizejam un konstatējam, ka variants ir galīgi garām - piekraste ezeram par augstu, zīmes nav, Piķa arī nav. Varbūt otrajā pusē, LM teritorijā? Tur kādi trīs čubāri tusē, izskatās pēc rubakiem… Fotoaparāts pie acs, maksimālā tuvinājuma bilde, palielinu to ķīseli… Nope, tie ir vietējie, kas no grāvja kaut ko makšķerē ārā. Intereses pēc uzlienam Zirgu salas skatu tornī, pabildēju potenciālos lokāciju krastus pilsētas pusē, ķīselis ekrānā, taču ir skaidrs, ka no ezera līdz vajadzīgajai vietai ir pārāk plata zona - nav kur to bildi uztaisīt. Atliek jūras piekrastes zona… kaut kur tur būs jāvazājas un jāmeklē. Atpakaļceļā cīnamies ar milzīgu odu mākoņiem, lēkājam un sparīgi vicināmies līdz tiekam līdz mašīnai.

Tā kā rezultāts ir 0:2 mums par sliktu, viesnīcā atkorķējam Aizputes ērkšķogu vīnu, piellilājamies un vēlā vakara krēslā dodamies trallallā prātā uz trešo punktu pie viesnīcas - Liepājas ezera putnu vērošanas torni. Gaita grīļīga, acis ne sūda nerāda, taču ceļazīme pie ezera tiek atzīta par īsto, tāpēc lēnām velkamies pa laipu un cītīgi pētām margas. No malas tas izskatās droši vien visai komiski, tāpēc laipas vidū mūs panāk tāds pats trallallā vietējo pāris, kā rezultātā aprakstīto torni sasniedzam jau melnā tumsā. Pēc cerētās vientulības te pat neož - neesam vienīgie, pie tam cilvēki nāk un iet kā iekš metro. Paspīdinām savus likturīšus, parāpojam pa grīdu, pārkarināmies pāri margām un sasmīdinām vietējos. Nav variants. Kaut žvingulis ir caurvēja aizpūsts, šitā blamēties nav prāta darbs - atnāks no rīta, tornis noteikti ir mīklā minētais netīrais blociņš. 0:3.

Nākamajā rītā sešos galīgi aizpampuši spožas saulītes pavadīti klumurojam uz torņa pusi. Uz ezera laipas mūs sagaida melnais tūkstotis nešķīstu lidoņu, tā ka nākas tiem ļoti sparīgi airēties cauri, rokas kājas pa gaisu vicinot - nu, riktīga rīta vingrošana. Atkal pētam torni - pakāpienus, margas, jumtu, baļķus, skrūves, pie reizes šausminoties par visiem draņķa knišļiem, kas uz torņa baļķiem sēž un paceļās gaisā, tiklīdz mēs pāri margām pārliecamies. Apmēram 20 minūtēs ir izstaigāts gandrīz viss tornis, kapara plāksnītes (tā mēs domājam) nekur nav. Pirmajā stāvā paskatos zem norobežoto trepju laukuma un tur zem vienas no margām ir meklētais, tiesa, ne no kapara. To pat tumsā vakar varējām atrast, ja būtu pacentušies…

Ir septiņi rītā, līdz brokastīm vēl divas stundas, tāpēc izlemjam doties Aļģimanta medībās, jo lokācija ir piecu minūšu brauciena attālumā. “Noņem pirmos astoņus un pēdējos četrus”… Fotogrāfijas vieta tiek atrasta diezgan ātri, nez, kas tas varētu būt. Bērnu laukumā ir slidkalniņš ar 13 dēlīšiem, taču matemātika uz tiem neiedarbojas. Tāpat dažviet ir 13 arkveida betona bloki, taču arī tie pret matemātiku ir imūni. Varbūt matemātikas vietā jāskatās kaut kur kāda dzīvokļa logā iekarinātā skaitlī? Atkal staigājam apkārt, skaitam, veramies logos, no tiem uz mums skatās pārsteigtie iemītnieki, kas malko rīta kafiju vai ievelk rīta dūmu. Bet arī šeit matemātika nestrādā. Mīklā Aļģimants ar kaut ko pārvietojas, tāpēc drošības labad pārbaudām arī sētas miskastes. Vērotāju ir kļuvis vairāk, nu jau rīta pastaigā izvestie suņi mums pievērš uzmanību, paliek neomulīgi… Paga! Centrāle kaut ko čatiņā rakstīja par šo vietu! Lasām - meklēt nebūs šeit… tārpā… varbūt pie vadītāja… Cirkulī… Kas, pie velna, tas ir?! Izejam atpakaļ uz ielas, garām nobrauc tramvajs… O, tas taču Aļgimants! Dodamies uz galapunktu, pētām to tramvaju no visām pusēm, vadītājs izbrīnā šķoba ģīmi, bet neko nesaka. Skaitām tam dampim riteņus, logus, meklējam ciparus, ko var atņemt - nekā nav tādā daudzumā. Tramvajs aizbrauc… Ko nu? Kamēr kasām pakaušus, atbrauc nākamais tramvajs - laikam jālien būs iekšā tajā Aļģimantā. Bet durvis ciet! Grābstāmies gar priekšējām durvīm, vadītājs dusmīgs rāda ar īkšķi uz aizmuguri. Labi, ejam uz aizmugurējām durvīm. Bet tās arī ciet un vaļā neverās! Ejam atkal uz priekšējām. Tās atverās, vadītājs dusmīgi prasa: “Ko jums vajag? Pietura ir tur, te galapunkts!” Es nesaprašanā, kā lai bez biļetes tajā tramavajā tiek iekšā. Pēkšņi prātā iešaujas ģeniāla doma. “Jūs biļetes tirgojat?” prasu. “JĀ!” skan dusmīga atbilde. “Parādīsiet vienu?” jautāju. “KO??? NĒ!!!” vadītājs nu jau ir riktīgi pikts. “Ejiet uz pieturu!” un aizver durvis. “Kas tas bija?” prasa otrs rubaks. “Priekš kam tev biļete?” Skaidroju, ka varbūt uz tās ir kaut kas virsū. Aizejam uz pieturu, paskatamies biļetes cenu un visa vēlme braukt ar tramavaju pāriet - pusotru eiriku no deguna maksāt tam rupeklim galīgi negribās. Otrs rubaks izbrīnā bola acis: “Kam tev biļeti pirkt? Rekur miskastē mētājas biļetes!” O, jā! Tā ir ideja! Fiksi izmakšķerējam no misenes biļeti, uz soliņa sēdošais onka izbrīnā knapi acis orbītās notur, un sākam to pētīt. Ja noņem pirmos astoņus un pēdējos četrus ciparus no biļetē uzdrukātā, sanāk gadskaitlis “24”, taču nav pārliecības vai tā tiešām ir. Pašaujam vaļā hintu - točna, IR! Priecīgi ielidinam biļeti atpakaļ atkritumu urnā un ejam uz mašīnu. Nabaga onka vēl ilgi lūkojas nopakaļ diviem pajoliem, mēģinot saprast, kas tas vispār bija…

Pēc sātīgām brokastīm dodamies meklēt Piemirsto uzvaras dienu. Ziemeļu forti tiek sasniegti ātri, taču ar meklēšanu gan neiet raiti. Kaut arī bildes vieta ir sazīmēta, ciparu atrast uzreiz neizdodas. Kamēr otrs rubaks pa apakšu/augšu vandās, tikmēr es lavierēju starp sagāztajiem fortifikāciju klučiem cerībā, ka man paveiksies. Neveicās ne vienam, ne otram. Pēc pusstundas sākam cītīgāk pētīt tieši bildes vietu un visu ap to. Rezultāts tikpat iespaidīgs kā sākumā. Paiet stunda un beidzot man vienā no skursteņiem, ko [it kā] otrs rubaks jau pārbaudīja, sagriežot galvu dīvainos leņķos, izdodas ieraudzīt meklēto. Nu, ko lai saka…

Tālāk pēc saraksta ilgi mocītā Mammas mīkla. Piecas minūtes un esam pie mazuta rezervuāra klāt. Liels, ar caurumu. Kamēr otrs rubaks apiet goda apli, es žūru pa caurumiņu iekšā. “Tu zini, ka šis te caurums” otrs rubaks norāda uz lielāko pie zemes “ir vienīgā ieeja tajā aplī?” WTF? Kā pie skaitļa tikt? Un tad es atceros mīklas tekstu: “Ceram, ka daļa spēlētāju |..| nav šausmīgi resni”. Pa to caurumu var izspraukties tikai otrs rubaks, kas pēc brīža piedzimst šajā kolizejā. Paiet brīdis, bet skaitļa nav. Elsdams un pūsdams spraucos pa to šķirbu arī es, uzklausot rekomendācijas ēst mazāk visādas garšīgas lietas. Esam abi divi piedzimuši šajā dīvainajā vietā, un drīz skaitlis ir rokā. Otrs rubaks piedzimst atpakaļ. Es paskatos, pakasu pakausi, “Nu, nē - nafiq!” un ar ieskrējienu metos pāri kolizeja bortam - ātri un sāpīgi (izrādās, šams baigi augsts iraid).

Tālāk pēc plāna atkal jāmedī fiksais Raiens - esam sazīmējuši, ka tagad šams slēpjas Vecajā (Vidus) fortā. Bet par Tēvoci Nagu mums ir radusies jauna teorija - vizinoties pa pilsētu, esam redzējuši nu jau pietiekami daudz kantainu un apaļu kaķīšu grafiti feisus, lai to neuzskatītu par likumsakarību. Kaut kur būs būt šim midzenim, ne “Lauvas sirds” dzīvnieku patversmē (bet par to domāsim vēlāk). Vidus fortā pie karstās vietas tusē kāda ģimene, tāpēc izlemejam iet kaut kur pa labi, tālāk no viņiem, lai mazāka uzmanība. Sākumā izskatās, ka nav iespējas kaut kur ielīst baltās pazemes sienas apskatīt, taču drīz vien otrs rubaks pazūd vienā caurumā starp betona klučiem, bet es otrā. Izrādās, ka te ir riktīgas katakombas ar pazemes ejām! Kamēr otrs rubaks atvelkās līdz manam caurumam, es jau esmu paspējis pārlāčot pāri kādai pa labi no ieejas esošai peļķei un, uz dubļaina paugura stāvot, ar izbrīnu pats sev sazīmēju plastmasas plāksnīti ar BK logo, vienīgi… kaut kas nav īsti kā vajag. Tā plāksnīte tāda riktīgi notašķīta ar dubļiem, ciparu pat neredz (pēc notīrīšanas izrādās 12), stiprinājuma striķi arī tādi paseni šķiet - vai tiešām šis būs [tāds labi piemirsts] Raiens? Pāri peļķei sabļaujos ar otru rubaku - šaubas, netīcība arī viņai. Varbūt Tēvocis Nags šeit noslēpies? Paskatos apkārt, taču neko līdzīgu mīklas bildei neredzu. Hmm, dīvaini gan… Divatā sākam ložņāt pa gaiteņiem, rāpties pāri zemes nogruvumiem, bāzt degunus visās šķirbās līdz vienā brīdī izdodās uziet kādu palielāku telpu, kas varētu būt intensīvākas izpētes vērta. Abi nolecam uz dubļainās zemes, es iegriežos uzreiz pa kreisi nišā, otrs rubaks kapitulē pie padziļas peļķes kaut kur pa labi. Pagriežu lukturīti vairāk pa kreisi - IR! Svaigi pūsts skaitlis. Šis laikam būs tas pazudušais Raiens.

Atpakaļceļā uz mašīnu, spriežam, vai tas “12” ir Tēvocis Nags vai nē. Gribētos, lai ir, taču viss norāda, ka tomēr nav. Atceramies, ka pirmajā minēšanas dienā bijām sazīmējuši kaut kādu angāru pie jūras, kur viena bilde lika man ļoti satraukties - pārāk līdzīga izskatījās pēc bildēšanas rakstura mīklas bildei. Bet toreiz uzvarēja dzīvnieku patversmes versija. Izlemjam aizbraukt apskatīties - tāpat jau nav citu variantu. Pa ceļam atkal vērojam dažādu grafiti “nocirstās galvas”, kas tikai apstiprina šīs versijas pareizību. Nonākuši galapunktā, pēc nafigācijas direktīvas nirstam tuvējos krūmos… un atrodam vien pauguru ieskautu caurumu zemē. Tad vēl vienu… vēl vienu… Kur angārs? Apkārt viens vienīgs mežs! Vai tiešām kļūdījušies esam? Ejot pa taciņu, pašauju vaļā hintu un pēc pusminūtes, pakausi kasīdams, nostājos angāra priekšā. Grrrr! Lohs! Izejam tai būdai cauri, otrā pusē kārtējais grafiti - būs īstais. Pēc neilga brīža skaitlis rokā.

Tālāk gan sanāk dienas lielākais fail. Piķi kopš vakardienas detektējam Liepājas pludmalē, tāpēc dodamies turp. Bet nav skaidrs, kur īsti meklēt - baigā kilometrāža jānostaigā. Pašaujam vaļā hintu. Saule, pērkons, Liepāja… Otrs rubaks saka, ka tas ir pie pludmales uzraksta “Liepāja”, kas tuvāk Dienvidu molam, savukārt, es uzstāju, ka tā ir Pērkone, aiz Nūdistu pludmales. Uzvar otra rubaka versija, tāpēc no parkinga plača dodamies pludmalē un sparīgi soļojam Dienvidu mola virzienā, ik pa brīdim iebāžot degunu aizvēja kāpās, kur līdz ar pērno zāli guļ spiedzoši sauļotāji, daži kā nūdistu pludmalē. Pie “Liepājas” uzraksta, protams, neko neatrodam, tāpēc es vēlreiz uzsveru, ka mana taisnība galvenā un jāiet ir uz otru pusi. Ar mašīnu nebrauks, aizies tāpat - kājas taču loterijā vinnētas, jā? Atpakaļceļu līdz parkingam noejam pa gājēju celiņu, pēc tam nirstam mežā ar spontāniem kāpu apmeklējumiem, kur mīdāmies teju vai pa sauļotāju galvām pērnās zāles un sranās misenes zīmes meklējumos. Tie atbild ar spiegšanu, kliegšanu, daži atļaujas ar smiltīm mētāties… Kaut kur ap Nūdistu pludmali nomirst mūsu kājas. Pavisam. Iestājās bēda, panīkums, pat nesenais kafijas dopings caurvējo mākoņos. Nolēmjam izmēģināt laimi rubas čatiņā - a ja nu kāds atsaucās? Tā kāpu strēle nu jau nebeidzama izskatās, zāle visa vienāda (nodedzināt to!!!), zīmju nav, atpūtnieki tādi nervozi šķiet. Atsaucās divi rubaki, no kuriem viens kļūst par mūsu sargeņģeli līdz pat lādei (ij rociņu paturēja, ij nošļukušās bikses pasargāja - īpašā pateicība šīs komandas labdariem apraksta beigās). Kā izrādās, esam ne tur, domājām ne tā. Nāk skaidrojums par Ausekli. Bļa, saules paneļi! Fiksi līdz mašīnai, sprints līdz viesnīcai, dators, Google Maps, reboot un nesamies jau uz saules paneļu lokāciju. IR! Pašā dubļainās plantācijas galā atrodam meklēto - lāde vaļā! Paldies kolēgas, ka palīdzējāt ar hintiem!

Pirms lādes meklēšanas izlemjam paēst vakariņas un mierīgā gaisotnē paminēt mīklu. Vēl gaidot pasūtīto ņammu, štukoju par frāzi “Pilsētiņa uz pulvera mucas”. Tā kā zinu, no kā šaujampulveri ražo, šis ir samērā vienkārši - prātā nāk Piroksilīna pilsētiņa, ko otrs rubaks bija skatījies iekš Youtube. Sarežģītāk ir sazīmēt, kur tas ir. Apjautājos viesmīlei par šo lokāciju, taču saņemu izbrīnā paceltas uzacis un lakonisku “nezinu”. Taču tas nav šķērslis - Google palīdz atrast Laboratorijas ielu samērā ātri. Kamēr pētu karti, atnes ņammu, tāpēc fiksi iebakstu kartē punktu “strupceļā”, tobiš, “tas būs šeit”, nepamanot, ka karte ir mazliet nobīdījusies un punkts jau nozīmē “lohi brauc tur”. Pēc vakariņām sajūtot finiša garšu mutē, vēja spārniem traucamies uz “šeit” (TUR!) un izbrīnā konstatējam, ka gala lokācija ir kaut kādi bebru purvi ar tukšu laukumu, kur smilšu vietā ir tikai pelni. Kā tā? “Kas varēja noiet greizi?” Jātiek ārā no šīs vietas, taču šajos purvos nafigācija gļučī tik ļoti, ka nākas iztikt bez tās. Gala rezultātā braukājam kādu 1,5h pa zaļajām, mīkstajām “ielām”, mēģinot izkļūt no šīs bebru elles. Izdodas. Mašīna saskrāpēta, apakšā kāds nodevīgs zars ieķēries un grabinās, taču mums laime - esam atraduši smiltiņu lokāciju ar vairākām ēkām.

Samērā ātri atrodu “smilšu tuksneša ieņemto tunelīti” un pazūdu tajā, kamēr otrs rubaks aizklīst kaut kur ēkās. Izskatās, ka īstais - pēc apraksta der, misene ir, smiltis ir, strupceļu arī redz, pie tam uz abām pusēm. Paskatos tuvāko - tukšs. Paskatos tālāko - nevar saprast, jālien iekšā. Ielienu, konstatēju, ka nav stupceļš, piedzimstu atpakaļ. Laikam tomēr nav īstā vieta. Izlienu, bradāju apkārt, bet citu smilšu piebērtu tuneļu apkārtnē nav. Pētu to srano tuneli no augšās - nu, bet rekur tas apendicīts vienā galā! Tas ir strupceļš! Lienu atpakaļ, ierāpoju apendicītā - te ir kāds rakājies! Tātad lāde ir aprakta! Visu lieko malā, ar saujām sāku rakt. Izdodas izrakt gandrīz elkoņa dziļumā līdz saduru plaukstu ar stikla gabalu un tūlīt pat brūci aizšpaktelēju ar smiltīm. Ble, cik dziļi te jārok?! Jautājums mūsu eņģelim - vai lāde ir aprakta? Nav. Ok, meklēju tālāk. “Saules Dievu atradāt?” sargeņģelis jautā. E? Kas tas tāds? Apollons? Ra? Letiņiem pat nezinu. Hintos esot. Ok, atveru hintu un jēga nekāda, jo Saules Dievs nav manīts šajos plašumos. Mēģinu iet uz to pusi, kur otrs rubaks ir vazājies un smukus grafiti manījis - varbūt tur ir tas ķēms? Kamēr štukoju par Dieviem un lādi, secinu, ka esmu pazaudējis otru rubaku un arī pats aizgājis kaut kur šķērsām mežā iekšā, pavisam uz citu pusi. Atrodu kaut kādu bomža midzeni (no žagariem un visādiem sūdiem būvētu), nogriežos uz nepareizo “ielu” un nonāk pavisam svešā vietā, lai pēc tam, sparīgi kaujoties ar odiem, vilktos atpakaļ. Pēc kāda laika (vvz cik ilga) izdodas uzdurties Ra, zvanu otram rubakam un secinu, ka ir atrasta zīmīga ala ar smiltiņām… pāris km no manis. Bet ne īstā. Paiet atkal laiciņš, kamēr otrs rubaks pāri kalniem un lejām aizelsies atjož līdz manai lokācijai un ejam pētīt akmeņu krāvumus kaut kādas pančkas malā - kā reizi uz to pusi, kurp tas Dievs skatās. Pēc neilga brīža otrs rubaks priecīgi sauc, ka lādes dislokācija atrasta, kamēr es saņemu kārtējo morālā atbalsta devu no mūsu sargeņģeļa. Tik vien, kā nieka 4h un lāde atrasta… Mašīna saskrāpēta, rokas saskrāpētas, kājas izmežģītas, bet ģīmī laimīgs smaids. Labs gabals, ļoti labs! Vēlu vakarā viesnīcā atkorķējam otru Aizputes vīna pudeli - uzvarai ir rabarberu garša!

Īpaša pateicība mūsu sargeņģelim no komandas “Jūsu veselības problēmas sākas šeit” par hintiem un atbalstu! Un arī otram rubakam no šīs pašas komandas, kas pirmais atsaucās, kad mūsu kājas nomira pludmalē. Nu, un arī Centrālei bučas - lai arī mīklu stāsts šoreiz liess, taču nejēgā episks laukums sanācis. Mammas mīkla - mūsu simpātiju balva. Kaut gan visas bija labas! Visgarākā pēcgarša ir lauvām!

Bez hintiem, ar hintiem un ar centrāles palīdzību arī cilvēkiem ar pieredzi izdodas pieveikt trasi.

Savā pirmajā #7nieka laukumā 3gadīgais Jūlijs līdzi ņēma mammu un tēti.

Ar Raienu gāja visgrūtāk, jo vecāki braši pasoļoja garām pareizajam fortam un izložņāja visus citus. Pēc 1.5h čūsku medībām punkts rokā.

Pie Mammas Kolizeja gāja jautri, jo bija jātēlo kaķīši, kas lien alā. Hit & run.

Tālāk devāmies uz angāru, kur arī punktiņš krita ātri. 3/7 un laika ziņā atguvām Raiena piedzīvojumu.

Dodoties uz Ziemeļu fortiem, armijas onkuļi mūs aizsūtīja prom, jo teritorija uz pāris h slēgta. Devāmies pie Piķa problēmām. Tētim plecos bridām niedrēs un hit&run.

Tālāk sekoja visgaidītākais punkts 🚃, kas bija absolūti tā vērts. Jāspiež durvju pogas, papīrīts kkur jāliek, viss ļoti interesanti. Vecāki gribēja apskatīt arī bēdīgi slaveno pagalmu (un tā viegli traumētos iedzīvotājus pēc FTF nakts), kas vainagojās ar absolūtu jackpot, jo tur priekšā neliels bērnu laukumiņš 💫

Tālāk devāmies uz laipu, kur no bagāžnieka tika izvilkts mans dipdaps. Vecāki uzleca uz Bolt scooteriem un bija Mad Max cienīgs skrējiens pa laipu pēc punktiņa. Pie margas man bija izteiktas auguma priekšrocības - hit&run un esam pārsteidzoši labā 6/7 stāvoklī.

Braucam atpakaļ uz Ziemeļiem, kur tiek atrasts arī 7/7.

Tētis kko gudri stāsta par munīcijas krājumiem karaostas mežos, bet man nāk miegs un palūdzu atvērt hintu. Ar visu to, mamma ar tēti pārlieku nofokusējušies uz tuneli smiltīs un putnu, kas rotā betona sienu, jo esot mazliet līdzīgs RA dievam. Visbeidzot viņi nāk pie prāta un nolemj pasirot arī pārējās ēkas. Kad tiek ieraudzīts lielais Ēģiptietis uz sienas parādas uzvaras garša. Pēc tēta nevajadzīgas akmeņu inspekcijas mēs ar mammu ieraugam betona būdu, kas šķiet ļoti aizdomīga. Logucīc uz durvīm ieraudzīts, rūķītis apskatīts, odi pabaroti un varam svinīgi doties auto virzienā, jo pirmais #7nieks ir uzvarēts 🎉

Paldies, par laukumu 🫶🏼

Apzinoties, ka Caurvēja pilsēta ir krietna divdiennieka vērta, bet no Lemūriem šobrīd ir palicis ierindā tikai Sīkais (par laimi, pēdējā brīdī arī Pilotam izdodas izrauties laukumā), tiek pieņemts lēmums uzrunāt kolēģus - Atmodas tīmu, kas vēl tikai nesen atklājuši priekš sevis rubas spožumu un postu. Atmoda piedāvājumu pieņem un top lielisks kombitīms. Un kā nu ne - visas iesaistītas personas ir savstarpēji labi pazīstamas arī ārpus laukuma, skiloti mīkllauži, azartiski bikšplēši un dīvainu lokāciju cienītāji 😅
Top watsapp kopčats (kāds pārsteigums 🤭), kurā brīvajos brīžos burbuļo ideju kokteilis. Uzreiz jāsaka, ka pēc Gaujas psihodēliskās dzejas šī laukuma mīklas ir kā svaigs rīta rasas malks 😍
Atminējumi, dublis 1:
Raiens - Ziemeļu forti pie Vecenes. Jo 3 aizskaloti no kopējas rindas, un kā Omaha Beach analogs arī derēs. Un jūra krastam viskarstāk uzmācas te.
Caurvēja zīmi pēc ilgas jo ilgas pieejamo zīmju un vietu izpētes izdodas nolocēt pie putnu torņa takas.
Piķis Nav Problēma - vairāk ķerot attēlu, kā mīklu, tiek atrasta Genādija sala - Zirgu salas individuāli sakoptais kaktiņš.
Par Tēvoča Naga Midzeni noskaidrot, kas īsti tās par fucking lauvām, neizdodas, bet angārs būs pareizais - Karostas kāpās. Neba jau visur tik zīmīgi krikumi uz grīdas 😅 Mazliet žēl, ka tur nav sakara ar zemesvēžiem - dažaprāt, tieši to galvu ciršanas tradīcija mūs vestu pie mērķa. No bonusiem - Lionkinga oriģinālmultene procesā pārskatīta.
Lisais Aļģimants - neapšaubāmi laukuma vērtīgākā mīkla 🤭 Tik daudz ir skaidrs, ka bildē redzamā vieta ir vnk tāds fotopadirsenis, lai ir, uz kā mīklas tekstu uzrakstīt. Bet līdz Kāpai tiek noiets visai tāls ceļš. Toties, tiklīdz Lisana lietuviskais segvārds krīt, momentā top skaidra lokācija - Ziemeļu mola pakājē kāpās nesen uzradies tramvajtārps!
Turpat ne parāk tālu sazīmēta arī Uzvaras Dienas vieta. Papriekš pēc bildes, tad jau arī Kurelieši paskaidro mīklu. Oki, derēs, attālums no tramvajtārpa it kā pietiekams.
Ar Mammu un dzemdībām arī neiet viegli. Skaidrs, ka bildē redzamais betons karu nav piedzīvojis, bet arī miera laiku zabrosu Liepājā netrūkst. Beidzot tiek ielikts punkts bijušās sērkociņu fabrikas teritorijā. Kā nekā Fenikss uz atdzimšanām ir bijis nadzīgs.
Nedēļu ilgs darbs, šķiet, vainagojies panākumiem. Bet nu, rubakiem pēc Gaujas mīklām ir reāls posttraumatiskā stresa sindroms 😝, tāpēc tie nolemj pačekot savu domu pareizumu pie jau izrubījušajiem MB jā/nē formātā. Rezultāts ir negaidīti šokējošs un morāli graujošs, pareizi atminētas ir tikai trīs! 😬
Atminējumi, dublis 2.
Par Raienu uzmutuļo jauna prāta vētra, grūtu sirdi tiek atmesta kinematogrāfiskā pludmale. Analizējot WW II reālkauju sūrumu un miksējot rezultātu ar okupekļu novākšanas vēsturi, rubaki šoreiz spēj aizķerties un noturēties Vidusfortā.
Meklējot Mammu, vēl un vēlreiz kantainām putna acīm tiek pārskanēta Liepājas teritorija, līdz top pamanīta īstā dzemdību vieta, kas izskatās nepārprotami. Dīvaini šķiet tikai tas, kā gan tā spējusi slēpties tik ilgi, kad turpat apkārt viss 100x pētīts.
Lisais sarūgtina vissmagāk. Nu, kur tad vēl labāku risinājumu varētu gribēt?! Tomēr, kad rūgtums ir norīts, no "beigtā" tārpa tiek tikts līdz vēl kustīgajiem un, ne bez kūpošām galvam, arī līdz biļetei. Tiesa, virtuālās liecības glabā visai pretrunīgu info par to, kas un kādā secība uz tās tiek drukāts. Šajā sakarībā nolemts atvērt hintu. Fuuu, ok, viss pareizi. Labi, ko tur daudz, dzīvajā tad jau redzēs.
Atliek vēl tikt galā ar Piķi, kas nu jau sāk kļūt par problēmu. Saprotot, ka ar fotoaci vien nepietiks, rubaki uzvērpj jaunu prāta taifūnu - galu galā vairs tikai pāris dienas līdz startam. Rezultātā pēdējais trūkstošais punkts atlikts pie saules parka paneļiem. Uzzinātas arī vērtīgas lietas par to, kā Auseklis koļīja Saules meitas, un tā... 🤭
15/06 no diviem Lemūriem un trim Atmodiešiem sastāvošs kombitīms kopā ar šmotkām un alu iekraujas Atmodas pilnpiedzdziņniekā un nesteidzīgi startē. "Meklējamā acs" pa ceļam tradicionāli tiek uzasināta ar pāris geoslēpņiem. Ap pulksten 12 00 komanda beidzot ievelk nāsīs Caurvēja pilsētas gaisu.
Laukums priecē tā, kā sen nav priecējis! 🤩
Raiena lokācijā pirmā veiksme - te, principā, varēja pavadīt pusi dienas, bet cipars atrodas burtiski 15 min laikā. Tikpat laika aiziet, lai visa komanda savāktos papriecāties par atradumu un sataisītu bildes. Tiek satikti arī citi rubaku tīmi - izskatās, ka laukumā šodien nopietns festivāls 🎉
Tālāk pie Mātes. Nu, dzemdību analoģija beidzot kļūst skaidra 😅 Izdzimt uz vienu pusi, cipars rokā, mirkli pasēdēt uz sienas, izdzimt uz otru pusi, veicot procesa fotofiksāciju - un bliežam tālāk, lokācijā jau ierodas citas komandas.
Tēvoča Naga Midzenī ciparam vispirms tiek paskriets garām, bet, pirms vēl ekstremālāk noskaņotie komandas pārstāvji paspēj saprast, kā tikt tuvāk griestiem, no kāda stūra atskan brēciens IR!
Uzvaras Diena arī krīt salīdzinoši viegli un ātri. Pagaidām vispār viss notiek teju hit&run režīmā, jo cipari ir tur, kur viņiem jābūt, viss skaidri un nepārprotami, bez liekas muģīšanās. Tas maksimāli priecē 👌
Ja reiz tik tālu ir tikts, rubaki nolemj tomēr apmeklēt "beigto" tārpu pludmalē, jo nu, tomēr ideja bija laba un objektu gribas aplūkot. Izrādās, ka īstenībā tramvajs pludmalē nav nekāda pamestuve (vilšanās!), bet toties te var veldzēties ar vēsa alus malku. Un, tā kā te ir koka galdi, pie kā pieklauvēt, var atļauties pačukstēt - iet no rokas, kā vecos labos laikos!
Nu, ko, tālāk pie Caurvēja, mēģinot pa ceļam noķert kādu tārpu - tramvaju, lai iegūtu Lisā ciparu. Atmodieši vēl nesen ar to vizinājušies, tamdēļ Lemūri tiek desantēti kādā pieturā un mazliet vēlāk uzņemti atpakaļ auto. Tārps tiek atzīts par labu esam. Bet, sekojot kkādu līkroču piemēram, kas internetā bija ielikuši savas ar ļauno galu pa priekšu kompostrētās biļetes, Lemūri atkārto šo kļūdu. Tas stipri apgrūtina uzdrukātā salasīšanu pēcāk 😝
Tālāk atkal ieslēdzas hit&run režīms, krīt Caurvējš un Piķis, un rubaki apjukuši attopas saules paneļu nekurienē ar pilnu ciparu komplektu rokās. Tādos brīžos, kā parasti, kad mazliet noplok adrenalīns, uzvilnī traks izsalkums.
Kamēr Vērbeļnieku pavāri klapē karbonādes (patiesībā shoutout turienes apkalpošanas ātrumam un paikas garšu buķetei 👌), rubaki tiek pie Lādes mīklas. Beberliņu lokācija ar zīmīgo tuksnesi tiek sazīmēta ātrāk, nekā vidējais rubaks spētu izrunāt frāzi "Beberlīnas pulvera pagrabi". Tiek nolemts riskēt un doties turp jau šovakar, lai gan tepat netālu no Bernātu puses aicinoši māj nobukotais namiņš (un rīt vēl visa diena priekšā). Bet nu jā - kurš gan rubaks spēs doties pie miera ar atvērtu Lādes mīklu?!
Lāde, dublis 1. Rubaki aizripo galā, paietas līdz tuksnesim un jau pēc pāris soļiem uzduras mīklā minētajam tunelītim. Kamēr pāris, bruņojušies ar sprunguļiem, mēģina sasniegt zemes centru abos tuneļa strupceļos, pārējie aplūko apkārtni un netālu esošo betona heksagonu. No netālās kāpas virsotnes, savukārt, rubakus ieinteresēti novēro dažas mazgadīgas alkolaumiņas. Drīz vien top skaidrs, ka te nekā nebūs. Rubaki mazliet paklejo pa tuksnesi, aizdomīgi nopēta padsmit cilveku lielu dzīrotāju bandu netālu. Tomēr tie šķiet random pizģuki nevis svinošs palielāks rubaktīms. Tiek pavirši pastaigāts pa degradēto apbūvi blakus. Tad īsa apspriede un vairums dodas ienirt vecajos pulvera pagrabos. Uz vietas paliek vien Lemūrs-Pilots, kurš nesteidzīgi un skrupulozi visu izstaigā un izpēta. Nekā, vien tiek uziets shrons ar bomžu instrumentiem kabeļu dīrāšanai. Pilots saskumis dodas uz pulvernīcām, kur visu šo laiku pārējā komanda cītīgi šņakarējusi pa vairāk vai mazāk cerīgām katakombām. Ir smuki - bet samērā bezjēdzīgi. Pārbaudīta gan vecā, gan jaunā apbūve visos līmeņos, līdz gūta visnotaļ dzelžaina pārliecība, ka te nebūs. Tāda ir arī Lemūrpilotam par tām pirmajām ēkām. Bļē, nu kā tā?! Tiešam visa dienas veiksme izsmelta?! 🤔
Rubaki salec auto un pa teju zvēru takām aizbrauc līdz otram lielākajam smiltājam. Tomēr, sasniedzot to, viņus sasniedz arī lūgtā papildnorāde no MB, ka pirmā tuneļlokācija tomēr ir pareizā un Lāde rodama tās tuvumā.
Lāde, dublis 2. Rubaki konstatē, ka tuksneša malā turpina čilot iepriekš manītās mazgadīgās alkolaumiņas, tik nu jau krietni jautrākā prātā. Rodas aizdomas, ka Lādi meklējošo komandu vērošana varētu būt šo meiču side hustle šovakar - tiek apsvērta pat iztaujāšanas iespēja, bet tik dziļā izmisumā komanda tomēr vēl nav. Long story short - kad krietnu stundu vēlāk izmisums kļuvis gana dziļš un visas tuvumā esošās ēkas un būves izpētītas 3x, meičas jau ir prom 😅 Sāk mesties tumšs un telefonā nopīkst nepacietīga īsziņa no naktsmāju saimniekiem. Komandas apspriede rezultējas hinta atraušanā. Lokācija? Der! Saules dievs Ra? Hmhm, tepat kkur bija! Ir - a ko nu? Blakus svaigi izlauzts mūris... nu ok, bija tak kas čatā rakstīts, ka pie Lādes smagsvari uzdarbojušies. Bet Lāde ir šodien atrasta - neizskatās, ka drupas būtu pārcilātas! Tiek izskenēts mežs virzienā, kurp vērsts Ra skatiens. Nekā. Krēslā atskan čalas un atmirdz lukturīši, lokācijā parādās citi tīmi - laikam jau Koltiņš un Ganjausanāks. Ehhhh... Un tad, piepeši, notiek tas, kam bija jānotiek jau pāris stundas iepriekš - kāds no apvienotā LemūrAtmodTīma vnk paietas krūmos dažus liktenīgos soļus tālāk, nekā visi citi visās citās reizēs. Lolojot cerību, ka pārējās komandas nepamanīs, rubaki pa vienam pazūd krēslā un pulcējas ap Lādi. Oh wow!!! 🎉🎉🎉 Nu, atkal jau Centrāle ir episkos augstumos un pārsteidz ne pa jokam! Cenšoties valdīt sajūsmas brēcienus, komanda aplūko objektu no āriņas un (sīkākie eksemplāri) no iekšiņas. Tad jau ieraksts logbookā, foto, uzvaras malks un tosts, dziriņa nodropota - un jādod vieta nākamajiem atradējiem. Tomēr labā pēcgarša pavada komandu vēl ilgi, gan ceļā uz naktsmāju, gan arī pēc tam. Un, galu galā, iespējams, ka tas nebūs pēdējais Lemūru un Atmodas kopīgais piedzīvojums. Visiem paldies!
🤍🖤🤍

Bija tālais 23. jūnijs, kad Jāņu svinības tikai galvā, bet tā kā atrodamies Liepājā, izlemjam tomēr doties Caurvēja laukumā ar nedaudz izmainītu Traktora Vienradža komandu.
Smidzina lietus, ir pavēss un dodamies uz pirmo potenciālo gala mērķi - Ziemeļu fortiem, izstaigājam krustu šķērsu visas ēkas, saprotam, ka galīgi neveicas, pavērojam kā jūras viļņi bango pret ēkām un braucam tālāk uz blakus esošo instagramīgo 23. Bateriju, kur ātri vien atrodot pareizo tuneļa vietu, tiekam pie pirmā skaitļa.
Izmeklējot Google street view skatus gar Liepājas ezeru, atrodam “Uzmanību, vējš” zīmi un uzreiz dodamies tur. Skatu tornī nākamais punkts arī paņemts.
Liekas, ka dzīve ir skaista un ar palīdzību no mājā sēdošajiem komandas biedriem, ar SS sludinājumu palīdzību, tiek atrasta māju lokācija Lisajam Aļgimantam. Taču ierodoties tur, saprotam, ka punkts nebūs vienkāršs. Izrevidējot katru puķu dobi un balkonu, neko neatrodam un saprotam, ka laiks Jāņu svinībām un dodamies nobāzēties.
Spēles progress apstājas un saprotam, ka jāatgriežas vēlreiz Liepājā oriģinālās komandas sastāvā.

Atgriežamies Liepājā 13. jūlijā, lai paceltu visus atlikušos punktus un lādi, un nosvinētu komandas biedrenes dzimšanas dienu.
Iebraucot laukumā, pirmais punkts uz ko jādodas ir Vidus forti, jo jāizglābj tas Raeins. Protams, atkal līst lietus un viss slikti, bet laužamies cauri brikšņiem un ēkām, taču viltīgi caurumi zemē diemžēl nesaudzē Jubilāri un viņa iekrītot caurumā, traumē potīti. Punktu neatrodam. Esam galīgi salijušas un ar slapjām botām, tāpēc dodamies uz Depo un Lidl pēc jaunām šmotkām. Ar svaigu un sausu skatu uz dzīvi, braucam uz Dienvidu fortiem, tur taču kaut kam jābūt, saprotam, ka visas sienas sazīmētas ar grafitti un neviena bilde neatbilst šajai vietai. Paliek arī neomulīgi, jo kādā no tuneļiem, kāds, iespējams, bezpajumtnieks ūjina mūsu virzienā. Tikmēr Jubilāre mocās ar potītes sāpēm un saka, ka jābrauc uz slimnīcu. Atsājam viņu uzņemšanas nodaļā un ar nepilnīgu komandas sastāvu dodamies atpakaļ uz Vidus fortiem. Lietus vairs nelīst, tač odu un dunduru jūra mūs nesmādē. Izstaigājām vēl vienu reizi, taču piedzīvojam sakāvi. Lai nedaudz nomierinātos par neatrasto punktu, dodamies uz Pazemes angāru, jo tas tāds easy punkts un ir arī.
Zvana jubilāre no slimnīcas, saka ka izlausts kauls potītei un uzlikts ģipsis, jābrauc viņu savākt, viņai ekspedīcija šoreiz beigusies, taču tas mūsu garu nesalauž.
Saprotot, ka esam nedaudz strupceļā, rakstam centrālei par hintiem priekš Raeina un Dzemdēšanas apļa.
Bāc, 3 lietas - labas lietas, jābrauc atpakaļ uz Vidus fortiem trešo reizi. Sāpju pilns punkts. Atkal sāk gāzt lietus, taču viss, mums tas punkts ir jāatrod, nevar padoties. Un ir. Skrienam atpakaļ uz mašīnu ar uzvaras skrējienu.
Esam mammas riņķī, punkts, ko iepriekš bijām kartēs palaiduši garām. Taču ātri ielienot caurumā, punkts ir atrasts.
Piķis nav problēma, shēmojam, ka tas būs Tosmares ezers, jo kāpēc pie Liepājas ezera būtu izlikti divi punkti? Aizbraucot uz Tosmares ezeru. Izejam garā pastaigā. Nebūs.
Braucam uz Liso apriņķi, varbūt tur blakus Liepājas ezera krastā pacelsim arī pie reizes Piķis nav problēma. Galīgi nesanāca un turpinājām ar Liso mīklām, izstaigājām Ķempes ielu gar tramvaja līniju turpu šurpu un nesaprotam, ko 7nieks no mums grib izvilkt. Palīdzība no centrāles un pirmo reizi izbraucam ar tramvaju. Check.
Nu viss, jāaizved ieģibsētā Jubilāre, kas visu laiku tusēja mašīnā uz naktsmītnēm un pie vakariņu galda jāsaprot pēdējā Piķa mīkla.
Variants A - Zirgu sala jābrauc apskatīt. Jo ja nepamēģināsi, tad neuzzināsi. Lielā vēja un no tālumā dzirdamā koncerta skaņu mutulī tomēr saprotam, ka atbraucam uz nepareizo vietu. Variants B - izbraucam tālāk pa ezera dienvidu puses perimetru un saules paneļu punkts atrasts. Ir jau gandrīz pusnakts, uz lādi izlemjam naktī vairs nedoties. Izguļamies un ar svaigu prātu un dzimšanas dienu kūku vēderā, braucam pacelt lādi. Esam Piroksilīna pilsētiņā un jūtam finiša taisni, atrodot Saules Dievu. Kādas minūtes pablandamies pa mežu un starp visiem gruvešiem uzejam interesantu objektu - un ir! Lāde rokā! Galu galā uzzinājām, ka mašīnā sēdošajai arī bijuši savi piedzīvojumi, kā, piemēram, pa mežu staigājusi izpūrusi sieviete mētelī ar basām kājām.


Esam nonākuši pie secinājuma, ka esot iesācēji šajā spēlē, mums vairāk jāsāk uztvert burtiski visas mīklas un hinti.

Paldies #7nieks par lielisku spēli. Tiekamies nākamajā laukumā.