S08E01

Stalkers With Cat
02.09. 01:12
Te nu mēs esam. Pēdējie divi mēneši, bez #7nieka, ir palidojuši tik pat ātri, kā Vitālija heroīna trips Pļavnieku kāpņu telpā. Vasara ir beigusies un tulīt aiz stūra ir 1.septembris. Laiks, kad visi stutē savas mazās, izprintētās kopijas m, uz skolas vai bērnudārza pusi. Bet ne mēs (nu, tikai Ance!). Mēs esam gatavi aizsargāt savu, Rāznas laukumā, izcīnīto uzvaru, arī šajā laukumā. Tā kā Ancei, 8 no rīta, sīkā jāved uz jauno dārziņu, lemjam, ka brauksim ar diviem auto, lai vienu no tiem atstātu pie Slokas “Circle-K”. Nevienam no mums negribās, lai no citu komandu vēlējumiem, par komandu dalīšanos, pierē izaugtu p*impis! Vispār, mēs esam kā kārtīgi studenti, kas visu atstāj uz pēdējo brīdi-respektīvi, neviens nav izpildījis neko no mājasdarba un uz laukumu ierodamies, kā baltas lapas, kas gaiši spīd. Esam vismaz salikuši to, ka laukums būs Ķemeru pusē, bet pusnakti nolemjam sagaidīt jau minētajā Cirkulī, kurā jau ir novācies paprāvs rubaku pulciņš.
00:00! Pašaujas vaļā mīklas. Esam dzirdējuši baumas, ka 7nieks ieņems jaunu neprāta plakni un nezinām uz ko gatavoties!
Mistkaste mūsu iekšās. Kopš esmu sācis spēlēt 7nieku, katru reizi braucot no laukiem uz dižpilsētu, vienmēr noeyeballoju šo instalāciju, pie sevis atzīstot, kā ideālu vietu, kur iebāzt 7nieka punktu. Vienmēr biju domājis, ka tas jau noteikti ir ticis izmantots, bet Lienīte zina, ka šajā pusē 7nieks, ne reizi nav bijis. Viss skaidrs!
Pa ceļam uz ‘miskasti’, es izpīpēju, ka ‘miljonāru klubs’ varētu būt Mārupes armijas bāze, kas labi savelkās ar sarkano “Kreiss”. Turklāt, tepat Mārupē, pie lidostas, būtu jābūt arī “Kiviča” punktam.
Ar pāris, akrobātiskām kustībām, esam tikuši pie mistkastes tag’a. Īsts hit’n’run. Pēc neilga laika, esam jau pie bunkura. Ātri lēkšojam augšā un mums ir rokās jau divi tagi, kas ir tik ierasti vecajam spēles konceptam. Baumas, laikam, tik tiešām ir bijušas tikai baumas, par kaut kādām koncepta izmaiņām. Little do they knew...
Ierodamies pie lidostas, un tiek meklēts īstais kukurūzas lauks, bet kur ielikt punktu laukā, tā, lai viņš nepazūd līdz ar kukurūzu? Vairākkārt uzmanīgi pārlasām mīklu-hmmm,kaut kur pie pašas lidmašīnu vērotavas. Nu okey, bet kapēc uzgriež, nevis uzšķērž? Aizdomu pilns, nostaigāju garām vienīgajai skrūvei, kurai virsū ir uzgrieznis, paspīdinu vēl virsū lukturi un nodomāju, kā var uzgrieznī kaut ko paslēpt. Es, laikam, jūku jau prātā ar savām „outside of the box” idejām. Pāris reizes izstaigājam visu lidmašīnu vērotavas apkārtni, pa ceļam iztraucējot pāris sabraukušo minetus un nolemjam doties meklēt pārējos punktus, lai nav tā, ka visu nakti nosēžam pie viena bezcerīgā varianta.
Ceļā Lieņux izdomā pašnāvības ģenerļmēģinājumu. Ierodamies Slokas papīrenes grauztā (aka gruvešu kaudzē). Kaut kur esmu palaidis garām tekstu par tuneli un gaismu, līdz ar to vazājos pa grauztu, kā apmaldījies seņotājs, cenšoties atrast pareizo caurumu. Izložņājam arī kuģīti, kas piestājis krastā-mazums tā ir Brēmene? Atgriežoties no savas bezmērķīgās pastaigas, redzu, ka meičuki jau ir salinkojušies ar vīriem no „Mamma Piespieda”. Izrādas, ka Ance ir atradusi tuneli, bet klaustrofobijas, jeb kā sauc to izdomāto slimību, dēļ nav varējusi viņā ieiet gana tālu. Ielienam, savācam tagu, salecam mašīnā un dodamies prom.
Eiiii, mums jau ir 3 punkti, gandrīz puse no punktiem un nav pat pagājis baigi ilgs laiks! Un vienīgā komanda, kuru esam sastapuši, ir „Mamma Piespieda” , tātad mums iet diezgan labi!
Fata Fucking Morgana.
Lokācija sameklēta, viss mīklā atbilst un metamies iekšā purvā. Laipas galā mūs jau sagaida vēl kāda komanda, ar kuru kopā ieskatamies katra laipas dēlīša acīs. Un nekā. Tiek pieņemts lēmums iet līdz tālākajiem sēra dīķiem. Pa ceļam, mums vēl pievienojas „Mamma Piespieda” purva bridēju cerībā, ka Stalkeri viņus aizvedīs pareizajā virzienā. Lieki piebilst, ka tajā virzienā, atradām tikai daudz vilšanos un slapjas kājas. Sasodīti ģeniāla ideja! Tādas vispār bija divas, bet sāksim ar pirmo! Ja jau Ragana gredzenā slēdz, tad jau tas, ko meklējam, iespējams ir pašā gredzena vidū. Nu tad es, ar saviem adidas kedosiem, nolēmu izbrist cauri pašam sēra dīķītim. Rezultāts? Taga tur nebija! Un tagat, pat kaķis apošņājot kedas, līdzjūtīgi noskatās uz mani-laikam domā, ka pats šoreiz piemīzu viņas!
Otrā ideja, šajā pašā purvā, ir veca sēravota aka. 5cos no rīta, tā liekas ģeniāla ideja, ka varbūt mums īstenībā ir jāmeklē, kur iztek avots, jo mīklas nosaukums taču liecina pa mirāžu. Šeit nu sākas mūsu loģistikas problēmas. Mums Ančuku jānogādā atpakaļ uz mašīnu, jo viņai drīz uz dārziņu jābrauc. Paliekam trijatā. Dodamies uz vietu, kur iztek sēravots un tiekam pie papildus vilšanās devas. Dodamies atpakaļ uz vietu kur sākām. Kā var būt, ka mēs ne sūda nevaram atrast, un pārējie, kuri ierodas, arī dodas projām tik pat garām sejām, kā čaļi, kurus dāmas viņus velk uz Busuļa koncertu. Da pizduj to Morganu! Pamēģināsim veiksmi ar kukulīti, jo par to visi šausminās..
Sākam brist pa dabas taku kukulīša virzienā. Lieņukam ir aizdomas, ka pa ceļam ejot, viņai varētu pārlūzt mugurkauls un mēs ar Lienīti apžēlojoties iedodam viņai auto atslēgas. Norunājam, ka Lieņuks dosies uz takas otru gala un sagaidīs mūs tur. Esam palikuši divatā un veiksmīgi sasnieguši Kukulīti. Pilnīgi vienalga, ka laukuma aprakstā bija frāze par to, cik sver izmisums, par to, ka norādītie kalendārie datumi ir svaru horoskops, par to, ka mīkla saka, ka jāņem viss savās rokās. Mēs stāvam pie kukulīša un pētām to tā, itkā mēs būtu arhelogi un šis sūda betona gabals, būtu Ēģiptes piramīdas balsta atliekas. Neesam vienīgie. Visi sanākušie vēlas pieskarties un aptaustīt kukulīti, kā Pamelas krūtis, bet neko vairāk par BK simbolu uz viņa ieraudzīt neizdodas. Kaut kādi cilvēciņi, no nezināmas komandas, metas šturmēt vēl tuvumā esošo purvu. What a fucking cluster fuck īsti neapzīmētu tā brīža sirreālo skatu... Nu labi-es nodomāju-ja kukulītis, neko nepasaka, mēģināsim viņu nopratināt. Vienīgais, no kā varētu dabūt skaitļus ir ķēde un tās posmi. Izskaitam cik posmu ir pašam kukulītim un cik ir ap koku, gadījumā ja kas, lai mums ir vairākas skaitļu vērtības. Starp citu-šī bija zvaigznēs ierakstīta haļava, jo kukulīša svars sakrita ar ķēdes posmiem ap koku!
Esam dabūjuši kukulīti un ir divas izvēles-doties atpakaļ pie Morganas vai arī ciemos pie Kiviča. Ance ir atgriezusies no mātes pienākumu pildīšanas un piedāvā mums pievienoties ar visu sīci. Mums, līdz viņai, sanāk braukt pāri visam laukumam un nokomandējam viņu gaidīt mūs pie ‘Kiviča’. Pa ceļam čatā uzzinām,ka Fata morgana ir kritusi „Gan jau sanāks” rokās. Nav jābūt raķešu zinātniekam, lai saprastu, ka viņi uz doto brīdi ir mūsu sīvākie konkurenti. Bet komandas kopsapulcītē izlemjam, ka iemainīsim viņiem fatu pret grauztu miljonāru, lai varam izbeigt šīs mocības un pataupītu spēkus pārējajiem punktiem.
Tikmēr Ance ar bērnu: Nahuj, es esmu pamesta šajā kukurūzas laukā...?
Ietirgojam „Gan jau sanāks” bāzi pret to, kur ir tags. Aizejam 19842458 reizi, līdz purva laipai un ir. Secinājums-nākamajam laukumam mums vajag tik spilgtu lukturi, ar kuru uzspīdinot mazajam puisēnam, mācītājs pamet viņa ķermeni.
Atliek mums tikai divi punkti-Kiviča punkts un Brēmenes muzikanti. Cik mums zināms, „Gan jau sanāks” ir viss, izņemot muzikantus. Dodamies pie Ances. Lieņuks nonāk pie fakta konstatācijas, ka viņai ir nepieciešams IKEA nopirkt krānu. KRĀNU b*e!!! Pašā 7nieka pīķī!! Bet tikai paskatoties pulkstenī, es secinu, ka ir jau nākamās dienas pusdienlaiks. Plāns sekojošs-Lieņuks ar Ance dodās uz Rīgu, Ance gaida sava hubby atgriežamies no darba, lai varētu lēkt atpakaļ laukumā, Lieņuks dodas pakaļ savam krānam, un atpakaļ ceļā, pievienojas mums ar savu auto. Esam palikuši tikai mēs ar Lienīti.
Atkal esmu vienā no Rīga populārākajām mineta vietām. Šoreiz šeit ir arī „7. elements” . Piebraucu viņiem blakus, lai padalītos ar depresiju. Viņi vispār mauc divatā! Laikam, pusi no auto salona, aizņem viņu titāna olas! Vazājamies pa vērotavu galvas nodūruši un pārcilājam katru akmeni. Noteikti izskatāmies pēc bomžiem, kas pie centrālās stacijas lasa benčikus. „7.elements” ir sazīmējis hintu par skrūvi. Mēs pieejam pie tā sūda uzgriežņa un šis ir pirmais brīdis šovakar (šorīt/šodien), kad man tā ritīgi gribas iedzert nedaudz balinātāja. Kāāāāā es šito nepamanīju???? No balinātāja iedzeršanas, mani attur čalis no „7.elements” , kurš man stāsta, ka pat ir mēģinājis viņu atskrūvēt, bet nav pamanījis tagu.
Viss zupā! Atliek tikai Brēmenes muzikanti. Pa ceļam mums ir bijušas neskaitāmas idejas-no dzīvnieku kapsētām (nu hallo, dzīvnieku pēdējā dziesmiņa??) līdz Bolderājas ostai. Bet viss ir ticis noairēts. Nenoliegšu, es biju galvenais airētājs. Kad meitenes, man teica, ka bildes apakšā ir ūdens, es dusmīgi noteicu-“vot kapēc jūs nevarat paskatīties 3dimensionāli?!?!Tas nav ūdens, tā ir grīda, tas ir kaut kāds sūda pontons vai puskuģis, vai baržā!”. Mēs pat saderējām, ka tas, kas bildē ir redzams, nav ūdens.
Mēs,ar Lienīti, esam izbraukājuši pāris potencionālās lokācijas un nekā. Es paņemu 5 minūšu powernapu un pamostos ar domu,ka bļe, tas tiešām ir ūdens! Es biju vienīgais, kurš visu laiku bildi neredzēja trīsdimensionāli! “Dāmas mums ir jāmeklē pontonu tilts,kaut kur šajā apriņķī.” Ir gandrīz 18 vakarā, man ir jābrauc prom uz Lietuvu. Pie mums, ar visu krānu, atgriežas Lieņuks, kura vairākkārt, būdama IKEA, piedāvāja nopirkt svarus Kukulītim, jo nu mazums? Es atdodu viņai Lienīti un dodos mājās, sakopties braucienam uz LT. Mani aizvietot piesakās Imants no „Tomātu padusītēm”, jo kādam manas dāmas ir jāpieskata. Stalkers With Cat, uz vienu vakaru, kļūst par Stalkers With Tomato.

Tikmēr Ance:

Pametu lidlauku, lai mazo, trīsgadīgo rubaku, nogādātu mājās un censtos sazīmēt to sasodīto Brēmeni. Realitātē, manas smadzenes jau kādu laiku vairs nefunkcionē kā vajadzētu. Ir virtuāli apskatīti visi tilti Jūrmalas galā, kādi 30 kuģi un tik pat daudz piestātņu. Nu tas tak ir ūdens! Bildē redzams, ka stāv līdz dibenam ūdenī. Paralēli čatoju ar Tomātu Padusītēm (TP). Atpūtušies prāti dara brīnumus un pēc laika saņemu TO bildi! Bilde vieš cerību, ka tā būs īstā vieta un vēl pēc pāris sekundēm jau saņemu attēlus, kur kādā forumā, šī vieta tiek apspriesta. Pārmetu bildes uz komandas čatu un Waze jau ievadu vietu. Da labi-12 minūšu brauciens no manām mājām? Nice! Trīsgadniece, man skrienot ārā pa durvīm, tik pajautā vai dodos meklēt cipariņus.
Lienes lido no Jūrmalas puses, TP pievienosies no labā krasta. Šeit katra sekunde ir svarīga.

Brēmeni sasniedzu pirmā, 30 sekundes vēlāk, atlido TP.
Nokāpjam zem Brēmenes un ir skaidrs, ka šeit ir jāmetās pusplikiem un jābrien meklēt. Labi, ka Imantam FTF nav laupījis acu gaismu un viņš ātri ierauga pareizo vietu. Labi arī tas, ka viņš ir gatavs upurēties un slapināt apenes. “Paskat’, kāda svaiga skrūve!”-pabāžot roku un izvelkot tagu, nosaka.
Arī abas Lienes ir klāt, apskata vietu un kopīgi secinām, ka šo atrast būtu žopa. Mazliet pačakarējamies ar lādes kodu un mīkla ir vaļā.
“Pisģec! Tāpēc jau teica, ka 3h vajadzēs lādei!”
Apstājās kāds auto un no tā izkāpj viens no NLP rubakiem. Smaidīgs apjautājās vai punktu atradām, bet visi kā viens,nopietnām sejām, atbildam, ka nē. Nezinu vai viņš noticēja manai super bēdīgajai sejai (gan jau, ka nē, lol), bet iekāpa auto un prom bija.

Piestātnē ir auksti un arī 3 mašīnas, ar BK nakļenēm, rada aizdomīgu paskatu. Lemjam, ka jākāpj pa mašīnām un jābrauc uz tālāko galu, kur ir stāvlaukums un jāšķetina lādes mīkla tur.
Smadzenes jau ir tik ļoti atslēgušās, ka pamodināt nespētu pat kokaīns, kas tiktu ar lāpstu mests sejā.

“Tā augstskola ir RTU!”- nosaku.
“Par to dekoru Āgenskalnā-tas nav uzvaras piemineklis?”-kāds nosaka.
Paiet brīdis, visi kaut ko šurī pa telefoniem.
“Baigi daudz atkārtojās vārdi un burti!”-Imants nosaka un mēs visas, vienbalsīgi piekrītam.
“Eu, bet varbūt lielie burti ir cipari un no cipariem sanāks vietas koordinātes?”- atkal kāds nosaka. Zvana Oskars.
“Klau? Tās varētu būtu koordinātes. Atkārtojās vārdu pirmie burti!”.
Sāku saukt ciparus, kuri sanāktu no pirmajiem lielajiem burtiem un Oskars apstiprina, ka tās tiešām ir koordinātes. Sarunā iesaistās arī Imants, kurš sāk skatīties, kur tad tās mūs aizvestu. Baltkrievija… nebūs! Varbūt mīklā ieviesusie kļūda un jāzvana Mārtiņam?
“Mārtiņ? Mēs visu sapratām! Tās ir koordinātes, a vārdi tur pareizi izvietoti, nav sajaukti vietām?”
“Neko jums nevaru teikt, bet mīklā nav kļūdas!”

( Oskars: Lādes mīklu es risināju jau ceļā uz Lietuvu stūrējot ar kājas īkšķiem. Kā man tas izdevās? Bez palīdzības no malas vai bez hintiem? Es nezinu vai pie vainas tas, ka kad bērnībā mani nesa stārķis, mani nometa ar galvu pret asfaltu, vai tas, ka bērnībā bieži atsitu galvu pret izlietni, vai arī tas, ka man ir bijusi militārista karjera, bet es diezgan veikli spēju saskatīt gridu šablonu, vārdi, vai teikumi noteiktā secībā man uzreiz liek aizdomāties, vai tik tur gadījumā nav apslēptas koordas. Č un D, Č un D, katra rindiņa sākas ar šiem burtiem, tātad tie varētu būt gridi. Ātri zvanu meičām un saku, lai atliek alfabēta burtus pēc skaita, vai nesanāk 56, kas ir Latvijas kvadrants Latlong koordu sistēmā.)

Uz brīdi manas smadzenes atslēdzās un manā atmiņā, šis brīdis, ir kā milzīgs melns pleķis. Attapos brīdī,kad jau skaitīju katra vārda pirmo burtu, lai liktu tos vienu aiz otra. Kura ideja tā bija, vairs jau neatceros un godīgi sakot-kāda tam vairs starpība? Galvenais ir rezultāts un pilnīgi pie di*sas, kā līdz tam ir nonākts.

Ciparu virknējumus nosūtam Oskaram, un atpakaļ saņemam jau gatavas koordinātes, ar jau ‘iepinotām’ vietām. Oooo, visas vietas tepat netālu.
Stauji sāk satumst, arī TP ir jādodās prom un mēs sarunājam, ka vēlāk atkal saskriesimies. Pa lielam paldiesam un pazūdam Zaķusalas virzienā.
Šis ir ritīgs hit’n’run. Lienes mašīnu atstājam Plazas stāvietā un tripojam ar vienu.
Otrs punkts ir Valdlauču pļavās. Lai pie tās nokļūtu, 3 reizes mainījām pieejas vietu. Beigās lēmām,ka ir jābeidz dirsties-prosta jālec pāri smirdgrāvim un jāmauc taisni uz punktu, kas spilgtāk izkrāsojās kartē. Pēc hvz cik minūšu bridienu pa pusotrmetrīgām nātrēm, zālēm un vīteņaugiem, pēc milzumdaudz lāstu, sasniedzam grāvi pie kura it kā jābūt otram tagam. Ņihuja! Visu nostaigājām krustu šķērsu, Lieņuks pat grāvī ielien, nekā. Zero! Nada! Sāk piezagties vēlme kapitulēt, bet tai pat laikā esam jau tik tuvu. Arī Oskars mūs attālināti motivē, lai nepadodamies. Sākam spriest, ka vajadzētu pārrēķināt koordinātes.
“Bļeģ, viens cipars bija nepareizs! Fuuuuck! Pazaudējām laiku un pirmspēdējos nervus! Kur ir īstā vieta? Ātri jāsūta Oskaram!” katra no mums kaut ko bubina. Atpakaļceļš līdz mašīnai ir raitāks, garastāvoklis ir tā sapists, ka to vairs neietekmē pat iekāpšana smirdgrāvī, kurā, visticamā ietek kāda vietējā tualetes saturs.
“Oskars atsūtīja īstās! Tas tepat blakus!”
Paskatos kartē un nopriecājos, ka vieta ir zināma. Ātri savācam un hasta la vista.

3.tags ir meklējams Dreiliņos un ceļā uz tiem apspriežam lādi. Kā tad īsti būs? Vai Dreiliņos būs 2 cipari un ceturtās koordinātes mūs aizvedīs pie lādes?

“Ja lāde būs kādā no tiem purviem, nah*j, I’m out!”

Dreiliņos viss mierīgi, cilvēki jau noteikti guļ un krāj spēku nākamajai darba dienai, tikai 3 jaunkundzes vandās pa tuvējo mežiņu.
Signāls zūd, punktiņš kartē ‘lēkā’ un katra priede un krūms tiek apstaigāts kādas 10 reizes. Garām brauc auto un apstājās. Lukturi tiek izslēgt un mūsu skaļās balsis pārvēršās tikko dzirdamos čukstos-“Bļee, tas noteikti ir 7.elements!!!”. Automašīna tomēr aizbrauc un mēs varam atkal uzelpot.
Tags rokās nedodās. Besis. Jāpiesēž. Tikai Lienīte nepadodās un aizbrien tālāk, tur, kur mūsu kājiņas mūs vēl nav aiznesušas. “Atraduuu!” Liene tumsā nokliedzās.
Noķeram Vadātāju, pamaldāmies trijās priedēs un kaut kā tiekam līdz mašīnai.

Atnāk ziņa no Imanta, ka viņš ir gatavs mums atkal pievienoties un sarunājam tikties pie 4.lokācijas.

Atkal tie nolādētie brikšņi un vīteņaugi (Centrālei noteikti ir fetišs uz šādām vietām ),kas saķer tavas kājas un mēģina paklupināt. Nostaigājam visus kokus, visu sētas malu un sākam spriest, ka, ja te ir cipars vai lāde, tad tas varētu būt sētas otrā pusē un laimīgā loze, bez apsriešanās, tiek Imantam. Pēc mirkļa viņš ir otrpus sētai un jau nokliedzās: “Pieci!”

Lieņuks, kura palika mašīnā, ir ievadījusi kodu un mēs saprotam, ka nekas nav mainījies. Mīkla tāda pati, tikai klāt nācis signāls, kas pēc skaņas neliecina ne par ko labu. Tiek atvērts Shazam, spriests ko nu kuram atgādina šī skaņa. Oskars atraksta, ka viņam atgādina ostu. Bet kur braukt, ja nav kur braukt? Varbūt mēs nofeilojām un nokļūdījāmies?
“Bet klau! Iepriekš tak bija tie cipariņu un atslēga, tagad ir ‘Sērijas parole’. Značit neesam nofeilojuši!”
Atnāk ziņa no Mārtiņa-“SMS saņēmāt?”
Kaut kāda sms atnāca, bet es to aizsvaipoju, jo likās, ka tas ir kāds scam, kur mazie pakistāņi mēģina izsūknēt Tavus pēdējos eirikos no konta. Galu galā, kas spēj uztver nopietni ziņu no kaut kāda super shady nr., turklāt nakts vidū?

“Tā, tā, tā-te kaut kāda aplikācija vajadzīga. Aha, ir! Jāpiereģistrējas. Darīts. Nu, te parādās kaut kādu B1, utt. Labi, maucam uz to Krasteni!”
Pieripojam un galīgā chillā raušamies ārā. Vairs nav kur steigties, esam pārliecinoši pirmie un Imants tiek instruēts filmēt lādes atvēršanu. Lienīte zvana Oskaram facetime, jo tas ir vitāli svarīgi, vismaz šādi, visiem būt kopā.
7nieka čatā Centrāle iemet kādu video un Lieņuks to atver.
“Bļe, ko tas nozīmē? Sacensības?”
Iestājās mazā panika, jo redzam, ka ceļa galā iegriežās vēl kāds auto. 7.elements? Ir jāskrien. Pieskrienam pie vārtiem un tāds WTF moments-kā tikt iekšā. Paiet sekundes simtdaļa līdz pielec, ka aplikācija atver to, kas iekrāsojās zaļš. Vārti vaļā, durvis vaļā. Neizprotamu iemeslu dēļ atveram arī lielos vārtus-a ko ne?
Ātri sazīmējam, ka vajadzīgās durvis ir 2.stāvā un durvis sasniedzam ar gaismas ātrumu (vairāk jau gliemežu, bet…).

Paceļot durvis, priekšā atrodam milzu seifu. Pie sienas kastīte ar kodu, kurai, paldies Dievam, Allaham un mīļajai Mārai,der salasītie cipari.
Atverot kastīti, no tās izkrīt divas, ķēdē iestiprinātas, atslēgas. Mazliet pamocāmies un seifs ir vaļā.
Noguruma nomocīti, ātrumā ierakstam pirmos vārdus, ko atradam seifā-Rubaku asaras-bet pamanām, ka jāatslēdz arī otrs seifs. Melnais punduris? Rubaku asaras, tomēr, būtu bijis labāks paroles variants, šim laukumam.

25h 12minūtes. Esam finišējuši. Un pirmie! No pilnīgas bezcerības līdz uzvarai.
Varbūt tiešām jāpateicās Lienītes vienradžu legingiem, kuri nesot veiksmi? To mēs redzēsim nākamajos laukumos.

Paldies TP, jūs esat superīgi! Un paldies BK komandai par TĀDU mērci! Ar nepacietību (un bailēm) gaidām, ko nesīs nākamie laukumi. Pīsiņš un tiekamies!
2.
7.elements
02.09. 04:40
Īsumā par S08E01:
«Fuck. Šitā nav īstā vieta. Man vairs nav variantu. Fuck. Braucam mājās? Aprunājamies ar citu komandu, varbūt izdosies ko uzzināt? Kas notiek? Es gribu ēst. Es gribu gulēt. O, šis būs īstais! Fuck, tomēr nebūs. Es nesaprotu, ko es daru. Mēs esam palikuši vienīgie? FTF?»
Tie, kas gatavi arī pilnajam stāstam, fasten your seatbelts!


Atveram mīklas un apņēmības pilnais jūrmalnieks sāk domāt vai drīkst sevi dēvēt par jūrmalnieku. Man nav ideju, kā Tev? Man arī nav ideju. Ā, pagaidi, MISKASTE MŪSU IEKŠĀS ir tā vieta pie šosejas un GŪSTEKNIS KUKULĪTIS būs Zaļajā kāpā. Izskatās, ka esam uz viļņa.
2,5h vēlāk...
Emmm, braucam pēc miskastes un pēc tam pēc gūstekņa? Parējās mīklas varbūt kaut kā ar laiku atnāks.

MISKASTE MŪSU IEKŠĀS.
-Es līdīšu augšā.
-Nē, lūdzu nevajag. Mīklā taču nebija rakstīts, ka paaugstinātas bīstamības objekts.
(Sekojot aizdomīgam klusumam veltu skatu atpakaļ) Valdi? Kur Tu paliki?
- Cipara te nav!
-(Skats uz augšu) Ak Dievs, lūdzu kāp lejā.
Uzmanīgi izpētām arī apakšu un cipars rokās.

GŪSTEKNIS KUKULĪTIS.
Piebraucam un pilns ar rubaku mašīnām. Ejam uz pūķa muguru. Ejam. Ejam. Ejam. Ejam. Vēl tālu? Ejam. Ejam. Ejam. Mēs pareizi ejam? Ejam. Ejam. Ejam. Tiekot līdz foto vietai jau parādās rosība purvā. Tīģergarneļu un Pazudušo pavadībā pievienojamies pārējiem un lūkojamies uz kukulīti. Viens apčamda akmeni, viens ielīdis dziļi iekšā purvā, viens lasa svaru horoskopu, viens akmens iedobuma vietu stutē pret koku kā mēģinot salikt puzli, kas atvērs portālu uz ciparu. Tiek akcentēts, ka visa atslēga ir svars. Joku līmenī pasmiets, ka jāmeklē svari un kukulītis jānosver. 5:40 atmetot ar roku, dodamies prom. Nav ko tērēt laiku, jādodas uz pārējiem punktiem un šo jāatstāj uz vēlāku.

Iesēžamies mašīnā. Nu, laižam tālāk. Uz kurieni? Mums taču nekas cits nav atminēts! Ā, pareizi. Sēžam stāvvietā un skatāmies uz mīklām. Šķiet, ka katrai mīklai doma saprasta, bet nespējam sevi pārliecināt par savu domu gājiena pareizību un nekur nenonākam. Nu, klau, PAŠNĀVĪBAS ĢENERĀLMĒĢINĀJUMS noteikti būs Slokas papīrfabrikā. Nekur citur ar tām virvēm nelec. Bet mēs tur pirms gada esam bijuši un teritorijā notiek rosība, nevar būt, ka tur būs. Aizbraucam, tomēr paskatīties. Nedaudz izbraukājam. Nu nē, nebūs. Paskaties kā te viss notiek, noteikti privāta teritorija- dodamies prom.

Piebraucam pie Raganu purva jeb FATA MORGANA, jo velna sekretāre noteikti ir ragana un nekas cits neatbilst, bet stāvvieta tukša, nesastopam nevienu rubaku, neko neredzam un negribam lieku pastaigu, tādēļ pārliecinām sevi, ka šis nav īstais un dodamies prom.

Tālāk bilde miglaina, mēs vairs neatceramies, kur braucām, ko apskatījām ar ko runājām (bez jokiem). Reizēm pieķērām sevi pie domas meklēt rubaku mašīnas un vienkārši sekot. Pēc neskaitāmām stundām (šķiet, ka pulkstenis bija kaut kur 11:00),kad atradāmies pa vidu kukurūzas laukam pie Tukuma lidostas, sazvanījāmies ar Gan jau sanāks, kuri mūs informēja, ka īstais punkts ir pie Rīgas lidostas. Pie reizes arī tikām brīdināti, lai ātri pazūdam no kukurūzas lauka, jo to apsekojot dusmīgs īpašnieks. Kā šausmenē, sākam maldīties cauri kukurūzām, kas slejas vairāk kā 2m augstumā, mēģinot tikt ārā no labirintiem tādā steigā, it kā mums sekotu slepkava. Tiekot brīvībā un aptverot, kas tikko notika, pār lūpām izsprūk- Paga, laukums ir Rīgā? Nu šis ir bezcerīgi, šķiet visiem jau pa 4 atminētām mīklām, bet mēs sēžam ar savu vienu nelaimīgo ciparu un tikai ceram, ka vispār spēsim pabeigt laukumu kopā ar pārējiem, kas piedālās FTF naktī.

Dodamies uz lidostu pie Gan jau sanāks un Stalkeriem, saprotot, ka esam bezcerīgā situācijā un būs brīnums, ja vispār tiksim līdz lādei. Izstaigājam zonu pie vērotavas- cipara nav. Dodamies uz kukurūzas lauku pretī- nav. Nākot atpakaļ, pie mums piestāj smaidīgi Gan jau sanāks un apstiprina, ka cipars ir šeit, bet jāmeklē pie lidostas zonas nevis laukā pāri ceļam. Kā arī norāda, ka 5 minūšu brauciena attālumā atradīsim arī citu punktu. Dodamies atpakaļ uz vērotavas zonu un tuvāk piebrauc Stalkeri, kas no auto vēro mūsu soļus. Aprunājamies un pēc mirkļa jau tiek kopīgi bakstīta miskaste, kurai zīmīgi virsū pielipis prezervatīvs un blakus mētājas kafijas un alkohola pudele. Izmisumā padalāmies ar faktu, ka pulkstenis jau ir 14:00 un mums tikai viens cipars. Iegūstam apstiprinājumu, ka Slokas fabrika, tomēr bija īstā. Kamēr viens no mums sēžot auto atrod MILJONĀRU, otrs sazvanās ar Gan jau sanāks un atrod ciparu vērotavā, un saņem apstiprinājumu no Stalkeriem, ka Raganu purvs arī tomēr ir īstā vieta, kur meklēt FATA MORGANA. Mirklis klusuma un smadzenes sāk kalkulāciju. Mums ir visas mīklas izņemot Brēmenes muzikantu un kukulīša ciparu. Varbūt viss vēl nav zaudēts?!

Ciemos pie Miljonāriem. Ātri iekšā un ātri ārā.
Dublis numur divi Slokas fabrikā. Ātri iekšā un ātri ārā.
Dublis numur divi Raganu purvā. Ātri iekšā un ātri ārā.

Pulkstenis rāda 17:40 un palikusi tikai BRĒMENES MUZIKANTU PĒDĒJĀ DZIESMIŅA. Par KUKULĪTI negribam runāt. Čatiņā jau pamazām parādās ziņas, ka komandas sākušas kapitulēt. Varbūt, tomēr varam cīnīties!
Ierodames Slokas Circle K un pēc neilga mirkļa mums pievienojas Gan jau sanāks. Kopā nesekmīgi mēģinām tikt galā. Visu dienu jau esam meklējuši visus tiltus/pontonus un ostas, jo mīkla uz to skaidri norāda, bet kā nekā, tā nekā. Plkst.19:09 Stalkeri atver Lādes mīklu. Nu ko, laiks mest kaunu pie malas. Tiek sūtīta izmisuma pilna ziņa čatā, lūdzot atsaukties kādu, kuram ir jebkāds variants, bet visi klusē kā partizāni. Kad čatā ieraugām ziņu, ka Tomātu padusītes zina, tad viss laiks tiek veltīts nevis lai meklētu mīklas atrisinājum, bet gan lai dabūtu rokā kādu no Tomātiņiem. Viens atrod kādu no komandas instagram un sūta ziņu, otrs meklē vai nevar atrast kādu informāciju Facebook, trešais bombardē centrāli, lūdzot telefona numuru, ceturtais iet cauri kontaktiem un meklē citu komandu, kas varētu zināt viņu kontaktus. Līdz beidzot pēc ilga laika tas viss vainagojas ar panākumiem un telefons ir dabūts. Bet ar to arī viss apstājas un iestājas klusums. Turpinām nesekmīgi bakstīt telefonus, mēģinot tikt galā ar mīklu, līdz plkst. 20:15 nāk apskaidrība, «Eu, es taču varu Facebook uzrakstīt NLP». Sacīts darīts un momentāli saņemam precīzu punkta lokāciju. FUCK, atkal uz Rīgu jābrauc.

Aizbraucam līdz slēgtajiem vārtiem ar videonovērošanas zīmi un apstājamies. Pēc mirkļa pie auto piestreipuļo vīrietis no nedaudz tālāk esošās kompānijas, kurš mēģina ar mums komunicēt. «jafhahjahd, kupatsa». Saskatāmies un atbildam «Izviņiķe, što?». Vīrietis apkopo spēkus un mēģina vēlreiz «mabjagsjahm mi toļka kupatsa». Neizpratnē raugāmies uz viņu un nesaprotam, ko mums šis zolīdais kungs mēģina pateikt. Bet vajadzētu izveidot kādu kopīgu dialogu un saprasties, jo, lai tiktu pie cipara, jāšķērso kompānijas vakara pasāciens. Vai būs jāiet cauri strelkai, lai dabūtu ciparu?! Vēl kādas 10 reizes atkārtojam «Što?» līdz beidzot bezmiega līmenis nostājies vienā līmenī ar viņa ieņemto promiļu līmeni un viens otru sākam saprast. Izrādās, šis domājis, ka esam apsardze un baidījās no problēmām. Sarunu beidzam ar «Vsjo parjadke, mi prastiji ļuģi.» un laimīgi tiekam pēc punkta.

Ap 22:00 iespējamo ciparu pārbaude kukulītim. Error. Jādodas pēc kukulīša. FUUCK, LŪDZU NĒ!!! Komanda Gan jau sanāks dodas mājās, lai gatavotos darba dienai, savukārt, mēs sēžam auto ar apziņu, ka mājas ir mazāk kā 10 minūšu brauciena attālumā un gulta ir tepat, burtiski aiz stūra. Bet mēs nolemjam, ka gana esam pazemoti šī laukuma ietvaros un iesim līdz galam. Mums nav vairs ko zaudēt. Braucam atpakaļ uz Jūrmalu līdz mīļajam kukulītim, sakrāmējam somu ar ēdiena un ūdens krājumiem tā it kā neplānotu atgriezties un dodamies ceļā. Tikko sākuši iet, pēkšņi saņemam whatsapp ziņu. Nespējam noticēt savām acīm. Atnākusi ziņa no Melnās bedres, ka palīdzēs mums ar Kukulīti. Ievadām ciparus un ir! Lādes mīkla vaļā 23:09. Stāvam un valdot asaras gribam teikt Oskara ceremonijas cienīgu pateicības runu visiem par to, kur esam nonākuši, bet realitāte iesper pa pakaļu- Eu, a kā ar Lādes mīklu?! Paskatāmies uz mīklu, saskatāmies un bez vārdiem jau spējam viens otram pateikt «Ai, viss dirsā, ejam uzpīpēt».

Dažus no mīklā aprakstītajiem punktiem šķiet, ka zinām. Tā nu sēžam un spriedelējam, ka nevar būt, ka katrs jāapmeklē klātienē. Ieņemam virzienu atpakaļ uz Rīgu un domājam, ko darīt. Plkst.00:30, nonākot Čiekurkalnā, nedaudz pasēžam līdz beidzot ir apskaidrība. Eu, tur baigi daudz vārdi «ovāls». Eu, čista. Arī sākuma burti daudziem sakrīt. Viss ir skaidrs. Tas būs kaut kāds burtu rēbuss. Kamēr viens no mums pacietīgi sēž un lapā svītro visādus burtus un spēlē sevis izdomātu spēli (tas, kas tur notika, noteikti nebija rēbuss). Otrs mierīgi klusībā sāk rakstīt koordinātes. Pienācis laiks atrādīt mājasdarbu.
-Rekur, skaties, es esmu izsvītrojusi liekos burtus un izveidojušies šādi burti, kas pašam jāsaliek un iegūsim lokāciju.
-Mhm. Rekur skaties, man savukārt ir četras koordinātes- braucam!
Noskaņojam sevi uz FTF, bet dažas minūtes vēlāk 01:12
lāde ir kritusi. Nu neko darīt, vismaz ātri pabeigsim laukumu un tiksim mājās. Ātri? Ha, tas taču 7nieks. Kā Jums liekas, vai skaitot burtus un rakstot koordinātes, ja neesi gulējis 40+ stundas un drusciņ esi sācis halucinēt, ir reāls scenārijs kļūdīties? Jā, ir! Mums arī tā likās. Tāpēc izdomājām tās pārbaudīt vēlreiz. Ir, visi cipari ir pareizi, saliekam maršrutu un laižam.

Aizbraucam uz pirmo punktu. Kaut kā baigi dīvaini, ļoti publiska vieta un koordinātes pie elektrības kastes, kas atrodas tieši zem logiem dzīvokļu mājai. Nu neko, čamdam to kasti, meklējam BK uzlīmi, aplūkojam blakus esošo stabu līdz brīdim, kad pagalmā sāk riet suns un mums paliek neērti, jo tumsā abi FUCKING MASKAČKĀ ģērbušies pilnīgi melnā ar melnām kapucēm ložņājam zem dzīvokļu logiem. Cipars laikam būs ēkas numurs. Davai maucam uz nākamo un šo ciparu uzminēsim, ja vajadzēs.

Otrās koordinātes mūs aizved uz mežu pie siltumtrases un priecīgi nopūšamies, kad ieraugām ciparu. Tātad, visu darām pareizi.

Trešās koordinātes mūs aizved uz pļavu Valdlaučos. Skeptiski skatāmies satelītkartē, jo galā nekā nav. Jābrien ilgi un baigie brikšņi, neviena taka nav iemīta. Nu, bet, ja iepriekšējais bija un pirmo izlaidām- nav variantu- šis jāpaņem. Brienam iekšā. Viss pilnīgi aizaudzis. Ārā līst, lienam cauri, šķirstot koku zarus, kājas sadzeltas ar nezāļu ērkšķiem un asajiem dadžiem, lecam pāri smirdīgajam grāvim, brienam cauri garai zālei kopā ar stirnu, kas aizdeso tālāk, čortojoties, ka būsim aplasījuši visas ērces, līdz beidzot nonākam gala punktā. Viss ceļš pilnīgi aizaudzis, bet tieši koordinātēs, kas ir nekurienē, viss ir pilnīgi izstaigāts. Tātad, ir īstais. Stalkeri te ir bijuši. Bet te nav kur pielikt ciparu.
-Mums ir 4 lokācijas. Tātad 3 ir cipari, no kuriem vienā jābūt divciparam un 4 lokācija ir lāde. Šī laikam būs lāde. Centrāle teica, ka šis laukums ir kas nebijis. Varbūt no upītes jāparauj tā niedre un tur apakšā būs lāde?
-Beidz murgot, labāk aizbraucam apskatīt nākamo punktu un tad domājam tālāk.

Ceturtās koordinātes. Priecājamies, ka lāde visdrīzāk būs šeit, jo skaista vieta. Nedaudz tomēr šaubāmies, bet pozitīvi noskaņoti ierodamies galā, lai secinātu, ka esam lohi. Atrodam ciparu. Tas nozīmē, ka tajā sūda pļavā ir lāde. Es negribu tur atgriezties. Tā kā izsecinām, ka lādi tur bez hinta šajā stāvoklī neatradīsim, tad lemjam par hinta atvēršanu.

Vēlreiz secinām- esam lohi. Divu koordinātu punktiem esam sajaukuši vienu ciparu un aizšāvuši uz pilnīgi citu vietu. Aizbraucam uz pareizo vietu pie sliedēm un iegūstam trešo ciparu. Sēžam, skatāmies uz mīklu un saprotam, ka te jaievada cipari, lai tiktu pie lādes lokācijas. Ņemot vērā kā mums šodien ir «veicies», gribas vēl pārbaudīt veiksmi. -Davai, pamēģini to iztrūkstošo ciparu ievadīt 7.
-Da labi. Tu uzminēji, 7 bija pareizais.

Emmm, skaties, tur ir kaut kāds balss ieraksts. Pēc mirkļa atskan «dzin, dzin» un uz otru telefonu atnāk sms, kas tiek noignorēts neizlasot, domājot, ka kaut kāds spams. Atveram Shazam, lai atskaņotu dziesmu un izlec «Wing Chun Kung Fu Motivation».
-Eu, nu šitas nav normāli. Kā pēc balss ieraksta un šitā var atrast lādi?!
-Lūdzu, padomā
-Es šito neminēšu, nav vērts. Lūdzu, zvani Mārtiņam
-Nē, vēl nedaudz pamokāmies
5 minūtes vēlāk..
-Čau, Mārtiņ, piedod, ka tik agri no rīta. Atvērām balss ierakstu, bet nezinām, ko ar viņu darīt.
-Jūs saņēmāt sms?
-Kaut kas man tur atnāca, bet neizlasīju. Sorry, ka pamodināju. Paldies!

LĀDE. Mēs ilgi viens otru turējām nomodā un cīnījāmies ar nogurumu. Kad piebraucām pie noliktavām, miegs pats pazuda, bet diemžēl arī smadzenes bija pazudušas. Ja beigās Circle K knapi varējām izburtot «kebabs» un nevarējām atcerēties tādus vārdus kā «kečups» un «sinepes», tad šeit sajutāmies kā seniori, kuri bakstās ap telefonu un cīnās, lai tiktu galā ar tehnoloģijām un tiktu iekšā pa pareizajiem vārtiem un durvīm. Kad prāta aptumsums pazuda, tad tikām arī pie Lādes.

Vārdu tiešām nav. Ideāli! Lāde atstāja bez vārdiem. Vispār viss laukums bija perfekts no a līdz z. Tikai 7niekā Tu vari pēc 14 stundām sēdēt ar vienu ciparu FTF dienā, bet jau vēl pēc 5 stundām skriet un sacensties par pirmo vietu. Neskatoties uz to, ka mums gāja smagi un šoreiz mūs izvilka citas komandas- šis bija mūsu mīļākais laukums. Jāsaka, ka viena no šī laukuma burvībām bija citu komandu atsaucība, jo katra satiktā un pat nesatiktā komanda palīdzēja kā varēja. Lielisks laukums. Tiešām. Paldies BK, un ar nepacietību gaidām, ko būsiet sagatavojuši E02.
3.
tīģergarneles tīreļpurvā
02.09. 23:28
Long story short:
14h un 3 atrasti punkti, kam seko 14h power-coma (naps) mājās, neproduktīva biroja darba diena ar mīklu minēšanu un ALT+TAB regulāru lietošanu, lai paslēptu no priekšniecības tādus google meklējumu logus, kā “How to solve chain link puzzle” vai “tūkstoš un simts sanatorija”. Aizbildinoties ar to, ka: “Man līdz Mārupei jāaizbrauc darīšanās” tiek paņemta garāka pusdienu pauze kantoros, un uzvākti daži no punktiem. Vakarā atliek tikai samalt to kukuli un pašaut vaļā lādi. Ak vai.

Long story long:
MĪKLAS:
00:00 Aiziet!
00:02 Zaļās kāpas taka!
00:06 Jābrauc mājās!
00:22 Centrāle 9-10h būs FTFs.
Nez, baigi skopi ar tekstiem un bildes neko neizsaka.
00:49 Smārdē ir kukurūzas lauks un Smārdes krogs.
00:58 Apkaime, kur nemeklē īres dzīvokļus obviously ir Kauguri! Vai arī Slampe, jo tur SS.LV nav neviens īres sludinājums.
Ok, stunda cauri, vajag kustēt, pofig, ka viss slikti.
Ir četras vietas kur braukt - papīrfabrika, tas stabili, pašnāvības mēģinājums, teritorija pieejama, liela, nāksies pavazāties.
Raganas purvā ir gredzens. Nav daudz, kur meklēt, ja būs atstarojošais bļembaks, tad viegli atradīsim. Kukulītis arī skaidrs - turpat blakus. Un tad pie kukurūzām.

LAUKUMĀ:
Ierodamies pie pašnāvniekiem. Dīvaini, jo te ir privāta teritorija, bet aizlieguma zīmes nav. Nu neko, izklīstam! O, bet te tas kuģis, ko esam redzējuši, varbūt šis saistīts ar Brēmenes muzikantiem? Nope.
Pusstundas laikā neatrodam, kur ir bildē redzamais atvērums. Laikam jādodas tālāk.

Esam ceļā uz Ķemeriem. Skrējiens iekšā Raganas gredzenā, taču nekā nav ... Ir dažas slapjas pēdas uz laipas.. nebridīsim taču iekšā, ja nekas neatspīd ...
Ok izložņājam kārtīgi, meklējam mirāžas, guļamies uz laipas, meklējam lidojošas sēnes.
Reāli nav skaidrs, ko ceri panākt ar savām darbībām, bet varbūt koki sarindosies pareizā ritmā un saskatīsi tālumā skaitļus.
Nu ok, maucam tālāk uz Zaļo Kāpu, tepat vien ir.
Atpakaļceļā satiekam Pazudušos, kas izskatās aizdomīgi un stāv uz laipas smīnēdami. Viens no Pazudušajiem gan izskatās normāli izvārtījies purvā.

KUKULĪTIS
03:00 Pieripojam pie Zaļās Kāpas takas. O, te ir NLP, no kuriem puse jau dodas Rīgas virzienā 1. septembra darīšanās. Daļa garneles paliek minēt mīklas mašīnā, otra dodas iekšā takā.
03:40 Nepilnas stundas laikā mūsu ceļi krustojas ar Kukulīti. Vientuļš un nabags te zemē guļ. Ko šeit iesākt, ideju vēl nav.
Tiek pārbaudīta izteiksmīga piepe 4 metrus virs Kukulīša, ja nu uz tās ir cipars virsū. Nav. Tad varbūt šī piepe ir pieskrūvēta pie koka? NLP veikli paņem bomi un nodauza to nost. Nekā. Parasta piepe. Blakus kukulim kokā atrodās milzu putnu būris, 6 metru augstumā. Arī nekā. Viena no garnelēm atklāj metodes, kā ērti kāpt kokos bez zariem. Tikmēr cita garnele nostādījusi kukulīti specifiskā pozā, tā, ka tas tik-tikko apņem blakus esošu priedīti un sāk forsēt purvu taisnā līnijā, norādītajā virzienā. 200m un attopjoties tumšā purvā, bet nekā nemana.
Kāds tikmēr lasa Augusta horoskopu Svariem, taču tam tiek aizrādīts, ka nu jau 5h ir septembris. Žēl, ka neatvērās portāls, kad kāds centās piestutēt kukulīti pie tuvējā koka.

Skaidrs, ka vajadzētu atgriezties vēlāk, bet varbūt kādam, kas atnāks, būs tā ģeniālā ideja, ko darīt, bet nekā, neviens nepadalās gudrībās, un laiks tikai iet uz priekšu.

05:30 Mašīnā palikusī komandas daļa atrod bildi ar tuneli Slokā un lemj veikt ātru braucienu pakaļ punktam, kurā nupat bijām, bet neatradām. Principā šī notikuma dēļ arī saņēmām lāstu no pašas raganas. 1/7.

Tikmēr atpakaļ purvā komandas daļai sāk izlādēties telefoni un lukturīši, koki apložņāti, saullēkts sagaidīts.
Bet tam jābūt saistītam ar svaru! Akmeni nav jēgas svērt, ķēde traucēs noteikt pareizo svaru, var mēģināt viena akmens svaru, jeb 1 stounu, kas ir 6,35 kg, tad, ja paliks pēdējais varam vadīt 635 reizinājumā. Parasti gan tā nav. Vienmēr ir bijis paslēpts arī cipars. Svētās Rubas vārdā! Ko tu gribi mums pateikt, Kukulīt!??!
Sāk piezagties izmisums, jo nu jau var sākt slēgt ārā lukturus, saulei lecot. Priecē tikai tas, ka citiem iet tik pat švaki. Ar rīta gaismu padevāmies un devāmies uzlādēties uz mašīnu. Meitenes, kas štukoja mīklas mašinā, bija apņēmības pilnas savam piegājienam ar kukulīti, jo taču esam īstajā vietā.
3 garneles aizdodas lādēties uz mašīnu, 4 garneles atgriežas pie kukulīša.
Ok, saņemamies, kaut kas ar svaru, aprakstā "Cik sver izmisums?", "Tas ir svarīgi!", "Katra minūte ir no svara", "Labākais laiks to būtu darīt septembra beigās vai oktobrī, kad zvaigznes būs ieņēmušas labvēlīgu stāvokli." Svaru zvaigznājs un svari tiek pieminēti vismaz 4 reizes.
-Bet svērt nebūtu loģiski, tad vajadzētu svarus līdzi, tā nekad nav bijis, ka vajag priekšmetu no malas
...
...
-Jā, tas točna nav, jo sverot precizitāte būtu +/- 1 kg, jo ķedes svaru nevar labi izolēt, un būs komatots skaitlis, tas neder kā atminējums.
-Nu, tad tas "1 stouns" tas arī ir komatots, rakstīsim bez komata.
Vēl mīklā teikts, ka kaut kas jācilā, jāčamda.
Jāizpeldina kukulītis! Varbūt skaitļi ar vasku? Tas būtu ģeniāli, beidzot viena normāla ideja. Tāpēc piesiets, lai nevar aizvilkt līdz ūdenim. Kukulītis tiek noliets ar svēto CircleK minerālūdeni, bet bez panākumiem.
101 tizls mēģinājums bez panākumiem.
Rīta gaismā tusējam ar #Gan Jau Sanāks, Mamma Piespieda un Stalkeriem, kuri uz īsu brīdi kaut kad nozibēja.
Tā lūk, Tīģergarneles divās maiņās pie kukulīša kopā pavadīja laiku līdz pat 7:00 rītā, kad beidzot visi bijām kļuvuši par kukulīša gūstekņiem.

TU TUVOJIES SEV:
Dodamies uz to kukurūzas lauku?
Tīģergarneles pilnā sastāvā apvienojas galvenajā CircleK stacijā, kur daļa no komandas bija nokļuvusi, lai uzladētos ar Kolu un Kabanosiem. Braucam!
Mamma Piespieda teica, ka tur pie Smārdes benzīntanka stabiņi gaudo, ja viņiem pietuvojas. Ko? Hit&Run benzintankā, bet tur nav nekā, izņemot tonnām ar baložu mēsliem. Nav arī kukurūzas. Kurš te ieteica braukt?
Labāk skan ideja par Tukuma a.k.a. Yurmalas lidlauku.
Nu šitais 100% būs. Kā pašās Kiviča ziņģēs + visur kukurūza, perfekti.
Kukurūzas laukā labāk nebrist, īpašniekiem tas parasti nepatīk, maigi apbraukāsim visus citus spotus. Taču šo ziņu nedzirdējuši, divas garneles tomēr attopas forsējot caur latvāņiem un 2+ metrus augstu kukurūzas lauku, lai nokļūtu līdz angāram, kur, protams, nekā nav.
Pārbaudam vēl 4 foršus spotus, tai skaitā satiekam lauka saimnieku, kurš prasa, kas te notiek, bet draudzīgi aizbrauc tālāk.
Atrodam kolosālu pagrabu, lidlauka malā (56.941169, 23.213084). Nobrīnamies, kā tas var nebūt BK spots un bēdīgi dodamies tālāk.

Tuvojas 10:00, jaunu panākumu nav.
Maucam uz Varkaļiem. Kas tur? Tās slūžas būs Brēmene.
Atrodi man bildi, savādāk nav jēgas braukt, par tuvu Rīgai.


MAUCAM!
Esam ātri vien klāt un viss savelkas kopā.
Bet punkta, kā nav, tā nav. Divas reizes uzkāpts augšējā tornī, kur smird pēc līķa un fēcēm. Izostīti tiek visi kakti, apložņāts pa apakšu, kā arī pa jauno tiltu, bet nekā.
Atkal piezogas izmisums, mums tā būs ar visām vietām, ka atrodam lokāciju, bet nezinām, ko ar viņu iesākt?
Pārlasi skaļi mīklu 10x reizi, man vajag, lai kāds izlasa, es vārdus vairs neatšķiru.
MISKASTE MŪSU IEKŠĀS, hmm, tad jau jākāpj tajā miskastē, kas iekšās.
Beidzot, punkts rokā!
Bet ko tālāk?
Seko zvans Mamma Piespieda un iztirgojam nupat atklāto miseni pret info, ka tomēr punkts Raganu purvā bijis īstais.
Lidojam atpakaļ pa šoseju uz Purvu, vicojam iekšā purvā, šoreiz jau kārtīgā saulītē.
Tiekam līdz galam un rokā ir!
Nobrīnāmies, cik labi nakts aizsegs bija nomaskējis punktu, jo četri cilvēki ar lukturiem tam pagāja garām. Malači tie, kas tumsā šo ieraudzīja.
Ok, ja jau esam Ķemeros pārbaudam kino "Atpūtu". Varbūt kādai no ķemeru pamestajām mājām ir milionāru trepes?
Bez panākumiem.

14:15. Reāli nezinām, kur pazuda laiks, bet ruba mūs pa vienam bija sākusi jau izrubīt. Tā kā iestājās labu ideju izsīkums un morāls panīkums, pacēlām balto karogu un dodamies mājās ar 3/7 atrastiem punktiem.

OTRĀ DIENA
09:00
12h-14h powercoma un uzmostamies ar prieka ziņu, ka Stalkeri nepadevās un ir finišējuši! Slimie ļaudis. Liels prieks! Bez hintiem šo izstrebt - to kurš katrs nespēj.

Laiks otrajam cēlienam. Šaujam vaļā ibumetīnu un hintus. Paģiras pēc pirmās nakts negulēšanas sliktākas nekā pēc akcijas šampanieša.

-Tu tuvojies sev - Lidlauks? Tur jau bijām Tukumā.
-Brēmenes muzikanti - MARE. Vai tā ir abriviatūra? Vai vienkārši "jūra"?
-Miljonāru klubs - Kreiss, pag, nevar būt, tas jau Mārupē!
Bet točna ir, ir Tūkstoš un simts sarkanās žaketītēs, tā pat mājaslapā rakstīts,
ok, nav tā ka viņi nekad nesatiktos, tieši Mārupē viņi visi satiekas. 100% ir!
Tad visas idejas, kas bija par molekulām, ātomiem, kas nevar saskaries un atgrūžas, un veido visu pasauli, ķīmijas labarotorijām, skolām un pārējiem murgiem, ko naktī nohalucinējām, ir nevietā.
Tad varbūt vajag parbaudīt arī Rīgas apkaimi?
Nu, tad jāskatās Rīgas lidlauks. Ātri saslēdzas arī nogrimusī Brēmene.

Jau tā super-neproduktīvā biroja darba dienā tiek paņemti garāki pusdienu pārtraukumi un garneles ielido Mārupes armijas daļā. Opā - te ir miermīlīgi menti, un tālāk mežā kundzīte staidzina savas 5 kazas. Normāli. Hit&Run bunkurā.

RIX, atzīmēta vieta kartē, kas vislabāk atbilst mīklai, bet nekā, šķiet, nav. “Te taču tikai betona balsti ar kaut kādu vītņstieni galā, punkta nav.”
Stalkeri pačukst, ka nē-nē, neesat stulbi, skataties kārtīgāk. Ģeniāls noformējums, tā tik turēt, prieks par savu nevarēšanu.

-Brēmene, kājas negribās slapināt, ar zirnekļu cilveka cienīgiem manevriem punkts rokā!
Eu, tad jau palicis tikai mūsu vecais draugs kukulītis, kurš vakara gaitā tiek pārkristīts par sīko kverpli!

Ar nepacietību tiek sagaidītas neproduktīvās dienas beigas un sākas ceļš pie vecā čomaka.
19:20 esam atkal satikušies uz Zaļās Kāpas.

Pēc pieredzējošo Stalkeru padomiem, saprotam, ka atminējumam nav nekāda sakara ar svaru, bet gan ar ķēdi un to posmiem.
Mēs līdz šim nesaprotam, kā šis bija pareizi atmināms, bet pēc vairākiem nepareiziem minējumiem ar dažādu izmēru un skaitļu variācijām, tiekam pie prasītā lieluma. Toties tagad zinām, ka: ķede sastāv no 41 posmiem, kukulītis piesiets ar 18 posmu ķēdi, pats kukulītis ir 5 ķedes posmus garš, mērot pa gropi,
pa garāko diagonāli 6 ķedes posmi, ap koku apvijas 23 ķedes posmi, nevienam ķēdes posmasm nav nekādu marķējumu, atsevišķa ķēdes posma garums ir 8cm, platums 3,8cm, diametrs 9mm, klase un kravanesamība nenosakāma.
Ok, nav skaidrs, kāpēc tieši šī no visām vērtībam mums derēja, bet lādes mīkla ir vaļā!!!

“Man aizgāja! Viss ir skaidrs, kukulītis noķeris koku un loms tak ir jānomēra!”
“Beidz murgot”

Ceļš atpakaļ paiet neticami ātri, jo tiek šķetināti Lādes pantiņu pavedieni.
Vairāki punkti Āgenskalnā, Čiekurkalnā, kaut kas Ropažos, Daugava, pamazām savilksim katram teikumam lokaciju un viss notiks. Savilksim diagonāles, gan jau sanāks smuka piktogramma, kāda sātanistu zvaigzne, ar kruspunktiem, kuros meklēt lādi.

-Varbūt nečakarējamies - atveram lādes hintu?
-Nē, atminēsim paši.

Tiek atrasts video, kurā čaļi velk no Daugavas laukā čemodānu, tiek atrastas arī keramiskās caurules, atzīmētas Ērģeļu un Eduarda ielas Āgenskalnā, SIA CELMS Čiekurkalnā. Šitā taču easy lāde. Savienojot punktus, veidojas krusti!

-Tie ovāli gan ne pa tēmai, tie tak visur ir apļi..
-Aj, Centrāle nezin, kas ir ovāls, viss ok! Tas pats kas ar kukulīti un svaru ...
-Žēl, ka nav hinta šim.
...
...
-Šim ir hints, Sandis vienkārši teica, ka paši tiksim galā.
Kā tād. Ātrais balsojums un tiek atvērti hinti, lai saprastu, ka tā mēs vēl ilgi ‘’tiktu’’ galā paši.
Būtu mums kukulītis V2 ar vairākkārt apbraukātu Rīgu.

Bet tālāk tikai pozitīvi. Uz CircleK burgera kastītes sarakstīts alfabēts, ievadītas koordinātas. Kaujas Opelis un Sarkanai Hyundārds var lidot Rīgas virzienā.

22:30
Valdlauču štābiņš. Zaķusala. Zibenīgi, taču nepārkāpjot nevienu CSN, lidojam cauri koordinātēm. Naksnīgs bomžu midzenis, lēciens pāri betona sētai. Skrējiens cauri brikšņiem TEC-2 rajonā. Zibenīgi un tikpat veikli, kā Gobzems spēj izvairīties no sava covidsertifikāta uzrādīšanas Saeimā, mēs nonākam pie mirkļa, kur parole ir ievadīta, un, stāvot tumsā, brikšņos, nodārd gongs. Un vēlreiz. Un atkal. Ko? Rubaks ievēro kādu īpašu sms telefonā. Next level lāde.

Ļoti patika punktu noformējumi, oriģinalitāte, neparastā pieeja uzdevumiem - mīklu, punktu, lādes un citos aspektos. Liels prieks. Attention to details ap lādi - skaists tuklais seifs, skaisti atrisināts atslēgas stiprinājums (nesabojājot sienu garāžai). Novērtējam ieguldīto enerģiju.

Stalkeri, vienkārši varoņi! Tāpat arī 7. Elements (28h wtf?)
Centrāle vienkārši pacēluši latiņu augstāk, nekā spēj iedankot Porziņģis.
Ar centrāles oriģinālajiem piegājieniem sapratām, ka spēle pamazām maina savu veidolu un kļūst radošāka un sarežģītāka. Mums patīk!
4.
🕳️
03.09. 20:41
Video atskats, filmēts ar kartupeli.

https://youtu.be/PCsqkpCP_Pw

-----------

Melnā Bedre ir dinozauri, kuriem šī ir jau 4. sezona. Šai pieredzei FTFā vajadzētu noderēt, ne? aha, tūlīt.

Fragmenti no čata pēc tam, kad pirmās dienas beigās kapitulējām pie 3.5/7.

- Nu konkrēti tajā kukurūzas laukā brist nebija jēgas :D
- Kokā kāpt arī nevajadzēja. :D Un pilnīgi noteikti nevajadzēja to darīt 2x. :D
- Brist kādu kilometru iekšā Raganu purvā arī nevajadzēja.
- Attīrīšanas stacijā arī nevajadzēja vazāties.
- Un vazāties pa purvu pie Zaļās kāpas arī nevajadzēja.

* vēl pāris atskaites punktus vēlāk *

- Tātad mēs 16 stundas vakar darījām lietas ko īsti nevajadzēja.

Komanda kā bāzes vietu izvēlējusies Ķengaragu, no kura attālums līdz Ķemeriem nakts vidū ir kinda OK. Rīga kā laukuma sastāvdaļa netiek apsvērta vispār. Tā brīža lielākais izaicinājums - cmon, kur visā Ķengaragā noparkot auto??? Viens no rubakiem brīvu vietu atrod 1.5 km no bāzes vietas un iesildas nakts pirmajā pārgājienā, otrs rubaks arī knapi nenokavē sākumu. :D

# Mīklu minēšana.

“1 miņa!!!! ⚡️⚡️⚡️⚡️”
AIZIET!

… ir slikti, ļoti slikti. Tik lēni un bremzīgi klāt mīklām idejas pievilkuši iepriekš neesam. Pēc pirmās pusstundas tā nejauši ar 100% pārliecību tiek atkosta miskaste. Super, šis tuvu mūsu bāzei!

Vēl kādu laiciņu vēlāk ar nedaudz mazāku pārliecību parādās variants velna sekretārei. Varētu būt. “Cik dziļi purvā jāiet, lai neatnāktu vairs atpakaļ?” Šī laikam būs tā vieta.

Paiet laiks. Viens no rubakiem pārķemmē savu foto arhīvu, meklējot, kurā no laipu takām ir tieši tāda laipa. Otrs rubaks, kurš gada sākumā izgājis Zaļās kāpas taku, ar lielu pārliecību to pilnībā noairē, jo tur taču tikai meža celiņi un nevienas laipas. Kā pārliecinošākais variants tiek nosprausta Kaņiera ezera taka. Turklāt pieiet var no abām pusēm. Stabili, ir īstā!

Brēmenes muzikanti? Apkaime bez īres dzīvokļiem? Nevar saprast, kas tas par objektu bildē. Kaut kur nakts meklējumos atrodas gan kuģis Brēmene, gan doma par Voleriem, bet tas taču pilnīgi ačgārnā virzienā. Nepārliecinošais variants tiek atmests.

🎶 … Tu Tuvojies Sev, Bēgot no manis, vai tu tuvojies sev… 🎶

Atrodam YouTube video, zem kura Mārtiņš iekomentējis. Nevar būt sakritība. Nospiežam like!

Plkst. ~04:00, pāris idejas mīklām ir, tomēr kopumā tik bēdīgi, ka pirmo reizi, vēl mājās esot, domājam, vai ar tik maz punktiem maz ir jēga doties laukumā. Neticami.

Tiek lemts vēl līdz 05:30 paminēt, tomēr tad gan jābeidz slinkot un jādodas ceļā.

# Raganu medību 1. diena.

Pirmais punkts - Varkaļu kanāls. Vietu, kur punktu meklēt, padaudz. Lejā kāpt tajā miskastē īsti negribas. Visi uzkāpjam arī līdz pašai augšai un kārtīgi nopētām sienas gleznojumu, tomēr tur nav. Pēc neilga laika viens rubaks neiztur un nokāpj lejā. Ir. Ap 06:00 - 1/7

Nākamā pietura - Slokas papīrfabrika. Zinām par ropejumping, mīkla atbilst, tomēr pilnīgas pārliecības, kur meklēt, īsti nav. Uz vietas arī kaut kā tā pārāk privāti izskatās. Sakautrējamies no kamerām, 100m no īstajiem tuneļiem apstājamies, tos nepamanot, un dodamies atpakaļ uz auto. Nav. 1/7

Ejam ciemos pie velna sekretāres. Kāds no rubakiem pat īsti neapsver opciju, ka būs tik vienkārši, ka punkts būs uz laipas. Mārtiņš taču kacina ar raganu medībām. Laipas galā smuki iestaigāta taciņa - brienam iekšā. Kilometru vēlāk labi nomanāmā taciņa kļūst slikti nomanāma. Pavīd doma, ka punkts noformēts kā bildē redzamā sēne. Bet nav tādas nekur. Ejam atpakaļ. Pie laipas rubaks pavirši pārlaiž skatienu pāri kokiem. Nav. Nē, pag, kas…? Labais! Ir. 2/7

Kaņiera ezera taka. Ejam no ticamākās puses, sasniedzam laipu, bet… laipa neatbilst. ??? fak, tik daudz jāstaigā un velti. Ir vēl kāda līdzīga laipa? Nav. Nē, moš ir. Pa ceļam piestājam Kupskalnu dabas takā un izejam arī to. Galīgi nav. Kāds dzirdējis par jaunu dabas taku pie Ķemeru Meža mājas. Īsa, but still. Piestājam tur. Nav. Noietas 3 nepareizas takas. 2/7

Netālu mežā kaut kādas attīrenes. Nolemjam pārbaudīt teoriju par brēmenes muzikantiem. Objekts #7nieka cienīgs, tomēr… nu nav.

Vairāk ideju mums laikam arī nav. āā, nu kukurūzas laikam pie Tukuma. Bet to vēlāk. Ko nu?

Interneta dzīlēs pamanīta bilde ar laipu uz Zaļās kāpas takas. Bet kā? Tur tādas nav! No kuras puses iet? Nu faaak, tik daudz jau nostaigāts un miegs arī mācas virsū. Baigi negribas iet.

Tomēr it is what it is. Ejam! Ejam. Līkums, krustojums. Ejam. Kāpa, kāpnītes. Vēl aizvien ejam. Ahh, šitais gabals vēl būs atpakaļ jāiet? Ejam. Laipa. Neder. Ejam. Ejam. Laipa. IR!

Skaitļa gan nav. #kukulīti, kāpēc tu pieķēdēts? ahā, varbūt zem tevis? Nē? Āā, rau, tur, kokā, aizdomīgs būrītis. Kāpjam! Kāpjam. Arī nav? Ai…

No auto atčāpo arī iepakaļ palikušais rubaks. Tā nu 3h laikā tiek izmēģināts pilnīgi viss, kas vien ienācis prātā. Arī purvs tiek izbrists visai palielā radiusā, aizdomīgi nopētot katru nokaltušo koku. Nu fak, nav.

Izmisums pilnīgs. Kukulītis tiek gan cilāts, gan kratīts, gan mests zemē. Ķēdes posmi izskaitīti. Līdz būrītim uzkāpts vēlreiz. Apčamdīta katra sēne, piepe un citi meža gruži. Vairāk tā pa jokam arī cilājam un apsveram, cik tas varētu svērt (20-25kg), bet baigi nopietni tam nepieejam. Svari līdzi taču nebija jāņem. Zem laipas svarus arī nekur pabāztus apakšā neatradām. :D

Tik daudz laika zaudēts un tik daudz vēl zaudēsim, ja dosimies prom. Vai drīzāk - mums nebūs spēka atnākt atpakaļ...

MĀRTIŅ, ATDOD SKAITLI, SASODĪTS!

Vēl pēdējo reizi izbļaujam mežam savu sāpi un tad dodamies tālāk. Nākamā pietura - kukurūzas lauks!

Varētu būt kādi 14:00 dienā. 2/7. Līdz šim laukumā neesam sastapuši nevienu pašu komandu. Kaut kā baigi vientuļi FTF naktij. Labi, re, kur tas angārs lauka vidū. Brienam! … brienam. Vēl aizvien brienam. Apmaldāmies. Turpinām brist. Brienam! Brienam. Esam klāt! - Nav. Brienam atpakaļ. Brienam. Brienam! Izbrienam. Blakus uzrodas NLP un pēc brīža piebrauc arī Mamma piespieda. Visiem bēdas vienādas.

Nu ko, Mamma piespieda tā kā apstiprināja mūsu domu par papīrfabriku, tāpēc atgriežamies tur. Ko pēc tam - hz, bez variantiem. Ierodamies pie pašnāvnieka un šoreiz samērā ātri sazīmējam īsto vietu.

3/7. Kapitulējam. Pa ceļam mājup iegūstam mājienu, ka ar svēršanu un aptuveni noteikto svaru mēs domājām pareizi un principā kukulīti tā kā jau savācām. Tad laikam 4/7.

# Raganu medību 2. diena.

Turpinām mājās pie datoriem risināt atlikušās 3 mīklas, tomēr visas kā viena turpina nedoties rokā. Nav izvēles, veram vaļā hintus. Dodamies ceļā cauri visiem piektdienas pēcpusdienas Rīgas korķiem un daudzajām avārijām. Īsā laikā savācam muzikantus, tad tālāk pie miljonāriem.

Centrāle nedaudz apjucina ar apgalvojumu, ka šeit mēs 100% esam reiz bijuši un vienkārši nevaram vietu salikt kopā ar attēlu. Kā izrādās, ne vien neesam bijuši, bet par tādu vietu pat neesam nekad dzirdējuši. :D Mīklas atrisinājums gan sagādāja nelielu vilšanos, jo cerējām uz kaut ko ģeniāli līdzīgu Lašu pirtiņai, bet šo mēs nebūtu spējuši izdomāt, risinot arī vēl pāris nedēļas. :(

Lidosta. Kādas meičas instagramā atrasta pārliecinoša bilde ar kukurūzas lauku. Jābūt! Braucam garām un toč! - kukurūzas lauka malā trīs meičas taisa māksliniecisku foto. :D :D Ierauga mūsu auto un pašas ļoti, ļoti sakautrējas. :D Braucam uz priekšu un meklējam kādu torni, bet nav. Izbraucam abas vērotavas, klausām instrukcijām un kādu laiku vienkārši esam. Ir! Ļoti labs noformējums. Kā šo naktī bez hinta atrast? :D 7/7

# LĀDE

Teksts aizdomīgs, vietām ļoti nekonkrēts. Varbūt dekoratīvais daiļdarbs ir Uzvaras piemineklis? Pārbaudām vienu un tad izsecinām, vai tie vispār ir reāli objekti? Moš jāpajautā Mārtiņam, cik dziļi jānirst pēc tā čemodāna?

Saņemam hintu paskatīties uz rindkopu pirmajiem burtiem. Sākam uz lapas zīmēt kaut kādus krustvārdu rēbusus. Atmiņā ataust Valmieras laukuma rēbuss ar “bļē tu atkodi šifru” un mūsu sekojošo reakciju “bļēēēēē”. Pamazām burti savelkas kopā ar koordinātām.

Tikai nokļūdāmies vienā ciparā, kas koordinātu lokāciju izmaina par vienu grādu un novieto tās pie Tukuma. :D :D Aizdomīgi vienīgi tas, ka punkti pļavu vidū, kur īsti nekā nav un pagrūti piekļūt. Vairākkārt pārrēķinām koordinātas un izlabojam vairākas kļūdas. :D

Atrodam #1. Atrodam #2. Atrodam #4. Braucam uz #3, bet rubaks mašīnā ar pirmo piegājienu ciparu vienkārši uzmin. Parādās gonga skaņas. ??? Jo mēs uzminējām? Vai otrādi - tāpēc, ka neuzminējām? Otrs rubaks tikmēr saņem īsziņas spamu, tomēr svešam numuram baigi neuzticas. Īsziņa līdz galam netiek izlasīta...

Punktā #3 secinām, ka ciparu tiešām uzminējām! Stāvam meža vidū tumsiņā un atkal un atkal klausāmies gonga skaņās. Shazams aizved mūs uz jūtūba dzīlēm, kur iepazīstamies ar “Chan Chu Lin - High Kick Motivation”. Starp visiem video meklējam kādu, kurā Mārtiņš atkal būtu ierakstījis kādu komentāru. Nav. Besis. Liels. Kā no 3 sekunžu skaņas tikt līdz lādei? Stulbums.

7. elements aicina paskatīties telefonos. Brīdis saskatīšanās un apjukuma. Āā, pag, eu. Man te pirms stundas bija kaut kāda dīvaina īsziņa. Ooops, sorry!

Ceļš pie lādes. - “Varbūt Lāde beidzot būs tas agregāts kuram Mārtiņš pirms pāris mēnešiem meklēja to rohlu?” - haha, nopietni? :D

Unlock, unlock, unlock. Vēl viens unlock. IR!

Šis bija neaizmirstami. Lāde kā odziņa uz tortes!

Cik sver izmisums? Jā.
5.
L.K.O.
04.09. 09:05
6.
Akmeņlauži
04.09. 09:24
7.
Stelpes Satiksme
04.09. 19:55
8.
NLP
04.09. 20:40
Sākam pie Ķemeru stacijas un sākums ir daudzsološs – ap vieniem jau šķiet, ka +- visās mīklās ir zināmas lokācijas. Nu labi, dažas ir no sērijas “Brēmene gan jau ir zem kādas Ķemeru parka smirdupītes tiltiņa”, “Tu tuvojies sev – drupas pie Ventspils šosejas, kur fotoradars un kukurūzas lauks, jo blakus arī tas benzīntanks”.
Pirmos apmeklējam sēra apļus, kuri it kā ideāli der. Izložņājam laipu, nedaudz pastaigājam arī pa sūnām un secinām, ka nebūs. Ne par velti nosaukums ir par mirāžu – gan jau 7nieka uzmetiens, ka tik viegli nebūs -> jāmeklē, kas sarežģītāks. Piemēram, ja iztulko Fata Morgana var iegūt Feju Mēriju no Avalonas karaļvalsts.
Braucam uz Zaļo kāpu, tur pēc bildēm it kā ir līdzīga laipa un viens no mums nesen gājis.
Aizskrienam līdz laipai un tā nav pat tuvu līdzīga, citu komandu arī nav. Zinošais dalībnieks apgalvo, ka nu tālāk 100% nav tādu laipu, bet nu ejam tālāk, jo varbūt tas Zaļais ezers pēc formas varētu būt kā “Kukulītis”. Pēc brīža arī atrodam īsto laipu. Rodas ideja - varbūt laipa ir kukulītis? Nu tātad jāņem lietas savās rokās – pārbaudām vai kāds laipas dēlis nekustās, paskrūvējam skrūves, atrodam kādas 4 lietas (kolas pudeles, skārdenes) zem laipas, atrodam otru laipu un ierakumus. Pēc kādas stundas daļa mūsējo jau dodas uz gladiolu svētkiem un tad jau parādās Garneles. Atrodam “Kukulīti” – hmm, tur kokā ir iedobes un aizdomīga piepe. Garneles uzkāpj pārbaudīt vai uz piepes nav, bet nav.
Bet ja nu piepe pati ir vides objekts uz dībeļiem? Sameklējam bomi un nobakstām to piepi lejā. Izraustām apkārtējos krūmus (ja nu kāds ir fake un tikai iesprausts zemē), tad Garneles kāpj pēc slavenā putnu būra. Vel pēc kāda laika pienāk vel kāda komanda un nolemjam šo pamest un doties uz citiem punktiem. Atceļā uz auto saprotam, kas ir tās “minūtes no svara” un horoskopu datumus.
Nākamās ir drupas pie Smārdes pagrieziena (fotoadars kam tuvoties, taču ja pietuvojas par tuvu – saņemsi sodu, plus blakus pamestais benzīntanks ), pārbaudām arī pied***o benzīntanku, tad vel Tukuma lidostu, kur apkārt kukurūzu lauki un latvāņu lauku ieskauti angāri.
Ap 6 no rīta mums jau ir jauns 7nieka rekords – 0 punkti un nolemjam aizbraukt vismaz uz vienīgo punktu, kuru 100% esam droši – Varkaļu kanāls, lai ir vismaz kaut kas. Tad izdomājam aizbraukt uz Slokas papīreni, kas ideāli der mīklai, taču tur jau depresīvi klīstot pa drupām neko neatrodam (vel nobraucām garām īstajiem tuneļiem, taču tie šķiet horizontāli nevis vertikāli), piebraucam pie Slokas kultūras nama, kur varētu būt kāpņu telpas bilde.
Tad pirmo reizi šonakt aizbraucam uz Rīgas lidostu, nopētam betona balstu blokus, kukurūzas laukus, līdz rodas ideja, ka – “tu tuvojies sev” ir spogulis. Domājat, ka tā ir sakritība, ka tur pie ceļazīmes ir pietīts a/m spogulis? Pēc kādas stundas jau no 1.sept aktivitātēm atgriežas viens mūsu biedrs un jau dodamies uz Slokas papīreni un šoreiz paņemam punktu. 2 punkti ap 10 rītā, nav slikti.
Ja nu melnais zirgs ir Melnezers? Laba pastaiga 40 min ap ezeru un dzimst nākamā ideja – Akača ezers (dievs radīja ezerus, velns akačus). Un domājat, ka tāpat vien sēne ir bildes fokusa punkts? Sēnes dod gan prieku, gan pārtiku, gan bēdas un indīgajām sēnēm ir gredzens..
Tad atkal Tukuma lidlauks no citām pusēm un Slimnīcas iela Jūrmalā. Ātrai palīdzībai ir sarkanas formas, slimnīca un slimnīcas iela. Un tieši tur ir pamests grausts ar kāpņu telpas krāsojumu, kas diezgan līdzīgs bildei. Punkta gan nav, taču ir bomzis ar savu ‘dzīvokli’, kam pat pieliktas savdabīgas durvis.
Aizbraucam vel uz Rīgas lidostu un ap kādiem trijiem izdomājam beigt tās dienas izklaidi. Dienas beigās rodas idejas par kuģīti Brēmene, bet nu motivācija tuvu 0, jo trūkst pārāk daudz. Padalāmies ar ideju ar 7elementu un dodamies atpūtas pauzē.
Pa piektdienu savācam Mārupi, lidostu un Volerus (īsti gan nesaprotam, kamdēļ tur neviens nekad nemeklētu dzīvokli, tad jau drīzāk tas būtu Mūkpurvs vai Bražciems). Izlasām, ka lāde prasīs 3..4h un būs episki – sestdienai paņemam dubulto drēbju komplektu, striķus un dodamies pēc atlikušajiem punktiem uz Ķemeriem. Atveram lādes mīklu un ļoti ātri skaidrs, ka koordinātes, taču aizdomīgi, ka tur uz vietas nekā īpaša nav - kaut kādi krūmi, bet nu labi, braucam. Pa ceļam paņemam hintu un mūsu atrisinājumi apstiprinās.
Pēc 4.punkta atnāk sms un pēc pāris min jau esam pie lādes. Nedaudz pačakarējamies ar koda ievadi un 2dienieks ir cauri. Nedaudz gan ir mazuma sajūta, jo 3..4h vietā bija kādas 2h max un nebija izmisuma bridiena, bet nu vismaz pats noliktavu objekts kā tāds interesants.
9.
4nieks
04.09. 22:45
10.
MAN GARŠO KVASS
05.09. 13:51
“Davai šoreiz bez hintiem?” “Jā labi, mums taču jau ir pieredze” diezgan ātri nomainījās uz “Kad tie Stalkeri beidzot pabeigs?”, lai varam mēģināt vismaz viena punkta lokāciju atrast.

Laikam vismaz jāiesildās vismaz pāris sezonas, lai 7nieka mīklas mums viestu vismaz kaut kādu skaidrību, bet cieši nosolāmies pamēģināt arī kaut ko atminēt, bez hintiem, tāpēc visu nedēļu brīvajos brīžos cenšamies meklēt kukurūzas laukus, takas, prezervatīvu iegādes vietas, sēņu šķirnes un siltumtrases.

Pašapziņu īsti neuzlaboja arī Stalkeru izmisīgais sauciens pēc palīdzības, kuru arī centāmies dot, bet atpakaļ saņemot tikai bildi ar apliecinājumu – esam tur kur jūs domājat – šeit tas nav!

Ja sāktu FTF naktī, tad iespējams vienīgo vietu, ko atrastu būtu Sēra dīķu taka ar gredzenu galā (bet vai šo izdomātu naktī, arī māc pamatotas šaubas), tāpēc loģiskais solis ir atvērt hinus 5dienā un brīvdienas izmantot izmisīgiem meklējumiem.

6diena – startējam nosacīti agri ar 5,5 hintu sagatavotiem galamērķiem un cerību, ka atnāks čakras, būsim gudrāki par visiem un brauciena laikā sapratīsim, kas ir Brēmene. Vismaz pusdienu vieta ir skaidra, jo līdzko uzzinājām laukuma vietu bija skaidrs, ka vienam no svarīgākajiem pieturas punktiem jābūt Kūriņam!

Miljonāra hints bija ļoti svarīgs, jo uzreiz atmeta variantus, kā labirints ar 1000ciktur cilvēciņiem, viesnīcu “Līva”, kas jau daudz gadus kā vairs eksistē tikai atmiņās un vēl pāris variantiem, kurus lielāks kauns pieminēt. Gandrīz bez sarežģījumiem atrodam armijas bāzi un pirmais spots ir rokā. “Šis nemaz nebija tik grūti” ir vārdi, ko tūlīt jau varēsim aizmirst un izslēgt no sarunās lietojamās literatūras.

Mūsu karte ved uz lidostas skatu vietiņu. “Pa kādu čuhņu mūs te ved, tāpēc laikam vajag pārbaudīt WAZE piedāvātos maršrutus, kad uzliec galamērķi”, tie bija mani vārdi tieši pirms auto mūs izveda kukurūzas laukā. Lai gan vieta šķita diezgan ok, galvā sēžot domai, ka tur tak bija jābūt kaut kādam tornim aizbraucam uz oficiālo skatu vietu. Pavērojām lidmašīnas, kas nolaižas un arī tās, kas nekad vairs nenolaidīsies, un braucam atpakaļ pie kukurūzas lauka. “Re kur tornis! Tālu? Tas taču nav tālu. Ejam atpakaļ, nu nē esam tik tuvi. Wow kas par pūpēžiem! Tik milzīgi! Jāaizsūta mammai! Kāpjam augšā? Nē neizskatās droši! Re kur vēl viens suns! Laikam jāiet atpkaļ” <- svarīgākie sarunas temati 30 minūšu pastaigai gar lidostas sētu. Neliels izmisums – neredzam torņa balstus, bet situāciju izglābj cita rubaku komanda, kas apstājas un taisnā ceļā dodas uz vietu, kur šķietami nekas nav. Pēc īsa brīža tiek ieraudzīti pamati, abas komandas apmainās ar laipnības frāzēm, paslepus nofotografē ciparus un aiztraucas uz nākamo punktu.

Braucam uz pašnāvību – google rāda, ka teritorija liela, bet gan jau atradīsim. Pa ceļam paņemtā kafija nedaudz atraisa smadzeņu darbību, tāpēc braukšanas laiku lieki netērējam un 3 telefoni cītīgi meklē informāciju, kamēr viens rāda ceļu. “Eee, stop, šī taču ir tā vieta, ko teici, ka varētu būt!” ašs spiediens uz bremzēm un esam droši, ka soda talons par ātruma pārkāpšanu nesekos  vēl dažas veiklas darbības ar pagrieziena rādītājiem, lai pa tiešām nokaitinātu visus aiz muguras braucošos un esam pie vasaras pingvīniem, kas pārsteidzošā kārtā vēl ir krastā. Ātri saprotam, ka vieta ir īstā, tikai jāatrod cipari. Labi, ka mums ir rubaks, kas nebaidās līst visbīstamākajās vietās un ciparus atrodam relatīvi ātri. Vēl pāris bildītes un esam atpakaļ uz trases.

Papīra fabrika – vai tas kas no tās palicis pāri. Pirms tās vēl izmetam līkumiņu un nopētām katru aizdomīgu SILTUMA TRUBU, bet, Brēmeni neatrodot, piestājam pie lielākā skursteņa. “Jūs pie mums” aizdomīga jauniešu grupa ar virvēm mums jautā, “Nē nē, mēs te citā uzdevumā”, vēl nesaprazdami, ka tieši šī jauniešu grupa ir atbildīga par spota nosaukumu. Kamēr daži mēģina iedraudzēties ar vienu no virves puišiem, lai tie apskata apkārtni no augšas, pārējie dodamies izpētes gājienos, meklējot īsto caurumu un tuneli. Long story short – “nu vajadzēja uzreiz pie tās Blestes iet, ne jau tā pat viņi to te pierakstījuši”, atrodot īsto tuneli, arī cipars ātri tiek atrast uzrakstīts WhatsUp, un esam gatavi braukt tālāk.

“Ēst? Nē vēl nē, pēc tām porcijām vairs nevarēs paiet” – bija pati labākā domā dienā! Nolemjam aizbraukt pēc gredzentiņa un tad jau skatīsies. Un jāskatās bija – gan uz mākoņiem, jo lietus jakas palika mašīnā, gan uz mūsu 4kājaino draugu, kuram, šķiet, patika sēra smarža un gribēja to paņemt līdz, gan uz vientuļajām priedēm, kuras pēkšņi visas šķiet vientuļas un skumjas. Visbeidzot ērgļa acs nepievīla un sūnainais cipars (lai gan vēl tagad minam no kā tas bija tiešām taisīts) atrasts.

“Ko tālāk? Ēst? Nu aizbraucam pārbaudīt vai Stalkeri mūs nepiečakarēja par siltumtrasi”. Pēc īsa pārbauciena saprotams – nē nepiečakarēja. Saprotam, ka arī šis brīdis nebūs īstais ēšanai un pirms zaļā pārgājiena nolemjam tikai nedaudz iestiprināties nopērkot bulciņas vietējā TOP, kur tajā brīdī bija izdomājušie iepirkties visi Ķemeri. Laikam ēšana uzlabo smadzeņu darbību – kaut kādā veidā sasaistām MARE ar kuģiem, atmetam kaunu un vēlreiz sačatojam ar Stalkeriem un beidzot saprotam, kurš būs dienas pēdējais punkts. Vēl visam pa vidu palīdzam cilvēkiem ar lidmašīnu vērošanu un saņemam palīdzības piedāvājumu no Akmeņlaužiem, kuru tajā brīdī vēl nebija iemesla izmantot :D

Gatavi pastaigai… Nu labi, pastaigu laikam pa īstam izbaudīja tikai mūsu melnākais draugs… Pie takas gala jau redzējām redzētas rubaku mašīnas – tātad kāds jau tur ir. Pēc… ilga gājiena un vairākiem izsaukumiem “Vai esam jau klāt?”, beidzot ieraugam arī garo laipu… Pie ugunskura Hektors un vēl 2 vai 3 komandas, cītīgi apskata apkaimi un Hektora biedri, kas pie laipas jau esot vairākas stundas un ne pirmo dienu, cītīgi pārstaigā purvu. Arī mēs solidarizējamies un iesūtam mūsu spēcīgāko, lai pārbauda - cik tur dziļš. Labi, ka šajā posmā nebija jānirst!
Šķiet nedaudz aizdomīgi, ka komandas pieiet pie Kukulīša, paceļ to rokās, iečukst kaut ko austiņā un aizsiet prom… Kādas 5 komandas… Nevar saprast vai viņi jau padodas vai atklājuši veidu kā tomēr kukulītim likt runāt! Stāvam, gaidām, lietus, krusa… Pārskaitām posmus, minam svaru, skaitam putnus un priedes… šķiet ka nekas nepalīdz… Rakstu sms “Laikam ar veiksmi nesanāks, varbūt var papildus hintu par Kukulīti?” Pēc īsas sarakstes, ka cipara te nav un ķēde nav skaitlis, atskan “bleeee, tagad laikam arī svari būs lieta, kas jāņem uz visiem 7niekiem līdzi!”. Pēdējo reizi paceļam Kukulīti un varam ar turpināt “Vai esam jau galā?” otro kārtu.

“Mēs jau nebrauksim atpakaļ, lai tikai paēstu? Nē, braucam tagad”. Nākamā pietura – “Kūriņš”. Vēl apspriežam, vai būs jābrauc atpakaļ uz Ķemeriem vai nē, kā tas nākas, ka neiedomājāmies svarus paņemt līdzi un cik soļus šodien esam nogājuši, paēduši un kvasu izdzēruši dodamies pie pēdējā punkta.

“Kur tas ir? Tumšs jau paliek! Laikam beidzot to prožektoru vajadzēs.” No iepriekšējām palīdzībām, zinājām, ka tas nav kuģis… Nu, ja – tā taču ir siltumtrase. Bet kur viņa te ir? Izstaigājam pontontu laipu, apskatam, katru skrūvīti, sapazīstamies ar lokālajiem peldētājiem… nekā… izstaigājam apkārtni – arī siltumtrases nav… Nu labi, jāiet paskatīties, varbūt tas pontons ir īstā vieta… Viens skatiens starp metāla nobrauktuvēm “Nē nu nevar būt… Jālien apakšā…”. Draudzīgi saspiežamies, bet nevienu aizdomīgu skrūvīti neredz… “Laikam būs jāpeld…”… Ātra pārbaude, vai tiešām bez slapjām kājām nevar (kā vēlāk izrādās, var gan), un iesūtam savu drosmīgāko cilvēku tumsā un ūdenī… Tajā brīdī mums pievienojas vēl divi citi rubaki, kur meitene, apgalvojot, ka pa to trubu taču ar var aizlīst, dodas meklēt skrūvi no cita leņķa... “Šis varētu būt?” jautā mūsu drosminieks rādot telefonā bildi ar ieskrāpētiem 3 skaitļiem “Nē tas nav 7nieka stilā!”. “Nu labi, pārbaudīšu vēlreiz!”. Tiek atrasta skrūve un plastmasas blings. Varam vērt vaļā lādi 

Braucot uz lādes koda atvēršanas vietu, apskatos baltās nakts cilvēku pūļus un tikko sākošos lietusgāzi, saprotam, ka šodien lādi meklēt nedosimies, bet mīklu gan atminēsim. Tiek paņemti vairāki siltie “kvasi”, saukti cipari un minēts Kukulīša svars “sākam ar 20..” “nu nē man šķita, ka ir 24 un tā viena komanda teica 25”, “Turklāt tie teica, ka esot nobloķējušies uz 5. mēģinājumu”. Tiek izvilkta laimīgā kārts un lādi atminam ar pirmo reizi. “Kas tas tāds?” Mēģinām salikt kopā loģisku teikumu, bet dienas pārdzīvojumu iespaidā, nekas loģisks nesanāk. “Nu labi hints? Hints”. Aaa koordinātes, kur tas ir? Pēc burtošanas uzdevuma izpildes, mēģinām ievadīt koordinātes – “Hmm, laikam uz Krieviju nebūs jābrauc”. Saprotam kļūdu, sastādām rītdienas karti, pabeidzam karstos kvasus un pa mājām – rīts gudrāks par vakaru un par top vietām jau necīnāmies 

7diena – šķiet, ka viss smagākais darbs jau aiz muguras, tāpēc diena iesākas ar patīkamu izgulēšanos un siltu, mājās gatavotu kafiju. Uzņemam kursu pa Rīgas lielajām ielām, lai nokļūtu uz salu ar augsto torni. “Vakar pārlasīju Raganu salas aprakstu “Cik sver izmisums?”, nākamreiz uzmanīgāk jālasa apraksts, varbūt būs pateikts vēl kaut kas, ko ņemt līdzi”. Apspriežot vēl dažus vakardienas piedzīvojumus un to, cik kuram sāp kājas, esam veiksmīgi nonākuši līdz gandrīz ūdenī esošam kokam. Daži muļķīgi skatieni apkārt, līdz ieraugām izstaigāto zālīti un pirmais cipars ir rokā.

Beidzam ceļu pāri salu tiltam un iebraucam bīstamākajā Rīgas rajonā – kurš te mācījies, kurš dzēris, rekur te tā mūsu kopīgā draudzene dzīvo… Izrādās, ka būts te pat vairākas reizes… Protams uzreiz nesākam ceļu gar sliedēm, bet ar sāpošām kājām dodamies izpētīt, vai īstajam punktam nevar piekļūt caur pasta vai muitas ēkām… Nevar… pabraucam atpakaļ un pēc 5 minūšu gājiena esam priecīgi, ka neizvēlējāmies piebraukt no otras puses un līst pāri betona sētai.

“Ēee, rekur siltumtrase!”, izrādās vieta, ko visu laiku centāmies atrast ir atrisinājums citai mīklai. Cītīgi braucot līdz gandrīz līdz siltumtrases beigām, iebrienot brikšņos un tikai īsu brīdi meklējot īsto celmu, tiek iegūts īstais cipars. Pēc brīža jau dodamies ceļā uz nākamajiem, nedaudz necilākajiem kapiem, tomēr vēl brīdi paveramies, cik skaisti izpļauts mauriņš privāto kapu teritorijā, pie pārsvarā kirilicā aprakstītām plāksnēm un krustiem ar peldus diagonālo piedēkli.

Atkal mežs, bet nu jau diezgan pārliecinoši dodamies tajā iekšā. Koordinātas ir zināmas, un arī uz ko skatīties ir diezgan skaidrs. Izvairoties no uz takas atstātajiem “āboliem” ātri vien tiek atrast pēdējais lādes koda cipars un ievadīts, lai beidzot uzzinātu, kur apslēpta pati lāde. Visiem telefoni, protams, rokās, kam jāieraksta kods, kam insta storiji jāapskatās, kam mammai jāatbild… Man novibrē telefons un atnāk SMS… Atveru.. Parādu citiem – “Ha paskatās, kas man atnāca – izskatās gandrīz legit…” un ātri ielieku telefonu kabatā… “Ko tālāk?”… Pēc pāris momentiem, mani jau mēģina pārliecināt, ka tā noteikti ir vieta, kur ir lāde… Kāds pat zinot, ka tāda vieta eksistē, tikai nekad tur nav bijis… Nedaudz negribīgi, tomēr uzinstalēju aplikāciju un piereģistrējos… “Laikam Mārtiņš ir atradis sponsorus”… Ir vienīgais loģiskais izskaidrojums… Bet tas mums īpaši nerūp un dodamies atpakaļ uz labo Daugavas krastu, lai atvērtu lādi. Pāris pārbaucieni pār 3 joslām, relatīvi aktīvajā 7dienas pēcpusdienas satiksmē un esam nonākuši pie noliktavām. Brīža nesapratne, kur jāiet, atvērti lielie vārti, durvis un esam liktenīgās novietnes priekšā. Durvis atveras ar aplausiem un neslēptu sajūsmu sejā. Atslēgta lāde, nokārtotas formalitātes un vieta atstāta tīra un kārtīga nākamajiem lādes atradējiem.

Esam godpilni nopelnījuši kādu garšīgu kebabu un varam nosolīties: “Davai nākošreiz bez hintiem!”

Paldies Centrāle par perfekto laukumu. Paldies Stalkeriem, Akmeņlaužiem (jeb AkmeņLAIŽIEM, kā viņi sevi nodevēja pēdējā SMS :D) par palīdzību, ja pareizi saprotu, Lord Bebeny par sadarbību un Hektora komandai par pusotru stundu ar Kukulīti! Bez Jums nekādi!!!

Tiekamies novembrī!!! Bez hintiem!
11.
Tomātu Padusītes
05.09. 15:38
12.
Mamma piespieda
05.09. 17:24
- Būs jautri, Tev patiks, - tā mēs melojam acīs skatīdamies jaunajai komandas biedrenei.
- Gan jau pēc pusdienlaika būsim mājās, - mēs turpinām.

No paranojas par gaudojošiem ceļa stabiņiem, līdz kukuļa dēmona izsaukšanai. Njaa, nu kā tas notika...
Priekšspēle ar rubu it kā ir pārliecinoša. Šoreiz esam mācījušies no aizgājušās rubas nepaņemto ūdensbriļļu kļūdām un jau proaktīvi aizlienējuši purva kurpes potenciāli lielajai zampai. Sākam visu pašpārliecības iznīcināšanas atrakciju Rīgas bāzē ar domu, ka ātri izbrauksim uz pirmajiem spotiem un pa ceļam piebeigsim pārējos. Kā izrādās, tas strādā tikai ar nosacījumu, ka pirmie spoti ir zināmi. Taču pēc 1:20 mums vēl joprojām ir mikroskopiska nojausma par laukumu. Nu labi, kaut kas jau ir:

FATĀLĀ MORGĀNA - skaidri balts uz zaļa redzams, ka Raganu taka slēdzas gredzenā. Bez jautājumiem. Kaut gan drošības pēc tiek izrakta visa Apokalipses vēstnešu leģenda, jo kāpēc gan nepiešķirt rubai šķipsniņu dramatisma.

TU TUVOJIES SEV - o ye, Kivičs, nice. Liriki par lidošanu, cool. Tad jau, bez šaubām, punkts būs pie... vecās uzpildes stacijas uz Lemberga bāņa! Kafija, prezervatīvi un atrastās saulrieta bildes no jumta šoreiz uz mums atstāj lielāku iespaidu kā Andris. Laikam pa gadiem esam iemācījušies viņu ignorēt.

MUSARS - vai tas ir kombains? Vai tā ir cisterna? Nē, tas ir... nezinām. Internetā gan ir liecības par grušenēm pie Kūdras stacijas izbijušās rupnīcas un varbūt kāda tehnika tur vēl palikusi.

KUKULIS - Instā mums izdodas atrast precīzo bildes dubultnieci, taču kur uz visas Zaļās takas tā atrodas? Hops pops, pāris tehnoloģiskie brīnumi un vieta zināma. Jā, tiešām nav starpības no priekšas vai pakaļas, būs tik jābrien. Pārējā mīkla taps skaidra uz vietas. Vai ne?

MILJONĀRI - satelīti, lidmašīnas, bojas, tie ir mūsu varianti par sarkanajām žaketēm, bet šeit vēl variantu nav.

BRĒMENE - pārbaudījums iztēlei. Ļoti pieķeramies vienīgajai zīmīgajai detaļai fonā - mūsuprāt, tornim. Apbružājam visas iespējamās idejas - skursteņus, bākas, ūdenstorņus, bet nekur nav atbilstošās konstrukcijas. Varbūt Ķemeru sanatorijas ūdenstornis un tam netālu esošā/bijusī siltumcentrāle. Taču teritorijai apkārt ir žogs. Kur neviens neīrēs dzīvokli? Nu Kauguros čista. Bet tur arī nekā nav. Atklājam, ka Slokas ūdenstornim ir 4 bunduļi viens virs otra, kas aizdomīgi atgādina Brēmenes muzikantu aerobikas performanci. Un piedevām, fun fact, tornis patiesībā atrodas tādā Jūrmalas apkaimē kā Bāžciems ar 9 rezidentiem. Neizklausās pēc ss.lv paradīzes, vai ne? Nospriežam, ka Centrāles iztēle šoreiz ir augstākajā līmenī, un pieņemam šo kā labāko variantu.

PAŠNĀVĪBA - esam kontaktos ar Ropejumping, kas nozīmē, ka ģenerālmēģinājums ātri vien materializējas Slokas skurstenī. Taču iz šiem kontaktiem arī zinām, ka teritorija ir privātīpašums. Hmm, dilemma.


Ar PAŠNĀVĪBU arī sākam. Jau braucot iekšā liekas, ka labi nebūs. Visur apkārt prožektori, no vārtrūmes izbrauc traktors, pie mājas sienas signalizācija. Pietrūkst tikai suņa, kas prožektora gaismā zvērojošām acīm parādītos uz gruvešu kaudzes. Aizdodam mazliet uz priekšu ar kājām, kur satiekam Stalkerus, kuri, ausis nekustinot, stāsta pekstiņus, ka viņiem tikai 1 punkts un šeit nav ne jausmas, kur meklēt. Esam lētticīgi un ejam prom ar pirmo izgāšanos.

Nākamā seko jau drīz, kad saprotam, ka Slokas ūdenstorņa apkārtnē nekādas BRĒMENES nav. Trešā izgāšanās seko Kūdras stacijā, kur pēc pamatīga krūmu gājiena atrodam NLO līdzīgas konstrukcijas, bet ne minēto kombaina kabīni. Ceturto izgāšanos jau izbaudām Raganu takā, kad ar visām purva kurpēm padusē aizejam līdz galam un atrodam neko. Atkal Stalkeri ir priekšā un ielīduši purvā līdz padusēm. Kā tautā mēļo, kas stalko Stalkerus, tam veiksme spīd. Tāpēc brienam uzreiz pakaļ. Taču viņiem šoreiz tieši tikpat maz nojēgas, cik mums.

KUKUĻA izgāšanos atstājam dienas gaismai, tādēļ dodamies pēc citas izgāšanās pie Smārdes benzīntanka. Kā jau tika paredzējis mūsu jaunieceltais kukurūzas eksperts, tā te aug griezdamās, taču tiklīdz iegriežamies stajankā, kāds noelšas "Eu, signalizācija!!" Kā kur ko?? Tik tiešām, ceļa stabiņi mirgo un pīkst! Ko nu? Jādomā ātri, jo tūlīt būs klāt apsardzes mašīna. Izspolējam uz nobrauktuvi pretējā ceļa pusē, bet tur tas pats. Nu kas pie raganas?? Tinamies ātrāk prom no šejienes.

Piebilde: Tikai dienas laikā, vēlreiz atbraucot atpakaļ uz stajanku, izlasām, ka stabiņi patiesībā aktivizējas lukturu gaismā un ir domāti zvēru-pašnāvnieku atbaidīšanai. The more you know...

Atliek vienīgi KUKULIS. Gaisma ar jau klāt. Iesūtām pusi komandas purvā, otra puse paliek rubīt (rubīties) pie datoriem. Pēc laba gājiena atrodam Kukuli 1 gab., kurš jau tiek ķidāts un upurēts no visām pusēm. Skats diezgan amizants - kāds laista Kukuli-Sukuli ar ūdeni, kāds mēģina stutēt visās iespējamās pozās. Mēs arī ņemam dalību ķecerībās ap ķēdi un mēģinām visu iespējamo. Drīz izdarību radošums sāk apsīkt, tāpēc palielinām rādiusu no sākuma līdz strausubūrim kokā, pēc tam līdz purvam, taču Kukulis ir nepiekukuļojams.

Ar to arī visi mūsu minējumi ir bijuši neveiksmīgi. Rezultāts 9 no rīta graujoši 0:7 Raganas labā.

Iebraucam visu Rubaku mekā Circle K, kas kā Māte Terēze ir gatavs uzņemt jebkuru noklīdušu rubaku jebkurā diennakts laikā. Kādam snauda, kādam rauda, kādam brokastu bauda, bet pēc stundas esam gatavi otrajam cēlienam.

Žēlabu pilns zvans ar Garnelēm palīdz noskaidrot, ka Papīrfabrika tomēr bija īstā vieta. Dienā šeit krietni patīkamāk būt, izmetam loku un ir. Tālāk jau šo varam iemainīt ar Melno Bedri - apstiprinām viens otram, ka punkti patiešām ir tur, kur sākumā meklējām. Aizbraucam pēc MORGANAS un dienas gaismā jau viss ir daudz skaidrāks. Ieslēdzas patīkams biznesa azarts - tālāk jau atkal varam šo info treidot pret MUSARU. Pēc hinta "Tas ir tilts" viss momentā saslēdzas un sekundē zinām, kas par vietu. Tik tālu?? Šis vispār bija ārpus mūsu uztveršanas zonas.

Vēl pirms tam cenšamies tikt pie MILJONA vai vismaz PIETUVOTIES SEV pie Tukuma lidostas un Tukuma armijas pilsētiņā. To starpā uzduramies latvāņu ieskautam iespaidīgam bunkuram, kurš ir totāla 7nieka cienīgs, bet ašs skrējiens saka, ka diemžēl atstāts bez bļembuka.

Atliek vien mērot tālo ceļu uz MUSARU, kurš šoreiz pārmaiņas pēc mūs nepieviļ. Turpat pie kanāla arī paliekam uz pēdējo beša apspriedi. Ģeniālais māsterplāns ir veltīt visu fokusu Brēmenei, jo, ja to sanāk atkost, tad varētu iemainīt pa MILJONAM un KUKURUKURŪZAI gan pret GAN JAU SANĀKS, gan Stalkeriem, un zirgā mēs atkal būtu. KUKULI pēc tam kaut kā gan jau varbūt iespējams nu hvz..

Cik ģeniāli iesācies, tik ģeniāli arī plāns noplok. Pēc stundas intensīva mentālā dziļurbuma mājās aizbrauc viena ekipāža, vēl pēc stundas padodas arī otra. Piedāvājamies ilgdzīvotāju komandām braukt talkā likt galvas kopā, taču esam pārāk lielā lūzeru lomā, tāpēc tiekam loģiski atšūti. Šodienai done. Vēl vakarā jāpaspēj uz Pirmā Kursa koncertu..


Piegājiens nr.2

Svētdien esam gatavi startēt vēlreiz. Mūsu rocībā ir nonācis geimčeindžer info, ka Ķemeri īstenībā stiepjas līdz pat Daugavai, tāpēc esam ievākuši gan rakstus par buļ buļ Brēmeni, gan mazgadīga jūtūbera video pa Mārupes bunkuriem (kurš tika tīts sekundi pa sekundei, līdz īstais grafiti uz sienas ir salīdzināms ar foto), gan arī 29,27 ha lielā lauka nr. 12578837, kurā aug "citur neminēta kukurūza" (kultūras kods 741), atrašanās vietu - pie Rīgas lidostas.

Viss norit nesalīdzināmi gludāk kā 1. datumā. Viva Voleros mazliet paslapinām apenes, bet punkts rokā (un jā, atskārsme, ka mūsu ilgi aprunātais tornis izrādās tikai tauvas puļķis). Mārupē atrodam veltījumu Mammai, bet punkts rokā (skat. bildi un plusiņš Centrālei par skaitļa vietas izvēli Mammas paspārnē). Lidostā mazliet vairāk kā vajadzīgs pavazājamies pa kukurukurūzu, bet punkts rokā (izmantojot veco labo "uzsper un tad domā, kas tas tāds" metodi).

Viss rit gludi, līdz nonākam atpakaļ pie Kukuļa. To, ka kaut kas ar svariem, esam izpīpējuši, bet kas? Kaut kas ar svirām? Jākarina? Jānovieto specifiskā vietā un uz svara mehānismu purvā atvērsies portāls? Šoreiz laiks sūtīt purvā pagājušās reizes gulētāju, ui, tas ir, guglētāju komandu - varbūt taps jaunas idejas.

Lieki piebilst - idejas nerodas. Katrs laipas dēlis tiek pārbaudīts uz sava svara, kilometrs purvā iekšā un atpakaļ, ņem kukuli rokās un uzvelc apli visapkārt kokam... why not. Bet portāls tā arī neatveras. Izmantojam ziņas iespēju Stalkeriem un tiekam iepazīstināti ar triju kārtu mīklas atrisinājumu. Njaaa, visu savu svaru kolekciju diemžēl atstājām otrā jakā, tādēļ nākas iztikt ar ķēdes skaitļošanas metodi.

Mīkla vaļā, un jau uzreiz saprotam, ka burti dīvaini atkārtojas un ir tikai alfabēta sākumā. Tās būs koordinātas! Piektais, sestais, 56. Čista! Četri punkti. Savilks diagonāles, perpendikulus un projekcijas, un Visuma centrā būs lāde! Gājiens no Kukuļa valstības ir garš, tādēļ līdz vāģim jau visi 4 punkti ir gatavi un 2x pārbaudīti. Krustpunktā - Dienvidu tilta pakāje. Vai te varētu būt leģendārā ieeja Dreiliņupītes pazemes tuneļos?! Nē pag, bet kāpēc visiem lāde aizņēma 4-5 stundas, jābūt kam apjomīgākam. Tad jau laikam katrs punkts arī jāapmeklē.

Tā arī darām un pēc atrasta viena drīz seko arī visi pārējie (izdomājām šoreiz neiet Stalkeru pēdās un grāvjos neplunčāties). Vadām, ko var ievadīt. A kas mainījās? Skaņa. Un tā pati kā no rīta demotivation pleilistes. Vai šis ir game over? A pag, kas tā par īsziņu? Pirms spiest linku, vēl tiek apsvērts, kā ātri bloķēt numuru, ja nu tiešām scam. Ok, sūtījums. Paliek aizvien interesantāk. Vai nu tiešām lāde ir kaut kādā Omnivā, vai arī šobrīd visa komanda brauc pakaļ biedra pienākušajām zeķēm.

Pirmais par laimi izrādās pareizais un pēc pāris vārtu slēgāšanām vaļā-ciet, oi ne tas, bāc, esam iekšā noslēpumu kambarī pie Lielā Kukuļa.

- Vai brauksi vēl ar mums nākamajā posmā? - jautājam jaunajam biedram. - Jā kāpēc ne, bija riktīgi fun!
Neizpratnē visi saskatāmies, uzraucam uzaci, bet nu lai notiek. Moš tā arī bija.

Viens nu ir skaidrs, šis ir rubas step up, un tas jau prasa nopietnāku gatavošanos. Nākamās reizes packing list:
- ūdensbrilles
- svari

Paldies draugiem Garnelēm, Stalkeriem un Melnajai Bedrei, kuri īstajos brīžos ručīja ārā.

Ar tējas krūzi rokās un purva kurpēm kājās,
Mamma piespieda
13.
Latgalīši
05.09. 19:42
14.
Bolūdeiši🐦
10.09. 20:23
15.
GLIEMEŽU JOYRIDE
11.09. 20:59
16.
#pandacrew
11.09. 21:13
17.
Polārlapsas
11.09. 21:59
18.
IKRI
11.09. 22:13
19.
12nieks
11.09. 23:39
20.
Anonīmie picas ēdāji
12.09. 12:34
21.
Kad gliemeži skrien
12.09. 20:59
`Kad gliemeži skrien` komanda ar 2 pamatsastāva gliemežiem un 2 jauniņajiem, ko iesvētīt, tiek nokomplektēta jau augustā un 1. septembris tiek nepacietīgi gaidīts. Lai mestos ftf mērcē? Nuuu ne gluži, jāpucējas un jāpietur 1.septembra pušķi maz-rubakiem.
Vakarā sākam lauzt galvas par mīklām un... tiek noturēts klusuma brīdis, par tiem kas vēl joprojām laukumā...

Mīklas ir mīklainas un attēli lielākoties neko nepalīdz.
Pirmā krīt fata morgana, bet pārliecības par atminējumu nav. Ir tikai ragana un cilpa. Nav skaidrs, ko iesākt ar to jātnieku. Tu tuvojies sev - uzpeld versija par vērotavu. Par laimi jauniņie dzīvo netālu no lidostas. Ir apstiprinājums, ka kukurūzas lauki tur ir. Kukulītim ticamākā versija liekas Niedrāja taka..Miskastei toč jābūt blakus kādai mototrasei. Rokam nepareizajā virzienā...un ticam visām savām ģeniālajām versijām. Brēmene, brēmene - neesam tikuši pie īstajām vannas bumbām un punkts mūs dzen izmisumā līdz pat pēdējam brīdim. Protams, tiek noklausītas visas Brēmenes dziesmiņas...bērnība, bērnība! Tiek pētīts Jūrmalas brīvdabas muzejs, Spilves apkārtne… Miljonāru klubs - smagi, ļoti smagi...Pēc vairāku versiju izskanēšanas, top gaisma tuneļa galā - MC (Millionaire Club) benzīntanks Lapmežciemā; loģiski, blakus ir Zivju apstrādes komplekss. Pašnāvības mīkla par pārsteigumu tiek veiksmīgi atšķetināta, atrodot sakarību ar gumijoto izklaižu cienītājiem.
Turpmākās versijas birst kā sēnes pēc lietus, bet saprotam, ka esam iesprūduši ar vairākām mīklām… hintu sadaļu vērt nepavisam negribas, jo atbildes bieži vien iekļauj arī konkrēto ciparu atrašanu, kas mūs nemaz neiepriecina, jo esam gatavi meklēt ilgi. Tādēļ lūdzam micro hintus Piedzīvotājiem un apstiprinājumus mūsu esošajām versijām… un turpinām plēst matus no galvas… minam minam minam…

Nav skaidrs ko solīt jaunajiem rubakiem, kuriem stāstām kā bija līdz šim; kā būs - paši nezinām. Lecam laukumā un slīdam pa laukumu kā sviests. Liekas, ka ātrākais laukums līdz lādei ever. Saprotam, ka jaunajiem rubakiem priekšstats ir radīts nepareizs un ar putām uz lūpām stāstām, ka šoreiz ir tīrā cūcene.

Pie kukulīša pavadām visvairāk laika… brienam apkārt, bakstām visu kas nekust. Satiekam arī Lemurus, kas lemj laimi meklēt augstāk par zemi un Garnadžus. Pievienojamies Lemuru rituālajiem mēģinājumiem tikt pie cipara - skaitām, čamdām, ejam uz apli, tiek izmēģinātas arī UV gaismas… nu ko, līdz secinām, ka svari ir svaru galā… atceramies fizikas likumus par spēka pleciem, sviru un līdzsvaru. Par laimi šis mums bija pēdējais punkts un guvām apstiprinājumu kukulīsa svaram ar pirmo svara minējumu. Pēc tam gan uzzinām, ka citām komandām kukulīša cipars sarēķinājies cits, tā kā paliek jautājums - bija viena pareizā atbilde vai vairākas?

Ieturam sātīgas pusdienas “Osīši” un secinām, ka pabeidzām laukumu tieši laikā, jo sāk gāzt… esam jau veiksmīgi atšķetinājuši lādes koordināšu mīklu un lēnā garā dodamies uz 4 spotiem, kur veikli savācam visus 4 ciparus. Un tad sākās jautrākais. Kur meklēt lādi? Jā, jā...spriežot pēc citu logbook, esam vienīgie Kukulīši, kuri neaizdomājās 4ciparu skaitli ievadīt lādes mīklas atrisinājuma rindiņā… bet gan sākt ģenerēt idejas, kur to lādi pašiem atrast… Rodas 2 idejas - 1) visu četru koordināšu punktu krustpunktā 2) ievadot punktu koordinātes kartē jāzīmē BK logo, un trūkstošajos krustpunktos tad varēs atrast vēl dažus spotus… 2.var. pārāk spridzina smadzenes, tādēļ dodamies uz vienkāršāko versiju - koordināšu krustpunktu, kas ir diezgan loģisks spots - pļaviņa/būvlaukums starp Krasta MC un Dienvidu tiltu. Koordināšu krustpunkts ir precīzi uz lietus/ komunikāciju akas. Lādi akā neatrodam, tādēļ turpinām apgaitu pa pļaviņu, kur izrādās ir vēl kādas 10 akas...vēl kādi 10 vītoli, kur, protams, ir izbradāts… un vēl liela pļaviņa, kur veltīt daudz laika… Kad pārņem izmisums un neesam vairs droši, vai esam pareizajā vietā, ar rūgtumu kaklā veram vaļā hintu… sasodīts, sasodīts, sasodīts...tik vienkārši, kā ievadīt 4 ciparus BK lapā...Ha, toties neesam tie Kukulīši, kuri palaiž garām īsto sms, netērējam laiku apļošanai ar mašīnām un kājām dodamies uz netālu esošo storage. Esam pie nepareizajiem vārtiem un jūtamies kā pensionāru četrotne, kas netiek galā ar šīm nākotnes tehnoloģijām. Pie pareizajiem vārtiem visu neizdarām līdz galam un joprojām netiekam iekšā... Sazvanīt storage info centru neizdodas, tādēļ lemjam patraucēt MZ… un tālāk viss kā futūristiskā trillerī, kur durvis pašas veras vaļā un gaismas ieslēdzas. Paldies BK komandai, finišs izcils!

Un atpakaļceļā uz mašīnām, saprotam, kādēļ pļaviņa un visas kārklu apakšas ir izbradātas… Ar saviem lukturu starmešiem netīšām iztraucējam un pamatīgi samulsinām pārīti bmw, kas pēc piedzīvotā šoka nez vai tika pie plānotā `happy ending` .

Tiekamies Usmā!
22.
Pilnīgi vienalga
13.09. 20:28
23.
Mandarīni
15.09. 21:07
Paldies par lādi, ideāla!
24.
LemuriNepeld
16.09. 20:17
Līdz ar pirmā septembra ausmu Pilota telefonā iekrīt SOS no Melnās Bedres kopā ar Miljonāru kluba un Brēmenes Muzikantu mīklām. Tā nu neplānoti agri sākas cīņa ar astotās sezonas pirmo laukumu. Kad pāris stundas vēlāk mostas Sīkais, pilots ar MB jau paspējuši uzģenerēt veselu kaudzi neauglīgu ideju (pagaidām neauglīgu, tikai pagaidām - kuģītis Brēmene tur jau ir uzpeldējis 😜). Sīkais nekavējoties apmaksā laukumu, un nu jau visi Lemūri pieslēdzas apskatīt, ko labu piedāvā jaunā sezona. O-ou... WTF, viens vienīgs WTF! 🤦‍♀️😝🤷‍♀️
Jāsaka, ka Lemūriem paredzēts visai aktīvs mēneša sākums, līdz ar ko doties laukumā ir plančiks tikai 12/09, bet - kā reiz minēto aktivitāšu dēļ - risināšanai laika nav daudz, praktiski tikai viena diena. Tāpēc, sekojot līdzi ilgstošajām FTF'istu ciešanām un turot īkšķus par izdošanos, šis tas līdz vakaram ir arī izpīpēts.
Kukulīša lokācija krīt pirmā, laipa ir nepārprotama, atrastais proofpic's arī. Little do they know... 😝
Nākamais. It kā Sēra dīķu gredzens tik ļoti der Fata Morganai, jo taču Raganas purvs un tā, bet sēne bildē un vēl tas jātnieks... Kā tos piesaistīt? 🤔 Pēc Sīkā domām, melnais jātnieks ir kaut kāds sēņu vecis, jo ir tak skaidrs, ka gan ēdiens, gan nelaime, gan prieks var būt sekas dažādu sēņu lietošanai 🤭, bet konkrētajai lokācijai ar to sakara nav.
Tuvojies Sev - tā nu sagadijies, ka Pilots ir liels kukurūzas speciālists, attiecīgi zin vaigā tos, kas to audzē visā iespējamajā laukuma areālā. Par to, ka lidlauks it is, nav šaubu - un kukukurūza šogad aug gan pie Rīgas, gan Tukuma ieskrējiena joslām. Kā laukumam atbilstošāks tiek atlikts Tukums ar savām gaismas mūzikām ārpus sētas. Tas vēlāk smagi atspēlēsies, centrējot laukumu un mēģinot saprast tā aprises.
Principā ar to pārliecība beidzas.
Meklējot gaismu tuneļa galā, Pilots iesprauž "karodziņu" netālu no Antiņciema kā potenciālā Pašnāvības Mēģinājuma vietā, jo tur, aiz zabrosa "Gaismas", ceļa galā no zemes moduļa kartes aicinoši māj WW1 (or WW2? 🤔) fortifikāciju atliekas, un betons bildē noteikti ir vecs, kā tas pieminētais ģenerālis...
Tikmēr Stalkeri laukumā ir izsitušies līdz FTF'am (fanfaru skaņas, sajūsmas gaviles, respekts uzvarētājiem 🥳🥳🥳). Kolēģi no MB pēc vēl pārdesmit kopīgi ģenerētām idejām iepauzē un arī Lemūri pievēršas kam laicīgākam - kā, piemēram, brauciens uz Tatriem, komandējums uz Beļģiju, dienišķais darbs, kas nu kuram.
Turpmākajās dienās komunikācija norit Lemūru watsapp čatā. Novadpētnieks apstiprina Kukulīša lokāciju ar alternatīvu proofpic'u un Lemūri vienojas ignorēt sēnes un vnk apmeklēt Sēra dīķus kā visai drošu lokāciju. Bez tam, dzenot pēdas Brēmenes muzikantiem, ir nejauši uzieta Miskaste - Pilots viekārši un brutāli uzbrauc tai virsū ar streetview 😅. Pilota autoritāti kukurūzas jautājumā pārējie neapšauba, un kļūst skaidrs plāns uz 12/09: uzvākt Miskasti, ņemt aiz ausīm Kukulīti, apmeklēt Sēra dīķus un (visādam gadījumam) abus lidlaukus, sākot ar Tukumu. Realitātē gan Tuvojies Sev punkts Lemūru izbrauciena laikā jau ir zudis, to tad nolemts apmeklēt citreiz.
Bet kas ar pārējiem trīs punktiem?!?
Miljonāri Lemūrus ir neticami izbesījuši. Miljons versiju rezumējas ticamākajā. Un tātad - deminutīviņš liek domāt par ko mazu. Mazi un (parasti) apzīmēti kā sarkani ir protoni. Tie arī nekad nesanāk kopā tā vienkāršā iemesla dēļ, ka atgrūžas cits no cita. No protoniem taisa atombumbas, (netīrās bumbas?) un kādai soviet-times (apdzīvotai, tāpēc punkts blakus, mežā? 🤔) sanatorijai gan jau ir pamesta bumbu patvertne. Good point, pie kam tīri teorētiski šāda sanatorija dabā pastāv. Diemžēl, par patvertni ziņu nav.
Ar Brēmeni iet vēl jautrāk. Varianti: pēdējā dziesmiņa = karjeras beigas. Jāpārmeklē šādi tādi aizdomīgi karjeri! Nākamā opcija - viņi visi ir dzīvnieki mājas mīluļu līmenī (nu, ok, ēzeli tur var ievilkt aiz garajām ausīm 😅). Tad kālab, kad pēdējā dziesmiņa nodziedāta, šie netiktu apglabāti attiecīgos kapiņos..? Pie Piņķiem ir oficiālie, bet vēl tak tauta rok Kauguru mežā un, un... Novadpētnieks šeit kā versiju piedāvā arī bijušo Tukuma gaļas kombinātu, kas jau nu ir pavisam melni 🤦‍♀️🤣 Kā labāko tomēr Lemūri atstāj domu, ka pasakas oriģinālā zvēri tak nedzied, bet brēc katrs savā balsī. Nu-ka, un kā to apzīmē? Pareizi, kakofonija! Bet kakas fonā ir pamestās attīrīšanas ietaisēs, un arī dzīvokli blakus tādām nekad neviens nemeklē! 🤣🤣🤣 Un Lemūriem ir pārītis šādu padomā. Šeit minēšanas procesu smagi bremzē tas, ka Lemūri koncentrējas ap Ķemeriem kā potenciālo laukuma centru. Līdz ar to kuģītis Brēmene kā pirmais un, īstenībā, visforšākais un viselementārākais risinājums, tiek atmests ik reizi, kad tas parādās.
Par Pašnāvības Ģenerālmēģinājumu cienīgu ideju nav krietnu laiku. Tik vien, ka diskusiju ar MB rezultātā ir radies iespaids, ka ne ar kādiem ģenerāļiem te sakara nav. Vakarā pirms izbraukšanas Novadpētnieks izvelk priekšplānā Slokas papfabriku, kur reljefa karte it kā izdod cerīgus veidojumus, bet īstas pārliecības par šo tomēr nav.
Tuvojoties noliktajam datumam, top skaidrs, ka Juniors ar Igauni pārņems stafeti Eiropas iepazīšanā, lai dotos uz Porto. Tāpēc laukumu šturmēs svaigi atgriezušies LV Pilots un Sīkais, kā arī Novadpētnieks. Dienu pirms starta dzīve pasviež Lemūriem mazu hintu - ziņas par militāristiem Miljonāru lokācijā, bet pagaidām tie neattop, kā šo izmantot.
Atgulējuši tālos ceļos zaudēto miegu, Lemūri no Rīgas startē tik ap plkst. 11 un salīdzinoši hit'n'run režīmā uzvāc Miskastes punktu, tur pirmoreiz satiekot Snūpijus. Šķiet, viss pa vecam, nekādu pārsteigumu. Laižam tālāk.
Dažās minūtēs, kas vajadzīgas, lai aizbrauktu līdz papīrenei, Lemūriem beidzot perfekti saliekas Pašnāvības mīkla - tā ka ropejumper'i, ko tie vēlāk sastop, vairs nemaz nepārsteidz. Punkts krīt ātri, bet Pilots vēl paspēj pamanīt un nobildēt slaveno kuģīti Rubīns, kas kā klīstošais holandietis spējis maldināt arī dažu labu FTF skrējēju 😉
Lemūri uzsāk mikro flexkursiju pie Kukulīša. Maza pastaiga, un abas dāmas jau rauj uz priekšu Pilotu, kurš sāk stāties pie pirmās (nepareizās) laipas. Pareizā ir gabaliņu tālāk, un jau pēc minūtēm piecām Novadpētnieka gaviles pāršalc purvu un sasauc kopā izklīdušos Lemūrus. Kukulis ir, bet ko tālāk? Lemūri pabrien purvā, nu, tik daudz, lai samērcētu ķepas, pastaigā pa mežu un saprot, ka visam jānotiek uz vietas. Nemana ne atstarotājus (zvaigznes!), ne izmīdījumu. Protams, iesākumam Sīkais jāuzstumj kokā, lai inspicē veco pūču būri. Nope. Ap to laiku, kad Pilots Sīko noceļ atpakaļ uz zemes, Lemūriem pievienojušies arī Gliemeži, kaut kad parādas arī Garnadži. Un tad kā meteors uzmirdz un ar apmierinātām sejām atkal pazūd Snūpiji. Šis izgājiens pulcē sanākušos ļaudis ap kukulīti-sukulīti un rituālās izdarības var sākties 😝 Tiek skaitīti ķēdes posmi, meklētas slēptas zīmes uz tiem un uz kukulīša. Vai kādam ir UV lukturis? Pa ķēdes perimetru izklaudzināta zeme, meklējot ieraktos slēpumus. Katra minūte no svara?! Minūte! Šurp kompasu, tie ir grādi, vektors no priedes caur pareizi noliktu kukulīti atdursies kaut kur tālāk! 🤪 Palēnām pūlī arvien biežāk tiek locīts vārds "svari", līdz kopīgi visi atskārst, ka septembra beigas/oktobris arī norāda uz zodiaku, ne nobirušām lapām, kad atstarotāji labāk redzami. Labi, bet kā nosvērt to sukuli?!? Pasvārstot, ir idejas, bet domas dalās. Sukulis top likts uz ātri savāktas improvizētas sviras, Sīkais (kā vienīgā no dāmām, kas gatava publiski paziņot savu svaru 😅) uzlec otrā galā atsvaram. Tiek iegūts aptuvens svars 3-4 kilogramu robežās, kas arī vienā variantā izrādas derīgs. To apstiprina Gliemeži, kam šis ir pēdējais punkts. Lemūri samierinās ar apziņu, ka vērtība var būt neviennozīmīga un ka šis noskaidrosies tikai tad, kad viss pārējais būs savākts. Jā, kas tiešām nebijis, lots of fun here... 🤪
Lietus aizdzen Lemūrus līdz hesītim. Fiksas pusdienas un go-go-go uz Sēra dīķiem. Labi paēdušais Novadpētnieks, nokļuvis lokācijā, uzreiz pamana pamanāmo un ilgi tīksminās par kolēģu ciešanām, laipni atļaujot tiem arī noķert pārsteigumu. Saprātīgā laikā tas neizdodas, pat konkrētā vietā esot, kamēr Novadpētnieks nenorāda virzienu, līdz ar ko Lemūri atzīst šo ātro atradumu par totālu veiksmi. Tāds cipars vēl nebija redzēts 🥳 Arī dīķi priecē, un īpaši labā omā Lemūri tos pamet ar labi padarīta darba sajūtu, jo viss šodienai paredzētais ir izpildīts.
Seko attīreņu inspekcija Lielupē (bez rezultātirm, protams) un ceļš mājup. Tā laikā Novadpētnieks atminas, ka iepriekšējā vakara tusiņā pie paziņām šie kaut ko minējuši par šaudīšanos netālajā mežā, un tas tak ir turpat Mārupē. Hm, armijnieki, eu, bet varbūt tur ir tie Miljonāri..? 🤔 Šī doma nes konkrētus augļus - dažas stundas vēlāk Novadpētnieks lepni iemet čatā skrīnšotu no "Kreiss" ar 1100 🤬 vīreļiem. Nu i nafig te deminutīviņš, ja runa par smagauto?!? 😝 Iebakstot šo kartē, arī pareizā Brēmene un pareizais lidlauks kļūst pašaprotami minūtes laikā.
Nolemts turpinat 26/09, bet sakrīt tā, ka negaidīti Sīkajam un Pilotam izbrīvējas 16/09. Novadpētnieks gatavs asistēt virtuāli, pārējie Lemūri anyway Portugālē - davai maucam divatā.
Lemūri sāk ar Brēmeni. Sīkais ir gatavs aizšļūkt pa trubu, ko arī izdara, akrobātiski apgriežas pontona galā un atpakaļceļā pamana spožo skrūvi. Bet šeit mazais augums liedz tikt pie vērtības, un Pilots jau aun nost kurpes. Īss bridiens, punkts uzvākts.
Nākamais - Mārupes bāze, kas noskatīta tik no ārpuses līdz šim. Tad nu iespēja izložņāt. Relatīvi ātri Lemuri uziet punktu, sataisa foto un nopriecājas par savu zinātkāri - kaut kā bija iedomāta cita ēka.
Biš šāde, ka joprojām nav sačinīts lidlauka punkts, tomēr Lemūri principiāli dodas uz lokāciju, lai pret uz vietas uzņemto selfiju iemainītu no Centrāles pēdējo vērtību. Nolemts te piebraukt vēlreiz, kad objekts būs atjaunots - nav jau gaisa gabals.
Lādes mīkla vaļā! Ok, Šreienbušas celmus Lemūri pārzina, varēs apskatīt, pārējo būs jārisina pie datora. Ja nu vienīgi Āgenskalnā var iegriezties pa ceļam uz mājām. Tur sen nebaudītie Gabriela kebabi, un kultūras objekts centrā arī ir nepārprotama lokācija (aha, kā tad 😅), pačekosim, vai kaut kas nav dabā. Kebabus baudot, Lemuri Āģīša tirgus teritorijā atrod un ievērtē kultūras siltumnīcu. Inčīgi, tomēr kaut kas tur īsti nav... Mājās abi uzklūp datoriem un, kamēr Pilots veic sintaktisko analīzi, Sīkais jau ticis pie koordām. Jo, apsēžoties mierīgi un paskatoties uzmanīgi uz četrām rindiņām, kļūst acīmredzami, ka nedz celmi, nedz čia diētas te īstenībā ņe pri čom 😅 Nebija viegli, bet nepagāja ne stunda.
Ok, skriešus uz auto - šķiet darba vēl daudz! Novadpētnieks uz astoņiem sola beigt darbu un pievienoties, tā vien būs - uz Lādi. Bez tam, nav jau vēl īsti skaidrs, ko meklēt.
Kā uz pirmo Lemūri aizkuļas uz Katlakalna punktu. Tas ātri ir rokā. Fuuu, tagad viss top skaidrāks.
Nākamā ir Zaķusala. Te pilots atkal dabū pabradāt, jo koordas rāda seklumā kādus 10 m no krasta. Pēc brīža Sīkais paplašina meklējumu areālu un uzvāc plāksnīti metrus 50 tālāk. Hmm. Koordas konvertējot sev saprotamāka formātā, šeit nolažojis earthpoint 🤷‍♀️ Spriežot pēc logiem, arī Čiepām tā gadījies.
Ok, tālāk uz Vagonparku. Kā nav?! Viss tak izbradāts. Otra pusē sētai? A tur vispār drīkst? Davai, mēģinam. Par improvizētajām palešu kāpnēm ātri pāri un punkts rokā.
Beidzamais. Ceļš gar trubām, kapi, mazliet brikšņu, iemīta taciņa - juhū, ir pēdējais punkts! Nu, kas tur ir? Audiofails? 🤔 Interesanti! Bļā, un tas ir viss?! Tas kā jāsaprot?!? Da labi, Lemūri brien ārā uz auto. Pilots pirmais ir atpakaļ uz ceļa, aiz viņa no krūmiem raušas Sīkais, pētot telefonu, kurā iekritusi īsziņa no kkāda Kipras numura. Kaut ko šēro, kaut kāds links? Ha, tiem Āfrikas prinču mantojumu advokātiem gan izdomas nepietrūkst, nosmej Pilots, dzēs tak ārā! Sīkais, turpinot domāt par audiofailu, izklaidīgi aizver sms, neko nedzēšot.
Tālākās stundas paiet ciešanu zīmē 🤯 Lemūrgalvas kūp, smadzenes vārās. Tripodi no War of the Worlds! Nē, līdzīgi ļoti, bet nav tas. Žēl gan, tripods Zaķusalā mums labi derētu. Šazam atveries! Šazams atpazīst, ka kādas turku grupas Raskolar dziesmu. To noklausoties, apskaidrība nenāk. Hm, audiofaila nosaukums? Inčīga skaitļu/burtu kombinācija. Un burti visi sanāk viencipara skaitļi, ja tos pārkonvertē. Vēl pāris idejas tādā pat līmenī 🤦‍♀️😅 Novadpētnieks, jūtot, ka būs sūdi, pieslēdz smago artilēriju - mīklu erudītu datoriķi, kas ir Lemūru kopīgs paziņa un kura kompī simtiem dekoderu visām dzīves situācijām. Da nu nah tās jūsu mīklas, pēc minūtēm 10 ir atbilde, bet es vēl paprovēšu kā savādāk apstrādāt. Cool.
Long story short, pēc 1 h tiek lemts pavaicāt kādu hintiņu MB, kas teicās paši tādu saņēmuši. MB arī neatsaka, tā teikt, padod pa ķēdīti tālāk maģisko teikumu - "atbilde ir tā, kurš reģistrē komandas, telefonā". Paldies, mīļie MB! Kas reģistrē komandas - Centrāle tak! Hm, būs sludinājums atkal? Google neko neizmet. Meklēsim rokas režīmā. Drīz vien Voleros, kur neviens nemeklē neko īrēt, tiek uziets ļoti jau aizdomīgs sludinājums par dzīvokļa pārdošanu, pie kam ar tik tizlu tekstu, ka nešķiet, ka kāds tādu varētu nopietni publicēt. Ir bildes, ar īsta grausta pazīmēm!!! Diemžēl kontakttālrunis neatbilst Centrāles telefonam. Bet moš braucam uz turieni..? 🤔 Mjā, varēja sanākt smieklīgi 😅
Mazliet paspēlējušies ar Centrāles numura cipariem, Lemūri jau ir tādā besī, ka nolemj vaicāt pašai Centrālei. Un tad ir tas facepalm moments, ka komandu taču reģistrē viens no tās dalībniekiem!!! 🤦‍♀️🤦‍♀️🤦‍♀️ Eh, ja vēl MB rubakam nesamežgītos mēle un vārds "komanda" būtu izskanējis vienskaitlī... Bet, jā - ideja ir labu labā, un gan jau strādātu pāris gadus atpakaļ. Tomēr pēc pēdējā gadā piedzīvotā digitālkrāpnieku buma, par kuru brīdina teju no katra gludekļa, no ofšorvalsts numura sūtītai sms pievienotu saiti atvērs vienīgi Čaks Noriss vai nu, vēl pāris trako. Lemūri nav ne viens, ne otrs. Bet, ko tur vairs, go-go-go! Par laimi, liktenīgā sms vēl ir telefonā, Sīkais visu sainstalē un Pilots jau spiež gāzi grīdā - uz Krasta ielu! No otras puses traucas tikko maiņu beigušais Novadpētnieks.
Nezin kā citiem, bet Lemūriem ceļojums pa Selfstoridžu likās kā kāda vecā labā datorspēle - ar vārtu atvēršanu, trepītēm, gaismas pakāpenisku iedegšanos, baltzaļajiem koridoriem... Lemūri jau tā ir mutēm vaļā, tāpēc, atverot vajadzīgo boksu, tie gandrīz izmežgī žokļus. Šis ir THE BEST, Centrāle, jūs vienkārši spridzinat! 🔥🔥🔥
Tā kā neviens uz astes nemin, Lemūri nesteidzīgi izbauda seifa atvēršanu. Oho, iekšā dārgumu dārgumi! Galvenais, aiz sajūsmas neaizmirst ielogoties reāli un virtuāli! Izlēmuši, ka kriminālākus elementus par viņiem rubā grūti būs atrast 😅, Lemūri iemaina līdzpaņemto suvenīršmidziņu Outlaw TatraTea pret paciņu ar cepkām. Ne īpaši līdzvērtīga apmaiņa, bet - paciņa taču bija domāta kriminālajiem elementiem 😈 Tosts "Nepeld!" tiek uzsaukts, izmantojot līdzpaņemto blašķīti, seko fināla foto- un video-sesija. Visu akurāti aizslēgt un aizvērt... Naksnīgais gaiss atvēsina sakarsušās smadzenes un tumsā atskan domīga Sīkā balss - eu, moš vajag mūsu datorspečukam uzsist, lai beidz krāmēties ap to audio..? 🤣🤣🤣
Vislielākais lemūrpaldies BK par šo rubu! Pēc Lādes vecajā auto mums šķita, ka max krutuma griesti ir sasniegti - bet nekā! Bija patiess prieks to izbaudīt 🤍🖤🤍
Tiekamies S08E02! 😘
25.
Čiepiņas🤍
16.09. 21:33
Neticami, ka ir pagājuši 3 mēneši kopš Latgales jūras. Pa vasaru ir kārtīgi slinkots – nav apmeklēti jokaini nostūri vai vecās labās armijas bāzes. Tomēr kā kartīgas skolnieces 31. augustā plkst. 22.30 tiekamies, lai pirmo septembri iesāktu tumšā piedzīvojumā.

Šoreiz par sākuma vietu izvēlamies vienas Čiepas mājas Pārdaugavā. It kā, jā, patālu no laukuma, bet, nu, redzēs kā vispār ies pēc brīvdienām, jūtamies pietiekami atsābušas un atpūtušās.

00:00 Mīklas vaļā!
00:30 ???
1:00 ???
2:00 ???

Izskatās, ka Centrāle pa vasaru nav atpūtusies, bet čakli strādājusi pie mīklu noslīpēšanas jaunā līmenī.

Īsti neatceros, kura mīkla bišķiņ pavēlās uz sāniem pirmā, bet laukumā dodamies ap plkst. 4.00 ar relatīvi stabilām idejām par “Tu tuvojies sev” un “Fata Morgana”, un ar diviem iespējamiem variantiem gan “Kukulītim”, gan “Miskastei mūsu iekšās”. Un piemetam klāt vēl Spuņciema pamesto skolu kā labu objektu, kas varētu derēt jebkuram punktam. :D

TU TUVOJIES SEV - 1

Tuvojoties lidlauka vērošanas laukumam, ar prieku redzam tuvumā esošos kukurūzas laukus. TAD JAU BŪS ĪSTĀ VIETA.

Piebraucam pie vērotavas pašā lidlauka galā, un sākam meklēt to kaut ko, nezin ko. Atrodam aizdomīgo miskasti. Jeej. Bet kur atzīme? Miskasti nepārcilājam, neliekas, ka tas būs īstais uzdevums.

Apstaigājam tuvējo pļavu un mēģinam paturēt prātā, ka “vienkārši jābūt”, un viss atnāks.

Pēc kāda mirklīša redzam, ka tuvojas mašīna un arī iegriež lidlauka vērotavā. No auto dzirdama skaļa mūzika jau pa gabalu, un vienai Čiepai tas kaut kā šķiet aizdomīgi. Otra Čiepa droša, ka tā ir cita komanda, jo kurš gan vēl ap pieciem rītā trešdienā būtu te lidlauka galā.

No mašīnas izkāpj divi čali, pieturoties pie Kapteiņa Morgana, kas nepalīdz noturēt taisnu iešanas trajektoriju.

Vienai Čiepai jau sarkanie karodziņi un “Danger! Danger!” zīmes lido pa gaisu, kamēr otra domā, ka tā ir piedūrīga 7nieka komanda. :D

Puiši piedāvā mums uzjaukt kokteilīšus un līkločiem tuvojas.

Otra čiepa arī saprot, ka, ok, laikam nebūs 7nieks, un lecam mašīnā, lai laistu prom. Drošība pirmajā vietā tomēr.

Izbraucam turpat uz lielā ceļā un plānojam, kur tad doties tālāk. Kamēr plānojam un plānojam, jautrā kompānija pamet lidlauka vērošanas vietu, un mēs lemjam iet meklējumos otro reizi.

Īsumā – neveiksmīgi. :D

FTF NAKTS REZUMĒ

Kopumā tālāk visa pārējā FTF nakts arī ir neveiksmīga. :D Dodamies ekskursijā uz Spuņciema skolu un Kūdras bijušo strādnieku ciematu. Saņemam ziņu no sadraudzības komandas, ka noskatītā Kaņiera taka nav īstā, to tad vispār atmetam no plāna. Saņemam ziņu arī, ka Fatā Morganā neiespējami kaut ko atrast. Miegs jau arī sit pa acīm.

Saprotam, ka sakāve vien ir, un laižam uz mājām pārgrupēties. Atpakaļceļā viena čiepa ir tik samiegojusies, ka aizmieg teikumā laikā, kamēr Čiepa-šoferis kaut ko stāsta. :D Divu cilvēku komandā ne-šoferu gulēšana nav pieņemama, bet šoreiz miegs ir tik stiprs, ka vienkārši gāž no kājām.

DUBLIS NR. 2

Nu vajag paņemt to 7nieku! Mums uzlikts termiņš personīgo plānu dēļ – 7nieks jāpaņem tuvākajā nedēļā vai tad tikai oktobrī. Gaidīt negribas, sabrīvējam dienas kā varam un impromtu laižam meklējumos 13. septembra pirmdienas pēcpusdienā.

Pa šo laiku, protams, ir atrauti vaļā hinti visām mīklām un kaut kāda skaidrība ir ieviesusies. Ne pilnīga :D, bet kaut kāda.

MILJONĀRU KLUBS

Ar hintu veikli sazīmējam Kreisu un armijas bāzi aiz tā. Mūsu kopizpētes dokumentā viena čiepa komentē šo punktu: “Jau baidos. :D Bilde no Mārupes bunkura [..]”. Spoku rakstā, no kura ņemta bilde, esot bijis komentārs, ka piķa melns un dažās vietās reāli bail. Lieliski. Ja mēs baidāmies vietās, kur citi nebaidās, ko mēs darīsim vietā, kur baidās arī citi? :D

Par laimi pie šī punkta piebraucam vēl labā gaismā. Veiksmīgi sākam izpēti ar īsto bunkuru un trepes ar pareizo grafiti arī ātri sazīmējam. Tālak atzīmi atrast viens un divi. Nu galīgi nebija tik baisi kā reklāmā.

Ejot ārā viena čiepa saka otrai: “Nu, jā, kad bļembuks atrasts, tad jau uzreiz tā drošāk un vispār nav baisi vairs bunkurāĀAĀA!”. Otra čiepa tikmēr ir uzkāpusi uz drāts gala, kas sakustas kaut kur tālāk telpā, čiepa palecas un arī otra čiepa palecas. :D

Ar mums ir jautri tumšās vietās. Ja liekas, ka Tev nav bail, ar mums kopā būs. :D

VARKAĻU KANĀLS

Šo vietu kā ponteciālu viena čiepa bija jau ielikusi kopizpētes dokumentā. Ideju nostiprinājām, kad otra čiepa svētdien, braucot mājās no kartupeļu talkas pāri Varkaļu kanālam, uzmet aci slūžām un ierauga konstrukciju, kas attēlā.

Pie Varkaļu kanāla atrodam slūžas un aizdomīgos kambarus. Arī to sleju, kas visvairāk izskatās pēc miskastes. Līst iekšā ir bažas jeb precīzāk iekšā iekļūt viens pīpis, bet kā tikt ārā? Mūžīgais jautājums. Mums tiešām ir nopietni jāapsver teleskoposko trepju līdzņemšana kā daļa no 7nieka ekipējuma.

Safilmējam visu ko varam, pavadām tur vismaz stundu, ja ne ilgāk, bet nesekmīgi. Otru pusi esam jau uzreiz norakstījušas, ka nebūs īstā, jo vienai čiepai tie īsti neizskatās pēc kvadrātiem un otrai liekas parāk “dziļi”. Lemjam atgriezties atpakaļceļā, kad būs jau tumšs, jo tumsā vienmēr veicas labāk. :D Jociņš.

SLOKAS PAPĪRFABRIKA

Viss ar hintu. Ai, nu neko darīt. Šo mīklu gan novērtējam kā labu esam, jo varētu atrast arī bez lielā H. Vismaz tagad izlasot, rodas skaidrība un lietas savelkas kopā (atšķirībā no MISKASTES mīklas, kas vēl aizvien tāda “shady”).

Īsas atmiņas par Daugavpils miskastes tuneli konstrukcijas līdzības dēļ (Daugavpilī mums gāja fantastiski jautri :D. Skat. rindkopu iepriekš, ka ar mums tumsā visiem būs baisi, jo tie spiedzieni… :D ), un bļembuks rokā.

FATA MORGANA

Ar hintiņu, bet šim vieta bija jau noskatīta. Hintiņš noteikti palīdzēja sazīmēt atzīmi daudz skaidrāk līdz ar to walk&grab. Uzņemti vairāki skaisti dabas foto, kas jātur noslēpumā līdz novembrim.

KO TĀLĀK?

Mūsu idejas ir nedaudz izsīkušas. Jau iepriekš saņēmām hintu no Stalkeriem, ka Brēmene ir Voleros. Tagad tikai jāatrod, kur tieši.

Savelkas kopā tas iepriekšējais VVD kuģis “Brēmene” ar “Mari” un sākam skenēt Volerus. Sēžam auto turpat stāvvietā pie FATAS MORGANAS līdz satumst. Meklējumi beidzas veiksmīgi, atzīmējam kartē potenciālo vietu. Woo-hoo! Vēl tikai tas KUKULĪTIS, kuram arī esm veltījušas mašīnas stundas pie FATAS MORGANAS, bet kaut kā rokās nedodas.

Lemjam braukt caur Varkaļiem (jēej.) uz Voleriem.

VARKAĻI - 2

Tumsā noteikti ir labāk. :D Jociņš. Mums nepatīk tumsā, bet tumsā ir vairāk 7nieka noskaņa, kas atkal ir forši. Komplicētas sajūtas. :D

Paņemam vēl hintus no sadraudzības komandas par to, kur varētu būt bļembuks. Esot uzpūsts. Liels. OK, nu tad iefilmējot vajadzētu pamanīt.

KO TIK MĒS NESAFILMĒJĀM. Safilmējām tik čakli, ka pietrūka vietas telefonā ABĀM čiepām. :D Un, nē, tā arī ne reizi neiekāpām dziļumā, jo KĀ TIKT ĀRĀ? Vajag kaut kādu urbāno objektu alpīnisma apmācību vai varbūt sākt vismaz trenēties pievilkties...Vai varbūt jāsāk ar atspiešanos. Vai jāņem līdzi tās trepes, kuru vēl nav :D.

Īsumā – vismaz divas stundas Varkaļos tumsā un vējā. Bez rezultātiem. Tikām pat līdz tam momentam, kad saskārās mūsu atšķirīgie veidi, ka risināt situācijas. Viena čiepa ir spējīga uz monotonu, atkārtotu darbību ar ideju, ka tā nesīs beigās rezultātu, otra čiepa savukārt – cenšas visu optimizēt. Ir patīkami sevi pazīt gan. Plusi un mīnusi katrai stratēģijai. Lemjam apvienot – iziet vēlreiz cauri visiem kambariem no cita lenķa un, ja tad nav, tad atvērt atkārtoti komunikācijas kanālu ar ārējiem spēkiem.

Lieki pieminēt, ka pat neesam paskatījušās vairs virsū pusei, kur ir atzīme. :D

Bišķi izbesītas un nosalušas, paceļam balto karodziņu Centrālei. Kamēr gaidām atbildi, vēl uzspējam pačatot ar Stalkeriem par Varkaļu tēmu.

Centrāle šoreiz ne tikai norāda virzienu, kur atrast ēdienu, bet uzklāj visu galdu. Gan jau (?!!) pašas būtu kaut kā izmocījušās, ja zinātu vismaz kurā vietā jāmokās :D, bet zināms atvieglojums, ka nebūs vairs jārokas pa Varkaļu miskasti.

VOLERI

Tāda sakāves sajūta pēc Varkaļiem jau ir, centīsimies dziedēt ar BRĒMENES punktu. Ir jau paklīdušas baumas, ka ar sausām kājām cauri netikt. Braucot uz Voleriem spriežam, ko sagaidām kā ideālo variantu.

Viena Čiepa saka, ka būtu izcili, ja aizbraucam, uzreiz saprotam, ka punkts ir īstais un segums zem ūdens ir foršs (respektīvi smiltiņas, nevis necaurspīdīgas dūņas).

Un tā arī ir. Piebraucot pie punkta, skaidrs, ka īstais. Palienam zem laipas un ieraugām bildes situāciju.

Šoreiz Čiepa-peldētāja ir nosalusi un negrib riskēt ar slapināšanos aukstā ūdenī. Čiepa-līdzpeldētāja savukārt ir apņēmīgā noskaņojumā un arī saslimšanas risks (JA NU!) nav tik liels kā otrai Čiepai.

Un notiek brīnums – ūdenī kāpj Čiepa-līdzpeldētāja un krastā ar dvieli gaida Čiepa-peldētāja. Brīnums ir arī tajā, ka Čiepa-līdzpeldētāja parasti ir visam gatava (somiņā ir viss iespējamais sākot ar salvetēm un beidzot ar dakšiņu), bet šoreiz otrādāk, vairāk gatava ir Čiepa-peldētāja.

Tā spokainā čīkstēšana ir baisākais šajā punktā. Un varbūt arī mazo zivtiņu bari. Ja nu tie uzbrūk un sāk grauzt kājas? :O

Čiepa-līdzpeldētāja jau iebridusi līdz viduklim un nav. Bet kaut kā skats sānis un aizdomīgā skrūvīte piesaista uzmanību.

Vienīgi uz tās nav nekas jēdzīgs rakstīts.

SFC 8-8?

WTF 0-0?

Bridiens iekšā–ārā, jāuztaisa foto, lai var papētīt. Ejot no pareizās puses Čiepa ierauga metāla ķēdīti un viss skaidrs.

Bridiens ārā, lai noliktu telefonu. :D

Bridiens atpakaļ paņemt skaitli. DONE.

Jāsaka, ka ūdens bija perfektajā temperatūrā – patīkami vēss, bet ne stindzinoši auksts. Un patīkama nostaļģiska atsauce uz mūsu pirmajiem laukumiem, kad bikses bija jāvelk nost vēl oktobrī un arī novembrī.

Pēc Voleriem gan laižam uz mājām. 5–6/7. Paliek tikai KUKULĪTIS un TU TUVOJIES SEV, bet kad ejam laukumu, TU TUVOJIES SEV ir nočiepts, tā ziņo Centrāle. Vēl gan neesam pajautājušas vertību Centrālei, jo, ja nu uzspējam tomēr pašas paņemt. Par šo punktu gan šobrīd ir Ventspils laukuma “Pirmais un vienīgais” sajūta, ka apņēmības pilnas meklēsim līdz izmisumam un tāpat prasīsim hintu. :D Bet, nu... gribas vismaz iespēju pašām atrast. :)

VĒL VAR PASPĒT

Šis nav jauns punkts, šis ir mūsu 7nieks. Vēl var paspēt. :D Pēc puspaņemtā 7nieka pirmdien, lemjam saņemties ceturtdien izbraukt atlikušo laukumu. Viena Čiepa pilnīgi atslābusi – ko tur, pāris stundas, paņemsim LĀDĪTI un done! Nu, tā gluži nebija :D.

KUKULĪTIS

Sākam ar to, ka ievācam maksimāli daudz hintus par KUKULĪTI. Mūsu ideja par asariem kā kukulīšiem tiek noraidīta, jāmeklē svari. Der arī horoskops, varot atrast internetā skaitli. Ļoti īsa izpēte tīmekļa plašumos, un diezgan ātri saprotam, ka nav tāda konkrēta skaitļa.. Ir 23. septembris, 24. oktobris, 7 – kā kaut kāds svaru numeroloģijas skaitlis… Kurš tad būs īstais?

Beigu beigās liekam uz to bēdīgo 7, atprasāmies palīdzības komandai, kas saka, ka noup, nebūs.

Notiek īsa saruna, un viena čiepa iemet čatiņā īsto skaitli. Oki. Kukulītis DONE.

P.S. Zaļajā kāpā vispār nemaz nepaviesojāmies.

TU TUVOJIES SEV – 2

Ziņa Centrālei, un skaitlis rokā. Nu, bišķiņ uz haļavu mums šis laukums, bet nu labi. :D Var arī tā.

Nepaguvām pat pārmocīt jēgu ar TU TUVOJIES SEV, bet šoreiz tas uz to, ka punkts “čušss!” izkūpējis gaisā. Ja nav ko meklēt, tad jau nav jēga vēlreiz braukt.

LĀDE

Ak, tā mīkla. Āgenskalns, Čiekurkalns, Dreiliņi, Acone. ??? Baigi daudz visa kā. Un vēl jāmeklē kaut kāds celms Čierī. Nu, kaut kas neiet kopā, bet kas tieši?

Tā kā mēs šoreiz 7niekā ar taimeri (viena Čiepa nākamajā dienā plkst. 6.00 laiž uz Eiropu), nav laika baigi marinēt mīklu. Diezgan ātri padodamies hinta pogai (tikpat labi tā varētu būt sarkanā krāsā ar lielu uzrakstu “noteikti neaiztikt!”), pirms tam vēl noskaidrojot info par koferi Daugavā, kas tiešām ir īsta lieta.

Pirmo hinta rindiņu brutāli ignorējam (jeb par to nedaudz vēlāk).

Sazīmējām vietas pēc apraksta un dodamies uz tuvāko – Katlakalnu.

KATLAKALNS

Atrodam kapus, atrodam mežu, atrodam zirgus, atrodam takas. Daudz taku. Lielas, mazas, vidējas. Stundas pastaiga pa Katlakalna mežiņu svaigam gaisam līdz mums atkal jāsēžas auto un sastrēgumstundā jāieved autiņš remontā uz īsu apskati.

Tā arī bešā un diezgan čābīgā omā dodamies prom no Katlakalna.

REMONTS

Remonts ne tikai mašīnai, bet arī mūsu komunikācijai.

Pa ceļam uz remontu (pretējā pusē Rīgas pusē) tikai tagad viena Čiepa sāk vilkt kopā, ka LĀDES mīklā baigi atkārtojas tie burti un kas ar tām koordinātēm, un alfabētu…. paga, tur taču sanāk koordinātes!
Uz ko otra Čiepa atbild: “Nu, jā, ideja bija jau pašā sākumā, bet “Č” ir ceturtais burts, un tas neder Latvijai...”

Tikmēr otra čiepa jau skaita uz pirkstiem: “ A, Ā, B, C, Č.. “Č” ir piektais!, “D” ir sestais! 56.!

Mīļie draugi, nu, mācieties komandas darbu – vienmēr VISS ir jāizrunā! Attiecībās, darbā, pat strīdā un NOTEIKTI 7niekā. Neviena ideja nav pārāk stulba, lai netiktu apsvērta. !!! Izlasi vēlreiz, šis ir svarīgi. Var noderēt. :D

Fantastiski, bet alfabēta burtu skaitīšanas darbs tiek uzticēts Čiepai-nematemātiķei. Kopumā viss gludi, pirmos burtus pārveidojam par skaitļiem. Un “O” loģiski ir 23.

ZAĶUSALA

Otrais mēģinājums LĀDEI. Sākam ar Zaķeni. Tas vispār tāds mājas pagalma rajons. Kādu laiku šeit vasarās nākts peldēt līdz Zaķusalas bišķi aizdomīgie iemītnieki aizbaidīja no vietas ar savu īpatnējo klātbūtni (pēc sulīgā stāsta prasīt Čiepām personīgi).

Koordinātes rāda kaut kur Daugavā. Nu, ne pārāk tālu no krasta, bet arī ne pietiekami tuvu. Ne jau, ka ir nokritis koks kaut kur horizontāli ūdenī un būs pa to jārapo iekšā ūdenī… Čiepas šodien nav īsti “darīsim visu, kas jādara!” noskaņojumā.

Koordinātu spotā neko neatrodam, pamēģināsim to, kas hintā – Zaķusalas pašu dienvidu galu. Kaut kā, kaut kā un atrodam atzīmi. Beidzot.

KOORDINĀTES

Kaut kas nav ar koordinātēm. Nerāda Katlakalna mežā, bet pie Dienvidu tilta apļiem otrā Daugavas pusē.

Hmm… Pārskaitam burtus.

Burtu skaitīšanai pieslēdzas arī Čiepa-matemātiķe un atklāj kļūdu. “O” ir 22!

Čiepa-nematemātiķe, protams, nav tik pārliecināta par savām matemātikas spējām, bet tomēr līdz 23 jau vajadzētu varēt aizskaitīt. Un kā var pārskaitīt vairākas reizes un vēl aizvien kļūdīties??

Notiek sevis apšaubīšana augstākajā līmenī.

Skaitām kopā Čiepas-matemātiķes telefonā un tiešām “O” ir 22.

Vienīgi… tas neko daudz nemaina tajā, ka koordinātu punktiņš vēl aizvien nav Katlakalnā.

Kaunīgi jautājam sadraudzības komandai, vai tiešām visas koordinātes ir pareizas?

Atbilde ir jā.

Hmm…

Čiepa-nematemātiķe vēlrei pārskaita alfabēta burtus savā telefonā. “O” atkal ir 23.

:D

Nu kaaa??

Salīdzinām alfabētus, un jociņš! Čiepas-matemātiķes internetā atrastajā alfabētā trūkst “Ģ” burta. :D Lieliski.
Tātad “O” tomēr ir 23.

Kopumā jau, jā, viss forši, ka “O” tomēr ir 23, bet ko ar to iesākt, ja vieta ir nepareizā?

Viena Čiepa ievēro, ka kļūda ir pirmajā koordināšu daļā, kas sākas ar 56, jo punkts, ko mums rāda ir taisnā līnijā virs Katlakalna.

Šo informāciju izmanto otra Čiepa un sāk samazināt 23 skaitli koordinātēs līdz nobīda punktiņu līdz Katlakalna mežam, un skaitļa 23 vietā ir 00.

Pirmā Čiepa vēl notestē, ka der koordinātes, ja ieliek tikai vienu 0 divu vietā, un voilā! Mums beidzot ir īstās koordinātes, un pie reizes atkožam, ka “O” mīklā bija nulle.

Nu, viltīgi, viltīgi.

KATLAKALNS – 2

Pēc pareizām koordinātēm tas ir hit&grab.

IRBES KAPI

Skat. iepriekš.

VAGONU PARKS

Ah, atmiņas... Pirms vagonu parka apmeklējuma tiek izvilkts vecais Instagrams un izpētītas visas vecās bildītes no 2. sezonas 7nieka.

Slīkstam nostaļģijā, kā Rīgas 7niekus ar ričukiem ņēmām. (Vispār šo LĀDI arī varējām ņemt ar ričukiem, bet bišķi pa vēlu nāca apskaidrība)

Arī šeit pēc koordinātēm atrodam atzīmi viens un divi.

LĀDES MĪKLAS OTRĀ DAĻA

Kas ir tas par troksni??

Stranger things?

Datorspēles?

Kara taures?

LĀDES mazo kodiņu ievadām jau ejot pa taciņu atpakaļ uz auto, kas noparkots, iespējams, atļautā vietā pirms dzelzceļa.

Protams, ka vienai Čiepai telefonā iekrīt spamīgais SMS, bet tas ir tai Čiepa, kura neievada LĀDE paroli un attiecīgi sakarība ir vēl nenosakāmāka.

Pavadām stundu mašīnā, klausoties tajā taurē. :D

Un citos trokšņos, kā arī datorspēļu mūzikas celiņos.

Shazam pat atrod šo skaņu “dziesmā”.

Bet īsti nav nekāda virziena.

Pienāk tas brīdis, kad Čiepai-ceļotājai jau sāk uzdot nervi, rītdien agri jāceļas un vēl jāuzspēj šovakar tik daudz sadarīt.

Kārtējo reizi :D kaunpilni jautājam Stalkeriem, ko viņi iesāka ar to s*** skaņu.

“SMS saņēmāt?”

Čiepa atzīstas: “Nu jā, man atnāca kaut kāda spama īsziņa…”

Bet kā var iedomāties, ka man ir jābrīdina komandas biedrene par visu spamu, ko saņemu… Nu nevar. :D

Patiesībā var. :D Jaunā atziņa – viss (VISS!) kas notiek 7nieka ietvaros vairs nav tikai katra paša darīšana, bet visas komandas darīšana. Tavas domas nav vairs Tavas domas, tās ir komandas domas. Viens par visiem, visi par vienu un tā tik uz priekšu.

Pēc SMS apskaidrības lejupielādējam lietotni, pačīkstam, ka atkal kaut kur jāreģistrējas, papētām, kas tur iekšā, gandrīz nomainām Storage Unit atbildīgo personu.. :D Bet nu beigās izlemjam tomēr doties uz Krasta ielu. Vienu brīdi gan pavīdēja jau ideja, ka LĀDE varbūt ir virtuāla…

LĀDE

Turpinām savu klupšanu uz priekšu ar to, ka kādas 5 minūtes stāvam pie nepareizajām durvīm, mainot uzstādījumus telefonā, jo tās durvis kā neveras tā neveras vaļā.

Vienīgais, ko varu teikt, nu, neprecīzi uzstādītas norādes.

Beidzot ir īstie vārti, čop, čop, tālāk jau skaidrs kā lietot šo iestādi. Vismaz vēl protam apgūt jaunas tehnoloģijas. Pfū.

Ahh… Mantu glabātuve kā filmās.. Episki.

Atrodam īsto kambari, seifu un visus raganu dārgumus, tai skaitā arī manuālo logbooku.

Brīdi pasēžam pie seifa, izpētot tā saturu un baudot mierpilno atrašanās vietu.

***
Tagad attiecīgi graužu LĀDES končas un rakstu to, ko piedzīvojām. Pilns aplis. Tik daudzveidīgs posms, tik dažādas vietas. Tagad vienīgi domājam, kas vēl ir jāiekļauj 7nieka ekipējumā bez gumijas zābakiem, selfijstika, sistēmas, šņorēm un luktura. Svari? Trepes noteikti. Nazis? Lupa? Metāla detektors? Izdzīvošanas komplekts? Bērnu grāmatas? Termometrs?

Ir skaidrs, ka nekas nav skaidrs.

Bet mēs būsim ierindā oktobrī, lai turpinātu piedzīvot.

Un paldies, BK, par dāsno LĀDI un radošo izdomu! Domājam, ka rubaki jūtas lutināti. 🤍 Ar jums nekad nav garlaicīgi.
26.
Garnadži
18.09. 14:52
27.
Ofisa planktoni
18.09. 15:15
28.
4x4
18.09. 17:13
29.
Tehno Bunkurs
18.09. 20:01
30.
HCP
18.09. 20:08
31.
vienalga
18.09. 20:16
Komanda Vienalga atgriežas 7niekā pēc 1sezonas atpūtas. Vajadzēja.

Jaunā sezona tiek sagaidīta ar lielāku prieku un azartu. Gribam, kā teiktu pēc visām labākajām 7nieka etiķetes normām, rubīt.
Tiek sagaidīts 1.septembra rīts. Nu kādam tas ir 5.ar kaut ko no rīta, kādam 6.30 no rīta, kādam vēl vēlāk. Tiek atvērtas mīklas un uz pirmo acu uzmetienu tiek saprasts, ka to atpūtu var turpināt tālāk. Pēc pāris rīta kafijām, liekas ka tomēr ir ceļams posms.
Dienu iepriekš, džekāns kurš ir nācis no tā rajona saka, ka vajag FTFā mauk. Viena smadzeņu puslode saka "DAVAJ, MAUCAM", otra saka "LIECIES MIERĀ, IR DAUDZ DIENAS MĒNESĪ KAD AIZBRAUKT". Tas, ka nācis no rajona, nenozīmē ka zini visu. Lai gan teksts - "Nezinu, kas Ķemeros mani spētu pārsteigt" liek noprast, ka zina katru nostūri. Jebkurā gadījumā tiek norunāts, ka tiks braukts 10.septembrī.
Tātad - 10 dienas, lai izpildītu mājasdarbu un bez stresa izietu posmu.
Maz viņi zināja, ka būs iepisiens pēc iepisiena un brauks 3 dienas, nevis 1.
Iepisiens #1 - mīklas.
Šķetinot mīklas zem aliņiem (kādam aliņš, kādam kas cits vai nekas), kas tiek sūknēti pēc darba dienas, nu momentā krīt uzreiz 3 mīklas. Lieki piebilst, ka pareizaa bija tikai viena no tām. Pāris dienu laikā, komandas čatā rodās variki arī pa citiem punktiem, bet nu tādi - 50/50. Iekšēji norunājām, ka dienu pirms braukšanas laukumā šaujam vaļā hintus mīklām, jo nu, viss nav atrasts un ir stulbi braukt bez visiem puktiem. Joka pēc tiek pašauta 10000% zināmā mīkla, jeb "Miskaste mūsu iekšās".
DIENA PIRMS BRAUKŠANAS.
Šaujam vaļā hintus. 1 no 3 atrastajiem ir pilnīgi auzās. "Tu tuvojies sev" no Smārdes kukurūzu laukiem un Smārdes kroga kļūst par RIX lidmašīnu vērotavu.
Brēmene līdz pēdējam ir pilnīgā dirsā un neviens nesaprot kas ir kas. Bet tā vispār, it kā ir visi punkti. Atliek tikai braukt.
BRAUKŠANAS DIENA.
Pirmais punkts kas tiek ņemts ir Brēmene. Braucot ir totālas šaubas, ka tas varētu būt Voleros. Piebraucot šaubas pazūd. Tiek apstaigāts, sagaidīti atlikušie komandas pārstāvji un tiek meklēts. Viens metās apenēs un aidā iekšā ūdenī. Punkts krīt salīdzinoši ātri.
Nākamo ņemam Mārupes armijas bāzi. Savā ziņā hit`n`run.
Raujam uz RIX zemāko lidmašīnu vērotavu. Jo tuvākā. Un hujakš, uz haļavu tiek atrasti vajadzīgie kukurūzu lauki. Nu neko, metamies nost un meklējam. Vieni kukurūzu laukā, otri uz leju no skrejceļa iet un meklē mistiskos torņa balstus. Nav nekā. Tiek veikta kustība tuvāk skrejceļam. Viena no daiļā dzimuma pārstāvēm ierauga to ko vajag. Pieskrien. Apstaigā. Nav nekā. Džekāns pamana uzgriezni. Pienāk. Mēģina atskrūvēt. Padodas. Staigā tālāk un meklē huj zin ko. Visi meklē huj zin ko. Tas kas mēģināna atskrūvēt, kko pavazājas apkārt un nepazūd doma, ka kkas nav tīrs ar to sūdaino uzgriezni. Atkal mēģina atskrūvēt, tad pačeko tuvāk un beigās ir skaļš BĻEĢ. Punkts ir atrasts. Un šis punkts pārsteidza visus. Jo uzgriezni negaidīja neviens.
Tālāk ņemam Varkaļu kanāla slūžas. Nedaudz kko iestraglojam, bet atrodam. Raujam uz Slokas papīrfabriku.
Piebraucam pie paša punkta. Viena no komandas daiļā dzimuma pārstāvēm izsaka bēdu, ka nevar atrast fiziski punktus (lai gan teorētiski, mīklu līmēnī, atrod visus kuriem pieskaras). Tunelī tiek ielaista kā pirmā un kā nu ne, uzpūstajam punktam aiziet garām kā McGregors ieiet ringā. Nu neredz cilvēks. Labā ziņa, pārējie punktu ierauga.
Raujam uz zaļās kāpas taku.
Ejam, ejam, ejam un atkal faking ejam. Laipa ir. 100m uz rietumiem laipas ir. Ķēdē piesiets akmenis ir. Ko vēl vairāk vajag.
Un te nu ir iepisiens #2.
Akmenis ar BK logo ir, bet skaitlis nav. Un tad nu 2h-2h30min tiek papistas staigājot apkārt, kāpjot kokos līdz putnu būrim un visur citu meklējot NEKO! Nekas nelīmējas kopā. Neko nesanāk atrast. Un tad seko zvans Zvīdriņam. Miegaina balss paceļ un pasaka to, ka jānosver akmens.
OK! Pirmās emocijas ir totāls WTF. Bet nu labi, ja jāsver, tad jāsver.
Viens nosver un saka - nu 12-15kg.
Otrs nosver - nu biš vairāk.
Kāds piedāvā suni nosvērt un tad uz čuju salīdzināt ar akmeni. Viens saka, ka akmens ir 3 suņi.
Atpakaļ ceļā tiek apspriests, ka šis ir vnk totāla vilšanās. Ķipa kas būs nākamais, dzērvenes jāskaita lai skaitli izvilktu ?
Kr4, labi, pohuj. Tur ir trīs varianti, raujam tālāk. Minēsim to skaitli.
Sēra dīķa taka. Kr4 zināms ir tas, ka tā ir Sēru dīķu taka un to ka vajadzīga ērgļa redze un var nekāpt no laipas. Nu un tad seko iepisiens #3. Nu stundas max 2 tiek meklēta kkāda vientuļa priede pie kkāda dīķa. VISAS PRIEDES LIKĀS VIENTUĻAS. Un nav nekā. Nu nekas nemklējas un ir ap kkādiem plkst. 01:00-02:00. Zvans Zvīdriņam. Nu džeks neizklausās priecīgs par šo zvanu, bet izstāsta kur meklēt vērtību.
JEBAL.
Ir nakts. Ir migla. Ir pareizais koks. Ir laipa.
TO KO VAJAG, TUR NEVAR REDZĒT.
Viens no komandas pieiet pie paša koka un spīdina lukturi - tāpat neko nevar redzēt. Izrubījot pārējos lukturus un atstājot ieslēgtu tikai to, kas ir pie koka, nu salasīt kko var.
OK. POHUJ. Skaitlis ir.
Drošā solī visie iet uz auto.
Tiek atlauzta lādes mīkla. Tiekam pie garās penteres. Un pirmā rekacija ir - bļe, kas tas ir ?
Daiļā dzimuma pārstāve, kura fiziski punktus neredz, burtiski, pāris mīnušu laikā saprot, ka burti atkārtojas un tur ir apslēptas koordinātas. Minūšu, nu, 30 laikā tiek dabūtas koordinātas visām 4 vietām. Bet. Ir faking ap 03:00 no rīta. Kas ar tām koordinātēm ir jādara, nav ne mazākās nojausmas. Tākā puse no komnandas dodas uz Bigauņciemu un otra puse uz Rīgu, tad tie kas doadas uz Rīgu nolemj apmeklēt Vagonparka koordinātas. Ierodās kaut kur rajonā. Ieiet kkur, kur jūtās kā noziedznieki, meklē kko, ko nezina un tad saprot, ka rīts varētu būt grudrāks par vakaru. Metam mieru. Bez atrasta kaut kā.
Svētdienā, vienam džekānam no komandas darīt nav ko un šamais izdomāt aizbraukt uz koordinātām kas ir pie siltumtrases. Pastaigā. Pameklē. Nu nav nekā. Ir uz tā sliekšņa, ka TE NAV NEKĀ, ES BRAUCU PROM. Bet pirms padošanās, aiziet uz vienu neiečekotu spotu. Un prikiņ - IR!. Plāksne, logo un vērtīb "3)1", lai arī ko tas nozīmē.
Bilžuks komandas čatā un skaidrs, ka jāmauc meklēt visās 4 lokācijās.
Nu ko, sākām meklēt 10.09, turpinām 15.09.
Šaujam atkal uz Vagonparka spotu. Atkal ielienam kur nevajag. Meklējam, nav nekā. Sākumā, pie ieejas kur iegājām teritorijā piebrauc aizdomīgs balts džips. Nopaļī mūs. Pazūd un tad uzrodās teritorijā. Salīdzinoši lēnām ejam prom. Saprotam, ka nu tur nevarētu būt tas ko vajag, meklējam ārpus teritorijas. Viena daļa uz vien pusi, otra uz otru. Beigās punkts krīt.
Tad seko Iepisiens #4.
Koordinātas mums rāda vienu no dienvida tilta viaduktiem.
Apstājamies krastenes staķiķā. Pisam pāri visām krastenes joslām, lai tiktu pie tā sasodītā viadukta un BEIGĀS PAPIS KKĀDU PUSOTRU STUNDU, LAI NEATRASTU NEKO. Kkā tiek saprasts, ka šis nav variants un davaj laižam uz Zaķusalu.
Iepisiens #5.
Zaķusalas koordinātas mums rāda, ka tās ir Daugavā, nu pārsimts metrus no zaķusalas.
Apstājammies daudz maz pie tā punkta un sākam skenēt. Nav, nav un nav. Izskan varianti, ka ja reiz mums bija jāsver akmens, tad šeit var būt da jeb kas. Nu un atkal. Kārtējais laiks ir papists, nekas nav atrasts un tiek norunāts, ka šaujam vaļā LĀDES hintus. Zaķusalas hints ir saprasts un ejam pareizajā virzienā uz punktu. BET. Mums nav dienvidu tilta viadukta punkts. Lai gan sapratām, ka 2FA atslēgā ir tikai 1cipara skaitļi, izlemjam, ka neko nemeklēsim, bet vnk atminēsim iztrūkstošo skaitli. Tai pat laikā, mums rodas jautājums par šo koordinātu. Viss ir izdarīts kā grāmata saka, bet koordināta rāda nepareizi. Vot kur, pie velna, ir problēma ? Ko mēs daram nepareizi ? Šis ir jautājums, ko pagaidām, mums neviens nevar atbildēt, jo īsti nevienam neesam jautājuši.
Labi. Tālāk. Tiekam pie mistikās skaņas.
Tad seko iepisiens #6, bet reāli varētu arī būt #dahuja.
Īsu brīdi pēc mistikās skaņas atvēršanas, cilvēkam, kas reģistrēja komandu, tiek atsūtīta aizdomīga satura īsziņa, kas tajā brīdi tiek uztverta - "kas tās par huiņu ?". Tiek atvērta un tik pat ātri aizvērta.
Tai pat laikā, tiek lietots shazams un tiek domāts, kur tā skaņa ir dzirdēta.
Vienā brīdī tiek saprasts, ka tā ir skaņa no KINO. Tātad, ja reiz Kino, tad Ķemeru pamestais Kino "Atpūta". Bet ok, šodien nebrauksim, brauksim citu dienu.
Seko nākamā diena un tas jau ir iepisiens #dahujax2.
Džekāns, kurs saņēma aizdomīga satura īsziņu, izdomā nočekot to vēlreiz.
Sāk domāt, ka lietas netur kkādos self storage skapjos un nezina nevienu, kas viņam šērotu tādu skapi. Nolemj, ka jāapskatās tas noke.app links. Atverot caur telefonu - tā ir kkāda aplikācija. Nu pohuj, yolo. Nokačā. Ievada telefona nr un to kodu kas ir īsziņā.
Redz ka tas brīnums atrodas Krasta ielā 97A. Ka ir kkāds Units nošērots.
Un tad kā zibens gaišā dienas laikā.
Paļubomu tur ir lāde.
Izstāsta šo variantu daiļā dzimuma pārstāvei un šajā brīdī tiek uzklausīts viss. Negācijas, vilšanās, pārsteigums, dusmas un pārmetumi.
Tiek nolemts, ka pēc lādes tiks braukts sestdien.
20:00 tiekās pie Self Storage.
Pirms mums divas komandas jau ir iegājušas ēkā.
Abas komandas pamet lādi, dodamies mēs.
Un ir! Un atveram!

Secinājumi par posmu - bija labs, bija pārsteigumi, bija besis un vilšanās. Bet ir laba sajūta atgriezties. Posmu nohintojām maksimāli, jo gribējām braukt un meklēt, nevis sēdēt un domāt. Nākamajos posmos ceram uzlabot sniegumu. Ar šo posmu rūsas gabali tika nokratīti nost.
Paldies BK.
32.
Life’s a Peach 🍑
18.09. 20:28
33.
ДУБЛИ
18.09. 20:47
34.
Anonīma Kvoka
18.09. 21:27
35.
Kāda starpene
18.09. 21:28
36.
Trakās Peles
18.09. 21:35
37.
Nenomiglotās bites
18.09. 22:04
38.
Mārupes Henesijs
18.09. 22:42
Mums diemžēl FTF nakts gāja secen, sakarā ar mazo rubaku pirmajiem soļiem skolā, bet jāsaka, ka labi ka tā... jo mīklas tāpat atrāvām vaļā pusnaktī un pēc pāris stundām bija skaidrs ka variants ir tikai vienam punktam - sēravotu cilpai...
Mūs šajā posmā laikam iegāza "domā ārpus kastes" likuma neievērošana...un nejau pirmo reizi:). Jo, ņemot vērā, ka laukuma centrs, kā vēstīja apraksts, atradās Ķemeros, tad koncentrējām uzmanību ap tiem, ar visām no tā izrietošām sekām. Pāris dienu vēlāk atrodot bildes apstiprinājumu miskastes punktam, likās ka šis noteikti ir tālākais punkts uz Rīgas pusi...ai kāda kļūda...
Veicām pāris mīklu laužšanas sesijas un rezultāts nebija pārāk labs... uz 100 pročiem tikai viena mīkla - Miskaste mūsu iekšās.

Lūk rezultāti pirms hintiem...

Fata Morgana - skaidrs, ka runa ir par raganu purvu, jo velna sekretāre, tātad sēravotu cilpa vai Melnezers.
Tu tuvojies sev. Izrādās kivičam ir tāda dziesma, un viņš kādai citai dziesmai ir filmējis klipu ķemeros, parkā, paviljonā, bet tās kukurūzas...kāds sakars? Atceros, ka ir pamests benzīntanks pirms tukuma.. tas būs īstais, gan jau ir kukurūza un atbilst septītnieka profilam.
Kukulīša punkts... Sliktākajā gadījumā jāapmeklē kāda no sešām pastaigu takām ar laipām, jo ilgi nevarējām atrast īsto bildi. Favorīts bija slokas ezera taka, jo aprakstā rakstīts, ka var apskatīt lielo akmeni, kas loģiski ir kukulīts, bet kas ar tiem svariem? varbūt jāmeklē kaut kāda instalācija kā svari. Iesim un redzēsim..
Brēmenes muzikanti. Pilnīgi nekādas poņas... Kaut kāds tilts ar trubu... Labākā ideja, ka tā varētu būt kāda pamesta lopkautuve, jo pēdējā dziesmiņa un tā.. Atradām pat kādu video kur čalis staigā pa tādu pamestu, bet vajadzīgajā apkaimē interneta dzīles klusē par tādas eksistenci... Vēl šim punktam liekas tuvs Kūdras miests, jo kurš tur gribētu dzīvokli, un kautkāda pamesta betona rūpnīca vai kas tāds tur arī ir...
Miljonāru klubs. Ne mazākās poņas... Ziemassvētku vecīši? Dzirkstelītes, tātad kautkas nodedzis? Ķemeros daudz grausti, tik jāsaprot kurš īstais...
Pašnāvība... Sākumā bez poņas...tad nāk doma moš tas ir kas extrēms, pirms kā jāraksta testaments, ja nu kas... Uzdūrāmies video kur čaļi lec starp sanatorijas Līva ēkām. Juhuuu, ir potenciāla vieta. Tas nekas ka nojaukta, gan jau pamatu daļā kautkas palicis un tādu šahtu simtpuntki tur atradīsim...

Tātad uz šo brīdi mums ir viena 100%, četras ar variantiem un divas bez poņas... Nav pārāk spīdoši... Mums parasti nepatīk braukt laukumā, ja ir mīklas bez variantiem. Tātad vēl jāpiestrādā... Nolemjam, ka šausim vaļā hintus...

Un pēc hintiem..

Fata morgana. Skaidrs - sēravotu taka. Ček.
Tu tuvojies sev. Ok....lidmašīnu vērotava? Kivičš atkrīt... Ā,...Jūrmalas lidosta! Yesss!... apbrauksim apkārt un gan jau stabus un kukurūzu atradīsim!
Kukulīts. Ok... cita taka, biš garāka, bet tas jau tur pat vien ir. Foto arī beidzot sazīmējam. Un atkal tie svari...hmmmm.
Muzikanti. Arī pēc hinta nepalika labāk. Atrodam, ka Mare ir vvd kuģis, un vecais bija Brēmene. Tā nevar būt sakritība. Kur palikusi Brēmene? Atmetam tilta teoriju. Tātad būs kaut kāds doks jūras krastā vai lielupes krastā ar vecu kuģi... tikai nekas nedodas rokā..
Miljonāru klubs. Kāds sakars ar Kreiss? Mums, kā mārupiešiem, ir skaidrs kas tas ir, bet ko darīt ar Kreiss Ķemeru pusē?? Armijas bāze? Ā, tur viena ir. Norakta gan, bet gan jau kāda ēciņa būs palikusi, un netālu no Jūrmalas lidostas. Bet Kreiss? Varbūt kautkas riktīgi pa kreisi? Ček!
Pašnāvība. Ekstrēmo lekšanu pārceļam uz slokas papīrfabriku. Ideāli. Ček!
Tātad sausais atlikums... Situācija uzlabojas. Tagad mums ir četri pārliecinoši, divi teorētiski un viens tāpat bez variantiem...
Ar mares punktu iet visgrūtāk, tāpēc nolemjam patraucēt centrāli ar vēl kādu info kripatu. Saņemam info, ka tas ir Voleros, Rīgā!!! WTf?! Kāds sakars Ķemeriem ar Rīgu?? ok...pastieptais laukums. Uzjautājam vēl vaitad tik tā lidosta nav rix nevis jūrmalas. Jap! Pēc šāda notikumu pavērsiena arī Kreisa punkts ir skaidrs, jo tur mežā ir arī armijas bāze. Tūkstoš un simts sarkanās žaketītes...

Nākamajā dienā dodamies laukumā! Pirmā pietura lidosta, piecu minūšu brauciens un esam klāt:) Nobraucam gar lidostas galu, kur ir kukurūza, bet stabus neredzam...te nebūs...jo ja ir stabu balsti, tad taču jābūt arī stabiem, ne? Aizripojam uz klasisko vērotavu...nav stabi, nav kukurūza. Braucam uz lidostas otru galu, tur visur meži un arī nav kukurūza. Tātad jābūt tajā galā ar kukurūzu. Nu neko, vismaz apceļojām lidostu... Īstajā galā neiet tik ātri kā gribētos. Pārbaudam ceļa zīmes stabiņus, dodamies uz sētas pusi, kad pamanam betona pamatus! Ir stabu balsti...bet kur cipari? Visu izošņājam bet nekā...apstaigājam teritoriju...atgriežamies pie balstiem un beidzot pamanam uz uzgriežņa vērtību! Labi izdomāts...
Tālāk uz armijas bāzi. Jāsaka gan, ka neskatoties, ka esam vietējie, nekad šajā bāzē nav būts...kauns... Bet raibie, bruņotie vīriņi mums šodien liedz šī objekta apskati, un nekas cits neatliek, kā lūgt ciparu Mārtiņam...
Uz Voleriem! Protams, sākumā izbraukājam visu muitas zonu, jo kas tieši jāmeklē un kur, īsti skaidrs nav. Cerējām ka piebrauksim un ieraudzīsim, jo cik gan lieli tie Voleri ir... tikai pēc kāda laiciņa izdodas uziet netā kautkādu betona kuģi vai ko tādu un sazīmēt tā koordas, kas mūs aizved uz tieši vajadzīgo vietu! Un, re kur arī MARE... Kāju slapināšana un punkts ir!
Miskastes punkts. Sen jau ir gribēts te uzkāpt, bet draudzība nekad nesanāk.. Izložņājam kabīni..nekā, tātad būs augšā! Mēs no komandas uzkāpām divi, un kādu pusstundu vēl kājas trīcēja.. Nebija omulīgi.. Šitam nebijām vēl hintu atvēruši..atveram un punkts pēc minūtes rokā.
Nākamā pietura sloka. Piebraucam. Teritorija liela. Sadalamies. pēc kādām minūtēm divdesmit kāds ir ielīdis īstajā tunelī!
No sākuma bija doma atstāt kukulīti saldajā, bet ņemot vērā, ka sāk krēslot, nolemjam garajā gājienā doties vēl pa gaismu, jo ar fatu morganu viss skaidrs, tur būs ātri (kāds naivums 7niekā tā domāt par kādu punktu) un var arī pa tumsu, bet kamēr aizbraucam līdz takas sākumam ir jau nakts.... Sākam gājienu, kurš teorētiski varētu izvērsties par ļoti garu..7km vienā virzienā un 7km atpakaļ, jo nevienam nav nojausmas kur ir tā laipa! Ejam...ejam...ejam..ir laipa!...nav īstā..baigi īsa..ejam...ir laipa!..nebūs īstā...nav pārāk garāka par iepriekšējo...pag, bet ir kā bildē! Dodamies rietumu virzienā. Un reku arī kukulīts, nabags pieķēdēts. Ko tālāk? Izcilājam katru pagali, apgrozam kukulīti, izbrienam tuvējo purvu, pārbaudam laipu, katru koku...Iet jau kāda stunda... Jau domājam vai tik nevajadzētu uzjautāt centrālei...Šķiet, ka bija pat doma par svaru, jo tik uzkrītoši daudz pieminēts, bet nē, tas būtu muļķīgi, un kā precīzi nosvērt bez svariem, ftf naktī tak ar neviens ar svariem nebrauc laukumā... Atmetam, labāk tupi klīstam ap kukulīti un jūkam prātā. Tad kāda komanda iemet čatiņā lūgumu pēc palīdzības lādes sakarā. Ir nummurs, zvanam, tātad viņi tikko te ir bijuši un zin ko darīt!... Apsolam, ka palīdzēsim ar lādi, jo tūliņ jau atvērsim to, šie tik iesmej un saka, ka mēs vēl esam ļooooti tālu no lādes:).......Sveram kukulīti!:):):) Nolemjam, ka būs kautkur 20... Well played BK, well played... Dodamies atpakaļ uz auto.
Raganas gredzens. Optimisma pilni dodamies pa laipu uz galu. No laipas nav jānokāpj, vientuļa priede, cik grūti tad tas būs, jo ir nakts un bļembas tumsā spīd! Viiens aplis, otrs, trešais...ceturtais..sāk jau galva reibt, visas priedes izošņātas, kur ir? Rakstam centrālei. Saņemam foto....Kā šito var tumsā, nenokāpjot no laipas vispār ieraudzīt?! Jāpapildina līdzņemamo lietu saraksts ar kārtīgu prožektoru šādiem gadījumiem... Es pat nesaprotu, kā mums tāds vēl nav iegādāts, zinot septītnieka specifiku:)
Ok, veram lādi....Kaut kāds murgs...Nebūs....Šito rīt, pie datora svaigām galvām, jo šodien jau pietiek...
Nedaudz pamokam, un paraujam vaļā hintu. Viss top ātri skaidrs. Ir četras koordas. Kādā darbadienas pēcpusdienā izlūku brigāde dodas uzlasīt vērtības un tiklīdz pēdējā vērtība atceļo watsapā, es mājās ievadu skaitļus pareizajā secībā un iegūstu.....kautkādu mistisku skaņu...ok,mums taču ir šazams! Fragman! Sākam šī fantastiskā skaņdarba analīzi...iet dienas, iesaistam palīgspēkus. Kad nekas nevedas ar dziesmu pievēršamies mp3 faila nosaukumam, ko var redzēt datorā, kad uzbrauc kursoru uz tās audio pogas - ab5b398f0188f804dc979f1b49956fdc.mp3 Atzīsiet, ir tak diezgan cerīgi! Burti arī tikai līdz f un kopā 32 zīmes, tātad pāra skaits un varēs divas kordas izvilkt. Turpmākās dienas paiet kodējot....skaitļus. Kādi tik kodi netika izmēģināti, bet nekā. Kad vienu vakaru esam sanākuši kopā un mēģinam kaut ko saprast, nolemjam vēlreiz pielietot šazamu un ko tu neteiksi, izrādās ir vairākas dziesmas ar šo skaņu, un tādējādi atmetam dziesmu vispār, paliek tikai cipari un burti, bet arī bez rezultātiem. Jautājam palīdzību no malas... "Jūs saņēmāt sms?" Šis laikam būs šī laukuma slavenākais jautājums:) Saskatamies. Es nē. Es arī nē. Es...kautkāda tur atnāca, bet konkrēts spams, ārvalstu nummurs, angļu valodā, kautko jāreģistrē.... Iespējams, ja mēs būtu kopā bijuši pie ceturtās vērtības un kopā ievadijuši tos skaitļus un tanī pat mirklī saņēmuši sms, tad varbūt spētu sasaistīt to ar 7nieku, bet nu sanāca kā sanāca...
Tālāk jau viss pa diedziņu! Lādes vietu atrodam, seifu atveram! Paldies BK par piedzīvojumu! Paldies palīgiem par bezsakarīgās dziesmas analīzi:)

P.S.
Izsakam apbrīnu uzvarētāju komandai par spēju bez hintiem uzlaust visus šos riekstus. Īpaši lidostas, voleru un kreisa punktus, kurus bez hintiem mēs minētu vēl šodien!

"Pa ceļam uz ‘miskasti’, es izpīpēju, ka ‘miljonāru klubs’ varētu būt Mārupes armijas bāze, kas labi savelkās ar sarkano “Kreiss”. Turklāt, tepat Mārupē, pie lidostas, būtu jābūt arī “Kiviča” punktam."

Ceram, ka mūs arī kādreiz uzcienāsiet ar to, ko jūs pīpējat!
39.
Scooby Squad
18.09. 23:03
40.
Roadgames
19.09. 17:07
41.
Urbānie zvēri
19.09. 17:54
42.
Lord Bebeny
20.09. 15:49
43.
Jo-Jo
21.09. 11:36
44.
Zilonēnu bardaks
21.09. 20:01
45.
Don Julio
21.09. 22:58
46.
Gan jau
23.09. 14:20
47.
Saule, Hektors, Mildronāts
25.09. 15:02
48.
Pelēkais Paugurs
25.09. 19:33
49.
LEDENES
25.09. 22:24
50.
Dīvāna eksperti
25.09. 22:53
51.
DZ ir RA
26.09. 11:20
52.
Garndaži
26.09. 15:13
53.
Pazudušie
26.09. 15:32
54.
koltiņš
26.09. 16:58
55.
Dzeltenais Sapnis
26.09. 17:30
56.
DEMONLORD WOLFPACK
26.09. 17:43
57.
Nosalušās ķepiņas
26.09. 18:02
58.
FRESH A VOCA DO
30.09. 22:22
59.
#FrančuPīlādzīši
01.10. 19:07
60.
BIROJŽURKU BANDA & PARTNERI
01.10. 21:41
61.
#spams
02.10. 17:35
62.
#VALERA
02.10. 17:47
63.
Bet vai vajag?
02.10. 19:34
64.
Apmaldītiesgriba
02.10. 20:26
65.
Varbūt sanāks
03.10. 15:38
66.
Investīciju Komiteja
03.10. 17:17
67.
Ko ?
03.10. 18:52
KO ? Nu nosaukums KO ? Atbilst jo protams, KO?
Bet pirmajai reizei KO?

2h sēdēt mežā pie kukulīša KO ?
68.
Garnaždi
03.10. 21:06
69.
ZAĻKNĀBJI
05.10. 19:13
70.
#72
05.10. 20:45
71.
Rasolz iz bek
09.10. 20:07
72.
Pirmdiena
09.10. 21:58
73.
Nosaukums aizmirsās
09.10. 23:19
74.
Mix&Match
10.10. 01:15
75.
#Beidzottaspatssastāvs
10.10. 01:48
76.
Salduma meklētāji
11.10. 13:19
77.
Zvani Jānim
12.10. 20:29
78.
GAITEŅA GALĀ
12.10. 21:06
79.
Ribalka C Marcisam
12.10. 22:00
80.
DiversEX STRIKES AGAIN
13.10. 22:39
81.
Matīss un Bruņinieki
14.10. 01:35
82.
#GAN JAU SANĀKS
15.10. 20:24
83.
Tirkīzzilie Vienradži ar beibēm
16.10. 01:45
84.
Apmēram pa vidu
16.10. 12:58
85.
#ELMA
16.10. 18:18
86.
Kafijas biezumi
16.10. 18:44
87.
Sharknado
16.10. 18:47
88.
M40
16.10. 19:14
89.
Gee
16.10. 21:13
90.
Ādas Cigārs
16.10. 22:16
91.
#kaimiņubūšana
16.10. 22:52
92.
THICK TICKS
17.10. 04:21
93.
Mēs jau te bijām
17.10. 10:21
94.
#KādaJēga
17.10. 21:32
95.
Raganu Mednieki
17.10. 23:34
96.
LAZDAS
19.10. 17:55
97.
Mīkliņas
19.10. 21:08
98.
6. Laukuma speletajs #baltaiskalnsirmanaskolajegerismansskolotajs
19.10. 23:50
99.
Infinity Salsa
23.10. 16:16
100.
Tarhūns
23.10. 17:05
101.
Ātri Un Bez Žēlastības
23.10. 17:15
102.
PUTNI KADIĶOS
23.10. 17:25
103.
Šis ir mans alibi
23.10. 18:15
Mūsu komandas stāsts nevar būt bez prologa, jo mūsu ceļš pie pirmās lādes sākās brīdī, kad nonācām pie idejas - #7nieks ir kas tāds, kas mums varētu patikt.
Pirmais loģiskais solis ir lemšana par komandas nosaukumu. Tā kā nosaukumam jābūt universālam, kas derēs gan tad, ja mums nekas nesanāks un viss būs galīgi garām, gan tad, ja viss būs ok, nonākam pie "Šis ir mans alibi". Nevar strīdēties - alibi noder jebkurā dzīves situācijā.
Ar nelielu stresu reģistrējam komandu, jo stāsti par šo pasākumu iepriekšējo posmu logbook lasīti dažādi, bet ir jau oktobra vidus un galīgi negribētos savu pirmo rubu sabojāt un pie lādes nemaz netikt. Bet, oh well, gan jau būs labi (Šķiet, ka "gan jau būs labi" varētu kalpot par mūsu komandas moto, jo pie šādas sevis mierināšanas mīklu minēšanas laikā nākas atgriezties vairākkārt.).
Jess! Mīklas ir! Varam sākt ko meklēt!!! Pirmā sajūsma par mīklu saņemšanu saplok ātrāk kā caurs balons, jo saprotam, ka nesaprotam neko. Vienīgā norāde, ko izdodas atkost ir kukulītis un arī tad ir divas lokācijas, kas būtu jāapskata. Tā kā esam pilnīgi iesācēji, nolemjam lūgt palīdzību zālei a.k.a. Centrālei - kur vispār ir jāmeklē? Nu kaut aptuveno attālumu, kur no Ķemeriem varētu doties, jo nav ne jausmas vai braukt 90 km kaut kur ellē ratā ir ierasta spēles laukuma lieta vai tas tomēr nav ok. Tiekam pie liela kvadrāta uz kartes, kas baigi nepalīdz - teritorija ir milzīga, bet vismaz esam ietaupījuši 2 h braucienu galīgi aplamā virzienā.
Mīklas tiek šķetinātas kā nu protam, bet nekur īsti netiekam. Toties uzzinām daudz līdz šim nezināmus faktus par šo reģionu, par lidmašīnu pludmalē, par sarkanās armijas karavīru kapavietām, teātra izrādēm, Z-scars, black hawk helikopteriem un helikopteru laukumiem.
Dienas iet, taču vienīgais, kas tuvojas ir nevis mīklu atminējumi, bet gan nervu sabrukums. Acīmredzot nerunājam vienā valodā ar tiem, kuri raksta mīklas.
Mini apspriede, nolemjam atzīt savu sakāvi un sākt vērt vaļā hintus, jo bez tiem nekur netiksim. Un pēkšņi, voala, kaut ko tomēr mēs saprotam! Hinti dzīvi atvieglo vairāk kā vajag un jau pēc stundas esam tikuši pie visām mīklu lokācijām. Berzējam rokas, gaidot, kad varēsim doties ceļā!
Mūsu plānus mazliet pamaina mājsēde, bet svaigs gaiss ir veselīgs, tāpēc izretināmies pa divām mašīnām un viss var notikt.
Sestdienas rīts mūs lutina un pie Fata Morgana esam labā noskaņojumā. Norāde paslēpta izcili! Naktī to atrast noteikti ir grūti, taču tikpat grūti ir saprast, kādi cipari attēloti, ja saule spīd tieši tāda leņķī kā šobrīd. Riskējam saslapināt kājas, bet skaitlis ir rokā. Iemetam bildi čatā, lai mājās palicēji var priecāties par mūsu veiksmi un dodamies tālāk.
Kad kādu laiku esam gājuši pa taku pie Kukulīša, rodas ideja, ka patiesībā tas var būt baigais aplauziens - tikai tagad atrastā takas kartē izskatās, ka laipas daļa ir otrā galā, bet noiet 14 km turp - atpakaļ neliekas pārāk aicinoši. Nolemjam, ka daļa no komandas brauc uz vietu pie ezera un sāk meklēt no tās puses, bet otrā daļa turpina svarus nest pastaigā svaigā gaisā. Jebkurā gadījumā šis varētu būt veids, kā pēc Kukulīša atrašanas ātrāk atkal doties ceļā. Ceļa turpināšana bijusi pareizais solis, jo ātri vien Kukulītis tiek atrasts un, pēc improvizēta galdiņa uzmeistarošanas, nosvērts. Palīdzam arī kādiem citiem Kukulīša meklētājiem, līdz kuriem nav atnākusi info, ka Kukulīša medības jāapvieno ar svaru izvešanu pastaigā. Gaidot komandas apvienošanos, saprotam, ka neviens nav pateicis, kas ar tiem skaitļiem jādara, jo nav vietas, kur reģistrēt, bet rakstīt visus lādes kodā neliekas loģiski. Sazināmies ar centrāli, tiekam pie visiem citiem zināmās info un varam doties nākamā punkta medībās.
Tikmēr saņemam foto no mājās palicēja - esam tā sakārdinājuši ar atrastajiem punktiem, ka bērni aizvesti apskatīt vai kukurūzas lauki tiešām jau nopļauti. Kukurūzas vairs nav, bet ir vēl viens skaitlis mūsu komandas kontā.
Tikmēr mēs ieripinam papīrfabrikas teritorijā. Mazliet neomulīgi, jo teritorijā notiek kādi demontāžas darbi, bet ko darīt - jābrauc visiem garām ar cerību, ka kāds sargs nenāks mūs dzīt prom. Noparkojamies teritorijas vidū, kas laikam bija perfekta vieta un iemesls ātrai punkta atrašanai - no turienes redzamie divi kvadrātveida tuneļi uzreiz piesaista mūsu puišu uzmanību. Apbruņojušies ar lukturīšiem dodamies iekšā. Ātri vien atrodam meklēto un esam ceļā uz nākamo lokāciju.
Pie mums atceļo foto, ka arī Miskaste ir apskatīta un tur var nedoties, bet nu bērni guļot diendusas, tāpēc pārējais mūsu ziņā.
Kad nonākam pie armijas bāzes, ātri vien esam ēkā, kur vienam pašam iekšā iet negribas. Tas vien norāda, ka tā varētu būt īstā. Visi četri izklīstam pa telpām, līdz nonākam pie trepēm, kas attēlotas norādē. Tātad tiešām ir! Pārmeklējam trepes. Nav. Izklīstam pa visām telpām. Nav. Sanākam visi kopā un sākam no sākuma - paiet brīdis, bet izpētot visus stūrus, atrodam, kas vajadzīgs.
Brēmenes muzikanti nekādi jaukie nav un nākas diezgan papūlēties, lai atrastu, kas vajadzīgs. Bet viens no mums ir gatavs riskēt ar ievelšanos ūdenī un kārtīgi izpēta tilta apakšu. Viss ietu daudz ātrāk, ja ārā nebūtu 4 grādi un nebūtu jābaidās no kāju saslapināšanas.
Atveram lādes kodu un vēl četru punktu meklēšana mazliet apslāpē mūsu sajūsmu par paveikto. Salecam mašīnā un sākam shēmot kur tad ir nākamās lokācijas.
Kamēr meklējam nākamos galamērķus, pie loga klauvē Sēlijas buki, jo, lai arī bija redzams, ka kāds no mums izlien no tilta apakšas, viņiem norāde nemaz tik viegli rokā nedodas, un lūdz kādu papildus info.
Paiet stunda, bet nekur tālāk neesam tikuši. Izsecinājām, ka katra mīklas norāde dod vēl četrus punktus, kuru krustpunktā tad arī būtu jāatrodas meklētājam lādes koda skaitlim. Nolemjam tikt galā ar pirmo, lai saprastu vai doma vispār ir pareiza. Sameklējam info par koferi. Cerīgi šķiet, ka video ir redzama koordināta, kuru tad arī izmantojam. Atrodam arī pārējos punktus, bet ātri vien saprotam, ka pat līdzi esošais kompis nepalīdz un ļoti minimāla viena punkta nobīde, kardināli var izmainīt krustpunkta atrašanās vietu. Tā kā par vēl vienu apspriežamo tematu kļūst minējums cik ilgi franču buldogs var paciesties pirms tiek aizčurāts dzīvoklis, nolemjam arī šoreiz izmantot hintu, jo, neskatoties ne uz ko, ļoti vēlamies visu pabeigt šovakar, jo lāde tomēr ir tuvu. Atverot hintu gribas smieties pašiem par savu neattapību nepamanot acīm redzamo. Sākumā lidojam (ievērojot CSN) uz Zaķusalu. Teamwork, lai vakars nebeidzas ar slapjām kājām, un pirmais cipars ir. Ir arī ceturtais, jo pazudusi plāksnīte apvidū, tāpēc meklēto ciparu mums uzdāvina Centrāle.
Buldodziņa izturība un rietošā saule liek atkal sadalīt spēkus, lai pie koda tiekam pirms pilnīgas tumsas. Tomēr fakts, ka alfabētu nāktos atkārtot, mazliet aizkavē mūsu plānus, jo tiekam novirzīti uz nepareizajām vietām. Ātrs kļūdu labojums un trešais koda cipars ir. Ar otro, kas atrodas pie zirgu takas gan ir sarežģītāk. Priežu mežā atrast nokaltušu priedi nav pārāk izaicinoši, taču norādes nekur nav. Jau gribu teikt, lai mans cīņu biedrs mēģina tikt kur augstāk, lai varam apskatīt uz koka esošās piepes, kad mūs panāk Sēlijas buki. Viņi uz brīdi apstājas un pēc brīža jau iet atpakaļ. Mums mazliet wtf sajūta, bet ātri nāk apgaismība. Kā izrādās, reizēm acis ir nevis jāpaceļ, bet jānolaiž mazliet zemāk un ne viss, kas ir liels, ir svarīgs.
Ievadām kodu un tiekam pie skaņu celiņa un lodziņa paroles ievadīšanai. Te droši vien mūs mazliet iegāza tas, ka šī ir mūsu pirmā reize spēlē, jo sākumā nesaprotam, ka kaut kas daudz būtu mainījies. Vairākas reizes pārbaudām kodu, kas ievadīts un atkārtoti rakstam iekšā. Nekas nemainās un viss ir galīgi garām, jo uz laiku tiek bloķēta iespēja paroli ievadīt. Nesaprotam, kur atkal kļūdāmies. Jau sazvanāmies, ka varbūt ir laiks braukt mājās un mēģināt ko tālāk šifrēt no turienes, jo ir tumšs, buldodziņam vajag pastaigu un visam pa virsu līdz mājām vajadzētu tikt pirms komandantstundas. Ok. Esam gatavi atzīt, ka šīs mums nepadodas un rakstām Centrālei jautājumu, ko atkal darām nepareizi. Šoreiz Centrāle ziņu neizlasa. Paiet 10 min, tāpēc nolemjam zvanīt, jo viss, nu jau esam gatavi braukt prom. Izrādās šoreiz pievīla tehnika, jo pēdējais SMS sūtītājs uz manu telefonu ir Rimi, kas atgādina par darba laika izmaiņām. Centrāle visu atrisina, saņemam ziņu un steidzamies pie lādes.
Satiekamies pie noliktavas un atkal mazliet nočakarējamies pie durvīm, jo izrādās, ka sagurušās smadzenes nespēj pareizi atšifrēt burta B un bultiņas nozīmi. Bet atklāsmes brīdis pienāk un esam pie lādes. Lai arī izmantojuši hintus, lepnuma pilni rakstam komandas nosaukumu finišējušo sarakstā.
Baltā kalna komandai - milzīgs paldies, šis ir fantastiski! Par izpildījumu dodam 10 ar plusu!!!
Komandām, kuras spēj tikt galā bez hintiem - paklanāmies jūsu priekšā! Tas ir wow! Ja esat gatavi padalīties ar to, ko lietojat, lai jums izdotos, mums interesē ;)
104.
Sēlijas Buki
23.10. 18:26
105.
Pilnīga Majonēze
24.10. 12:59
106.
Piedzīvotāji
24.10. 13:19
107.
Nav laika, vēlāk
24.10. 15:02
108.
Paturi aliņu!
24.10. 15:32
109.
Astotais marts
24.10. 16:42
110.
Noobpers
25.10. 19:19
111.
FunCatchersLV
26.10. 19:00
112.
Ķertie maniaki
28.10. 07:50
113.
VISI
29.10. 18:21
114.
Nekā lieka
29.10. 21:20
115.
Tits?Yes!
30.10. 12:21
116.
KŪCIŅI
30.10. 12:54
117.
Ze Fei Fei
30.10. 13:41
118.
Susurs
30.10. 16:19
119.
pipari
30.10. 16:49
120.
MMMS!
30.10. 17:12
121.
Pūkainie
31.10. 12:19
122.
Trīs vīri audī ar suni
31.10. 14:24
123.
Liesas infarkts
31.10. 15:40
124.
Čangalija
31.10. 17:15
125.
DULLIE NO ĶĀĶIŠĶIEM
31.10. 18:26
126.
Vīlušies rogaineri
31.10. 19:04
127.
Cepumiņi
02.11. 18:31
128.
Kalniņi & CO
05.11. 18:31
?
Iesācēji
16.09. 17:54
?
Ints Klīstvuds
18.09. 21:42
?
Kardināls un Pupuķis
09.10. 15:30
?
CSI-Narnia
24.10. 14:55
?
Tūristi atgriežās
30.10. 17:19
?
KlibaZebra
30.10. 21:12