29.septembris, top zināma spēles laukuma lokācija, apspriežamies par to vai brauksim FTF. Šoreiz sanāk mazākā sastāvā nekā parasti, bet nolemjam, ka ar atbalsta komandu no Rīgas būsim tikpat varoši. Kā bāzes vietu izvēlamies Statoil Talsos. Liekas, gana tuvu laukumam, ir apgaismojums, ērtības. Ierodamies 15min pirms pusnakts, iekārtojam busā biroju, ir tīri ērti un noskaņojums arī augstākajās vibrācijās, jo kā nekā centrāle devusi “savu svētību”. Saskatāmies ar kolēģiem #7.elements no blakus auto, atveras mīklas un aiziet!! Ap 2:30 izkāpjam no auto aprunāties, taisnām mugurām lepni paziņojam, ka mums ir 5as lokācijas zināmas, ka brauksim laukumā! Yeah, right...!
#Gravitācijas zagļi
Mīkla krīt diezgan ātri, jo pildot mājas darbu Arnis jau bij atradis. Velo Triāla trase. Sazīmējam lokāciju un domājam, ka būs hit and run.
#Kļūda statistikā
Jēkabs ātri iezīmē Gulbi, un uzreiz rokā Gulbju namiņš un īstā laipa.
#Zāģeru labirinta svārsts
Skaidrs, ka tas ir kāds meža masīvs LVM, tādu ir diezgan daudz šajā apvidū. Atrodam zemnīcu, kas atrodas aiz Ugāles dziļi mežā. Jā, būs īstā, jo ir tieši tāds lodziņš.
#Šķidrā zelta kalēji
O jā, pudele, noteikti vīna pudele. Svētki – jā, jā, vīna svētki Sabilē. Paņem tējkannu vai putekļsūcēju – ir tieši saimniecības veikals Vīna kalna pakājē, kur var paķert saimniecības preces. It kā šķiet patālu no Usmas, bet nu ņemot vērā iepriekšējo mēnesi, kur Ragana izrādās, vandās pa Rīgu, vairs nekas nešķiet nereāli.
#Ja sienas spētu runāt
Laikam būs Ugālē blakus Triāla trasei. Tāda pamesta ēka, atrodam bildi, izskatās, ka trepes īstās. Lai gan pārāk tuvu otram punktam. Nu bet ir jau tā bijis, ka ir divi punkti diezgan tuvu viens otram. Gan jau būs īstā vieta. Un atkal piemirstam, ka katram vārdam mīklā ir nozīme. KATRAM! Piemirstam par Baibu, Dobeli, (..) … lai gan sākumā jau bija skaidrs, ka tā Sipeniece.
#Amfībijas portāls
Izskatās, ka būtu sākts būvēt kādu tuneli, bet nav pabeiguši. Varbūt ir gribējuši būvēt vietām divas vilcienu sliedes, bet nav pabeiguši? Jo izskatās tāpat kā tunelim Siguldas pusē pie Lorupes. Izskatām dažas vietas, kur upe tek zem dzelzceļa sliedēm. Neviena tā īsti nav pieejama no ceļa, tāpēc nolemjam, ka šo atstāsim uz beigām, varbūt vēl kāda čakra atveras nakts gaitā.
#Sūdbambuļa miga
Izskatās pēc kādas caurtekas. Nav ne jausmas, braucam, minēsim vēlreiz vēlāk.
Nospriežam, ka Sabili atstāsim pēdējo, kad būs skaidri visi pārējie punkti, jo tomēr mazliet ārpus laukuma šķiet.
Ap 2:30 nakts ekskursiju sākam ar laipu Usmas ezerā. Tāda diezgan privāta vieta izskatās, bet tauvas joslu jau neviens nav atcēlis, kā arī zinām, ka ir pastaigu laipa gar pašu ezera krastu. Bez mums vēl laipu meklēja #NLP, kas sākumā gan nosprieda, ka īsti cauri privātai teritorijai iet nevēlas, bet pēc tam, kad mēs ašā solī devāmies uz laipu, nolēma, ka mums sekos. Nez ko gan padomāja tie, kas bija apmetušies Gulbju namiņā, neredzēta aktivitāte nakts vidū ar lukturiem. Izejam pašu laipu, kas iestiepjas ezerā, bet nolemjam, ka tā varētu būt privāta, par ko liecina zīme laipas galā. Nolemjam meklēt uz publiskās laipas. Labi, ka Jēkabam tāda acīga redze saskatīt tos mazos cipariņus. Apmēram 20min un dodamies tālāk.
Brauksim uz zemnīcu. Tomēr labs gabals jābrauc. Meža zvēri, iespaidīgas mednieku mielastu vietas. Redzam vēl vienu rubaku mašīnu. Bet tie gan apstājušies tik tālu, mēs piebrauksim tuvāk. Tad jau būs īstā vieta. Pastaiga pa tumšu, biezu egļu mežu līdz zemnīcai. O, lodziņš arī tāds kā bildē. Meklējam, meklējam. Te pēkšņi, „Jūs apskatījāties bildi, koki tādi kā bildē?” Zonas nav, beigās ar lēnu netu ielādējas bilde. Eu, nu tiešām nav? Nav, nav… negribīgi, bet dodamies uz auto.
Ugāle. Triāla trase. NLP jau priekšā. Izskatās, ka baigi ilgi jau staigā pa laukumu. Komandas sievišķais prāts domā: “Nu nevar būt vnk randomā kaut kādā vietā, jo tad, kad rakstīs citiem hintu, jābūt kaut kam nozīmīgam”. Pametu gaismas staru apkārt un hop, Skaidrs, ka būs aiz uzraksta un tā arī ir. 10min un cipars rokā.
Ko nu? NLP sēž mašīnā, baigi negribas viņiem parādīt to rūpnīcas ēku, kas blakus. Pasēžam mēs arī mašīnā un paminam mīklas, tomēr vēl šis tas trūkst. Paiet pus stunda, cīņu biedri ir gatavi jau pirmajai maiņai. Gribot zināt, kur tad tā Gravitācija zūd. Iemainām pret tikko izgāzušos plānu par Zāģeriem. Nolemjam, ka tā kā mums ir vēl viena vieta zināma, vajadzētu paņemt to ražotni. Piebraucam – eu, nu baigais lielais baseins, tiešām būs īstā vieta. Izstaigājam trepes - vienas, otras, visu ēku. Te pēkšņi – nu come on, fail #2??? Salīdzinām vēlreiz trepju bildes, tiešām garām.. Vadātājs šonakt ar mums, neskatoties uz centrāles svētību.
Labi, braucam uz torni! Piebraucam, jau gaišs. Kāpjam tornī. Cipars reāli nedodas rokā. “Klau, bildē ir suns. Iepriekšējā posmā arī bildē, kur bija suns, reāli cipars nebija uz vietas. Varbūt šoreiz arī?” Padiskutējam izmisums jau liels, jo ir rīts un ir tikai divi cipari rokā. Palīdzība no zāles un cipars rokā.
Braucam uz Usmas benzīntanku. Varbūt kāda ideja radīsies. Satiekam 7.elementu. Vārds pa vārdam un tiekam pie tā, ka doma par Sipenieci bija pareiza. Pameklējam, daudz laika tas neprasa un esam ceļā uz Dzirnavām. Vai tiešām būs gar Homēra muguru jākāpj? Nu var jau būt visādi, bet sākumā apskatām ēku. Baseins iespaidīgs un dod mums rezultātu.
Ko tālāk? Braucam uz Ugāli. Noparkojamies Viršos, paņemam kafiju. Nu nekādas idejas nenāk prātā. Varbūt aizbraucam apskatīt Ugāles Dzirnavas? Nu vieta skaista. Izmisums, jo zinām, ka #7.elementam jau ir 5 cipari. Bet mums nav pat ideju.
Čatā parādās, ka tikai Amfībija un Sūdbambulis ir tie, kas sagādā problēmas. Vai tiešām? Bet Zelts? Top čata ziņa, ka mums nav un saņemam zvanu, ka kolēģiem gribas dot mums Zeltu pretī saņemot Zāģerus. Tikmēr, kamēr tirgojamies, atnāk ziņa no atbalsta biedriem ar precīzu Amfībijas atrašanās vietu! Tiešām? Mēs dabūsim to, kas citiem nav? Asinis sāk riņķot ātrāk kā riteņi mašīnai griežas, esam ceļā uz Amfībiju! Hit and run, pēdu nav, tiešām bijām pirmie!!!! Nu ko, tagad pēc Zelta. Hit and run, zelts rokā. Nu ko, tagad mums trūkst tikai Sūdbambulis. Zvans kolēģiem un viņi gatavi iedot Sūdbambuli apamaiņā pret Zeltu. Kāda runa! Nu mums rokā pēdējā lokācija, tik jāpaņem cipars un būs mums lādes mīkla!! Ātrs brauciens, salīdzinoši ātra cipara paņemšana un sirdsmiers iestājies. Izbraucam zonā, paņemam Ugālē kafiju, morāli sagatavojamies lādes mīklai un aiziet!
13:44. Tā. Google “pilsēta ar biezo pļavu” – ieslēdzam youtube, izlasām dziesmas vārdus, īsti nekāda sakara. Albūmā izrādās ir arī otra dziesma “zirgu pēdas”. Skaidrs, savelkam, ka grupa Ezeri. Atrastās pamestās mājas ar tādiem nosaukumiem nav mežu labirintos, jābrauc uz Ezeriem, kur savelkam arī kartē ceļus ar nosaukumiem Ezeri. Nu tiktāl skaidrs. Pieņemam, ka tie cipari būs lādes kods, līdz ar to mīklā vispār neiesaistām.
14:27 un esam lādes laukumā. Top pirmā bilde pie zīmes, uz kuras meklējam BK simboliku. A ja nu ir? Šī ideja liekas ļoti laba, bet nekāda nojausma ko meklēt tālāk. Simboli tajā brīdī vēl neko neizsaka. Aizbraucam līdz Ezeriem, vairākas reizes izbraukājam ciemu, mežā aizejam līdz pamestiem pamatiem, nu nekas nav.
15:30 Eu, bet kāpēc Jūs vēl neesat aizbraukuši līdz “adatas galvai”? Ceļam, kurš izskatās pēc adatas galvas! Saņemam uzmundrinājumu no Arņa mājās palikušās sievas. Nu bet loģiski, taču braucam!! Neapstājoties pie īstās zīmes, lai pārliecinātos, vai nu gadījumā te nav BK simbolika, patraucamies garām īstajai zīmei. Mežs, kā mežs. Kāda te vēl lāde? Skaists, bet nelegāls… Ok, atkal nav variantu.
16:18 Čatā parādās Centrāles ziņa, kur pa vidu velna simbols. Ei, hints no centrāles!! Būs taču beigās tas Vellacs ezers! Ātri ātri metamies braucienā. Ezers fantastiski skaists, laiks silts, esam nonākuši kārtējā fail. Kāda vēl lāde šeit..
Sākam lasīt vārdu pa vārdam lādes mīklu. Pāršķirstu safočētās bildes telefonā. Paklausaties!! Tajā ceļa zīmē, taču 30+50=80, un katra simbolika atrunāta lādes mīklā! Braucam! Pirmā zīme, kas pašos ezeros vēl tiek izpētīta, bet nekā. Izložņājam apkārtni, nekā.
Nu aizbrauksim vēl līdz kādai tādai zīmei. Braucam, Jēkabs: “pag, piebremzē, šī zīme tāda biezāka kā iepriekšējās”. Arnis: “ei, re kur eņģes”!!! Izlecam no mašīnas, un sajūsma ir tik liela!!! We did it!! Pēc tam, kad gadu esam centušies tik pie atkārtota titula, beidzot mums tas ir rokā!!!
Paldies pārējiem FTF nakts rubakiem, bez Jums tas nebūtu izdevies! Paldies kārtējo reizi centrālei par lielisko laukumu. Jūs ceļat to latiņu arvien augstāk!

Tāltālajā odisejā no pasaules malas līdz glābšanas stacijai esam devušies mēs visi tās dienas komandā esošie rubaki, tāpēc likumsakarīgi, ka neērtais smilšu krupis krīt pirmās pusstundas laikā. :) Mīkla un aptuvenā lokācija. Kā tas izvērtās dabā, jau ir daudz izmisušāks stāsts. :(

Ja vēlies dzirdēt par vietējiem pacaniem pieturā, read on!

00:30 - atkosti gravitācijas zagļi, kļūda statistikā un amfībija. Temps priecē, malači, good job, tā tik turpinam!

02:30 - ... vēl aizvien atkosti 3/7. Kāpēc tas nepārsteidz.

Ir prātā neķītra doma, ka ar svārsta foto mēs atkal tiekam čakarēti un tas patiešām varētu būt Ūdrkalns. Labi, sarakstā iekšā kā nepārliecinoša, bet iečekojama lokācija.

Kādā brīdī kartē tiek iebakstīts arī Sipenieces baseins.

Tātad ap 04:00 kā pārliecinoši varētu būt 4/7. Nav spīdoši, nav. Raganu purvs ar 3 bezcerīgām mīklām vēl svaigā atmiņā, un šeit atkal tas pats. Kādēļ tāds raganas lāsts pār mums?!

Raganas mums tik ļoti prātā, ka arī sūdbambulim mums ir ļoti saistošs domu gājiens! Redzi bildē to akmeņveidīgo veidojumu ar logo virsū, bez skaitļa? Vai, raganas medījot, nemanīji ko līdzīgu? ahā, tieši tā! Sakritība? Nedomājam vis!

Sarakstē ar Mamma piespieda, kas šoreiz nav laukumā, tiek diskutēts, cik šāds varētu svērt. "Pāris kukuļus?" mhm

"emociju uzplūdumā noteikti esam nosaukuši kādu par Sūdbambuli" - sounds legit, tajās pāris stundās pie kukulīša visādas neķītrības nāca ārā. "Ja nu viņš nav mājās ..." - aha! nu ja, līdz oktobra beigām viņš taču nebūs mājās, jo turpinās izmisumā vest rubakus pie Raganu purva!

"... tad viņa mājdzīvnieki noteikti būs" - značit jāmeklē kaut kas ar akmeņiem saistīts. Varbūt daudz mazu akmeņu?

Ziemeļkurzemes mežos uzieta "Joda pēda" - nav baigi pārliecinoši, bet nu ko gan mēs zinām. It kā patālu, bet vienlaikus nav arī tālu no smilšu krupja. Iebakstam sarakstā.

Ap 05:00 - viens rubaks jau fonā šņāc, otrs izliekas, ka vēl spēj kaut ko padomāt, trešajam kafijas iedarbība arī sāk zust. Tas brīdis drosmīgi mesties kaujā ir klāt!

Pametam bāzi Sabilē un laižam uz Ūdrkalnu. Un tur - opā, gaismiņu diskotēka pilnā sparā. Tādi ne pārāk priecīgi no augšas nokāpj Stalkeri. Izklausās, ka tiešām neko nav atraduši. Pagaidām neizskatās, ka mūs čakarē. hmm, foto ar mežiem visapkārt arī īsti nesakrīt. Laikam nebūs, braucam tālāk.

Nonākot Elkragā, sastopam Akmeņlaužus, kas uzreiz pavēsta, ka šeit klīst jau vismaz pusotru stundu un neesot labi. Garneles gan vienubrīd esot devušās tālāk pa laipu un tad pazudušas. Varbūt atrada.

Viens Melnās Bedres rubaks ar gumpīšiem metas iekšā ūdenī un sāk ķemmēt laipas no apakšas. Otrs, daudz nečakarēdamies, atsien pietauvoto laivu un aizairē kaut kur tālāk, kur, šķiet, tumsā spīd vairākas aizdomīgas bojas.

Akmeņlauži pārsteigti saskatās, savā starpā bilst kaut ko par mūsu atšķirīgo pieredzi un piegājienu un to, ka paši to nav uzdrīkstējušies. Tad... atsien arī otru laivu un seko iekšā ūdenī. :D :D

Trešais rubaks, nakts tumsā, bezmiegā un sagurumā daudz neiedziļinājies un nemaz neaptvēris, ka šeit ir trīs numuriņi, kuros laikam taču kāds var arī reāli gulēt, bez sirdsapziņas pārmetumiem ignorē pār laipu pārvilkto striķīti (kāpēc te tāds traucēklis nostiepts?) un dodas izspīdināt arī divstāvīgo lapeni.

Lieki teikt, ka izdarības nevainagojas panākumiem, līdz apķērīgākais rubaks ieskatās mīklā un tās nosaukumā un acumirklī saprot, par ko ir runa. 1/7

Velotriāla trasē priekšā jau vairākas komandas. Kamēr daļa komandas meklē punktu, viens rubaks paliek vest nopietnas sarunas ar citiem. Savācam karteri. 2/7

Ciemošanās pie Sipenieces izvēršas tik īsa, ka pat tējkanna nepaspēj uzvārīties. 3/7.

Laiks to krupi nomedīt!

ahā, bet tāda pašsaprotama objekta kartē jau mums nemaz nav! Nu jā, tā atradne, bet tur nekā nav... veltam laiku un pārķemmējam vispirms to. Kājām. Neticēsi, bet mēs pat uzgājām mistisku spotu ar daudziem akmeņiem! No sūdbambuļa gan ne miņas. Arī no smilšu krupja ne pārāk.

Izbraucam apkārtējos karjerus un citas teritorijas. Pat vairāki vietējie tādu portālu nekad nav redzējuši (viens sāk stāstīt par Ventspili). Mistika.

Turpat netālu piestājam, lai komandas geokačeris varētu savākt Ieziņpried slēpni (netālu no portāla :D). Ko tālāk?

OK, nu kaut kas nav, vairākas stundas vējā. Nevienu citu komandu arī neesam šeit manījuši. Varētu būt, ka mēs tiešām pirmie.

Lai bezcerību padarītu vēl bezcerīgāku, apmeklējam netālu esošo Joda pēdu. Vieta forša, nevienas dvēseles, skaists akmens. Sūdbambulis gan te nekad mūžā nav dzīvojis. :(

Braucam atpakaļ cauri atradnes apkaimei, līdz šoferis pieturā pamana kādus vietējos pacanus. - Nu klau, ja nu kas, tad tādiem nu čista vajadzētu būt par portāla cienīgām vietām lietas kursā! - Pārējie rubaki ar miegā puspievērtām acīm knapi pagūst aptvert, kas vispār notiek.

Pēc brīža rubaks neticībā atskrien un paziņo, ka pacani vietu foto esot atpazinuši uzreiz! Un tas ir tepat blakus! wat

Portāls. Komanda haipā. Mēs tiešām varētu būt pirmie. 4/7!

Garāks ceļš atpakaļ pēc svārsta. Šoreiz hit'n'run, 5/7!

Visas pazīmes nu liecina, ka esam līdzīgā situācijā ar vēl pāris komandām. Katrs tur pie sevis kaut ko, ko citi nezina.

Nespējot neko vairāk atšifrēt, paviesojamies gan Mordangā, gan Stiklos. klau, a vai jūs zinājāt, ka ir tāds meža ceļš, uz kura kartē ar lieliem burtiem rakstīts KUKUĻDAMBIS? Izklausās aizdomīgi? Jā, mums arī!

Pēc vairākām sezonām jau nu nav vairs nekāds pārsteigums, ka šoferis izvēlas maukt pa visīsāko ceļu... kurš aiz katra līkuma kļūst aizvien mazāk un mazāk braucams. Turklāt, ņemot vērā zonas trūkumu, brīžiem tiek aizbraukts pilnīgi nepareizi un tam seko tikpat nepanesami posmi atpakaļgaitā. Brīžiem jau tik traki, ka šoferis skrien ar kājām paskatīties, kā ir tālāk.

Tikmēr pārējie rubaki auto saprot, ka lādes mīkla ir vaļā. Bāc.

Liela izbrīna jau īsti nav, ka KUKUĻDAMBIS tomēr nav īstā lokācija. Tiek pieņemts lēmums izspēlēt savu visdārgāk sargāto trumpi - Amfībiju. Saprotam, ka Stalkeriem un 7. elementam vēl aizvien nav variantu un pēc maiņas mēs būsim jau 3 komandas pa pēdām #Gan jau sanāks.

Fine. Fine!

Uzzinām par Spāres estrādi un Svētes caurteku. Par laimi, Spāre ir teju blakus un ātri vien esam klāt.

Un jau vēlreiz viss aiziet šķērsām, jo pavadām šeit vismaz 2h un mums šeit atrasties apnīk tik ļoti, ka esam gatavi doties prom, punktu nemaz neatraduši.

Jā, arī to elektrības kasti mēs dabūjām vaļā. Un jā, gribot būt pieklājīgi, pēc tam mocījāmies, lai viņu atkal dabūtu ciet. :D Neizdevās!

Paldiesiņš Stalkeriem, kuri, laikam sajutušies mazliet vainīgi (domāja, ka mums būs hit'n'run), nolemj par mums apžēloties un pastāstīt precīzāk. :D 6/7

Sūdbambulis krīt drīz pēc tam. 7/7
Lādes virziens ļoti ātri tiek sasaistīts ar Mordangu un Ezeri, un esam ceļā.

Līdz ar aizķeršanos Spārē mēs pasējām 1. vietu. Līdz ar ieciklēšanos uz ceļu ar adatas galvu un patraukšanos garām #Gan jau sanāks, kad viņi stāvēja burtiski pie lādes, mēs viegli pasējām arī 2. un 3. vietu. :)

Tā nu varam priecāties vien par starp FTF komandām rekordtempā atrastu lādi (2h15m) un laukumā sastaptajām komandām. Raganu salā sanāca kaut kā skumjāk, jo citus sastapām vien dienas otrajā pusē.

Nekādu asaku!

Stāsts par to kā Usmas abinieks ievika mūs savā kloākā un pēc tam atstāja mūsu medus mucā pāris sūdbambuļus.. FTF atslēgu paši salauzām un iemetām Miglas ezera tumšajā dzelmē… bet nu par visu pēc kārtas.

Tuvojas FTF, nu nav tā ka esam sagatvojušies - divas dienas pirms spēles nav skaidrs cik būs braucēju - skaidrs ka vismaz divi salasīsies. Bet nu 2atā var tikai 7. elements maukt, mums šāds “iņ un jaņ” no diviem čaļiem nesaliksies. Kādu nu kuru atrunu kurš izdomā - man temperatūra 38, bērns jāved uz dārziņu, čika laiks, es planoju par vilkati pārvērsties un citas standarta atrunas. Beigās esam 4atā - kas mūsu gadījumā nav optimālais sastāvs. Bet cerības ir, jo nu čaļi, kas salasījušies ir desmitiem gadus rūdījušīes visdažadākajās intelektuāli ekstremālās nakts spēlēs. Un ir skaidrs, lai vai kā, bet bez finišēšanas mājās nedosimies. Bet nu jāatzīmē, ka vienā brīdī mūsu pieredze mums iesita kārtējo vienkāršības pļauku un cerība uz FTF izslīdēja no rokām - tā pat kā izslīd nepieredzējušam makšķerniekam Usmas zutis…

Sakāpjam auto un īsi pēc 10tiem izbraucam uz Usmas pusi. Viens no 4nieka izdomājis, ka brauks ar savu auto gadījumā, ja nu mēs nepabeidzm 14 stundu laikā.. tad varēs izdomāt kādu iemeslu un doties mājās. :D
Protams instrukcija tiek iedota ka jāturas ne tālāk kā 200 metru attālumā - tiklīdz attālums ir virs 300m ir jāskatās spogulī vai pierē jau neveidojas izcilnis. :D Paldies Dievam bijām tik tuvu visu laiku, ka cepuri varam uzvilkt joprojām.

Sākumā nometamies Dižstendē … puklstenis ir bez 15 minūtēm starts… nolemjam, ka tomēr esam par tālu gadījumā, ja laukums aizvirzīsies uz Usmas otro krastu un tieši pirms starta ieripojam Spārē. jā tajā pašā, kura ir īsta… prieka māja tikai otrā pusē šosejai..

Sākam risināt:
Gravitācijas zagļi - izsktās pēc trases un rajonā kā reize Krauķu trase. Gravitacijas zagļi - trases tramplīni, krauķi vācas baros. viss skaidrs varam maukt tālak.
Kļūda statistikā - pāris idejas Lemberga Puzes ezeru, Gulbja ezeru un vel sūkņu staciju pie Puzes ezera, 100% nav pārliecības, bet nu ejam tālak. šo gan jau atradīsim laika gaitā.
Zāģeru labirints - divas opcijas vai nu Ūdrukalna tornis vai Rubeņa zemnīca.

Šķidrā zelta kalēji - dienas garumā miljons versiju, bet sakām ar Svētībām, jā tieši tā tas, kur ir Kļūda statistikā punkts. Jo tur svin kāzas (kurās gan jau dāvina putekļsūcējus un tējkannas) un pēc svinīgā notikuma viens otru apsveic + bildēs var redzēt, ka tur ir tadi krēsli un vēl tas gulbis uz ūdens ir tik meistarīgi uztaisīts ka tiešām vairāk pēc tējkannas vai putekļsūcēja izskatās.

Ja sienas spētu runāt - Ugāles vecā rūpnīca 50/50, bet īsti nevar vēl saprast centrāles domu gājienu.

Amfībijas portāls - ideja ka tā ir horizontālā konstrukcija nevis vertikālās … kaut kādi baseini vai kas tamlīdzīgs. Daži tadi ir Ugālē pie kokzāģētavas, kur daudz pamestu ēku un arī kaut kādi baseini. Un amfībīja ir Zutis, un tālums ir Sargasu jūra, bet kāds sakars?

Sūdbambulis - kaut kāda fermas notece vai kāds smirdīgs avots vai caurtece… kur? HVZ.

Labi nav ko čikāties jāmauc laukumā… neatceros cik bija pulkstenis, bet varētu ka ap diviem gāžam uz labo variantu par Zāģeru labirintu - Ūdrukalna torni. Izložņājam visu skatāmies kādā rakursā no miskastes vai baļķiem var uzatisīt šādu bildi un nevar atrast tādu koku saliku. Tornis izložņāts - divi rubaki vazājas pa to un ķemmē.. skuju taku jau min mūsu kājas dodoties prom - lokācija izsvītrota… punkta te nav! .. kur tik mēs pēc tam šo punktu nemeklējām. Ūdrukalna sūdbambulis bija pirmais, kas iekrita mūsu medus mucā un sāka lēnām tur šķīst. (Līdz jau šķiet ap pusdienlaiku 7. elements mums pačukst, ka mēs bijām īstajā vietā un tikai netradām. Atkārtojas raganas apļa stāsts…bļ….aa , turpmāk laikam būs jāpakūpina kadiķītis pirms braukt uz pirmo lokāciju. Otrā reizē atkal kāpjam augšā un atkal neatrodam.. sākas idejas, ka jāmauc iekšā jaunaudzes labirintā, kura izeju redz no torņa.
Beigās trešajā kāpiena augšā dažu rupju vardu pavadībā tomēr punkts atrodas… Apkārt klīst vēl viena komanda kurai izskatās jau motivacijas līmenis atarst šo punktu zudis … viņi pat vairāk nekāpj tornī augšā, speks atlicis tikai pasēdet uz soliņa un pavērot mūsu “izklaidi”.

Šķidrā zelta kalēji AKA kļūda labirintā
atripojam uz Svētvietu… zīme privātīpašums, suns rāpjas laukā no būdas un sāk domāt vai riet vai nē. Atbrauc vēl viena komanda pasaka, ka uz šādām privātīpašuma zīmēm var uzsmidzināt un ar neleilu loku aizdodas ezera virzienā.
Mēs darām tāpat - un kā izrādījās tur iet taka… aizejam līdz piestātnei, atrodam savu “tējkannu” un krēslus no zeltkaļu bildes - bet paga, šis ir ne tas uzdevums jo laipa, ir no Kļūda statistikā uzdevuma - nu neko prom jau nebrauksim :D. Meklējam - tiek gūts atsvaidzinaums bradājot pa ūdeni gar laipiņu. līdz beigās uzejam arī kļūdu skaitītājā.

Dodamies izpētīt Usmas gateri - lūk tur ir labie koku krāvumu labirinti, izārdīts treileris un arī bunkurs, kurā var iekrist un palikt uz ilgākiem gadu desmitiem. Bet nekā… vieta eleganta bet ne šoreiz…

Laižam uz Krauķu trasi, taču tur atrodam tikai naksnīgu pastaigu, daudz netabilstošu, bet līdzīgu riepu krāvumus un protams iršu pūzni zirga galvas lielumā vietējā sausajā tualetē ... skaidrs ka trases apmeklētāji šo vietu apmekle visretāk 😁
Tad dodamies pārbaudīt drenu rūpnīcu. Nu un ja jau blakus, tad arī triāla trasei ir bildēs līdzīgas bildes. Atrodam īstās riepas un tad kādu stundu meklējam ciparus.

Aust saule un pamanām, ka bildi ar Homēru jau sen esam skatījušies pirms spēlses, kurā kāda meitene nofočējusies pie šī Simpsonu tēla, tikai kur tie Ugāles meži?
Labi nav ko te dirsties - jajautā vietējiem.
Gāžam uz Viršiem kasiere uzreiz sakā - jā šo vietu zinu tas ir drenu rūpnīcā
- Es saku - nē tā nav, mēs tur jau bijām …
-Nu tur var uz jumta uzkāpt.. tur ir tāda vieta…
esmu nelokāms - nē tur nav tadas vietas, mēs tur bijām …
- Un tad nāk vienkarši dienas atslegas frāze - nu vispār tā meitene tajā bildē ir mana māsa..
-Whaaat? Klau viņai nevar uzzvanīt?
-Nē viņa ir skolā
- kādā skolā? ir pulkstens 7 no rīta.
- viņa ir armijā…
- ā OK (šis jau bija labs arguments)
- nu vēl Sipenē aiz kapiem tur ir šada māja
- Sipenē… Sipenē… (ou… shit, Sipeniece = Sipene,) skaidrs paldies!


Pamocāmies ar Ūdrukalnu, izdomājam 100% versiju, ka šķidrā zelta kalēji ir bitenieki (tējkanna un putekļsūcējs taču ir dūmu radīšanai un bites dejo un sveic viena otru pie stropiem :D ) un pie Puzes ir sens dižozols-bišu koks + kaut kāds dīķis. Lieki piebilst ka dravas ozols mums neko labu nepalīdzeja, bet variants bija perfekts.

Nieka stundu vēlāk mūsu 4.biedrs dodas uz Rīgu un mēs uz kārtējiem Zušiem meklēt Sūdbambuli. Lādes mīkla tiek atvērta un nākamās 3 stundas rinķojam ap Usmas ezeru pārmeklējot visādas smirdupītes.

Atveram hintu par zelta kalējiem, aizbraucam - OK rekur elektro sadales skapis rozetes arī iekša ir kur iespraust putekļusūcēju… It kā jau pakausī kaut kas saka ka parasti jau tadā neliek , bet ja jau pateikts ka vajag līdzi elektro iekartu tad var jau būt ka ir uztaisījuši ka kods izgaismojas uz kādas lampas kad pareiz vadiņus saslēdz …. un slēdzam iekšā skatuves elektro sadali, automāti strādā, taču kaut kā nekas nenotiek - nekāds priekškars nenolaižas, betmena izsaukšanas signāls arī neieslēdzas …hmm.. nu labi iesim vienkāršako ceļu un paskatīsimies uz rozešu aizsargvāciņiem….

Atveram lādes mīklu un izdomājam skaitīt ceļa zīmes dažādās grupās gan jau ka dzīvē jatrod visas tās zīmes un tad uz tām ir skaitļi ko jāsadala tājas divās skaitļu grupās (A un B. Nu nevar būt taču ka vienkāršī jaatrod viena ceļa zīme, lieki teikt, ka Centrāle īsti nesaprot ko mēs gribam ar saviem jautājumiem par A un B skaitļu ievadīšanu :) tad kad tomēr pielec kā tā tomēr ir viena zīme ar visiem šiem virsū - tad jau ļoti ātri mūsu kartogrāfs mūs aiznaviģē līdz īstajai vietai.

Lādes noformējums ekselents, gaidām nākamo laukumu.

---------- Forwarded message ---------
From: treknā garnele <mca.slaidais.mca@gmail.com>
Date: Fri, Okt 1, 2021, 21:29
Subject: Re: logbooks par usmas mērci
To: tigergarnelix99 <tigergarnelix99@gmail.com>

"Kunga svētība dara bagātu, paša pūliņi nedod neko.”
Tā vismaz vecāmāte mēdza teikt, jo bez centrāles svētības pie lādes netiksi!

BK centrāle: Dodam savu svētību Melnajai Bedrei!
BK centrāle: Un nedaudz arī svētība Gan Jau Sanāks!
BK centrāle: Garnelēm gan pietiek FTFi!

Nu labs, ir paldies. Bez svētības gatavojamies minēt mīklas aizlienētā namiņā pašā Usmas krastā (kā izrādās atrodamies 1km no Ūdrukalna skatutorņa). Šoreiz laukumā 5 cīnītāji, 3 attālinātie papildspēki.

MINĒŠANAS SESIJA:
00:00 - nupat beiguši skrūvēt 3 ikea krēslu komplektus, beiguši priecāties par namiņa arhitektoniskajiem risinājumiem, knapi paguvuši uzvārīt rolton-tēj-kafijas metamies iekšā mīklās.
00:01 - viena no garnelēm tiek apsveikta vārda dienā!
01:00 - Precīzas koordinātas KĻŪDA STATISTIKĀ, aptuvenas idejas par GRAVITĀCIJU, ZĀĢERIEM, JA SIENAS SPĒTU RUNĀT. Tikmēr Šķidrais zelts, amfībija un sūdbambulis rada lielāku sausumu smadzenēs, nekā to spēj atjaunot kolas lietošana.
01:35 - Startējam no bāzes stacijas.

LAUKUMA SESIJA:
01:40 - Aizlidojam garām Ūdrukalna skatu tornim to pat ne reizi neapsverot.
02:00 - Piebraucama pie Gulbja. Esam šeit vieni no pirmajiem. Nepiesiets suns! Braucam prom? Nē, sūtam Sandi pa laipu apkārt izlūkos, vienu garneli varam upurēt. Būs vismaz vairāk vietas mašīnā.
Tā nu tieku izsūtīts izlūkos un ātri secinu, ka vieta īstā, bet cipars rokā nedodās. Pēc brīža ierodās pārējā komanda.
02:15 piebrauc arī nesvētītie Stalkeri 🐱.
“Zivis sliņķi negaida.”
Bija frāze kuru mēdza lietot vecāmāte, tam gan ar 7nieka laukumu nekāda sakara.
Stalkeri tikmēr demonstratīvi piesaka, ka aizmirsuši džemperi mašīnā un ies visi reizē uzvilkt kaut ko siltāku. Nu jā, no viņiem nekāds Jaunais Rīgas teātris gan nesanāks.
02:30 Dažas minūtes vēlāk arī garneles satausta pareizos punktus un dodas pēc džempera. 1/7.
02:45 Piebraucam pie Ugāles drenu rūpnīcas, kurai izrādās blakus ir velotreka trase. Sadalamies un ātri secinām, ka jā - velotreks būs tomēr īstā vieta, kur vest iepazīties savu riepu ar citām.

03:15 Gravitācijas zagļi rokās! 2/7!!!
Protams enerģija kūsā un dārd, bet tajā brīdī garneles vēl neapjauš to, ka nākošo punktu tās neatradīs vēl vismaz 14 stundas.
...
...
03:15 - 05:00 vairāki kļūdaini šāvieni pa Zāģeru labirintiem, meklējot tos partizanu bunkuru vietās, jo tādu bildi var nobildēt tikai caur lodziņu vai starp baļķiem, kas šādi salikti.
Pa šo laiku atrodam google arī sipenieku dzirnavas, bet neaizbraucam viņas pārbaudīt, jo tekstos teikts, ka te ir “mūra ēka”. Pārējās mīklas arī joprojām sausas un mēģinām saprast kāds spirta, alus, vai vīna brūzis ir laukuma ietvaros priekš Šķidrā Zelta.
Vietējais Usmenieks (tas, kurš aizlienējis bāzes staciju) Rīgā pamostās 04:00 un nokomentē, ka Amfībijas portāls 100% runā par Zušiem, kuriem Usmas ezers ir Meka un liela tusiņu vieta, acīmredzot. Tas nekas, ka komandā ir 2 rubaki, kuri mērojuši ceļu no pasaules malas līdz slēgtajai glābšanas stacijai!
05:00 pauze Ugāles Viršos un rodas sajūta, ka tiekam Stalkoti, skats uz aizmuguri, pazīstams džipiņš with Cat 🐱.
07:10 Kolektīvais pagrimums, saullēkta blāzmas. Atgriežamies atpakaļ bāzē, lai atgūtu kolas koncentrāciju asinīs. Visi palūzt, aizmieg un ieslēdzās power-coma režīms.

“Viena cilvēka muļķība, cita cilvēka veiksme”
To man teica vectēvs, mierinot mani, kad biju iztērējis visus zelta zivtiņas kredīta pārpalikumus uz polifoniskajām melodijām no žurnala aizmugures. Tam gan nekāds sakars ar laukumu, bet, likās svarīgi pieminēt.

10:15 Rubaki mostas no saldā miega.
12:00 Noskaidrojam, ka vienai no garnelēm tuliņ sāksies Civilās Aizsardzības lekcija un 14:00 būs eksāmens par septembra vielu. Paralēli mīklām, klausāmies pandēmijas radīto vājprātu - brīdi, kad vari atrasties laukumā, taču reizē klausīties lekciju augstskolā. Lauzītā angļu valodā tiek runāt par to, kādas ir atbildītas un prioritātes reģionāla mēroga negadījumos.
Lektors: “In eni kirkumstans, vī mast anderstend vat kind mežurs vī mast dū”
...
1) nodrošināt cilvēku, vides un īpašuma drošību;
2) pēc iespējas nodrošināt sabiedrībai minimāli nepieciešamās pamatvajadzības katastrofas vai katastrofas draudu gadījumā;
...
“Kāpēc zāģeru mīklā ir suns?”
“Vau! Vau, varbūt, jo VAU TIK LABA MĪKLA!”
...
14:30 Palīdzam garnelei izpildīt 20 minūšu ekspress-eksāmenu, kuru nebūtu reāli izpildīt par civilizētam aizsargam.

16:00 Tornis zāģeru mīklai, riktīgi labi der, kā atbilde, bet kurš no visiem?
Uzkāpjam Ūdrukalna tornī, piefiksējam torņus apkaimē, ko var pārbaudīt. Žēl, ka te nekā nav.
Bildi tādu varētu uztaisīt, bet nekas, vēl ir kaudzem torņi, ko pārbaudīt un šis pat īsti nesvārstās.
Par Zelta dziru, atrodam, ka nav informācijas par šo svētku precīzu izcelsmi, bet saka, to darīja arī 100 gadus senā pagātnē. Spāru svētki! Spāre! WOW mini progress! Droši vien estrāde, bet bildēs nav tādu krēslu :( ok, ja būs spēks aizbraucam palūkot.

Par Amfībiju jau īsi pēc pusnakts izskanēja, vienīgā slēgtā glābšanas stacija, ko zinu ir Dubultos, bet tas nav laukumā.
Diedelējam punktu laukā no Melnā bedre 🕳️. Tā teikt, ja nevari tirgoties, vari diedelēt.
-Kolka-Dubulti? - Jā
-Neērts kustoni? - Bija tur tāds
-Kaut kur sākumā gājam kaut kam apkārt tiešām, tikai kas tas bija? Kaut kāds liegums, kam?
Garnele atrod savu .gpx maršrutu, Ēvažu stāvkrasts, tur tika iets apkārt, pamazam izpīpē ka kustonis ir Smilšu krupis, kuru izrādās var arī atrast tepat Puzē.

Nu ko, maucam pie krupja! Uz ceļa rodas sajūta, ka tiekam Stalkoti, skats uz aizmuguri, pazīstams džipiņš with Cat 🐱 šiem gan lādes mīkla jau vāļā un tie aizlido citos vējos.


Nu ko, Puzes smilšu krupja atradnēs tiek apskraidīts viss perimetrs, krupjus netraucējot, ko tālāk?
Zvans Stalkeriem 🐱 - "Mēs paši ietirgojām puntku! Bet nu jums jāskatās pāris km uz austrumiem."
Ak, tu, krupis tāds!
Kolka-dubulti, šķērslis, kustonis, krupis, Puze, satelīts, 1,5km tālāk kaut kas interesants.
Ar mūsu spējām atrast 3 skatu torņus kur braukt, atrodoties uz pareizā, tas ir par sarežģītu. Mīkla izrādās slāņaināka pat par biezāko medus kūku.

17:55 punkts rokā!
Centrāle: 7-8h. Laukumā jau esam 16h. Ko vini pīpē (šobrīd vairs nemākam izrēķināt cik ilgi esam laukumā)

18:04 Eu, Atšāva lādi!
Paldies #Gan Jau Sanāks ka izbeidzāt mūsu ciešanas

“Atklāsme ir vislielākā svētība”. Vēl viens teiciens, kuru katrās saviesībās mēdza lietot mans onkulis. Tas gan nebija vienīgais, ko viņš saviesībās lietoāja. Sipeniece, Uzplūdums, Tornis (atkal), Spāre un Lāde. Bijām uz pareizā ceļa gandrīz visām mīklā. Hit & Hit & Hit & Hit & Run.

“Ceļš uz elli ir bruģēts ar labiem nodomiem”
Kad esi internta izlutināts un nedodies piedzīvojumā, kamēr neesi atradis atbilstošu bildi, pavadi visu laukumu internetā un pie ekrāna!
Slinki esam palikuši šaut tumsā, bet mācība gūta, ka nedrīkst ieslīgt komfortā, bet ir jābrauc! Ja IR ČUJS, TAD JĀBRAUC !


Ar Cieņu,
Treknā Garnele

Sent from my iPhone


From: tigergarnelix99 <tigergarnelix99@gmail.com>
Date: Fri, Okt 1, 2021, 21:27
Subject: logbooks par usmas mērci
To: treknā garnele <mca.slaidais.mca@gmail.com>

Vari logbooku uzrakstīt?
Paldies.

This email is virus-free. http://www.avast.com

Miglainas atmiņas no Usmas masīva FTF

Ap 22 vakarā ДУБЛИ ieņem Usmas SPA. Īss nap time.. Šajā reizē laukuma priekšizpētei laiku neveltām, pusnakts un mīklas vaļā. Esam ieradušies divatā, sadalām uzdevumus – viens ķemmē dažāda spektra kartes, un otrs lauž google. Īss secinājums: vietas, kurām ir īpatnējs nosaukums vai neraksturīgas formas pamati, ir jāatzīmē kartē un par to jāizstāsta otram ДУБЛИm..

Ap 1 naktī ir 3/7. Gravitācijas zagļi – Ugāles trase (30 sekundēs atminēta. ДУБЛИ komandas mīklas rekords). Kļūda statistikā Elkraga dabas taka. Zāģeru labirints Ūdrkalna skatu tornis.
Kas notika līdz 4 rītā, ir mistika... Kartogrāfs ir izskenējis visu no Sabiles līdz Zlēkām un ziemeļos Valdemārpils – Pope, bet nav nekā... Izpētīti ir visi ciemi, ēkas, pamati, upes, dzirnavas nav vietu, kuras savilkt ar mīklām. Esam bezizējā, bet labi saprotam, ka ar 5/7 stabilām lokācijām nav ko doties ielās.
Pēc 5 tomēr izlemjam doties vismaz pēc 3 punktiem. Sākam ar tuvāko Elkraga dabas taku. Piebraucam pie viesnīcas un noparkojamies. Tālāk ar kājām jo priekšā Privātīpašums zīme. Dodamies līdz laipai, vieta ir īstā. Pielietojam loģiku un ezera laipu atmetam, tur nebūs. Dodamies pa dabas taku, bet arī nekā prātīga nav. Piesēžam uz soliņiem, līdz pie laipas pieripo auto. Izslēdzam lukturus un sēžam, novērojam situāciju. Uzreiz top skaidrs, ka ieradušies rubaki. Gaismas zib un viņi ķemē ezera laipu. Pēc 5 min sēžot sāk salt un izlemjam doties aprunāties. Iepazīstamies ar Akmeņlaužiem, aprunājam sūdbambuli bet vairāk neko. Pārlasām mīklu vēlreiz, un top skaidrs, kas jāmeklē. Dodamies uz auto un pa ceļam paņemam kļūdu statistikā.
Dodamies tālāk uz Ugāles triāla trasi. Trasē jau vairākas komandas priekšā, mums hit’n’run.
Esam pie mums pēdējā zināmā punkta Ūdrkalna skatu tornis. Bildes vietu nevaram sazīmēt, bet jākāpj tik augšā. Minūtes 15 skenējam torņa augšu, NU NAV! Pēc brīža ierodās Planktoni un vēl kāda komanda. Neviens neko neatrod un nospriež, ka vieta nav pareizā. 2/7 dūša papēžos, jo bija tak viss pareizi.
Aizbraucam līdz Sūdu ezeram, ar cerību sameklēt Sūdbambuli, jo ir grāvju sistēmas un pāris caurtekas, bet nekā..
Atgriežamies naktsmītnēs uzņemt spēkus, kā arī turpināt mocīt atlikušās mīklas.
No rīta ir ideja, ka Šķidrā zelta kalēji jāmeklē būs Stiklos pie Annahites mednieku nama.
Par Sūdbambuli, Amfībijas portālu un Ja sienas spētu runāt ir lērums aiz ausīm pievilktas lokācijas, bet nekas konkrēts.

Dodamies laukumā otrajā piegājienā, kad lāde ir kritusi. Saprotam kādas kļūdas ir pieļautas. Atgriežamies tornī un kāpjam augšā pēc nakts mistikas. Nesapotam kā mēs neieraudzījām. Pēcāk arī top skaidrs, ka naktī karšu skenēšanā tika atrasts gan Amfībijas protāls, gan Ja sienas spētu runāt, bet nespējām tās savilkt kopā ar mīklām.. Secinām, ka mums ir nepieciešams moderators un ideju pierakstītājs.!!

Lade. Mīklas atslēgas vārdus atri uzķeram. Sameklējam apstiprinošu attēlu no darba foto kolekcijas ar zīmi. Izpīpējam pareizo mežu masīvu un dodamies ceļā. Trīs lietas labas lietas, apbraucam visas zīmes un pēdējā ir īstā. Super laukums un forši pavadītas 24 h. Iemācījāmies vairākas svarīgas lietas, bet tās lai paliek pie mums.

Tiekamies pēc mājsēdes!
🎃🎃🎃
Komanda ДУБЛИ

Modinātājs laikam vēl nekad nebija tik labi skanējis 7nieka rītā!
Komanda ZEVS savu startu lika piektdienā, 01.10., šoreiz gan ne FTF naktī, bet mēs tā pieklajīgi pēc darbiem, jo nu darbiņš jāmīl. Tie darbi visiem arī bija nosacīti. Kā tu vari strādāt, ja ir atvērtas mīklas? Nebūs, aiziet mīklās!

Lalalala darbiņš darbiņš un nu fiksi pakaļ mantām, paķer ko graužamu un tiekamies!
Mums pirmais laukums jaunajā sezonā - ir haips. Pelēcītis ir atkal gatavs sisties cauri rubiem un cerams šoreiz nepazaudēt numura zīmi... šautauts Nītaures rubam.
Šoreiz pat līdzi paņēmām vienu četrkājaino. Nē, tas nav kaimiņu Juris, kuram iedarbojusies vakcīna. Tas ir mūsu šī ruba talismanis - sunītis Mango!

✨GRAVITĀCIJAS ZAGĻI✨
Iespējams pirmā mīkla sarakstā, bet ne mūsu pirmā vieta. Pat nezinām labi vai slikti, ka tā. Tātad sāksim ar to, ka kaut kā salikām, ka tā būs Krauķu Sacīkšu trase, bet nu, protams, to jau vairāk sapratām, kad bijām jau uz vietas. Visur pilnīga tumsa, trase ir milzīga, bet nu mēs krājam soļus un izstaigājam.
Ir tā sajūta, ka nav un nebūs. Bet nu skaidra lieta, šī trase ir mašīnām, ja ar to brauc pēc piena reizēm, bet tagad lauž gravitāti nu tam ir jābūt kaut kam tuvākam ritenim! Eu Stendes mototrase... hahaha jā, mēs arī tur bijām. Izstaigājuši kamēr viens no šoferīšiem ar četrkājaino guļ mašīnā.
Soli pa solim, viens interneta raksts pēc otra un esam Ugālē!
Tad nu lūk pienāca brīdis, kad visiem uznāca kapitāls lūziens. Tas bija aptuveni 6šos, kad komanda ZEVS uz 1,5h kopistiski paguļ mašīnā. Jā mēs zinām - awww...
Pēc kārtīgas snaudas ilgi vairāk nemeklējām, izstaigājāmies nedaudz un cipari bija rokā!

✨KĻŪDA STATISTIKĀ✨
Šī bija mūsu gan otrā, gan pirmspēdējā vieta, kur atrasties. Pirmajā reizē aizbraucot sapratām, ka nu šitajā tumsā atrast nevarēsim tieši to vietu un diezgan ātri devāmies tālāk. Bet nu tajā veiksmīgajā reizē vairāk tomēr sapratām, kur ta reāli mēs esam, kur ir Gulbis, kur ir pārējie dzīvnieki un varējām izbaudīt saullēktu... nu un, protams, uzņemt kād smuk bild
+ šim punktam pienācās nuttelas pauze... skaisti

✨ZĀĢERU LABIRINTA SVĀRSTS✨
Nu klausies, šitā gan bija pirmā vieta. Pirmā vieta, kurā bijām, braucot no tās lielpilsēts. Bet tas kā sapratām to vietu bija pēc bildes google mapos. Zāģeru - nu ir tak izzāģets mežs vai kāds gateris, labirints - bilde, nu tā bilde, izcirtums tāds, ka izskatās pēc kārtīga labirinta, svārsts - nu i tak skatu tornis.
Mes bijām tādā haipā. Pirmā vieta aiziiieeeet!!! Uz vietas bijām aptuveni ap 21:00. No mašīnas ārā, skats uz augšu - tiiiik smukas debesis. “Komanda maucam!”
Skrējiens augšā, cipari rokā un ejot lejā jau juta kājas un domas galvā tikai - bāc, vēl viss laukums priekšā. Bet nu kā sacīt jāsaka - sagāja

✨ŠĶIDRĀ ZELTA KALĒJI✨
Ziniet dzirkstošo veldzi? Mēs domājām, ka šis būs tas. Atradām kaļķu cepli un tur vēl blakus bijusi vīna ražotne, bet nu ir kaut kā pat varbūt pa tālu. A ja jau pa svētkiem runa, moš jāmauc uz Gaviļniekiem. Prieka māja - nu jābūt par alkoholu runa. Beigās tik pārāk daudz jau iedziļinājāmies, ka nu ir slikti. Sākās Friends season 10 episode 2 “I’m fine” stadija. Šautauts NLP par izvilkšanu no bedres. Bet nu tiklīdz sapratām, atsākās tas “baaaaac, nu skaidra lieta”, mes taču zinām kur ir tie svētki un kā svin spāru svētkus. Pēc elektriskajām lietām jau bij skaidrs, meklējam kontaktu - miers un Dievs.


✨JA SIENAS SPĒTU RUNĀT✨
Mēs tiešām domājām, ka iespējams bildē arī ir kas paslēpts uzrakstos. Pārveidojam uz kreizī filtriem un mēģinājām burtot, bet nu labi, ka neaizrāvāmies, tas vienkārši fun fact. Sapratām Baibiņu, līdz ko ir kapi zināmi, ta jau paliek skaidrāks kur tas Dobeles un Haraldiņš stājas spēkā. Vopšem mērķis bija kapi un tad meklējam kādu ēku.
Esam pie kapiem, ko gnu? Aiziet google maps ceļošana un ieraugam, ka nu moš tur tālāk būs, nu ēka vismaz ir. Piebraucot un tā pirmo aci uzmetot, kamēr otrā vēl skatās kartē, domājam, ka nevar būt, ka te būs, tā jau nav daudzdzīvoklene. Bet nu, kas neriskē, tas to šampi nedabū, vai ne? Maucam!!
Atrodam bildes vietu, lielie prieki! Tagad tikai... kur ir... baseins? Jāiet lejā. Baseins ir, un nu jaa ūdens toč nav. Pēc nieka minūtes, cipari rokā!

✨AMFĪBIJAS PORTĀLS✨
Īsti nez kā bez hinta šito atrastu, bet nu šautauts tiem, kuriem tas izdevās!
Tīri tā apvida izpētei, vajadzēja biki pabraukāt, lai saprastu, kur tās vardes apraktas. Līdz brīdim, kad pietiek, kompis rokā un kartē skatamies 1,5km rādiusu. Nuu iespējams, ka rekur, izskatās tāds interesants tas ieloks klausies. Nu zini, bija arī, pa gabalu ieraugam portālu, uztaisam kād bild un tiekam pie meklētā!

✨SŪDBAMBUĻA MIGA✨
Viena no pirmajām vietām. Tīri tā apskatei, tumsā likās, ka to ūdeni nemaz neredz, bet lab lab dodamies. Gājām ar mērķi dzirdēt, ka ūdens tek. Dzirdam, atrodam izteku, bet hmm simbols īsti ne vienā ne otrā galā, nu varbūt šite noņēma. Ar prožektoriem spīdinām ūdeni skalojošajā iztekā - nu moš ir! Viens veida kā pārbaudīt...
Nene beigās neielikās neviens iekšā, jo biedrs bija atradis kād lab karti, kur tad ir minēts tas sabrukušais meniķis. Loģiski, vajag taču kur nopludināts. Katrā ziņā skaidrs bija, kāpēc ir sūdbambulis. Ilgi jādomā nav, līdz meičai legingi nost (šorti bija apakšā ja, tas tā) un botes ar nost, mati ciet un dodamies... uzredzīti!

✨AK LĀDE✨
Pavisam iespējams ar pirmo pabraucām garām lādei, jo vajadzēja aši uz Usmu, lai pabarotu pelēcīti... ups
Veicām pilno loku, sapratām, ka ir jāskaita tās ceļa zīmes, bet nu skaidrs, ka no sākuma skaitījām nepareizās. Turpu šurpu, lecam pa vecam, pāris “paldies Dievam, ka ielējām degvielu” un ir neliels šatauts Tīģergarnelēm par palīdzību tikt līdz kādam secinājumam un salikt smadzenes vienuviet. Tad jau pēc pirmās zīmes ievērošanas, viss skaidrs. Viltīgi, viltīgi, bet nice, ZEVS approved. Braucam pēc galvenās zīmes, izskatījas tāda ierakta, pirmā doma - omg, būs jārokās?
BET IR! Šis ir kvalitatīvi!

Atstājām gan šoreiz mango dzērienu par godu četrkājainajam, jo diezgan liels vīliens, ka vietejā citro nepārdodas Zevs :(
Pa lielam atkal lielais prieks, par atgriešanos 7niekā, par nepazaudētām numura zīmēm un mitrajām salvetēm pēc sūdbambuļa migas.
P.s. Lieta, ko noteikti atcerēsimies - bijām vienīgā komanda, kas rubu gāja 1.-2.10. 🎉

Nu čo ?
Oktobris. Jauns posms.
Tad nu rekur "vienalga" atstāstījums par laukumā sastapto, sajusto un, vispār, par to kā gāja.

Parādās posms. Piķis novirzīts BK konta virzienā, gaidam punktus.

Datums 1.
Pētam mīklas.
Ja sienas spētu runāt liekas kkur redzētas. Artis saka, ka zina. Vecā rūpnīca ugālē. LEGIT. Zub dajot.
Pa to dienu visprecīzāk krīt Kļūda statistikā. Un vispār, izskatās ka šī posma mīklu atminēšanu uzņēmies Mārtiņš ar Zani. Pārēji slinko.
Kā jau pirmajam datumam pienākas, tiek runāts - "kad braucam ?". Debates. Piedāvājumi. Kad var/nevar visi tikt.
Karoč 9. laižam.

Datums 2. - 8.
Vairāk vai mazāk viss ir atrasts. Šķidrā zelta kalēji ir vienīgais kas nenāk ne pa kam.
Pagājušā mēneša teksts, par to hintosiem mazāk, salūza. Bezcers. Ideju nav. Pati pārliecība par dažiem punktiem ar īsti nav. Mēness un zvaigznes nepareizi nostājušās.
Pašaujam vaļā visus hintus un tiek uztaisīta revīzija visiem punktiem.
It kā viss ir. BET. Šķidrā zelta kalēji still nepadodas līdz galam, bet vismaz kur braukt ir skaidrs.

Datums 9.
Komandas sastāvs uz šo posmu:
Artis - šoferis.
Santa - blakussēdētāja šoferim.
Mārtiņš - otrās rindas sēdētājs
Zane - otrās rindas sēdētaja blakussēdētāja.
Nellija(suns) - domās ar mums, atbalsta no mājām. Ķemeri nomocīja. Šī varētu būt pārāk liela mērce priekš viņas.

Starts 10.00 no Rīgas, tad uz Bigauņciemu pēc komandas otrās daļas. Izbraucam caur Ķemeriem, rubaki it kā rajonu negriež otrādāk, tad nu maucam uz Spāri.
Ceļš uz Spāri ir apmēram tāds - sarunas par kko, sarunas par Lidlu, tiek pīpēts, kur Spārē varētū būt punkts. Pavīd gan muiža, gan parks, gan tautas nams, gan estrāde. Pirms iebraucam spārē, nočekojam vienu vietu, kas potenciāli varētu būt vajadzīgais spots. Nav.
Braucam uz estrādi.
Piebraucot pie muižas, redzam 4 cilvēku kompāniju, kas izskatās tik pat aizdomīgi cik mēs. Noparkojamies pie estrādes.
Pamanam gramatikas kļūdu. Sākam meklēt.
Atrodam drošinātāju kasti, meklējam BK drošinātāju, bet nav. Aizdomīgā 4 cilvēku kompānija mums pietuvojas un tad pēkšņi Mārtiņš saņem no Zanes bildi ar rozeti un paslēpto vērtību. Ejam prom, gan mēs, gan aizdomīgā 4 cilvēku kompānija saskatās un...
...īsti neatceros kā sākās saruna, bet aptuveni tā:
-BK ?
-BK!
-Kurš jums punkts ?
-Mums pirmais, kurš jums?
-Mums ar pirmais, tad jau vēl tiksimies.
-Kā sauc jūsu komandu ?
-Viena mājsaimniecība. Kā jūs ?
-Vienalga.

Labi, šaujam uz Ūdru kalna torni.
Nu tur piebraucam, nomirstam uzkāpjot augšā. Atrodam. Fotkas, skatiens tālienē. Davaj čau torni, mums tālāk jābrauc.

Brauciens uz Elkragu. Meklēt to gulbi.
Atkal, piebraucam, paejam, atrodam. Tālienē nāk viena mājsaimniecība. Apsēžās un pagaida, kad izdaram lietu līdz galam. Labi. Prom mēs maucam!

Kā nākamais sarakstā ir - Gravitācijas zagļi.
Pēc mūsu saprastā - SK Krauķi trase. Labi, laižam. Esam klāt un burtiski pēc minūtes ir klāt Viena mājsaimniecība. Artim šis spots liekas nepārliecinošs. Bet ja reiz otra komanda ir klāt, tad stresam nav pamata. Abas komandas metās iekšā un ... iepisiens. Te nav tā ko vajag. Kaut kādā brīdī VM pazūd un Mārtiņš saka, ka šis dzirdējis kā kkas no šiem runājis pa telefonu ar kko, lai saprastu kur ir prunkts. Kā jau minēju - šie pazūd. Bet kkas no VM komandas spriņģo ap mūsu auto. Skaidrs. ZĪMĪTE!!
No šīs trases zūdam arī mēs. Aizejam līdz auto un jā - atstāta zīmīte ar komandas nosaukumu un telefona numuru! Nice. Visu šo gadu laikā, pirmais komandas telefona numurs.
Labi, papriecājāmies, pietiek. Jāmeklē pareizā vieta. 4 cilvēku diskusija, kādā brīdī nedaudz augstākā tonī kā parasti runājot, bet tiek izpīpēts, ka tā varētu būt velo triāla trase Karters. Nu davaj. Laižam.
Izskatās cerīgi, pastaigājam un IR! Tad rodas pārdomas - laukumā šo mīklu salauzām minūtēs 15. A bļe mājās izdomājām huiņu..

Ceļš ved tālāk uz Uzplūdumu. Aizbraucam. Pēc skata izskatās, ka esam vienīgie + kkāds makšķernieks kkur laivā.
Uz pirmo skatienu ir WTF. Te nekā nav. Bet tad komandas jaunpienācēja Zane kkur no meža kliedz, ka atrada.
Ieraugam caurteku un saprotam, ka jebal viņa ir šaura. Iekšā mēģina līst Zane. Nebūs. Iekšā mēģina līst Artis. Tiek tālāk, bet nebūs. Iekšā mēģina līst Mārtiņš. PS šis ir otrais posms, kad Mārtiņš velk nost bikses un trusenēs kkur lien. Punktu atrod, bet tad ne no kurienes, kkāda balss prasa vai mēs ar caurteku meklējam.
Kr4, parādījusies vēlviena komanda, kamēr Mārtiņš Uzplūdumā peldās, Santa bīda kontaktus ar komandu "Ko?".
Vārds pa vārdam, paprasa hintus dažiem punktiem (pierādījās, ka neviens no mums nemāk normāli hintot :D). Un beigās apmaiņa ar telefona numuriem. Jau otrais numurs. Vienā dienā! PSC.

Tagad raujam uz Puzes smilšu krupja rajona pamestajām drupām.
Nu te vispār hit`n`run.

Atlikusi tikai Sipenieces dāča.
Aizbraucam, pablandamies, pafočējamies. Vieta nice. Patika. Baseins crazy. Punkts atrasts.
Atlaužam lādi, saprotam, ka garš teksts. Davaj braucam kkur zonā un vispār gribas paēst. Ugāles Virši it is.
Pa ceļam uz viršiem, ienāk palīdzības sauciens no VM(viena mājsaimniecība), par Sienas spētu runāt spotu.
Kāda runa, hintu iedodam.

Viršos satiekam KO?. Vārds pa vārdam. Pastāstam pro tips (ķip nereāli spečuki esam, bet vismaz iemācījām balticmaps). Paēdam. Laužam lādes mīklu.

Mārtiņš izpīpē kaut kādu variantu par staltbriežiem. Atrod kkādu pieminekli. Santa tajā pat rajonā atrod vēl kkādu potencilu spotu. Artis atrod ar kkādas divas mājas. Karoč varianti ir.
Aizbraucam uz pieminekli. Izstaigājam - nav.
Aizbraucam uz nākamo spotu - nav.
Aizbraucam uz pamestajām mājām - nav!
Da nu. Šaujam lādes hintus.
OK.
Mordanga-Ezeri-Usma.
Nu labi. Braucam.
Mordangai izbraucam cauri, sākam skaitīt mistiskas zīmes, jo ne lādes hintu, ne pamatmīklu neķeram.
Tad pie Ezeriem parādās LVM ceļu zīme un Zane saka rekur ir liels taisnstūris. Lēnām pabraucam garām un Zane saskata lādes hintus vienā ceļa zīmē. OK. Skaidrs, bet nav skaidrs.
Ir atrasts arī ceļš, kas izskatās kā adatas galva. Nu davaj. Laižam uz turieni. Bet ne tākā mīkla saka, bet gan shortcutā. Paralēli uzraksta komanda "Ko?", ka ir legit vietā, bet nesanāk atrast. Pāris minūtes un mēs piebraucam pie viņiem.
Un tā. Sākās. Bezcers. Viss tiek skenēts. Meklēts. Domāts. Un nav. Pat mēģinājām ielīst kemperī, jo uzsita atmiņas par Rēzeknes lādi un tas būtu bijis ļoti skaists noziegums. Paralēli vēl VM prasa hintu par lādes lokāciju, ar baigo nepārliecību par esošo ceļu tiek iedotas koordinātas adatas galvai.
Karte vaļā, tiek atrasta otra adatas galva. Mārtiņš komandu "Ko?" iesūta mežā, jo šiem pašiem ir kkāds variks.
Labi, šaujam.
Ša izbrauksim no adatas ceļa un ieraugam LVM ceļa zīmi "Usma-Ezeri". 3/4 izlec ārā un staigā apkārt. Pēkšņi. Mārtiņš atver zīmi. ATVER ZĪMI. ko bļe ? Visa komanda vienā vietā un jā. Atrasts un izdarīts.
Santa sazinās ar komandu "Ko?", pasaka par zīmi.
Esam atpakaļceļā uz Bigauņciemu. Zvana VM pēc vēlvienas palīdzības. Nohintojam. Vēl pēc kāda laika, lido vēlviens hints par lādi.
Esam gandarīti. Mārtiņš ir priecīgs par totālu mērces punktu, ko sauc par Sūdbambuli. Esam palīdzējuši arī citiem. Bija labs.
Paldies.
Tiekās novembrī. Ja pareizi zvaigznes nostāsies, tad moš pat FTFā.
Peace.

ko ? Velaizvien neko daudz nesaprot. Bet mācamies paldies #vienalga

Raganu salas laukumā notestētie “jaunuļi” izrāda interesi par piedalīšanos arī nākamajā laukumā. Kad top zināms, ka laukums būs Usma, pavīd spīdoša ideja par FTF, jo kā gadījies kā nē, rubaku kopīgs draugs, kā apzinīgs pilsonis covidlaikā ar visu ģimeni no Rīgas pārcēlies uz Pilteni.
Vārds pa vārdam, tomēr FTF variants tiek atmests, kā loģistikas un skarbo darba pienākumu dēļ nerealizējams, bet gliemežu kodolam prieks par jaunuļu entuziasmu.
Kad raujas vaļā mīklas, iesaistot arī Piltenes jaunpilsoni, sākam siet smadzenes mezglā.
Diemžēl minēšanā jaunuļi šoreiz neizrādās jēgpilns papildinājums, taču pēc ~2 nedēļām sazvanoties zoom, kopīgās sarunās noliekam potenciālos punktus – dažus zinām točna, dažus apmēram, dažus apjaušam ar hintu palīdzību.
Kārtējo reizi secinām, ka mīklu tekstu nevajag uztvert burtiski un nevajag `rakt pārāk dziļi`, līdz brīdim, kad teksti ir jāuztver burtiski vai arī jāuzkāpina epitetu līmenis vispārākajā pakāpē. Būtu interesanti zināt, kā citiem bez hintiem un `svētības` izdevās tikt līdz sūdbambuļa mīklas atminējumam, tāpēc piedāvājam īso ieskatu mūsu domu gājienā. Sākumā tiek meklēti īstie sūdbambuļi - mazās, jaukās kakas virpinošās vaboles. Sakars ar pārējo mīklu un Usmas apkārtni netiek sazīmēts, tāpēc atmetam. Atrodam slavenāko personu ar segvārdu `sūdbambulis` - Lauris Dripe. Diemžēl arī šis čalis ne pie kā laba nenoved un pat nedzīvo tuvumā Usmai. Turpinot meditēm par eksistenciālo tēmu `sūdbambulis+Kurzeme` nāk apgaismība, ka slavenākais šīs apkārtnes pilsonis, kuru daudzi noteikti gribētu saukt par sūdbambuli, dzīvoja tepat pie Puzes ezera. Un tieši nesen Puzes muiža esot konfiscēta, kas savukārt nozīmē, ka marodieri tur droši vien jau darbojas pilnā sparā un kas savukārt nozīmē, ka vārti rubakiem ir plaši atvērti. Šim pašam personāžam pieder arī briežu dārzs (tas nekas ka pie Venstspils) - tie arī būs mīklā pieminētie mājdzīvnieki, kurus tur sastapsim. Lokācija atbilst par 100%. Visi super priecīgi par loģisko domu gājienu. Nu vismaz līdz līdz brīdim kad pirms pašas došanās uz objektu tiek parauts vaļā hints, lai pārliecinātos par vietas pareizību. Svēte - ir, Uzplūdums - nu gan jau ezers tā tēlaini nosaukts. Izteka - tiešām pa dzērumam kāds mīklā sajauca izteku ar ieteku? Truba? Nu kartē tur pie ezera nemanīja ceļu pār upi, bet moš aizaudzis? Tam seko 10 min komandas diskusija un kartes pārskenēšana, līdz īstā sūdbambuļa lokācija ir rokā. Ar sāpošu sirdi nākas atmest super loģisko mīklas risinājumu, un diemžēl apskaidrība, par to kā šo jauno lokāciju sasiet ar mīklas tekstu, tā arī neatnāk.
Laukumā šoreiz izlemjam vairāk improvizēt - par “Statistikas kļūdu” un “Amfībijas portālu” precīza lokācija nav zināma, tomēr pielemjam “meklēt uz vietas”.
Vienojušies ar Piltenes jaunpilsoni par naktsmājām, gliemežu kodols ierodas bāzes vietā jau ceturtdienas vakarā. Diemžēl Jaunuļi kaut ko pārmahinējušies plānos un pārceļ ierašanos uz piektdienu. Vilšanās, jo bijām cerējuši sākt jau naktī no ceturtdienas uz piektdienu.
Aizvadījuši neaizmirstamu zoom skolas/darba dienu un uzstāšanos starptautiskā konferencē ar Piltenes tapetēm fonā, sagaidām gliemežu jaunuļus piektdienas vakarā.
Vārds pa vārdam, laptops vaļā un izveidojam hit-squad no gliemežu kodola, jaunuļu ģimenes vīra, kam tiks šofera pienākums, un Piltenes jaunpilsoņa. Apmēram piecās minūtēs pinpointojam īsto vietu sūdabambuļa midzenim, saģērbjamies kamuflāžā (ex.zemessargu priekšrocība) un kādu stundu pirms pusnakts dodamies vagot zāģeru labirinta ceļus – nu tā, lai mazliet FTF fīlings.
Pie sūdabambuļa tik precīzi aizved navigācija, ka auto paliek noparkots teju uz caurtekas. Konstatējam, ka neesam pietiekami labi sagatavojušies, jo otrā kārta īsti nav paņēmusies... Pēc neveikla mulsuma brīža, gliemezis ņem iniciatīvu savās rokās un tērpies sievas gumijniekos drosmīgi šturmē pirmo punktu, kas sagādā pietiekami daudz ciešanu un dubļu spārnus uz jakas...
Pēc tam ceļš ved uz nepabeigtajām dzirnavām. Nopriecājamies par klasisku #7nieks objektu, punkts pats par sevi “Hit and run”.
Sajutuši uzvaras garšu un bāzes vietā palicēju iedvesmoti dodamies pēc Amfībijas. Gar ceļa malu braucam ar jaudīgi ieslēgtiem lukturiem rokā (deja vu sajūta no FTF Žīguru tauriņu punkta). Pirmā aizdomīgā lokācija izrādās pārāk “apdzīvota”, otrā – pārāk “neapdzīvota”. Velkam ārā laptopu, blenžam ekrānos un mazliet sākam izsamist, taču pēc kādām 15 minūtēm punkts padodas un vieta atrodas.
Nopriecājamies par sirreālo portālu nekurienes vidū (arī proper #7nieks), protams, pieņemot, ka viss nav tik vienkārši kā izskatās, izmēģinām uzlīst uz portāla gan lecot, gan uzceļot vieglāko dalībnieku uz portāla, kas iesaistītās berzes dēļ pēc tam izrādās teju tikpat netīrs pasākums, kā sūdabambuļa caurule. Beigās sievišķais viedums ņem virsroku pār trulo vīrišķo spēku un skaitļi ir rokā.
Vienojamies vēl paķert gravitācijas zagļus, rītdienai atstājot “Ģimeniskākos punktus”. Trases apmeklējums ir ātrs un veiksmīgs, mazliet notraušam asariņu par iežogoto drenu rūpnīcu un nošokējamies par info stenda datiem - 20% brāķa no rūpnīcas saražotā (Made in USSR).
Sestdienas rīts aust ar nesteidzīgām brokastīm un ap 11 rītā, pielādējuši trīs automašīnas ar 6 rubakiem, 5 mini-rubakiem un četrkājainu pēddzini (kas gan meklēšanu vairāk kavē nekā palīdz, bet mums nevajag, lai ir viegli :D), dodamies pēc svārsta.
Kā gadījies, kā nē, šeit Waze nav labākais draugs, jo iedomājas, ka zāģeru labirinta ceļi nav gana labi braukšanai un no Piltenes uz Ūdrukalna torni daļu no komandas aizved caur Ventspili, kā rezultātā ierašanās galamērķī ir krietnas 20 minūtes pēc pārējiem.
Svārstā sastopam “Gliemežu joyride”, apmaināmies laipnībām un vienojamies padot ziņu, ja nu kas.
Tiesa, skaitļu meklēšanā daudz pieredzējušo gliemežu viedums un acīgums ir neaizstājams, par spīti tam, ka daži jaunie rubaki torņa virsotnē pavadījuši krietni laiku vērojot torņa līmenī lidojošos gājputnus, bet citi apskatījuši un aptaustījuši katru pamatnes baļķi un izlūkojuši katru spraugu, vai pa to var ieraudzīt suni līdzīgā leņķī ka mīklas foto.
Pēc tam dodamies meklēt Kļūdu statistikā. Kā jau vienojušies iepriekš, ka improvizēsim, vispirms dodamies uz Gulbju ezera atpūtas vietu, kur ātri vien konstatējam korektās laipas iztrūkumu, par ko liecināja arī aerofoto. Apbraukuši Gulbju ezeru un pamēģinājuši atrast laipas otrā pusē, dodamies dziļāk miestā, kura centrā esošais dīķis izrādās neatbilstoši mazs. Piestājam pie veikala un apspriežamies, ka jāpaņem Zelta kalēju punkts un tad jāmēģina šķetināt statistiku.
Spār[n]es punkts izrādās precīzi atminēts, ir rudenīgi patīkams, dod jauku meklēšanas prieku un azartu. Atliek vien statistika…
Pēc tam dodamies uz Spāres ezera galā esošo kempingu, bet arī tur laipa nav atbilstoša. Krītam jau mērenā izmisumā, jo mājā veiktais research liecina, ka nekur citur vajadzīgā laipa nav. Atveram vaļā hintu un sajūtamies patiesi stulbi, jo pareizā vieta tika atmesta pašā sākumā, kā neatbilstoša (lai netraucētu atpūtniekus, kas mielojas ar rafaello un ko nu nu tur vēl.). WHYYY!!!???
Nu neko, bēdas pie malas, punktu viegli atrodam ar pirmo mēģinājumu pastaigā pa NEPAREIZO laipu turp, atpakaļ, lai vēl pabojātu statistiku un ieturam pusdienas turpat no Usmas viesnīcas gardās virtuves minot Lādes mīklu. Bēdas aizskalo arī lietus gāze, kas nomazgā ceļa putekļus, bet neizmērcē mūs. (diezgan noveicās ar laika apstākļiem jau kārtējo reizi!)
Kad apnīk skats uz ezeru, mazliet pamežģījam smadzenes pie zivs skulptūras Usmas centrā. Atrodam pieminekli staltbriedim, kā ticamu versiju. Un vēl golfa laukums kā biezo pļava (shoutout Matīss un Bruņinieki). Atrodam adatas galvas tipa ceļu labirintā. Savelkam kopā ar populārākajiem zirgiem Usmas masīvā. Atveram hintu, zīmējām 3/4stūrus un apļus, lemjam doties labirintā un laimi meklēt uz vietas. Pabraucām garām lādei līdz adatas galvai, tur mazliet paķemmējam mežu , neko aizraujoši nelikumīgu neatrodam un vienojamies, ka jādodas atpakaļ iečekot ceļa sākumā esošā ceļazīme... Pa ceļam daļa komandas vēl iečeko mednieku novērošanas tornīšus, vai no tā nav redzams kāds stalbriedis, kas varonīgi lec cīņā. Tomēr beigās vien visas ekipāžas sapulcējas ceļa galā un ar lielu sajūsumu un svinīgi atveram ārkārtīgi inovatīvo lādi! mums ļoti patika! labi nostrādāts! :)
Pateicība centrālei par kārtējo lielisko laukumu! Ar nepacietību gaidām nākamo!

Atskatoties uz Usmas masīvā aizvadītajām divām dienām un mīklu atrisinājumu variantiem, sākām aizdomāties, ka mūsu mentālā veselība ir tik pat nestabila kā zāģeru labirinta svārsts vējainos laikapstākļos jeb stāsts par to, kā Matīss un bruņinieki tiešām went bananas.

Piektdienas vakars + Kuldīga + karsts upeņu balzāms + trīs rubaki = atminēta 1 mīkla
#success

#1 KĻŪDA STATISTIKĀ
Bebrs Askolds, tenisists Gulbis un notiesātais deputāts Zaķis.. šie Usmas ezera zvēri zināmi, tādēļ nolemjam uzsākt sestdienu uz pozitīvas nots, dodoties uz vienīgo 100% pārliecinoši atminēto lokāciju.
Nopētam piestātni, beigto zivi un bebra atliekas tai blakus. Diskutējam, kā Zaķīšu pirtiņu var komfortabli izmantot par guļamo zonu, ja tās pamatfunkcija ir pirts. Atceramies, ka jāmeklē punkts. Neliels bridiens pa meža taku, bet tomēr ceļš aizved atpakaļ uz laipu un mazākais bruņinieks uziet mazāko ever bļembu un ciparu.

#2 GRAVITĀCIJAS ZAGĻI
Bildē redzam riepas. Sārtvaidzīši varētu būt bērni, bērni brauc ar riteņiem, tātad jābūt kādai trasei. Acīs iekrīt Kartera velotriāla trase Ugālē, kas šķiet varētu būt īstā vieta. Izlemjam aizbraukt iečekot, pietam blakus drenu cauruļu rūpnīca, kas šķietami atbilst punktam “Ja sienas spētu runāt”.
Kartera trasē tiek atrasts spots, no kura uzņemta bilde, ātri izķemmējam apkārtni un atkal mazākais bruņinieks atrod punktu.
Skatamies drenu rūpnīcas virzienā: “Nu nevar taču būt, ka tik tuvu divi punkti”. Bet rubaki ir pietiekami traumēti no iepriekšējiem laukumiem un zin, ka, ja liekas galīgi nav, tad droši vien, ka tiešām nav, bet nu varbūt arī ir. Tāpēc jāiet izlūkos. Ieejot graustā, uz sienas pretī ziņa: “Matīss B ir pimpis”. No offense taken. Atrodam trepes, bet nav īstās. Bet vismaz “Gravitācijas zagļi” paņemti, divi punkti savākti un noskaņojums ļoti labs. Kafijas pauze pie Kartera, turpinam minēt mīklas.

#3 JA SIENAS SPĒTU RUNĀT
Mīklas neminās, laiks pusdienām. Dodamies uz Ugāles Viršiem, kur parkingā sarīkojam diskotēku. “Es atcerējos meiteni, ko maigi glāstīju, pa Tavu slaido augumu es naktī klejoju, Tavā austiņā es čukstēju, ka Tevi gribu ļoti, BAIBA..” Diez tuvumā ir kāds Liepavots?
Cenšamies izdzēst pēdējās 3 minūtes un 2 sekundes no savām smadzenēm un sarīkojam rapid fire questions sesiju. Baiba - Sipeniece, Lielie - kapi, Haralds Sīmanis - Ezers, Putina - pils, Dobeles - dzirnavnieks. Sazīmējam kartē Sipenes dzirnavas un dodamies pēc punkta, ko paņemam hit&run stilā.

#4 AMFĪBIJAS PORTĀLS
Pavirši meklējam informāciju par abiniekiem un amfībijām Usmā. Tomēr liekas, ka bildē esošās konstrukcijas varētu būt PSRS militārā mantojuma atliekas, tādēļ vairāk laika veltam šai teorijai. Internetā uzrokam, ka par amfībiju sauc arī lidmašīnu, kas var pacelties gan no sauszemes, gan no ūdens. Kā izrādās, līdz 1940. g. vasarai Usmas ezerā atradās otrā Latvijas hidroplānu bāze, ko izmantoja Latvijas Jūras aviācijas vajadzībām. Taču vairāk informācijas nav, lokācija nedodas rokās un vienabalsīgi tiek pieņemts lēmums pašaut vaļā hintu. It kā mērķtiecīgi, bet tai pat laikā vienaldzīgi braukājam tumsā ap karjeru dažādos attālumos, kad pēkšņi vienā brīdī atjēdzamies pie īstās lokācijas. Punktu atkal atrod mazākais bruņinieks, pārējie divi komandas biedri velta aizdomīgus skatienus uz ko bruņinieks atcērt: “Man šodien ir stiprās lēcas”. Kā saka, karā, visi līdzekļi ir labi.
Metam mieru un dodamies uz Usmas SPA kotedžu atvilkt elpu un minēt mīklas svētdienai. 4/7 so far.. not great, not terrible.

#5 ZĀĢERU LABIRINTA SVĀRSTS
Ūdru kalna skatu tornis tika izskatīts sestdienas vakara mīklu minēšanas sesijā, taču brīdī, kad vajadzēja šo punktu pierakstīt, lai neaizmirstu, smadzenes nostrādāja pēc principa “aizmirst, kamēr nav pierakstīts”. Tad izmisīgi tiek meklēts, kur bez maksas var noskatīties filmu “Zāģeri”, jo tur noteikti ir atbilde. Kamēr draugu Helio un Go3 paroles tiek sazīmētas, fonā skan filmas pēcvārds Youtube, taču vairs neliekas, ka filma glābs. Pārējās mīklas arī neminās, nospriežam, ka svētdiena būs THE day, kad visas čakras atvērsies un mēs visu noteikti uzminēsim, tāpēc varam droši iet gulēt.
Svētdienas rītā pie brokastu galda tiek apspriestas nosapņotās lokācijas, jo tās čakras un tā..
Vēlreiz tiek izpētīta skatu torņa lokācija, svētdienas rītā peizāža ap torni liekas diezgan trāpīga. Tornis tepat blakus, nu jābrauc apskatīt. Pie torņa apmeklēšanas noteikumiem info, ka nelīst tornī, kad vējonis plosās. Nu re, svārsts! Uzkāpjam tornī, nav punkts. Ķemmējam torņa pakāji. Kad jau liekas bezceris, caur LVM zīmi noķeram īsto leņķi bildei un saprotam, ka lokācija īstā. Suns skatās augšup, no augšas arī varēs redzēt to izeju no labirinta, kāpiens nr. 2 it is un punkts rokā.

#6 ŠĶIDRĀ ZELTA KALĒJI
-“Tā, kas tur bildē aiz pudeles un cilvēka?”
-“Vilciena vagoni?”
-“Nē, nē, tie taču katafalki.”
-“Jā, tik tiešām! KAPUSVĒTKI TAČU!”
Nav svarīgi, ka ar mīklu nelīmējas vispār kopā. Mīklā vārds “svētki”, tāpēc šis domu gājiens sounds legit. Protams, ka lokāciju neatrodam. Komandas atbalsta persona, kas darbojas attālināti, ziņo, ka bildē ir redzami krēsli. Tiek pašauts vaļā hints un kapusvētkus nomaina Līgo, jo alus un tautastērpi. Meklējam saieta namus, tautu namus, estrādes un laimīgo lozi izvelk Rendas bijušais kolhoza nams. Gan jau tur līgoja, ne? Internets ziņo, ka tas ir spots, kur tusējas vietējais ciema “zieds” un tur čum un mudž no tukšām alus skārdenēm. Kas neriskē, tas neriskē. Esam klāt. Black holes matter, tāpēc jāielien katrā, kur blakus uz sienas ir uzpūsts uzraksts “Dzērāji”. Bet nekur nebija uzpūsts BK tauriņš un punkts. Smadzenes pārvērtušās banānmasā, uzsitam ziņu Centrālei.
Dodamies svinēt spāru svētkus. Jā, mēs paņēmām līdzi fucking tējkannu, jā mēs mēģinājām viņu pieslēgt pie kontakta, jā, mēs mēģinājām salabot sadales skapi, jā, mums tas neizdevās, jā, mums līdzi bija termoss ar karstu ūdeni, jā, mēs vienalga ēdām karstus roltonus uz estrādes.

#7 SŪDBAMBUĻA MIGA
Pirms brauciena uz masīvu, mājās uzmetām acis mīklām. Iemetot Google Sūdbambulis, kas pirmais izlec? Facebook profils Martin Sūdbambulis. Nu Mārtiņš gan pacenties. Protams, aicinam Sūdbambuli draudzēties. Ignorē. Protams, sitam augšā ziņu: “Čau! Kur Tu dzīvo?” Ignorē. Nu labi, piezvanīsim Messenger. Ignorē. Bāc. Jāmeklē alternatīva, jo ir jau piektdiena un esam ceļā uz Usmu. Turpinam researchot Google un atrodam komentāru par Sūdbambuli zem Aizliegtā paņēmiena sižeta “Bagātnieku kūtis”. Izrādās, Kuldīgas novadā, Ernestam Gulbim pieder lauksaimniecības zeme ar 7 savrupmājām, bibliotēku un mākslas galeriju. Nu Sūdbambulis tāds!!! Ja viņš nav mājās, tad viņa lauksaimniecības mājdzīvnieki noteikti būs. Lai cik fun neizklausītos bēgšana no apsarga uz kvadracikla, kā to darīja žurnālists no Aizliegtā paņēmiena, pēc Rendes izgāšanās pat drošākais bruņinieks paliek nedrošs, tiek paņemts hints un kosmosā sūtītas labas domas Ernestam Gulbim.
Braucam uz trubu un iesūtam tur mazo bruņinieku ar savām stiprajām lēcām. Enjoy! Tiek atrasts ne tikai punkts, bet arī mājdzīvnieki, kas ieslēdz bruņinieka trauksmes sirēnu, pēc kā notiek steidzama evakuācija no trubas.
Šaujas vaļā lādes mīkla un.. what’s Beethoven’s favorite fruit? Ba-na-na-naaaaaa, ba-na-na-naaaaaa…

#8 LĀDES MĪKLA UN LĀDE
“Seko zirgu pēdām un atrodi pilsētu ar biezo pļavu.” Pie Usmas ezera ir mini zoo “Lejnieki”, kur ir arī zirgi. Un turpat netālu.. biezo pļava jeb Usmas pļavu golfa laukums Rīdzniekos.. Adatas galva ir caurums, bet var būt arī bedre. Golfa laukumā ir bedres, izklausās pārliecinoši. Mūs tur novēros, ceļu var bloķēt meža nezvēri, jo blakus ir cirsmas, būsim tik drosmīgi kā staltbrieži, lai mums uzceļ pieminekli. Lasam golfa noteikumus, kas jādara ar bedrītēm un kādu noziegumu jāpaveic, lai iegūtu 80 punktus, kas sastāv no diviem divciparu skaitliem. Piebraucam pie golfa laukuma un… izdomājam apmest riņķi ap teritoriju un paskatīties, kas labs vēl atrodams, jo lauzties golfa laukumā un pētīt bedrītes mēs tomēr neesam vēl gatavi. Jo vairāk attālinamies no laukuma, jo vairāk sākam apšaubīt savu ģeniālo plānu. Ir vakars vēls, gandrīz jau nakts, mums sāp un mēs atveram hintu. Sasāpējās nedaudz vairāk. Kas par trijstūriem, kvadrātiem, apļiem? Atrodam kartē to īsto adatas galvu un aizbraucam, pariņķojam, pastaigājam, mēģinam uzzīmēt atbildi no piedāvātajām figūrām, nedaudz vairāk sajūkam prātā un beigās trobelējam Centrāli, kas atsūta gifu ar ceļazīmi. Pabraucām 50m līdz zīmei un atrāvām vaļā lādi.

Tā beidzas stāsts par to, kā Matīss un bruņinieki went bananas Usmas masīvā.

Mūsu pastāvokļa atspoguļojums lādes mīklas minēšanas procesā >>

Daudzie stūri

Sen nav dzejotas atskaites rindas par 7nieka piedzīvojumiem. Tad nu šoreiz Šņauc ar.. es atvainojos, Makšķerē ar Mārci copes duets labosies. Jau kāds krietns laiciņš pavadīts rubījot to rubu dažādos sastāvos, bet pēdējā laika pieredze galīgi neļauj sev piešķirt veterāna statusu. It īpaši Raganas laukums, no kura izkāpām ārā ar nelielu lūzeru sajūtu :D
Tad nu par mīklām. Gravitācijas zagļi - velo pārkūristi ir sazīmēti, bet nez kāpēc internets mūs aizmaldina prom uz Usmas ciema veco darbnīcu laukumu, kur 2018. gadā bijušas sacensības. Bet visu laiku neliek mieru, ka tie riepu kalni kaut kur jau ir redzēti dzīvē. Kļūda statistikā - pēc pāris neveiksmīgiem mēģinājumiem savilkt kopā burātāju Askoldu ar Ernestu Gulbi un Lembi, īstais risinājums atnāk netīšām. Zāģeru svārsts - Rubeņa partizānu bunkurs, bet neliek mieru tā reste logā. Paralēli visu laiku velkas domas par Ūdru kalna torni, lai arī nekādu baigo saistību neredzam. Beigās hints apstiprina čuja pareizību. Zelta kalēji - Gaviļnieki? Bet nav nekā ievērības cienīga. Nesapasošā gramatika - Ķēvsezers? Bildē krēsli tiek atpazīti momentā, bet meklējumi ar pamestām estrādēm nevainagojas panākumiem. Hints aizved neceļos, un kartē tiek atzīmēta Elku liepa, kā kulta objekts ar 100 gadu senām liecībām. Tur pat, kur Gulbītis, bet nu moš. Runājošās sienas - nav divu domu, Ugāles rūpnīca. Ir jau skatīta vaigā iepriekš, un tās kāpnes ar logiem toč ir tādas pašas. Mīkla pat netiek apskatīta, hehe. Amfībijas portāls - te nu nekā. Visādi varianti par veciem dzelzceļiem, mazbānīšiem un militārām atraugām rezultātu nenes. Hints ir pārliecinošs un viegls.. ok, nedadomājām no tādas perspektīvas. Sūdbambālis - Sūdezers? Kaut kādas gravas, ūdenskritumi? Pēkšņi tiek izlobīts, ka akmens neizskatās diez ko dabīgs un tas ir mākslīgs veidojums. Attīrīšanas iekārtas? Nu nekā, arī šeit bez hinta mēs bezspēcīgi. Nu, ok.. tagad skaidrs, ka mīklas penterī svarīgi bija tikai 2 vārdi.
Starts tiek dots 23. oktobra agrā rītā no Rīgas. Plāns skaidrs, nekādu aizķeršanos. Ar mājsēdes ierobežojumiem un degvielas cenām uz pusotru eināru līdz 17:00 ir jātiek galā. Braukt pa diviem lāgiem nav opcija.. uzrauties uz sodiem, jo nepaspēj laicīgi mājās - vēl jo vairāk nav opcija. Tiekam līdz Ugālei vēl pustumsiņā. Izskenējam visu, kur var ar prātu piekļūt, bet nekā. Apejam otru apli - nekā. Pētam baseinu, hmm, nu tur tie podestiņi iekšā tādā kinda aizsniedzamā attālumā, bet nu nez. Takeši pils kaut kāda. Ieslēdzas veselais saprāts un bilde tiek rūpīgi salīdzināta ar skatu uz vietas. Bļin.. nav nemaz īstā vieta. Ok, beidzot arī sākam iedziļināties pašā mīklā un ātri tiekam pie pareizajām dzirnavām. Pēc 10 minūtēm esam tur un pirmais rokā. Tālāk Amfībija. Zinot īsto vietu jau vairs nekādu problēmu, 2/7. Dodamies atpakaļ Ugāles virzienā pēc Sūdbambuļa. Sūdbambuls tiešām sūdīgs, diez ko patīkami nebija, bet tādā sportiskā plankinga pozā līdz ciparam tiekam. Ok, ritms ir labs, vēl ir tikai rīts un dodamies jau uz ceturto punktu. Braucot cauri Ugālei vēlreiz pārmetam aci uz neveiksmīgo rūpnīcu, līdz pēkšņi kā zibens no debesīm pār mums nāk apgaismība. Da re kur tās riepas. Likās jau, ka kaut kur redzētas garām braucot. Ātri metam pa bremzēm un stājam pie Gravitācijas pizģukiem. Punkts atrodās pārsteidzoši ātri. Oke, tad Usmas darbnīcas atkrīt, un ļoti labi, jo garām braucot varēja noprast, ka tur peizāžs pat nav tuvu tam, ko vajag. Tad nu veiksmīgi ripojam tālāk uz Elku liepu/Gulbīti. Kaut kā iemaldamies laikam īpašumā par tālu. Pretī izskrien onkulis, prasa, ko daram. Sakam, ka ekskursijā, meklējam Elku liepu. Onkuls atmaigst un saka, lai tik metam mašīnu nost te pat un ved mūs pie svētā koka. Nebūtu jāsteidzās, varētu paklausīties vietējā matadora leģendu stāstus. Ātri vien saprotam, ka onkuļa piedāvātā informācija mums neko daudz šobrīd nedod, jo nekas neliecina par punkta esamību. Oke, pārejam tālāk uz laipu. Tur jau priekšā citas komandas. Visi saprotam kur un kā jāmeklē, bet ieraudzīt nemaz tik viegli neizdodas. Kādu brītiņu pavārtijušies pa zemi un apmīļojuši kokus, beidzot pamanām, ko vajag pamanīt. Uzzinam vērtīgu info no kolēģiem par Spāres muižu un dorēm. Super, tad vismaz 100% skaidrs, ka liepziedu medus nav šķidrais zelts. Pa ceļam uz Spāri savācam pirsmpēdējo punktu - Zāģeru svārstu. Skaists skats, skaists punkts. Tad nu sākas interesantā daļa. Spāru svētki un medutiņš kā škidrais zelts ar kultūrvēsturiskā mantojuma dorēm parkā aiz muižas. Viss skaidrs. Piebraucam, atrodam tos stumbeņus, kas uz vietas neko daudz neizsaka. Bakstāmies, domājam, nervozējam, blandāmies apkārt. Vispār neko nesaprotam. Apčamdam tuvumā esošos elektro skapīšus - joprojām bez rezultāta. Rēali negribās publiskā vietā sākt ar huiņu nodarboties un demontēt uzstādītās instalācijas, jo you never know, kurš šeit varbūt ir simulants. Ejam atpakaļ uz mašīnu kaunināt sevi un pārdomāt dzīvi. Atverot pieejamos rakstus internetā un beidzot izlasot līdz galam, ārī mums dalec, ka estrāde tomēr tiešām ir īstais variants un ka tāda arī eksistē.. tepat.. 300m talāk. Liels facepalm un savācam pēdējo punktu. Vismaz labi, ka ar rozeti nebija problēmas :D
Lāde. Viss aizdomīgi viegli. Nevienam nezināmie Šlāgerhiti tiek nogūstīti ar pirmo mēģinājumu. Ezeru ciems kartē ir atrasts. Kaut kādas drupas mežinā atrastas. 5min un gatavs? Kaut kas nav tīrs. Kā fall back opcija tiek izvirzīta Mežmuižas klēts. Hmm, sargi no citu acīm, vai tiešām lāde publiskā vietā, lai uz muļķi visus paņemtu? Kāpēc ne. Aizkuļamies līdz ciemam. Piebraucam pie klēts. Tāds vecs šķūnis jau ir, apkārt dzīvojamās mājas, bet nu mēs tak pa kluso. Paraustam durvis, nu lab. Ja pa mierīgo nenāk vaļā, tad ar varu toč nevajag. Nekas, tur pat nedaudz tālāk ir mūsu drupas. Viss pēc klasikas. Mežiņš, veci pamati, pilns ar zaru čupām, mednieku torņi. Sākas skenēšanas darbi - visas sūnas izbakstītas, akmeņi pārcilāti, torņi izpētīti. Hmm, nav. Nav jo nemākam atrast, vai vienkārši nav? Bet starp citu, atpakaļ ciemā tu ievēroji to siena šķūni? It kā visriņķī apdzīvotas mājas, bet pa vidu tāds vecs šķūnis. Labi, ejam atpakaļ paskatīties to. Eu, bet mīklā taču teikts par adatu siena kaudzē. Nu vot, burtiski lāde sienā ierakta. Tiešām, šķūnis stāv kā tāds ērms pa vidu visam. Zāle nepļauta, viss aizaudzi. Augšējās durvis plati atvērtas un pieslietas trepes. Burtiski aicina tevi mesties iekšā piedzīvojumos. Bet nu veselais saprāts atkal nostrādā un nomīžam gaišā dienas laikā apdzīvotā vietā rakņāties pa šķūni. Labi, ir jāver hints vaļā. Nedrīkst riskēt ar BK reputāciju un uzprasīties uz nepatikšanām ar vietējiem cilvēkiem. Hints vaļā, bet nu viss paliek tikai neskaidrāks. Sākas zīmēšanas darbi kartē. Visvisādas teorijas un versijas. Beigās caur pakaļu pievelkam tās figūras un izvirzam vienas it kā drupas kartē kā kvadrātu, kas tad arī ir galamērķis. Pārbraucam uz to lokāciju.Pa ceļam izceļas strīds par versiju, ka figūras varētu būt ceļa zīmes :D Brienam mežā drupu virzienā. Neko neredzam, bet staigāts te ir diezgan labi. Padodamies sānis un volā! Pļavas vidū zvēru barotava. Nu skaidrs, kas te bija domāts par zvēriem un nezvēriem ceļā. Well played BK. Dodamies uz barotavu un te hops.. bļin, zvēru kamera uzlikta. Barotavā reāli graudi stāv. Vai tiešām BK visu sataisīja tādā līmenī un plus vēl uzlika kameru, lai paņirgātos pēc tam, kā cilvēki čakarējas ap to barotavu? Mēs tomēr pieauguši cilvēki un veselais saprāts atkal ņem virsroku. Neskrienam uz barotavu kameras kadrā, jo negribam nonākt ziņu rakstos kā divi jaunieši, kas apnarkojušies iet demolēt zvēru galdu. Vai arī izčakarēt Jānim Kļaviņam meža takas raidījumu, kur starp Aļņu un cūku kadriem pa vidu divi nomaldījušies rubaki. Kauns pie malas, zvans pēc palīdzības. In your face moments par to, ka man bija taisnība par ceļa zīmēm :D Un dodamies pēc īstās lādes, kas kā izrādās tepat vien aiz stūra.
No pilnīgs kosmoss, ko lai saka. Sanāca gari, bet par cik sen nav rakstīts, tad gribējās dalīties piedzīvojumos. Paldies BK par neizsmeļamo izdomu un laba vēlējumi kolēģiem. Tiekamies nākamajā laukumā! Pīs čill juhūu!

Izbaudījām spēli!Spēlē pavadītais laiks - 4h.

Nu jau tradicionāli Lemūri rubai pieslēdzas no paša sākuma, mēģinot atbalstīt draudzīgo MB tīmu FTF cīņā. Centīgi, bet, diemžēl, nesekmīgi tiek kalts šķidrais zelts un meklēts sūdbambulis. Vēlāk MB tomēr izsitas līdz galam, un līdz Lemūriem nonāk atziņa, ka kopīgi ģenerētās (visnotaļ loģiskās) idejas jāliek malā - derīgi bijuši pavisam citi risinājumi. Paši Lemūri bez steigas pārskata visas mīklas, saprot, ka šoreiz nu patiešām neko nesaprot (it īpaši, ja līdz šim radušās idejas nekam neder), un noliek tās maliņā 🤦‍♀️🤷‍♀️🤪
Kādas dienas vēlāk visai piepeši nāk atklāsme par abinieku - jopcik, tas ceļš taču mīts ne vienu reizi vien! Ledus beidzot ir sakustējies. Vēl pēc kāda laiciņa citā bildē redzamās riepas, kas tā vien vedina domāt par auto-moto trasi, noved pie domas, ka pa tramplīniem lidojoši motokrosisti tie paši gravitācijas pizģuki vien būs. Ļoti līdzīga ainava piemeklēta Popes auto-moto trasē. Otrais punkts atlikts. Dažas dienas vēlāk gan lokācija tiek mainīta uz Ugāli, jo tur esošā triāla trase šķiet vairāk piemērota.
Paiet vēl kāds laiciņš, un Lemūru pilots, apnicis, ka neko jēdzīgu izdomāt nevar, iziet uz vienkāršību. Svārsts tiek iesprausts Ūdrukalna skatu tornī. Jo nu - TORNIS (tie, kas lasa Lemūru logus, zina par mūsu īpašajām attiecībām ar šo konstrukciju 😜). Nu, un Fuko svārsts ar' augstu iekārts, un, galu galā, no kurienes gan vēl labāk redzēt izeju no labirinta, ja ne no augšas. Bildi tādu tur uzņemt arī varētu, caur kādu stendu (izrādās - miskasti).
Kļūda Statistikā, ko Lemūri atzīst par ļoti labu mīklu, pie viņiem atnāk tikai atgriezeniskā ceļā, papriekšu ar bruteforce izskaitļojot dāsni atrādītās ainavas atrašanās vietu un tikai pēc tam sasienot to kopā ar trim jaukām atpūtas mājiņām. Sākotnēji, minot kā iecerēts, Lemūri staigā riņķī-apkārt Gulbju ezeram, jo apsūdzētu deputātu mums vairāk kā neapsūdzētu un no Askolda atvasināt bebru uzreiz neizdodas, tomēr uzvar Usma.
Beidzot sanāk tikt galā arī ar asociācijām un atlikt kartē Runājošās Sienas. Tur, patiesībā, tikai maza neuzmanības kļūdiņa, nepamanot starp Bauskas rajonā dislocētajiem Sipeniekiem derīgajā teritorijā atrodošos Sipeni, liedz tikt pie rezultāta uzreiz. Un Pilotam īpašs prieks, ka saistībā ar Putinu viņa "pavārs" uzvar Sīkā "pili" 😅
Galu galā paliek abi psihodēlisku vielu lietošanu paģērošie uzdevumi - Šķidrais Zelts un Sūdbambulis.
Runājot par otro, ir tik žēl, ka nenostrādā feinā versija par meža bambalu, kurš savulaik pat nominēts par Gada Vaboli. Bet nu, kas neder, tas neder 🤷‍♀️ Pēc ilgas cīņas ar kartēm un pāris zinošu personāžu aptaujāšanas par Sūdbambuli tiek atzīts apaļais Sūdezers. Nolemts, ka tā mājdzīvnieki būs briežutis, kas šajos krajos mēdz uzbrukt tiešām milzu baros un ar aziātisku uzstājību - kā reiz, ko "enjoy". Ulmaņa armijas kartes uzrāda 4 caurtekas uz vienīgā pievedceļa, un Lemūriem atliek tik turēt īkšķus, ka kaut kur iespējams tāds reljefa pacēlums, kā bildē (kam gan karšu augstumlīknes īsti negrib piekrist). Šai lokācijai vienīgajai Lemūri atstāj jautājuma zīmi. Bet citu, labāku, variantu nav.
Pie loģiska risinājuma Lemūri netiek arī ar Šķidrā Zelta Kalējiem, jo ne naftas vads, ne Gaviļnieki, ne viduslaiku alķīmiķu no mīzaliem iegūtais galaprodukts, ne stikla pūtēju veikums nav izrādījušies noderīgi MB, tātad nederēs arī Lemūriem. Brutāli tiek ņemts ik miests (cik tad nu viņu tur ir) areālā un miksēts vaicājumos par svinēšanu. Un, šeku-reku, ātri vien vadībā izvirzās Puze. Nu tu vells, kas šiem pa kultūras dzīvi, ik nedēļu kaut kas notiek, ik pārdienas kāds tiek sveikts FB lapā "Puzes kultūra" 🥳. Turklāt tās titulaprakstā pirmais un vienīgais teikums vēstī: Puzes kultūras dzīve aizsākusies jau 1928. gadā. Bingo! Ja tā padomā, kas šiem ko nesvinēt, par šķidrā zelta (naftas) magnāta, Puzes čigānēna naudu. Ātri top rasta arī rituāla vieta - Blāzmas estrāde. Mazliet iespringuma, un atrodas arī proofpics ar bildē redzamo krēslu bloku. Jā, MB jau brīdināja, ka viegli nebūs - bet nu viss ir štokos, Lemūri atviegloti nopūšas (little do they know 😝).
Tādējādi ar 6 stabiliem risinājumiem un 1 mīklu zem jautājuma Lemūri ir gatavi doties laukumā.
Pa tam laikam pār karaļvalsti savus spārnus izpleš komandantstunda, kuras laikā ielas paliek tukšas kā antivakseru galvas, un ir skaidrs, ka laukums šoreiz jāšturmē triecientempā, lai iekļautos likuma rāmjos. Tā nu 24/10 uzticamais Vintāžs ar Pilotu un Sīko, vienas mājsaimniecības ietvaros, jau sešos no rīta izlido no Šreienbušas un uzņem kursu Usmas virzienā.
Plāns būt līdz ar gaismu uz strīpas īstenojas, un rīta puskrēslā Lemūri uzsāk Ūdrukalna skatu torņa pārmeklēšanu. Vispirms, protams, tiek atšifrēts kadrs no miskastes 😅 Lai gan savām darbībām Lemūri pieiet ar pienācīgu rūpību, puskrēsla dara savu un cipars tiek palaists garām. Augšup, lejup, vēlreiz - nekā. Fakinais TORNIS 🤬. Laiks iet - labi, atliekam šo uz vēlāku.
Bišķi saskābuši, Lemūri brauc inspicēt Sūdbambuļa migu. Līdz ezeram kāds puskilometrs jāpaietas, viss tāds piemircis liekas, un pazems. Paklīstot pa apkārtni, Lemūri saskābst vēl vairāk, jo, lai gan lokācija interesanta, tādu uzbērumu kā bildē te neatrast. Mazliet omu uzlabo staltbriežu bariņš, kurš ļauj sevi apskatīt relatīvi tuvu. Laiks patērēts ne pa jokam, rezultāts nulle, kājas slapjas jau no paša rīta. Mājsēdes draudu ēnā Lemūri nolemj atvērt hintu. Otrais laukums Lemūru karjerā, kur tas taps izmantots. Mirklis pārsteiguma 🤯 Šoks 🤦‍♀️ Varētu droši vien lamāties, bet īsti nav sapratnes, par ko. Jā, lokācija no hinta top pilnīgi skaidra, bet kāds tam sakars ar mīklu, gan ne. Ok, sūds ar to bambuli, mājās tiksim skaidrībā.
Nu atpakaļ uz torni, kur gaismā viss ļoti ātri atrodas. Bišķi kauns par tādu nolohošanos rīta agrumā.
Bet atrasts punkts ir labs punkts, Lemūri mauc pie jautrās trijotnes ar skatu uz Moricsalu. Faaak, cik te viss liekas private, pat uz laipas sastaptā sieviete atvainojas, ka tikai lapas pieslaucījusi, bet tā viss jau gatavs viesu uzņemšanai. Lemūri piemiedz ar aci, ka droši vien nav īstais gaidītais pāris, un manās atpakaļ uz publiskās laipas, kas par Eiropas naudu likta un tātad visiem pieejama. Loģiska vieta šķiet balkoniņš, bet, to pārmeklējot, rezultāta nav. Piepeši Sīkais attop, ka tie tautas skaitītāji uz takas tak veido statistiku, un punkts krīt. Perfekti izspēlēta lokācija - gan mīklā, gan uz vietas, Lemūri approves 👍
Gravitācijas pizģuki uzreiz skaitli neatdod, bet arī nekacina Lemūrus pārāk ilgi. Juhū, šķiet, ka temps pamazām tiek atgūts.
Kā nākamās tiek apmeklētas Sipenes dzirnavas. Lokācija tiešām interesanta! Šeit arī mazliet vairāk laika patērēts kā tikai cipara atrašanai, jo tādas vietas Lemūriem patīk, tādas vietas Lemūri iemūžina gan atmiņās, gan cietajos diskos.
Tālāk uz Blāzmu, uz slaveno kulta svinamvietu. Jau pie ieejas Lemūrus sveic trakā ventišā rakstīta plāksne par šeit atrodamo ārstniecības augu noderību. Lemūri atzinīgi novērtē, ka Centrāle - beidzot - ļauj saprast, ka esi nonācis īstajā  vietā (nē🤣). Tūliņ arī aiz estrādes tiek atrasti vajadzīgie krēslu bloki. Nākamā stunda paiet, inspicējot estrādes ēku, kulta vietu (soliņu aplis ap ugunskuru), īsto kulta vietu (kas izskatās daudz atbilstīgāk, nekā soliņu aplis ap ugunskuru), alternatīvo kulta vietu (soliņš uz mazas saliņas), 100 un 1 reizi pārbaudot pieejamās rozetes un elektrības skapjus. Kukiš! 🤷‍♀️ Atkal zvans MB, lai precizētu, kur kļūdāmies. Ko?!? Lokācija ne tā?!? Estrāde ir, bet vieta ir cita?!?!? Šajā brīdī Lemūri nolamājas tā, ka pat eņģeļi debesīs sāk raudāt 🤬 Mums te ir pilnībā legit gramatiski kreizī teksts pie ieejas un bildē redzamie krēsli! Uz estrādes nekas nav rakstīts? Nē! Jūs neesat īstajā vietā, MB piemiedz ar aci. Faaak... Loģikai vietas šeit, acīmredzami, nav, bet time is critical now un Lemūri atver hintu. OTRO HINTU vienas rubas laikā 🤦‍♀️ Nuuu, sanāk, ka Spāre tak laikam. A nekas, ka tā estrāde viņiem jau gadiem pamesta un neviens tur neko nedz svin, nedz sveic? A kas ar to gramatiku?! Ka Spāre vēsturiski ir Spārne, Lemūri zin jau sen un nekādu kļūdu tur nesaskata. Oh well (pie vella!), šito arī mājās sapratīsim, laiks spiež.
Lemūri dodas meklēt Abinieka Portālu tepat ap stūri. Ir jau zināms, ka lokācija būs random, tāpēc Lemūri apjautājas kādam vietējam, kas ar ļisopēdu minas mājup no ribalkas, un parāda bildi. Vietējais autoritatīvi paziņo - tas ir fufels, es dzīvoju puskilometru no tiem krupjiem, tur nekā tāda nav. Ok, pārāk daudz laika pavadi, skatoties "Saimnieks meklē sievu", nodomā Lemūri un laiž uz Raibkalnu karjeru. Jo tik daudz ir zināms, ka pašās krupja atradnes robežās objekts nebūs, arī pēc loģikas - kāpēc kas tāds lai būtu vienkārši mežā. Karjerā, ceļa malā, vilina pāris betona atlūzas, arī zemais augājs šķiet atbilstīgs foto redzamajam fonam. Bet ellīgi liela teritorija. Lemūri tik divi. Tiek atvērts trešais hints. TREŠAIS, Karl. Debesis nosarkst no Lemūru leksikas 🤬🤬🤬 Un tas ir hints?! Klau, Centrāle, mazliet matemātikas - 2 cilvēkiem, lai pārmeklētu 7 kvadrātkilometru teritoriju (kas izriet no hintā piedāvātā), ieturot distanci 25 m vienam no otra, lai tādā augājā nepalaistu garām portālu, ir jānostaigā ne daudz, ne maz - ap 50 km. Nekādas atsauces virtuālajā vidē Lemūriem nav izdevies atrast, un kaut ko aizdomīgu, ja zin kur skatīties, var redzēt vien infrasarkanajā orto-foto kartē (to konstatējām jau post factum). Cepuri nost tām komandām, kas spējušas šo jau no paša sākuma precīzi atlikt kartē - Lemūrus patiesi interesē, kādā veidā. 
Labi, ka MB atsaucas Lemūru izmisuma zvanam un iedod daudz precīzāku lokāciju. Drīz arī punkts krīt. Lemūri atzīst, ka paši nekad nebūtu te nonākuši, pārāk tālu no uzdevuma atminējuma, uz pilnīgi neatkarīga paralēlā ceļa. Teiksim tā, ja hintā rādiusa vietā būtu norādīts virziens, hints būtu daudz noderīgāks, lemūruprāt 😉
Piebraucot pie Sūdbambuļa lokācijas, top skaidrs mīklas nosaukums, jo sajūtas te kā Ķemeros 😝 Pilots jau ir laicīgi uzāvis gumpāļus, bet lokācijā adekvāti novērtē savus gabarītus un caurumā līst kategoriski atsakās. Sīkajam nav īpašas izvēles - uzrāvis pilota gumpāļus (kādus 10 izmērus pa lielu), tas pazūd šaurajā bezizejā. Pāris minūšu laikā pārvarētas pāris fobijas un vajadzīgais cipars rokā. Pats Sīkais gan izskatās kā... nu, jā, kā no Sūdbambuļa migas izlīdis, loģiski 💩
Pagarāks pārbrauciens atpakaļ uz Spārni, estrāde, bremzes, hit'n'run, jo vajadzīgās rozetes jau nepareizajā estrādē ir atzītas par īsto slēpuma vietu.
Lādes mīkla vaļā.
Dažu minūšu laikā virziens ir skaidrs, Vintāžs steidz savārtīties zemesceļu dubļos, Lemūri - jau po hodu pieslīpēt gala lokāciju. Sīkais uzreiz pieķeras uzdevumā minētajiem cipariem, jo tie noteikti būs Lādes kods. Bet variantu bezgala daudz, jābūt kaut kam tādam, lai atsijātu lieko. Aiz Vintāža loga pazib kāda ceļazīme un Sīkais saka - es zinu, kods būs 30 un 50 - tādas ceļazīmes mums tur jāierauga! Un vēl tāda ar briedi, tā būs norāde! Hm, nu, varbūt... 🤔
Pirmais šāviens - biezo pļava ir ir grupas Ezeri dziesma, zirgs varētu būt ķēve, Ķēvsezers it is. Medību torņi ceļmalā stāv kā novērotāji. Kur adata met aci īsi pirms Briežupes, ceļa malā ir cerīgs zabross. Nope.
Otrais šāviens - adatas acs tieši aiz Ezeriem, kaut piebraukšana pavisam no otras puses. Medību torņi, ir , un tur arī mežā rodams cerīgs zabross. Nope.
A laiks ta iet! Uuun Lemūri atver lādes hintu.
Tā. Areāls īstais. Bet - kas tā par fakino ģeometriju?!? Nekas nav skaidrs... Ok, reku laižam uz trešo adatas aci. Ja pa ceļam nekā nebūs, jāzvana Centrālei. Lemūriem ir atlikusi vairs tikai stunda laika, lai laistos atpakaļceļā un netrāpītu lokdaunā. Pēc dažsimts metriem - eu, reku zīme! Pag, tūlīt krustojumā apgriezīšos - eu, te tak viss satiekas, 30+50, briedis, novērošana! Juhū, mēs esam uz pareizā ceļa! Maucam atpakaļ!! Stop, nē, lec ārā, es parkojos, nebraucam nekur - mēs skatāmies uz Lādi!!! 🥳🥳🥳🥳🥳
Nu, protams, šāds nobeigums ir absolūti grandiozs, un tas aizskalo Lemūru rūgtumu par abām sviestainajām mīklām. Ieraksts logbook'ā, lemūršmidziņa Lādē, uzvaras malks līdzņemtās Tatratea Outlaw - un divbalsīgi izbrēktais "Nepeld!" noskan gana braši pār Usmas masīva nebeidzamo silu labirintu, ka pat briesmoņi uz brīdi apraujas savā stumbeņu krāmēšanas kārē un aizdomīgi ieklausās, spicējot smailās ausis.
Paldies BK par kārtējo lielisko piedzīvojumu un pārdzīvojumu devu un Melnajai Bedrei par atbalstu! Tiekamies nākamajā laukumā - lai kur un kad tas arī būtu
🤍🖤🤍

Spēlējām 7nieku pirmo reizi un naivi cerējām, ka sūdbambuļa migā nebūs jālien tik dziļi. Ar nepacietību gaidīsim nākamās rubas!

Gravitācijas zagļi padevās viegli, tāpat arī Kļūda statistikā. Bijām pārliecināti, ka Ja sienas spētu runāt ir bijusī drenu rūpnīca blakus triāla trasei (jo kāpēc ne), bet piebraucot pie trases, ieraudzījām ar žogu apjoztu teritoriju. Nebūs. Pārējās mīklas nāca tikai ar hintu palīdzību, pie tam Škidrā zelta kalēji bija pilnīga mistika (kaut minot pareizais variants vairākas reizes pavīdēja), ka nācās lūgt palīdzību Centrālei.

Laicīgi devāmies laukumā. Pirmo paņēmām Šķidro zeltu hit&run tradīcijās. Līdzi bija arī rūteris. Tālāk devāmies uz Ūdru kalnu, kur ātri augšā, ātri punkts rokā, un atlika laiks arī dažu humora video uzņemšanai. Tad devāmies uz Ugāli, kur hit&run tika paņemti Gravitàcijas zagļi un tika saprasts, ka Sienas nebūs rūpnīca Ugālē. Vēlreiz iedziļināšanās mīklā un apgaismība, ka ir Sipena dzirnavezers, kuram blakus arī kapi.
Ierodamies Sipenes dzirnavās, apbrīnojam ēku, atrodam baseinu un skaitli. Principā hit&run.
Dodamies savākt sūdbambuli, kur mūsu trubu rūķis vairākas reizes nopūšas un lien iekšā.
Amfībijas portāla lokcācijai ir divi varianti, un vispirms koordinātas mūs aizved uz skaistu vietu meža vidū Bētmējiem. Pamesta un pussagruvusi ēka ar kādreiz skaistu galveno ieeju un vārtiem, un sētu. Vieta nav īstā, bet forši, ka apskatījām.
Neliela padarbošanās ar karti, iezīmējam īsto vietu un braucam uz portālu.
Arī Kļūda statistikā bija Hit&run. Raujam vaļā lādes mīklu. Pa to laiku vēl kāda komanda atvērusi. Mēģinām izpīpēt, kas tas ir domāts. Atrodam, ka ir Zirgu taka Sabilē, bet nekas vairāk arī nenāk pretī. Jāturas pie Usmas masīva lokācijas. Jātaisa vaļā hints. Saprotam apgabalu, mēģinām kartē sazīmēt trijstūrus un apļus. Brauksim un klaiņosim. Lēnām sākam skaitīt ceļazīmes. Viss it kā atbilst, bet kas varētu būt tas skaistais noziegums. Varbūt 80 veido meža kvartālu apakškvartāli. Atrodam blakus 35. un 45. apakškvartālu un uzņemam virzienu uz turieni. Ieraugām dzelzs rumaka pēdas un sekojam. Tikmēr cīņu biedri ir atvēruši lādi. Rodas ideja paskatīties, vai apkārt nav kāds weizeris, jo tas liktu saprast, kur varētu būt lāde. Bet te cīņu biedri paši brauc pretī, pēc kā mēs saprotam, ka virziens ir pareizais. Iebraucam krustojumā un atrodam visas norādes uz zīmes. Ap zīmi viss nobradāts. Izkāpjam no mašīnas un aizdomīgi aplūkojam zīmi - kāpēc te ir eņģes? Viss skaidrs, un lāde ir atrasta. Principā klejojot uzskrējām lādei virsū.

Laukumā pavadītas un izbaudītas sešas stundas. Ļoti skaists laukums un lokācijas.

#spams 3 gab. + BK FAM 7 gab. apvienotā komanda 🔥

Mīklas (kā parasti) tika atminētas pēdējā nedēļā, kad uz papēžiem jau mina kārtējā izbrauciena deadline, jo īpaši nomocīja “Šķidrā zelta kalēji” – pavisam skaidrs, ka tā ir estrāde, tikai kur? Ķemmējot kartes, lasot dažādas ziņas internetā, uzsvars tiek likts uz Popes estrādi, kaut gan tā no visu mīklu dislokācijas ir nedabīgi nomaļus. Pat Sabiles Briņķpedvāles muižas parks tiek izmisumā piemests klāt dēļ dīvainajām figūrām kartē – tik ļoti smadzenes tējkanna un putekļusūcējs ir sapūderējuši. Taču beigu beigās tiek sazīmēta Spāres estrāde, kas tad arī ir īstā. Vēl nošokē “Gravitācijas zagļu” nepareizā dislokācijas vieta – doma ir par Krauķu sacīkšu trasi zem Ugāles (viņi pārvietojas baros, lielās ar nogopītajiem labumiem – kāpēc ne brīnišķīga norāde uz vārnām līdzīgajiem krauķiem?), taču pēdējā brīdī ienāk insaideru info, ka minējums ir garām. Ar mokām, caur “nevaru, nezinu, negribu” tiek sazīmēts velotriāla parks pašā Ugālē šosejas malā – tas arī izrādās īstais.

Sākam savu septiņnieka kvestu astoņos no rīta no Spāres muižas estrādes vārgas rīta blāzmas iekrāsotā ziemas tumsā. Esam gatavi jebkuriem spēles organizētāju prikoliem, un minūtes desmit vēlāk atrastais pirmais skaitlis estrādes elektrības kontaktā liek visiem savilkt ģīmjus uzvarošā smīnā – diena būs mūsu! Tagad beidzot ir skaidrs, kam tā tējkanna un putekļusūcējs mīklas tekstā bija pieminēti! Otrs punkts Ūdrkalna skatu tornī nāk vēl vieglāk – kāpjot augšā, tiek iztaustītas visas margas, un šī stratēģija vainagojas panākumiem ar skatu platformas vienā stūrī zem margām pieskrūvētās plāksnītes atrašanu. Rīts no skatu platformas paverās dūmakaini pelēcīgs un ar uzvaras smaidu sejās pa gabalu Usmas ezerā skatām nākamo punktu zaķa galvai līdzīgās Moricsalas pretējā krastā. Brīvdienu mājas Zaķīšu pirtiņas, Gulbju un Bebru būdiņu veidolā šajā slapjajā decembra rītā izskatās nožēlojami, slidenā koka dēļu taciņa uz mājiņu pusi viltīgi cenšās paslidināt mūsu zābakos autās kājas, taču komandas acīgās meitenes pie kokiem taciņas malā jau sāk pētīt melnās (kustību sensoru?) kastītes, bet uz tām nekā nav. Tikai pie nākamajām kastītēm atklājas, ka tomēr ir gan zīme, gan cipars – tikai melnā krāsā. Asprātīgi! Nākamais cipars Ugāles šosejas malā arī tiek atrasts samērā ātri. Uhh! Esam zirgā – pulkstenis vēl nav desmit, bet mums jau četri cipari rokā! Tālāk Svētes ūdenskrātuves uzpludinājums – tur vienā kartē kādā no tehniskajiem apzīmējumiem ir pamanīts dambim līdzīgs veidojums, programmējam Googles tantes nafigāciju un saņemam pirmo šīsdienas prikolu – līdz dambim ceļa nav (kaut gan zinām, ka ceļš IR)! Braucam kā ir un orientējamies pēc vides orientieriem ([ne]esošā ceļa atzara ūdenskrātuves virzienā). Sūdabambuļa migā neviens tomēr nelien – ij ūdens par slapju [aukstu], ij ūdenslīdēju ekipējuma nav līdzi. Izlīdz draudzīgās komandas daudz agrāk bildēta notektrubas skaitļa fotogrāfija. Tālāk dodamies uz vairākkārt pārbūvētajām Sipenes ūdensdzirnavām, kas nu jau no mākoņa maliņas izlīdušās saulītes rīta zelta gaismā tiek iemūžinātas smukās, bet nekam nevajadzīgās biužās. Lēnā garā vazājoties pa drupām pēc uz sienām uzstājīgi atstātajām norādēm nonākam iespaidīga, taču tukša baseina telpā, kur tad tikpat nesteidzīgi tiek atrasts priekšpēdējais cipars. Pēdējais punkts uz “Amfībijas portālu” pa pašķīdušo zemes ceļu tiek sasniegts pirms divpadsmitiem dienā un atlikušais cipars nāk tikpat viegli kā visi iepriekšējie – Lādes mīkla ir vaļā!

Mīkla interesanta un neparasta ar savu potenciālo lādes atrašanās vietu – pavisam skaidrs, ka tā ir izvietota [publiskā?] vietā, kur tai nevajadzētu būt. Tāpat ir skaidrs, ka ciparu 80 veido ceļazīmes 30 un 50. Grupa “Ezeri” arī norāda aptuveno vietu, bet Usmas ezera malā tajā pat pusē izvietotais zirgu izjādes komplekss “Zāģkalni” skaidri norāda “sekot zirgu pēdām”. Drošības labat tiek parauts vaļā hints, kas vēl vairāk norāda uz ceļazīmēm, un mēs startējam uz meklējumu sākumpunktu Zāģkalnos. Asfalts un mīkstās zemes ceļi Usmas ezera austrumu krastā nomainās uz 2-3cm biezu grants, dolomītu putekļu un dubļu šķidro šļuru, ar kuru negantā ātrumā tiek noķēzītas mūsu dārgās mašīnītes biezā slānī. Pie Zāģkalniem neko sakarīgu neatrodam, pa ceļam novērotās ceļazīmes neko nenozīmē – tiek izbradāta ceļa šļura, nomīcīti zirgu sūdi turpat blakus esošajā aplokā un top skaidrs, ka te nav ko meklēt – jābrauc uz hintā minēto Mordangu un no turienes jāsāk meklējumi. Ieprogrammētais maršruts rāda smuku smaidiņa cienīgu brauciena trasi gar Usmas ezera lejasgalu, tāpēc, riteņiem šļurkstot pa ceļa zeltaini brūnpelēko draņķību, dodamies ceļā, taču tā sranā Googles nafigācija pēc kāda brīža mūs slaidā pagriezienā cenšās ietriekt meža nekurienes taciņā, pa kuru nemaz tā īsti iebraukt nevar. Te būtu tās zirgu pēdas??? Da’ nē, nevar būt! Metam savus dzelzs rumakus riņķī un braucam atpakaļ, sparīgā ātrumā mīdot un dalot uz ceļmalām vidusdaļas šķidro kultūrslāni. Mordangā iebraucam no augšgala un pa izlocītu meža celiņu nonākam Ezeros, kur pamanām... Jā, IR!!! Te tas ir! Ceļazīme kā tāds staltbriedis zīmējas ceļmalā un uz tās ir uzzīmēta visa mīkla – lasot ceļazīmes piktogrammas tu burtiski lasi mīklu. Aizskrienam līdz tālumā esošajam nokaltušajam dižozolam – lādes nav! Izložņājam krūmus – lādes nav! Pabakstām ezera ledu un parušināmies piekrastes dūņās – lādes nav! Kā tā?! Tiek rautas vaļā dažādas pieejamās kartes un vienā no tām sazīmējam, ka šādas zīmes var būt vairākas, jo mežs ir sadalīts zonās – jābrauc atpakaļ uz Usmas ezera pusi vēl kādas zīmes meklējumos. Atkal tiek vagoti šļurainie ceļi, to kultūrslānis vēl biezākā slānī tiek nogulsnēts uz mūsu “motorlaivu” bortiem līdz ceļa malā pamanām tik ilgi meklēto zīmi. Raujam malā un... mjā, zeme pie zīmes tāda dīvaini nomīdīta, vietai vajadzētu būt īstajai, bet kur tad pati lāde? Pabakstām pērno zāli blakus, pārslēdzam savu uzmanību uz ceļazīmi... Paga, pag! Kas, pie velna, tās par sprādzēm aiz zīmes?! Ko??? Da’ labi!!! Lāde atrodas aiz pašas ceļa zīmes, iemontēta starp ceļazīmes balstiem! Skaists noziegums, ko neteiksi! Tikai vēlāk, atzīmējot savu veiksmīgo lādes atrašanu, sazīmējam pēc kartes, ka šai zīmei pusotru stundu atpakaļ esam veiksmīgi divreiz [DIVREIZ, sasodīts!] pabraukuši garām, kad tā sranā nafigācija mūs centās ietriekt meža [ne]ceļos – un pati lāde atrodas tikai kādus 500m no Zāģkalnu sūdainajiem zirgu aplokiem, kurus vēl nesen tik cītīgi mīcījām ar saviem zābakiem...