Šļep! (ar plato e)

Vienradžu Šļepkavu orižinālsastāvs janvārī bija tik ļoti iedvesmots ar savām mīklu minēšanas (bet ne ciparu meklēšanas) spējām VIVI laukumā, ka bija skaidrs - rausim nākamo laukumu uz pilnu banku, to FTF vajag vienreiz dabūt!

Potenciālie trijnieka papildinājumi diemžēl atkrita viens pēc otra dažādu objektīvu iemeslu dēļ un, tuvojoties liktenīgajai Tukumnieka atvēršanās dienai, kļuva arvien skaidrāks, ka mums ar sevi vien būs par īsu. Pateicoties produktīvajai VIVI sadarbībai, mums izdevās savaņģot Tā nevar būt, kas gan skoliņu šoreiz izvirzīja par prioritāti, līdz ar to laukumā tā arī palikām divatā, bet ar 2 rubaku atbalstu neklātienē, stipri ierobežotā kapacitātē.

Seko gājiens ar zirdziņu. Uz mūsu sludinājumu par papildspēku uzņemšanu atsaucas NLP un šie ir ar mieru startēt zem Šļepkavu karoga. Tiekam pie lieliska 2+2 kutangu sastāva laukumā un paplašinātas atbalsta komandas. Špļendid.

———

Bāze Viršos. Konkrētu kritēriju startam nav, mēs nekur nesteidzamies.

Vispirms par teoriju:
ŪSIŅA STENTS krīt 2 minūtēs.
ES ESMU! krīt 8 minūtēs.
TU BAIDIES? krīt 12 minūtēs (+ sagaida apstiprinājuma video 68. minūtē).
ABATS FARIA krīt 51 minūtē.
PĒDĒJAIS PĀRIS ŠĶIRAS krīt 64 minūtēs.
APVĀRŠŅA PADIRSENIS saņem pirmo konceptuāli pareizo minējumu 69 minūtēs, bet 6. klases uzdevums liek sastāvam novērsties no pareizās trajektorijas uz nākamajām 12 stundām.
PAMESTIE SKELETI ieved neceļos uz 7 stundām, rokoties cauri FB dzīlēm.

Atbalsta komanda uzvārījusi WhatsApp serverus līdz baltkvēlei, bet mums ir pietiekami daudz materiāla, lai dotos teoriju pārbaudīt praksē. Startējam laukumā 01:25 ar to, kas ir.

01:36 PĒDĒJAIS PĀRIS ŠĶIRAS hit&run. Ir siena, ir pizas tornis, ir slēdzenes, ir cipars.
01:39 PADIRSENIS sarakstē pelnīti top pārdēvēts par PIEDIRSIENU un APDIRSIENU.

02:00 Pirmais piegājiens ES ESMU! Punktam.
Pilnībā ļaujamies vadātājam mūs izvest stundu ilgā pastaigā pa Āžu kalna takām visos iespējamos virzienos. Svētajā birzī aprunājamies ar apmusušu cirslīti, kas izlīdis no savas alas zem viena no akmeņiem - sapratis mūsu apmeklējuma mērķi, lūdz nodot siltus sveicienus Centrālei, ko vēlāk arī izpildām. Vienīgais taustāmais rezultāts: baltā Jeep komandai, šķiet, izauga apmēram tik pat garas āža (ēzeļa?) ausis kā mums. Tiek pieņemts lēmums atgriezties gaismā, jo pārējie zināmie punkti vēl gaida.

03:38 ŪSIŅA STENTS hit&run. Sabradājam zābakus, noķēpājam limuzīnu, bet tas ātrumu nemazina.
04:03 TU BAIDIES? hit&run. Saprātīgi sadalīts komandas darbs un minūšu jautājums.

3 punkti kabatā, viens atlikts uz labākiem laikiem. Ūsiņa un baiļu iedvesmoti, braši lecam pēc Abata, kur beidzot sākas kaut kas līdzīgs Rubas ballītei. Ne gluži kā muzejā, bet šaurākajās vietās tāpat veidojas sastrēgumi.

04:30-05:20 Gandrīz stunda pavadīta, izpētot mūra sienas, kokus, plakātus un pat kokos iekārtās stikla pudeles. Arī uz WC mājas ir nodevīgs skaitlis “36”, tomēr bez BK logo. Pavīd ideja, ka cipari varētu parādīties ēnā, ar lukturi spīdinot uz šahtas restēm, tomēr arī šeit bez cerētā rezultāta.
Kad konkurenti pēc nepārprotami veiksmīgām medībām ar uzkrītošiem bļāvieniem saaicina savu komandu uz došanos tālāk, arī mūsu pieredzes bagātie kutangi beidzot ierauga to, kas visu šo laiku turējis viņus uz grauda. Kaut kāds prieks ir, bet vilšanās savās spējās ir neizmērojama.

Šeit mazliet pārtrūkst filma. Nav skaidrs, ko tieši mēs darījām līdz 07:00, bet droši vien kaut kur braucām. Visticamāk, tur pa vidu bija pitstops Cirkulī kalna galiņā un kaut kāds izpētes darbs pie Skeletiem un Piedirsiena. Nekāda ekšena vai piedzīvojumu, sorix.

Bet nebīsties, jo ekšens un piedzīvojumi šeit tikai sākas!

07:07 Beidzot noticam Skeletu atrašanās vietai pie mūsu sākotnējās Viršu bāzes.
Šeit ierodamies uz kārtējo Rubas balli tieši tajā brīdī, kad citu komandu pārstāvji ar apmierinātiem smaidiem sejā rāpjas ārā no applūdušā pagraba. Sacīts - darīts. Šļepkavas apaun savus brienamrīkus un, situāciju daudz neanalizējot, metas peldus. Viens no medniekiem ir tik motivēts, ka tēlo ledlauzi arī tajās telpās, kur ūdens dziļums krietni pārsniedz gumijas zābaku sniegto aizsardzību pret mitruma nevēlamo ietekmi. Šim piemēram pēc labākās sirdsapziņas cenšas sekot vēl 2 atbilstoši ekipēti censoņi, bet ceturtais…
Jūs ziniet to teicienu, ka slinkums ir progresa dzinējspēks? Nu, ir tā, jā.

07:58 Ar ciparu kabatā beidzam makšķerēt radioaktīvās baktērijas un ar sausām zeķēm esam gatavi doties otrajās Āža medībās.

08:20-09:04 Āzis turpina savu vadātāja uzvaras gājienu, bet šoreiz izklaide tiek nodrošināta kādām 3 vai 4 komandām uzreiz. Nekautrējamies uzkāpt uz zīmes apčamdīt pašu Āža galvas kungu, tomēr tas ir saglabājis savu oriģinālo izskatu visos sīkumos un nekādus ciparus izpaust nemaz netaisās. Tīri matemātiski, mūsu komandas Āža jātnieki katrs savāca kādus 120 stāvus, meklējot ragaiņa purniņu, bet citiem droši vien ir vairāk, vai ne? Vai ne?

Zināt, cik grūti ir noturēt taisnu seju, kad WhatsApp grupā saņem “Atradu!” ziņu no sava kolēģa, kurš brien pa mežu 10 metru attālumā no tevis?
Zināt, cik grūti ir turpināt neuzkrītoši spiest uz priekšu konkurentu komandu, lai tā neizdomātu apstāties un aiziet izpētīt to vienu uzkrītošo celmu, kas ir burtiski jums blakus?
Zināt, cik grūti ir lēnā garā iet atpakaļ uz auto, izliekoties, ka joprojām kaut ko meklē, lai gan vēlētos nesties pilnā ātrumā uz pēdējā atlikušā punkta minēšanu?
Protams, ka zināt. Bet mums liekas, ka mums tas viss baigi labi izdevās. Sorix.

Šajā brīdī realitāte ir tāda, ka mums ir 6/7, bet Karaļvalsts čatā oficiālais maksimums ir 5 pa visiem kopā. Apsveram iespēju uzsākt melno tirgu, bet ir skaidrs, ka Padirsenis ir apdirsiens visiem un neko nevaram iegūt. Būs vien jāstrebj izmisums pašiem.

Labākais, ko esam spējuši izlobīt, ir elektrība. Vēja un saules parki, HESi, nu tur ir kur izvērsties…
09:30 Braucam uz Pienavu, jo tur ir plānots vēja ģeneratoru parks. Aizdirsīs horizontu! Skatoties mīklu, “u/i” = R, kas ir pretestība un kāds noteikti pret vēja parku protestēs. Kāpēc gan nē?
Gabals milzīgs, bet mums punktu un noslēpuma handikaps atļauj.
10:00 Pienava nava.

Un šī ir mūsu lielākā haļava. Atpakaļceļā uz Tukumu jābrauc gar Dunduru pļavām. Ja jau tas “skatu tornis” pavīdēja kā versija otrās stundas sākumā, tad būtu muļķīgi laist garām iespēju iebraukt vēl kādos neceļos, kas mums ir tepat blakus.

Citēju kolēģi: “nu, šim punktam ir kādu 5%… drīzāk 3% ticamība, bet nu…”

Pirmais tornis pagalam necils, bet otrais pietiekami iespaidīgs, lai uztaisītu nelielu zaļo pieturu. Uzkāpjot tajā augšā, paveras burvīgs skats uz plašām, ar elektrisko ganu apvilktām pļavām un ganāmpulkiem tajās. Skaisti, un viss.
Tālumā vīd vēl viens tornis, bet bija taču runa tikai par diviem…? Google Maps apstiprina, ka tas īstais esot tur, uz priekšu. Šoferis pie sevis nodomā, ka var jau paskatīties arī to un varbūt izbraukt pa otru ceļu atpakaļ ārā uz šoseju.

No aizmugures sēdekļa atskan satraukts “EU!! DRĀTIS!!!” un no mašīnas, vēl pirms tā ir pilnībā apstājusies, izveļas ārā viss Šļepkavu sastāvs. Intensīva 15 minūšu stabiņu izpēte noslēdzas ar akrobātisku boulderinga iemaņu demonstrēšanu pa būves augšējā stāva ārējo perimetru un knipucītiminiminītiņimā pintiķipinīša vērtība tiek ievietota formulā, kam būtu jāizbeidz visu Baltā Kalna Karaļvalsts iemītnieku ciešanas.

11:30 Lika pagaidīt.
Te saraksts, neizplūdīšu detaļās, bet lietojiet iztēli: izsmēķi, saltiņi (sāls), bomzis, benčiki, papeļu pūkas, Dobelē ražo putuplastu, Tukuma ledus halle, Tukumā dīvaini apsarmo koki, Tukuma piens, Slocenes piesārņojums, Šlokenbekas ezers, točas papīri, sēmošku mizas, putekļi, pamesta māja Benčas, Sāti (salti, you know), ziepes, putas, minerālmēsli, automazgātava, ugunsdzēsēji…

Ar mums pieejamās informācijas druskām tikām vaļā no nevēlamajiem virzieniem un centāmies fokusēties uz vietām, kuras mēs varētu atrast arī bez tik sūdīgas mīklas palīdzības. Kad jau bijām samierinājušies ar savu likteni un uzņēmuši kursu uz Ceļu muzeju Šlokenbekā, vēlreiz savas pārcilvēciskās spējas izrādīja aizmugurējais beņķis:

13:23 “Tukuma naftas bāze. Tur tagad airsofts”. Baltas bumbiņas, s*ka!

Trīs Šļepkavas jau ir izklīduši pa objektu un meistarīgi paslēpušies, kad ceturto pamana un noķer airsofta laukuma saimnieks.
“Labdien!”
“... labdien”
“...”
“...”
“Septītnieks?”
“Jā! A drīkst nepieklājīgu jautājumu?”

Kad pulkstenis tuvojas 2:00, ar savu piezīmju blociņu, kā parasti, lielīties nevaram, bet zinām, ka tas lēnu garu papildināsies, kamēr citi pagarinātajā stundā pildīs 6.klases cieto rieksto. Mūsu blociņš ir piedzīvojis arī drūmākus laikus.

PĒDĒJAIS PĀRIS ŠĶIRAS. Nav, bet tam noteikti jābūt kaut kā saistītam ar tikko šķīrušos Ceriņu pāri.
ES ESMU! Downhill trase. Ja nebūs īstais, tad Vilkaču taka.
ŪSIŅA STENTS. Ir pāris varianti, pa ceļam sazīmēsim īsto.
PAMESTIE SKELETI. Nav, kaut gan divi no komandas jau no sākta gala nemitīgi kladzina, ka tas būs lidostā.
ABATS FARIA. Elles kalns.
TU BAIDIES? Grenču skola, jo jaunā latviešu spoku mednieku seriāla ievadā parādās šī ēka.
APVĀRŠŅA PADIRSENIS. Nav.

ES ESMU Downhill trasē!
Izstaipām kājas, apmierinām Garmin soļu skaitītāju un nolemjam, ka tomēr mums jābūt Vilkaču takā.

TU BAIDIES?
Grenču skolā būts tik daudz reižu, ka aizmirsām par faktu, ka tur ir pagrabs. Rezultātā kā tādi idioti izstaigājām visas telpas, izņemot pagrabu, sagaidījām citas komandas, kas uztaisīja park n grab, un kā pēdējie aizvilkāmies arī uz pagrabu.

ABATS FARIA.
Cerība, ka cipars būs turpat, kur iepriekš ir diezgan vērā ņemama, bet ātri tiek izsvītrota. Tā kā atkal neesam savā standarta sastāvā un komandā ir kāds ar svaigāku skatu uz rubu, tad notiek brīnums. Jaunais biedrs pārsteidzoši ātri atrod ciparu. Iespējams, palīdzēja fakts, ka, nezinot, ko meklēt, esi atvērtāks uz jauniem cipara nomaskēšanas veidiem.

Beidzot ES ESMU vilkaču takā!
Sagatavojušies ieberzienam, esam bildes vietā un pavadām absurdi daudz laika, lai saprastu, vai bilde tiešām ir uzņemta šeit. Pirmās 10 minūtes notiek akmens salīdzināšana, jo kādam dzīvē tas nešķiet gana garš. Kad beidzot akmens tiek atzīts par labu esam (jo izrādās bildē to mākslīgi ir pagarinājis sniegs), tad ķeramies klāt kociņiem fonā, kur pavadām nākamās 10 minūtes. Abi atrod pa kādam kociņam vai zaram, kas kalpo kā arguments, kāpēc tas ir vai kāpēc tas nav tas pats, kas bildē. Kad visi kociņi ir izdiskutēti un vēljoprojām neesam nonākuši pie pārliecinoša slēdziena par bildes vietas 100% sakritību, tad abi izvelkam savas kameras un, kā gatavojoties National Geographic labākā foto bildei, sākam sacensības, kuram izdosies noķert īsto kadru. Uz to visu no malas noskatās jaunais rubaks un izvēlas šajās muļķībās neiesaistīties. Rezultātā, pēc apmēram 20 minūtēm, rūdītie rubaki nonāk pie slēdziena, ka būs īstā vieta un jaunais rubaks nonāk pie slēdziena, ka mēs esam lohi un viņš jau ir atradis ciparu.

ŪSIŅA STENTS jeb kā kļūt par bomzi Borisu.
No «Es šito izbraukšu» līdz «Bļeeee» ir tikai viens solis. Diemžēl mums ar vienu soli nepietika un tikām līdz pat «Bļeeee, nu ir sūdi». Kad bijām jau ierakušies dziļāk nekā ego gribētu to atzīt, tad tika lemts par stumšanu. Stumšana beidzās ar dubļu lietu un komandas sastāva izmaiņām- komandai pievienojās bomzis Boriss, kuram nebija neviena brīva vieta, kas nebūtu notašķīta ar sūdiem. Pēc stumšanas kraha, pievērsāmies senču izsenis zināmajām metodēm, kas nodrošina vajadzīgo saķeri, un stundas laikā pašu spēkiem tikām ārā. Atviegloti, ka nebūs jālūdz palīdzība no malas un jānoskatās uz «laikam neesat sevišķi gudri» skatieniem, ar kājām dodamies uz caurteku. Kamēr bomzis mazgājas pie upītes, pārējā komanda sazīmē ciparu.

PAMESTIE SKELETI.
Ar Garneļu palīdzību tiek noskaidrots, ka tomēr jābrauc uz pamesto armijas pilsētiņu pie lidostas. Izmetot pirmo riņķi pa rajonu, īsto ēku nepamanām un nolemjam sākt pēc kārtas. Bijām priecīgi, ka īstā izrādījās otrā. Divi drosmīgākie no komandas uzreiz dodas pārbaudīt ledus izturību, bet trešais paliek pārlasīt mīklu. Jo, kā izsenis zināms, viscītīgāk lasīs un smadzenes kustinās tas, kurš vismazāk grib ielīst ne tur. Tā nu, pārlasot mīklu, tiek pamanīta norāde par ciparu un komandas biedriem aiztaupītas pavisam slapjas kājas.

PĒDĒJAIS PĀRIS ŠĶIRAS.
Kad visas iespējamās muižu un baznīcu bildes jau bija apskatītas un Struteles baznīca apmeklēta arī klātienē, tad pēkšņi uzpeldēja foto ar Durbes pils tiltu, uz vietas viss ātri un vienkārši.

APVĀRŠŅA PADIRSENIS mums kļuva par apvāršņa padirsienu. Ātri norakāmies 6.klašu latviešu valodas mācību materiālos, tolmetu apkārtnes ķemmēšanās un visādi citādi pilnīgi garām meklējumos līdz Lāde bija kritusi un ar palīdzību varējām šaut uz Apvāršņa padirseni un mēģināt nepadirst vismaz otro vietu, jo kā izrādās bijām trīs komandas, kas praktiski vienlaicīgi ieradās Dunduru pļavās. Tālāk sekoja skrējiens pēc LĀDES. Tā kā arī tur ieradāmies praktiski viens aiz otra, tad nācās nedaudz uzskriet un pasvīst.

Paldies Centrālei par lielisko pavasara atklāšanu! Sajutām agrāko 7nieka garšu un izbaudījām katru tā sekundi.
Uz tikšanos aprīlī! 🍻🏰

23:30 DUS VIRŠI. Laicīgi.
Vērojama kustība apkārt. Aizdomīgi cilvēki, pilnas un ne tik pilnas mašīnas, somas uz pleciem.

ap 01:00
PĒDĒJAIS PĀRIS ŠĶIRAS - Struteles baznīca. Tā siena tik ĻOTI der!
ES ESMU! - Āža kalns
ABATS FURIA - Pūres Baronu kapličas dēļ vienas mulsinošas bildes. Prātā Vecmokas, bet nez vai.
ŪSIŅA STENTS - stents=caurule/truba=caurteka. Kurzemes vārti, neizbūvētais dzelzceļš, caurteka.

ap 01.20 sākam kustību pa laukumu.

01:40 ŪSIŅA STENTS ir mūsu. Izskatās, ka šeit bijām pirmie. Laba sajūta. 1/7.
02:05 Pūres Baronu kapličas. Nav.
03:10 PAMESTIE SKELETI krīt. Šķiet, ka paši līdz galam nesapratām, ko meklējam - TU BAIDIES? vai SKELETUS? Bet par Armijas pilsētiņu bija aizdomas tāpēc nolēmām apskatīt. 2/7.
ap 03:30 ES ESMU! Pirmais cēliens. Takas sākumā aizejam pa neīsto taku (pa leju), izlaižam vajadzīgo posmu, uzejam uz takas pēc tā. Ap 04:20 esam ārā pie Raudas kapiem. Brauksim pa gaismu. Labi, ka šoferis atpalika un tika nosūtīts atpakaļ uz mašīnu. Aiztaupījām pastaigu atpakaļ.
04:45 krīt TU BAIDIES? Kaut kur pa starpu bija pierāpojis atrisinājums. 3/7
vvz cikos Struteles baznīca. Nav.
Braucam atpakaļ uz ES ESMU, jo nekas lābāks nav ko darīt. Esot jau gandrīz pie Tukuma atnāk ABATS FARIA. Metam ripā.
07:05 ABATS FURIA krīt samērā ātri un nesāpīgi, neilgi pēc ierašānās.
4/7 not great not terrible.
Ap kādiem 07:30 or smth turpinam ceļu uz ES ESMU.
Nedaudz pēc 08, ES ESMU - otrais cēliens. Ja neskaita šeit jau naktī satiktos 2 pastaigu baudītājus, pirmā tikšanās ar citām komandām.

Vajadzīgais celms tika nopētīts ne tik ilgi pēc ierašanās, tomēr... nevērīgi. Pirmā(?) lielā kļūda ceļā uz FTF.

09:30 pēc pastaigas pa taku ES ESMU krīt. Mazliet neizteiksmīgs teātris, pazūdam.

Vienradžu Šļepkavu logbook:
"Zināt, cik grūti ir turpināt neuzkrītoši spiest uz priekšu konkurentu komandu, lai tā neizdomātu apstāties un aiziet izpētīt to vienu uzkrītošo celmu, kas ir burtiski jums blakus?"

Šķiet, ka tieši mēs bijām šīs performances daļas mērķauditorija. Savu pastaigu turpinājām, bet vairāk tāpēc, ka objekts jau bija ļoti pavirši apskatīts iepriekš.
Anyway, well played, well played. 10/10.

5/7. Still inda business.

Tātad. Smagā daļa. Kļūdas, sēras, nožēla. Vilšanās.

Jau no pirmā brīža , kad tika izlasīts mīklas APVĀRŠŅA PADIRSENIS nosaukums, bija skaidrs, ka tam būtu jābūt kādam skatu tornim/platformai vai kam līdzīgam, jo apvārsnis=skats un padirsenis=krēsls.
Arī Dunduru pļavas izskanēja jau ap 01-02 naktī.
Vai tas mums ko deva? Nu.. jūs jau redzat.

Sākotnēji tika izskatīti tādi varianti kā niedres, klūgas.
Kaņiera un Engures torņi neierakstās laukumā. Dunduru pļavās nekā tāda īsti nav.

Vēlāk nosliecāmies uz variantu par vadiem. Izskanēja arī stieples un pat elektrība. Dunduru pļavās jau nav arī nekā tāda, vai ne!? VAI NE!?!?

Otrā(?) lielā kļūda ceļā uz FTF - vienkārši neaizbraukt
pārbaudīt 3 skatu torņus, kas ierakstās laukuma reindžā.

Visas nakts garumā tika veikts izmisīgs google bruteforce meklējot PĒDĒJAIS PĀRIS ŠĶIRAS un... baznīcas un pilis ar baltām sienām.
Tas nekas, ka tilts bija atzīmēts piezīmju blociņā jau vaaaaaaaaai cik laicīgi.

Trešā(?) lielā kļūda ceļā uz FTF - ātrāk neapskatīt tiltu, kurš ir atzīmēts jau sen un atrodas blakus.

Tikmēr kaut kur ap 10:30 esam Tukuma centrā un pamatojoties uz to, ka kādā bildē tiek saskatīti arī akmeņi zem tilta, tiek nolemts, ka tas tilts ir beidzot jāapskata.
Diez jau vai būs, bet tas ir tepat blakus.
Tālāk seko spraiga notikumu gaita un apstākļu attīstība:

11:11 lokācijas apstiprinājums.
[11:12, 3/1/2024] 1: Ir vai nav?
[11:12, 3/1/2024] 2: Izskatās, ka ir
[11:12, 3/1/2024] 1: Darat ātri un pišaties projām
[11:12, 3/1/2024] 1: Šis ir karstais

11:14 Centrāle 7nieka čatā: iespējams notiek LĀDES atslēgas bruteforce.

11:17 krīt PĒDĒJAIS PĀRIS ŠĶIRAS. 6/7. Ir varianti.
[11:18, 3/1/2024] 1: Pišat nahuj!!!
[11:18, 3/1/2024] 1: Blad vajag to pēdējo

11:22 saziņa ar Centrāli: Ar 6/7 var bruteforce? nu, nu, nu, ai, ai, ai. Kā tad tā.
11:33 Vienradžu Šļepkavas 7/7. Blad.
11:36 izlienam no tumsas, pārtraucam klusumu un 7nieka čatā atzīmējamies kā vieni no tiem, kam ir pieejams kaut kas vērtīgs.
12:55 saziņa ar 7.elementu un vēlāk arī tīģergarnelēm. Diemžēl vērtīgais mums visiem ir viens.

13:07 Poļu kalns. Tramplīnlekšanas rampa. Izskatās pēc padirseņa un skats nu ļoti labs. Nav.

13:40 LĀDE krīt zem Vienradžu Šļepkavu naža. Game over. GGs.
HINT: Dunduru pļavas. BĻA&@#*!!!11

Tālākajam vairs nav nozīmes, hinti, viss vienkārši.
Dunduru pļavās tiekamies ar 7.elementu un tīģergarnelēm. Kurš ātrāk, kurš vēlāk, bet pie LĀDES arī visi kopā.
Atskats uz piedzīvoto, tiekamies nākamreiz!

Laukums patika. Mums pa zobam un ļoti ceļams, ja domā ar galvu. Atbildes pa vienai nāca ik pa laikam, līdz galējam izmisumam un bezcerībai palika rezervīte. Saulīte spīd, lieliska diena!
Priekšroku dodam spēlei tumsas aizsegā un klusumā. Haips čatā nav priekš mums. Mūsu klātbūtne var palikt nemanāma.

Cieņā,
Kriminālā Ekselence / Četri tankisti bez suņa / Ātri un bez žēlastības
(kadri vieni un tie paši, tikai dažādā sastāvā + ERROR ar nosaukumiem.)

****

Aptumšotā parterī viens pats sēž kāds kungs. Uz skatuves viens starmetis izgaismo ovālu laukumu uz grīdas. Klusums.
No aizskatuves tumsas iznirst ar dubļiem notraipīts jaunietis tumšā apģērbā, ar blāvi degošu galvas lukturi pie pieres. Viegli bāliem sejas vaibstiem un sarkanām acīm.

No partera atskan blass:
“OK, KLAUSIES uzmanīgi. Iedomājies, ka tu, nu, tu tikko esi atradis cipariņus. Bet tie cipari ir tik mazi, ka nevari salasīt, un, UN no tevis viena metra attālumā ir citi rubītāji, kuri par to nedrīkst uzzināt. Parādi man, kā tu rīkosies! Davaj! Aiziet!”

****

Labs vakars Jūsmājās!
Divi mēneši kopš janvāra FTF spēlēm, bet pēcgarša vēl nav pazudusi. Garneļu rubaki šoreiz izšķaidīti, kur nu kurais, un laukumā gatavi doties rekordzemā komplektācijā ar 2 rubakiem.
Pārējie attālināti, pēc iespējām ar darba/bērnu/miega grafikiem.

23:55 Tiek apzvanīti visi iemigušie pulkveži, muižkungi un baroni. Laiks ķerties pie darba. Šoreiz no mājām, jo Tukums pietiekami tuvu.

PĒDĒJAIS PĀRIS - Jaunpils pils, atbilst labi aprakstam un bildēm.
ES ESMU! - Āžu kalns, pēc aprakstiem un radziņiem bildē.
ŪSIŅŠ - Dunduru plavas. Latvijā pirmais upes atjaunošanas projekts (STENTS). Purvainā savvaļas zirgu savanna (ŪSIŅŠ)
SKELETI - Stroikas pie Viršiem. Forsējot facebookus un nostāstus.
ABATS - Apbraukājot citus brīvdienu pienākumus, šo netīšām apmeklējām pirms nepilnas nedēļas.
BADIES - Ghost busteri ir 4 čaļi ar aparatūru. LV versijā pirms vienas dienas iznācis jauns šovs - Tumsas detektīvi, arī 4 čaļi, kas apmeklējuši Zemītes skolu (laukuma ietvaros).
APVĀRSNIS - 404

02:42 Whatsapp iekrīt ziņa: “ģērbjos, braucam”
Starts no Rīgas / Jūrmalas.

Pirmais punkts - vizīte pie Ūsiņa Dunduru pļavās ap 04:00. Acis VAĻĀ. Ok te mierīgi var šādus bērzus nobildēt, no nogāzes pāri ceļam. Izripinamies, cauri visā garumā. Bērziņu castingā ir daudz pretendent-bērziņi, bet nevienu nevaram paņemt uz galveno lomu. Vajag tādu, kas riktīgi izliecies. Piestājam pie visiem 3 torņiem, izkāpjam, uzkāpjam torņos. Nav te te tādu bērziņu. 45 min vēlāk, kad galvenie ceļi šurpu-turpu izbraukāti pametam Dunduru pļavas.
Tālāk seko Skeleti pie Tukuma. Piebraucot klāt redzama gaismiņu diskotēka logos, kas liecina ka ēka ir īstā un kurā visticamāk jāmeklē. Konstatējam, ka ir arī pagrabs un redzam arī bildes vietu. Nu paļubom, viņi nobildējuši to stabu tieši tā, lai aiz viņa būtu jāaizlien. b̸e̴t̸ ̴k̸ā̶p̸ē̵c̶ ̸4̷ ̵e̷k̷r̴ā̸n̴i̴? nezinu kāpēc 4 ekrāni. Nekas, jālien. Gumijas zābaki mums nav, var tikai goretex slodzes testu taisīt. Bet varbūt jāuzkāpj pārējā māja pačekot? Labi, aizejam.
Uzkāpjam 1. Stāva, te viss tukšs.
Uzkāpjam 2 . stāva te viss tukšs, nu paļubom tur pagrabā būs. Aj, ej tak kāpt tajā ūdenī.
Sametam kādus 7 ķieģeļus ūdenī, pa kuriem sanāk aizdancot pa ūdeni līdz kolonnai samērcējot zābakus līdz potītēm. Aiz kolonnas neko neredz. @#%%#
Tad jau vēlreiz atgriežamies pie domas, ka varbūt jāuzkāpj līdz galam arī līdz 3. Stāvam. 1/7

Tālāk ES ESMU!
Izejam pilnu 45 minūšu ekskursiju līdz Svētbirzim, satiekam 7. Elementu, Gan jau sanāks un Sharknado, varbūt vēl kādu. Atgriežamies virsotnē un ar nelielu atbalstu no 7. Elementa, ka ekskursijā nemaz nav jāiet, atrodam īsto celmu. Saullēkts. 2/7

Tālāk uz JAUNPILI meklēt PĀRI ŠĶIRAS. Tur 5 minūšu laikā konstatejam, ka visas iespējamās virsmas ir nosegtas ar stalažām un aizlieguma zīmēm.

ABATS. Ap 08:50 esam pavadījuši jau kādas 30 minūtes Abata tuneļos un pagalmos. Apmainamies ar hintiem atkal ar 7. Elementu un pēc pacietīgas meklēšanas - monētas izmēra, monētas krāsas figņa starp akmeņiem rokā! 3/7

Pa ceļam radās doma un noskatīti video par Grenču skolu, kas varētu būt pareizi. Atmetam Ghost Busterus, Tumsas Detektīvus un braucam uz GRENČIEM. Uz vietask konstatējam, ka pareizais flīžu modelis un 5 minūtēs punkts rokā. 4/7

10:00 Noparkojamies pie kādas baznīcas, lai meklētu ko darīt tālāk. ½ rubaku parubās.

Ārejais Atbalsta Dienests nu jau kādu brīdi modies un atrod labu pretendentu šķirtajiem pāriem - Durbes muižas tilts. OK, braucam. Circle Hodzītis, koliņa un esam Durbes stāvvietā.

11:49 Durbes tilta punkts rokā (5/7), kur satiekam atkal 7. Elementu. Viņu mašīna un viens no dalībniekiem ir 100% noklāta ar dubļu šļakatām. Esot Ūsiņa dubļi.

12:10 Un ūsiņa dubļu iedvesmoti uzožam netālu esošus zirgus, zirgiem blakus Slocenes upe. Un tad kaut kāds lielsmadzeņu mirklis un atceramies, ka bija tāda slocenes caurteka. Sakrīt ar bildi arī labi. Braucam!

12:30 Punkts rokā un esam ar 6/7.

Lāde nu jau kritusi kādu brīdi. Tiek dibināta Padirseņa Komiteja ar Ekselenci un Elementu, lai varbūt kopīgi forsētu 7. Mīklu. Tuvākās stundas laikā tiek apskatīts arī remontētais gājēju tilts, jo Imants Valera esot solījis, ka tiltu saremontēs. Skatīt pielikumu: https://www.youtube.com/watch?v=6wlt3P3q-PI

Krīt lāde. Tālāk pulkstenī vairs neviens neskatās bet skrien ar hintiem uz mašīnu. DUNDURU PĻAVAS, TIEŠĀM? Ar atļauto ātrumu lidojam pie torņiem. Kur ar 1 minūtes intervālu ierodas 3 komandas. Akrobātikai seko ievadā minētais teātra uzvedums, kad viena garnelēm ierauga pareizo uzgriezni. Dzing-dzing 7/7.

Veram vaļā lādes mīklu. Veram vaļā lādes hintu. Putuplasts, stacija, puška. Vispirms protams pārbaudam visas pārējās stacijas tukuma laukuma ietvaros, tajā skaitā slēgtās. Paiet 20 minūtes un nonākam pie slēdziena, ka airsoftā puškas un putuplasts būs īstais. Atkal ar atļauto ātrumu lidojam atpakaļ uz Tukumu. Airsoftā 7. Elements ir pirmie pie lādes, kam 5 sekundes vēlāk seko Garneles un Ekselence. Tur gāja sviedraini un teju vai vajadzīgs fotofinišs.

Paldies par laukumu. Pirmo reizi īsā sastāvā, kas uzliek lielāku atbildību katram acu pārim un galvas dobuma tukšumam (hollow, kā Dona dziesmā).
Laukums patīkamāks, bet tāpat pietiekami grūts, it īpaši, kad jāmeklē monētas akmeņu kaudzē vai sūdiņi kokos. Izjutām pilnu emociju rollerkousteri, kad no bezcerīgas situācijas ar mīklām pakāpeniski nonāc pie 6/7, tad uzspīd saulīte un atverās hinti (sakritība?). Tad vispār ieslēdzas vieglo svētdienotāju režīms.

P.s. No skeletu punkta zābaki kājās nebija izžuvuši vēl 12h.

Tiekās jau drīz!

🕳️

1️⃣4️⃣⚡️8️⃣
Likām totalizatoru savstarpēji kur uz Kurzemes/ Zemgales robežām būs februāra laukums. Rezultātā neviens neuzvarēja - jau slikts sākums?
29.februārī atradām kur nomest dibenus pie radiniekiem Tukuma pusē, spotify playliste ir gatava mērcei un nu var šaut vaļā!
Ahhh nu tiiiiik patīkama sajūta būt FTF naktī, sen šitais nebija pieredzēts, kopš pēdējā brīža mums pievienojušies vēl 3 rubītāji, no kuriem 2 piedalījās Tukumā un nu nevarējām sagaidīt, kad izmisums kritīs pār viņiem un kājas būs iestigušas 7nieka mērcē.

#ABATS FARIA
Pirmā mīkla ko atminām, aptuveni 2min pagājušas
#PAMESTIE SKELETI
Krīt nākamajās 3min, jo mājasdarbs atrast S03E04 punktus izdarīts veiksmīgi.
#TU BAIDIES?
Aiziet nākamajā pus stundā. Radiniece tieši pirms mūsu atbraukšanas rakstījusi, ka te apkārtnē ir tāda Grenču skola - ja nu kas, tur spokojoties
Nu sākums super daudzsološs… ko tālāk?
#ES ESMU!
Cilvēki tiešām tā tur rokas, kad lec? Ieskatoties dziļāk saprot kā tur tie pirksti salikti un sākās mēmais šovs no komandas biedrenes, kura liek pārējiem atminēt dzīvnieku. Nakamajā pus stundā aptuveni esam tikuši arī pie Āžkalna.
#ŪSIŅA STENTS
Stents ļoti dīvaina lieta ko iesaistīt teikumā. Googlē tiek meklēti gaismas balsti, zirgu protēzes, saules balsts, zelta sirds… ir skaidrs ka šis nebūs vēl.
#PĒDĒJAIS PĀRIS ŠĶIRĀS
Jābūt taču vienkārši, bet kur sasodīts var būt tik nelīdzena siena… Ir pagājis jau labs laiks un liekās, ka bilde sāk izskatīties pavisam citādi -tas varbūt ir stūris nevis siena, jo (atkal) kā var būt tik nelīdzena siena? Komandas būvuzraugs, kurš pieslēdzies attālināti, nekomentē.
Šo pagaidām atliekam vēlākam.
#APVĀRŠŅA PADIRSENIS
u/izdevumi, u varētu būt spriegums un varbūt tas ir uzrakstīts kā dalījums, tad atbilde ir eletkrība, vopšem tie ir elektrības vadi, bet kā tāda kaudze varētu kur mētāties? Bomzis Boriss šitos jau nav savācis? Smagi ar šo gāja…

Pulkstens sit pāri norunātajam laikam, davai jādoas! Mūsu mazais četrkājainais draugs piekrīt. Ar viņu tiek stingri sarunāts lai saož visus punktus.

#TU BAIDIES?
Vairāk kā apgalvojums nekā jautājums, kad piebraucam pie skolas un ieraugam skatu. Protams dzirdētas jau visādas lietas un video apskatīti, tāpēc tas noteikti liek teikt ka mīklas nosaukums ir apgalvojums.
Nepaiet ilgs laiks, kad ieraugām mašīnu tuvojamies. Bailes pazūd, skrienam iekšā skolā. Paiet kāds laiciņš kad liekas ka jau visu skolu esam izskatījuši. Rodas atklāsmes brīdis, ka laba slēptuve ir vai nu pagrabs vai bēniņi. Meklējam pagrabu un drīz vien cipari rokā. Lēnām pametam skolu un dodamies tālāk.

#ABATS FARIA
Četrājainā drauga otrais mīļākais punkts. Tik daudz akmeņu, uz kuriem uzriet, super. Nepilnu stundu tika izskatītas tuneļu augšas, soliņi, lūka, visi akmeņi apgrozīti, caurimiņi izpētīti. Čutene tomēr teica pareizi, ka punkts būs tuneļos.. Lukturi palīdzēja saskatīt, ko ar aci varbūt nesaskatīs un cipari bija rokā.

#PAMESTIE SKELETI
Tiek izskatīts vienas mājas pagrabs, zinām, ka nav īstais, ejam uz nākamo ēku. Atrodam pagrabu, veiksmīgi atrodam arī īsto vietu, bet tur taču tāds dīķis. Taaaaa varbūt ķieģeļus krāmēt līdz tai vietai? Nu nē, čakars. Bet nu nevar taču būt ka tur jāiet… viena komandas biedrene vēl cenšās izskriet ēku, bet tad atskan - ES EJU!
Tipu tapu ar botiņām pa dīķīti. Žēl ka tā arī tos gumijniekus mašīnā neielikām. Slapjais staigājiens izrādās par velti. Pēc 5min cipari rokā un dodam uz mašīnu.

Virši DUS:
Saprotam, ka uz Āžkalnu nebrauksim, jo domājām, ka nu būs garais pārgājiens (kas pēcāk izrādījās pareizi) un nu mums ir tiešām trauma no janvāra kon-tiki. Brauksim gaismā!
Sēžam, minam atlikušās 3 mīklas. Silta mašīna… telefons… un neieplānota komandas jaudas snauda uz 50min
GAISMA! Viss jābrauc!

#ES ESMU!
3h garš pārgājiens, atsita atmiņā janvāra kon-tiki. Vairākkārt iets garām celmam, kas izceļas meža vidū…
Dienas soļu daudzums sakrāts viens un divi.
Drošvien šeit sākām izmisumu ēst ar lielo karoti, kamēr mūsu mazais četrkājainais draugs izkliedza mežu, jo priecājās par pagali. Viņa pirmais mīļākais punkts. Vismaz pēc tā varēja sekot līdzi kur ir pārējie komandas biedri.

Laiks piestāt un kopīgi padomāt pie veikala laidl. Ir jūtams nogurums, nekas vairs nerāda uz pareizajām kārtīm. Esam tik tuvu, bet tik tālu tomēr. Nu kā mēs nevaram to ūsiņu atminēt… šņakt pirmais dinamīts atvērts un pat tas īsti nepalīdz. Izlēmām izmest līkumu un piestāt pie Viršiem uz mazo sapulci. Viršu kafija un silta saulīte, nu super! Attālinātie rubītāji ieminās par cauruli ūsiņa mīklai, tas ir kas jauns un sniedz atkal kādu cerību. Te nu drīz vien mūsu sapulces laikā tiek atrasta lāde un izspraucās patiess smaids. Tiek atvērti hinti, izrunāts plāns un dodamies ceļā!

#PIRMAIS PĀRIS ŠĶIRĀS ir skaidrs pēc radinieku tukumnieku palīdzības. Cipari krīt ātri. #ŪSIŅA STENTS liek uzmest face palm un nepaiet ilgs laiks līdz cipari arī ir rokā.

#APVĀRŠŅA PADIRSENIS
Piebraucam kad tur jau ir divas komandas. Viens pēc otra atbrauc un aizbrauc, tik skatamies ar skaudību kā atverās lādes mīklas vaļā. Pavadam pārāk daudz laika, atkal izmisums kļūst taustāms. Pēc gandrīz 1,5h jautājam Vienradžiem palīdzību, taču neilgi pirms atbildes iegūšanas, komandas biedrs beidzot atrod īsto skrūvi…

#LĀDE
Ilgi nekavējāmies ar hinta atvēršanu, jo zinājām ka uz papēžiem min vēl komandas. Atminēt kur atrodas lāde aizņēma nepilnu minūti, stacija zināma un palaimējies ka komandas biedrene radu dēļ gandrīz kā vietējā.
p.s. Lādē atstājām pāris mūsu uzlīmes, jā, tās drīkst paņemt :D

Shoutouts Viršiem par kafiju, shoutouts pelēcītim, ka panelī mirgojošā rokas bremze nenozīmēja ka tā ir norauta, shoutouts par atkal esošajiem emociju viļņiem!
Bildē mūsu četrkājainais draugs, jā, tas pats kurš 3h no vietas kliedza Āžkalnā uz pagali. Tiekās aprīlī 🫡

Mūsu FTF nakts statistika īsumā:
*Nelielas problēmas ar navigēšanu uz Tukumu. Bet labāk pirms tam nekā pēc pusnakts.
*Bāze – VET Klīnika Tukumā. Dīvaini, bet ērti.
*2 haļavas (Ūsiņa stents un Es Esmu!). Ūsiņam bija variants par veco dzelceļu, bet vai mēs būtu aizgājuši līdz notekai (kas nebija mūsu variants), ja uz to pusi neietu cita komanda? Apšaubāmi.
*Noieta pilnīgi bezjēdzīga 5km flexkursija sekojot stirnu buka zīmēm (un šeit, jāsaka, ka labi, ka tikai 5km!). Mūsu pirmais variants „ES ESMU!“ bija vilkaču taka. To noejot gandrīz pilnībā, sapratām, ka mīkla ir domāta par stirnu buku. Kāda sakritība, ka blakus vilkaču takai bija iemarķēta arī stirnu buka taka… Tālāko jūs varat jau nojaust. Punktu atradām paši, pēc 3 stundām visās takās :D
*ES ESMU! Izcēlās arī ar to, ka spējām 2x paiet garām bildes vietai to tā arī nepiefiksējot.
*Komandas mvp – rubaks, kurš pamanīja ABATS FARIA ciparu un mūs atsvabināja no nolemtības (jau bijām pavadījuši gandrīz 1,5h tur)
*Atklāti divi cauri gumijnieki, piesmelti vēl divi gumijnieki, divi gumijieki iesvētīti un atzīti par labiem esam, bet uzvarēja rubaks bez gumijniekiem!
*Apciemotas 2 baznīcas un jaunpils pils. Nevienā nebija punkts.
*Apmeklēta savrupmāja ”Vidus rojas”. Legit scary place. Ūdens vannā vēl joprojām tek. Bet vanna nav pilna ar ūdeni… 🫣
*Durbes tiltiņš bija atlikts priekšizpētē. Bet ēnas bildē mūs katrastrofāli noveda no īstā ceļa. Varbūt būtu aizbraukuši tāpat. Bet hinti atnāca ātrāk, nekā mēs šo teoriju spējām pārbaudīt dzīvē.
*Vienīgā ideja par Apvāršņa padirseni bija Grenču skola, jo to varējām salikt kopā ar visa veida 6.klases uzdevumiem, jo tā ir skola! Bet Jūs jau saprotat, ka tur atradām citu punktu.
*Paņemti 3 hinti: Pēdējais pāris šķiras, apvāršņa padirsenis un lāde. Lādei vienkārši vairs nepietika smadzeņu kapacitātes. 🤯

Mērce bija tāda sātīga, mazliet padomju ēku garšiņa, daudz zaļumu, varbūt mazliet pa daudz bezcerības bezgaršības, varbūt kadā brīdī pa asu, bet nē, tādai jau jābūt mērcei, šķiet vēderi ir pilni, gaidam nākošo Mārtiņa kulinārijas meistardarbu.

Centrāle - paldies!!!

Kad beidzot pārsaucos par vienu pašu, laukumā dodas 5 veci onkas zīdainis un suns

Komanda Atmoda (startē Nomoda, Bindons un Cikliskais Triketons, taktiskais support Janchix no bāzes)
Pēdēdais pāris šķiras - pēc apraksta bij skaidrs, ka būs saistīts ar romantisko kāzu vietu. Durbes pils ātri vien ienāca prātā. Tomēr mulsināja, kur Durbē tāda siena, kā raķešu šahtā, betona mājā. Tādēļ aizmaldījāmies prom no minējuma par Durbes pils parku. Jau esot trasē tomēr paņēmām hintu un bija skaidrs, ka būs vien īstais. Uz vietas satikti vietējie pacani ar čiksu, kas malkoja grādīgo un mūs novēroja. Ar trešo x izdevās uziet pareizo atslēgu. Vietējiem tusētājiem jau bija apnicis uz mums skatīties :)
Es esmu - šis šķita ļoti skaidrs, uzduroties bildei "Tu esi Āžkalnā". Vērtība gan bez hinta nepadevās, jo vairākkārt apmīļojām āzi un soliņu, uz kura appaut apavus :D, patēlojām āžus un tā...
Ūsiņa stents- nu nē, šis bija pēdējais punkts... jau tumsiņā, atradām daudz piemērotākus Ūsiņa stentus par šo. Kā šo vietu sasaistīt tā arī nesapratām. Varbūt kādam ienāks prātā. Stents - domājām saīsinājums no stencila - tad Āžkala SVētajā birzī ir īstais ūsiņš (skat.attēlu). Neiedomājos par šo stenta nozīmi uzreiz, bet tas nepalīdzētu. Tāpat Tukuma zaļā saule, kur kurzemnieki brauc garām un Ūsiņš tak ar saviem zirgiem pavasari un sauli ved. Kāpēc tas uzbērums uz caurteka? Līkais bērzs, protams, kad atrodi ir acīmredzams. Šeit izmantota kādas komandas palīdzība.
Pamestie skeleti - šī vieta bija skaidra, ka saistīta ar Lidostas bunkuriem, kas pēc tām ribām izskatās. Interesanti, ka izvazājušies pa pašiem skeletiem vērtību atradām punktā, kur domāju, ka būs "Tu baidies!" Vērtība atradās diezgan veikli, puišiem nozūdot graustā. Interesanti, ka šajā objektā nav slēpnis un bāc tādēļ neesmu te nekad bijusi. Jā, ķieģeļi paaugstinātos bīstamības objektos tālu lido, jo īpaši ja tiem palīdz.
Abats Faria- šo mums Janchix diezgan veikli bija identificējis, Grāfs Monte Cristo un attiecīgais fragments ar izlasīts. Pats punktiņš gan ļoti veikls, bet paveicās, ka Triketona acs uztrenēta pa mūrīšiem ložņājot.
Tu baidies?- tā kā varējām iedomāties daudz pamestu objektu Tukumā un šis nebija padevies, paņēmām hintu jau ceļā esot. Mnjā, par šitādiem filmētājiem ar nezināju. Video gan neskatījos pirms vērtības, lai varētu ieiet tajā objektā :D bez aukstām kājām. Piesardzības pēc centos atrasties starp abiem puišiem, esot tajā ēkā. Čaļi jau bezbailīgie uzlīda arī pie krievu gariem bēniņos, kamēr es raustīgi stāvēju lejā un cerēju, ka manu enerģiju Te neviens neņems, kamēr šamējie nokāps lejā. Plēvju čaboņa bij neomolīga. Lielākā daļa durvju iznestas, tā kā pārāk mūs tie gari nebaidīja ar durvju ciršanu. Tik tās plandošās plēves..... šausmene riktīgā. Pagrabā ieskatījāmies, bet ar hintu labi, ka nebija tur jālien.
Apvāršņa padirsenis - tā kā braucām no Jūrmalas šis sanāca kā pirmais. Apskatījām visus torņus. Pie īstā identificējām drātis, kas gan pēc bildes bija identificēta kā savijusies zāle vai upes kosa. Satikām vēl vienu komandu. Te sakrita visi elementi: ponijs, uzraksti par maukām, kondiška (pūta ne pa jokam), asins sūcēji. Vērtība negribēja padoties, pat ar visu to, ka it kā sapratām, ka, apvārsni vērojot, svarīgs ir padirsenis. Pirmā komanda viltīgi pameta skatuvi, jo palicis par aukstu un vējainu. Vērtību, kur skatīt gan neizpauda. Pēc 10 min tā tomēr padevās. Protams, pašiem atrast lielāks prieks.
Gala vieta- airsofts bija mans pirmais minējums, otrais būtu sēžammaisu pildījums (zinās tiem, kam kādreiz tas izbiris) piebraucām pa tumsiņu, vārtiņi ar atslēgu. Nez vai var iet iekšā. Nju gan jau, ka var; ķēde tāda paceļama, ļengana iegājām kā kungi pa vārtiņie. Sākām apstaigāt ēkas. Kad tumsā atskanēja kaut kādu čaļu eu, ui, eu uuu- pieklusinājām gaismiņas un 2 tipi pāri žogam ieleca teritorijā - tā neomolīgi, 2:2 un viena meiča. Maniem komandas čaļiem gan skriešanas ātrums daudz labāks kā man. Jau šķiet, kad esam visu izstaigājuši. Pie ventilācijas pīpēt izrādās var. Pēdējā vieta - kur ieskatāmies IR!!! Pa galvu ar dzelzs trubām nedabūjām, bet ja kādu tur gravā pretim ēkām nomušīja, mēs neuzzināsim. Paldies, tā jau lieliski pavadīts laiks.
Redzējām arī konkurentu spēles zīmes objektos.

🐌🏄

Paši vietējie, bet bija grūti. Paldies par spēli.

+ piedalīsimies peintbola spēlē nākotnē.

Pienāk 01.03. pusnakts, daļa no Ofisa planktoniem pielīp pie telefona un datora ekrāniem minēt mīklas, cita daļa izmisīgi slēpo 190km kaut kādā Zviedrijā un nekaunīgi ignorē mīklu sarunas. Kopējai jautrībai izliekamies itkā mēs arī būtu laukumā, nevis mīkstās siltās gultās. 2 mīklas padodas uzreiz - Es esmu (jo kurš gan tur nav bijis) un Abats faria (jo visi zin, ka tur kādreiz ir bijis 7nieka punkts). Pārējais kā parasti ir - “ko Mārtiņš pīpē?” Pēdējais pāris šķiras sākumā šķiet, ka tā varētu būt tilta uz nekurieni apakša, kārtīga tilta inspekcija google bildēs saka, ka nebūs īsti riktīgi, tad nu pieķeramies pie domas, ka tā noteikti ir kāda baznīca, ļoti gribās ticēt par cinevillu, jo tas tik ļoti sakristu ar to, ka policija pat labi gribot neuzlaustu durvis, kuras iespējams pat nevar atvērt, bet nu atliekam kartē vēl pāris iespējamos objektus kā Jaunpils un Sātu baznīcu, lai nebūtu kā Rīgas laukumā, kad esot blakus neaizbraucam pēc punkta, “jo nebūs taču tur”. Ūsiņa stents, atkal liek domāt par uzbērumu un tiltu uz nekurieni, bet kas par bezpriģeli, pie tilta nav uzbēruma un arī bērzu nav, tad pavīd doma par īsto vietu un tas tik tiešām sasaucas, ka jābūt, jo tā tiešām ir vieta par ko padomāju katru reizi dodoties uz Kuldīgu. Pamestie skeleti ļoti gribās pievilkt Polu hill ramp no iepriekšējā 7nieka, bet nu nevar tur būt tādi pagrabi, tad atrodam kaut kādu raķešu bāzi, to cītīgi meklējam kartē, īsti neatrodam, jo nu protams, tāda vairs sen nav, tur ir tikai karjers, nonākam līdz armijas pilsētiņai un paliekam pie šīs domas. Tu baidies, sienas izskatās kā skolā, pavīd doma par Grenču skolu, atrodam video, kur viss ir kā mīklā un jūtamies kā lielo lozi izvlikuši, tikai lai vēlāk justos ļoti sāpināti, kad šis punkts tiek anulēts, patiesībā ļoti gribējās to izstaigāt, bet nu neko. Apvāršņa padirsenis, nu c’mon kas tas ir, pieslēdzam minēšanai draugus, kuri 10min laikā iedod ticamu risinājumu, izvēloties īstos vārdus un ņemot pirmos burtus var izgūt VASKI un ir tāds Vasku lidlauks, nu izcili, tam ir jābūt tā. Izskatās, ka esam gatavi ceļam tik jāizdomā datums.
Puse komandas pirms izbraukšanas pēkšņi saslimst, atrodam vēl kādu drošo plecu, lai meitenēm mazāk bail staigāt pa tumsu apšaubāmās vietās, sagaidām vakaru un uz priekšu. Sākam ar Jaunpils baznīcas izpēti, bet nu lielas cerības neliekam, jo tai taču jābūt cinevillai, tā arī ir, neko šeit neatrodam. Tālāk jau uz elles kalnu, ārā lietus līst, galīgi nav omulīgi jau tāpat te atrasties, sākam ar vēcā punkta lokācijas izpēti, tur punkta protams nav, arī plīša suns ir tikai ļauns joks, tad 2x izskatām kārtīgi sienas, satiekam sikspārņus, kuri ar atsakās atklāt punkta lokāciju, tālāk seko trepju apskate un skaitīšana, arī jumta daļa tiek pārbaudīta un protams stends un visas zīmes, līdz izdomājam - labi atgriežamies tur kur nelīst, tātad 11 tas varētu būt pa kreisi un mazliet uz augšu, meklējam, meklējam un ir, ļoti skaisti, vēl pa kādai bildei un laižam. Tālāk uz Vaskiem, un hops atduramies pret privātīpašuma zīmi aizliegts ne tikai iebraukt, bet arī ieiet, hmm, varbūt tomēr nav, bet īstas pārliecības nav, ok, neizaicinām likteni, negribās nejauši no kurzemniekiem pa muti dabūt, atveram hintu - ko? Kā to vispār no mīklas var izpētīt, bet nu fine atliekam Dunduru pļavas uz vēlāku laiku. Tālāk būtu jādodas uz Grenču skolu, bet dodamies uz Sātu baznīcu, izrādās tikai tūristiņā, jo protams arī tur nekā nav. Beiguši tūristot un uzēduši ceptos kartupelīšus ar kečupu (lasīt čipsus) dodamies tālāk uz Ūsiņa stents, mazliet pastaiga un hit and run, bija tomēr cerība, ka punkts būs uz kāda akmens zem ūdens caurtekas vidū, bet nu labi, varam iztikt arī ar sausām kājām (boooring). Tālāk laižam uz Āžu kalnu, ļoti apņēmības pilni uzkāpjam kalnā, visu kārtīgi izskatām, nu nekā tur nav, ok vēlreiz visu kārtīgi izskatām, nu nekā tur nav, labi lasām mīklu, uzvelc kurpes, ievelc elpu un dodies ceļā, ooook šī ir flexkursija, ejam, izpētam VISUS kokus visas takas garumā un ārā lietus līst, sāk jau besīt, nu kur ir tas cipars no sūnām vai mizas taisīts, kur viņš ir? Eh nekā… Labi, ejam atpakaļ uz virsotni. Ew nu tiešām nekur nav, ko mēs nesaprotam. Labi uzrakstīsim Stalkeriem, varbūt būs kāds labs pavediens, jo nelon vērt vaļā hintu, tur būs par daudz pateikts priekšā. Hints ir meklē 10m no soliņa, kārtīgi atskaitām 10m uz visām pusēm no soliņa, nu nav nekā tur, besī jau vai mēs tādi ambāļi, labi turpinām jautāt pēc hintiem, celms, nu 10m attālumā tur ir tikai paliekas no celmiem, ok ejam atkal pāri visam, izārdam tos celmus, bet nu nav nekā tur, eh labi, veram vaļā hintu - laba metiena attālumā, hmm nu aizmest var itkā arī tālāk un jā tiešām 100m attālumā ir arī celms, finally. Apbrīnojami kā FTF šo atrada. Nu pienācis laiks doties visbailīgākajā pastaigā pa pamestajiem skeletiem, galīgi neomulīga sajūta, turamies visi tuvu pārvietojamies tikai un vienīgi kopā, izstaigājam vairākas mājas, vairākus pagrabus, līdz tiekam līdz īstajam, hmm ūdens, basām kājām tur kāpt negribētos, ka neatrauj kādu zarazu, nu vai tiešām būs lejā, vai ziedot vienus zābakus, nu itkā jau varētu, bet, eh nāk miegs un ir auksti, davai pašaujam vaļā hintu, pff labs joks. Tālāk ceļš pie dunduriem, šķiet redzam vēl vienu komandu vai arī kadam izjaucām romantisku nakti uz nenormāli skaistas zvaigžņotas debess fona, vējš te tāds nejauks, miegs nāk arvien vairāk, viss itkā izpētīts, besī ka mēs sevi tā mokam. Bet kad 3 cilvēki katrs pa vairākām reizēm pāriet pāri, tad jau punkts arī padodas. Te tālāk ieķeram napiņu uz kādu stundu vai vairāk, kurš gan to atceras, paliek auksti, ir jāceļas. Labi, esam ātrāk tikuši cauri, nekā bija plānots, tagad gaidīt tik daudz stundu līdz uzausīs gaisma un cinevilla atvērsies, labāk tomēr pārliecināties vai nešaujam greizi, labi šaujam vien to hintu vaļā, tā ir ka tie ir tik viegli pieejami, ko? Tā nav cinevilla. Kāds vēl parks? Labi, brauksim uz tankštelli ieķert tēju un tad minēsim. Tā Tukumā ir tikai viens parks un tajā noteikti nav žurku skulptūras :D hmm labi kā te ar tiem fotogrāfiem, tie ir vairāk kā viens. Bāc kas tas ir? Ok ķeramies klāt instagram kādas bildes tukumā ir topā, hmm Durbes pils parks, ew tilts, tur ir tilts, tāds balts, tas tiešām ir tilts!!!! Un klātienē ieraugot parazītus, labais :D Ok atliek lādes mīkla, Papeles? Papeļu dižkoks? Papeļu aleja? Kāda māja ar nosaukumu Papeles? Varam apgalvot, ka tās visas ir apdzīvotas. Eh vispār baigi nāk miegs, mazliet napiņš un tad domās tālāk par tiem sasodītajiem kokiem. Nē nu kur lai brauc, nekas loģisks nenāk prātā. Labi, paprasīsim hintu Stalkeriem. Ko? Kāds sakars? Vēl ilgi ofisa planktoni bubināja, ka nu to nu toč sētnieki nevāc. Bet nu labi dodamies. Pag tā ir slēgta teritorija. Jāgaida darba laiks? Jāzvana īpašniekiem? Labāk jau uzzvanīs centrālei, ok drīkst lauzties iekšā un policiju neviens neizsauks. Ok ķemmējam mājas, jau diezgan drīz atrodam lādi, bet tā ir ciet un galīgi nevar atvērt (protams tajā miega badā neviens arī nemeklē logu kliņķi ar ko to kasti atvērt), labi ejam tālāk, izmaļam visas mājas pa 2 reizēm, tiekam arī uz jumtiem, apstaigājam visu teritoriju un ieskatāmies katrā riepā. Kas tas ir? Vai tiešām būs apraksta lāde? Labi, padodamies hintu varai vēl pēdējo reiz, Stalkeri, ko mēs darām nepareizi? Bāc, tur tā “atslēga” turpat vien bija. Stāsta beigas.

par cik neesam pirmās nakts komanda, tad varam lēnu garu visu izdomāt.
Pēdējais pāris šķiras - Jaunpils pils,
Es esmu - Tukuma Megalīts,
Ūsiņa stents - Dunduru pļavas,
Pamestie skeleti - Tukuma gaļas kombināts,
Abats Faria - Elles kalns,
Tu baidies - Irlavā Vidus rojas māja,
Apvāršņa padirsenis - stabs lauka vidū pie Pienavas.
Laiks doties ceļā. Nu jau par to var pasmaidīt. Daudz vilšanos, bet arī patīkami pārsteigumi, ka "mūsu punktā" ir novietots cits. Tik Ūsiņš jāmeklē citur.
Nonākot Lādes vietā vēl nav skaidrības, jāmeklē citur, jālien pa kluso pār sētu, vai jāiet aprunāties. Labi, ka ideju trūkums un slinkums uzvarēja. Patīkama saruna ar objekta kuratoru, esam uz īstā ceļa ! Vēl tik tik viens mulsuma mirklis, kur lai dabū flaķenes (ha-ha), un varam padzerties pirms ceļa uz mājām.
paldies, patika tie mazie cipariņi.

Bija feini. Kā objekts vislabāk patika Grenču skola, mēs vēl paspējām, zīmīte vismīlīgākā bija uz atslēdziņas Durbes parkā.

Māras pazinēju otro tūri iespējams aprakstīt īsi - grūti mācībās (risinot), viegli kaujā (meklējot).
Pēc pirmā posma izbraukšanas un lādes atvēršanas ir manāms ievērojams haips daļā komandas, lielākoties tajā, ar kuriem šis piedzīvojums notika pirmo reizi. Jaunās mīklas tiek apskatītas ar ievērojamu entuziasmu, jau pirms norunātā sazvana tās tiek analizētas un pusgāžas Es esmu!, jo viens no komandas atpazīst Stirnu bukam raksturīgo lēcienu. Tiek izspriests, ka tas būs kaut kur Sveikuļu meža apkaimē, jo tur notiks šī gada posms. Tad sagaidām arī sazvanu un ķeramies klāt minēšanai.

Pēdējais pāris šķiras - komanda sadalās divās nometnēs “Dzimtsarakstu nodaļa” vs “Muiža”. Ēkai, kas blakus Tukuma pasta nodaļai, pie sienas ir ļoti zīmīgas formas akmens, bet pārējais īsti nesakrīt, arī dzimtsarakstu nodaļa no turienes ir vairāk nekā spēcīga metiena attālumā. Bet arī muiža nedodas rokā un šis vispār paliek tāds pusjēls.
Es esmu - kā jau minēts, gandrīz nolauzts. Meklējam norādes, kur konkrēti varētu būt punkts, vai pie viesu nama, vai pie kāda no kalniem, bet paliekam tikai pie aptuvenas apkārtnes.
Ūsiņa stents krīt divreiz, pirmajā reizē, protams, nepareizi. Savelkam kopā Ūsiņu un, protams, zirgus - vai Zirgezers? Tur Vilkaču taka - kā ģeniāla atklāsme prātā ienāk ideja, ka tas, par ko iedomājies tikai tad, kad to ieraugi, ir pilnmēness. Astroloģijai mentāli tuvākās komandas pārstāves joprojām uzstāj par šīs teorijas pārākumu pret oficiālo versiju. Gatavojamies doties vēl vienā pārgājienā.
Pamestie skeleti - izgrozām vecās Facebook bildes visādos leņķos, izskatām visus komentārus un daļa komandas pat nodarbojas ar komentētāju profilu pētīšanu. Viss šķiet velti, bet tomēr viens no mūsu mīļākajiem portāliem grauzti.lv nodrošina mūs ar Tukuma armijas pilsētiņas foto (gan ne lokāciju) un vismaz ir potenciāls variants, lai arī tas nebalstās uz īpaši daudz faktiem mūsu acīs.
Abats Faria krīt ļoti veiksmīgi procesa gaitā, kad, meklējot atbildi uz kādu citu punktu, atrodas Elles kalns. Tika atrisināts pirms sāka tikt risināts.
Tu baidies? mūs nepaspēja sagaidīt, bet apvāršņa padirsenis kārtīgi dirsināja. Nebija ne īsti skaidrs, kas ir tas, kas ir bildē, ne tas, ar ko ir domāts uzdevums. Šajā posmā vairāki punkti (īpaši šis) izcēlās ar spēju likt minētājiem fokusēties uz kādu no pavedieniem, kas beigās izrādījās relatīvi nevērtīgi un neļāva veiksmīgi risināt uzdevumu, šajā gadījumā tas bija fokuss uz izdevumiem. Arī pēdējā pārī īpašu uzmanību sanāca pievērst rindiņām, kuras kopumā noveda no ceļa.

Situācija nav spīdoša, bet mēs īsti nezinām, ka ir vēl sliktāk. Pēcāk sākas komandas jau iepriekš piedzīvotās diskusijas plaknē “Hints yes vai hints no?”. Sākumā izlemjam ķerties klāt risināšanai vēl vienā tūrē, bet tas nenes gaidīto rezultātu. Šajā mirklī minēšanai īpaši apņēmīgi pieķeras divas no rubītājām, kas velta vairākus darba dienu vakarus iespējai justies kā muļķēm. Pieticība ir tikums. Izmantojam, ka mums ir mīļi 7nieka eņģeļi, kas jau visu ir sameklējuši un var dot vieglus grūdienus ar mērķi mūs uzdabūt uz pareizā ceļa. Tādā veidā uzzinām, ka Pamestie skeleti ir armijas pilsētiņa, bet Pēdējais pāris šķiras nav Ozolpils (kaut kad radies potenciāls variants, kuram apkārt nav spēcīgas pārliecības auras) un Apvāršņa padirsenis nav lidlauks. Noskaidrojam arī to, ka Ūsiņa stents nav tur, kur esam to izdomājuši un tiekam uzvesti uz īstā ceļa, ka fokuss ir uz vārdu stents. Tā arī diezgan raiti izdomājam labāku (un pareizu) potenciālo Ūsiņa stenta atrašanās vietu, bet Pēdējais pāris un Apvāršņa padirsenis paliek mūs mocīt. Noskaidrojam, ka Pēdējais pāris ir pils un to, ka Apvāršņa padirsenī viena rindiņa dos ziņu par iespējamo pagastu, bet gudrāki nekļūstam, lai arī slampa=slampe ir kopumā labākais izskanējušais variants. Viena no rubītājām visas Tukuma novada pilis drīz varēs novērot savos murgu scenārijos, sadabūjam pusi no hinta, bet arī tas tādu pilnīgu drošību neiedod. Kaut kad kā ģimenes strīda collateral damage krīt pirmais atvērtais hints (lai pārbaudītu, vai Stirnu buka punkts ir tur, kur domājam), vēlāk beidzam kautrēties un veram vaļā pārējo divu sāpju bērnu hintus vaļā. Pēdējais pāris ar hintu tiek beidzot nolauzts, bet Apvāršņa pēdējais hints rada vēl papildus neizpratni un jautājumus. Beigās Dunduru pļavas izkristalizējas kā iespējamā atbilde, bet ticamības līmenis definējams kā zems. Kad gandrīz visa komanda satiekas saliedējošajā slazdā Palladium, kurš tiek dēvēts arī par Singapūras Satīna koncertu, hints tiek nolasīts komandai pietuvinātai personai, kura vienas sekundes laikā atbild “Dunduru pļavas”. Uzskatām to par apstiprinājumu un dodamies slazdot.

Nākamajā rītā izbraucam agri (bet mazliet vēlāk nekā norunāts) un pirmajām uzbrūkam tieši pļavām. Variants par uzgriezni izskan ātri, jo mazs sūdiņš, atrašana arī nepaņem ļoti daudz laika. Esam seši un kopumā meklēšanu paņēmām “uz masu”. Tālāk ceļš ved uz Abats Faria, to arī atrodam salīdzinoši ātri (20 minūtes? ļoti aptuvens minējums) un dodamies uz Ūsiņa stentu. Ar prieku secinām, ka vieta ir īstā, pastaigājam, parāpjamies, pakāpjam lejā un punkts arī ir rokā. Garie gumijnieki tika paņemti līdzi, bet punkts atrasts relatīvi ātri un to vilkšana virsū tiek apspriesta tikai joku līmenī. Tālāk dodamies uz Durbes pili un šis jau pietuvojas park and grab līmenim un laiks piebraukt pa ceļam manītām pamestām mājām. Jābilst, ka bijām gatavojušies satikt simtiem rubītāju šajā brīvajā piektdienā, bet pirmā un vienīgā satiktā komanda tika ieraudzīta Pamesto skeletu punktā. Konkrētu vietu, kur parkoties, izvēlējāmies nejauši, bet slapjkājainu rubītāju fiksēšana apstiprināja, ka ēka ir izvēlēta veiksmīgi, tādēļ pēc īsas apspriedes devāmies uz pareizo ēku. Gumijnieki komandā ir 33% pārstāvju, tādēļ pārējie devās izpētē pa citiem stāviem un drīz vien deva ziņu, ka hidropastaigas ir atļauts pārtraukt.

Šajā mirklī paši esam viegli sajūsmināti, pārsteigti un satraukti par to, ka iet ļoti labi. Rakstu tā, it kā nākamajā vietā ietu ļoti slikti, bet tā arī nav tiesa. Aizbraucam uz Āža kalnu, pastaigājam pa topogrāfisko virsotni, meklējam kaut ko līdzīgu bildei, bet rokā nedodas. Kādam no rubītājiem ļoti gribas aiziet uz Google Maps norādīto punktu, kas tiek darīts un pēc kāda laika čatā saņemam skaisti inscenēto mīklas bildes repliku. Komanda savācas aptuvenajā reģionā un drīz pēc tam krīt arī cipari.

Kalna galā atveram lādi un izvēlamies prāta vētru apvienot ar karbonādēm lokālā “Miera Mikus”. Protams, dažādi minējumi (mākslīgais sniegs, smalcināta plastmasa, biezpiens) izskan jau līdz ēšanai, bet ēdiena smarža palīdz radīt versiju “airsofta bumbiņas”, kas savu popularitāti komandā audzē visas ēšanas gaitā. Lemjam braukt skatīties Tukuma airsoft punktu, bet mūs sagaida aktīva darbošanās un brīdinājums pārāk tuvu nelīst. Tātad nav, bet airsoft bumbiņas uz zemes izskatās nu tiešām pēc mīklas atrisinājuma. Uz ēkas nekādas uzlīmes (kā muzejā) nav, apstaigājam mazliet apkaimi, bet nekā. Sasēžamies mašīnā un risinām diskusiju “braukt uz Irlavas pamesto airsoft laukumu, kurš ir nolīdzināts un iespējams apsargāts vs veram vaļā hintu”. Tā mēs tur arī sēžam labu laiku, jo abās pusēs ir kaislīgi otras idejas pretinieki, līdz kāda cita no rubītājām uzraksta vienam no eņģeļiem un uzzina, ka mēs jau esam pareizajā vietā un nekur nav jābrauc. Tad tādi, konkrēti samīzušies, ejam teritorijā (apšaudes ir noslēgušās) runāties ar biedējoša paskata cilvēkiem militārā ietērpā. Kādu brītiņu tā klusējot stāvam teritorijā un nesaprotam, kā uzsākt sarunu par to, ko vēlamies darīt, bet, protams, kad satiekam “galveno”, saruna ir īsa un vienkārša. Visi ir laipni un daudz uz mums neblenž (to laikam nevar teikt par mums, jo tikām redzēt interesantus cīņas paraugdemonstrējumus), bet noraidām piedāvājumu pēc palīdzības (kas, šķiet, tika vairāk tēmēts nevis kā palīdzība, bet iespēja mūs ātri dabūt prom no šašlika pasākuma). Pavazājamies, pastaigājam, līdz kāds no komandas raksta, ka jānāk pie grila. Uzspēlējam “punkts jāatrod visai komandai” spēli un laimīgi ierakstāmies lādē.

Šī reize likās haotiskāka nekā iepriekšējā, daudz vairāk punktu arī pēc atrisināšanas joprojām radīja jautājumus, bet prieks kopumā nemainīgs. Smukāki, šķiet, arī neesam palikuši.

Dalība Tukuma apvidus laukumam iepirkās uzreiz pēc Dzelzceļa muzeja apmeklējuma, taču nepaspējām pat acis pamirkšķināt kā aizvērās “Tu baidies” mīkla, atstājot vien sešas pārējās. Rubaks Sieva saberzēja rokas un ķērās pie minēšanas, kamēr es un rubaks Jaunākā darīja kaut ko citu. Šad un tad es pieslēdzos, piemēram, Pēdējais pāris šķiras mīklai atrastā Struteles baznīca izskatījās nice, paslavēju cītīgo vienīgo rubaku, kas ap mīklām ņēmās, un ļāvu darboties tālāk. Visai drīz tika sazīmēta Vilkaču dabas taka, kurai pievilku klāt blakus esošo Āžakalnu (vilkači = mēness zvēri, augstākā virsotne = Āžakalns) un pa lielam rubakam Sieva pulveris bija izšauts. Pašam sanāca pieslēgties mīklām tikai īsi pirms Lieldienu garajām brīvdienām, kad bija zināms laukuma apmeklēšanas datums (marta pēdējā sestdiena). Tad cītīgi divatā zīmējām Apvāršņa padirseni - sākumā likās, ka tai ir jābūt kaut kādai pamestai elektrosadales būdai, jo visgrūtāk risināmais i/uzdevums šķita elektrība (pie tam drātis bildē), taču atrast kaut ko tādu Tukuma apkaimē bija nereāli. Pašāvām vaļā hintu - asinsūcēji. Ātri vien tika atrastas Dunduru pļavas un īstais tornis - šitais done.

Pēc tam tika meklēta vieta kur kāzas svinēt (nams uz dienu, šlipse, kariete utt.), attiecīgi Struteles baznīca tika izbrāķēta kā nederīga. Tika pētītas kāzu fotogrāfu bildes, portfolio, uzzinājām, cik maksātu bildēšana, ja pēkšņi izdomātu izšķirties un aprecēties atkal, lasījām forumus… Durbes pils figurēja visbiežāk, bet bija arī Šlokenbekas buiža, Jaunpils un vēl visādas interesantas vietas. Hints apstiprināja Durbes pili. Pamestie skeleti nedēvās rokā nepavisam - meklējām lokāciju, kurā varētu būt lielie pļavās montējami reklāmas stendi 4 gab. vienuviet, bet nekā. Tad hints norādīja uz Jūrmalas lidostu, pie kuras labajā pusē sazīmējām trīs ēkas, kas varētu būt potenciālā lokācija (nebija!), jo turpat Nestes DUS aplī ar četriem cenu ekrāniem. Priekš Abats Faria tika pievilkta Šlokenbekas pamesto dzirnavu vieta, jo tur lejasgalā aile durvīm bija, pie tam pasakās man velni ar dzirnavām asociējās, taču pārliecības nebija par šo vietu. Palika Ūsiņa stents, kuru nebija jausmas kā meklēt. Kādu brīdi skatījos uz to bildi mīklā līdz Googlē ierakstīju “trīs bērzi Tukumā’. Rezultāts bija atbilstošs - Lursoft dati, firmas ar bērziem nosaukumā, bērzu malka, cirsmas, zemnieku saimniecības un visāda citāda bērzu šņaga. Pavēru vaļā meklēšanu pēc attēliem un jau pēc minūtes - kā ar āmuru pa pieri! - Google piedāvāja Tiltu uz Nekurieni. Un bilde ļoti piemērota - upe, tilta pusapaļā arka un fonā rudens dzeltenie koki (BET NE BĒRZI!!!). Eu, šitas točna ir (patiesībā nav gan)! Visi braukā garām, bet retais par to domā ilgi vai uz turieni aizvelkās. It kā visas mīklas atminētas, vienīgi Abats Faria tāds šaubīgs punkts - mēģinam meklēt vēl. Un tad nejaušām rubaks Sieva atrod Elles kalnu - gan pēc apraksta un fočenēm der, gan BK taurenītis dažās biužās pavīd. Aha, šitā vieta būs īstā!

Startējam divatā agrā sestdienas rītā ar labu noskaņojumu. Pirmā vieta - Dunduru pļavas. Fantastisks izbrauciens pa meža ceļiem un dubļainām bedrēm (priecājos, ka ziemas riepas vēl nav nomainītas - ar tām vismaz var izrakties). Pie torņa jau citi rubaki, aktīvi meklē apslēpto skaitli. Es tikmēr izpakoju un izlidinu pa pļavām dronu, sabiedējot putnus un govis, taču pirmatbraucējiem kaut kā nevedās ar meklēšanu. Minūtes piecpadsmit pagājušas, rezultātu viņiem nav. Sākam ar rubaku Sieva arī meklēt. Paiet vēl 15 minūtes, pusstunda - iestājas panīkums. Visi klīstam ap un pa torni, bet neko sazīmēt nevar. Ik pa brīdim pafotografēju ar līdzi paņemto fotokameru kaut ko, taču, ko un kur meklēt, hz. Otras komandas rubaki laikam beidzot dabū precīzas norādes, kur meklēt, sarāpjas visi bariņā pie torņa augšējās platformas, kaut ko nofotografē un aizbrauc, kamēr mēs diskrēti tēlojam, ka mūs interesē kaut kas cits. Vēlāk gan uzkāpjam tornī un pētam to pašu vietu, kur šamējie kaut ko atrada, taču ne sū* neredz. Pētam soliņu, skrūves, margas, baļķus, jumtu - nekā. Ko iepriekšējā komanda šeit atrada, netop skaidrs, ir aizdomas par izrādi mūsu priekšā. Vēl vairākas reizes izstaigājam pa un ap torni, kārtējo reiz pārbaudam margu cietību, izturību un gludumu, uzgriežņus, beņķi - nekā. Paiet mūžība, bet rezultāta nav. Esmu spiests lūgt Centrāles palīdzību. Ziņa norāda uz uzgriezni torņa augšgalā, kur iepriekšējā komanda kaut ko atrada. Pētam atkal, dikti pētam - nekā. Nav neviena uzgriežņa ar BK logo. To izdodas atrast, izkarinoties dīvainos leņķos ārpus torņa - noslēpts zvērā!

Ar manāmi paskābu sajūtu dodamies ceļā uz nākamo punktu - Jūrmalas lidostu. Neskatoties uz it kā sētu priekšā, ceram kaut kur no sāniem iekļūt noskatītajās ēkās, taču svaigs žogs un dzeloņdrātis līdz ar draudīgu brīdinājuma zīmi par policiju mūs ātri vien atvēsina. Pēc nelielas ekskursijas ap centrālo lidostas ēku nolemjam pavizināties apkārt, jo nav ideju vispār, kur līdzīgas ēkas meklēt. Sākumā mēģinam apbraukt lidostai apkārt, taču aizvērti vārti drīz vien mūs pagriež atpakaļ. Braucam uz pretējo pusi, tuvāk aplim. Un tur vienā sānielā parādās tādas kā pamestas ēkas, kas izrādās tiešām pamestas. Ielienam vienā un sākam bradāt pa izdemolētajām telpām, secīgi virzoties uz augšu līdz iznākam uz jumta, no kura ieraugu Neste DUS… ar četriem ekrāniem. Laikam jau šī būs īstā vieta. Pafočēju postažu no jumta skatu punkta, pagriežos atpakaļ kāpt lejup - bāc! Skaitlis! Labs!

Nākamā Durbes pils un blakus esošais tilts. Kamēr rubaks Sieva pa apakšu ņemās, es pāršķirstu pieķēdētās atslēgas pie tilta margām - ilgi nav jāmeklē. Šis bija patīkami un vienkārši. Tālāk Vilkaču taka. Jautri pļāpājot mašīnā, pašaujam necilam pagriezienam uz to taku garām, taču ātri atjēdzos un stūrēju atpakaļ. Mašīnu sanāk pieparkot pie paša takas stenda. Sākumā aizejam uz nepareizo pusi, jo Āžukalns ir otrpus ceļam. Pēc tam gan sanāk pamatīgi pabradāt pa mežu apkārt ieplaku žampām līdz tiekam kalna galā, kas tiek atzīta par īsto vietu. Rubaks Sieva dodas bildē redzamā lēciena virzienā, kamēr es virzos atpakaļ pa taku un drīz vien tiek sazīmēts dīvains celma stubmblenis pie tuvējiem kokiem - ir īstais. Hmm, so far, so good.

Tālāk Tilts uz Nekurieni. Aizbraucam ātri… un šeit viss šajā dienā aiziet šķērsām. Tilts tiek izpētīts no abām pusēm - nekā. Hints norāda uz tīrumu, kas smuki sasēts ir tilta vienā pusē - nu, nevar būt, ka nav! Diemžēl nav, pēc stundu ilgiem neauglīgiem meklējumiem to apstiprina arī Centrāle. Tā esot Slocenes caurteka netālu no otrā Tukuma apļa. Tā kā nav skaidrs, kas tā par lokāciju, vispirms aizbraucam uz Elles kalnu - tas vismaz garantēti ir. Un arī šeit sanāk nomīņāties savas 40-50 minūtes, jo nav skaidrs, kur īsti meklēt - senajās bildēs lūkas režģī iestiprinātās plāksnītes vairs nav, tunelis tiek izstaigāts reizes 8 šurpu turpu ar lukturīti - vienīgais guvums ir kāds sikspārnis pie griestiem. Hints norāda 11 plati soļi no ieejas - neko neatrodam. Pētam augšu, pētam mežu, pētam barjeras apkaimi - tukšpadsmit. Mēģinam vēlreiz 11 platus soļus - vienā pusē ir tikai sikspārnis, otrā pusē - beidzot! - paveicās. Rubaks Sieva lukturi iespīdina pareizajā šķirbā pareizajā leņķī un atrodās kapara plāksnīte. Nu, moins!
Te patiesībā varētu likt punktu, jo tālākais ir viens vienīgs fiasko…

Tas Ūsiņa stents mūs gandrīz kapā noveda, jo sākās cilpveida cikliskās domāšanas bēda, kas beigās smadzenes sažņaudza līdz sabrauktas reņģes statusam. Izbradājām visu tās sranās Slocenes upi no viena Tukuma lielā apļa līdz otram, apmeklējām n-tās Tukuma vietas, kur vispār kaut kādas trubas ir (pat ja tās nebija saistītas ar upīti) - nekā. Fotokamerai bača sausa, telefoniem bačas sausas, powerbanka gandrīz sausa, mašīnai bāka gandrīz sausa. Sešos vakarā nervi neizturēja, lūdzu Centrālei tiešu norādi, kur tas Ūsiņa caurums iraid. Atnāca koordinātes, ieprogrammēju gandrīz mirušo telefonu un… kā es lamājos, no šosejas jau pa gabalu ieraugot to srano caurumu dzelzceļa uzbērumā!!! Šitāds FAIL! Pats viņu entās reizes biju redzējis! Un palaidu garām kā tāds losis! Pie caurtekas satikām citu rubaku pāri (laikam EsunTu), viņiem vēl Elles caurums bija palicis ko atrast. Novēlējām veiksmi, bišķi pafotografēju šo episko caurumu, kamēr fotoaparātam bača vēl turēja pēdējo lādiņu, un vērām Lādes mīklu vaļā. Nea, nav šodien tā diena... Pirmā doma bija par papelēm, taču hz kur šamās meklēt (pārāk daudz vietas un nekā piemērota), tāpēc pašāvām vaļā hintu. Baltu ķieģeļu ēkas… Kamēr mašiņam izkurinājām pēdējās bendžas piles, centāmies kaut ko sazīmēt, bet pārgurušās smadzenes jau vairs nefunkcionēja. Nenormāli gribējās ēst… Brokastis bija sešos no rīta, tuvojās jau septiņi vakarā - šāds maratons šodienai nebija ieplānots. Kaut kur Milzkalnē atradu baltas ķieģeļu ēkas un vienaldzīgi ieprogrammēju maršrutu uz turieni. Vai bija īstās? Protams, ka nē! Taču turpat bija Šokenbekas krodziņš… kurš izrādījās tikpat tumšs kā pie dibena pielipušais tukšais vēders… Tālāk jau tikai mājās - ar lādes mīklu, bet bez lādes. Kaut kas tāds vēl nekad nebija piedzīvots…

Mājās jau manāmi atžirdzis, samērā ātri atkožu, ko putuplasta bumbiņas nozīmē (airsofts), sazīmēju ķieģeļu ēkas un sētnieka šausmu lokāciju pie Tukums I stacijas - lielam monitoram un ātram internetam ir zināmas priekšrocības. Lieldienu rītā novārām olas labi cietas, izklapējāmies un atkal divatā dodamies uz Tukumu pēc lādes (rubakam Jaunākajai svarīgs attaisnojums - Lieldienu paģiras). Hit & run? Nēa, nekā nebija! Pirmais, kas mūs sagaidīja, bija piekaramā atslēga vārtiņos. Flekskursija pa labi gar sētu beidzās brikšņos, tāpēc lencām šo milzīgo laukumu no otras puses. Pavīdēja doma, ka varbūt airsoft laukums nemaz nav īstā vieta, bet gan “tā tur” ķieģeļu ēka pāri dzelzceļam (pa labi no stacijas). Pa ceļam vēl nopētījām elektrosadales transformatoru būdu (arī no baltiem ķieģeļiem) un šturmējām bomžatņiku dzelzceļa otrā pusē. Ieguvums - iepuvušas kedas sūnās, kokā izkarinātas džinsenes un piedirsta būda.Nope, nice try, bet šādās vietās lāde nemēdz būt.

Airsoft laukumam sētā vīd daži ļoti pieejami caurumi - sākumā klusiņām iešļūcam iekšā pa vienu, tad fiksi ārā un spicējam ausis - nekādas reakcijas tuvējā apkārtnē. Šļūcam iekšā pa otru caurumu un nonākam pie betona atlūzu kaudzes. Te varētu būt lāde! Bet nē - vienīgais guvums ir samežģītas kājas un ¼ burciņas ar “sētnieka šausmām”. Tālāk jau brīva interpretācija, kur nevajag “kurīt” - pērnā zālē, dzelzs mucās, riepās, koka spolēs, vienstāvīgās un divstāvīgās koka būdās, garāžā, viesistabā, hallē, transformātoru telpā, tualetē, uz jumta, krūmos, akā, uz dzelzceļa uzbēruma, kaimiņmājas pagalmā… Pēc pirmās stundas apgaitas rubaks Sieva noburkšķ: “Nu, i’ nafig! Zvani Centrālei!”, taču es tikai sāku iekarst - vēl nav pabūts tur un šiten, vēl par agru kādam zvanīt. Vazājos un ar fotoaparātu bildēju visādas interesantas (nevajadzīgas) biužas… un palieku teritorijā viens. Skaidrīte… Eju vēlreiz apli ar tēmu “kur nevajag kurīt” - pamatīgi cieš pērnā zāle, tiek iesperts kādai mucai, gandrīz sagāzta riepu kaudze, šturmēti jumti (jo tur skursteņos nav deguns iebāzts), otrā stāva tualetēs tiek pārbaudīti noteces bačoki (uz poda taču nevajag kurīt, ja?), šoreiz par palīgierīci izmantojot lukturīti - atkal tukšpadsmit. Nogurums tāds, ka pļauj nost no kātiem - iet 4. stunda lādes lokācijā. Rakstu Centrālei, vai lokācija vispār pareizā. Jā, pareizā - viss saskaņots. A kur tad nevajag kurīt?! Pie ārdurvīm ēkā tuvāk ielai, atnāk atbilde. M, wtf? Tur taču nekā nav! Kad bildējos ar kameru, vēl aci iemetu. Aber izrādās, ka tomēr ir gan… Neliels pārstaigums, kā to elektrības skapi atvērt, taču lukturīša gaismā ātri vien ieraugu loga rokturi, kas ģeldē vajadzīgajam caurumam. Sākumā pat nesanāk paroli normāli ievadīt, jo pirksti raksta nevajadzīgos burtus. Rubaks Sieva arī brīnās, ka lāde tepat aizdurvē - komunikācija gan sanāk tāda dīvaina (caur restotu lodziņu), ceru, ka tas neko nenozīmē…

Mājup braucot, noburkšķu, ka besī tas Tukums, uz ko rubaks Sieva piebalso: “Un nav te arī nekā smuka!” Saskatāmies un sākam smieties. Jā, šoreiz sanāca epic fail no jebkura rakursa - vēl nekad nebiju piedzīvojis, ka jādiņģē tik konkrētas atbildes no Centrāles un lādei jābrauc pakaļ nākamajā dienā. Interesanti, kas šoreiz pie vainas bija - pārāk cietās olas, fotokameras jaunais objektīvs vai lielā atlaide tam?

Īpaša pateicība BK Centrālei par rubas laukumu un pacietīgo atbalstu!

Tukuma smukumu Lemūri jau ir gana labi iepazinuši, bet apņemības pilni iepazīt vēl. Tā nu dalība Tukumniekā iepirkta laicīgi, un Pilots arī, nu jau tradicionāli, nedaudz pasuportē MB pie risināšanas FTF skrējienā. Šoreiz  pievienotā vērtība no viņa pūlēm ir apaļa nulle 🤷‍♀️ Vienīgi par kopīgi ilgi mocīto Pēdējo Pāri MB beigās pahinto, kur tad tas galu galā atradies. Vēlāk Lemūri secina, ka visa tā garā pentera vienojošais elements ir kāzas, kas tad arī, acīmredzot, ir bijis domāts kā vienīgā norāde, no kuras dejot. Dejot, protams, var pa n-tajām baznīcām un citiem kāzu cienīgiem objektiem, bet nu, Durbes pils nav sliktākā opcija. Oki.
Tu Baidies jeb Grenču skolu izdodas atkost ātri, bet tikpat ātri arī punkts likvidējas. Žēl. Objekts labs, turklāt Sīkais tajā nav bijis 😕 Šī jau kļūst par nepatīkamu tradīciju, ka tiem, kas nepiedalās FTF rāvienā, jāiztiek ar sešiem punktiem septiņu vietā, bet nu, neko darīt.
Elleskalns labi zināms, tāpēc Abats Faria arī tiek vieglo sarakstā, tāpat kā Es Esmu - jo savulaik daži Lemūri bija varen aktīvi stirnotāji un bukotāji.
Pie Skeletiem gan jāpiedomā ilgāk, bet beigās jau, iedziļinoties rubas vēsturē, īstā lokācija izpīpējas.
Ūsiņa Stenta atklāšanā lielākie nopelni Sīkajam, kurš uzstāj, ka stents arī Āfrikā ir stents, un nav tur nekas jāmēģina pievilkt aiz ausīm. Tad jau arī Kurzemes vārti tiek iebakstīti kartē, tikai bez pārliecības, vai īstais "stents" būs tas, zem šosejas, vai otrais - vecajā dzelzceļa uzbērumā.
Nu, un tad tas Padirsenis. Izdirsināja Lemūrus pēc visām notīm - gan minot, gan arī vēlāk, laukumā. Mega informatīvo attēlu Lemūri nolemj neizmantot un nocīnās ar vārdu spēlēm. Beigās uzvar Sīkā piegājiens, ka jāizmanto tikai viens vārds no visa teksta, nevis pa vienam katrā rindkopā. Un liekā šķērssvītra, kā arī stostīgā norāde uz pieaugušo i/uzdevumiem, liek domāt, ka Slampe it iz. Nu, loģiski, taču: padauza -> slampa -> Slampe. Un tur taču ir lidlauks - kas gan cits varētu būt labāks apvāršņa padirsenis?! Ne taču kkāds tornis. Par torņiem Lemūri nedomā. Nē, ne jau par torņiem, kas ir bijuši Lemūru lāsts n-to sezonu garumā. Eh, Lemūri, Lemūri, nemaz mēs no kļūdām nemācamies... 🤭
Savākties izbraucienam sanāk tikai 13/04, kad Sīkais, Novadpētnieks un Pilots beidzot visi vienlaikus ir Latvijā. Tiesa, jau parīt no rīta Pilotu ar busiņu gaida Amsterdamā, līdz ar ko vismaz sešos vakarā viņam ir jāstartē no Rīgas. Tātad ruba ir jāpagūst izrubīt līdz tam. Laika maz, tāpēc pirms starta Lemūri vēršas pie Ofisa Planktoniem pārbaudīt savus minējumus. Un, protams, secina, ka ar Padirseni noticis sadirsiens. Ar Planktonu hintu nepietiek un tiek atvērts oficiālais. Protams, ar to sazīmēt Dunduru pļavas ir sekundes jautājums. Pats uzdevums Lemūrus ieinteresē tiktāl, ka viņi vēlāk veic zinātniski pētniecisko darbu, lai noskaidrotu, vai vispār kaut viens tīms šo ir atrisinājis - bez hinta un tā, kā Centrāle to iecerējusi. Satikto rubaku aptaujas (un vēlāk arī logu lasīšanas) rezultātā top skaidrs, ka laikam jau neviens. Pat FTF skrējienā, cik var saprast, šī mīkla kritusi tikai laimīgas nejaušības pēc. Mjā, nu, jāatzīst, ka Centrāles domu lidojums sasniedzis nebijušus augstumus 😜
Bet ok - laiks iziet laukumā. Iesildījušies ar interesanta objekta apmeklējumu Kūdrā, Lemūri kā pirmajam uzbrūk tieši Padirsenim. Pavasarīgi piemirkušās Dunduru pļavas ar to faunas daudzveidību izraisa Lemūru nedalītu sajūsmu, tie bauda skatus, nesteidzīgi ripinot no jūras puses. Dzērvju sēro kliedzienu pavadībā (gudrie putni, šķiet, paredzēja sekojošo izmisumu 😅) tiek aizrullēts līdz īstajam tornim. Izvēles pareizību apstiprina arī drāšu murskulis. Un šovs var sākties. Vairāk kā stundu garajā procesā Lemūriem pamazām pievienojas arī [P]Ežuki un Kaimiņubūšanas dzīvespriecīgo dāmu kolektīvs. Ar šīm komandām Lemūru ceļi vēl krustosies. Galu galā, ar konsultācijām, norādēm un beigās jau ar konkrētiem mājieniem ar mietu mazais sūdiņš top atrasts. Protams, visu cieņu tiem, kas to var atrast paši. Un arī Centrālei, ka uzdizainējuši šādu - bet nu, kam tādam Lemūri nebija gatavi. Pilots gūst tik dziļu morālu traumu, ka turpina purpināt vēl visu atlikušo dienu, par spīti tam, ka rubas process tam patīk vienmēr, arī šodien.
Tālāk ceļš ved uz Elles kalnu, un Abats Faria krīt diezgan ilga kopdarba ar [P]Ežukiem rezultātā. Cepuri nost Kaimiņubūšanai, kas, šķiet, to paveica hit'n'run režīmā.
Ūsiņa Stentā arī [P]Ežuki vēl panāk Lemūrus, bet jaukais objekts liek izpausties Lemūru fotografētkārei, tādēļ pāris tālākos punktus tie beidzot var apmeklēt vieni.
Kāpiens pa tik pazīstamo taku Āžakalnā ir nākamais. Arī šeit Lemūri (ar zināmām sirdssāpēm - bet ko lai dara, ja laiks spiež) nolemj atsist hintu. Ar hintu viss ātri, un labi ka tā. Tik tālu no virsotnes Lemūri tik drīz vis neaizklīstu.
Aplūkojuši tālumā redzamo Durbes pili, Lemūri trauc uz turieni. Kamēr dāmas inspicē tiltapakšu, Pilots, bubinādams, ka redz, cik te parocīgi soliņi un kāpēc gan nav izmantota iespēja zem tiem paskrūvēt plāksni ar ciparu, pēta augšu, un kaut kā ātri pamana arī vajadzīgo atslēgu. Uzvējo Padirseņa uzgriežņa vaibs 😅 Bet, protams, izpildījums jau šiem punktiem ir lielisks!
Tad nu pēdejais, Skeleti. Tiek nolemts ieturēties, kamēr tiks risināta Lādes mīkla, tāpēc auto uzreiz top atstāts Viršos un līdz lokācijai Lemūri paietas kājam. Kaut kā veiksmīgi izdodas pienākt pie pareizās ēkas pareizā gala, kā vēlāk izrādās. Klāt jau arī [P]Ežuki, un sanāk vēl īss pēdējais koptusiņš. Fotosesija uz jumta malas un patiess prieks, ka applūdušais pagrabs nebija jāinspicē. Mjā, beidzot tomēr Lemūriem ir jātiek vaļā no atmiņām par laikiem, kad bilde pagrabā nozīmēja, ka punkts jāmeklē pagrabā (nevis jārāpjas uz jumta) 😜. Ruba mainās, jāmainās līdzi.
Tā, nu ir viss, lai atvērtu Lādes mīklu. To Lemūri šķetina, kožot sulīgos Viršu burgeros un kebabos. Pēc brīža paika nokopta, bet nekas daudz nav sašķetināts. Visi vienojas, ka īsā šarāde norāda uz papeļu pūkām. Laukumā ir pāris lokācijas, kas atsaucas uz vārdu papeles. Un ticamākā - ak jel! - Slampē, netālu no lidlauka 😅 Bet skaidrs, ka tas neder. Jau atkal tiek pavērts hints, jo laiks tek kā smiltis caur pirkstiem. Hmm... It kā jau derētu arī tā Slampes lokācija pēc hinta, ja pievelk aiz ausīm. Nē. Neriskēsim, kaut kas tur nešķiet tīrs. Kontrolzvans MB. Auksts, saka MB. Un iesaka padomāt par kaut ko baltu. Lemūri ātri pārorientējas un aplūko piena kombināta apkārtni. Nekādu pamestu ķieģeļēku ansambli gan neuzož. Bet beigās jau kaut kā ar MB palīdzību aizcīnās līdz īstajai lokācijai. Sīkais, bijušais airsofteris, grūti nopūšas - protams, kā gan varēja par "baltajām dzērvenēm" neiedomāties 🤦‍♀️ Pie visa vainīgs tas sētnieks - jo nu, kurš gan airsofta poligonā ir redzējis dzīvu sētnieku 😅
Labi, laižam, tas tak tepat blakus. Lemūri noparkojas, ātri tiek galā ar "aizslēgts? atvērts!" opciju un izklīst pa "balto dzērveņu" laukiem. Lokācija lieliska! Laimīgā loze pamanīt Lādi izkrīt Pilotam, bet viņš, aicinot dāmas pie Lādes, vēl uzdod papilduzdevumu - sameklēt tajā bardakā kādu kliņķi. Kliņki ātri pamana Novadpētnieks, Pilots atzīst to pa labu esam, paķer līdzi, un trijotne dodas atvērt Lādi. Ruba ir galā ar tradicionālo "Nepeld!" saucienu, iebaudot pa malciņam - kurš no no Lādes bufetes, kurš no līdzpaņemtās mazā šampīša pudeles 🥂 Lemūri ierakstās uz papīra, pierakstās virtuāli, atstāj lemūršmigas blašķīti cienastam un steidz pazust, lai nebojātu atrašanas prieku arī pārējām komandām, kas šodien satiktas.
Viss labs, kas labi beidzas, arī Pilots līdz Amsterdamai tika laikus 😊
Par uzbrukumu Gaujai vēl tiks lemts Lemūru kara padomē. Gauži maz jau pieejamo brīvo datumu. Un Lemūriem vēl jāpierod pie domas, ka, visdrīzāk, nāksies izmantot hintus. Pēc Tukumniekā pieredzētā šķiet, ka šī tendence pamazām kļūst par nepieciešamību, ja vien negribi laukumā pavadīt vairākas sutkas 🤭 Anyway, laiks rādīs.
Katrā ziņā, paldies par šo piedzīvojumu! Bija forši izvēdināt galvu un pabaudīt Tukuma pavasari 🤍🖤🤍

Bija forši. Sākumā apjukums kā jau iesācējiem, jo nebija skaidrs, kā punktiem jāizskatās (ka ir logo klāt un skaitlis ir nepārprotams), bet kopumā labi pavadījām laiku! Ietu vēlreiz.

Pēc Vivi āķis bija lūpā par spīti lietainajām pastaigām uz strēles. Ātri tika sazīmēti iespējamie datumi braucienam un nopirkta vakaru izklaide interneta dzīlēs. Palēnām, bet mērķtiecīgi ir sazīmētas visas lokācijas, noskatīti spoku video pirms miedziņa, Dunduriem topot kā pēdējiem, kad saslēdzas kosmoss.
Starts piedzīvojumam nolikts sestdienas rītā. Divi no komandas trim rubakiem piektdienas vakarā izplānoja padīdīt deju grīdas un rubaks, kurš nesēž pie stūres, šo vakaru izbaudīja pārāk sirsnīgi kā rezultātā spēlē dodas divi rubaki un pusīte.
Apvāršņa padirsenis - aukstā rīta (aukstāks kā Vivi laukums martā) pētniecības darbi. Akrobātiskie vingrinājumi nedod rezultātus. Palīdzība nedod rezultātus. Īstie tūristi nenovērš pētniekus. Neīstie tūristi uzdzen stresu un dod iespēju taisīt drāmas teātri. Meistardarbu nofočēt nevar, bet ģeniāli. Ja ir tikai 6 iespējamas skrūves cik ļoti ilgi var pētīt? Ļoti ilgi!
Brauciens tiek apvienots ar mazām devām ekskursijas un vietējās ekonomikas sildīšanu, tādēļ pirmais pitstops pēc siera un saldējuma Jaunpilī! Attāli nolūkots arī Jaunpils pils jumta jaunais segums.
Abats Faria - pirmie 11 soļi skats pa kreisi un ir! Pēdējais rubaks pat nepaspēj sākt skaitīt soļus. Ir plkst.12 un jau divi punkti! Pa ceļam kādā sētā nolūkotas interesantas instalācijas, mazliet pētniecības interneta dzīlēs un skaidrs arī kura mākslinieka darbi tie ir!
Tu baidies - mīkla atminēta, filmas noskatītas, vēsture pārlasīta, punkts anulēts. Maza deva ekskursijas, jo tomēr ir pa ceļam un ēka izskatās ekskursijas vērta. Brīnišķīga paklaiņošana un ilgtspējas diskusija par sīko musaru uz grīdas, remontiem un bezjēdzīgām jaunajām būvēm, aizmirstot esošo.
Ūsiņa stents - šitais točno ir punkts! Tu par mani nedaudz padomā un vidzemnieki-rīdzinieki zina, ka tas ir tilts. Nē nu nav īsti to bērzu, bet varbūt nogriezti un sadedzināti? Izklausās ticami, jo ir taču sējumi un auto jāatstāj droši. Palīdzība kosmosam - kurā tilta pusē meklēt? "Kāda tilta??" Ak vai! Ir plkst.14 un joprojām tikai divi punkti. Ašs pārbrauciens uz pareizo lokāciju, pastaiga pa dublīšiem un pastaiga pa civilizētu taciņu - darīts.
Manāms bads ir noķēris rubakus, kuri nepaņēma līdzi civilizētu ēdienu un ekonomikas sildīšanas pasākums līdztekus bēru galdam pie Mikus ar zupiņām un grauzdiņiem kā arī zefīra cukura groziņu tam rubakam, kurš jau bija paēdis. Pa ceļam tiek izdzīti laukā dublīši no ūsiņa.
Es esmu - kāda patīkama pastaiga pēc paēšanas. Nevajag iet apkārt - jāiet pa taisnāko ceļu, tad galamērķis sāk nesaprasties, jo netālu ir vēl labas lokācijas ar pauguriem. un ko tad īsti meklējam? Āzi vai vilkaci? Reljefa formas pētniecības - oss vai morēnas paugurs, vai kāpa? Tomēr labāk pārbaudīt šo uzreiz nevis aiziet uz tālāko un tad nākt atpakaļ. Koks bildē ideāls, bērzs ir, celmu pārāk daudz. Pārbaudot citu darba kvalitāti, rubaks ‘es atradīšu visus punktus pirmais’ atrod arī šo. Tālumā dzirdamas ļaužu balsis un ātri tiek atlekts atpakaļ uz takas, jo labi zinām, ka šodien rubas laukumā neesam vieni.
Maza ekskursijas daļa uz ideālo padirseņa tramplīnu, bet priekšā privātīpašums un tālu staigāt šodien nav laika. Seko cukura kilogramu iepirkums vietējā lielveikala bāzē.
Pēdējais pāris šķiras - pusrubakam dots uzdevums atrast vismaz vienu punktu. Diemžēl pēc acīgā rubaka jautājuma "Tu visas atslēgas paskatījies?", pusrubaks tikai atbild ka jā un dodas pētīt tilta apakšu. Tikmēr trešais rubaks izpētījis apakšu dodas augšā un veikli atrod. Pusrubaks sāk domāt, ka mājās būs jābrauc ar vilcienu :)
Pamestie skeleti - nolūkots, ka varētu arī Viršos stāties, bet pēc pāris neveikliem griezieniem, trāpīts īstais. Lēns brauciens un tulkojums par to, ka zemās div-trīs-stāvu ēkas neder, acīgais rubaks pamana ko augstāku. Pastaiga augšup, reizinājums lādei.
Sētnieka murgu jau redzējām skolā, veikli skati ap stacijām, ledus halles pētniecība, rūpnīcu pētniecība un cukura rubaka acīgais kosmosa skats atrod īsto lokāciju. Nav tikai kurītāju. Vieta ļoti īsta, bet tur arī tā pa īstam var dabūt ar pušku. Mazliet negribās un, sagaidot apstiprinājumu, dodamies meklēt galveno.