FTF? Mums tiešām nav ne jausmas, kā tas gadījās, jo mūsu progress laukumā šo 26h gaitā par to noteikti nevienu brīdi neliecināja. :D

Piemēram, līdz plkst. 04:30, siltā bāzē sēžot un graužot visus līdzpaņemtos čipsus un citus našķus, mēs bijām spējuši pārliecinoši atminēt tikai 1 mīklu. Vienu, Karl.

Tad mēs atlūzām. Visi. Uz 6h. Līdz 11:00. Atverot acis, priekšā jau gaidīja SMSi no garnelēm un mammām par to, kā mums veicas. Ar kaunā nolaistu galvu varējām atbildēt, ka... mēs nupat pamodāmies. :D

Kā izrādījās tālākajās stundās, miegs šoreiz bija ļoti vērtīgs! :P

Tas gan nenozīmē, ka dienas laikā ar minēšanu mums vedās raitāk. Nevedās vispār. Kaut kādi varianti sāka uzpeldēt, tomēr par tiem nebija pārliecības. Tomēr ar dažādu attālinātu papildspēku iesaistīšanos līdz plkst 15:00 kaut ko beidzot kartē mēs arī bijām sabakstījuši.

Ņemot vērā mūsu ilgo aizkavēšanos bāzē, pat laukumā esošas komandas neticēja mūsu spējām un bija gatavas mazliet pahintot. :D :D

Jā, ap 15:00. Tas bija pēdējais brīdis, kad velties ārā no Rēzeknes, jo bija izskanējušas ziņas par NLP, kas ar Centrāles uzburtu draudīgu auru ap sevi tuvojās laukumam, lai visus uzvarētu.

Visi mūsu atliktie punkti kartē izretinājās tādā neticami smukā riņķī visapkārt Lubānam ar purva taku mums kā vistuvāko. Tur uz vietas priekšā mūs jau sagaidīja kāda jestra kompānija, tomēr pēc pāris īsām frāzēm tapa skaidrs, ka tā nav vis komanda. Sekoja īsa, neuzkrītoša lapenes apskate, tad skats uz visiem blakus esošajiem kokiem un punkts ļoti veikli rokā.

16:10 - 1/7. Not great, not terrible.
Nē, vispār briesmīgi. Apkaunojoši. Drausmas.

Ar katru nākamo FTF izcīņu mūsu antirekordi top aizvien brutālāki.

Nākamo 10 minūšu laikā krīt truba. Viens no rubakiem jau nobriest tam nepatīkamajam darbiņam, uzrota piedurknes un grasās līst iekšā, kad no ēkas otra gala jau atskan skaļš sauciens par atrastu punktu. Hjū, rubaks atviegloti nopūšas.

16:20 - 2/7. Temps priecē.

Čatā pavīd satraucoša ziņa - NLP kā pirmo savākuši Olgas elkoņus. Seko pamatīga galvas mežģīšana par to, no kuras debespuses viņi laukumā varētu būt ielidojuši un kur pīrāgs meklējams. Mūsu minējums atlikts ezera DR daļā, tāpēc ziņa vieš cerību, ka mēs to arī varētu būt atminējuši. Right...

Dienas gaišā puse jau sliecas uz tumšo, kad pietuvojamies bākai. Ārpusē gozējas ar BK logo apzīmogots auto. Tāpat arī caur logu var nomanīt vairāku hūdijotu rubaku mugurpuses. Bet tās meklētās nāriņas šeit īsti nav. Labi, braucam tālāk uz priekšu un mirkli vēlāk jau to arī pamanām.

16:30 - 3/7!

Turpinām skaisto loku ap ezeru un nedaudz vēlāk jau atduramies pret sazobi. Kamēr 2 rubaki, apgājuši drupām pa nepareizo pusi, mēģina iekāpt pa logu, tikmēr otrs jau ir iekšā un otrajā stāvā... palaižot garām plāksni. Kļūda drīz vien tiek novērsta.

16:40 - 4/7!

4 punkti 40 minūtēs.
Kaut kā pārāk raiti iet, ne? :D

"Uguns un nakts". Kaut kas degošs. Degumnieki. Vai tomēr "Viņa - Un nakts"? Gailis vai zoss? Varbūt Viņa ir domāta kā tā zoss? Nike botēs? Varētu būt domāts sporta laukums? Sudrabs vai zelts. Medaļas? Tornis.

Tomēr pārmeklētie Degumnieku pamestie objekti izrādās vairāk tā kā puspamesti, kur loģiski, ka neko mums atrast neizdodas. Ciems arī kā izmiris - nevienas pašas dvēseles, kurai kaut ko pajautāt.

Izvēršas neliela dilemma par to, vai turpināt pārmeklēt pamestus random objektus cerībā uziet Kubu, vai tomēr doties tālāk uz tiltu un potenciāli pa ceļam kaut kur notvert NLP, pēc kuriem paskaitļot, kur tad meklējams pīrādziņš?

ai, braucam uz tiltu. Kad mums ir veicies ar vienkāršu braukāšanu pa random vietām? Tieši tā - nekad.

Meklējamā tilta foto IG tika uziets vēl pirms spēles sākuma un pirmajās minūtēs lika sapriecāties par zināmu objektu. Līdz secinājām, ka tiltu ir daudz un mēs nemaz taču nezinām, kur tas atrodas. :D Džeks no IG arī laikam pārsvinējies, jo nespēja pateikt, kur tādu fočējis.

Tomēr mūsu minējums ir pareizs un bļemba spīd jau pa gabalu. Neliela akrobātika.

17:42 - 5/7

Daudz un visādi tika analizēts, ko tad BK īsti dara tajā pīrādziņa foto un kāpēc uz zemes sniegā ir kaut kāds aplis, un šī mistika nav atrisināta vēl šodien, rakstot šo logbook. Tomēr mūsu atrastajā lokācijā ir tāds kā ceļš ar līkumu, kas vienā konkrētā kartē varētu nedaudz atgādināt elkoni. Bet! Turpat blakus ir gan tornis, kuru sasaistām ar medniekiem un pisķikiem, gan kaut kāda pamesta māja. Pilnīgā nekurienē.

Mūsu cerības gan ātri sabirst putekļos, jo secinām, ka pa šo ceļu neviens šodien nav braucis. NLP tur toč vēl nav bijuši.

Ar 5/7 un 2 bezcerīgām mīklām sākam apjaust kārtīgas briesmas. Situācija ir tik nelāga, ka nevienam ar mums pat nav izdevīgi mainīties.

Shoutout Mammai, kas piespieda un vēlējās cept pīrāgu kopā.
Shoutout Tomātu Padusītēm, kas tika satikti atpakaļceļā pie tilta.

Tuvāko stundu laikā pārmeklējam vietējos spotus. Pat piestājam pie vienīgā objekta, kur šajā pamirušajā ciemā varbūt varētu sastapt dzīvu cilvēku, - pie veikala - un diviem čubāriem apjautājamies vēlreiz par Kubu.

Diemžēl pēc tam no viņiem bija grūti atkratīties un arī, jau prom braucot, izskatījās, ka esam viņiem atstājuši cieto riekstu, par kuru vēl kādu brīdi savā starpā galvu palauzīt. :D

Ap plkst. 20:00, kaut kādā ciema sānieliņā, jau pailgu laiku dirnot auto pie aizsvīdušiem logiem, klausoties vakara pasaciņā par zvēriem un siera gabalu un ar 5/7 savāktiem punktiem vienkārši blenžot tukšumā, klusi pie sevis raudot un gaidot, kad atvērsies hinti, bija sasniegts jauns izmisuma līmenis.

Mēs gribējām mājās. Kāpēc tie Stalkeri nevar vienreiz atvērt lādi??? Nevar saprast, ko mums iesākt. Cik var uz viņiem gaidīt!!!

Maksimāli nejaušas un pilnīgi neticamas notikumu virknes rezultātā esam tikuši pie iedvesmas paskatīt vēl kādu random pamestu objektu tuvāk Lubānai, kas vēlajā vakara stundā arī izskatās tāds izmiris. Tukšās, gaismas stabu izgaismotās, apsnigušās ieliņas ar izgaismoto baznīcu blakus atsauc atmiņā Harija Potera pēkšņo ieteleportēšanos Godrika gravā Ziemassvētku vakarā.

Vai atminies, kā teicām, ka braukāšana pa random pamestiem objektiem cerībā atrast punktu mums nekad nevainagojas panākumiem? Šī nu būs pirmā reize, kad tādā veidā mēs tiešām punktu atradām. Kubas mīklu tā arī neatminot un vizinoties apkārt pa Lubānu. Pilnīgs WTF. 6/7!!!

Ir 22:30, un LĀDE vēl aizvien nav vaļā.

Jāatzīst, dienas gaitā pīrāgam tika izdiskutēts arī minējums par Olgas purvu, tomēr tobrīd tas šķita tik ļoti prom no laukuma tādā nekurienē (:D), ka likās, ka tur nemaz īsti nevarēs ar auto piebraukt un izniekosim daudz laika.

Nonākot Lubānā, domas mainījās, jo tas vairs nebija tik tālu. Tomēr vēl šajā brīdī bija grūti uz to pielauzt šoferi un mēs pat sarīkojām komandas iekšējo balsošanu (kas drīzāk sliecās uz nebraukšanu :D). Nu, galīgi neticējām, ka tur kaut ko atradīsim.

Nu labi, offline kartes iekšā un laižam! Vairāk gan tāpēc, lai vienkārši aizpildītu laiku, nevis kaut ko tiešām atrastu.

Kamēr trīs rubaki soļo pa nu jau iestaigātu taciņu, šoferis nolemj skriet. Neesam pārējie vēl drupas sasnieguši, kad šoferis jau steigā priecīgs skrien atpakaļ.

7/7!!!111 - 00:15 un lāde vēl nav atvērta.

Zibenīgi atgriežamies pie pirmās lietojamās zonas un ievadām skaitļus lapā. Un te nu, iespējams, mums paveicās vairāk par citiem, jo LĀDES mīklā aprakstītā lokācija mums top skaidra pirmajās minūtēs! Viens rubaks dienas gaitā ir tik ļoti atskatījies uz Jaunpededzes kanālu un tā taisno līniju, ka tas ir pats pirmais variants, kas vispār ienāk prātā. Otrs rubaks savukārt momentā zina teikt, ka to šķērso 2 kājnieku tilti, kas savukārt ideāli atbilst mīklas aprakstam.

Tikpat zibenīgi lemjam netērēt laiku un laižam! Esam pareizajā laukuma pusē.

Pirmais tiltiņš izrādās nedaudz par publisku, tāpēc pēc īsas tā pārmeklēšanas braucam tālāk uz otru. Līdz galam pie tā piebraukt neizdodas, tāpēc seko īss pārgājiens. Tēlojam detektīvus un analizējam sniegā atstātās pēdas... vai drīzāk to neesamību. Mēs tiešām šeit esam pirmie..??

Plāksnīte zem otrā tiltiņa nav jāmeklē ilgi un ir skaidrs, kas ar to jāiesāk. Un šeit mums jau atkal paveicās ar zonas trūkumu. Būtu šeit bijusi zona, gan jau mēs uz LĀDI būtu devušies kājām kā visi citi. :D Tā kā zonas nebija nevienam, mēs vēlreiz atgriezāmies uz auto un tad Lubānā, pa ceļam knapi nenotriecot izbiedētu meža cūku, kurai tieši tobrīd bija jāšķērso ceļš. Mēs laimes mednieki kā nekā.

Šajā brīdī noprotam, ka mēs varētu būt stipri priekšā citām komandām.

Ātri atkožam koordinātas un šoreiz uz LĀDI dodamies pa citu ceļu - braucam lielu loku apkārt no ziemeļpuses un piebraucam gandrīz pie pašas LĀDES. Seko viegla 5 min pastaiga, kuras laikā jau atkal analizējam pēdas sniegā. Esam tādi detektīvi, ka pat saprotam, ka šeit kaut kas vilkts ar ragavām!

Sliedes gan, šķiet, aizvirzās tālāk uz priekšu, savukārt mēs griežam nost no ceļa un lecam pāri grāvim. Īsu brīdi vēlāk jau esam klāt pie BK norādes.

Pirmajā brīdī ar rezultātu īsti nesekmējas, bet kavēties arī nedrīkst - gan jau NLP vai kāds cits arī drīz būs klāt. Prātā ataust ainas no senāka Rīgas laukuma un līdzīgi pie koka piestiprinātās plāksnes, kur mēs tikām pie sava iepriekšējā FTF, bet kurš mums līdz galam nepatika un kuru pie sevis īsti nekad neesam pilnvērtīgi ieskaitījuši.

Atceroties toreiz aprakto lādi, viens no rubakiem nevis klīst riņķī apkārt, bet gan sāk rakņāties pa zemi turpat pie koka. Tomēr tālu nav aizracies, kad pēkšņi seko nedaudz iztrūcies sauciens, kas liek visiem paskatīties virzienā, kurā nupat aizbrida komandas daiļā pārstāve.

IR!

TIK EPISKI!

Seko spiedzieni un kliedzieni, asaras un sajūsma, izkliedzot savu prieku visam apkārtnes mežam.

Paldies.

Pirms posma izskatījās, ka šis būs tāds lēnais variants, jo nu vienīgā opcija braukt ap 9 no rīta un pie tam divatā. Tā kā, ja nu naktī paskatoties būs kā solīts ‘hit and run’ ar mīklām, tad ap 9 var arī braukt.
Pusnaktī tiek veltītas 30 min mīklām, par dažām ir aptuvenas idejas, bet nu steigas jau nav, jo daļai ideju nav/nav motivācijas meklēt.
Ap 11 tiek atvērta lapa un redzams, ka visiem ir milzu izmisums ar pīrādziņu, tiek apskatītas dažas vietas, kas klasificētos kā ’nekuriene’ un izskatās, ka viena pat ļoti labi der. Ap 12 jau nobriest plāns piemest action komandām, kas mocās laukumā pašiem sākt doties Lubāna virzienā.
Pēc garākas pastaigas Pīrādziņa spotu atrodam ātri un bilde atbilst, tikai ciparu nav. Tā lāpsta izskatās lieka un aizdomīgi nolikta + ja ieskatās -> arī bildē džeks tīra sniegu. Nu tātad mums kaut kas jāizrok un sākam rakt 😊 Labi, ka pēc pāris min tomēr kāds pamodies no rasola un atsūta karti, ka apkārtnē ir vel dažas mājas un cipars rokā. Čatā sākas aktivitāte un sāk ienākt dažādi maiņas un hintu piedāvājumi.
Saprotam, ka mums pašlaik ir pat vel kādas 5% cerības uz FTF, jo lai gan pārējām mīklām ir tādi vāji minējumi, taču ir džokeris. Ātri atrodam vējdzirnavas (protams, jāiekāpj pa augstāko logu, nevis jāapiet visam apkārt, lai ieietu normāli.
Tad veltam ilgāku laiku Degumniekiem un Zaļenieku fermas drupām, jo blakus taču ir Sidrabiņi. Dodamies apbraukāt Lubānas torņus, kad ienāk ziņa, ka Stalkeri atvēruši lādes mīklu.
Nu jau mūsu iespējas vērtējam kā 1% un šo to iemainām no mīklām. Tiltiņš krīt ātri, Kuba arī. Pa ceļam uz Nāriņu mums sāk sekot viens auto, kas pie Nāriņas paziņo, ka nu tā māja esot pilnīgā **** un nu nekādi bez viņu palīdzības neatradīsim un lai tik dalāmies ar hintiem par Pīrādziņu un Kubu :D Lieki teikt, ka pēc 10 min ātri vien paši atrodam to namiņu, taču nedaudz pasakām priekšā par Kubas vietu.
Sūkņu stacijā šķiet, ka visam jābūt easy- skaidrs ka trubās. Apejam vienu apli un nav. Piebrauc blakus vietējie un sāk ‘palīdzēt’ ar apcerējumiem, ka jāmeklē zem tilta un vispār ko mēs meklējam. Aizbraucam nedaudz uz priekšu kur otra māja, tie apstājas cieši blakus, nu neko, braucam atpakāļ uz sūkņu staciju. Vēlviens aplis un nav. Pa to laiku pazaudējam vienu telefonu. Zvanām, neceļ, neceļ, līdz sāk it kā mest nost. Nu varbūt pie auto izkritis un tie džeki atraduši, bet nu īsti iet pie viņiem ar negribas. Vēl 2 apļi un atrodam telefonu vienā trubā zem lapām. Trešais aplis un tomēr pamanām ciparus. Veiksmīgi iztērēta kāda stunda laika un nu jau arī 7elements ir lādes mīklā.
Paliek tā taka un šķiet – kas gan tur grūts. Namiņā nekā nav, pie WC un atkritumiem arī. Apejam taku ap ezeru. Veiksmīgi investējam vel kādu stundu un ir.
Pašiem gan aizvien optimisms zems, jo nu 2 komandas jau lādi risina kādu 4 stundas, gan jau ilgi jābrien kaut kur. Aizbraucam uz blakus esošo Nagļu slūžu kompleksu un pēc brīža satiekam Stalkerus, kas izskatās nujau nekādi. Cerības nedaudz jau atkal pieaug, taču tad arī MB ir atvērusi lādes mīklu.
Parādās idejas par Vecsakaines pontonu tiltu, sākam braukt un tad atnāk ideja par tiem 2 Padedzes tiltiņiem. Pirmais gan izskatās ļoti publisks, bet nu ir pa ceļam un negribas riskēt. Braucam uz īsto tiltiņu līdz ceļu aizšķērso puszāģēts koks, izlemjam neriskēt ar auto un garām nespraukties. Neliela pastaiga un atrodam citu pēdas un plāksnīti, taču zonas nav un mājas bāze jau guļ. Daži vingrojumi uz tiltiņa un kodu izdodas ievadīt un ieraudzīt mistiskos ciparus.
Zonas gan nav, otras komandas te arī nav, tātad jābrauc gan jau citur, jo vel nesen lāde nebija atvērta un te auto neviena nav. Braucam atceļā uz Lubānu, kur secinām, ka nu lāde gan ir vaļā. Dažu nesaprātīgu lēmumu rezultātā tikai atliekam punktu balticamaps un google maps kartēs un braucam atpakaļ uz tiltiņu. Vai vajag powerbanku/rezerves baterijas lukturiem? Protams, ka nē – 20% taču pietiks1.5km jeb 30min pastaigai. Redzam sniegā svaigas pēdas un tik sekosim viņām. Viņas nogriežas it kā par ātri nostbko takas?– nieki, gan jau viņi zināja ko darīja. Tikai 1..2 cilvēki gājuši? Arī sīkums. Pastaigājam tā 20 min pa mežu un saprotam, ka nu jau pēdas iet ilgi R virzienā, nevis vajadzīgajā DR-D un nebūs. Izlaužam jaunu ceļu uz taku par JaunPededzi. Topo kartes mums nav ielādētas, Aerofoto arī nav. Ir tikai Balticmaps parastā karte ar vienu grāvīti, kas iet no mūsu takas līdz it kā punktam. Tikai kā atrast kur tieši tumsā tas ir? Nieki- nomērām kartē 720m, un ejam pēc pulksteņa GPS un tad jau iesim pēc pulksteņa kompasa 500m.
Lieki teikt, ka pasākums ievilkās uz 2 stundām, jo dabā bija vel daži grāvji, kas nebija parastajā kartē. Grāvim bijām pat pašāvuši garām, telefons ar 20% bateriju ātri izbeidzās un pašās beigās jau arī lukturīši gāja uz galu un Balticampas/Googlemaps rādīja konfliktējošus virzienus un sākam veidot cilpu cilpas, kā tiekam no grāvja tā cenšamies paiet nost no tā, jo punkts taču uz A no tā.
Taču tad tas apnīk un tomēr izlemjam šķērsot grāvi. Izrādās, ka tas ir kāds cits -> kas nemaz nav mūsu kartē, izlemjam pameklēt vel 10 min un tad uz auto pēc powerbankas/powernapa, jo nu tumsā mežā bez orientierim vairs nav omulīgi. Paejam dažus soļus un atrodam pēdas, kas iet mežā un tās nav mūsu. Sekojam un ātri vien atrodam koka zīmi un drīz vien arī pašu lādi. Atliek tikai ievadīt kodu un tikt līdz auto. Sekojam šim grāvim, kaut gan virziens tāds nedaudz aizdomīgs (A, nevis ZA/Z) un ir kaut kādas pēdas, bet nu tajā pusē jebkurā gadījumā būs upe un kaut kā jau tālāk tiksim. Uz tiltiņa atkal vingrojums ar zonu un laukums galā un esam pat par 1 min apsteiguši 3.vietu.
Nav tā ka milzu sajūsma par 2.vietu, taču ja ņem vērā, ka laukumā bijām no 17:20, nemaz nav tik slikti, pielikumā fragments no pastaigas maršruta. Un pastaiga piesniegušā mežā bez īpašiem orientierim ari bija labu labā.

POV: T1

Reiz dzīvoja viena Čiepa (Tankiste 1, T1), viņas vīrs (Tankists 2, T2), viņu divi suņi, Čiepas draudzene no UK (Tankiste 3, T3), kura nekad nav pat redzējusi 7nieka mīklas un Čiepas vīra draugs (Tankists 4, T4), kuram vismaz ir nojausma, kas tas par “zvēru” ir.

Tuvojās viena kārtējā nogurinošā vīrusgada izskaņa, un bija skaidrs, ka gribas nosvinēt labi - ar draugiem un ar piedzīvojumu. Nav divu domu - 7nieks! Visi ir informēti, ka būs maz gulēšanas, arī grūti, bet visi gatavi piedalīties un tanka sastāvs piepildīts.

Kā mūsu bāzi esam izvēlējušies Penthausu. Izrādās, pārējie rezervācijas atcēluši un būsim te vienīgie. Gatavojam vakariņas, spēlējam duraku. Pēdējie priekšizpētes vilcieni komandas RAMā.

00:00 ✨ - raujam vaļā šampi un mīklas. Iepriekš esam nolēmuši ilgāk par diviem pie mīklām nesēdēt. Ap pusdiviem apokopojam idejas kartē un laižam nightraidā.

Atgriežamies ap pusdeviņiem bāzē ar 3 punktiem. Neiet raiti. Tas bija gaidāms. Pēc mūsu aprēķiniem un Centrāles minētā best scenario, vajadzētu būt, ka līdz ar mošanos būs vaļā hinti, varēsim kost mīklas tālāk.

T2-4 aizdodas lādēt bačas, T1 vēl sēž pie mīklām. Izdodas atkost Lubānas Janku, šķietami, īsto, tikai.. Tā desa. T1 saprot, ka jāiet gulēt arī pašai. Aprēķina, ka ātrākais lāde/hinti būs pēc 3 stundām, tad arī modinājs, lai nočekotu, vai hinti vaļā.

Nav. Ap pusdiviem esam piecēlušies visi, pašmodināmies ar kafiju. Kamēr tankistes mostas, tankisti paņem Penthausa meiteni. Tieši tā, divatā. Tikmēr dzimst jaunas versijas par Janku. Gūstam hintu par Kubas virzienu. Braucam tūrē 2.

Janka nice and easy, T4 paņem Janku. Iečekojam elkoņa ideju pie ugunsnoverošanas torņa, kas, starp citu, tieši pirms lādes ceļa. Apskatām vēl vairākas vietas, kur nekā nav. Vispār, ja jūs zinātu, cik daudz redzējām vietu, kur nekā nav!

Apskatām kārtēju “nekā nav” vietu, braucam prom, un nejauši uzejam Kubu. Braucot klāt gandrīz samulstam, esam pie Kubas vai pie Elkoņa. Mazliet pariņķojam un Kuba rokā! Ap šo pašu laiku čatā ziņa, ka atrauta Lādes mīkla.

WOW, mums palicis tikai Elkonis! Paskatāmies dažadas cūku fermas, jo “pīrāgs”. Speķa taču! Protams, nekur nekā nav. Aizbraucam uz Bāku, jo pārpildītajā tankā ar kompīšiem galīgi nebūs ērti, un meklēt no telefona - arī.

T1 un T4 iepatikusies doma par vēl vienu fermu pie Gaigalavas, kur blakus arī "bāzes stacija", kur varētu respaunoties. Kamēr T2 un T3 pabauda slaveni tulkoto Depeche Mode koncertu, aizlaižam apskatīt neko un mežacūku pēdas.

Stratēģiskā apspriede ap kādiem 22iem. Tā, izskatās, ka Lāde ir max čakars - mums vajadzētu Elkoni paņemt vēl pa nakti, lai no rīta svaigi spēki Lādei. Nav sajūta, ka varam Elkoni atkost bez hinta, ja pat pieredzējušas komandas stundām lauza prātus. T1 visu laiku fonā kaut ko googlē un skatās kartē. Samulst no “Lai top” formulējuma, iegooglē. Noklausās Olgas Rajeckas dziesmu “Lai top”. Nē, te nav nekas par pīrādziņiem vai elkoni.

Kā nu kurā laikā, T2-4 aiziet pasnaust. T1 powernapus neprot, tātad turpina rakt. Ap 1:00 T2 atgriežas no uzlādes. T1 ieskatās telefonā, kas stūrī lādējas un.. tur ziņa no Stalkeriem ar Elkoņnorādi PIRMS VAIRĀK KĀ STUNDAS! Faaak. T1 un T2 sazīmē īstās ēkas, izdomā labāko ceļu, pa kuru doties. Pirms diviem izbraucam. Suņi nav sajūsmā.

Pie elkoņa, protams, “grūti mīklā, viegli dzīvē”. Diezgan ātri tiekam galā. Atveram lādes mīklu - JAP, te būs čakars, daudz potenciālu variantu. Tad jau no rīta. T3 mūs tikmēr izglīto par meliorācijas lietām. Esam nobraukuši labi ja 300 metrus kopš lādes - un T3 prasa, kas ir “hinta poga”. AAAAA, lāde kritusi, hinti vaļā!!

Pēc Lādes hinta un balticmaps atvēršanas momentā ir skaidrs, ka Jaunpededze un cik jauki, ka tur tikai 2 tilti. T1 pēc rub-čuja saka, ka tālākais būs īstais, bet tā kā tuvākais ir tuvāk, vajagot piestāt arī tur. Braucam tagad? BRAUCAM!

Piestājam, nekā nav. Pa ceļam uz īsto tiltu spriežam, ka pagājusi apmēram stunda kopš hinta atvēršanas, priekšā noteikti jābūt rubaku ballītei, jo pat no tālākajiem laukuma stūriem varētu paspēt atbraukt.

Priekšā tik viens auto. Hmm, nu labi. Tiekam līdz tiltam. T2 atrod meklēto atzīmi. Hintā bija par jāiet dirsā. Dalāmies divās daļās un izvēlamies dažādus dirsas virzienus. T1 ir slapjas kājas un dusku auksti, tāpēc gribas kustēties nevis stāvēt un domāt. (Kļūda!) Pēc brīža pienāk T4 pienāk un pārliecinoši saka, ka šis nu nav loģiski, ko darām, jo bez hinta vispār nevarētu saprast, kur/ka dirsā jāiet.

Vienojamies, ka tiekamies pie tilta, pabrienot katrs savas takas. Pa ceļam iedomājos, ka taču diez vai uz plāknītes vadītā frāze jāvada pie mīklas, - ne jau te viss beidzas! Kur lāde? Interneta NAU, tāpēc T1 šo domu patur pie sevis un nepārbauda. Pie tilta T2 izmet, ka varbūt frāze jāvada pie lādes mīklas?

Ātri vien saprotam, kur jādodas. Uz mirkli ielādējas T2 balticmaps karte, ar ko pietiek, lai saprastu virzienu. Galvenais neaizvērt lapu. T1 backup plānam ieliek punktu MAPS.ME, kur pat stigas nav iezīmētas. Laižam. Vienuviet labi nomulstam, jo pēdas no stigas iegriež mežā. Hmmmm. T3 ar kartēm un kompasiem ir nu ļoti tuvās attiecībās, tāpēc pēc fiksas apstāšanās secinām, ka jāturpina uz priekšu un jābrien jauna taka.

Pēc brīža jau esam pie īstā koka ar BK logo. Nolemjam sadalīties tankistos un tankistēs, lai ātrāk izstaigājam jau iemītās takas. Tankiste T3 iet pa priekšu T1. Pēc brīža T3 skriešus metas atpakaļ. “Tur ir dzīvnieks!” Sapulcējamies visi kopā. Nu jau zvērs mūs noteikti ir sadzirdējis un aizlaidis tālēs zilajās. Pa priekšu dodas T2, suņi blakus. Pēkšņi T2 sastingst un nostumj suņus aiz muguras. T1 nobļaujas, lai turot suņus. AAAAA, iekšā viss sastingst! Pēc pāris sekundēm saprotam, ka nekustas - tak lāde! :D Nosmejam, sataisām bildes. Laižam uz tanku.

Atpakaļceļā no Lādes saprotam, ka neviens nav piefiksējis vai nofotogrāfējjis epizodes paroli. T2 skrien pakaļ. Pēc laikiem nesaprotam, kā nesatikām NLP, jo pat lukturu starus nekur nemanījām, bet lādes atrašanas laiks gana tuvs. Un kā Melnā bedre gāja uz Lādi, ja tai stigā nebija pēdu?

Jau esot finiša taisnē uz auto pamanām aizbraucām citu. NLP? Bet ko viņi darīja tik ilgi? Vai varbūt tā ir cita komanda? Bet mēs taču nevienu nesatikām! (Atbildes uz šiem jautājumiem skatīt NLP logbookā)

Paldies Centrālei par svētību 🙏, ģenerālatbalstam no Stalkeriem 🧠🤍 un Haļavas un Veiksmes dieviem par būšanu mūsu komandā, kā arī visam tanka sastāvam par būšanu labai komandai!

- Tev arī jau rādās halucinācijas?
- Jā, vairākas reizes pa ceļam.
(Izvilkums no sarunas ar šoferi 4 no rīta 2. janvārī)

Rubu iesākam kā jau visi jauno gadu - ar lielām cerībām. Esam sektantiski nodedzinājuši lielo Minku no siena un latvāņiem, izstūmuši no grāvja vienu pāragro svinētāju mašīnu un atšāvuši vaļā Mežezeru, paralēli skanot gan Final Countdown, gan prezidenta runai (labs remix sanāktu). Izpētes kartē atlikti virs 100 potenciālo punktu! Kur nu vēl skaistāk.

Laimīgu, laimīgu, aiziet pie mīklām!

Pirmās reizes skrīnings vieš lielas cerības. Šoreiz nav random bilžu no Centrāles sauļojamies lauka vidū, viss pa ķeksi. Vismaz zināms, kas satelītā jāmeklē.

JANKA - jau zinājām, ka tiltiņu šeit ir daudz, bet nu tiiik daudz?! Jo dziļāk grāvjos, jo vairāk atrod. Kurš pa viņiem staigā, ja šeit neviens nedzīvo? Jānis Meirāns - nē, tas tak deputāts, kāds vēl dēkainis? Jānis Macāns - zvejniekčubārs no Īdeņas? Vot, tā jau pavisam cita runa! Tiek ieliktas visas pūles, lai atrastu īstā tilta bildi, taču nekā. Būs jābraukā.

KUBA - uguns gaiļa kurpes zelta tornī. Nu ja! Vai arī, koa…? Pēc renes uz grīdas it kā būtu ūdensdzirnavas, bet kas tā par baļļu/lokomotīvi/vadības kabīni? Cuba vai slāviski lasot - Siva! Arī nekā. Paliekam pie šobrīd labākā varianta - Kurpinīkiem ar mājām "Zeltiņi" jeb AuBerry un aiz matiem pievilktiem Dagumnīkiem, Stikāniem un gan jau Gailis arī kaut kur atnāktu tajā apkārtnē.

PĪRĀGS - haha LAI TOP, tā kā Oldzītes jaunā dziesma! Labi, pietiks jokoties, jāķeras pie nopietniem risinājumiem... Ja mēs vēl līdz šim šaubījāmies, vai Centrāle apzināti cenšas novirzīt rubakus uz visādiem malduguņiem, tad tagad esam pārliecināti simt puņi! Pamatīgi uzsēžamies uz geocacha ar nosaukumu "NLO stacija" un kā reiz tieši netālu viens sakaru Babilonijas tornis un daudz pamestu mājiņu. Pasvārstam kristālu, liekam ar laimīgo labās rokas pirkstu uz vienas un esam gatavi. Šeit tuvāko 24 stundu laikā vēl atgriezīsimies 3 reizes (Tālākajiem mūsu spriedumiem saistībā ar šo mīklu atvēlēti vairāki paragrāfi vēlāk tekstā, izbaudiet prāta delīrija radošās izpausmes)

PENTHAUSA MEITENE - jā jā, tas, ka tie ir pontoni, mums top skaidrs momentā, tikai uzķeramies uz domas par tiltiem, kas loģiski ved mūs uz šobrīd vienīgo zināmo pontonu tiltu Vecsaikavā. Mūsu vietējais rubaks gan saka, ka tas esot no pamatīga metāla, taču nekā labāka nav. Saies. Varbūt atjaunots.

KLUBS TRUBS - kaut kāda drāma tur ir - vai nu upe ar Lubānu, vai Lubāns ar upi, tas nu ir skaidrs. Un jau trešā balto ķieģeļu māja. Izpētes kartē gan bija atzīmēta tieši viena (un tā beigās arī izrādās īstā), taču pārliecības nav. Jo tomēr "redzētais numurs" vedina domāt par Maltas upi un referenci uz Latgales jūras posma dzirnavām Maltečkā. Aha, big brain, vai ne?

SAZOBE - Izskrienam cauri visam garajam tekstam, kur Centrāle izkrata savu sirdi. Dažos paragrāfos liekas, ka teksts ir tiešā veidā adresēts mums. Nu labi, ego pie malas, būsim godīgi, tieši tas viens paragrāfs - tas par smirdīgo grāvi. Bet šoreiz punktu zinām no pirmā skata - tās ir Lejnieku dzirnavas.

BRĪVDIENU PIETURA - o, viens no skatu torņiem? Nē, kurā skatu tornī gan pieceļoties vari redzēt tikai griestu siju? Meklējam dziļāk un drīz jau pēc dēlīšu izkārtojuma sazīmējam Teirumnīku purva taku.

2os saprotam, ka izpēte tikai ved riņķa danci, risinājumu salūts ir beidzies, un esam gatavi doties pie kopējās izmisuma rasola bļodas uz lielo mielastu. Palēnām briest apziņa, ka šis tomēr būs smagi, bet to cik ļoti - nenojauš vēl neviens.

Sākums haotisks. Cerību pilni apmeklējam NLO staciju, bet pie izvēlētās mājas pretī rēgojas zīme KO BLENZ, A?! Spriežam ilgi netusēties un esam jau tālāk pie Vecsaikavas pontonu tilta. Sniegā redzamas pēdas, neesam vienīgie, taču tās tikpat ātri, cik mēs, sapratušas, ka tilts nav īstais. Lidojam tālāk pie 2 tiltiņiem uz Meirānu kanāla. Arī tie nav īstie, taču baigais tuss redzams pie Meirānu tautas nama. Nezinām kāpēc, bet ja jau citi tur, tad varbūt viņi zina vairāk? Nē, viņi ne vella nezina, apmetam muļķu loku ap māju un braucam tālāk.

Tad beidzot punkti sāk krist. Sakrājam SAZOBI, negaidīti pareizs izrādās TRUBAS minējums, par spīti tam, ka pašu komandas biedrs visiem spēkiem cenšas pārliecināt, ka tas robs sienā, kurš izskatās identiski tam, kurš bildē, tomēr nav īstais, jo ķieģeļi un kaut kas kaut kas. Pēc pāris izveicīgiem un tikai mazliet neveikliem manevriem, kas atgādina KRAKENA meklēšanu Ventspilī, dodamies prom ar punktu, un sākam domāt, vai mūsu komandā nav iefiltrējies sabotieris.

Piekāpjam Teirumnīku purvā, kur jau šiverē #Gan Jau Sanāks. Kamēr viens no mums skrien purva taku, pārējie paļurkā katru būdas dēlīti. Gan Jau Sanāks sanāk uz sapulci. Mēs arī, un izliekamies, ka kaut ko spriežam. Viņi paņem galdu, aiznes līdz kokam un kāpj augšā. Ahā, punkts ir tur! "Jūs taču arī jau zinājāt, tikai tēlojāt, lai mēs ķip nepamanām, vai ne?" "Ja jā, protams, jau kopš izkāpām…" Haļava.

Pēc neveiksmīgas vandīšanās Nagļu aizsprostā, cerot uz haļavas viļņa atrast tur arī KUBU, dodamies ilgajā ceļā apkārt Lubānam pa dienvidu slidotavu. Un kur gadījās, kur ne, mūs gaida nākamā haļava! Aizmirstot laicīgi nogriezties ceļā uz potenciālo JANKAS punktu, pēkšņi attopamies pie īstā! Visi aizmigušie ir kājās un dejo prieka deju.

Sazināmies ar Tīģergarnelēm un noskaidrojam, ka viņiem nav tiltiņa, bet mums savukārt nav PENTHAUSA. Maiņa, nemaiņa, maiņa, nemaiņa. Izlemjam vēl tomēr pārbaudīt vienu teoriju par ūsainu nāriņu, tāpēc dīlu iepauzējam. 30 minūtes vēlāk teorija izrādās pareiza un laimīgi skrienam uz būdiņu, kurai pirmīt nakts tumsā pabraucām garām nepamanot. Tīģergarneles tikmēr jau pašas atradušas tiltiņu. Nu re, cik veiksmīgi.

Ietusējam pie Bākas ar nedegošo gaismu (jā, mēs tāpat, Bāka, mēs tāpat…) un ķeram bezmaksas wifi. Tālāk ir blackouts atmiņā, bet pēc pāris stundām mēs attopamies otro reizi pie NLO stacijas, tikai otrā upes pusē, brienot pusstundas gājienā uz drupām biezokņa vidū. Mednieku būdiņas ir, sakaru tornis ir, NLO ir, taču liels ir mūsu "bļ*e", kad, pašķirot brikšņus, tā sūda būda izrādās no akmeņiem. "Nē nē, varbūt tepat aiz stūra ir vēl viena" - mēs viens otru mierinām, taču visi jau zina, ka nekā tur nebūs un varianti ir beigušies.

Sāk jau satumst, kad viens rubaks atceras māju Lubānā, kurai sensenos laikos iets garām. Kādu laiku atpakaļ pavīdēja arī vīzija par zelta pīli, tādēļ nav ko mīzt, just do it, maucam uz Lubānu. Un jau piestājot un ieraugot Nike zīmīti, zinām, ka šī būs īstā vieta! KUBA krīt, un līdz ar to esam atpakaļ līderu pulciņā! Yei.

Taču prieks ir īss. Haipa rezultātā kļūstam lecīgi čatā, bet ego statusu tikpat ātri sagrauj ziņa par NLP aktivizēšanos. Game is on. Astoņas smadzenes kūp kā negudras, labi, pārspīlējam, puse no tām ir ārpus uztveršanas zonas. Pazvana Henesijs, kas izrādās sēžam tepat ap stūri, drīz parādās arī Tomātu Padusītes un vispār top mini rubaku balle. Uz mirkli apvienojam smadzenes un nonākam pie šādām PĪRĀGA teorijām:

Pie Īdeņas ir 2 dīķi, kas akurāt izskatās, kā pīrāgs un liels elkonis uz steroīdiem. Taču nekā cita apkārt nav.
Pie NLO stacijas ir vēl pāris ēkas, kuras netika izčolētas.
(gatavojieties, šī visģeniālākā) Respaunošanās un tvaiks bildē nepārprotami norāda uz Steam platformu un viņu logo ir Liels Elkonis! Un jā, kā gan ne! 7niekā ir bijuši dziesmu liriki, jāskatās filmas, kazruņga sitēja video, bet nekad vēl nav izmantoti spēļu strīmi!! Vienu noskatāmies, un tajā 2 latviešu čaļi respaunojas lidostā! Pēc ātras izpētes lidostas neko nedod. Taču steam steam, steam engine, tvaika lokomotīve, bijusī Lubānas dzelzceļa līnija, Visagala stacijas ēkas, pīrāgam nabagam visi gali apdeguši, tāpēc tie dūmi bildē, un Google satelītā kā reiz virs stacijas ēkām arī ir vienīgais reģiona mākonis! Cik ģeniāli izdomāts!!

Njā, ja vien tas būtu pareizi… Izbraucam pa veco dzelzceļu un paklīstam pa stacijas ēkām, bet jau sniega pēdu neeksistēšana skaidri norāda, ka mūsu fantāzija šoreiz uzlekusi citā delīrija līmenī kā Centrāles domu gājiens.

Pēc trešās atgriešanās pie NLO stacijas saņemam hintu no 7. elementa par purvu. Nu ja, kā gan to ātrāk nenojautām!! Tas protams ir… Teiču purvs! Tā ir slēgtā teritorija, tāpēc tikai mežsargi ar pisķikiem tur var randomā respaunoties. Lecam mašīnā un laižam uz Veipiem, kas turpat pie purva. Jo skaidrs, ka bildē BK čubaks veipo! Lieki piebilst, ka attopamies pļavas vidū un tur nekā nav. Tad arī tiekam pie hinta no Melnās Bedres par dziedātāju ar lieliem elkoņiem(?), un tālākais jau ir zināms.

2 naktī esam ar lādes mīklu rokā, komanda izlemj šķirties. Viena mašīna aizkursē uz Rīgu, un tumsā paliek 3 pēdējie rāvēji. Hintu vēl spītīgi neveram vaļā, to vērsim, kad atminējusi būs otrā komanda. Taču nenovērtējam savu prāta (vai tā to pelēkās masas kumšķi vēl var nosaukt?) stāvokli. Vienīgā doma ir braukt pretī Lubānam un līst visās služās, trubās utt. Kaut kā ņemot vērā pēdējos laukumus, sagaidām, ka lādē būs jāpagriež kaut kāds vārsts, pavērsies slūžas, uzpludināsies lāde, būs jālien pa šaurām kāpnītēm dziļi trubā zem kanāliem, nu kaut kas tāds…

2 no 3 rāvējiem pret paša gribu parubās uz neatgriešanos. Līdz trešais modina, sakot "NLP un Tankisti atrada, paņēmu hintu, esam ceļā uz Jaunpededzi." "Aha" - vēl viens parubiens. Nakamā pamošanās ir jau pie gājēju tiltiņa. Tālāk atliek tik sekot ziloņu takai sniegā līdz lādei.

Vai uzstādījām non-stop ftf rāviena antirekordu? Sakiet, lūdzu, ka vismaz to.

Visu cieņu Melnajai Bedrei un NLP, monstri! Gaidām, kad jūs pensionēsieties. :D

Sēžot pie sausi izlaizītās izmisuma bļodas,
Mamma piespieda


P.S. Pusi no rubas cerējām, ka Pīrādziņš galu galā nebūs šeit 56.902621,26.605839

Pirms Lubānas laukuma izziņošanas Gliemeži vienojas, ka, ja laukums būs netālu no Jaunā gada sagaidīšanas vietas, tad brauksim ftf, ja nē, tad čilā kādā nedēļas nogalē. Un tavu rubaka laimi, laukums ir 30/40 min braucienā… FTF it is!
Ar šo ģeniālo domu uzrunājam savus rūdītos līdzrubītājus, kurus diemžēl neizdodas savaņģot klātienes Lubānas operācijai. Paliek 2 Gliemeži ar pieciem online papildspēkiem.
Salūts uzšauts, limonādes iedzertas, pašiņš MZ nosūtīts… jārauj mīklas vaļā!
&%$@#% - nja, kaut kā neiet tik raiti kā plānots, bet nav arī pārāk slikti. Pirmais krīt vantenieks (nu tur gan vēl kāds brīdis paiet kamēr starp sešiem kandidātiem tiek pasludināts uzvarētājs), tad arī mežtakas vizuālais dvīnis tiek atrasts, zobratiem tiek atlikti 3 kandidāti un par laimi viens ir tieši pa ceļam (kas gan izrādīsies nebūs īstais). Par Kubu ir skaidrs kas ar to domāts, jo vairāki ir vietēji. Trubai, vismaz kaut kāds variants tiek atlikts - pusdrupas Īdeņas šosejas sākumā, par ko viens no Gliemežiem ir ļoti skeptisks, jo ir par maz ķieģelu un arī jumta tai mājai neredz, bet bildē redzams, ka iekšā sniega nav. Penthausa teksts baigi nepalīdz, bet nu kā variants tiek atzīmēta bāka, jo blakus visādas laipas. Elkonim variantu daudz, bet pārliecība par variantiem tuvu 0. Drošības labad, vēl tiek atzīmēti šādi tādi grausti Nagļu/Īdeņas mikrorajonā un spēle `zini vai mini` pāriet fāzē `Rallijs Teiči-Lubānas klāni`.
Ir ap plkst. 4 un online papildspēki dodas gulēt, bet divi Gliemeži gatavojas slīdēt (burtiski) laukumā. Metam lukturus, termosus, gumijniekus un citu brīvā dabā nepieciešamo inventāru savā tirkīza betmobīlī un laižam meklēt Janku ar kristāla desu. Sākums labs, bļemba jau pa gabalu spīd un laistās. Dambis tik slidens kā ieziepēts dibens, bet pēc pacmit kilometriem veiksmīgi esam no tā nost, neizpeldoties nevienā no kanāliem. Nākamie spoti nevainagojas ar rezultātu, lemjam braukt uz brīvdienu pieturu - diezgan droši, ka būs īstais un gan jau ātri! Aha…
Piebraucam pie takas, pamatīgs rubaku tusiņš. Izskatās pēc nakts piknika, visi čilo un pļāpā…
Zinājām, ka plkst. ~ 5os ar vienu punktu neesam tikuši nekur tālu.. Bet kad viena komanda saka, ka ir jau ar 4, tad dūša sakrien papēžos… nu čābīgi! Jāiet meklēt savs otrais. Apskatām miskastes, wc, nojumi, soliņus, visas norādes, margas, izstaigājam taku 2x… jau 10 reizes no visiem leņķiem apskatām nojumi…zaudējam daudz laika… Gliemezis1 dodas kājām prom uz LIDL..varbūt kaut kur pa ceļam būs! Gliemezis2 paliek turpat pie nojumes un spiego pretinieku komadas… neraugoties uz viņu māņu manevriem, aizdomīgās kustības tiek pamanītas un arī mums cipars rokā...Gliemezim1 jāatgriežas atpakaļ no LIDL. Ottreiz apskatīt spotu neatļaujamies - pārāk daudz liecinieku, jālec tik mašīnā un jādodas tālāk. Nez ko tie palicēji padomāja, jo viens turpat pie nojumes tikko bija, bet otrs no LIDL pa ceļu atnāca…
Tālāk dodamies uz penthaus, droši, ka tur arī jābūt īstajam spotam. No gaisa sāk krist kaut kāda šņaga… nu lab, jāpiecieš. Galvenais, ka kājas vēl sausas! Apskatām visas laipas, slideno penthaus jumtu… sasodīts! NAV! Katram gadījumam pabraucam uz priekšu, varbūt kāda laipa nostumta malā uz ziemas laiku… varbūt tā pati efcēkā laipa, kas orto kartēs parādās un uz vietas nav… Jā, trešais punkts ap plkst 8iem ir rokā. Jālec tirkīza betmobīlī un jādodas uz dzirnavām. Mācības no iepriekšējiem laukumiem nav! Jākāpj tik augšā, kārtīgi neapskatot 1. stāvu. Protams, augšā nav… kāpjot lejā, rodas trekns jautājums, kā šo varēja nepamanīt!
Dodamies uz trubas spotu - Madonas iela Lubānā. Pēc apraksta - Madonas ģērboņa gailis ar nike formas mēli, un kur citur, ja ne LUBĀNĀ. Iebraucot Lubānā, pamanām vēl vienu nike. Tātad nike nav gaiļa mēle.. Nu ok bet tāpat viss sapass! Pie vārtiem AGA uzraksts (nu loģiski, Ag - sudrabs). Teritorijā pāris grausti, daži žogi un vārtiņi, bet redzams, ka teritorija pa pusei tomēr tiek aktīvi lietota… ir arī jenga/tornis, tik tā Zsvētku virtene galā mulsina…izstaigājam cik varam, apbraukājam no visām pusēm… viss taču sakrīt, bet teritorija tomēr pārāk apdzīvota un līst pāri žogam šeit laikam nav paredzēts… un tālāk jau turpinās jobatrons ap Lubānas ezeru un pašu Lubānu…Nav ne kubas, ne trubas, ne visiem iekārotais nu jau apdegušais pīrādziņš.
Nu jau mostas online papildspēki un gatavi atbalstīt pārgurušos Gliemežus, kuriem galvā jau putra un spēj uztvert tikai pusi no realitātes… Dodamies vēl apskatīt maz perspektīvo trubas spotu… un Truba it is!

Ap 1.janvāra 12iem saprotam, ka nespējam salīmēt divas domas, jāraksta ziņa 7nieka čatā…
Saule Hektors Mildronāts izlīdz ar Kubu. Paldies, tieši šai vietai garām nebijām braukuši un otru Lubānas nike zīmīti nemanījām…ar visu jengu blakus. Piebraucām apskatīt vietu un nesaprotam - varbūt tas tomēr ir Elkonis. Tas būtu tāds 7nieka jaunums? Vienā nelielā teritorijā 2 punkti? Tomēr nav, tikai Cuba. Kad rokā jau 6/7 un arī citi mokās agonijā tiek atmodināti visi sākotnējie online papildspēki un visi aktīvi buras caur nekurienēm, lai atrastu kaut ko, kas līdzinās elkonim. Lido gaisā dažnedažādi Pīrādziņa varianti, un mīklas tekstam nu jau izrādās var savilkt līdzības ar gandrīz jebkuru vietu 100km rādiusā. Nu piemēram, ciemu, kura kontūra izskatās pēc piščika, fermu, kura izskatās pēc NLO no zvaigžņu kariem un drupas blakus UFO golf laukumam. Pāris spoti tiek arī apsekoti, bet turpmākai kruīzēšanai pa nekurienēm vairs nav ne spēka, ne iedvesmas. Attālākos piedāvātos punktus gan Gliemezis2 izbrāķē - tik atkārtojot “Tas noteikti ir par tālu!”, kas beigās tomēr izrādās nebija pārāk pareizs lēmums.
Ap 16iem tiek nolemts, ka jādodas pie miera, cerībā, ka pa nakti kāds drīzāk netīšām atrod lādi nevis to pārkaltušo pīrāgu..

2. janvāra rīts sākas ar labām ziņām - pīrāgs beidzot ir pārzāģēts un dažas komandas ir finišējušas! Gliemeži grib šo piebeigt līdz galam un dodas iekarot pīrādziņu. Olgas purva Ziloņu taka liek manīt, ka vieta īstā. Cipars ātri rokās. Vairākas komandas jau min uz papēžiem… ar visu nakts agoniju, gribam būt vismaz 10niekā. Lidojam uz lādes tuvāko trošu tiltu, nav. Otrs…Pirms iebraukšanas meža dziļumos saprotam, ka neviens no Gliemežiem offline karti nav ielādējis, zonas vairs nav… jādodas atpakaļ līdz signālam… zaudējam dārgo laiku… Tilts īstais, bet ievadīt pirmo paroli neizdodas, nav signāla… labi, ka vismaz noteiktos spotos ir neliela zvana zona, sazvanām papildspēkus. Tiekam pie Lādes otrās daļas. Kamēr sapakojam izdzīvošanas mugursomu, un liekam koordinātas kartē, Dubļi jau aizsteigušies mums pa priekšu (Centrālei jau sūtījām ziņu, lai mūs samaina. Arī haļava ir daļa no spēles :) ). Nu neko, jābrien tik mežā. Neliels izbīlis no minkas un milzīgs gandarījums, ka sarakstā esam augstajā 6. vietā! Ejot atpakaļ, satiekam vairākas komandas, kas saņem apstiprinājumu, ka virziens viņiem pareizs.
Lubānas ledājs ir saskaldīts!

Eu, a kāpēc mums ir līdzi slēpes? Nu, jo vienreiz vajadzēja svarus…
Esam nobāzējušies netālu no Cesvaines Grašu pilī, kur satiekam arī Ikrus. Dubļi šoreiz startē četratā, nevis duetā. Daži Jaunā zilā ūdens tīģera burbuļi vēderā un burtiski dažu minūšu laikā krīt Vidējā latvieša brīvdienu pietura. Pēc tam atmaksājas virtuālā laukuma priekšizpēte, un veiksmīgi krīt arī Sazobes nams un Penthausa meitene. Atkožam arī Meirānu kanālu un sazīmējam vairākus potenciālos trošu tiltus tur. Ar Kubu, Trubu un Elkoni iet visgrūtāk. Kuba mūs sākotnēji aizved uz Lūzas ķieģeļcepļa drupām, jo taču mīkla vedina domāt par kaut ko ceptu, oranžu un sakrāmētu vienu virs otra… Ak, kā mēs kļūdījāmies, bet – ak, kā mūs šeit izglāba haļava! Kā Elkoni sākotnēji izpīpējam fermu Benislavā L burta konfigurācijā un Babilonijas torni kā sakaru torni blakus. Bet nu saliekam vairākas (kas pārtapa par vairākiem desmitiem) potenciālās Elkoņa vietas kartē… Laukumā braucam teorētiski ar 6/7, tikai bez Trubas. Bet, ak, kā mēs kļūdījāmies – haļava ieveda Trubai tieši azotē!

KUBA Vol.1
Ierodamies pie Lūzas ķieģelcepļa drupām. Te neviens vēl nav bijis un te nav arī meklētais. Izstaigājam pamestās industriālās celtnes un dodamies prom. Tātad jādomā ārpus mūsu oranžajiem ķieģeļu kubikiem….

LUBĀNAS JANKA UN KRISTĀLA DESAS KARAĻVALSTS
Apbraukājam un izstaigājam kādus 4 Meirānu kanāla tiltus. Nu nav, neviens nav īstais… Piektais izrādās laimīgais un pirmais Tīģera gada prieks mirdz Dubļu acīs.

SAZOBES NAMS
Vizulis uzreiz acīs nekrīt, bet neliela dzirnavu pilnīga pārmeklēšana vainagojas ar panākumiem. Nuuu, ja būtu vizulis pakārts kā zvans tieši virs ieejas acu augstumā, gan jau meklētu vēl bišku ilgāk :D.

NAKTSKLUBS TRUBA
Ak, haļava un vērīgās rubaka acis, kurš spēlei savaņģots pirmo reizi! Brauciena laikā tiek sazīmētas analoģijas ar kādu no upēm un ezeru, bet lokācija atrasta netiek. Pēc dzirnavām braucot uz Teirumnieku purva taku, pārbraucot Rēzeknes upi, ceļa malā tiek ieraudzītas nostaigātas taciņas, izbraukātas pēdas un līdz ar tām arī pamestais milzis. Nolemjam kāpt laukā un skatīt, kādi ceļi tad nu tur ved. Īsa ēkas izpēte, attēla lokācija atrasta un ar otro ņurkojienu trubā atrasts arī BK vizulis. Nu, īsta haļava kopā ar hit-and-run!

VIDĒJĀ LATVIEŠA BRĪVDIENU PIETURA
Pēc visām pirms-laukuma vibrācijām šķita, ka katrā punktā satiksim pa kādam rubakam, bet šī bija vienīgā vieta, kur tas vispār naktī notika. Sākumā, protams, tiek izstaigāta un izskrīnēta pati purva taka. Tad kāda stunda/pusotra tiek pavadīta pie tualetes, miskastēm, zīmēm, tuvējiem putnu būriem, ugunskura, sniegavīra un namiņa. Kad kopējais noskaņojums ir sasniedzis līdz šim zemāko punktu 2022. gadā, divi Dubļi atgriežas pie bildes vietas un uzdod sev jautājumu: “Kāpēc skatiens bildē ir vērsts tieši tajā virzienā??”. Tūliņ pēc tam arī ieraugām koka vizuli, tiek izvilkta makšķere no bagāžnieka un priekā sistas plaukstas.

PENTHAUSA MEITENE
Pirmo reizi šo punktu mēģinājām ņemt tumsā. To darot uzreiz bija skaidrs, ka gaismā to izdarīsim daudz ātrāk, jo aptuveni zināma bija Nāriņas vieta tikai pirms tā sāka grimt Lubāna nebūtībā. Atgriežoties gaismā, hit-and-run.

KUBA Vol.2.
Aiz diegiem izvelkam kūdras brikešu analoģiju ar ķieģeļiem un aizbraucam uz Strūžānu kūdras fabrikas drupām. Sēta riņķī un skaidrs, ka tur nebūs meklētais….
Mums ir 5/7. Kopējā situācija karaļvalstī tiecas uz 6/7. Tātad esam kaut kur tur, kur parasti :D. Sāk nepielūgti lipt ciet acis un nolemjam doties uz naktsmītnēm uz īsu brīdi paņemt pauzi.
Čukinam laukā no Lubānas un izskan “Eu, re kur tāda interesanta pamesta māja ar ugunsdzēsības novērošanas torni!”. Viens Dublis brauciena laikā iemidzis un atver acis tikai pie ēkas. Esot nelielā miega komā, nomurmina pie sevis, ka vēlreiz jau nu uz šejieni nebrauks, atver acis un dodas kaltes (?) virzienā. Ieejot ēkā un ieraugot dažādās metāla konstrukcijas, cerības stars sāk iespīdēt sirdī. Un te, pēdējā telpā pēkšņi miegs tiek aizmirsts vispār, skan sajūsma, spiedzieni, aplausi, konfeti, salūts, torte, svecītes, dejas un dziesmas – arī uz Kubu ir aizvedusi haļava!!
Atgriežoties auto ir skaidrs, ka mēs esam tur, kur mēs parasti neesam un mums ir 6/7. Skaidrs, ka par miegu vairs nedomājam un sākam bakstīt savu Elkoni…Ak, kas to būtu domājis, ka no šī brīža līdz laimīgām beigām būs vēl 24 stundas…..

LAI TOP LIELĀ ELKOŅA PĪRĀGS Vol.1, 2., 3., 4., 5., 6., 7., 8…….(tas varētu būt arī divciparu skaitlis :D)
No priekšizpētē atsūtītās ziņas 30.12.21 plkst. 02:10 naktī no atlētiskā Dubļa ar Balticmaps skrīnšotu no Olgas purva īstajām ēkām un piezīmes “Re, kur interesanti pamestas mājas purvā veca dzelzceļa galā!” līdz ieraudzītam pareizajam elkonim kartē esot laukumā un tūlītējas piezīmes, ka tur ceļam galā taču nekā nav. No apbraukātiem visiem iespējamiem sakarnieku Babilonijas torņiem un piegulošām pamestām fermām līdz dažādām pamestām ēkām, kas atrodas pie ceļiem, kas ir pīrāgu/picu pannu formās kartē. No saziņas ar lubāniešiem par viņiem zināmajām pamestākajām vietām apkārtnē līdz mīklas nosaukuma tulkošanai. Nosaukuma tulkošana beigās šķita jau ļoti adekvāta. Latviski iztulkojām AĻŅUS no vārda elkonis pirmajiem burtiem un PIE kā tiešu vārda pīrāgs tulkojumu angliski. Tātad, ap sešiem vakarā 01.01.2022 top skaidrs, ka braucam uz ēku Pie Aļņiem, kas ir ciems netālu no Varakļāniem un tur patiešām atrodas veca pamesta ferma L burta formā. Piebraucam un ieraugām, ka fermā dzīvo govis un vispār izskatās visai apsaimniekots grausts. Pat neizkāpuši, bet vīlušies braucam prom. Pa ceļam vēl pašķetinām dažādas pamestās fermas un 22:00 dodamies pie naktsmiera. No rīta ceļamies ar hintu un sakostiem zobiem lamājam viens otru, jo mēs taču virtuāli pat šo punktu bijām atlikuši…. Tā laikam bija karma, jo divas haļavas tāpat nevienam nedod :D.

LĀDE
Atverot Lādes mīklu, sajūtot pirmdienu elpojot pakausī un zinot, ka vieglāk ir nosaukt, kuras upes nemainīja savu dabu piespiedu kārtā Lubāna hidrotehniskās izbūves laikā, nolemjam atvērt hintu. Uzreiz trāpām uz pareizā tilta. Ieraugam BK vizuli, nopriecājamies par interesanto uzrakstu uz plāksnītes un dodamies iekšā mežā. Nevienā brīdī kaut kā neienāca prātā šo uzraktu noturēt par paroli :D, bet mūs izglāba pēdas sniegā. Tā nu atsevišķi izstaigājuši visus iespējamos virzienus no tilta, nolemjam kopā doties pa to, kur pēdas ved vistālāk. Ejam, ejam un ejam…. Zonas nav, būtībā nekā nav. Vienīgi domas par to, kā tās pēdas var iet vienā konkrētā virzienā, ja nav nekāda pavediena….Pēkšņi atlētiskais dublis ir atrāvies, lielajā VAS ceļu krustojumā kaut kā mistiski pēc pēdām izvēlējies pareizo virzienu un aizgājis līdz Lādei, turp dodamies arī pārējie. Ak, haļava, Tu mūs atkal aizvedi līdz galamērķim! Nu, kam nav galvā, tam ir kājās :D. Ejot atpakaļ no Lādes mēģinām vadīt sērijas paroli, bet, lai arī dažbrīd parādās zona, kaut kas neiet. Iesēžamies mašīnā un braucam prom, sazināmies ar Centrāli par kaut kādu šķietamu IT gļuku un top skaidrs, ka “foršais uzraksts uz vizuļa zem tilta” bija parole, kas jāievada, lai atvērtu koordinātes un tikai tad jāvada sērijas parole. Gliemežus satikām gandrīz pie Lādes, un, lai arī pierakstījāmies pirms Jums fiziskajā logbookā, digitālais variants aiz jums tomēr ir pareizāk – tā bija karma par to pēdējo haļavu ceļā uz Lādi :D.

Paldies par laukumu, svētību un lielisko piedzīvojumu Centrālei! Lai mums visiem karaļvalstī veselība, veiksme un pilna azote ar haļavām! Un lai vienmēr pietiek labo karmas punktu! Namaste!

Jaunais gads tuvojas un skaidrs, ka noteikti jābrauc piedzīvojumā! Sajūta ir laba, šķiet, ka mājas darbs izpildīts godam, bet nu iznākums jau visiem zināms.
Bāzes vieta Madona. Nolemjam, ka dosimies laukumā ne ātrāk kā 3:00, vai arī ātrāk, ja būs vismaz 6 mīklas. Pārējo risināsim uz vietas. Ja būtu zinājuši, ka viss tik ilgi vilksies, droši vien paņemtu power nap pirms garās dienas. Startējam ar 4/7 ap 3:30.
Atliekam punktus kartē un nolemjam sākt ar tiltiņu.
O, priekšā 7elements. Nāk smaidīgi pretim, tieši tāpat kā uz takas pie Kukulīša. Nu aizdomīgi, bet jāaiziet vien ir. Protams, garām. Labi, mēģināsim vēlāk.
1/7 Dodamies uz dzirnavām. Bija skaidrs, ka tām noteikti jābūt, jo dzirnavas ar konstrukciju iekšpusē nebija redzētas. Arī zināms, ka mājas pie dzirnavām netiek apdzīvotas. Esam dzirnavās 3 komandas. Kamēr mēs kāpjam augšā, pēkšņi pārējie pazūd. Skaidrs, tātad lejā. Paņemam un braucam tālāk.
2/7 Penthausa meitenes mīkla krita diezgan ātri. Sākumā domas aizveda uz Bāku, bet tiltiem it kā nevajadzētu tik pamatīgu pamatu. Un tā mājiņa uz ezera? Jā, tā noteikti varētu būt uz bačokiem. Jāsaprot, kur ievilkta krastā. Apsveram, ka gan jau tuvu Bākai. Un tā arī bija. Vienā virzienā pa ceļu, otrā un punkts rokā.
3/7 Tālāk caur Īdeņu uz taku. Braucam, klau, nu vajadzētu apskatīt to betona milzi, a ja nu ir? Un ir arī! Truba rokā.
4/7 Atpūtas namiņš tiek izložņāts no visām pusēm. Tikmēr piebrauc Mamma piespieda lielā sastāvā un arī sāk meklēšanu. Mēs kokā tiek pamanām logo. Sačupojamies un domājam ko darīt. Nemanīti nepaņemsim. Mamma arī apspriežas čupiņā. Hmm… viņi arī grib tikt pie koka un domā kad mēs pazudīsim? A ja nu viņi nezina, kur cipars un domā stratēģiju? Rādīsim viņiem? Ai, nu vēl jau tikai spēles sākums, lai iet. Kamēr Mamma vēlreiz apstaigā namiņu, mēs izceļam galdu, piestutējam pie koka, paņemam ciparu un Mamma priecīga, ka viņiem arī cipars rokā, lai gan nebija pamanījuši logo.
5/7 Dodamies atpakaļ uz Meirānu kanālu. No Nagļiem līdz Meirānu kanālam tuvākais ceļš gar ezera malu. Nu tas tik bija brauciens! Bailes, panika un tie 14 km velkas tiiiik ilgi! Nospriežam - labi, ka neviena mašīna nebrauc pretim. Un še tev! Paveicās, ka bija viena kabatiņa, kurā varējām apmainīties. Tavu sajūsmu, kad braucot pa dambi priekšā mirdzēja BK logo! Ir, ir! Mums ir 5/7!!!
Un te sākas garais rīts. Izrādās, ka mājas darbā nebijām kārtīgi izpētījuši Lubānu. Kubas mums nav. Apmetāmies Degumniekos uz pāris stundām. Šoferi atpūtina acis, tikmēr pārējie mēģina ko lauzt. Nelaužas. Baigi gribējās, lai šautuve būtu īstā, bet nav. Tad Degumniekos dikti gribējās atrast Kubu, jo Deg, zosis arī te daudz…
6/7 Bet šķetinot tomēr nolemjam doties līdz Lubānai. Pa ceļam, eu, bet kāds ir Lubānas pilsētas ģerbonis? Pīle! Bet vai tad Mārtiņdienas cepetis nav Zoss? Kāda vairs atšķirība, zoss vai pīle? Ugunsnovērošanas tornis ir, Nike zīme ir, cipars rokā. Apmetamies pie Lubānas Top un sākam vēlreiz meklēt Pīrāgu. Sākumā šķiet baigi raiti! Atrodam pāris elkoņus gar Aiviekstes krastiem. Un tad vēl sazīmējam kārtīgu Aiviekstes elkoņlīkumu ar pīrāgu pie sāniem! Vēl arī mājas Liepkalniņi, kas savelkas ar pīrāgiem. Izskatās īstais! Šāvēji - Mednieki, torņi – medību torņi un NLO – pilnīga nekuriene. Vienas pamestas mājas meža vidū. Jāmēģina! Izbrienam ceļu līdz mājai, protams, guļbaļķu. Dzimst ideja, ka viensētas jau nebūvēja meža vidū no ķieģeļiem. Tātad ēka vai nu industriāla, vai tuvāk ceļam, kas atkal mums neko nedod. Krēslas parādīšanās iedzen izmisumā. Divi komandas biedri, kuriem atvases mājās un nākamajā dienā jābūt kārtīgiem vecākiem dodas atpakaļ uz Rīgu. Pārējie vēl mēģinam uzcept pīrāgus, bet nepietiek sastāvdaļas. Sazvanam 7.elementu, viņiem arī nav ideju. Apspriežam mūsu situāciju. Madonā jau diennakti mūs gaida viena no komandas rubacēm, Smiltenē gaida silta pirts ar aukstu aliņu, nospriežam, ka kapitulēsim, jo bezceris liels. Atdodam 7.elementam Kubas lokāciju un dodamies ceļā. Pa nakti vēl nedaudz sekojam līdz rubas gaitai, bet ilgi izvilkt nevar, siltā pirts ātri sagurdināja. No rīta atverot 7nieka lapu, šoks pāri visu sejām, Stalkeri un 7.elements kapitulējuši??? Un tad sapratām ka pareizi darījām ka izstājāmies no FTF cīņas. Nākamajā dienā mierīgi, nesteidzoties aizbraucam līdz Olgas purvam, ātri atkožam lādes mīklu un esam jau ceļā. Lādes izskats gandrīz lika pārģērbt bikses, bet nu tas izsauciens no viena rubaka lika pārējiem sabīties.
Posms izcils, bet sapratām, ka jāgatavojas vēl vairāk, lai būtu vairāki Hit&Run.

Paldies visiem FTF rāvējiem par konkurenci un protams Baltā Kalna komandai par jaunā gada sagaidīšanas rubu. Tas bija epikski!!!

Laimīgu un rubām pilnu jauno 2022!!!

Mūsu draugs svētkos atbraucis no Zviedrijas, nu ko, lauzīsim tradīciju rubīt divatā un parādīsim viņam, kā vislabāk pavadīt Jaungada nakti. Šis stāsts nebūs ar laimīgām beigām, bet gan stāsts no sērijas «It will be fun they said...».
Nobāzējamies Barkavas stāvlaukumā, atkorķējam Mežezeru, paskatāmies salūtu un sēžamies atpakaļ auto šķetināt mīklas.

Pirmā mīkla, ko atrisinām ir SAZOBES NAMS, jo tā tika atrasta pildot mājasdarbu. LUBĀNAS JANKA UN KRISTĀLA DESAS KARAĻVALSTS krīt nākošā. Ķemmēti visi tilti līdz aci aizķer laivotāju blogs, kurā redzams tilts pāri Meirānu kanālam, kas šķietami ir kopija mīklā attēlotajam. Savelkam mīklu kopā ar Jāni Meirānu un atliekam punktu. KUBU stulbi salikām kopā ar pusnojaukto fabriku Strūžānos. LAI TOP LIELĀ ELKOŅA PĪRĀGS - tiklīdz viens no mums ieskaidroja pārējiem savu versiju par videospēlēm, tad mīkla tika nolemta bojāejai jau rubas sākumā. Spēles laikā šo lauzām ilgi, bet beigās palikām pie vēljoprojām visloģiskākā sākuma varianta: Minecraft spēlē (sagadīšanās, ka Mārtiņš šo ir spēlējis? We don`t think so) tēls Blaze atdzīvojas pasaulē «Nether (ellei līdzīga nekuriene)» un atdzīvojas tur ar kaut kādu stieni/rungu rokās. Viss ideāli sakrīt ar bildi mīklā. Reāls čubārs no videospēles. Spēlē ir viss, tādēļ arī Babilonijas torni un NLO var pievilkt klāt. Atliek tikai saprast, kā tas viss aizved uz kādu lokāciju. Pārējām mīklām bija šādi tādi varianti, bet, tā teikt, nekas ievērības cienīgs. Jaunrubaka vārdu pavadījumā: «Jums vienmēr tik sūdīgi iet?», ap plkst.3:00 dodamies laukumā ar vienu 100% variantu un 2 variantiem, par kuriem pamatoti šaubāmies.

LUBĀNAS JANKA UN KRISTĀLA DESAS KARAĻVALSTS. Ierodamies pie tilta un pretī skrien Mamma piespieda. Značit būs īstais. Ieraugām tiltu un jau gribam svinēt, ka būs īstais, līdz, pieejot tuvāk, ieraugām pēdas, kuru ir aizdomīgi maz. Salīdzinām ar mīklas bildi un vīlušies dodamies atpakaļ. Pa ceļam satiekam arī Gan jau sanāks. Lai neizbojātu viņu vilšanos, ar smaidu atņemam sveicienu un dodamies uz auto.
Tālāk braucam uz SAZOBES NAMU. Pa ceļam neveiksmīgs mēģinājums ar vēl vienu nepareizu JANKAS variantu. Ierodamies pie dzirnavām. Riktīga rubaku ballīte. Drūzmā veikli atrodam ciparu un atpakaļ uz auto (04:44).
Mieru neliek LUBĀNAS JANKA. Nu kanāls čista ir īstais, tikai jāatrod pareizais tilts. Neliels ceļojums pa satelītu un dodamies uz nākamo variantu, kas arī izrādās īstais (05:18). Ideja nelīst augšā un vienkārši nobildēt ciparu no lejas ar selfiestick tiek izbrāķēta, veltot man divus skatienus: «mēs taču esam vīrieši, beidz muļķoties».

Dodamies uz šķietamo KUBU. Liels ir mūsu pārsteigums, kad saprotam, ka mēs te esam jau bijuši un šis noteikti nebūs tas, ko meklējam, bet nevienam nav drosme skaļi pateikt, ka 50 minūšu brauciens bija veltīgs, tādēļ, klusējot, ar sakostiem zobiem, piebraucam no neapsargātās puses, apejam grāvi un ejam pastaigāties.

Atgriežoties auto, jau sāk aust saule. PENTHAUSA MEITENE tiek salauzta, kad pie minēšanas ruļļiem ķēries jaunais rubaks. Klusībā sapratis, ka runa ir par nāru, kaut kā nokļuvis līdz īstajam variantam un mierīgā balsī, pasniedzot mums savu telefonu jautā: «Vai šis varētu būt īstais?». Jāsaka, ka šis bija nozīmīgs moments mūsu komandai, jo jutāmies kā vecāki, kas vēro sava bērna pirmos soļus.

PENTHAUSA MEITENE (9:18). Čik, čik un gatavs.

NAKTSKLUBS TRUBA. Braucot tālāk, īsti vairs neatceros uz kurieni, paralēli tiek šķetināta Trubas mīkla. Rubas sākumā kāds izspļāva to, ka Imantā bija naktsklubs ar nosaukumu Truba un viss salikās. Tādēļ sākumā kartē tika pārmeklētas visas viensētas/vietas, kuras Madonas novadā ir ar salikumu «Imanta/s». Taču dodoties prom no Penthausa, skats uz mīklu pavērās citādāks. Beidzot bijām uz īstā ceļa un sapratām, ka visiem nospļauties par Imantas klubu, un mīklā runā par upi un ezeru. Kad viens no rubakiem jau sajūsmā jūt, ka tūlīt, tūlīt atradīs punktu, pēkšņi skatam paveras pamesta ēka pie upes un auto tiek apturēts. «Eu, šis nav īstais?» No aizmugurējā sēdekļa jaunais rubaks tikai izspļauj: «Es Jums šito rādīju!». Mēs, diemžēl, bez lokācijas un mīklas pamatojuma, kāpēc mums tas tiek rādīts, īsti neņēmām to aubē. Dodamies cipara meklējumos. Ņemot vērā, ka mīklu nebijām vēl paspējuši atrisināt, tad pirmais, ko darām- atrodam mīklas foto spotu. Kad tas izdarīts, tad dodamies pēc skaitļiem. Kamēr puiši iet uz acīmredzamājm trubām, tad es dodos apgaitā apkārt. Priekšā man paveras trīs trubas. Mīklā bija minēts «Redzēts numurs», tad nu, atceroties piedzīvojumus līdzīgā objektā Rūjienas laukumā, iespīdinu lukturi pirmajā, cipars nav un truba noiet uz leju- tātad būs šeit. Apkārt staigā un mūs vēro 2 rubaki, kas šķiet, ka pavadījuši te tik daudz laika, ka izkāpj no auto, tikai tad, kad ierodas citas komandas, lai noskatītos, kur viņi atrod ciparu (been there, done that). Aizeju pie puišiem un aizvedu uz trubām, kur es negribēju līst iekšā. Hops, hops un cipars rokā. (10:13)

VIDĒJĀ LATVIEŠA BRĪVDIENU PIETURA. Par šo jūtamies slikti, ka vajadzēja tik ilgu laiku, lai atminētu. Visas tūristu vietas, tai skaitā šī, tika pārcilāta daudz reižu, bet liktenīgo būdiņu kaut kā nevarējām atrast. Kad beidzot kāds no mums neizturēja un pateica, ka davai braucam skatīties Teirumnīku taku, tā būs īstā, tad arī atrodas pareizā bilde internetā ar meklēto mājiņu. Uz vietas gan viss nav tik vienkārši. Pati pirmā vieta, kur meklējam ciparu ir mazmājiņa, jo tā ir vieta, kur rinda uz dabu izstāvēta. Nav. Kad stāvvieta šķietami izstaigāta, dodamies uz dabas taku, gan jau foto spotā būs. Nav. Vietā, kur uz takas pēdas vairs nav tik iemītas, lemjam doties atpakaļ uz stāvvietu. Pa ceļam rubaks ar skaļu «Ohhh, es zinu, kur ir cipars, sekojat man!» sāk raitā solī vest ārā no takas un sāk stāstīt, ka pa gabalu ieraudzījusi ļoti iemītu taku uz putnu būrīti, kur nav bijis geochache. Nav pievērsusi uzmanību, bet tagad viss salicies, jo MjuzikKUKU. Burtiski skrienot, atved rubakus uz putnu būrīti kokā un pasaka: «ā, oj, sorry, viltus trauksme». Nu labi, ejam atpakaļ stāvlaukumā un meklējam. Klau, DžībīELKA varbūt ir norāde uz egli? Sekundes paiet un sauciens no jaunrubaka, ka atradis kaut ko priedē. Fuck, yeah! Ko mēs darītu divatā..? (11:30)

Paliek divas mīklas, Galva nestrādā. Abām mīklām dažādi varianti un taisām visādas flekskursijas, bet neviena nav īstā. No tām visvairāk atmiņā palika Orenīšu dīķi. Vidū pamesta ēka. Nekuriene un mīklas bildē Mārtiņam kājās ir zābīši, tātad blakus ūdens. Kad piebraucam no normālās puses, tad tur redzama zīme, ka vieta ir kaut kāds īpašs medību poligons un tiek apsargāts ar ieročiem. Tātad, ja šajā nekurienē piebrauksim no otras puses, pārleksim pāri grāvim (tādēl Mārtiņam mīklā gumpīši), tad būsim čubāri ar pisķiku. Būs īstais. Ne reizi vien ieāķējoties mašīnas «Oh, shit handle», braucot pa pilnīgu bezceļu vismaz pusstundu, esam klāt. Nav īstais.

Kad saprotam, ka viss slikti un Rīgā uzpildītā degviela jau pamazām izsīkst, tad dodamies uz Viļāniem uzpildīties. Sazvanāmies ar Gan jau sanāks. Ņemot vērā, ka komandai ir plāni, tad viņi ir spiesti atkāpties un veic Mātes Terēzes cienīgu žestu un atklāj mums Kubas koordinātes. Priekšā kārtējais 50 minūšu brauciens un esam ceļā. Auto virmo FTF garša un skan izsaucieni «FTF, FTF, FTF». Piebraucam pie KUBAS, secinām, ka šis objekts jau bija atlikts laukuma priekšizpētē, un, protams, tagad palaists garām. Uz vietas, sekojot pēdām, ātri atrodam ciparu un esam zirgā. Šis ir tas, par ko stāstījām mūsu jaunpienācējam - Tu vari būt bezcerīgā situācijā un pēc laika jau sacensties par FTF». (18:48)

NLP jau ieradušies laukumā, bet Tu taču nejautā, lai meitene uzreiz novelk biksītes, tiklīdz ienāk Tavā dzīvoklī. Tā nu fleksursējam tālāk, valdot savu vēlmi rakstīt NLP. Pēc vairāk kā stundas tomēr rakstām NLP cerībā iegūt kādu info par ELKOŅA lokāciju, bet saņemam pliķi, jo viņi vēl nav gatavi. Mēs esam zolīdi jaunieši un gaidām līdz brīdim, kad atnāk ziņa: «Esam gatavi maiņai».

Ierodamies Olgas purvā. Aiziet! FTF! Sekojot pēdām sniegā, cipars atrodas ātri, bet mīklu mēs turpinājām minēt vēl pat mājās. Laikam tas galīgi nebija priekš mums. Ja Kubai bija «Āāaa» moments, tad Elkonim bija «??» moments. Bet FUCK IT, MĒS VARAM PAŅEMT FTF, jo esam otrie, kas tiek pie lādes mīklas - AIZIET!

21:05 jeb pēc 21h laukumā, atveram Lādes mīklu. Sākumā liekas, ka vajadzētu būt viegli. Mērojam ceļu atpakaļ uz mašīnu, nenojaušot, kādā murgā viss šis pārvērtīsies un cik ātri pazudīs FTF garša. Pa ceļam uz auto aprunājam Aiviekstes upi un dodamies uz vienu no tiltu variantiem. Nav. Dodamies uz citu Aiviesktes tiltu. Un citu. Un citu. Iestājas besis, jo kāda jēga drebināties un iet ārā, ja nav vispār pārliecība, ko mēs darām. Uznāk dusmas, jo mīkla neko nepasaka. Tikai to, ka tas ir tilts. Upju, kuru plūdums tika ietekmēts ar cilvēka spēku, ir pārāk daudz, lai visus to tiltus fiziski izbraukātu. Variants pagulēt un paņemt powernapu līdz brīdim, kad parādīsies hint poga, tiek izbrāķēts ar vārdiem «Mēs negulēsim FTF naktī» un turpinās ar dunku sānos un «Eu, neguli!» katru reizi, kad šoferim nepatīk, ka kāds iesnaužas. Liekam vēlreiz galvas kopā un atkal nonākam pie Aiviekstes, kuras plūdums visburtiskāk tika ietekmēts ar spēku, jo tika izmantota bagarmašīna ar nosaukumu «Spēkonis». Kamēr mēs burtiski braucām un pārmeklējām VISUS Aiviekstes tiltus, tika meklētas upju alternatīvas. Nu tik daudz variantu, bet Aiviekste vienīgā kaut cik saistījās ar skopo mīklas tekstu. Līdz brīdim, kad ievērojam kļūdu mīklā. Mīklā rakstīts «Ierīkojot LubānaS hidro....», bet sākam domāt, ka jābūt «Ierīkojot Lubāna hidro..», tādēļ nonākam pie secinājuma, ka jākoncentrējas uz upju posmiem, kas ir pašā Lubānas pilsētas apkārtnē. Tas ir tas hints, kas apslēpts mīklā! Mēs aizbraucam uz Liedes upi un turpinām braukt pa viņas tiltiem ar nosacītu bezcerību. Līdz FTF gars visiem pazūd un saņemam Centrāles apstiprinājumu, ka vienkārši esam grammar nazi un kļūda mīklā tiks izlabota. FTF mums nespīd, bet vismaz latviešu valodas skolotāja var lepoties. Iestājās līdz šim nebijis besis (mēs bijām arī Ķemeru laukumā ar 26 negulētam stundām, tādēļ ar besi esam uz Tu). Kad Lāde nekrīt un plkst. 01:15 Stalkeri kapitulē, tad arī mūsu 2 rubaki kapitulē pilnībā un pēc 25h stundām atlaižas beņķos skaitīt aitas jeb drīzāk skaitīt visus tiltus, kuros esam bijuši. Vēl kādu stundu šoferis vienītī turpina mūsu iesākto maratonu «Izbraukāt visus tiltus, kurus redzi» un staigā pa tiltu apledojušajām apakšām un mēģina izturēt nakti, kamēr, kāds atver Lādi. Līdz beidzot plkst. 2:00 pieņemam lēmumu doties mājās.

Mājās esam izgulējuši FTF nakts rūgtuma garšu un vienojamies nākamajās brīvdienas piebeigt to laukumu, būdami vismaz 10niekā. Mājās, kad vaļā hints, galva nekūp no visām mīklām, šaurajiem ceļiem ar dziļajiem grāvjiem, stirnām un diskomforta, ko radīja aukstums, un izvēlē pārmaiņas pēc ir tikai divi tilti, diezgan ātri sazīmējam, kurš būs īstais un 08.01. no rīta dodamies ceļā. Plāksnīte atrasta, vienīgajā vietā noķerta zona un, izmantojot offline karti, dodamies divatā uz Lādi. Trešais biedrs jau devies atpakaļ uz Zviedriju, vēljoprojām prātodams «Kāpēc tieši Pededze?...».
Atrodam koka logo un, sekojot apsnigušajai rubaku takai, dodamies pareizajā virzienā. Atskanot vārdiem «Bļ*, kā es sabijos!» , otrs saprot, ka Lāde ir atrasta un skrien rubaka virzienā. Zinot, ka tur ir Lāde, taču ieraugot dzīvnieku, tāpat satrūkstas un priecīgi sāk taisīt fotosesiju. Ne jau katru dienu gadās Lādi apmeklēt nesteidzīgiem un enerģijas pilniem, gaišā dienas laikā.

7nieka FTF nakti gaidām katru mēnesi. Tas vienmēr sniedz enerģiju nākamā mēneša pelēkajām darba dienām. Tieši pirms gada Jūrkalnē dabūjām savu pirmo FTF un likās, ka divatā gāzīsim FTF kalnus. Un šajā reizē, tieši gadu pēc mūsu lielā panākuma, pirmo reizi pacēlām balto karogu. Mājupceļā no neveiksmīgās 26h garās Lubānas ledāja rubas , piestājot ceļmalā pagulēt, lai nenosistos, arī paspējām piedzīvot komandas krīzi. Bet, kad garās nakts rūgtums izgulēts un neuzvedamies vairs kā niķīgi bērni, tad atkal esam apņēmības pilni un gatavi doties nākamajā FTF skrējienā, kā parasti - divatā. Paldies Centrālei, kas izaicina mūsu attiecības, izturību un saprātu.

Vēlot laimīgu Jauno gadu, 7.elements

Apvienotā BK FAM & #spams komanda nomocījās laukumā ne pa jokam, tomēr beigās laimīga paplašinātās ģimenes kopbilde ir tapusi 👌😄🐈

Kamēr lielākais vairums cilvēku ēd rosolu un skatās Vecgada atskatus par to kā pavadīts/aizvadīts 2021.gads, Saule, Hektors, Mildronāts (sajaukumā ar DZ ir RA) kravā somas un divās mašīnās dodas ceļā uz Lubānas ledāja pusi, lai pirmo reizi izmēģinātu FTF izmisuma garšu.
Naktsmāju (bāzes) meklējumi bijuši nesekmīgi, tāpēc par sākumpunktu izvēlēts Madonas cirkuļa stāvlaukums. Vāze apgalvo, ka izvēlētajā sākumpunktā būtu jāpaspēj nokļūt vēl vecajā gadā, taču apstākļi uz ceļa apgalvo pretējo - par tālajām gaismām labāk nedomāt un lieki neskriet.
Cirkulis gan veiksmīgi tiek sasniegts vēl 2021.gadā, 15 minūtes pirms pusnakts. Paši sev atklājām, ka visas svinīgās uzrunas iespējams dzirdēt arī radio, taču tas paliek galīgi otrajā plānā, jo domas ir pavisam par kaut ko citu - kādas būs mīklas? Vai vispār varēsim atkost kaut vienu lokāciju? Pusnakts. Pašaujam vaļā līdzpaņemtās Mežezera limonādes (tie kas nav pie stūras - arī ko stiprāku), saskadinam un novēlam viens otram laimes Jaunajā gadā un ienirstam mīklu labirintos. Pēc pirmā šoka un vairākkārt pārlasot mīklas - pat rodas kaut kādi varianti. Not terrible, not great, bet vismaz kaut kas ir.
Lubānas Janka - Tiek atlikts kartē viens no daudzajiem tiltiņiem/tiltiņiem graustiem. Ak, ja mēs būtu laicīgāk iedomājušies, ka to tiltiņu ir tik daudz...
Kuba - panesas diskusija par to, kas tad īsti ir Mārtiņdienas cepetis - zoss vai gailis? Tak ne jau pīle. Cēlmetāls jau katram ķīmiķim ir skaidrs - zelts. Un Lubānas ģērbonī ir zelta krāsas putns (pīle). Bet ok, par detaļām tagad nav laiks strīdēties, ir jēga vismaz pārbaudīt. Ortofotokartēs tiek noskenēta visa Lubānas pilsēta un tās apkārtne. Atrodas tornis (jengāaa) ar tam blakus esošo objektu/graustu no baltiem ķieģeļiem. Labs ir, punkts kartē atlikts... Dažs neliekas mierā - kas ar NIKE domāts... Visu jau uzreiz gribēt nevar.
Pīrāgs - viss šķita tik skaisti.. Kartē atrasts veidojums (gana liels), kas konkrētā pietuvinājumā atgādina tiešām cilvēka torsu ar plecu, elkoni... un elkoņa galā kaut kāds grausts. Ir tak jābūt. Vieta principā arī pati par sevi ir pilnīga čuhņa, kur tā pat vien te kāds uzrasties nevar. Daži gan nenotic šai "aiz matiem pievilktajai" līdzībai ar elkoni, bet nekas labāks izdomāts netiek. Punkts kartē atlikts.
Penthausa meitene - bildē niedres, bačoki... objektam jābūt ūdens tuvumā. Dooh, esam taču pie Lubāna. Nu ok. Virs bačokiem ir kaut kas no koka. Nevarētu būt kaut kāds pontonu tilts? Izklausās gana labi. Tiek atrasts un atzīmēts kartē pontonu tilts pār Aivieksti Vecsaikavā.
Naktsklubs truba - Variantu nav, nekādas spožas idejas nedzimst. Bet šī izrādīsies šīs nakts lielākā haļava.
Sazobes nams - Viss garais punkta apraksts - kā no dzīves, kad mēģinam atkost mīklas. Tikai informācijas ko un kur meklēt trūkst. Viens no rubakiem geocaching kartē sazīmē dzirnavas, kuras varētu būt. Sazobe - zobrati.. Der.
Vidējā latvieša brīvdienu pietura - tīiiik ļoti izskatās pēc skatu tornīša, ka spītīgi vairs neviena cita ideja netiek apspriesta. Ap Lubānas ezeru ir vairāki putnu vērošanas torņi, meklēsim, kamēr atradīsim. Internetā pieejamie tornīšu attēli gan šķiet nedaudz atšķirīgi, bet varbūt tas ir kāds tornis, kura bilde nav pieejama internetā.
Ar šķietamu 6/7 un samērā labu pašsajūtu 2:30 tiek pamests cirkuļa stāvlaukums un notēmēts uz tuvāko punktu kartē - pontonu tilts Vecsaikavā (it kā Penthausa meitene).
Piebraucot pie objekta neko un nevienu īsti nemanam. Neviens arī vēl nav bijis (pēdu nav). Uz ziemas laiku pontonu tilts ir novilkts malā blakus upei. Diez gan ātri top skaidrs, ka objekts nav īstais. Nu neko, 5/7 arī nebūtu slikts sākums. Nākošais tuvākais punkts - Kuba.
Izbraucot cauri Lubānai un piebraucot pie Kubas atkal rodas neliels samulsums - neviena nav, pēdu nekādu arī nemana... Vai tiešām jau tik drīz būs divas reizes nošauts garām? Izkāpjam no rumakiem, neliela pastaiga un ekskursija pa iekštelpām. Un ir bildes vieta! Daļa komandas jau paspēj izklīst pa visu ēku un ielīst šaubīgos caurumos, kad tomēr visi tiek saukti atpakaļ - skaitlis atrasts tur pat, kur bilde taisīta...
Nākošais - Sazobes nams. Piebraucot pie objekta tiek satikti pirmie rubaki šonakt - Četri tankisti ar suņiem. Novēlam viens otram Laimīgu Jauno gadu un dodamies pārmeklēt dzirnavas. Nekāda lielā ķemmēšana nesanāk, jo skaitļi atrodas viegli. Neviens pat nepaspēja uzkāpt otrajā stāvā.
Veiksmes spārnoti ar 2/7 kā nākošo mērķi atliekam putnu vērošanas torni pie Zvidzes kanāla. Šoferītis veiksmes spārnots izlec no mašīnas un steidz tornī augšā. Ikdienas pieradumā tiek aizslēgta mašīna un tajā paliek ieslēgts viens no rubakiem. Privātajā čatā pēc tam šoferītis par sevi uzzina šo to jaunu. Tomēr pašā punktā kļūst skaidrs, ka tas nav īstais. Jāpārbauda citi torņi.
Kā nākošais mērķis tiek atlikta Bāka, cerībā tur sameklēt kādu laipu, kura balstītos uz bačokiem no bildes Penthausa meitenē. Ja mēs būtu tobrīd zinājuši, cik tuvu esam īstajai lokācijai... bet to naktī nepamanījām. Apložņājam teritoriju ap Bāku, neko jēdzīgu neatrodot. Turpinam koncentrēties uz iespējamiem skatu torņiem, kuri it kā bija atzīmēti kādā no interneta dzīlēs pieejamajām kartēm. Būtu jābūt netālu no Bākas un brīvdienu mājām "Birzes". Piebraucam cik tuvu atļauj sirdsapziņa un tālāk ekskursija, kuras rezultāts - 0 atrastu skatu torņu. Nu neko, vismaz Jauno gadu sāksim uzreiz ar daudz noietiem kilometriem.
Bet nekas - tuvumā taču ir iedomātais Elkoņa punkts! Braucam cik tālu vien atļauj... šlagbaums. Pēdu tālāk nav, neviens nav tur bijis. Bet kopējais komandas viedoklis liecina par to, ka gan jau punktu aiz šāda ceļa norobežojuma neliktu. Jabrauc atpakaļ. Un uz šaurā celiņa viens no šoferiem tomēr nolemj neriskēt un negrozīties. Stumsies atpakaļgaitā visu ceļu. otriem tā mašīna nedaudz īsāka un izdodas izgrozīties. Kamēr pirmie vēl stumjās atpakaļ, otrie zino par negaidītu haļavu - tur pat vien esot Truba! Nu redz kā... nevajadzēs vismaz to vairs minēt. Kad visa komanda atkal ir apvienojusies, skaitļi vēl nav atrasti. Viss liecina par to, ka būs jālien vien kādā no trubām. Kamēr daži vēl mēģina saņemties, rubaks kurš jau tā vairāk drosmi salietojies lec iekšā pirmajā trubā ko pamana - un skaitļi ir rokā. 3/7
Ko darīt tālāk? Plāns doties uz Lubāna dienvidu galu un meklēt Janku, pie reizes pārbaudot arī citus iespējamos Brīvdienu pieturas punktus.
Uzgriežamies jau uz šaura, ledaina ceļa Nagļos, taču apstājamies, lai sasveicinātos ar pretīm braucošo auto - kā izrādās tiem pašiem Tankistiem ko satikām iepriekš. Pēc nelielas sarunas, nolemjam samainīt pa 1 punktam. Jo tuvojas jau rīts un tālāk ar lokācijām ir vairāk tādi wannabe minējumi nevis loģiskas lokācijas. Iemainam Brīvdienu pieturu pret Trubu (ja jau viegli nākusi, tad mazāk žēl atdot). Kā izrādas - viss tepat tuvu, degungalā... The closer You look, the less You see.
Piebraucam Teirumnīku dabas takā. Te viss notiek, rubaku ballīte. Un tad jau sākas lielā meklēšana... Pati taka tiek noieta 2 reizes. Pārbaudot katru dēlīti. Paliek gaišs. Sāk mākties virsū miegs un izmisums. Dažas komandas pazūd, uzrodas citas jaunas. Pēkšņi viens no rubakiem klusi paziņo - skaitlis ir atrasts, neuzkrītoši izmantojot tuvumā esošo nolūzušo zaru. Ok, labs ir. Jāatur sevi no kārdinājuma arī apskatīties un jādodas tālāk. 4/7
Šeit gan notiek neskaidra sķelšanās, vienai no ekipāžām pie 4/7 jūtoties apmierinātai ar paveikto un dodoties atpūtā uz bāzi Aglonā. Tā teikt - pirmajai reizei būs gana labi. Otra ekipāža tiek atstāta pārdomās - turpināt, braukt uz bāzi gulēt... Padoties negribas. Pa ceļam braucot, ārā temperatūra ir jau ap 0 vai plusos. Uz ledus stāv ūdens un viss ir tik slidens. Šoferis lēnu rāpojot šķiet jau cīnās ar halucinācijām. Vajag piestāt... Rikavā atrodot stāvlaukumu tiek lemts par nelielu powernapu un iestiprināšanos. Tad jau tālāk domās - ko darīt. Lai vismaz nedaudz skaidrāka tā galva paliek. Kamēr šoferis snauž, viens no rubakiem tomēr sameklē iespējamās vietas Jankam, penthausa meitenei, elkonim. Pēc powernapa un ar jauniem variantiem dzīve tiešām šķiet skaistāka!
Apmeklējam Meirānu kanālu un iespējamo Jankas lokāciju. Nebraucam līdz pašam objektam, labāk pāris kilometrus pastaigāsim. Nav īstais... Atkal garīgais nedaudz zem nulles. Pabraucam uz priekšu pa karti. Būs vēl tilts. Un mums tur tāpat ir jābrauc. Ok, go.
Un beidzot ir īstais, ir kritis arī Janka. Nav īsti skaidrs kā gan līdz plāksnem skaitlītim tikt, jo rāpties nevienam nav vēlmes, bet kamerai Zooma un izšķirtspējas nepietiek. Beigās izlīdzamies ar pievilkšanos. Skaitlis rokā. 5/7
Čatā pavīd ziņa, ka daudzām komandām esot 6/7 un trūkst tikai Pīrādziņš. Ātri pielīdzinamies, ar iemainot ciparus Gliemežiem (Penthausa meitene pret Kubu). Adrenalīns sasniedzis maksimālu līmeni, miegs pazūd. Jānokož tik pīrādziņš. Vai tiešām pirmais FTFs varētu būt tik veiksmīgs? Potenciāli atliktā pīrādziņa lokācija (Lūzā) ir krietni tālāk no zināmā laukuma, bet ok, lai būtu. Neviens taču vēl nav atradis.
Nonākot lokācijā mūs sagaida vilšanās. Objekts ir tik līdzīgs, taču tomēr ir minimālas atšķirības (durvju ailē trūkstoši ķieģeļi attēlā), kuras liek secināt - nebūs. Mēģinam notirgot čatā kā nocenoto pīrādziņu - pircēju nav. Šoferi neliek mierā naktī līdz galam nepārbaudītā pirmā versija pīrādziņam. Tiek nolemts doties vēlreiz turp. Mašīnu atstājot drošākā vietā, lai vairs nebūtu jāstumjas ilgs ceļš atpakaļgaitā, ar kājām tiek mērots ceļš līdz iedomātajam elkonim. Grausts ir uz vietas. Un atkal vilšanas - tik līdzīgi, bet tomēr nav tas...
Šobrīd tomēr iestājas panīkums un tiek lemts par labu braukšanai uz izvēlēto naktsmītni Gulbenes pusē, kur plānots atkal apvienoties ar otru komandas daļu, kas piestāja Aglonas bāzē. 6/7 priekš pirmā FTFa ir labi, bet pīrādziņš šoreiz izrādījās pārāk ciets rieksts. Jau naktsmītnē esot tiek saņemta ziņa no komandas atpūtušajiem biedriem - ir variants pīrādziņam! Nekurienes vidus un pats nosaukums pēc idejas apzīmē ceļa beigas (Sūļagols). Un tomēr - nē.. Varbūt rīts nāks ar atkostu Pīrādziņu un lādi.
Vakarā čatā tiek sekots līdzi notikumiem laukumā, taču pīrādziņš kustināts netiek.
No rīta jau redzams, ka lāde ir atrauta vaļā (apsveicam Melno Bedri!) un varam Pīrādziņu minēt jau krietni atvieglotajā versijā. Olgas purvs - Lai top (Olga Rajecka), Olga Pīrāgs... kur mēs bijām agrāk. Piebraucam, neliela rīta pastaiga. Pretī nāk komandas, aiz mums arī jau tuvojas komandas... Visi krituši par upuri Pīrāgam. 7/7
Lādes mīkla - nedaudz pamokot jau sagurušos prātus tiek lemts par labu hintam. Un - ak kādā dirsā mūs ieveda hints... Protams, tiek atrasta Jaunpededze un tās divi tilti. Apbraucam abus, nolemjot ka tālāk uz ziemeļiem esošais būs īstais. Bet... tiek aizmirsta mīkla un pats tilts netiek kārtīgi apskatīts. Uzreiz - brienam dirsā. Uz visām debesspusēm. Un ja godīgi - ar bezmērķīgo klaiņošanu gandrīz līdz lādei arī neapzinoties aizbridām. Bet - gandrīz neskaitās. Paliek tumšs un pirmdiena tomēr darba diena... kapitulējam un dodamies mājās. Lāde paliek neatvērta un - būs jāatgriežas.
Pēc 3 nedēļām, kad fiziskās un morālās brūces ir nedaudz apdzijušas mēģinam lādi iekarot vēlreiz. Šoreiz gan nebraucot pie paša tilta, bet gan no otras puses pa meža ceļiem. To, ka mīklā ir pieminēta tikai hidrotehniskā būve nevis brišana dirsā - neviens nav iedomājies. Un atkal sākas klaiņošana pa mežu... Beigās tomēr nolemjot - ir jāiet līdz tiltam. Tur tiek satikti Lemūri. Ar viņu palīdzību - krīt arī tilta "noslēpums". Ir jāmācas lasīt. Un strādāt tikai ar to, kas ir dots. Tālāk jau - koordinātes, bridiens cauri mežam atpakaļ pie mašīnām, kuras bija noparkotas tuvu lādei (veiksmīgi). Pati lāde - kā vienmēr forši un episki! BK nebeidz pārsteigt!
Ja 2.janvārī domas par FTFu bija - nekad vairs... Tad tālākajos janvāra datumos domas mainās uz - bija forši, kaut kad varētu mēģināt vēl!
Tiksimies jau citos laukumos! :)

Leģendārie Lemūri Lubānas Ledājā - šādas frāzes, kuru savā arsenālā labprāt iekļautu katrs sevi cienošs logopēds, gaisotnē bija lemts iesākties jaunajam, 2022. gadam 😜
Lai gan fundamentāli Lemūri savu nostāju nav mainījuši un Jauno gadu laukumā nesagaida, ilgi gaidītās rubas alkas komplektā ar pižeta savērsieniem laukumā tomēr ierauj Pilotu un Sīko FTF cīņā (attālināti). Mīklām tie gan pieķeras tikai rīta pusē, labi pašņākuši pēc Doma laukumā sagaidītā Jaunā gada, toties ar pamatīgu enerģiju. Protams, zināms motivators ir arī Lemūru sadraudzības tīma MB kārtējais atvēziens pēc FTF'a - un šoreiz sadarbība izvēršas necerēti produktīva. Lemūriem orientējoties uz laukuma cietajiem riekstiem, kuri pagaidām nevienam nav pa zobam, paralēli tiek šķetinātas arī "vieglās" mīklas. Tā nu uz vakara pusi, kad situācija laukumā pamazām ieņem episko fāzi, ko perfekti raksturo čatā iemestā Stalkeru bilde ar Borodinas kaujas izskaņu 😝, Lemūru rīcībā jau arī ir vismaz 5 lokācijas, līdzīgi kā vairumam laukumā esošo. Jāteic, ka šoreiz Pilots, garlaicības mākts, pat bija veicis laukuma skrīningu pirms mīklu atvēršanas, jo, kā teica Tomātu padusītes - Lubānā tak nekā nav 😅 Līdz ar to diezgan likumsakarīgi pirmais krīt Sazobes Nams, skaisti un pārliecinoši. Par Brīvdienu Pieturu ir daži varianti, bet pamazām priekšplānā izvirzās pareizais - Teirumnīku taka. Kristāla Desas Karaļvalstij ir vēl vairāk variantu, bet kaut kā izdodas uztaustīt saistību ar Meirānu, un komunikācijā ar MB kopīgi tiek atlikts tieši pareizais no 4 tiltiņiem pār attiecīgo kanālu. Naktskluba mīkla Pilotam šķiet kārtējais Centrāles meistardarbs, bet ar atminējumiem sanāk nošaut šķībi. Un, tā kā tie arī top kopdarbā, tad rezultātā MB laukumā vispirms šturmē neīsto vietu - Upeskrogu Nagļos, bet ātri pārgrupējas un paņem īsto. Lemūri arī "pārgrupējas", bet atliek kartē, kā izrādās vēlāk, nepareizu punktu pie pareizās upes. Tiesa, tā lokācija arī bija apskates vērta un īstā krita ātri un viegli pēc 15 min, bet par to - vēlāk.
Par Penthausa Meiteni visiem ir idejas, bet īstā Nāriņa izlec gaismā vairāk MB grūdiena rezultātā, jo Lemūri to nožēlojamo plosta izstrādājumu sākumā ignorē - tak nebūs pēc Usmas gulbja un bebra šitāds pazors 😜. Tiktāl pa vienkāršo.
Iesprindziens uz Pīrāgu gan ir nenormāls. Pilots saprot, ka nevar būt tā, ka krutu rubaku ordas neredz acīmredzamo, un cenšas skatīties plašāk - atceroties Brēmenes muzikantus 😉 Tā rezultātā zem lupas nonāk arī Jaunpededze, kas vēlāk, laukumā, dos pareizo būsteri, atverot Lādes mīklu. Tikmēr MB laukumā nostalko NLP un, bruņots ar info par aptuveno virzienu, Lemūru Pilots sāk aplūkot jaunas āres. Visai loģiski, ka drīz vien Olgas purvā tiek sazīmēts kas aizdomīgs. Sīkais uzreiz aiz pleca noelšas - pareizi tak, Olga Pīrāgs!!! Long story short - paies vairākas stundas, līdz atklāsme apstiprināsies. Pilots izmēģina visu veidu skrīningu - ir skaidrs, ka būs stacija, visdrīzāk šaursliežu, ir skaidrs, ka būs uzbērumi un bedres. Tomēr neizdodas iegūt apstiprinājumu, ka saglabājušās kādas ēkas, kur nu vēl, ka tās varētu atbilst bildei. Protams, cerīgā info tiek nodota arī MB, kas Lemūrus paslavē par labu domu gājienu, bet atzīst, ka baigi jau tālu tas viss un apstiprinājumu tiešām gūt nevar. Tā tas arī paliek. Paralēli MB izdodas paņemt Kubu. Līdz tai savā gaitā nonāk arī Lemūri, šoreiz jau atkal dzelžaini turoties pie TORŅA (jengas 😜). Viss pārējais šajā mīklā sastājas pa plauktiņiem tikai tad, kad objekts izvērtēts, un arī tad ne līdz galam. Karstus strīdus izraisījušie gailis (senās tradīcijas!) un zoss (baltvāciešu tradīcijas!) kā Mārtiņdienas mielasts piekāpjas pīlei (WTF kādas tradīcijas 😝) tikai jau esot laukumā, kādu mēnesi vēlāk. Toties par Nike "ķeksīti" šaubu nav, tas ir labais!
Ok, nu viss atrisināts, izņemot to Pīrāgu. Ir pavēls, Stalkeriem un Elementam Lādes mīkla vaļā jau sen. Laiks pa migām. Lemūri vēl pēdējo reizi pačato ar MB, kuri joprojām nav gatavi kost pīrāgā, vēl mazliet paskanē karti, un jau pašā pēdēja brīdī Sīkais piepeši paceļ info par visai skaļās Madonas  slepkavības saistību ar Olgas purvu! Yesss! Lemūru pārliecība par spota pareizību pieaug līdz 99%. Nosūtījuši MB īsziņu, ko profesors Tolkīns apzīmētu kā "Run, you fools!!!" Lemuri atkrīt migā.
Pamostoties rīta pusē, tie netic savām acīm par episkajiem pižeta savērsieniem laukumā - bet ir bezgala priecīgi par MB sen pelnīto FTF'u 🥳🎉
Un vēl ir mazliet satraukums par netipiski smagi ceļamo Lādi. Bet līdz tai Lemūri nonāks pēc nedēļām trim... 
Tad nu agrā 22.janvāra rītā Lemūri startē no Rīgas, šoreiz četratā. Šoferē rets rubas viesis - Lemūrs ar iesauku Vietējais, kura 4x4 tautasvāģis, viņa paša vārdiem sakot, ir robusts kā vācu šmaisers - tātad tieši tas, kas vajadzīgs Lubānas ledājos. Lemūru maršruts salikts loģiskā ķēdē, sākot ar Kristāla Desas Karaļvalsti un beidzot ar Pīrādziņu. Karaļvalsts - hit&run, tiltu šturmēt Lemūri ij nemēģina, tik Sīkais principa (un fotosesijas) pēc pakarājas vantīs. Tālāk uz Trubas Klubu. Skaists brauciens gar ainavisko Lubānu, slidens gan bezjēgā. Galā pirmais aplauziens - vārti, un tie ir ciet. Lemūri saprot, ka nebūs īstā vieta. MB telefoniski apstiprina - nebūs gan. Nu, nav liela skāde. Pa ceļam bez panākumiem pārmeklējot vēl vienu interesantu, potenciāli derīgu objektu, Lemūri drīz vien nokļūst arī pie īstā. Neliels riņķa dancis ap trubām, līdz beidzot Sīkais pazūd pareizajā caurumā. Ir!
Pa ceļam uz auto sasveicinājušies ar nākamajiem Trubas Kluba apmeklētājiem, Lemūri dodas tālāk - uz Brīvdienu Pieturu Teirumnīkos. Tur aicinoši māj (ne-)saklāts galds, Lemuri pie tā iestiprinās no saldenās pudeles, patērzē, paprāto, cik tālu būs jāiet, palūkojas apkārt... un tad jau Vietējais saka - reku ir! Ir ta' ir, bet bišķi pavingrot nāksies 😉 Well done, Centrāle, šis bija smuki.
Kā nākamo jāapmeklē Nāriņu, par kuru saprasts, ka turpat jau Lubāna ezerā būs. Protams, loģiskākais ceļš ved uz bāku. Neko aizdomīgu pa ceļam nepamanījuši, Lemūri steidz augšup pa kāpnēm, lai inspicētu apkārt esošos plašumus. Vajadzīgo ieraudzīt gan neizdodas, bet Lemūri nospriež, ka bez šī kāpiena Lubāna apmeklējums nebūtu par pilnvērtīgu ieskaitāms. Netālu mana arī citus rubakus. Tie dodas tālāk, arī Lemūri lec savā Šmaiserī un pēc pārsimts metriem jau mana Nāriņas aprises niedrēs. Tiek zolīdi pagaidīts, kamēr iepriekš satiktie rubaki - diezgan jau ātri - ir pabeiguši meklējumus, un tad jau laiks pašiem apmeklēt mītisko būtni. Mjā, šīs vietas ziedu laiki, šķiet, pagājuši labi sen, Bookingcom'a beidžs ar augsto vērtējumu izsauc smiekliņus. Pilots izložņā apakšu, tad Sīkais. Nekā. Hm. Bet jābūt! Ar otro piegājienu punkts tomēr krīt, Sīkais raušas ārā, Lemūri trauc uz Sazobes Namu.
Objekts iespaidīgs - bet nu jā, ak vai, latvieti praktiskais, kur vēl tu savus lopus neiebāzīsi?! Lemūri klīst pa dzirnavām, kas pēdējos gados, šķiet, devušas pajumti teļiem vai aitām... Lai nu kā arī nebūtu, ir interesanti papētīt tiešām reti labi saglabājušos mehānisko konstrukciju elementus. Viss feini, bet cipara nav! Līdz beidzot Vietējais sev raksturīgā lakoniskā manierē atkal saka - reku ir. Traucoties uz augšu, palaists garām acīmredzamais 😅 Nu, ko, aidā uz Kubu, paliek vēss kaut kā. Vienīgais, kas Kubā silda šobrīd - apziņa, ka tomēr pareizi noteikta lokācija, visi grib papozēt ar "naikī", un arī cipars atrodas gana ātri. Un komanda gala beigās savelk paralēles ar zelta pīli Lubānas ģerbonī. Ok, ok, Mārtiņam labāk zināms, ko celt galdā 🤣 Vismaz ilgstošās diskusijas par tēmu "gailis/zoss" tiek paslaucītas pagaldē. 
Davai pēc pēdējā, ķirsīša uz tortes! Ķirsīša lomā šoreiz Pīrādziņš. Taka mežā nepārprotama, arī kāds auto stāv netālu. Lemūri brien virknē, satiek jau no punkta pretim brienošu rubaku tīmu, diskutē par vilku pēdām/ekskrementiem un ceļš paiet nemanot. Gala lokācijā, pretēji satelīta attēliem, tomēr ir, ko redzēt (paldies, Centrāle!). Lemūri pēta un ievērtē, un paralēli arī cipars rokā. Yess!
Azarts uzmutuļo - Lemūri laižas atpakaļ pie civilizācijas un interneta pārklājuma, kur varēs atvērt Lādes mīklu. Tiesa, Novadpētnieks, riskējot uz deguna iežauties augšminētajos vilka ekskrementos, pamanās noķert zonu gandrīz uzreiz, un drīz vien īso uzdevumu iekaļ no galvas visi Lemūri. Jau tuvāk auto tiek pamanīta vēl kāda komanda, kas riksī dodas pēc Pīrādziņa. Tas piepeši iededz sacensību azartu Lemūros. Izskan vairākas versijas par Lādes iespējamo lokāciju, Novadpētnieks nolasa hidrotehniski pārveidoto upju (visu šajā novadā?) sarakstu. Un tad Pilots autoritatīvi paziņo - šajā sarakstā nav Pededzes! Es šito iztaisnojumu jau sen pētīju. Nebūsim muļķi! Ja krutas FTF'istu komandas stundām mala risinājumu, tad tas nozīmē vienu - viņi mala nepareizā virzienā. Uz Pededzes arī kā reiz ir divi tilti, laižam tur. Pārējie Lemūri biš padiskutē, bet galu galā piekrīt.
Pirmais tilts ir garām. Nu, neviens jau neteica, ka būs viegli! Vietējam ar Šmaiseru rāviens līdz otram tiltam tik tāds nieks. Un tur jau mana rosību! Bingo! Lemūri draudzīgi ietusē ar Saule, Hektors, Mildronāts tīmu, kas kā mongoļu orda siro ap, pie, uz tilta. Vai arī zem..? Nē! 😅 Vienīgais, kas pēc brīža tur ieskatās, jau atkal ir Vietējais, kurš drīz pēc tam iečukst ausī Sīkajam savu tradicionālo "Reku!"
Lemūri nemanāmi sanāk uz apspriedi un ātri vien nolemj, ka SHM ir pelnijuši "būt doļā" (FTF skrējiena ciešanas ir vērā ņemams arguments!) un piedāvā kolēģiem vērtīgo info. Info tiek ar pateicību pieņemts, Lemūri lec Šmaiserī, lai trauktos pēc zonas, SHM nozūd patiltē. Zona parādas netālu no Lubānas un Lemūri piestāj centrā. Tāds biš WTF. Nu, jā, mums ir divi vārdi... A ko tālāk? Kas ir laimes mednieks? Ko un kur tagad meklēt?!? 🤔 Pēc krietna mirkļa izmisuma nolemts zvanīt sadraudzības komandai. Gods un slava tās līderim, kurš kā vienmēr (lai gan šoreiz tas patiešām grūti 😝) pamanās iedot pareizu hintu bez atklāta spoilera. Lemūriem nav skaidrs tikai viens - nu kā, kā var savā piektajā (!) sezonā šitā nolohoties un neizdarīt pašu loģiskāko darbību?!? Tāds draudzīgs četrrocīgs feispalms 🤦‍♀️🤦‍♀️🤦‍♀️🤦‍♀️
Bet nu, vērtīgā info beidzot iebakstīta vajadzīgajā vietā un Šmaisers atkal tin uz riteņiem ceļu sniegus, līdz, jau tuvojoties nullpunktam, spiests pierauties grāvja kantī lai samainītos ar laimīgajiem SHM rubakiem. Juhū, viņu misija jau galā 🎉🥳 Lemūri  no sirds priecīgi, ka taisnība uzvarējusi, jo SHM bija pelnījuši būt pie Lādes pirmie - ja reiz nesanāca FTF'ā, tad vismaz šodien.
Nu, ko, laiks doties pašiem mežā, pretī nezināmajam. Apkārt valda tumsa, ko Lemūri kliedē ar lukturīšu stariem. Pēdas sniegā ir labi redzamas, gps droši var nolikt malā, bet... tad tās sadalās. Sadalās arī Lemūri, un Novadpētniekam tiek tā laimīgā loze. Viņa skaļais spiedziens pulcina kopā apkārt izklīdušos. No sajūsmas par episko Lādes noformējumu Lemuri labprāt čurātu līmi, bet tas nodevīgi baltais sniegs... 🤣 Tā nu nākas iztikt ar ilgstošu fotosesiju ar burvīgo Lādes sargu un vairākiem tostiem, kuru kulminācija, protams, ir slavenais NEPELD! 🥂
Mājupceļā sirdi silda jēgerītis kopā ar FTF'istu logiem un patiess prieks par to, ka Lemūrtīma morālā stāja pēc smagās cīņas Usmas Masīvā atgūta, izrubījot rubu bez hintiem.
Paldies BK par šo lielisko (Llledainā Lllubāna) piedzīvojumu, Lemūri ar nepacietību gaida nākamo laukumu 🤍🖤🤍

Paldies BK komandai par izmisumu!!! Polārlapsām un Mārupes Henesijam par nakts pārgājienu uz lādi 🙈

Šis varētu būt ilgākais, lēnākais un hintiem piesātinātākais vienas dienas posms GAITEŅA GALĀ 7nieka karjerā. Tāds arī šis atskats.

Minēšanas kapacitāte šoreiz samazinātā apjomā, bet līdz izbraukšanai vismaz 2 lokācijas sazīmētas diezgan pārliecinoši, vēl 3 ir pašuprāt tīri labi varianti, bet Kubai un Sazobei ņemam hintus, jo gaiļu un cēlmetālu kartē pārpārēm, tās botas rokā nedodas, bet par izskanējušo dzirnavu variantu jau piemirsts.

Startējamies no Rīgas agrā sestdienas rītā un pēc pitstopa Gulbenē esam pilnā, šoreiz 3 gaiteņa meiču sastāvā.

Pirmais mērķis – elkoņa pīrāgs. Lai gan māc šaubas, ka esam atminējušas bez hinta visiem tik cieto pīrāgu, tomēr liekas lielisks variants – pie Rozniekiem ir tāds ēku komplekss, šķietami daļēji pamests, kur rudenī, Nameja ietvaros notikušas militārās mācības (nu, čubāri ar pisķikiem tātad!), nenoliedzama nekuriene un Babilonijas ugunsnovērošanas tornis arī tur. Nevar nebraukt. Iebraucam Rozniekos melnā sargsuņa aprietas un saprotam, ka nemaz tik pamesti nav. Kamēr kārpāmies, lai mestu riņķī, parādās arī vietējais kolorītais tēls. Nolemjam, ka jāaprunājas, un šis ar rādās tīri ieinteresēts iepazīties. Secinām, ka katrs runājam savā valodā, bet kaut kā saprotamies. Saņemam komentāru, ka mums tāds zems tas auto šitām Lubānas kupenām, bet uz mūsu jautājumu, vai te daudzi brauc, kungs aizrautīgi stāsta, ka jā! – parasti te tāds kluss, bet braukājot gan, uz ... tiltu! Pat tik bieži, ka šo vārdu kungs jau atceras latviešu mēlē. Nu neko, šeit mums it kā nevienu tiltu nevajag, nosmejam, ka varbūt vēlāk noderēs un dodamies tālāk. Spriežam, ka rožaina tā dzīve Rozniekos laikam jau nav, bet vismaz esam kungu sestdienas rītā nedaudz izklaidējušas.

Pietuvojoties Kubai, beidzot ir skaidrs par Nike iesaisti, bet tas arī viss. Pilnīgi nekas cits (bez acīmredzamā 1 no 75 apkārtnes torņa) vēl arvien nerezonē. Nu neko, nevar vienmēr būt aizraujoši. Atziņa par pīli kā Mārtiņdienas cepeti vēlāk arī tiek uztverta ar zināmu skepsi, bet nu pieņemam, ka Mārtiņam labāk zināms. Punkts ātri savākts, un saprotam, ka pīrāga priekšā jākapitulē tagad, jo pārējie punkti gana tālā distancē.

Baumas par latviešu estrādes iesaisti apstiprinās, bet tikai ar citu komandu palīdzību saprotam, kāds mīklai sakars ar Olgas purvu. Saprotam, ka 7nieka vārdā nāksies tomēr nopietnāk attiekties pret pašmāju estrādes jaunumiem. Sākam ar Muzikālo banku, šonedēļ programmā Supernova. Eat your salad. Redz, jau vērtīgas atziņas!

Ceļš līdz purvam lēns. Dziļā sniega risu, apsnigušā ledus un divmetrīgo grāvju kombene gaiteņa šoferei iet caur kauliem, bet līdz jau tīri apmeklētajai stāvvietai pie purva kaut kā tiekam. Kārtīgs bridiens un punkts rokā.

Tālākais maršruts uz Meriānu kanālu. Izmisīgā vēlme tikt no divrisu ceļiem prom liek izvēlēties īsāko maršrutu pa mežu. Tas tāpat būs ātrāk. Pa priekšu aizbrauc kādas vismaz sešas mednieku mašīnas, bet drīz vien attopamies pie viņu nobloķēta ceļa. Kungi pienāk pie mūsu auto un jautā – uz kurieni jūs? Mums atbilde diezgan izsmeļoša – nu.. uz priekšu! Tomēr mednieki mūs apgaismo, ka tur uz priekšu gan nevarot braukt, tur esot privāts ceļš un vispār mūs tur apšaušot. Tiek ievākts viedoklis arī no citiem mednieku pārstāvjiem, un apstiprināts, ka mūs tur viennozīmīgi apšaušot. Nolemjam, ka to tomēr pārbaudīt nemēģināsim un jāveic savstarpēji koordinēta apgriešanās operācija. Nu neko, vismaz nedaudz izklaidējām arī medniekus. Nez vai Waze var ielikt brīdinājumu, ka priekšā šauj?

Beidzot piebraucam pie Meirānu kanāla, kur noparkots vēl viens auto. Nu, tad jau jābūt. Tomēr pietuvojoties tiltam secinām, ka šis nu izskatās stipri svaigāks kā Jankas tilts. Tāds nokrāsots un smukiem dēlīšiem. Dodamies uz priekšu, kur aizgājusi arī otra komanda. Pirms vēl Lubāna vējelis ir sācis kārtīgi kost, liekas, ka nav tik tālu. Bet ir. Pretīm nākošā, jau pie Olgas satiktā komanda tādi tīri smaidīgi un prasa, vai bijām arī tilta otrā pusē, uz ko priecīgi atbildam, ka nebijām gan un uzzinām, ka viņi gan bijuši. Nu tātad mums veicas un esam pareizajā pusē! Mhm.. Vēlmju domāšana iekiko un kādu brīdi apstaigājam nu jau tīri līdzīgo tiltu, bet lēni un sāpīgi nāk atklāsme, ka šis ar tomēr nebūs īstais. Bridiens atpakaļ.

Apjukumā par Meirānu kanāla tiltu bagātību, straujo krēslošanu un stipri lēno progresu, saprotam, ka nāksies vien vērt hintu. Kalngala slūžas? Hmm.., nu labi, dodamies slūžu virzienā. Piebraucam pie nākamā tilta – atkal neīstais. Sazīmējam vēl vienu nelielu tiltiņu pašu slūžu tuvumā un jau ar zināmu neticības devu dodamies tālāk. Jau palielā krēslā pie slūžām ieraugot tiltiņu liekas, ka šim nu jābūt. Bet varbūt tad punkts ir pie pašām slūžām? Apmeklējam arī tās. Kad ķeramies klāt pie tilta, atkal tikai pēc laba brīža atzīstam, ka šis arī tomēr nav tas īstais.. Labi, ka vismaz kādam telefonam kaut kāda zona ir un kartē sazīmējas vēl viens tilts. Pēdējā cerība, un šis kanāls mums jau ir manāmi apnicis. Bet punkts tiešām jau spīd pa gabalu! Ideja par kāpšanu uz “tilta” tiek noraidīta. Ne bez piepūles, skaitlis tomēr tiek sazīmēts safotografētajos attēlos.

Sazobes nams un Nāriņa pret mums žēlīgi, un viss tiek padarīts raiti. Tālāk atkal purvs. Pa ceļam uz to pametam acis uz lielo pamesto ēku aiz Rēzeknes tilta un nosaku, ka šito biju atradusi, bet īsti nevienai mīklai nevarēju piemeklēt, bet nu mazums vēlāk noder! Jā...

Pēc rūpīgas purva takas mājiņas un citu objektu apmeklēšanas nu jau pilnīgā tumsā, tiek secināts, ka purva taka jau tīri īsa un būs vien jāapskata. Pēc 20 min bridiena un takas dēļu izpētes, atgriežamies sākumpunktā. Ar lielu rūpību tiek izmeklēta mazmājiņa, galdiņi, miskastes... Reizē ar jau viegla izmisuma klikšķi uz hinta, acis beidzot tiek paceltas uz augšu un ieraudzīts meklētais.

Truba. Ne bez pārdomām par Imantas naktskluba saistību ar Lubānu, tiek nonākts pie secinājuma, ka runa ir par Lubānu un kādu upi. Izlasot Maltas upes vēsturi un attiecībām ar Lubānu, saprotam, ka viss sakrīt un ka tas redzētais numurs ar raženo meiteni tak atkal ir Malta! Nu, tā pati no Eirovīzijas un Rāznas laukuma. Redzēts numurs! Citas komandas mini hints, ka tās attiecības tur sarežģītas, nenorezonē, jo viss tik lieliski sakrīt. Tomēr piekrītam, ka attiecības sarežģītas, tāpēc braucam uz Maltas-Rēzeknes kanālu. Piebraucam pie vienīgās potenciālās lokācijas un – ...privātīpašums. Brīdis apmulsuma un kartē netālu izkasām vēl vienu punktu, bet tas izrādās jau rekonstrukcijas procesā. Ir jau pavēls un spēku lokācijas rakšanai no jauna vairs nav. Krīt kārtējais hints. Rēzekne. … ā, ja? Nu labi. Jūtamies, ka raženās Maltas otrā uznāciena potenciāls ir palicis neizmantots. Bet attopamies, ka iepriekš pielietojumu neradusī ēka pie tilta tad jau būs īstā. Tālāk jau hints par punkta lokāciju, šķiet, vairāk samulsina kā palīdz, tomēr pēc visu trubu vairākkārtējas izpētes un padziļinātām diskusijām, kas ir ēkas sāni un kas ir trubas sākums, komandas šauro vietu ekspertei beidzot nākas iekarot īsto.

Lāde. Nopriecājamies par mīklas lakoniskumu, jo spēciņi garu tekstu šķetināšanai jau pasīkuši. Uzreiz divi varianti – Aiviekste un Pededze. Kādu brīdi cenšamies atcerēties, kas tur ar tām upēm bija, kurai tur ko vairāk izmainīja un kādi varianti konstrukcijai šķēršļu pārvarēšanai, līdz vienai no gaiteņa dāmām viss saslēdzas – Pededze! Roznieki! Onkulis! Daudzi braucot! Tilts! Mums norauj jumtu. Vai tiešām?? Viņš tiešām teica, ka daudzi uz tiltu brauc?? Neticami. Šitā paveikties?! Tomēr nav arī tā, ka gaiteņa šoferei tik vēlā nakts stundā baigi prasās atgriezties Rozniekos kupenu šķūrēšanai, tāpēc pilnīgai drošībai tiek ņemts hints. Uz brīdi apsveram, ka jāapskata arī tas otrs gājēju tilts, tomēr beigās noticam savai veiksmei un dodamies atpakaļ uz Rozniekiem. Melnais rejošais draugs mūs sagaida, bet šoreiz mēs dodamies tālāk. Jāsaka, ka šeit sniegs pat nedaudz palīdz un Roznieku onkuļa viegli apsmietajam volvo izdodas aizkārpīties līdz pat pašam tiltam.

Kādu brīdi tas prasa, bet punkts tomēr padodas un pēc neilga brīža arī nāk apgaismība, kas jādara ar paroli. Paveicas, ka no aifona, kam vienīgajam zona, vēl izdodas izspiest pēdējo dzīvības sulu un iegūt tālāko mīklu, bet tālāk jau kā (gandrīz) īstas ģeogrāfes esam nodrošinājušās ar offline karti. Vispār lepojamies ar sevi, ka pēc iedrošinošā hinta jau uzreiz nedevāmies kaut kur bezsakarā mežā. Jūtam sevī izaugsmi.

Taka iebrista diezgan pārliecinoša, nolemjam, ka šortkatu neņemsim. Bet sniegs tāpat šo procesu nepadara veiklu, tomēr eleganti aizved līdz īstajam kokam. Un tālāk jau arī līdz īstajam runčukam. Izbīlis un sirdsklauves vienai pēc otras. Tās acis 💥💥!! Visu cieņu par sižetu un šo noslēgumu!

Atpakaļceļa bridienā, jau pēc pusnakts, satiekam 6. laukuma spēlētāja komandu un abpusēji noskaidrojam, ka visiem viss kārtībā, bet kaut kā nepamet sajūta, ka šie devušies laimi meklēt pretī mūsu spožajām gaismiņām. Ceram, ka kungi mežā nenakšņoja. Tur tomēr visādi kaķveidīgie dzīvnieki.

Mums arī, ne bez piepūles, izdodas tikt laukā no meža. Laukumā un ceļā 19 stundas.

Paldies par šo. Tas bija pārbaudījums un piedzīvojums, un mēs tos novērtējam! 🖤

Meža zvēriem pa pēdām.

Šī bija mūsu komandas pirmā spēle, vieglāk pakomentēt par katru punktu atsevišķi
Kristāla desas Kraļvalsts - šim jau mājas darbā bijām izvirzījuši trīs variantus. Pirmos divus, manuprāt ticamākos, aplidojām ar dronu, bet bija skaidrs, ka neatbilst. Trešais - pie Kalnagala hidromezgala jau likās mazticams, bet nu variantu jau nebija un braucām pārbaudīt, un konstatējām, ka tiešām nav. Tad ņēmām hintu un noskaidrojām, ka hints norāda uz ...bungu skaņas... vietu, kur stāvam. Tad nākamie varianti bija jau kanāla otrā galā, kurus pārbaudījām un neko neatradām un metām mieru. Tikai vakarā bāzē no kartes noskaidrojām īsto lokāciju un nākamajā dienā paņēmām. Ar šo punktu galu galā bija vislielākās mocības lauka apstākļos. Dažiem komandas locekļiem gan būtu paticis aizšūpoties līdz otram krastam.
Kuba - gatavojoties mājās nekādā jēgā. Visādi varianti. Gailis - tātad pie Madonas? Uguns - pie Degumeniekiem? Spējām arī slepeno kodu pārvērst ģeogrāfiskajā platumā, kas veda caur pamestu fermu pie Mētrienes. Nu bet nekas pārliecinoši. Jau laukā esot sapratām, ka tik daudz aizdomīgo objektu nespēsim pārbaudīt un paņēmām hintu, pēc kura jau uzreiz viss skaidri. No apraksta spējām ieraudzīt tik vien kā torņa daļu.
Lielā elkoņa pīrāgs - jau mājās sapratām, ka nulle variantu un paņēmām hintu. Un neticējām. Likās, ka tas nozīmē, ka tur būs dabā kāda norāde uz elkoņa pīrāgu, bet speciāli paņēmām hintu Sazobes namam, ko zinājām un sapratām, ka hinti rāda uz finālu, nevis starpnorādi.
Penthausa meitene - saprasts mājās, ka jāmeklē nāriņa, atlika tik vien kā atrast, kur noparkota.
Naktsklubs truba - saprotams, ka jāmeklē skurstenis. Ošupē divus pārbaudījām - nekā. Sapratām, ka Strūžānu skursteni apskatīt nepaspēsim, tāpēc ņēmām hintu. Vieta figurēja kā variants Kubai, būtu tur tāpat piestājuši to meklēt. Kāds sakars ar aprakstu tā arī nesapratām.
Sazobes nams - visviegākais mums, bez problēmām.
Brīvdienu pietura - lokācija bija jau skaidra mājās. Bet nevarējām atrast vērtību ne lapenē, ne točā, ne kādā stendā, sākām jau iet pašu laipu. Paņēmām hintu, hints saka, ka ... jāmeklē lapene. Nu paldies. Tad sazvanījām orgu, kas norādīja, kur jāskatās.
Lāde - sākumā problēmas ar vērtību ievadi, bet zvans orgam palīdzēja. Izmainīta upe un būve pāri - pirmais variants, ka Malta un slūžas Nagļos. Tikai - sapratām, ka gan jau nebūs un uzreiz paņēmām hintu, kas sūtīja uz Pededzi. Tad jau divus tiltus pārbaudījām, cīnījāmies ar interneta neesamību un drīz tikām līdz galam un ierakstam viesu grāmatā.
Fināls ekselents, par to liels paldies! Par spēli gan divējādas izjūtas. No vienas puses jau izceļojāmies uz izmeklējāmies, kas jauki. Bet no otras - apraksti bez hintiem grūti, daudz darba ieguldījām meklējot objektus, bet beigās izrādās, ka mūsu un autoru domu lidojumi nekādi nesakrīt un nekad nesakristu. Ja paņem hintu - atkal kā ar bomi pa galvu un meklēšanas prieks zūd. Varbūt būtu labāk, ja būtu vairāku līmeņu hinti. Lai nu kā - aktīvi pavadīta nedēļas nogale sniegos un puteņos.

Agrā sestdienas rītā trīs slepkavas lec savā pelēkajā džipmašīnā, lai dotos šturmēt mitro ledāju. Kabatā piecas stingras pārliecības un divi tadjauredzēs.

Par Janku vispār šaubu nebija. No Meirānu puses metam iekšā pa taisno pļavā, kur zem biezās sniega kārtas teorētiski jābūt ceļam. Šeit arī brutāli zaudējam mūsu komandas BK nevainību, jo pirmie divi tilti nav īstie, bet aiz mums vismaz paliek pēdas. Varbūt vēl kāds pēc mums iebrauks pārliecināties, ka šeit Jankas nav. Pozitīvi.

Mācās tikai no pašu kļūdām, tāpēc ceļā uz slūžām nelaižam garām nevienu iespēju aiziet arī līdz pārējiem tiltiem, kas paslēpušies kaut kur aiz apdzīvotām mājām. Ja nu BK nolēmuši vienradzi paslēpt privātīpašumā, tad mūs neaizkavēs pat čubārs ar piščiku.

Pie slūžām slepkavas pieļauj liktenīgu kļūdu un aizmirst jau izpildīto mājas darbu, atstājot Janku attāli noskatāmies džipmašīnas saceltajās sniega vērpetēs, dodoties tālāk uz austrumiem bez paņemta punkta. Saraksts tadjauredzēs papildinās par viens.

Par brīvdienu pieturu bija tik pat droša pārliecība kā nupat no pirkstiem izslīdējušais Janka, tāpēc mājiņai tuvojāmies piesardzīgi, lai vienradzi neizbiedētu. Ciešā sadarbībā ar kaimiņu būšanu mūsu pirmais skaitlis rokā un beidzot gūstam priekšstatu par to, kas mums vispār ir jāmeklē. Pozitīvi.

Čau, Bāka! Kāpiens penthausā ievērtēt skatu (ar mērķi tieši ievērtēt skatu), pārējie pēta laipas. Tomēr tur pat netālu jau peld mūsu iepriekš sameklētie Penthausa meitenes pontoni un skaitlis nomedīts bez piepūles.

Vienradzi nevar noķert, tam vienkārši ejot taisni virsū, tāpēc uz Trubu slepkavas brauc pa apkārtceļu - ja nu Janka slēpjas tur? Tas nekas, ka privātīpašums, šeit figurē tikai čubāri ar kristāla desām un tie mūs nesatrauc. Mazliet vairāk satrauc vārtu pamatīgums ceļa galā, bet laukos taču neko neslēdz ciet. Trubas īpašais attiecību stāsts arī deva stingru pārliecību, tāpēc šeit vienīgais izaicinājums bija atrast pareizo vienradža alu.

Sazobe bez pārsteigumiem, vien secinājums, ka īstam slepkavam galvai jāstrādā kā periskopam. Tā jau otrajā stāvā smuki, būtu uzkāpuši arī pēc skaitļa atrašanas.

Un šeit sākas īstās medības, jo stingrās pārliecības ir beigušās. Kaimiņu būšana kaut ko pačukstēja par Indrāniem un nu pētam ZR galu, cerībā atrast Janku tur. Kaut kas iezīmējas un metamies ceļā caur Lubānu. Haļava bliež uz pilnu klapi un pie dīvaina paskata ēkas ieraugām aizdomīgu rosību, un ir skaidrs, ka tur pēc brīža atgriezīsimies. Neliels līkums līdz jau-sen-nojauktam-tiltam, kur Janka nekad nav bijis un braucam pakaļ Kubai. Saraksts tadjauredzēs noīsinās par viens.

Pirmās dienas bilance: piecās stundās bez hintiem paņemti pieci punkti, viens no tiem absolūti negaidīts. Par Janku neliela škrobe, par Elkoni vēl pat nerunājam.

Nakts mežā pie ugunskura, kur ziņkārīgam cirslītim sastādām kompāniju. Pašiem liekas, ka esam mazliet nost no spēles laukuma, bet tas nekas, jo vēl taču visa otrā diena.

No rīta, vandoties pa LVM mežu masīviem uz R no Lubāna, navigācijai piemetas vadātājs, kas mūs dzen riņķī ap Olgas purvu, neļaujot izbraukt uz lielāka ceļa. Tiek pētīts ortofoto, bet aizdomīgās ēkas atrodas stingri apsargātā teritorijā. Trešais slepkava kaut ko īd par kaķi, kas piedirsīšot gultu. Ekipāžai krīt morāle un rezultāts ir: ŅEMAM PIRMO HINTU. Olgas purvs, ibiomaķ. Izrādās, mēs gulējām pīrāgā. Pa rubaku taku principā varētu arī ar džipmašīnu iebraukt, bet nolemjam neriskēt ar niecīgām degvielas rezervēm un ejam pēc vienradža ar kājām tāpat kā visi citi.

Ja jau hinti, tad hinti, paņems arī to nolāpīto Janku, bet šeit pārsteiguma nav - atveram karti un uzreiz saprotam vakardienas lielāko kļūdu. Maršruts salikts, Janka nomedīts.

Lādes mīkla vaļā, un ir skaidrs par tiltiem. Aiviekste daudz cietusi, to mēs zinām, bet arī stāsts par Pededzi izlasīts simtiem reižu. Jaunpededze ar savu geokešu bija sarakstā tāpat, būtu izmetuši līkumu arī līdz otram tiltam. Tomēr diena iet uz galu un arī Lādes mīklai tiek paņemts hints - pārsteiguma nav, gāžam pēc keša un tad jau arī uz īsto galu.

Ar divu dienu rūdījumu apveltīti, droši ejam pa rubaku pēdām. Slepkavas sadalās pa iemītajām takām, bet tur pat jau pretī nāk arī biezās ērces. Mazliet drūmas, stāsta, ka nekā nav. Plāksnīti pie tilta, protams, neviens nav sameklējis, tomēr to nevainību grūti zaudēt.

Vienā no nepareizajām takām atrodam sniegā iečurātu BK logo. Noteikti sajūsma par jauki pavadītu dienu, novērtējam centību. Šis gan atgādina par kaķa kaku draudiem trešā slepkavas gultā un ilgi mākslas darbu nepētām.

Slepkavas, jūtot vienradža asins garšu mutē, dodas dziļajā dirsā. Krēslo, pār stigu pārskrien buks. Aiz pagrieziena jāapstājas un uzmanīgi jāraugās, vai mazos sivēnus gadījumā nepieskata dusmīga mamma, tomēr šie ātri pazūd mežā. Brien tālāk jau tumsā un slepkavas gaita, tāpat kā viņa sirds, apstājas uz 2 sekundēm, līdz saprot, ka runcis tomēr nekustēsies. Pirmais vienradzis ir kritis.

Gājām uz maksimumu bez hintiem un nu jau sākam saprast, ko BK pīpē, kad raksta mīklas. Šis ož pēc FTF rubaka tuvā nākotnē. Vienradžiem jāmirst!

Ja citas reizes nav iedvesma un enerģija bijusi neko uzrakstīt, tad šajā reizē abi šoferi pacentās un radīja 2 versijas. Tā kā lūdzu, lasītgribētājiem būs 2 stāsti, kas apvienoti vienā!

https://docs.google.com/document/d/1Aywbclg9ooZPCoP_arLX-9DuSq03IUmPLcsYmirPnjk/edit?usp=sharing

Citādāk, bija traki, bija forši, paldies visām komandām ko satikām, paldies draugu komandai ar attālināto palīdzību, un paldies centrālei par laukumu!

Paldies!!!