Šoreiz nolēmām, ka lielākas iespējas tikt pie FTF būs tad, ja risināsim mīklas mašīnā, nevis laiskojoties siltā viesnīcas istabiņā. Sacīts darīts- izbraucam no Rīgas laicīgi un jau 23:45 esam Ventspilī, iekārtojamies stāvvietā un gaidām pusnakti.

Pirmā Krīt KRAKENA RĪKLE, nolemjam būt likumpaklausīgi pilsoņi un šo objektu apmeklēt pēdējo, kad tas tiks oficiāli atvērts. KURSAS ŠERIFS bez īpašas piepūles krīt nākamais. Kā nākamo upuri izvēlamies KARLSONA PRITONU. Šķiet, ka šajā tornī jau esam kāpuši, tāpēc, lai iegūtu apstiprinājumu, tiek atvērta telefona galerija un ierakstīta lokācija «Užava» un meklējam apstiprinājuma bildes. ''Eu, pagaidi...Patin atpakaļ. Tas taču RŪSAS TWISTERIS!''. Negaidīti ieraugām bildi ar tiltu pār Užavu, kuru, kā izrādās, arī jau bijām apmeklējuši rudenī. PIRMAIS UN VIENĪGAIS nepārprotami atgādina PV dziesmu, tāpat arī skaidrs, ka bildē redzams gabaliņš no vēja ģeneratora. Tikai nav skaidrs, kurš varētu būt īstais. Nolemjam, ka visdrīzāk Sārnatē esošais, jo tas ir vienīgais tajā ciemā un vislielākais. Ar spaiņu kapenēm iet ļoti grūti, īsti nav pat variantu, apskatam pāris dzirnavas un vēl šo to, bet bez panākumiem. Tāpēc šo nolemjam atlikt. TRĪS ZILO ZIEDU PORTĀLS arī sagādā zināmas problēmas. Pulkstenis ir 01:30 un nolemjam, ka laiks doties ceļā ar 4/7 mīklām.

RŪSAS TWISTERIS. Piebraucam, atrodam īsto caurumu. It kā mēģinām spēlēt gudri un liekam tur iekšā kameru, lai nofilmētu ciparu, bet acīmredzot, ne gana centīgi un nekas cits neatliek kā līst pa tilta apakšu. Izbaudām mīklas nosaukumam atbilstošo ceļu līdz ciparam. Tālumā jau parādās lukturu gaismas, tāpēc ceļš atpakaļ tiek mērots divtik ātri. Sasveicināmies ar atKodējiem pirmo, bet ne pēdējo reizi šajā vakarā.

KARLSONA PRITONS paņemts bez liekām ceremonijām, taču tad, kad jau devāmies prom un taisījāmies veikt labo pagriezienu uz Sārnates pusi, meitene rubaks pēkšņi atrod bildi ar ēkas karkasu un vēja ģeneratoriem fonā, sajūsmas saucieni un nopriecājamies, ka neaizbraucām apskatīt nepareizo ģeneratoru.

Tālāk dodamies ciemos pie KURSAS ŠERIFA, taču pa ceļam notiek vēl viens negaidīts atklājums - izrādās, ka Zlēku ģerbonī ir 3 zili ziedi un vēl negaidītāk ir tas, ka esam tieši blakus. Pilskalna vietā nogriežamies uz drupām un uzreiz aiz mums klāt arī atKodēji. Droši vien būtu vēl kādu laiku meklējuši, bet otra komanda veica pārāk pamanāmu ciparu fotosesiju.

Pie pilskalna fiksais cīsiņš mīklā un pa drausmīgo ceļu dodamies uz Platenes vēja ģeneratoru parku pēc labas devas vilšanās. Piebraucot skats diezgan iespaidīgs - daudz mazu gaismiņu izgaismo spocīgo, miglā slīgstošo graustu. Parunājamies ar pāris komandām, viņas jau šeit ir vairāk kā stundu. Nolemjam, ka cipars noteikti nebūs drupās, jo tad jau būtu atrasts. Tā nu apmeklējam blakus esošos ģeneratorus, uzkāpjam mednieku tornī, ieskatāmies caurtekās, bet nekā. Aizbraucam uz otru ģeneratoru parku šosejas otrā pusē, bet nekā. Atgriežamies sākumā, lai gan nav ideju, kur vēl meklēt. Rubaku mašīnas arī haotiski vizinās šurpu turpu, skaidrs, ka nevienam nesokas ar punkta atrašanu. Nezinu vai pamanījāt, bet vēja parka pļavas pašā stūrītī, aptuveni pusotra kilometra attālumā no ceļa ir mazs kantains dīķītis ar saliņu, kas satelītā izskatās pēc liela akmens. Tātad pirmais un vienīgais, krasts par tālu utt. Viens no mums, izmisuma vadīts, izdomāja uztaisīt nelielu flexkursiju pāri pļavai līdz tam dīķītim. Lieki piebilst, ka bez rezultātiem.

Pulkstenis jau drīz būs 7:00, tāpēc nolemjam doties un ieskatīties KRAKENA RĪKLĒ. Pa ceļam nāk atklāsme par SPAIŅU kapsētu un Nabas ezeriem, satelītā ieraugām drupas un apaļu celtni, kas varētu būt īstā. Piebraucot pie bērnu parka redzam, ka rubaki jau pilnā sparā skraida pa teritoriju, lai gan līdz oficiālajam atvēršanas laikam vēl kāds brīdis. Atrodam atvērtus vārtus un metamies iekšā. Šķiet, ka esam ielūkojušies teju visur, taču cipara kā nav, tā nav. Saprotot, ka pa slidkalniņiem gluži negribas šļūkt, izlūdzamies atKodējiem hintu.

SPAIŅU KAPSĒTĀ viss ātri. Basketbolista augums palīdz bez problēmām tikt lejā un augšā. Nu ko, ir 6/7, lāde vēl nav atrasta. Apsveram ideju tomēr aizbraukt uz Sārnates ģeneratoru, bet tas kaut kā tomēr neliekas pareizi. Izmēģinām čatā veiksmi iemainīt kādu punktu pret PIRMO UN VIENĪGO, taču dabūjam vien mierinājumu, ka arī citiem šis vēl joprojām nedodas rokās. Pēc neilga brīža krīt lāde un mēs šaujam vaļā hintu un tik pat ātri šaujam atpakaļ uz Plateni. Esam diezgan tālu, tāpēc uz labu rezultātu vairs īsti neceram.

Pie P1 izstāvam rindu, iebāžam roku caurumā un beidzot cipars rokā. Jāsaka, ka šādu izpildījumu noteikti nebijām gaidījuši, mums ļoti patika.

Lādes mīkla atvērta, saprotam, ka tur aprakstītie personāži nekādas idejas mums nevieš, tāpēc pašaujam vaļā hintu un dodamies uz Gricgaļiem. Drusku pariņķojam ap nepareizajiem torņiem, taču tad uzņemam kursu īstajā virzienā un iesēžamies astē NLP. Tālāk jau kļūst interesanti, jo sākas sacenšanās ar citiem rubakiem. Vispirms skrienamies līdz drupām. Pēc NLP ieejam tur, arī nolasām kordas un saprotam, ka telefons galīgi negrib tās ņemt pretī un interneta nav. ''Eu, ko daram?'' ''Fiksi skrienam pakaļ NLP! '' Ieņemam kursu konkurentu pēdās, kad pēkšņi viņi pagriežas un sākt skriet atpakaļ, izspļaujot mums frāzi: ''baigi tālu''. Mūsu karte nu jau arī beidzot atvērusies un redzam, ka tiešām tālu, metamies atpakaļ uz mašīnām. Sēžamies auto un tagad skrējiens pēc pašas lādes. Kādu laiku esam aiz viņiem, taču beigās nolemjam uzticēties savai pilnpiedziņai un pabraucam kādu gabalu tālāk, lai iegūtu vajadzīgo pārsvaru pār konkurentiem. Tad nu saņēmuši visus spēkus skrienam uz atliktajām koordinātēm. Telefons gļuko, zonas nav, bet miglainā kartē redzams, ka pamazām tuvojamies īstajai vietai. Paceļam sarūsējušo plāksni, atveram lādi un neizsakāms ir mūsu prieks un pārsteigums par to, ka esam trešie. Neliela spriedzīte, par to vai izdosies pierakstīties, bet telefons nepieviļ un esam oficiāli top3. Nosvīduši, pārguruši, bet laimīgi dodamies prom, lai nebojātu lādes meklēšanas prieku nākamajai komandai.

Šī bija ļoti interesanta FTF nakts. Vienlaicīgi tik daudz komandu laukumā vēl nebijām redzējuši, taču tas laikam deva papildu motivāciju. Tāpat arī respect Centrālei par to, ka mācēja paslēpt punktu tā, ka to bez palīdzības atrast varēja tikai viena komanda. Paldies par laukumu un tiekamies jūnijā!

* Ielīst drupās un privātās telpās un tik tad atcerēties, ka nav jāiet iekšā - Check!
* Atrast vienīgo un unikālo vējā ģenerator un pavadīt laiku izvandot apkārtnes caurtekas - Check!
* Atrisināt Karlsonu, bet kļūdīties ar koordiem un aiziet uz netālo mednieku torni - Check!
* Ignorēt Kuldīgas pusi, jo tur jau bijis un tamdēļ meklēt degvielas noliktas - arī to mākam
* atvērt hintu par laukumu un kādu laiku domāt, ka bultiņa norāda lādes vietu - jā, varam arī tā :)

Nu tā bij vien riktīg rubak ball!

Apkopojums tiem, kam slinkums lasīt: blīkš blākš opā, tiekās jūnijā!

Sarunas vāģos jau Rīgā sākas ar mērīšanos, kurš šonedēļ mazāk gulējis. Tā ātri un bez liekām ceremonijām esam nolēmuši, kuri būs šī posma šoferi. Pārējais gan nesokas tikpat gludi - rubai par godu ietaurējam visu pagalmu, dzenot rokā večiņu, kas mūs nobloķējusi, nostaļģijas dzīti izņemam pāris pagriezienus Nītaures virzienā, noskaidrojam, ka vāģis ir svara optimizēts ātrākai rubai, jo tam trūkstot vienas trubas. Taču raizēm nav vietas, jo braucam uz Lembja zemi, un tas taču ir ciems ar rītdienu.

Izkāruši zeķes Domes apartamentos (jau trešo posmu šī ir lieliska tradīcija... un jā, gribējām pazīmēties), esam gatavi vakara lielajam uznācienam - mīklām. Un čipšiem, jogurtam un burkāniem humusā, protams!

Pirmās 5 mīklas pašauj vaļā haipu, jo pieklājīgas idejas rodas jau pirmajā skrīningā! Tad seko pēdējās divas... nu labi, varbūt tomēr par ātru sapriecājāmies. Dažas minūtes vēlāk atklājas, ka arī TWISTERA un SPAIŅU varianti īsti nepiepilda liktās cerības. Jā, noteikti par ātru.. Nu ja, šī taču ir ruba - ko mēs iedomājāmies? Atminēt visu ar pirmo? Kas mēs kādi NLP?

Līdz 2 naktī tiek drillēta smadzene, bet labāk nekļūst, tāpēc mainām vidi un drillējam tālāk mašīnā. Mums ir 3 mīklas, no kurām viena ir ar 5h aizturi. Taču vides maiņas brīnumzāles tiešām palīdz pret tumsonību labāk kā vakcīna #noplacebo - viena ekipāža iemet bildi ar Lielo&Mazo Nabes ezeru (2 brāļi), otra pretī atmet bildi ar Nabes muižas apaļajām drupām, pirmā atpakaļ jau precīzas koordinātas. Tāpat pa ceļam arī tiek atrasts Zlēku ģerbonis, un visas idejas par zilajiem karogiem un 3 bākām nomaina Zlēku muiža. Nu jau 5 no 7.

Kā pirmo braucam pēc CĪSIŅA MĪKLĀ, un pretēji gaidītajam cīsiņš nav jāmeklē pašā mīklā. Ierodamies pirmajā nakts disenē un, lieki laiku netērējot, skrienam augšā uz galveno estrādi, kur jau notiek gaismas šovs. Aina festivālu klasiskā - daži mētējas zem soliņiem, citi meklē vietu krūmos, kāds apjucis grozās pa pašu vidiņu. Lecam iekšā un darām to pašu. Kamēr tusējamies, balle jau aizgājusi prom un pēkšņi paliekam vienīgie. Vai nu bingo bija tālu prom pa ceļu vai tepat lejā pie mašīnām. Otrais variants izrādās pareizais, jau kuro reizi saprotam, ka esam baigie āpši. A nu ka bērni aši iekšā un laižam tālāk!

Pie debesīm taisni priekšā spīd huge-ass siera ritulis un jūtamies max episki. Drīz arī graciozi iebraucam PORTĀLĀ un sākam lūkoties pec apskaidrības. Nepaiet ne divi riņķi, tēlojot tūristu un vairoties no visām iespējām kaut kur ielīst, priekšroku dodot info stendiem, kā nagi tomēr noniez un ejam iekšā caurumā pa savai ierastajai modei, punkts uzreiz rokā!

Tālāk ierodamies pie SPAIŅIEM, kuri mūs sagaida ar miglu pār ezeru un meklēto tornīti. Kāds iesaucas "Iiiir!" un visi tešamies uz mašīnu. "Nē, ko jūs darāt?! Vajag palīdzību!" Aaaaa, tešamies atpakaļ. Selfijroka nav ietrenēta pietiekami gara, tāpēc nākas pielietot "iekšā un ufff ārā" metodi.

Seko lielais pārbrauciens uz vakara naglu - PIRMO UN VIENĪGO. "Aiz vēja ģeneratora" jau ir atklausīts loopā divdesmit-un-daudz reižu, esam ļoti pārliecināti, ka vieta ir īstā. Par mūsu upuri ir izraudzīts Sārnates vēja vertapļots. Viņš ir visvecākais no visiem, tātad pirmais, un viens pats šeit, tātad vienīgais. Kā saka, kad vēlies ticēt savam variantam, tad pievilksi jebko. Un arī šoreiz mums netraucē nedz elektriskā gana drātis visapkārt (jo tas ir suns izstieptā pavadā), nedz dziļais grāvis, kas atrodas otrpus laukam (jo tā ir vieta, kur zeme atveras). Pļavas vidū atrodas akmeņu lausku kaudze un viss arvien vairāk sāk norādīt, ka vieta ir čista īstā - es jums dodu 100 desas! Tikai nav nekur bļembuka! Pāri grāvim zaigo tumša truba - that's it! It must be it! "Izvēle bija izdarīta", "acīm nenolasīt, to tikai sajust pašam", "krasts par tālu" - nu, mīļie ļaudis, viss uz to norāda - ir jāpeld pāri!! Entuziaste ir izvēlēta un, rīta gaismām blāzmojot un turbīnas lāpstiņām vienmērīgi dūcot, viņa sāk episko bridienu līdz viduklim pār grāvi.

Lieki piebilst tālāko scenāriju - tā ir rubas klasika: trubā nekā nav, meitene nosalst, besis aug, sakrājam dienas 10 000 normu, 5x pārcilājam ideju par miera mešanu, 5x nolemjam, ka vieta ir pārāk zīmīga, lai nebūtu. Piebrauc Don Julio, kas braukuši pilnīgi citā misijā. Sākam sist klaču. Šī ir viena no 7nieka burvībām, kā ikviena saruna pārvēršas brīnišķīgā mīklu pilnā orākulu spriedelēšanā par to, kas varbūt bija vai nebija, kur, tīri hipotētiski runājot, braukt un nebraukt vienlaicīgi, un kurus komandas biedrus kurš ir vai nav gatavs iemainīt. Sarunu beidzam ar tikai vēl lielāku 404 galvā, bet toties ar smaidu uz sejas. To šajā brīdī vajag, jo pēc 2 stundu flexkursēšanās izlemjam punktu pamest.

Par KARLSONU bijām vienos vārtos pārliecināti, ka tās ir ūdensdzirnavas, kuras ar savām vertapļota liekšķerēm samaltu ikvienu laivotāju. Taču visas rajonā esošās dzirnavas rādās privatizētas, un jo sevišķi tā, kurā skatuves gaismās tika uzņemti Vella kalpi. Tādēļ nolemjam veikt barteri - Karlsons pret Spaiņiem ar draugiem Tīģergarnelēm. Fair enough, bākas mums bija viena no sākuma idejām, taču tā arī nekur tālāk netika apspēlētas. Šis tad nu top savākts nākamais.

Nemanot ir pienākuši 7 no rīta un te nu nāk brauciena visilgāk gaidītā lokācija - BĒRNU LAUKUMIŅŠ!!! Rēķināmies, ka pie vārtiem būs rindas, taču piebraucot jau pa gabalu redzam, ka vārti vēl ciet, bet visi karuseļi jau tiek aktīvi dricināti. Gopņika modē pārveļamies pār sētu, lai pievienotos stilīgo bērnu bariņam, un tikai tad saprotam, ka laikam esam piestājuši pie vienīgajiem vēl aizslēgtajiem vārtiem. Bet neko, pašiem visas slūžas vaļā, ejam uzbrukumā trubām, meklējot punktu. Vai arī nemeklējot... Speciāli šļūcam aizvērtām acīm, lai būtu iemesls vēlreiz nobraukt to pašu trubu. Mammu, lūdzu lūdzu, tikai vēl vienu reizīti! Nu laaabi... Beidzot punkts tiek atrasts un tas gandrīz prasa nākamā rubaka zābakus pakausī. Foto un vīīīī! Atbrīvojuši aizdambējumu, sapulcējamies uz komandas nopietno sapulci karuselī.

Pa ausu galiem savāktā info un ātrais breinstorms pār karti rezultējas TWISTERA lokācijā, un tas nav sākotnēji domātais rūsaino Enkuru parks, bet gan tiltiņš turpat atpakaļ pie Užavas. Izlemjam būt "apakšiņa", un tā nu punkts iekrīt krājkontā, iztērējot maksimālo spēles laiku.

Uz to brīdi jau ir vaļā lāde, tāpēc nolemjam lieki negriezt vēnas un pamieloties ar hintu par PIRMO UN VIENĪGO. Ā, tas tomēr nav pirmais un vienīgais ģenerators, bet gan vēlākie un daudzie... Esam patālu, bet aina logbookā, kur lādes mīklas nu jau tiek atšautas viena pēc otras, liek uzņemt ātrumu. Nekas mūs neapturēs! Izņemot... spriedzes pilna zobu griešana, kamēr mazais čukčuks nesteidzoties pārčukina pāri šosejai... un atkal esam ātrums!

Braucot tuvāk, viss top skaidrs, kāpēc šis punkts tik ilgi vazāja aiz deguna. Gotika Auto, nu kā tad [bērnības traumu pilna reference uz Siguldas-Līgatnes rubu]!!! Piebraucam klāt zumošajam nezvēram, bet kaut kā pilnīgi palaižam pa ausu galam norādi par parkingu. Līdz brīdim pēc 20 min, kad mūsu Mācītājs nāk pie katra sludināt "Kas ir pēdējais norādes vārds? Parkings!". Un tajā pašā sekundē Lil' Stone pagriežas pret zemi blakus vāģim "O, reku!".

Lādes sudoks ir vaļā. Ko tālāk? Dažādi vārdi izskrien cauri prātam - Lembergs, Šlesers, Čaks, Ziedonis, Zaks Efrons, Grigalis, Čīča... O, paga, Grigalis - Grigaļciema militārā apbūve! Esam ceļā!

Tālāk viss notiek ātri un kā filmā! Pie pirmajām drupačām ieripojam reizē ar Roadgames, konkurence on!, sadalāmies un sākam skrējienu pakaļ cerētajai lādei. Taču drīz top skaidrs, ka pirmās ēkas nav īstās. Zvans no otras ekipāžas, kura jau brauc tālāk un ziņo, ka "visi brauc atpakaļ no tālienes". Lecam atpakaļ vāģī un nesamies! Tikai pusceļā atskārstam, ka esam aizmirsuši Lil' Stone. Zudušais dēls pēdējiem spēkiem un biezajā jakā jau skrien pa ceļu aiz mašīnas. Piestāj pāris citas komandas, prasot "Kur tavājie?" "A vot, neteikšu." "Mmm, zini ka vēl daudzi km līdz lādei?" "?!". Visbeidzot viņš mūs panāk, bet vairāk par "draugi, nu nopietni?" skatienu mums nespēj veltīt. Vismaz visi esam atpakaļ un braucam tālāk, aizvien dziļāk ballītē.

Pirmā ekipāža jau ir tālumā, mašīnas jau mētājas visās malās, visi satiktie tikai saka "Tālu? Jā, tālu. Tik uz priekšu, līdz galam!" Tā nu mēs arī braucam - tik uz priekšu vien, cauri dubļiem, cauri bedrēm, līdz tālāk vairs nevar. Tieši blakus uz riepām min cita komanda, tāpēc apstāties nedrīkst. Izkāpjam.
Viņi mums: "Jūs koordas zināt?"
Mēs: "Jā jā, protams!" [kādas koordas?]
Viņi: "Ok, davai ejam kopā? Jūs kā ar pieredzīti.."
Mēs: "Nu aiziet, mmm tik parādīsi virzienu? Mums telefons khmmm rubās ārā..."

Tā nu roku rokā aizejam līdz lādei. Viņi mums kā "veterāniem" ļauj ierakstīties pa priekšu. Uz atvadām viena meitene, miedzot ar aci, nosaka: "Ja kāds prasa, tad koordas bija uz sienas mājā." Mēs, viegli smīnot, atsakām "Ok, thanks". Bez viņu asistences pie lādes netiktu vēl stundu vismaz. Būsim mūžam pateicīgi, ka ļāvāt jūs izmantot!

Pēc brīža ierodas arī otrā ekipāža un vēlreiz nododamies lādes meklējumiem. Un tad vēl trešo reizi, izpērkot karmu un palīdzot tādiem pašiem kartupeļiem kā mums atrast lādi, kuri mežos bez koordām klīst jau kādu stundu.

Ilgā balle kāpās turpināsies vēl visas dienas garumā, bet mēs chillojam kādu gabalu jūras nostāk - tāda disene vēl nebija pieredzēta, kompensē visas nenotikušās zaļumballes, un sajūta, ka gada socializēšanās norma ir izpildīta. Spriežam par to, kāpēc vēl joprojām nav FTF, un ka gada jubileja liekas lielisks notikums, lai to paceltu. Liels mīnusiņš jau otro reizi, ka nesamies blīkš blākš, bet nepārbaudām to, kas acu priekšā. Plusiņš, esam forši. Tā ka saturās!
Tikšanās vieta nemainīgi: tur, nezin kur, meklējot to, nezin ko.

Vēl joprojām birdinot smilšu kaudzes no kabatām,
- Mamma piespieda

Beidzot piepildām sapni par piedalīšanos FTF. Posms fantastisks, visas emocijas izdzīvotas….

23:55 – sēžamies pie galda, noskatāmies uz iepirktajiem miljons banāniem un veram vaļā datorus.
00:00 – pašaujam vaļā mīklas, adrenalīns maksimālajā līmenī un pirmā FTF nakts var sākties
00:02 – hmm, kontrolpunkts pieejams tikai no 7 rītā, rubaks: “Tad šo ignorē, šo minēsim pēc pāris stundām kad pārējas būsim atminējuši” un pārējie pārsteidzoši klausa.
00:30 - pateicoties izpldītajam mājasdarbam, esam ar 80-90% pārliecību atzīmējuši spaiņus, pritonu, pirmo vienīgo un portālu”.
00:45 – tomēr mājasdarba pierakstos atrodam pazīmes par twisteri . Divi rubaki sazīmē Šerifu. OMFG mums tiešām varētu būt atminētas 6 mīklas? ’Nevar būt! Labi, tad pačekojam tomēr to krakenu.
00:55 – visas mīklas atminētas un uzliktas kartē, banāni un violetā dziriņa somā un lecam mašīnā. Bet ko darīt ar to krakenu? Nospriežam – ja tik aktuāla informācija, centrāle būtu ierakstījusi oranžā krāsā. Tā kā teksts ir mīklas teksta krāsā, tas ir hints. Visdrīzāk cipars būs atrodams pie info par darba laiku. Vai tiešām mēs varētu cīnīties par FTF?
01:05 – esam klāt pie Krakena kuram apkārt sēta. Īsa apgaita, cipars uz info dēļiem tomēr nav un esam gatavi doties prom, lai atgrieztos 07:00. Un te pēkšņi burtiski mums priekšā no ierobežotās teritorijas izlec citas komandas rubaks un nosmej “HAHA, gaidīsiet līdz 07:00”. Nedaudz apjūkam, bet tā kā šis mums ir pirmais FTF mēģinājums, secinām, ka laikam šādi visas komandas dara, tad jau mēs arī. Viens rubaks lido iekšā teritorijā un pazūd tumsā. Pēc ~15min saņemam čatā bildi. Great start, maucam tālāk!
01:30 – ierodamies “slavenajā” punktā, kuru pēc pāris stundām pārdodot, varēja nopelnīt gan citas komandas spēlētājus, gan vakcīnas pierakstus un drošvien pat tūkstošus eiro. Pavadām šeit nedaudz vairāk kā stundu. Fakts, ka divas komandas ar aizdomīgiem smaidiem aizdevās prom mums liek visu pārmeklēt trešo reizi. Tad ceturto. Tad piekto. Un tad drošības pēc arī sesto, septīto, astoto un devīto reizi…. Morāle sāk pazust. Īsā sapulce - vajag uzlabot morāli - braucam pēc portāla.
03:00 – Esam pie portāla. Portāla lokācija nav pareizā. Morāle nevis uzlabojas bet sabrūk vēl vairāk.
03:15 – Esam atpakaļ pie slavenā punkta (pa ceļam atminam portāla īsto lokāciju) un pavadām šeit vēl pusstundu, lai pārmeklētu šo vietu vēl x reizes. Lieki piebilst, ka tālāk par šķūnīti un pirmo ģeneratoru nedevāmies. Nolemjam doties prom, pa ceļam kāds jociņš. Un šķiet, ka izdarījām citām komandām to ko saņēmām pirms tam – aizdomīgus smaidus un lēnu došanos uz mašīnus. Sorry guys….
04:22 – Karlsons hit `n run.
04:44 – Twisters hit `n run.
05:17 – Šerifs hit `n run.
05:35 – Portāls ne gluži hit` n un run, bet gandrīz.
05:52 – Spaiņu kapenes hit `n run.
Pa ceļam esam izzīlējuši “īsto” pirmais un vienīgais lokāciju – vēja ģeneratorus turpat blakus pirmajai lokācijai. Un “wow” lādes mīkla nav vaļā. Mēs tiešām šo varam! Adrenalīns un violetā dziriņa joņo asinīs…
06:30 – esam pie “īstās ”lokācijas. Ja kādreiz esat skatījušies, kas notika ar mājokļu cenām 2008./2009. gadā, tad ar mūsu morāli notika līdzīgi. Tā vienkārši ienira bezdibenī, kas ir desmitiem…. , nē simtiem reižu dziļāks kā tas kas minēts P1 mīklā.
08:12 – Ceļā uz vietējo cirkulīti saņemam ziņu, ka lāde ir atvērta. Līdz šim esam apmeklējuši tuvākos ģeneratorus, apzināta situācija pie Sārnates vēja ģeneratora, piedalījāmies gadsimta izsolē, kur pieprasījums pēc punkta bija lielāks nekā pēc gaļas PSRS laikā.
Šaujam vaļā hintu. Nu b** visu laiku bija pareizi – tas tak blakus esošais benzīntanks un pirmā pozīcija. Labi, ka esam tuvu.
08:22 - pa ceļam mūs apdzen pāris traku rubaku lielā ātrumā. Draugi, tomēr drošība svarīgāka :) Lecam ārā pie benzīntanka, bet nepaiet pat dažās minūtes, kad pamanām kā grants ceļa putekļos vairākas mašīnas “aizlido” pie vēja ģeneratoriem. Un tik pat ātri lido atpakaļ. Droši vien tur nav, bet mašīnu bars arī brauc tālāk. Sekojam. Piebraucam pie citiem vēja ģeneratoriem, ieraugām uz ģeneratora uzrakstu “K4”. Rubaks saslēdz, ‘ja te ir K4, tad tur bija jābūt P1.’’’ Braucam. Kad esam atpakaļ, jau rindiņa sastājusies. Mēs, protams, ejam rindas galā un gaidām savu kārtu.
09:10 – tā kā ir pirmais FTF, minam mīklu sākumā bez hinta. Brici un Grigali saslēdzam. Izmeklājm “Bričus”. “Brices” pat “Bricgaļus”, bet aizmirstam paskatītis Grigaļ… Šā vai tā esam atraduši šķiet īsto vietu citur. (bet jau aizmirstam par Brici un Grigali…. ) Atrodam torņus un pamestu māju.. Bet, ja tik daudz mašīnas pirms mums atvēra lādi… Kāpēc viņu te nav? Labi, šaujam hintu vaļā. Visfakingstulbākais ir tas, ka objekts bija atlikts mūsu mājasdarbu pierakstos.
09:50 – esam klāt. Aptuveni 15 torņus satelītā ieraugām un ātrā solī ejam pēc lādes! Kā tad…. Kad tur nonākam, saprotam ka mūsu tornīšu tur nav. Laikam sākas halucinācijas.
10:37 – knapi pievēršot uzmanību pašai mīklai un hintam esam izpētījuši visas drupas un beidzot tiekam pie kordinātēm. Un tad palicis tikai ilgais ceļš kāpās.
11:10 – this is it. Esam klāt. Un kā izrādās ar to viss nebeidzās… Visiem telefoni izlādējušies un rubaks kurš NEKAD mūs nereģistrē, šo uzdevumu izpildās un visiem skaļi nolasa: “Lādes kods ir – UZDEVUMS IZPILDĪTS”. Pārējā komanda pamāj ar galvu, apsolās atcerēties, bet tomēr palūdz blakus komandai nobildēt un atsūtīt lādes bildi.
11:37 – Mēģinām online reģistrēt finišu. Nesanāk. “UZDEVUMS IZPILDĪTS” jāraksta kopā? Ar lielajiem burtiem? Ir izsaukuma zīme? Rubakam kurš parasti reģistrē komandu uzspīd dievišķā apgaismība. WTF…. Ko pie velna es daru… Apskatām atsūtīto lādes bildi un beidzot uzdevums tiešām ir izpildīts.

Šodien esam tādi kā mazliet jukuši. Jukuši dodamies uz Ventspili un pa ceļam sajūkam prātā vēl vairāk un spriežam - vai nu mūsu jukums mūs spārnos vai arī ievedīs ellē. Ventspilī mūs praktiski muižā sagaida mūsu Ventspils guide un mentor ar svaigu piparmētru tēju un pankūkām un trejdeviņām zaptēm, pulkstenis vēl nav tuvu nullei, kad jau nāk salds miegs un sviests. apmēram 00:00:01 kopā ar kafiju galdā tika likts Krakena atminējums un tas tiek apzinīgi ieplānots uz plkst. 7, jo zinātāji teic, ka līdiens Krakena rīklē citādi vainagosies ar ceļojumu uz Sapņu salu policijas busiņā. Karšu un reverse search guru dauza cīsiņu mīklā un drīz jau tas ir gatavs lietošanai. Tad ar visneiespējami prastāko meklējumu “Ventspils drupas” tiek nepiedienīgi aši izlaupītas arī Spaiņu kapenes, bez nabiņām bez kā. Tikmēr otra izmeklēšanas nodaļa ir tikusi uz pēdām tvisterim un ģērboņu apsēstie pa tam lāgam tiek uz pēdām zilām puķītēm, dungodami kaut ko par sargsuni pie kājām, ā nu reku tie 4 pikseļi ir vēja ģenerators. Mēs esam spārnos. Karlsona pritonu atstājam muļļāšanai pa ceļam. Dodamies uz Pirmo un vienīgo, zobus klabinādami ķemmējam šķūņa skeletu un kaut ko piesienamies vienam no ģeneratoriem, bez kāda rezultāta, Komandu mašīnas parkingā uzvedas līdzīgi - nāk un bez entuziasma nozūd tumsā. Viļakas rūgto asaru izmācīti un traumēti nolemjam atgriezties vēlāk. Kursas šerifa vietā sastopam festivālu un sprūkam tam garām. Ziedu portāli un tvisteri mums dodas rokā viegli, veiksme ir mūsu pusē. Atpakaļceļā ķiķinādami kļūstam par cīsiņu mīklā, festivāls jau ir uzsūcies un esam šeit tumsā vienīgie. Vienīgie. Hmm. Sazīmējam vientuļo ģeneratoru, tas noteikti tir īstais. Grūti pat atcerēties secību, kādā mēs sapratām, ka vissirslikti. Ielūrējām kaut kādā akā, otrā pat necentāmies, tad atgriezāmies pirmajā punktā, kur gaismā tapa redzams vēl kāds ģenerators, jā, ok, …nekas nenāk prātā… tad kopā ar citām bezgalīgi skumjām sejām neliekam mieru kaut kādam izdegušam pagrabam uz pasakaina saullēkta fona. Nekā. Jāiet šļūkāt pa Krakenparku un jāgaida, kad atvērsies lohu pogas. Krakens jau 7os izskatās tā, it kā mēs būtu ieradušies uz tusiņa beigām. Liekas jau 90 stundas kā ievainoti karavīri uz morfija murgojam par Karlsonu un pritoniem, esam apsvēruši bet neatraduši ventilatoru rūpnīcu, propellerus kartē, jumtus, kur kāds lodā atkal un ik pa laikam atceramies par brālīti. Saule augšā, lāde krīt, lohu pogas ir pieejamas, kāri spaidām tās un saprotam, ka karlsonu esam izbrāķējuši jau muižā pankūkas ēsdami. Kas tur ar to ģenerātoru īsti nepielec, bet uz vietas viss ir kā pie tūristu atrakcijas, influenceri rindām vien bāž rokas caurumos un vakara nagla mums ir kā bēbīšiem sablenderēta un mīksta, atliek tikai norīt. Lāde. Mūs pametis gan saprāts, gan veiksme, kad mēs iekrītam izliktajās ačkariku lamatās, paldies, mēs pavadīsim sevi uz izeju, un ir nenormāls kauns atzīties, kur mēs pakāsām 40 minūtes. Lohu poga to the rescue. Ir kādi trīs cilvēki, kas patīk vecmāmiņām, un mēs netrāpījām. Bļā. Ok, Grigalis pamet gaisā pildspalvu, mēs ieejam krūmos. Mēs iznākam no tiem ārā. Ak, nejautā. Tā kā prāts bija beidzies, veiksme nepalīdz, tad mēs ņēmām pēdējo, kas mums vēl bij - kājeles - un ar tām drasējām uz lādi sportiskā riksī, iztērējām pēdējo, bet pasakainais skats totāli atdeva visu atpakaļ. Nekas neatliek kā taisīt selfijus un kaifot un bija atkal spēks atpakaļceļā brienot diskutēt, kura lāde kuram patikusi vislabāk, un vislābākā lāde, protams, ir atrasta lāde.

Kādu brītiņu bijām izkrituši no FTF aprites. Mūsu pēdējā ļoti izmisusī FTF nakts bija Jēkabpilī, kad viss bija tik slikti, ka gribējām izlikties, ka neesam nemaz uz Jēkabili aizbraukuši.

Šoreiz vakars iesākās apbrīnojami cerīgi (ja neskaita hardcore darba nedēļu). Pa ceļam uz Ventspili komandai tika piesaistīti vēl 3 jauniņie, no kuriem viens traks vietējais. Tika sabīdīta arī bāze pie vietējās dāmas V-pils centrā. Necerēti, bet patīkami. Būs ērtāk un mazāks risks nokļūt Ventspils policijas redzeslokā.

Ieveļamies bāzē 23:52. Nometam jakas, izvelkam datorus. Ļoti “normāli” viesi 5dienas naktī, nepazīstamā dzīvoklī…

Bērnu pilsētiņa krīt pēc 1 minūtes. Pietiek tik bildi parādīt vietējiem. Darba laiks arī makes sense. Konceptuāli vienojamies (šis teiciens aizņemts no valdības, jo konceptuāli is a thing), ka aizbrauksim novērtēt situāciju un visticamāk 7:00 negaidīsim. Nedaudz gan nosmīnam par domu kā būtu, ja tiešām punktam nevarētu tikt klāt un 7:00 tur iebrāztos rubaku jūra kuriem visiem šis būtu pēdējais punkts. Žurku skrējiens līdz lādei.

Tālākās miklas krīt pietiekami raiti (Tā mums likās!) Izņemot, Karlsons – zero idejas. 1:32 izbraucam no bāzes.
Bērnu pilsētele. 2 puiši nozūd tumsā. Pāris ieteikumi caur telefonu. Pēc 15 min laižam tālāk ar 1/7.
Pirmais un vienīgais – Mols. Jābūt Dienvidu molam. Pie stāvvietas rubaki jau ķemmē abus kuģus. Mēs sākam čāpot uz Molu. Pēc 100m, puse no komandas izspriež, ka kuģi makes more sense. Īpaši Azova. Sieviešu vārds, šie kuģi taču zin kā tas ir, kad krasts par tālu, bla, bla, bla..
Izķemmējam gan molu, gan visus 3 kuģus (ieskaitot Rotu centrā). No success.
Ei, paceļamais Tilts Ventspilī! Tāds ir pirmais un vienīgais LV!!! Zeme atveras, laternas kā ribas. Aizbraucam. Skaists tilts. Bezjēdzīga pastaiga.

Ai labi, braucam tālāk. Punkti Twisteris, spaiņu kapenes, portāls un šerifs - hit’n’run.

5:15 Apstājamies Zlēkās stāvlaukumā pie kapiem. Ui, nē, karātavu kalna! Mēģinam izšķetināt gan Karlsonu, gan Pirmais un vienīgais.
Rīta sagurumā, pavīd variants ka Karlsons ir Lembergs (??). Noklausamies Singapūras satīna gabalus: Lemberghini un Pritons. Kur dzīvo Singapūras satīns?? Ventspilī?
Bet nu ja nopietni – kāpēc ne šīs dziesmas bet “Aiz vēja ģeneratora”??
Piebrauc akmeņlauži – pamet baumas, ka Pirmais un Vienīgais ir pie ģeneratoriem. Pffff… kāds sakars?? Ir taču vairāk kā viens vēja ģenerators. Lai gan bildē iespējams ir vēja ģeneratora spārns (bet tā kā par mazu?), šis mums galvās nerīmējas kopā. Ģeneratoru dziesma tā arī līdz mums šajā naktī nenonāk. Jauniņo papildkomanda dodas atpakaļ uz V-pili. Mūsu vietējam palīgam 8:00 uz darbu jāiet. Un pārējie saguruši laidīs mājās… (eh, vēl nav norūdītas iekšas!)

PandaCrew atvērusi lādes mīklu. Mēs laižam pārbaudīt vienu variantu Karlsonam uz V-pils pusi. Sirsniņā vīd maza cerība, ka drīz varētu tikt pie hintiem un izbeigtos šīs mocības.
Pēkšņi telefonā ziņas un bildes no jauniņajiem, kuri devušies māju virzienā: Eu, te baigi daudz komandu stāv pie koka un meklē kaut ko. Ģeneratori, blakus arī šķūņa karkass. Varbūt te ir punkts? Kā pieredzējušiem bukiem, mums protams ticības Jauniņajiem īsti nav. (Jeb vēljoprojām, mums ģeneratori vispār nav variants!!)
Bet arī mūsu pieredzējušo buku variants cieš fiasko tādā apmērā, ka lielākā daļa no komandas tieši nemaz neizkāpj no auto. Braucam pie savējiem uz ģeneratoru. Tiiiik daudz auto, nu moš tomēr ģeneratori… Apstājamies tieši pie P1. Pirms paspējam izkāpt no mašīnas - Lāde ir kritusi! Atraujam vaļā hintu. Acs uzmetiens hintam, acs uzmetiens ģeneratoram. P1! P1!!! esam īstajā vietā. Kādu brīdi visi pēc kārtas iemēģina iebāzt rokas netīrajā ūdenī. Tikmēr mašīnu jūra (aka vairāksolītāji BK čata izsolē) plūst mūsu virzienā.
Palicis Karlsons. Atraujam hintu. Okei, principā divi varianti. Ovišu bāka vai Užavas. Jābūt Ovišiem, jo nav bijuši pārāk daudz punkti šajā V-pils pusē. Un tas ir tuvāk. Braucam.
Ovišos neko neatradām. Negribas braukt atpakaļ uz Užavu, bet ko darīt. Īpaši brīdī, kad ieraugam - Oviši ir vispār ārpus laukuma. Pa ceļam vēl nokonfirmējam Užavas variantu ar demonlordiem.

10:30 - 7/7
Ievadam lādes kodu. Nav.
Nevar būt???
Divi 48?
Apzvanam jauniņos, kas bildējuši tās bļembas, kas nav iemestas komandas čatā. It kā viss sakrīt. Ā, tikai kļuda matemātikā. False alarm. Lāde vaļā.

Brīdī, kad izlasam par čali ar melniem matiem un brillēm. Prātā ir tikai Harijs, tas kas Poters.
Bet ne viņam 3 dēli, ne mūsu vecmāmiņām ir nojausma par šādu tipāžu. Skaidrs, ka nebūs. Bet vispār, vispār neviens cits nenāk prātā. Visas domas atgriežas tik pie Potera. Varbūt uz nākamo BK sezonu jāiegādājas televīzijas abonements?

Nečakarējamies un šaujam vaļā hintu. (Kāds tur sakars Bricim? Un puse no mums nemaz nezināja ka Grigalim nav brilles un visu pēcpusdienu mēs nezinājām, kas ir otrs čalis. Whatevz, domāšana vairs nav mūsu stiprā puse kā tas pierādījās ceļā uz lādi) Pēc kartes nosakam 4.torni.
Aizbraucam. Kaudze ar mašīnām jau priekšā. Satiekam akmeņlaužus, šie saka brauciet tālāk. Būs gara pastaiga un izstāsta, ka punkts pie Jūras.
Un ko mēs…??? Aizmirstam par savu 4.torni un dodamies uz jūru. Pie jūras nekas does not make sense. Kādas drupas, kāds logs, kāda skaņa? Te mūs pēc 30 min random vazāšanās izvilka 4nieks, kuri laipni pastāstīja kur aptuveni atrast lādi. Tas good luck gan izklausījās tā ka viegli nebūs…
Lieki teikt, ka bijām diez gan neapmierināti ka nekas does not make sense un kā vispār Pandas atrada lādi? Centrālei tika veltīti pāris skarbāki vārdi un visa cieņa un respekts Pandām.
Atpakaļ ceļā satiekot demonlordus brīdinam, ka viegli nebūs.
Viņi: nav koordinātēs?
Mēs: ir koordinātes???
FAK.
Lieki teikt, ka šis vēlreiz pierāda, ka mums vēl nav tāds skills lai paņemtu FTF. Smadzenēm ir jābūt on full speed 24/7. Vismaz vienam no komandas.

Secinājums: Vēl joprojām nezinam kur dzīvo Sigapūras satīns.

Paldies BK par kārtējo foršo piedzīvojumu!

Patiesā cieņā un pazemībā,
Nosaukums aizmirsās.

Labrīt Latvija... Rīga, Ķīpsala, Ventspils!

Atsauksmes? AAAA BIJA TIK FORŠI! Sākot jau ar 27. aprīli, kad uzzinājām, uz kuru pusi šo mēness stūrēs mūsu pelēkais rumaks. Tiklīdz uzzinājām, protams, sākās lielā izpēte. Es teiktu ļoti labi iekāpām scooby doo ķepās, jo kopumā atradām aptuveni 62 interesantas vietas Ventspils novadā un bijām gatavi uz visu. Protams, pēc tam ieraugot mīklas, novērtējām, ka no 7 mīklām, mums jau zināmas bija 3 (laikam, iespējams 4, varbūt 5 - katrā ziņa bijām sagatavojušies)
Perfektā variantā pat laicīgi atradām kur nobāzēsimies 30. apriļa naktī. Palikām tā teikt kaut kur Ventspilī, netālu no bērnu pilsētiņas (laikam, iespējams tālāk, bet nu Ventspilī)
Brauciens turp sākās jau ar muzikālo ansambli. Plus kaut kā vajadzēja nodarbināties, tāpēc izmēģinājām to skriešanu apkārt mašīnai, kamēr stāv pie sarkanā. Atziņas - patika, būs vēl!
Kā arī nezināmu iemeslu dēļ pa ceļam skatījāmies vella kalpu ēšanas sacensības. Nejautājiet...
Aizbraukuši esam, tikuši iekšā esam - “bet klau dikti laicīgi esam atbraukuši”
“Jaudas snauda?”
Nu jā, tā lūk iegūlāmies visi zem plediņiem un paņēmām to stundiņas jaudas snaudu. Pēc tās cēlāmies, vēlāmies, grābām datorus un sildījam tējas.
Tad nu sākam...
IR! 3 vietas jau bija zināmas pus stundas laikā, pārējās īsti grūtības nesagādāja. Serotonīns uzkrāts - iet labāk nekā Nītaurē. Protams, tikai tas, ka nezinājām divas vietas - “pirmais un pēdējais” un “karlsona pritons”

Mūsu ceļš: “Trīs zilo ziedu portāls” —> “kursas šerifs” —> “spaiņu kapenes” —> “rūsas twisteris” —> maza ko nu pauzīte —> “pirmais un vienīgais” galīgi nepareizajā vietā —> “pirmais un vienīgais” īstajā vietā —> “krakena rīkle” —> sveiks “pirmais un vienīgais” —> o čau “karlsona pritons” galīgi nepareizajā vietā —> īstais “karlsona pritons” —> LĀDE.

* Pirmais un vienīgais
Nuuu nezinu kā tā maigi pateikt... viena ar pusi stunda!!! Bet sākot no sākuma - mēs bijām pavisam nepareizajā vietā. Idejas no sākuma bija par kādu traģēdiju, ka kaut kas ir postā gājis. Teksts taču tāds sērains. Bija doma par to, ka tā varētu būt piemiņas plāksnīte, kas atrodas pie Užavas bākas turpat mežā. Nu par cik bijām tur pat netālu - aizbrauksim! Protams, sapratām, ka neesam īstajā vietā, tad nu sākām domāt.
Liekas, ka iepriekš bildē nebija redzams tas baltais stūrītis, liekas, ka tikai tagad parādījies, jo tikai tā dēļ atradām vietu. Sapratām - lidmašīna? Vēja ģenerators? Tā blakus šķūnis. Rekur ir bildē pavisam pliks šķūnis, nu te jābūt! Sapratām, ka esam īstajā vietā pēc tā cik daudz mašīnas tur atradās. Visi meklē un neviens neatrod. Bijam pie tā P1, domājām, ka galā atrodamais mednieku tornis būs izcila vieta, bet tā centrāle gan nedomā. Izstaigājām ap P1, izstaigājām visu pārējo teritoriju. Te nu mēs atgriežamies pie sākuma - viena ar pusi stunda! Domājām, ka nemocīsimies un atbrauksim, kad būsim atkal uzkrajuši serotonīnu ar vēl vienu atrastu vietu. Tad nu atgriezāmies pēc “Krakena rīkles”, lai paši arkal piesistu plaukstu pie pieres un saprastu - ak mēs dam dami. Noņemam vāciņu, ieraugam trubu. “A kur cipari?” Domājam nu paslaucīs to klucīti, varbūt tur ir, līdz brīdim, kad komanda saka “nē, džeki, man liekas, ka ir jāliek iekšā roka”. Dažas sekundes vēlāk, komandas biedrenes roka atradās trubā. Pārbaudam. Jā ir, laižam!
Secinājums: visvislabākā ideja punktam, protams, bija nepatīkami, ka tik ilgi meklējām, bet nu šis bija kas izcils!

* Krakena rīkle
Nu... bija skaidrs, ka ir tā bērnu pilsētiņa. Vai mēs to paši sapratām? Gluži nē, pasta balodis izstāstīja šo un vēl pasvieda idejas citiem punktiem. Kā izbraucām no bāzes vietas, piebraucām, lai pārliecinātos, ka būs tik no 7:00 vaļā. Vai mums bija ideja rāpties pāri? Protams. Šoreiz tikai nezināmu iemeslu dēļ atturējāmies un braucām tālāk.
Mēs zinam... paraugbērni! Mamma lepotos!
Bet tiklīdz atgriezāmies īstajā laikā aizgājām līdz tiem soliņiem. Protams, no sākuma meklejam zem tiem soliņiem, līdz apskatamies pa kreisi un atceramies mīklas nosaukumu. Nu tad ejam pie briesmoņa. Izskatam un saprotam, ka jāīsteno iekšējais bērnības gars. Nošļūc... “paga, vēlreiz, nepaspēju piefiksēt”. Ar otro bija rokā un dodamies tālāk.

* Rūsas twisteris
Nezināmu iemeslu dēļ aizbraucām uz to jauno smuko tiltu, sapratām, ka nu netaču. Atradām īsto un pēc dažām minūtēm esam klāt. Šaura vieta, jāapsmērē ķermenis - skaidrs jālien ir pa apakšu. Lukturītis rokā, speram lēnus soļus un cenšamies iztēloties, ka tur nemaz nav ūdens apakšā un es esmu pilnīgā drošībā. Diezgan labi dzirdēja, kā rūsa smērējas gar vējjakas malām. Protams, tikai tad, kad aiziej līdz konkrētajai vietai saproti, ka varēji vienkārši aptaustīt to caurumu, lai saprastu, ka ir rokā cipari. Bet nekas, šis bija viens atsevišks piedzivojums un neliels “izkāp no komforta zonas” moments.

* Spaiņu kapenes
Meklējot vietas Ventspils novadā jau uzgājām uz spaiņu kapenēm, tāpēc var teikt, ka šo jau bijām redzējuši. Izlasot mīklu, ieraugit bildi - nu vajadzētu būt šai vietai. Lieta tāda, ka nevaram atrast lokāciju. Vai mēs atradām lokāciju? Nuuuu jā, bet tādā liekas vēl nedzirdētā veidā. Jautāsiet kādā?
Div eiro un pateiksim 🌞

* Kursas šerifs
Šo arī ieteica tas pasta balodis, ka tādas figūres ir tajā Legzdenes pilskalnā. Iegooglējām un jā, rokā esi! Pēc viesošanās “Trīs zilo ziedu portālā” braucam uzreiz turp. Mūs, protams, sagaidīja holivudas prožektori jeb daudzās mašīnas un komandas, kas degsmīgi meklēja tos ciparus. Mēs arī izstaigājāmies augšā, taču jau iepriekš komandas biedrs ejot pāri grāvim iedomājās, ka varbūt jāpaskatās zem. Bet nu nē, izstaigasim augšu. Līdz sapratām, ka nē, jāiet lejā - cīsiņš taču mīklā! Tos vārdus bieži atkārtojām meklējot, līdz izbaudījām un bijām cīsiņi.

* Karlsona pritons
Mēs pie Užavas bākas meklējot “pirmais un vienīgais”: nu te nebūs nekas
Mēs dažas stundas vēlāk, meklējot “karlsona pritons”: 0_0
Mēs dikti gribētu zināt kā komandas atminēja šo, jo mēs pat dabūjām aizbraukt līdz Miķeļbākais, domājot, ka tur būs. Nācās vērt hintu. Viška... nu jā Miķeļbākai ir tāda viena blakus. Mērojām ceļus, aizbraucām. Ieraugam vecu ūdenstorni. Ja jau paaugstinātas bīstamibas objekts, tad varbūt šeit. Diži ilgi nedomājām, kad atradas kāpējs. Rokas nedaudz trīc, zeme attālinās un ir uzkāpts arī vecajā ūdenstornī.
- Ir?
- Džeki nav, mēs neesam pareizi
Aizgājām vēl līdz pludmalei, kur arī tāds kapjamais bija. Tur ar uzrāpāmies, lai saprastu, ka nebūs. Nu jā tad jau atradām Užavas bāku, kur iepriekš jau bijām, bet meklējām nepareizo mīklu :) yey
Kā i tā i, braucam! Pa ceļam kāds dabūja iesnaust, protams, pamostoties ar ziņām čatā, kur saliktas dažādas filtru bildes kā čuči.
Esam klāt un atkal ir sajuta, ka nebūs. Tur taču blakus tik telekomunikāciju tornis. Lēnāk pār tiltu... ir taču jāpastaigā tik vairāk. Normāla viška... ir atkal kāpējs, kurš pāris reizes atsita galvu, bet mērķis sasniegts - ir mums cipari!

* Trīs zilo ziedu portāls
Bāka? Ovišu? Užavas? Bija ideja tik par bāku. Par cik mīkla neko neizsaka, jādomā ir par to interesanto nosaukumu. Portāls, tātad ir kāda vieta, ciems, reģions. Trīs zilas puķes. Zlekām ir 3 puķes ģerbonī. Jāapskata tā Zlekas muiža. Bilde atbilst, mums ir vieta!
Šī bija mūsu pirmā vieta un šitik daudz mašīnas redzēt bija mazais pārsteigums. Ilgi nemeklējām un sapratām kur jāiet līdz cipari ir pie mums! Vēl nedaudz izstaigājamies, lai neesam tik uzkrītoši, pārminām dažus “o wow” un braucam.

* LĀDE
Mašīnu lērums, cilvēki dodas pārgājienā. Satiekam pazīstamos un arī ejam apgaitā. Protams, bijām nedaudz pazuduši un ap lādi izstaigājāmies pat neievērojot milzu zvanus, tad nu izdomājām neiet uz to pusi, bet aiziet pa labi. Otru pusi ar izstaigājām, jo galvenokārt meklējām tās drupas, jo drupām taču pretī būšot ne? Pakrājām dienā nostaigātis soļus līdz nāca pirmā izmisuma pakāpe (iespējams, jau tālāka aiz pirmās) līdz mums pastāstīja kādu hintu uz kuru pusi tad doties. Sapratām, ka jau tur bijām, bet nu labi iesim vēlreiz. Ieraugam zvanus un sākam meklēt. Džekiii... ir! Serotonīns atkal uzkāpj un smaidīgi varam iet uzņemt bildes un kopīgi paēst pusdienas.

Lielais paldies par izdevušos rubu un atkal jauniem piedzīvojumiem, ko piefiksēt pie savien spožmirkļiem. Aaa - un paldies, ka smadzenes ir vietā nekā pēc Nītaures. Aaa pt2 - mēs neielikām šoreiz lādē ZEVU, jo lāde pa mazu likās, bet nekas, mēs parūpēsimies, lai tā nonāk drošās rokās.
ZEVS out

Sērijas anti-rekords 430+ km spēles laukumā..

Atgriežoties no Nītaures rubas, tik pacilāta sajūta, ka plecus sāk kutināt klusītiņa domiņa: Nākamnedēļ ir 1. Datums un FTF … Davai! Bet saprotam, ka vajag papildspēkus. Forši, divi putniņi kadiķos, snaipermeitene, un vietējā stalkera draugs piekrīt nakti pavadīt pie kompjiem. Bet, vel, vajag vēl kādus ķermeņus, kas kopā ar mums fiziski ietu rubā…Ejam cauri savām telefongrāmatām… Kurš vēl būtu tik traks, ka piekristu… Bet nepietiek jau ar to, ka vienkārši traks, vajag jau arī lai būtu gudrs… Hm Hm Hm , gudrs un traks, gudrs un traks… Jes! Māris! Un bez 15 minūtēm pusnaktī Māris ir klāt - pie tam ar raibu kompāniju, (no kuras nekad neviens 7niekā vispār nav bijuši). Ātri izstāstam pamata lietas, un - Pusnakts ir klāt!
Pirmais un vienīgais - Pilnīgi skaidrs, ka tas ir Mols! Jo meitenes skumjās tumsā tā mēdz stāvēt uz moliem un izraudāt ārā savas salauztās sirdis. Un kartē Dienvidu mols izskatās precīzi pēc suņa galvas ar kaklasiksnai pievienotu nostieptu pavadiņu. Bingo! Tik viegli! Aši turp!Jā, esam īstajā vietā: čum un mudž no rubakiem, visi zibina savas lampiņas un meklē, kurā bezdibenī iebāzta fiška. Ir arī laivas skelets, kas ir tieši kā izģērbts šķūnis. Tā kā tie , kas pirmo reizi ar pīpi uz jumta bija apmācīti: “Ja tev liekas, ka fiškas te nav, tad Turpini meklēt. Fiška būs. Tu tikai neesi pietiekoši vērīgs.” Ok. CIti rubaki pamazām pazūd (laikam klusi atraduši ciparu tā ka mēs neredzam un prom. Turpinam meklēt, kamēr atceramies par vakarā redzēto dinozaura skeletu lielceļa malā un prāta vētra liek vērīgāk apskatīt kreiso augšējo stūri. Piebraucot tur atkal ir skaidrs, ka esam īstajā vietā. Gaismas mūzika visās Valpuģu silent diskotēkas stūros. Atrodam vietu, kur zeme sašķēļas - mazo upīti, un klusiņām izložņņajam visas viņas caurtekas. Nē, zeme ir šķēlusies pie lielajām betona plāksnēm, jeb varbūt divos lielajos akmens bunkuros, vai varbūt pagrabbunkurā, kas ir uz kalniņa.. Tik daudz ideju, tik daudz vietu, kur mēs te fišķu varētu apslēpt… Bet vismaz citi arī nevar atrast. šetit rubaku mazāk nepaliek. Pēc kāda laiciņa tik salien mašīnās un laikam turpina diseni tur. Tā kā mums ir vēl ko meklēt, tad atstājam viņus skaistajā rītausmā. Vēlāk atrodam vēl vienu “Pirmo un vienīgo” - šai apkārtnē pirmo uzstādīto vēja ģeneratoru, pie tam - vienu pašu savā lauka malā. Vai izģērbtam šķūnim ir obligati blakus jābūt? It kā. Sabrukušu šķūņa akmensčupu varbūt arī var nosaukt par izģērbtu. Nu bet nebij arī šis… Hintu ņemam? Nē, pagaidām vēl nē, besis vēl nav tik liels. Pie Pī-pī-pī 1 atgriezāmies, kad vairāk neko citu nebij ko meklēt. Un sapratām, ka tas tiešām bija bijis mūsu mašīnas parkings pirmajā reizē. Tieši virs bļembas bijām nolikuši mašīnu. Tik precīzs hints, Thank You!
Krakens krakšķ ātri viņam atvēļētajā darbalaikā.
Inženiertehniskā būve ir tilts. Ventspils tilts ir paceļamais, tas īsti netvisto. Šaursliežu dzelzceļu viņa galapunktā aptvisto apkārt… To, ka jātvisto pašiem, izlokoties profesionālu superdejotāju pozās sapratām tik, Užavas tiltu forsējot no abiem galiem.
Uz atslēgas vārdiem “Spaiņu Kapenes Kurzemē” google kādam izmet Piltenes pilsdrupu bidi! Bet tur gan tik puse ir palikusi. Esot otrs arī tāds blakus, varbūt tas ir pa visu radiusu saglabājies.. Pie tam Piltenē notiekot arī Spaīņu Festivāls. Viss sakrīt. Nē, tur tomēr akmeņi savādāki. Spaiņi varētu būt kaut kur kādas pienotavas vai slaukšanas fermas tuvumā. Un pie tam super sakrīt ar proteīnu : Piena mašīna atved pienu un caur šļūteni ielaiž Lielajā brālī - cisternā. Un tas sabrukušais varētu būt skābbarības tornis. Piltenes vā Tārgales kolhozos..Pie tam bieži vien tie skābbarības torņi ir blakus - lielie uz mazie… Bet kāpēc ČIRIZ ir slīprakstā, kāds no mums mēģina saprast… Jo slengs? -O pššs, non stop tiek izmantots. Varbūt tā ir domāta vieta - Ziras- (slīpraksts no otras puses), nu , aptuveni. Bet viss jau ir aptuveni. Ziru pienotava - Sise! Nē, Sisei Zvīdriņš noteikti kaut kādu citu eifēmismu būtu izdomājis. Tapēc to tik google mapā apstaigājam. Ventspilī Kārļa ielas pienotavā arī neizskatās nekas atbilstošs. Cirpenes raķešu bāzē varbūt kāds apaļš tornītis… Ventspilī ieraudzījām divus dūmeņus , vienu lielāku, otru mazāku, pavisam kā brāļus. Pie tam viņi barojas no proteīna - pieslēgti katlumājai…Kamēr tikām līdz nabai, un varējām striķi ap nabu savam biedram siet, nācās vēl arī visādus google map random tornīšus apbraukāt…
Kāpēc cīšiņš mīklā? Nu tapēc, ka pagale izskatās pēc hot doga maizes, bet dieviņš pēc cīsiņa. Nekā - mūsu fiškas fočētājs izrādījās mazais cīsiņš lielajā betonā mīklā.
Saprotam, ka grābējii nogrābj un ar skatuves gaismām izgaismo pludmali, lai redzētu visas laivotgribētāju pēdas. Atrodam PSRS signāluztvērēju blakus Miķeļbākai, kam varētu būt tādi dzelzs pakāpieni. Uz jautājumu: “Kāpēc Karlsons?” atrodam atbildi - Latvijas Jūras Administrācijas priekšsēdētājs -Lauris Karlsons tur ņēmies ar Kurzemes bākām. Pēc tam gan prātīgākie piebilst, “Tas ne pa ķeksi”, bet vienalga patīkami bij tai brīdī. Par laimi seko arī norāde, ka šim signāluztvērējam apaļās trepju rorītes sākas daudz augstāk, un Geocashā tiek atrasts Dzelzsvīrs. Un cīņa ar viņu vainagojas ātriem panākumiem.
Cik labi, ka daži no mums pavasara zilās vizbulītes vērojuši ne tikai dabā, bet arī ģērboņos. Un varam teleportēties turp.
LĀDE. Bricis un Grigalis. Tiksim galā bez hinta. We can do it. Kas viņiem kopīgs - metereoloģija. Tātad metereoloģiskā stacija:Ventspils lidlaukā vai Vičaki- Irbenē. Rindā izvietotie tornīši - varētu būt saistīti ar Rindu nevis rindu. Vičaku stacija atrodas pie Rindas upes, tāpēc dodamies turp. Nu re kā, mums jau vislaik likās, ka kādam punktam jābūt Irbenē! Nofočējam lokatoru un piebraucam diezgan tuvu stacijai. Romantiska vietiņa upes krastā, te varētu izkāpt, pa upi laivojot. Tie mazie sarkanie puļķīsi uz trepītēm lai būtu tornīši? Nu, tādi maziņi jau ira. Laikam tomēr nebūs īstie. Un - tagad esam pietiekoši nobrieduši (piebesīti, ir jau 11 stundas laukumā) atvērt lādes hintu. Grigaļciems! A pričom tad te Bricis? ( žetons MIX&MATCH par Bričgaļiem). Ok, kādas koordinātes? A Interneta ta nav. Rakstam sms parasto backup tīmam un uzņemam kursu. Piebraucot Grigaļciemā, apstājamies turpat kur pārējie, dodamies pa labi (tur, no kurienes atnāk smaidīgie DEMONLORDI). Atrodam torņus ar skaņas avotu - zilu milzīgu sirēnu (pēc tam gan izrādījās, ka tā ir vnk stirnu barotava vai kas tamlīdzīgs…) , izšurījam abas mājas, aizejam līdz lēnajam strautam. Ja būtu kaut kur kaut maziņš ūdenskritumiņš, tas būtu skaņas avots. Sekojam strautam, varbūt kaut kur paliks straujāks un kritīs… bet nekā…Atnākam līdz mašīnai, ieraugām ķieģeli un privātīpašuma zīmi, kas pirms tam bija palikušas Dēmoniskā smaida ēnā (pie tam tagad sajūtam to niansi, kurai būtu vajadzējis likt mums aizdomāties par smaida īstumu). Esam jau tik garā flekskursijā bijuši, ka tālāk ar kājām pārāk negribas iet.. Nu, brauksim ar mašīnu, cik tālu varēs pabraukt… Tad daļa paliek ķemmēt drupas labajā pusē, citi iet tālāk, uz jūras pusi pa garo stigu… kamēr ir sajūta, ka diezgan besis jau un ka par tālu.. Tik garas tās stigas. Zona un komandas biedri pamazām pazūd. Un sākas panika, ka viņi bez ēdiena kaut kaut kur pārguruši tūlīt aizmigs un, ja Lādes atrašanai iespējams iegūt koordinātes, tad bez spēka pakritušajiem, bez telefona palikušajiem biedriem koordinātes nebūs! Bet viss beidzās laimīgi, un, skatoties uz Maldīvu krāsas jūru, likās, ka mūsu ceļojums bijis nedēļu ilgs un esam bijuši vismaz 3930 jūdžu tālumā.

Braucam uz FTF būs forši. Ak jā, protams, ja braucam, tad līdz galam, jo divreiz nebraukšu.. Pārējie piekrīt.
FTF tieši brīvdienās, skaidrs, ka būs daudz rubaki. Bet mums.. Amm tāls ceļš. Tik tikko pirms 00 esam iekārtojušies mūsu V-pils hātā un priecīgi noskaņoti vēl nepacietīgi gaidām mīklas.
Plkst 00:00.
Bļin. Nebūs.
Labi, no sākuma pat nebija tik traki. 3 mīklas bija,pat ņemot vērā to, ka cerējām, ka laukums būs no V-pils uz augšu.. Jo tomēr Jūrkalne tepat netālu.. Uuun uz augšu tik daaaaudz un forši militārie objekti. Bet garām. Komanda šoreiz 3 cilvēku sastāvā. Šoferis miera vējos ieguļas dīvānā un sāk viegli krākt "meklējot" mīklas. Pēc brīža vēl vienam komandā uznāk zajebals, jo visa uzmanība iepriekš gatavojoties ir pievērsta ne tai V-pils pusei. Nolemjam turpināt no rīta. Pēdējais komandas dalībnieks ar cerību lauzt rubu palika vēl nomodā, līdz tomēr saprata, ka rīts gudrāks par vakaru.
Pamodāmies 07:00
Nesteidzīgā solī meklējam mīklas, šis tas padevās, bet sākām ar naktī sameklēto bērnu laukumiņu. Aizbraucām tur un tur uz skatuves-cītīgi vingro V-pils dāmas mūzikas pavadībā. Damn. Negribas rāpot viņu priekšā. Oki, meklējam apkārt. Punkts krīt salīdzinoši ātri. Tālāk uz visu ļoti meklēto pirmo punktu.
Punktu atrodam ātri. Taču ne tik ātri ticam saviem pirkstiem un tomēr 10x nomēram līdz nolēmām, ka cipars būs īstais. Punktā vēl sastopam kaimiņu novada komandu, pārmijam pāris vārdus un laižam tālāk. Izrādās ceļš uz vienu punktu, taču mums vēl visi priekšā, bet viņiem tik pāris palikuši līdz lādes mīklai. Tad arī sanāca pašķirties. Tā kā bija superjauks laiks, dikti nesteidzāmies. Izbaudījām katru punktu. Lokācijas foršas, paldies BK.
Kad beidzot tiekam pie lādes mīklas, redzam, ka kaimiņu novada komanda jau ilgu lsiku meklē lādi. Ahh cik naivi bijām cerēt viņus noķert. Paldies Pārgaujas brigādei. Mēs bez Jums nekādi. Priecīgi nonākam mūsu iedomātajā lādes lokācijā un ieraugām, ka viņi nesen beiguši taču tas nekas, mums taču neies tik ilgi. Kā tad. Cik naivi bijām priecīgi skrienot uz pēdējo torni(kaut gan pa ceļam apskatījām arī pirmās drupas) .
Bet kā izrādās, ne tajā ceļa pusē. Pie torņa, kas atrodas pie jūras mežs tiek izslaucīts meklējot lādi. Tāpat arī iepriekšējais tornis un tad sākās neliela panika- vienam telefons izslēdzies, vēl vienam kam daudz baterijas nav zonas un trešam, kuram arī pēdējie % sazimejam palīdzību
"koordinātes atradāt?"
"kādas koordinātes?
" sākumā. "
Izmisums. Tiešām jāiet atpakaļ uuuun tad atkal atpakaļ? Paldies BK. Skaisti pastrādāts.
Eee pag, vēl viena komanda nāk. Uzreiz jautājums par koordinātēm, un no komandas puses tāds pats izbrīns kā mūsu - kādas koordinātes. Mūsu cerības pagaisa tik pat kā ar pēdējiem telefona baterijas procentiem. Taču Pārgaujas brigāde mums palīdzēja un atsūtīja koordināšu bildi.. Tik viena problēma, slēdzas ārā telefons
Tā nu kopā ar otru komandu "IKRi" bijām vienā laivā, uzticējām koordinātes viņiem un kopīgo gājām meklēt lādi. Tad arī izdevās. Cepuri nost pirmajiem rubakiem. Tāpat arī BK un mūsu bezizejas domu biedriem. Skaists laukums, perfekti pavadīts laiks. Paldies Vēlreiz. Uz tikšanos nākošajā laukumā un Priekā 🍾

Tā kā E08 7nieks iekrita brīvdienās un visiem mūsu komandas biedriem bija brīvs, izdomājām, kāpēc nepamēģināt šo piedzīvojumu naktī. Pirmais mūsu FTF-
izklausās pēc riktīga piedzīvojuma un piedzīvojumi mums patīk.


Ventspilī ieradāmies ap 23:00. Iekārtojāmies mūsu noīrētajā istabiņā katrs pie sava datora un, neliela atspirdzinoša dzēriena klātbūtnē, pārrunājām iespējamās vietas, kur varētu būt jābrauc. Te gan jāpiebilst, ka vienam IKRAM dators bija aizlienēts ar norunu, ka nākamajā dienā līdz 12:00 kompis būs atpakaļ Liepājā, bez problēmām. Jā, kā tad…
Plkst: 00:00, atveras mīklas - apkārt klusums, sāk parādīties izmisums acīs un saķertas galvas! Njāāā, izklausās skumīgi! Jau doma prātā varbūt tomēr spēlēt galda spēles, izgulēties un braukt no rīta ,ja vajadzētu, ar hintiem?
Bet tomēr nekā nebūs!
Esam speciāli braukuši un nepadosimies!

Nu tad sākam! No sākuma doma, ka katrs ņem pa vienai mīklai, bet tas nenostrādāja :D
KRAKENA RĪKLE bija pirmais, kuru mēs uzreiz atminējām, bet tā kā rakstīts, ka bērnu laukumā varēs tikt iekšā tikai no plkst: 07:00 , OK, tad to atstājam kā pēdējo un skatīsimies kā vispār ies līdz rītam.
Diezgan ātri krīt arī “RŪSAS TWISTERIS” un “KURSAS ŠERIFS”. Nedaudz aizķeramies pie “TRĪS ZILO ZIEDU PORTĀLA”. Par “SPAIŅU KAPENĒM” domājām, kas var būt “lielais” un “mazais”. Ezeri? Ok, googlējam. Bingo! Vecākais no IKRIEM izšauj ideju vēl, ka “seksīgais nospiedums” ir cilvēka nabiņa. Viss sakrīt.
Atminējām 5/7. Par “KARLSONU” un “PIRMO VIENĪGO” nekādas idejas, tikai tas, ka tas baltais elements varētu būt no vēja ģeneratora, bet kurš no visiem - nebija skaidrs. Laiks iet, nospriežam, ka 5 no 7 ir - JĀLAIŽ! Pārējās 2 gan jau kaut kā pa ceļam izdomāsim.
Plkst: 02: ar kaut ko, sataisām līdzņemšanai enerģijas dziru, kaut ko ēdamu, nodrošināmies ar gaismām un aidā uz mašīnu.


Laižam uz RŪSAS TWISTERI, ieraugam tiltu un saprotam esam īstajā vietā !
1/7 ir ! Visi pozitīvi noskaņoti un priecīgi !


Nākamais - SPAIŅI. Tur piebraucot jau redzamas daudzas gaismiņas un mašīnas. Tātad ir īstā vieta dodamies meklēt! 2/7 ir !


Un tad sākās TRĪS ZILIE ZIEDI !
Lokācija īstā, satiekam arī citus. Veicam apgaitu, uzreiz nedodoties iekšā kā teikts mīklā.
Dzirdam no citiem rubakiem tekstu -esam jau te stundu bez panākumiem, jābrauc prom. Kāds no IKRIEM ierauga pa logu baltas koka konstrukcijas un ooo ir, divi IKRI dodas iekšā, pārējie divi seko. Pretim nāk divi rubaki no muižas un viens IKRS dzird to sarunu, laikam sazvanoties ar savu komandu– mēs atradām tur augšā!! IKRS priecīgs, ka nejauši dzirdējis aptuveno vietu, sasauc pārējos IKRUS un saka, ka jāiet augšā. Ejam arī. Otro stāvu pārķemmējam, pārcilājām konstrukcijas, izošņājam KATRU STŪRI bet bācccc nu nav nekur. Ejam vēl augstāk. Nekā! Ejam uz pirmo stāvu-fuck, nekā!Viens no mūsējiem izbesījies apstaigāja apkārt muižai neko neatrada. Sākas izmisums un vairs neko negribas meklēt. Doma padoties, braukt atpakaļ pēc tam. Atbrauc citi rubaki, sāk jau palikt gaišs un mēs kaut kā tomēr vēlreiz apstaigājam muižu, jo nemiers dīda un tāāāā negribas braukt prom. Ieraugam vēl vienu ieeju ar baltām koka konstrukcijām un, protams, atradām. 3/7 ir ! Dusmīgi paši uz sevi ! Stundu toč tur bijām..

Nu labi dodamies uz KURSAS ŠERIFU - 4/7 ir!

Bet tad sākas jautrākais - ko tālāk? Plkst: 05:00. Par ‘’Karlsonu’’ un ‘’Pirmo vienīgo’’ joprojām nav ideju, galva arī vairs nestrādā un sāk nākt miegs. Viens no IKRIEM parubījies, pārējie vēl cīnās. Saprotam - nu labi, nav variantu, padodamies, braucam uz mājām, izguļamies un turpinām no rīta ar hintiem. Pirms mājās došanās piebraucam pie bērnu laukuma, pirms plkst : 07:00 – parubījies IKRS ir pamodies. Redzam, ka laukumā ir cilvēki un , ka iekšā tiek jau agrāk. Nez, ko domāja Bērnu laukumiņa sētniece, kad n-tie pieaugušie sāk pārmeklēt katru stūri?
Asinīs adrenalīns, miera nav, cīnāmies ar miegu. Ziņkārība mūs nepamet -ieejam izstaigāt laukumu. Iepazīstamies ar to, pāris nošļūcieni pa trubām, pusaizmiguši, punktu neatrodam, bet baigi arī to nemeklējām. Redzam, ka izskatās cita komanda laimīgi ir atradusi punktu un aizdodas uz lādi. Mēs metam mieru, bet bāāc, izskatās, ka dators toč nebūs Liepājā līdz 12iem. Labi, braucam mājās un ejam gulēt ap 7:20, lai 08:00 no rīta divi no IKRIEM atkal celtos augšā un brauktu uz autoostu, lai to sasodīto datoru atdotu autobusa šoferim, kas brauc uz Liepāju. Lab ir, tas ir izdarīts un aizpampuši aizbraucam uz mājām ejam gulēt.


Ap 13:00 ar skaidru galvu turpinām. Ok, lāde atvērta pandām - hinti vaļā! Atveram hintu KRAKENAM.
Saprotam, ka bērnu laukumā ir 2 punkti. Viens trubās, otrs kaut kur pie globusa. Bērnu laukums pilns ar bērniem un viņu vecākiem. Baigi neērti bija traucēt bērnus un šokēt vecākus, ka pēkšņi četri IKRI sāktu šļūkt pa trubām. Sapratām, ka to vajadzēja darīt no paša rīta.
Ok, otrs punkts globuss. Globusu un visu apkārtni ap to pārmeklējām - nu nav! Atkal izmisums. Kas notiek, kāpēc nevaram atrast?? Kādu stundu pavadījām laukumā. Uz mums jau vērsās acu skatieni ar domu, - ko viņi tur meklē un staigā šurpu turpu? Mošk uz tā Sprīdīša kaut kas? Tas tak ar’ devās pasaulē. Ok, tur arī nav. Lai kā negribētos - zvans centrālei. Nu ,protams, pārmeklējiet vēlreiz globusa apakšu un…. nu jā, rokā ir ! 5/7 ir! Visi šokēti un neizpratnē - kā mēs to neredzējām? Pilnīgs sviests! Pazūdam no šejienes :D Pie vienas reizes centrālei pajautājām par PIRMO UN VIENĪGO punktu, uz ko viņi deva dažus pavedienus ar PV dziesmu, P1 vēja ģeneratoru un viss bija skaidrs. Nobeigumā centrāle saka, ka “gan jau zvanīsiet vēlreiz”! hmm…..ok.


Atveram hintu Karlsonam un skaidrs, ka tā ir Užavas bāka. Pierakstos bija, bet kaut kā nesavilkām kopā ar mīklu. Aizbraucam uz turieni. Nesteidzīgi aizstaigājam līdz jaunajai bākai un saprotam, ka te nebūs, kaut kur blakus. Satiekam tikai saimnieku ar rejošu suni. Jautājam vai viņu šodien bieži traucē uz ko viņš atbildēja: “diezgan jā”. Izstāstījām, ka meklējam GEO.
Bet kas par skatu, kas par pludmali un ūdens krāsas visos iespējamajos zilajos toņos!!!! Nopriecājāmies, pabaudījām skatu un nesteidzīgi atradām punktu. Savelkam kopā ar mīklu, nu viss sakrīt, protams!  6/7 ir!


Dodamies izvēdināt galvu pie vēja ģeneratoriem. Piebraucam pie P1 saprotam, ka esam pareizi. Uzreiz dodamies uz mednieku posteni. Visi gaida atbildi “IR”, bet nav nekā. Pārmeklējām apkārtni ilgi, vairākas reizes apstaigājām vēja ģeneratoru. Vienīgais ko ieraudzījām bija odze, kura, izlīdusi saulītē, sildījās. Labi, atkal gribas padoties, izmisums nu , ka nav nekur ! Centrāle jau mums pieteica, ka iespējams jūs zvanīsiet vēlreiz :D Iekāpjam mašīnā (punkts tieši blakus auto) un zvanam centrālei. Neceļ! Ok nu neko - braucam apskatīt tad citus vēja ģeneratorus vai to pamesto ēku, kura atradās netālu. Pēkšņi viens no IKRIEM iesaucas : “Eu, izkāp paspārdi to mazo akmens čupiņu”!
Un necerēta veiksme, kaut kas ir :D BK zīme.

Tieši tajā brīdī piebrauc nākamie rubaki. Kaut kā jānovērš uzmanība, izstāstām, lai uzmanās no čūskas un turpinām rakties. Noņemam vāciņu un jābāž roka iekšā ,nezinot kas apakšā. Bail, jo tā čūska tak tur bija. Tur nekā nav. Hmmm… Saucam rubakus palīgā! Apvienojoties ar otru komandu, pārlasot vēlreiz vairākas reizes mīklu saprotam, ka neredzams, bet sataustāms. Jābāž vien iekšā un jātaustās! 48? Toč 48? Tak bija jau bākā 48. Labsi, reizinām visus skaitļus. Rokā ir un lāde vaļā! 7/7 !


Uzreiz skaidrs Grigalis un Bricis. Skaidrs, kas abiem kopīgs, bet kas par vietu? Ai, atveram hintu! Grigaļciems! Braucam! Aizbraucam - redzam priekšā mašīnas, tātad vieta īstā, metamies nost. Bembis gan mums zems..
Kur tie torņi? Kaut ko MAP sazīmējām, bet tad visu novērsa mednieku torņi. Tālumā redzam, ka citi rubaki tik dodas uz priekšu, nu, a ko mēs? Dodamies pakaļ. Ejam un ejam. Ne prātā, ka jau pašā sākumā bija jāatrod lādes koordinātas. Satiekam komandu - Šļuk nebūs vai? Šie jautā vai mums ir tās koordinātas. Mēs šokā kādas vēl koordinātas? :D Par laimi viņiem bija tās kāds atsūtījis, bet baterijas telefonos nosēdušās. Tā nu mēs apvienojāmies un devāmies uz lādi !
IR! Atvieglojums! Prieks! Gandarījums par paveikto!
Paldies par superīgo laukumu, neaizmirstamu piedzīvojumu un jaunu vietu iepazīšanu! :)

32TF jeb ieturam tradīciju paņemt LĀDI pēdējās no FTF pulka. Bet ar smaidu, ne asarām. :) Nu, tad sāksim no gala.

PRIEKŠVAKARS

Ventspils mājās vēl paturpinām Rīgā iesākto priekšizpēti, bet 22:00 viena Čiepa lemj, ka jāmēģina pačučēt, lai kaut nedaudz sagatavotos naktij. Pēc Viļakas FTF sūrās pieredzes baigās bažas, kā būs ar pašsajūtu, tāpēc viena Čiepa jau laicīgi brīdinājusi otru, ka vienīgais “noteikums” FTF naktij ir, ja vajadzīgs, ļauties miegam un neizspiest no sevis pēdējo sulu. Komanda ir tik spēcīga, cik “vājākais” spēlētājs, līdz ar to dodamies laukumā ar zemu ekspektāciju līmeni – vairāk izbaudīt, mazāk stresot.

23:30 iestiprināmies naktij ar kārtīgām pusdienām un apdarām darba darbus, kas FTF aizrautībā pa dienu bija nedaudz piemirsušies.

Ar zupiņu pie sāniem, sagaidām 00:00 un bliežam vaļā.

MINĒŠANA

Pirmais un vienīgais.

“Aiz vēja ģeneratora” skanēja galvā jau pēc iepriekšējā mēneša “labradora”, uzskaitot dziesmas, kurās pieminēts suns. Līdz kaulam izģērbto šķūni bijām ievērojušas turpceļā uz Ventspili, nospriežot, ka būtu labs 7nieka objekts, vienīgi tie ģeneratori tā tuvu.. šķiet pārāk civilizēti. Še tev! Līdz ar to aptuveni īsto vietu kartē nomedījām ātri. Ak, kaut viss būtu bijis tik vienkārši..

Krakena rīklē.

Estrādes krēslu attēls ātri iekrīt mūsu rokās un Krakens arī uzkrakots. Ja arī šeit viss būtu bijis tik vienkārši.. :D

Rūsas twisteris.

Beidzot kaut kas noder no priekšizpētes. JES! Gājēju tiltiņš pār Užavu. Gatavs!

Spaiņu kapenes.

Kā variantu atzīmējam Piltenes pilsdrupas. Pārliecinoši un nepārliecinoši reizē, bet pa ceļam uz citu punktu, paskatīsimies.

Kursas šerifs.

“Dabas taka Ventspilī” Gūglītē un Lagzdīnes pilskalna taka arī rokā. Sajūta laba!

Karlsona pritons.

Mīklā labi saredzam karjeru, nevis PSRS apsargāto jūrmalu. Tā nu Karlsons aiziet pilnīgos neceļos. Kartē priekšizpētē atzīmēts viens karjers “tāpat vien” – varbūt tur? Bet īsti jau nevelkas kopā.. Viena čiepa vēl iegūglē un noskaidro, kas ir pritons. :D Labi, ka Gūgle spēj atbildēt arī uz šādiem jautājumiem. Pritons paliek uz - ?.

Trīs zilo ziedu portāls.

Tiekam līdz “bet kāpēc 3?” un kaut kā tiek atrasti ģerboņi. Bet “Tikai mieru!”, kā teiktu Karlsons, netiek atrasts īstais. :D Trīs zili linu ziedi ir Rūjienas un Viļakas ģerbonī. “Portāls” – nu, loģiski, kāda daļiņa no Rūjienas vai Viļakas ir atteleportējusies uz šo pusi. Bet kā lai tā veiksmīgi salīdzina šīs puses vietas ar Rūjienu vai Viļaku? Atstājam uz - ?.

Vēl kādu laiciņu “pačakarējamies” ar ? mīklām, bet 2:30 lemjam, ka laiks doties. Tā kā ņemam visu pasākumu čiliņā, iziešanas somas nav tik gatavas kā gribētos, līdz ar to no mājas izejam vēl 15 minūtes vēlāk. Nu nekas, aidā piedzīvojumā!

PIRMAIS UN VIENĪGAIS

Piebraucam pie šķūņa gandrīz pirmās. Redzam tālumā pie ģeneratora pa labi (P2) vēl vienu mašīnu. Aizdomīgi.. Izkāpjam no auto un ejam čekot šķūni. Nekā nav. Hmm… Jāaizbrauc pie tā ģeneratora, kur stāvēja tā mašīna, varbūt tur ir? Piebraucam. Ģenerators labi apsargāts, kaut kā neliekas. Atgriežamies pie šķūņa. Tikmēr ir saradušās vēl pāris komandas.

Ejam vēlreiz un sveicinam tos, kas tur jau rosās.

Kamēr ķemmējam šķūņi, piebrauc vēl un vēl komandas. Arī mūsu sadraudzības jeb precīzāk izručīšanas komanda, kas jautā, kurš mums šis punkts un, kad atbildam, ka pirmais, saņemam žēluma pilnu “aii”. :D Tajā mirklī saprotam, ka visdrīzāk jau esam līderu dēļa apakšgalā. Nedaudz jau saskumstam, bet galu galā šim jābūt bezekspektāciju FTF.

Viss šķūnis izķemmēts, šeit pavadīta jau kāda stunda. Pēc Viļakas salas fiasko, droši lemjam doties prom un meklēt laimi citā punktā un atstāt rūpes par šo vēlākam.

PA CEĻAM

Pa ceļam uz Lagzdīnes dabas taku vēl apskatam potenciālo KARLSONA karjeru, kas, protams, nav īstais, un Piltenes pilsdrupas, kas arī, protams, nav īstās. Ir ap 4.00 rītā un mums nav pat viena punkta. Daudzsološi.

Ceļā uz Piltenes pilsdrupām satiekam divas stirnas lauka vidū, kas riktīgi noblenž uz mums, bet par laimi nedara “klasisko stirnu lietu” un nelec uz ceļa. Pfū. Par mežacūkām gan to nevar teikt. :D Tās ganās turpat netālu un šķiet, sadzirdot mūs, lemj, ka laiks šķērsot ceļu. Par laimi esam vērīgas (vismaz uz ceļa, ja ne bļembuka meklējumos) arī mazgulētā stāvoklī un ripinām lēnām, palaižot visu mežacūku ģimeni pa priekšu.

Piebraucot pie Piltenes pilsdrupām, ieraugam vēl vienu auto. Jau mostas cerība, varbūt būs? Jo kurš vēl dodas tūristot tik agri, ja ne 7nieks. Parunājām un saņemam bēdīgās ziņas, ka tornī nav spaiņu. Tomēr 7niekā sen pierādījies, ka dubults neplīst, tāpēc drošības pēc viena Čiepa tomēr aizcilpo paskatīties, kā tas pilsdrupu tornis izskatās. Fantastiska rīta ainava ar putnu balsīm pie Vecventas, bet citādi nekam nederīgs objekts.

CĪSIŅŠ MĪKLĀ JEB KURSAS ŠERIFS

Liegi pieslīdam pie Lagzdīnes pilskalna takas. Pirms tam esam izturējušas Latvijas nr. 1 sliktāko ceļu ar tik asām bedru malām, kas uzmodina viegli iemigušos prātus. Ja iepriekš likās, ka sliktākā ceļa tituls pieder P101ceļam Kalnciems–Kūdra, kur sajūta, ka brauc pa bruģi, lai gan skaitās šoseja, tad šis ceļš stabili izkonkurē P101, piemetot klāt vēl adrenalīnu, vai būs jāmeklē Gūglē, kā nomainīt riepu, vai tomēr izturēsim.

Vispirms apejam apli pa pilskalna augšu, bet diezgan ātri ieraugām zaļo trubu, kas traki uzrunā. Mums iznāca vegānais robo-cīsiņš mīklā, jo izmantojām 2010. gadu iecienītāko telefona aksesuāru – selfijkociņu. Labi, ka viena no Čiepām to uzdāvināja tētim Ziemassvētkos, lai pēc 8 gadiem pajautātu, kur tas noputējis stāv, un savāktu atpakaļ. :D Izrādās tas vienkārši gaidīja savu zvaigžņu stundu, jo pašīšu kociņš 7niekā nu jau ir nācis talkā ne reizi vien.

Savu sajūsmu par pirmo atrasto punktu paužam skaļi un gavilējam, pievienojoties elegantajām putnu dziesmām ar mazāk elegantajiem “Aaa! Jeej! Woohooo!” saucieniem. Plkst. 5.40 un baudām pasteļtoņos tērpto rītu pār Ventu. Ainavas tik burvīgas, iedvesmojošas un skaistas.

ZLĒKU MUIŽAS ANSAMBLIS

Turpat netālu no Lagzdīnes takas ir Zlēku muiža. Jāaizbrauc iečekot, domājot par SPAIŅU KAPENĒM. Priekšā jau divas mašīnas – varbūt viena komanda, varbūt divas. Izbraucam cauri vārtiem un nav sajūtas, ka būtu īstā vieta. :D Nu, priekš spaiņiem jau arī nebija.

Brītiņu pasēžam auto, padomājam par dzīvi, bet lemjam, ka arī šeit esošās komandas ir nepareizajā vietā un lepni izbraucam ārā pat aci nepametot uz portāla nišu labajā pusē. Lai arī viss Ventspils 7nieks bija “bumpīgs”, šis bija vistizlākais moments no mūsu puses. :D Bet vienmēr visu vainu varam novelt uz agro rītu un negulēto nakti, kas iemidzinājusi mūsu vērību.

TILTS PĀR UŽAVU

Miegains (blakussēdētājai) brauciens turp, bet tilts ātri rokā. Twisteri izlaižam, bet ņemam savu robo-roku, kas atkārtoti glābj no pieaugušo atrakciju parka izjūtām. Pāris minūtes un atzīme rokā. 2/7.

BĒRNU PILSĒTIŅA

Pēdējais atminētais punkts mūsu kartē. Šai rītā arī pēdējais. Paņemsim to un brauksim pačučēt.

Mašīnā spriežam, ka pie Bērnu pilsētiņas vārtiem noteikti būs labs pieaugušo tusiņš plkst. 7.00, kas liks sētniecei/vārtu māsteram nobrīnīties vien par šo neparasto interesi. Pašas diemžēl nedaudz nokavēsim, jo Waze rāda, ka būsim tur 7:16. Kā mēs tā naivi neiedomājāmies, ka būs komandas, kas pārkāps šo noteikumu… Bet ar visu to, 7:20 vēl satiekam krietnu daudzumu citu rubaku, kas jau ārdās pa Octopusu.

Esam diezgan skeptiskas par to, vai tiešām bļembuks būs pašā Krakenā. Tomēr publiska vieta, apkārt potenciāli daudz bērnu un mammu, kas vaktē savas atvases. Kā tas būs, ka tagad divus mēnešu ik pa laikam nāks drūma paskata pieaugušie, kas pastums malā 6–12 gadu vecos, lai izpētītu katru kaktiņu šai atrakcijai? Baigi shady. Bet nu ļaujamies grupas spiedienam un arī uzkāpjam Octopusī. Izpētām visus flomīšu grafiti, bet nekā. Tikai drūmas ziņas no Ventspils depresīvās jaunatnes.

Atmetam ar roku Octopusim un sākam pētīt apkārtni. Kokus (tās koku atzīmes ar tekstu “Koku eksperts” un skaitlis..), lampu stabus (kuri ir numurēti! Izcila iespēja, BK.. bet nē, nav izmantota). Apskatām solu apakšas, bet ātri šo ideju atmetam, jo tas jau būtu par traku, iedomājoties to darīt dienvidū, kad uz soliem sasēdušas māmiņas, vecmāmiņas, tēti un vectētiņi. “Sveiki, tikai gribam palūrēt, kas zem jums tur apakšā..” :D.

Pati estrāde arī izskatās pēc Krakena rīkles, izpētām arī to. Bez panākumiem.

Atgriežamies pie Octopusa. Spriežam, ka trubas tomēr vairāk kā kājas nevis kā rīkle, bet nu tomēr jānošlūc.

Izrādās, mums traki paveicās. :D Čill. Ne ar bļembuku. Bet stāsts no pusvietējā ventspilnieka, kā tiek lietotas šīs bērnu pilsētiņas trubas. Vispirms pa tām uzkāpj augšā no lejas un tikai tad šļūc no augšas. Kāpēc? Jo mazie rotaļnieki mēdz atstāt tur brūnus pārsteigumus. :D OMG, bērni.

Šļūcot, protams, neko neredzējām, visdrīzāk tāpat bija aizmiegtas acis. :D

Līdz ar to ar pilnīgu besi un visai īgnas par kārtējo slikto meklējienu, dodamies prom no Bērnu pilsētiņas tukšām rokām.

Par laimi atpakaļceļā mūs uzmundrina fantastiskā izsole punktam PIRMAIS UN VIENĪGAIS. :D Lai arī mums nav gājis izcili bļembuku ziņā, tas, ka citi arī vēl mokās, dod nelielu mierinājumu. :D

NĀKAMAIS RĪTS JEB TĀ PATI DIENA TIKAI 4 STUNDAS VĒLĀK

Pēc FTF nakts daļas pamostamies ar 2/7 atrastiem punktiem. Esam apmeklējušas gan 5/7. Par to, ka to vienu (Zlēku muižu) apmeklējām uzzinām tikai no rīta, kad tiek iets cauri Ventspils muižu sarakstam Wikipedijā un uziets, ka arī Zlēku ģerbonī ir 3 zili ziediņi. Lieliski.

Portāls ātri kļūst par vārtiem un arī beidzot tiek Zlēku muižas bildes izpētītas pietiekami kārtīgi.

Atraujam vaļā hintus mīklām, kas mums nav gājušas. Čiki-briki pāris stundās ir salikti kartē visi ĪSTIE atrašanās punkti un dodamies atkārtoti ceļā.

BĒRNU PILSĒTIŅA – 2

Pirmajā piegājienā Bērnu pilsētiņā globuss bija jau ievērots. Hinta vārds “pasaule” savelkas kopā un ātri vien arī atrodam Dreika šaurumu. Šoreiz DONE pāris minūtēs. Kur bija atzīme Krakenā, tā arī nezinām. :D Liekam uz to, ka trubā.

PIRMAIS UN VIENĪGAIS – 2

Hints vaļā. Protams! Piebraucam pie P2 un ieraugām, ka P2. Saprotam, kas ir P1. Braucam pie P1. Uuuu! Kāds smuks tornītis blakus. :D Mednieku “parkings”. Viss sakrīt.

Nu jau viena no čiepām ir uztrenējusi kāpšanas muskuli un dara to “diezgan” droši. Labi, labi, drošāk nekā sezonas sākumā, bet ne tik droši kā rūdīti 7nieka spēlmaņi. Bļembuka nav, bet bāc! iznāca fantastiska bildīte ar torni un ģeneratoru. Tagad tikai jāgaida 2 mēneši, kad varēs publicēt. :D

Lai gan hintā skaidri un gaiši teikts “parkings”, kādu stundu novazājamies pa visu teritoriju. Parkinga koki izpētīti, zeme aplūkoja virspusēji. Vēl pārbrienam pāri upītei, jo krasts par tālu.

Viss jau atkal besī :D un saucam “Palīgā!” mūsu izručīšanas komandai jeb “Stalkers With Cat”. Meklējiet zemē parkingā. Ahhhhh….

Iemesls, kāpēc mēs ļoti gribētu tiešām būt FTF – lai redzētu, kā īpašās vietas ir atstājuši paši BK. Arī šeit bļembuks rātni nokrāmēts ar akmeņiem. Var jau būt, ka tā bija arī sākumā… Bet par līdzīgu momentu mums ir vēl viens stāsts iekš šī 7nieka stāsta. Tas pataupīts saldajā ēdienā tiem, kas tiks līdz šī sacerējuma beigām. :D

Bāzt roku netīrā caurumā ar nekonkrētu rezultātu. Paliec sveiks manikīrs. :D

Tikai mājās ataust skaidrība par mīklas daļu “To nesaprast citam, acīm nenolasīt, to tikai sajust pašam”. Nu, skaisti!

TRĪS ZILO ZIEDU PORTĀLS

Park&Grab. No comment.

ĶIEĢEĻU KARAĻVALSTS JEB SPAIŅU KAPENES

Uz zemes ceļa sastopam pretimbraucošu auto ar BK logo logā. Woohoo! Vēl kāds cīnās kopā ar mums laukumā!

Pacilātais noskaņojums gan ātri norimst, kad ieraugām situāciju pie tornīša (sauksim par tornīti šo formējumu).

Iekāpt īsti nevar, zeme daudz par tālu.

Iečekojam logu no otras puses. Talkā atkal nāk parocīgais selfijkociņš. Atrodam atzīmi, bet nu ar filmēšanu skaitli nenolasīt, nav mums armijas tipa spiegu kameru.

Īsa cīkstēšanās pie cauruma otrā pusē, lai aizsniegtu ar kāju sakrāmēto ķieģeļu kaudzīti. Neveiksmīgi. Tikai nedaudz uzplēsta jakas kabata un iegūti zilumi uz stilbiem.

Padodamies. Oma ap nullīti. Tuvojas saulriets, jāuzspēj vēl aizšaut līdz Karlsona tornītim, kas ir miglā tīts, par to cik augstu būs jākāpj un cik baisi būs.

Astes starp kājām ievilkušas, braucam prom stāties pretī bailēm no augstuma.

KARLSONA PRITONS

Tornītis atrasts ortofoto kartē kombinācijā ar FB ierakstu “Užavas bāka bija slēgta, uzkāpām blakus esošajā PSRS tornī”. Nobrīnāmies par cilvēkiem, kas to dara čiliņā – ah, bāka bija ciet, uzkāpsim šajā blakus esošajā, viegli aprūsējušajā un izpuvušajā PSRS ex-tornī.

Ieraugot torni, rodas cerība, ka varbūt nebūs jākāpj tālāk par dīvaino būdiņu torņa apakšpusē.

Pirmais kāpņu laidiens bez drošinātājiem, bet otrais vairs tik raiti neiet, tāpēc lemjam par labu sistēmas iemēģināšanai (Jēj! lieliskām dāvanām dzimšanas dienā). Ar sistēmu lēni, bet stabili pilnīgā mierā viena no čiepām tiek līdz Karlsona pritonam un atvieglojumā nopūšas, redzot skaitli. 48. Hmm.. tāds pats kā PIRMAIS UN VIENĪGAIS. Ļoti aizdomīgi… Šis ir nepārprotams. Vai tauste mūs ir pievīlusi?

Ātrā uzvara pie sākotnēji baisākā objekta ir atkal pacēlusi komandas morāli un izlemjam doties atpakaļ pie SPAIŅIEM radīt pašas savu risinājumu.

ĶIEĢEĻU KARAĻVALSTS JEB SPAIŅU KAPENES – 2

Pa ceļam saplānots, ko darīsim. Galvenā problēma ir nevis iekļūšana, bet izkļūšana. Pavisam bail iesprūst lejā un netikt ārā. Brrrr…

Ar prātu un manuālu spēku. Ar prātu nolaižam lejā šalli un izmērām, cik tālu ir līdz “pakāpienam”. Nu, tā aptuveni virs krūtīm. Ne pārāk iepriecinoši.

Plāna otrā daļa. Samest ķieģeļus un uzbūvēt kārtīgu kaudzīti.

Sākam ar random dēļa konstrukcijas iemešanu caurumā, kas bija plānots kā pakāpiens, bet iekrita iekšā galīgi ne kā plānots, bet beigās noderēja, lai ķieģeļi neripotu tālāk. Viss kā lemts. :D

Un tad manuālais darbs. Ķieģeļi viens pēc otra krīt caurumā. Nedaudz sašķiebjas sākuma pakāpiena konstrukcija, bet ko nu vairs. Ātri vien aprokam pakāpienu. Darbs rit uz priekšu raitāk nekā gaidīts. Pēc laiciņa veicam atkārtotu šalles testu. Sev par pārsteigumu, esam uzbūvējušas labu kaudzīti – logs ir nu jau nedaudz zem krūtīm. Jau reālistiskāk izrāpties. Tuvojas krēsla, riskēsim.

Viena čiepa ieļurinās loga caurumā un lejā ir. Skaitlis rokā. Tik fiksi! Kāpiens augšā pa ķieģeļu kaudzīti, saņemti visi spēki un palēciens. Uz vēdera loga ailē un ar nelielu atkārtotu paļurināšanos ir arī ārā vēl izvairoties no naglas zemē. Kartējās gaviles par lielisku komandas darbu un risinājumu atrašanu. Un drosmi. Tomēr.

Mājās, rādot mājiniekiem mīklas bildi, rodas daudz jautājumu. :D WTF, kāpēc mīklas bildē izskatās, ka pretējā sienā ir milzīgs robs, pa kuru var viegli iekāpt? Izskatās arī, ka koks ir cits. Vai tiešām bija DIVAS VIETAS un to varēja izdarīt vieglāk??? Pagaidām paliekam pie idejas, ka apmetums pretējā sienā ir pamatīgi izgaismots, tāpēc izskatās, ka tur ir gaismas robs, nevis, ka bija divas vietas bļembukam.

LĀDES MĪKLA – VAKARS

Tomēr bijuši divi 48, jo LĀDES mīkla vaļā. Plāns bija pārbaudīt to pa ceļam un, ja kas, doties vēlreiz uz PIRMAIS UN VIENĪGAIS, kas noteikti ir VIENĪGAIS, bet sen jau vairs ne pirmais.

Slavenības Latvijā. :D Noup. Neviena no čiepām neseko līdzi tenku lapām, ne cilvēku aktualitātēm Latvijā. Atstājam rītam.

LĀDE – NĀKAMAIS RĪTS

Viena no Čiepām čeko cilvēkus visā Latvijā, otra saka, ka čeko tikai ventspilniekus. Nu, loģiski taču! Esam Ventspilī! Arī otra pieslēdzas ventspilnieku izpētei.

Būtu Dzintaram Čīčam 3 dēli…

Vai Lembergam brilles…

Bet šodien nav laika ilgi mocīties, un mīklas saturs arī nerosina uz darbošanos, jo cilvēku izpēte nav čiepu gaumē. Veram hintu. Grigaļciems. Cik precīza vieta norādīta, galīgi nav interesanti! :D Kā tad. :D

Pēc hinta atvēršanas, protams, sazīmējam arī Māri Grigali un vēlāk arī Tomu Brici. Bet nu līdz šiem cilvēkiem diez vai kaut kad būtu pašas nonākušas.

Kopumā par Grigaļciema poligonu ir 3 ieraksti Gūglē, kuri visi ir nepilnīgi.

Braucam tāpat. Kartē kaut kā atrodam 4 kvadrātiņus rindā ar cerību, ka būs torņi.

Internets un zona pazūd jau pāris kilometrus pirms Grigaļciema.

Iebraucam vienā ceļā, kas varētu būt īstais, bet karte ir galīgi apjukusi, Izlemjam atpakaļgaitā braukt ārā.

Iebraucam blakus ceļā. Noup, pēc laiciņa priekš tāda bedre, ka noup.

Braucam atpakaļ uz pirmo ceļu.

Tiekam uz priekšu un secinām, ka šis ir īstais jeb plānotais ceļš.

Segums jau fantastisks. Dziļbedres un akmeņi. Priecājamies, ka ir bijis tik ilgi sauss.

Apstājamies pie pirmā torņa un pretī tieši drupas. Būs īstās!!

Taciņas arī jau ved iekšā un šurpu turpu. Atrodam 3 potenciālās drupu vietas – 2 akmeņu kaudzes un vienu ar vēl palikušām sienām. Pieņemam, ka mīklā minētais logs ir metaforisks. :D

Atrodam atraktu dzīvnieka kapiņu un labi saplosītu putnu, no kura palikušas pāri spalvas vien. Izcili.

Izpētām katru centimetru kādu stundu un ilgāk. Esam neizpratnē par skaņa avotu. Bet iepriekš mums arī nav izdevies atrast LĀDI un bļembukus acīmredzamās vietās, tāpēc nepadodamies. Vietas ziņā viss taču sakrīt!

Pēc kādas stundas, kamēr sēžam izmisumā pļavā, piebrauc vēl viena mašīna. Atnāk, iečeko drupas un ātri notinās. ???

Nav vairs skaidrs, ko kur meklēt, kas rezultējas zvanā draugam. Atbildes jautājums: “Vai esam pirmajā vietā?” mums vieš bažas, vai esam pirmajā vietā. :D Saņemam foto ar punktiņu, kur mums jābūt. Noup. Neesam tur. :D Lieliski. Izrādās malējais ir pēdējais tornis.

Piebraucam tur un raiti atrodam īsto torni un pretī esošas drupas ar, pārsteigums!, logu.

Koordinātes. Ahhhhhh tas nav beidzies?? Čiepas ir sagurušas.

Pēc kartes izskatās, ka vēl nedaudz var pabraukt ar auto, bet būs jāiet pārgājienā. Tagad top skaidrāks arī čatiņā izdzēstais komentārs, vai ir forši izbraukāt kāpu zonu. Varam atbildēt. Nav forši. NAV.

Noparkojam auto aiz jau noparkota auto. Laikam tie paši, kas bija pienākuši pie drupām. Spriežam, ka Gourmet kaķis, jo vienīgie, kam vēl LĀDES mīkla vaļā.

Ejam, ejam un ejam. Vēl aizvien bezzona vai mazzona.

JES! Vēja zvani. Skaņas avots skaidrs. Vismaz.

Dodamies pētīt zemi.

Ar nožēlu jāsaka, ka zeme jau daudzviet uzkašāta vistu gaumē. Nedaudz bēdīgi uz to skatīties. Pašām ļoti negribas piedalīties dabas vandālismā, šur tur gan pabakstām zemi, bet nepamet doma, ka LĀDEI nevajadzētu būt pavisam RANDOM, bet ar nelielu hintiņu, ka šeit varētu būt. Kaut kas, kas iederas ainavā, bet tomēr nedaudz lec ārā.

Viena čiepa paceļ metāla plāksni, kas mētājas turpat zemē, bet nekā. Pēc laiciņa otrā čiepa arī izpēta plāksni. Izstaigājām krustu šķērsu. Aplūkojam koku saknes, izkašātās vietas. Ja vien zinātu, ko mēs meklējam…

Pēc stundas apsēžamies zem vēja zvaniem pagurumā. Nu, kur vēl? Šis 7nieks tā pa nopietno ir ņēmis mūs priekšā.

Izspiežam vienu svītriņu no zonas un atkārtots zvans draugam.

Turpat mežiņā pie kalniņa. Zem metāla plāksnes.

???

Saņemam bildi un salīdzinām ar situāciju dabā. Pie tā krūmiņa! Pastumjam malā sūnas un tiešām IR. Bet nomaskēts tā, ka būtu jāuzrušina VISA zeme, lai atrastu īsto vietu. Ticot labajam cilvēkos, nolemjam, ka šī nav bijusi ļaunprātīga LĀDES mega slēpšana, bet pie LĀDES nomainījušās komandas un to slēpa cita, ne tā, kas atrada. Un, ka BK plāns tomēr bija metāla plāksne, nevis zemes uzrakšana visā teritorijā.

Beidzot ierakstāmies logbookā un paslēpjam LĀDI zem metāla plāksnes.

Gourmet kaķis tā arī ņau redzēts. Neparasti. Pirms mums logbookā arī nav ierakstījies. Kad atgriezīsimies pie auto, redzēsim, ka mašīna arī aizbraukusi. Tomēr laikam nesaistīti tūristi.

Pēc LĀDES atrašanas stāvam stāvkrasta malā un nespējam noticēt, ka tas ir beidzies. Šķiet ir pagājusi nedēļa kopš vakar naktī uzsākām 7nieka FTF. Miers sirdī. Atmiņās Ventspils ierakstīta lieliem burtiem, un vairs nebūs iespējams paskatīties uz vēja ģeneratoriem, neatceroties par PIRMO UN VIENĪGO.

Tiekot pie interneta, ieejam 7nieka čatiņā, un ziņa no @Murkšķa diena mūs sirsnīgi iepriecina. Paldies par atbalstu! 🤍

Mājupceļā vēl piestājam pie jau minētā N-TĀ UN VIENĪGĀ, lai atstātu atrasto rāciju, par ko Gourmet kaķis teica, ka tā jau sen tur bijusi. Neviens rubaks arī neatsaucās. Atstāsim, lai īpašnieks var atrast.

Paldies par Ventspils posmu! Bija labi rubīgi. :) Un sveicieni pārējām 1. maija komandām!

Izdomājām, ka svētki kārtīgi jāatzīmē, dodoties tālāk no Rīgas un tāpēc ceļš mūs veda nekur citur kā uz Ventspils rajonu. Mīklas paminētas, lokācijas tā kā visam būtu, izņemot Karlsona pritonu un Pirmo un vienīgo, bet pēdējam vismaz ir aptuvens variants. Ceļamies 5-6, kaut kad pēc tam arī dodamies ceļā. Pa ceļam tiek sazīmēts izģērbtais šķūnis un tagad jau esam pilnīgi pārliecināti, ka ir īstais. Tad tikai Karlsona pritons trūkst.

Sākām no lejas gala, pirmais punkts Spaiņu kapenes, īsi pēc 9iem sākam rubu. Hops, bedrē iekšā, spainis galvā, bilde, cipars rokā, dodamies tālāk. Nākamais Zilo ziedu portāls – pa ceļam tiešām ir tas ģērbonis ar zilajiem ziediem, punktā puse komanda tiešām notēloja tūristus, kamēr otra puse savāca punktu. Dodamies tālāk. Lagzdienas pilskalnu apstaigājām, aizmaldījamies nedaudz mežā, tad atpakaļ. Skatījos ap to krēslu apakšā, ieraudzīju trubu un točna – Cīsiņš mīklā. Tikai cīsiņš esi tu pats! Noteikti tur jābūt. Vienlaicīgi ar manu atklāsmi, komandas biedrene iesaucās, ka tur ir punkts. Bet dziļi sirdī es zinu, ka pirmais par to iedomājos un reto reizi atradu kādu KP. Noskrēju lejā, tiešām ir, tad nu lai komandas cīsiņi rāpjas iekšā, jo es to filmēšu, te video: https://youtu.be/iCqJevfQxpY

Užavas gājēju tilts. Tā kā pielec, kā var punktu dabūt apķērīgi, bet vēlme parāpot zem tilta pa Rūsas twisteri ir liela un visa komanda metas zem tilta konstrukcijām. Ceturtais punkts kabatā, vēl kāds geokečs noķerts. Ļoti ātri un veikli iet, nav pat divas stundas, kad jau ir 4/7. Man šodien ir ieplānots treniņš 22km skriešanā, tāpēc tagad ir īstais brīdis izlemt, vai treniņu skriet tagad starp kontrolpunktiem, vai tomēr atstāt vakaram. Varbūt ap 16:00 būsim jau pabeiguši laukumu, tad jau būs laiks gan izskrieties, gan uz Rīgu aizbraukt. Bet nu kad vēl būs iespēja skriet maršrutā Vērve-Ventspils-Platone?! Komandai obligāti jāatskaņo Džo Kokers, kamēr pārģērbjos treniņam.

Tālākais plāns ir, ka komanda savāc Krakenu Ventspilī, iestiprinās un tad tiekamies pie Pirmais un vienīgais. Ja FTF komandas tur spēja notriekt pa 5h, tad mums vismaz stundu gan jau vajadzēs. Komanda aizbrauc tālāk, es tikmēr skrienu. 10-12°, spīd saulē, stiprs vējš, bet pūš mugurā, tāpēc neko nejūt un nenormāli karsti, nācās bez krekla skriet pirmo reizi šogad. Izskrēju gar Ventspils Ziedu pulksteni Stirnubuka izaicinājumam un ceļā uz Platoni. Man par pārsteigumu, apmēram 1km pirms punkta komanda man pabrauca garām. Kāpēc tik vēlu? Ko viņi tur darīja tik ilgi? Un kāpēc viņi mani filmēja un ko viņi darīs ar tiem video?

Veiksmīgi esam ieradušies pie Pirmais un vienīgais. Šķūnis pārmeklēts, nekā tur nav. Tā kā centrāle palūdza paņemt 5l bačoku ar ūdeni, lai uzfrišinātu punktu, tad saprotam, ka varētu būt kaut kas saistība ar ūdeni, aku, bet bez tiem grāvjiem nekā cita te nav. Un grāvī liet 5l kaut kā bezjēdzīgi. Balticmapsā ieraudzīju punktu kartē pāri laukam, protams, vajadzēja aiziet apskatīt, ka tur ir mednieku skatu tornis. Kam gan nepatīk pēc 2h skriešanas vēl iet 3km pastaigā. Prieks lasīt, ka nebiju vienīgais muļķis, kurš čāpojis pāri tam laukam. Pēc pāris hintiem beigu beigās tikām īstajā lokācijā. 2h mocības, vēl nez cik ilgi mēģinājām kaut ko izvilkt, beigās uz tausti paņēmām. Pēc tam lasot mīklu it all makes sense, bet nu kaut ko šitādu izdomāt, atrast un vēl paņemt FTF, nereāli. Pilnīgi prieks par visiem, kam šis vēl tikai priekšā!

Pa ceļam esam sazīmējuši Karslona pritonu. Bija hints, ka vienā punktā ir geokečs un ka viens punkts ir neloģiski tālu un ka jūras krastā jālūkojas. Nu, mums visi pārējie punkti bija loģiski tālu, tad šo atlikām kā Olmaņu torni pie Lielirbes. Aizbraucām uz Olmaņu torni, biedrs uzkāpa augšā, cipari rokās, geokečs rokās, viss lieliski, veram vaļā lādi. Bet netaisās. Bet viss taču atbilst – Karlsons dzīvo uz jumta, riktīga bāze te un pat BK cipari bija. Hints, ka šis nav īstais pritons. Šis tornis esot bijis jau Irbenes spēles laukumā. Nu neko, 100km pa dirsu, tālākie varianti – Miķeļbāka, Ovīšu bāka, Būšnieku bāka, Užavas bāka. Dodamies uz Miķeļbāku, tur nekā nav. Noskaidrojam, ka jālūkojas uz dienvidiem no Ventspils, Užavas bāka it is. Aizbraucām, ir. Kāds sakars mīklai, to joprojām nespējam saprast. Anyone?

Tālāk lādes mīkla. Joksts gudrs čubārs. Melniem matiem un trīs dēliem Lembergs? Nē. Brainstormings, Grigalis, Grigaļciems, ir. Esam ieraudšies, ceļš tāds, ka JZ pa tādu negrib braukt. Aiziesiem kājām. 450 metri viņi teica... aizejam, nekā nav. Atrodam torņus un ka turp jādodas. 1,8km jau var vēl nostaigāt, ne? Nu, ejam. Pa ceļam saprotam, ka labi, ka nemēģinājām braukt, jo nu ar to mašīnīti būtu grūti pa tādu ceļu. Lādes vietā mūs sagaida koordinātes uz lādi. Lieliski. Vēl pāris kilometri līdz lādei, veiksmīgi atzīmējamies, ārā jau sāk kļūt tumšs. Kas tad vairs palicis – tikai 5km līdz mašīnai. A few hours later... un nedaudz pirms 23 esam noslēguši laukumu. 51 232 soļi šodien, kā reiz gribējās 10km pārgājienu dienas noslēgumā.

M: Paldies par iespēju uzzināt cik lieli dumb dumb esam, paldies par iespēju nobraukāt daudz km, paldies par iespēju iebāzt roku aukstā ūdenī, kad vēl uz galvas līst lietus, paldies par iespēju apskatīt katru bērnu pilsētiņas beņķi no apakšas un satraukt jaukās māmiņas ar vienu pedo kas ar bērniem kopā šļūc pa trubām, paldies par iespēju iziet 10km pārgājienā. Mēs jūs ienīstam, paldies, uz tikšanos nākamajā laukumā 🙂

Galvenā atziņa, ja atrodi labas naktsmājas, nevajag aiz matiem pievikt to tuvumā meklējamos objektus. To tur NAV !!! Vislielāko jautrību un sajūsmu izraisīja bērnu rotaļu laukums. Cilvēki starp 50/60 gadiem taču atgriežās bērnībā. Izglāba vēlme redzēt globusā, kur tas šaurums īsti ir. Protams pēc ilga laika neko neatrodot, dodoties prom. Vislielākā vilšanās lielais ventilators. Atvērām hintu un mocījāmies. Secinājums, ja tev kāda mākslinieka daiļrade neinteresē, to zināt vajag.

Sens tik sens ir tas laiks. Un redaktors ir savā elementā. Rubā devāmies 22.maijā. Vēl pirms letiņi tai vakarā paspēja hokejā pakāst punktus pret kazahiem un Samanta Tīna mūs iepriecināja ar savu atonālo Eirovīzijas dziedājumu. Bet gan hokejisti, gan Samanta, gan arī mēs esam tikai cilvēki un mēdzam kļūdīties. Šī Ruba nebūs izņēmums un sados mums pa pakaļu kārtīgi. Liks izdarīt daudzas vērtīgas atziņas, pieņemt pareizākus lēmumus un pieņemt to, ka akmens griež kā dimants. Ko ar to visu gribēju pateikt – šis apraksts top 20.augustā, dienu/nakti pirms jālaiž nākamajā, šīs sezonas beidzamajā piedzīvojumā. Kā jau grupas čatā biju izteicies, ir jādod atskaite, jo divas būtu par skarbu. Šis jau arī būs skarbi pēc 3 mēnešiem. Gluži kā maija Ruba. Tad nu atgriezīsimies pagātnē, kā tas notika…

PIRMAIS UN VIENĪGAIS – Brālis 11:00 no rīta nāk klajā ar rakstu par to, kā sieviete ar bērniem lec upē. Pati izdzīvo, bērnus aiznes straumes gari. Nav diez ko pozitīvs rīts, bet variantu pieņemam. Esot tilts pāri Ventas upei. Kurš? Apvedtilts. Lai ko tas arī nozīmētu :D
Rubas diena tuvojas, bet ir vēlme pārliecināties par punktu pareizību, kas neliek mieru. Šoreiz intuīcija nepieviļ un Pirmais un Vienīgais nebūt nav tilts. Tas ir Vēja ģenerators, kurš laika gaitā tiek atrasts un nolikts kā punkts – P1.
Pirmais un vienīgais arī ir mūsu pirmais punkts. Sākotnēji piebraucam pie neriktīgā ģeneratora, bet īstais jau mums māj no labās puses. Raušamies laukā no saviem vācu drandoļetiem. Sākam apkārtnes izpēti. Sev par lielu pārsteigumu nu nekā. Pat putnu vērošanas tornī nav punkta. Kad jau bradāts turpu šurpu, kāds uzduras uz koka klucīša, kur ir simbols. Raujam kluci nost un tur paveras caurule. Pēc garām pārdomām un sarunām, skaidrs, ka punkts ir iekšā. Redaktors uzņemas bāzt roku anakondas mutē, tur tiek sataustīti skaitļi. Tā kā ir lietains periods, tad nākas ar auto lupatām caurumu izsusināt. Telefona bāšana trubā pat ar Haskī smalko roku cieš katastrofu un beigās ar Brāli cipari tiek noteikti ar tausti. Veram caurumu ciet un braucam tālāk. Uzkavējamies šeitan 45 minūtes.


KRAKENA RĪKLĒ – Brālis grauž mīklas kā cepumus, krakšķ vien. Jau maķenīt pirms 13:00 sazīmējis bērnu laukumu Ventspils centrā. Lai nu būtu – iesim baidīt bērnus lielā oktopusa atverēs.
Pēc maza pārbrauciena esam pašā bērnu paradīzē. Parks, kurā neskaitāmas atrakcijas bērniem, kā arī skaistais sestdienas rīts pulcējis ļaudis uz atvērto jogas seansu. Pie arīdzan eksotiska skaņu celiņa. Kamēr dāmas uz skatuves lokās mūzikas pavadībā, mēs lokāmies pa un apkārt krakena taustekļiem. Redaktors pamanās arī vārtīties pa zemi zem skatuves krēslu rindām, kas šoreiz velti. Draivers un Efekts dodas baudīt pasaules karti, varbūt tur jūrjas un zemītes dos atbildi. Bet nekā. Visi turpina ložņāt ap krakenu, daži drosmīgie pat laižas lejā pa trubām. Otro piegājienu pie Pasaules kartes veic Džese un Redaktors. Pirmā ir krietni acīgāka par visiem pārējiem un tālā kontinentā tiek sazīmēts vajadzīgais punkts. Bērnu spēlītes mums prasa aptuveni 30 minūtes.

RŪSAS TWISTERIS – Nākamā diena mums atnes šo vietu. Protams, ka Brālis atkal pacenties un instagramā atradis kaut kādus foto ar vecu tiltu, kas atbilst aprakstam. Labi, ka Redaktoram nav insta, atkrīt problēmas :D Liekam kartē tiltu Užavā.
Tvisteris tiek iekarots ātri un nesāpīgi. Gluži kā beha ziemā ar ratu iekaro ceļa apmali. Un tādējādi smaids gan mūsu komandai, gan evakuatora šoferim. Tilts krīt laimīgās 7 minūtēs. Turpretī vīriņam, kas turpat blakus pļāva zāli, gan jau diena šķita krietni garāka.

KARLSONA PRITONS – Versija parādās par kādu vecu, pamestu zaru būdu Staldzenes Stāvkrastā. To mums piedāvā Džese. Pieņemam par labu esam kā variantu, lai gan arī šeit manāmas pārliecības nav.
Arī pritons krīt hinta nežēlastībā un Karlsons mūs, kā paredzēts, ir uzmetis. Nebūs nekādi te Stāvkrasti. Rokam tālāk… Čatā beidzamajās dienās pirms izbraukšanas notika tik daudz, ka tas galīgi negāja kopā ar hokeja čempionātu. Skaidrs ir viens, ka Optimiste kaut kur kāpās atrada sargtorni, pārējās meitenes informāciju apstrādāja un mēs tikām uz vizīti pie Karlsona.
Kad vecā alkāna Karlsona dzīvesvietas lokācija tika uzlauzta, tad viņa senilās metodes kā aizsargāt savu troni bija bezspēcīgas pret Džeses paņēmieniem.
Mūsu rota droši nosoļoja garām militārajam objektam, pieveica pakāpienus kalnā, meta raizes pie malas un 5 minūtēs Pritona smailē “karogs iekārts” un punkts paņemts. Tik vienkārši tas bij… Nav ko vazāties apkārt, kad ciemiņus gaida. Būtu uzkavējušies ilgāk. Bet tā neko. Maucam tālāk.

TRĪS ZILO ZIEDU PORTĀLS – Brālis ieslēdz nākamo robu un ar trešo aci sazīmē googlē ģērboņus, kur vienā no tiem pēkšņi parādās nepieciešamie trīs ziedi. Maza izpēta precizēšanai un esam pie lokācijas – Zlēku pagasts. Vecas drupas ir mūsu draugi.
Ierodamies noteiktajā vietā, tur priekšā jau citi rubaki. Tā kā teritorija ir gana liela, tas neliedz mums sadalīties un uzsākt meklējumus vairākās frontēs. Pēc 5 min minētie rubaki jau sit pa kurbuli un dodas tālāk. Mums pasākums prasa vēl aptuveni 15min, kad Draivers ar Efektu ir acīgākie un vecajā graudu ēkā atrod punktu. Iespaidīgi mehānismi mūsu senčiem bijuši. Interesantas konstrukcijas 

KURSAS ŠERIFS – Kamēr visi pārējie turpina solīt, ka tūlīt pieslēgsies, tūlīt jau minēs, brālis pieķer šerifu nozieguma vietā. Redaktors koka kluci konstantīnu meklēja visu dienu, bet bez rezultātiem. Un ne viņš viens tāds. Beigās jābrauc uz Lagzdenes pilskalnu. Lai tā būtu.
Šerifs bija paredzēts jau pirms zilo ziedu portāla, bet uz vietas bija vairāk kā 3 citu rubaku auto, kā rezultātā atgriezāmies tur pēc brīža. Daži akrobātiski gājieni, lokanības tests, pāris noputinātas drēbes un drenas caurule pasaka pareizo atbildi. 5min un punkts kabatā.

SPAIŅU KAPENES – Pēc vairākkārtējām pieejamo niecīgo foto izpētēm, nonākam pie varianta Piltenes pilsdrupas. Punkts, kas šķiet, bet nav pārliecības. Atkal par to parūpējas pats VIŅŠ – Brālis 
Aizbraucam uz Piltenes pilsdrupām un secinām, ka superskaista vieta. Lieliski apstākļi uzraut kādu zaļumballi – ir gan skatuve, gan krēsli skatītāju rindās. Bet viens gan nav – vajadzīgās spaiņu misenes. Iestājas maza smadzeņu klemme, pārdomu brīdis. Ko nu iesākt? Un tad atminamies par hinta iespēju. Protams, ka šaujam vaļā – tiekam pie pareizā punkta. Aizbraucam, iestumjam Brāli spaiņu caurumā, uz mirkli apsveram viņu tur atstāt. Apžēlojamies par pūlēm un tomēr izvelkam laukā. Jo pie viņa palika auto atslēgas. Lai arī ar lažu, bet kapenes ir “izlaupītas”. Lara Krofta ar mums lepotos.


LĀDE – Turpat pie kapenēm šaujam vaļā lādi. Diezgan ātri un raiti nonākam pie laika ziņu večiem. Un sāk līt lietus, kas domu palīdz apstiprināt. Ir viens vecis, kas patīk visām tantēm – nu jau aizmirsu kā sauc. Un ir cits vecis, kas nesen piedalījies tv šovā, kur stāstījis par saviem bērniem un arī patīk tantēm un vēl prot diezgan jautri ziņas izklāstīt. Protams, ka Grigalis. Un gribi vai ne, bet ir šāds vārds Ventspils apriņķī. Grigaļciems. Domāts darīts – braucam.
Sākotnēji piebraucam pie Grigaļciema militārā objekta robežas. Izejam teritoriju, vecās pusbrukušās ēkas. Viss it kā būtu, bet nekādus torņus neredzam. Apsveram citus variantus, ejam otrā virzienā gar mazu tērcīti, redzams, ka izstaigāta taka. Beigās izrādās, ka taku izstaigājuši meža zvēri un paši ar Brāli dabonam tik, cik mālainus apavus :D
Uz vietas palikušie turpina ar acīm meklēt pieturas punktus, bet nesekmīgi. Iekāpjam vienā no auto, izbraucam uz vienu, uz otru pusi. Nu nav salmiņa pie kā pieķerties… Prasām palīdzību. Divas ziņas – labā ir tā, ka vieta pareizā. Nosacīti sliktā, ka jābrauc kaut kur vēl uz priekšu un tad jāmeklē tie torņi. Šoreiz pašu laža, jo līdz galam neizpētījām karti, apzīmējumus un principā paši sevi izslēdzām no spēles. Bet ņemsim to kā mācību nākamajām reizēm. Nobraucam līdz vajadzīgajai vietai, kur var noparkot auto un ar kājām piekļūt nepieciešamajām koordinātām. Braucot jau tiek izdarīti secinājumi, ka jo dziļāk mežā, jo vairāk malkas. Jo mazāk Latvijai naudas, jo “labāki” ceļi. Bet kā izrādījās, tie vēl bija tikai ziediņi. Koordinātas ir uz rokas, atliekam punktu. Jābrauc tālāk. Braucām un nepareizi lēmumi sekoja viens otram. Pirmais – mēs braucam ar saviem auto, nevis īres. Otrs – mēs braucam ar saviem labajiem auto, nevis darba. Trešais – nevajag kāpu zonā ar divtonnīgu mersedesu iebraukt 15 metrus tuvāk. Starp visiem nepareizajiem lēmumiem bija viens pareizais. Proti, 14:40 esam lādes lokācijā un Redaktors ierosina auto apgriezt izbraukšanai, pirms doties iekarot lādi. Sacīts darīts. Ar ko tas beidzās? Ar tālo ceļu kāpās. Vispirms griežot ierakās lielais mersis. Saprotot, ka te būs ko darīt, meitenes tiek sūtītas pēc uzvaras, čaļi ķeras pie sapierenes, meklē mežā materiālus un rok. Nākot talkā lielajam mersim, tiek ierakts arī mazais mersis. Tā nu vienā momentā mēs trīs veči un Efekts stāvam pie diviem ieraktiem tankiem kāpās un domājam, ko darīt? :D Apmulsuma brīdis tiek pārvarēts ar smēķi, Efekts kaut kur īslaicīgi izjaucis putnu vērotāju skatu torni un atnesis materiālu meršu glābšanai. Galvenais ir viens mērķis – hokejs. Nu labi, divi. Lāde arī :D
Lieliski sadalījuši pienākumus, meitenes kaut kā tiek galā ar lādi. Cik pēc nostāstiem nopratu, atkal ar sper, klausies un atrodi pieeju. Puikas, savukārt, bija gandrīz tikuši galā ar savu uzdevumu. Dāmas bija atpakaļ ar platu smaidu, piepalīdzēja čaļiem un visi auto bija glābti. Uz īsu brīdi…

Pēcvārds. Braucam ārā no lādes koordinātām. Īsi pirms lielo pampaku beigām, Redaktors uzsit aizmugurē rāmi pret akmeni. Parasta situācija, kam negadās… Īsi aiz Užavas Redaktors dzird troksni, sāk dzirdēt vibrāciju, sajūt, ka auto palicis ciets, neērts… Draivers no pakaļas piebrauc un saka, ka dibuā velkas pa zemi. Skaidrs – pneimas balons uzsprāga. Labi, braucam lēnītēm uz Rīgu, noparkojam, izbaudām hokeju, Eirovīziju. Otrdienā balons tiek samainīts. Auto atkal brauc. Pēc 80 nobrauktiem kilometriem nokrīt tilts aizmugurē. Tas uzsitiens pa rāmi ir maksājis aizmugurējā tilta skrūves galvu. Un Ruba iznāca pa šiko – remontā virs 1000 eiro. Kā rezultātā – sāpi esmu izstāstījis, sadalījis uz Jums visiem. Arīdzan prieku esmu dubultojis un pasaule ir līdzsvarā. Lai visiem forša rubīšana un veiksmes visiem, kas tur ārā! 

Lemūri savas vizītes Kurzemes tālajā galā parasti cenšas saplānot ka nesteidzīgus divdienniekus, un šī reize nav izņēmums. Protams, lai tiktu uz ekskursiju, jāizpilda mājasdarbs. Mīklas tiek atvērtas īsi pēc Nītaures apmeklējuma - jo FIFO, you know, un vispār, nav ko jaukt galvu. Principā, kā vēlāk izrādās, minēšanas ziņā Lemūri nav oriģināli un samērā veikli tiek galā ar 5 mīklām, likumsakarīgi iestrēgstot pie Karlsona un Vienīgā 🤷‍♀️
Vintāža Pilots kā pirmo ātri atkož Zilo Ziedu noslēpumu, tikmēr Juniors jau ar 100% pārliecību atlicis kartē Krakenu. Par rīkli tad jau domās uz vietas.
Kursas Šerifs Sīkajam šķiet tā kā redzēts un, parokoties vecās fotografijās, tam tiek rasts neapstrīdams pierādījums - koka čubārs smaida no bildes kā dzīvs 😜 Atliek tik saprast, kur īsti tapa braukts todien, pirms vairākiem gadiem. Sīkais ar pārāk labu atmiņu neizceļas, tomēr galu galā Pilots izskaitļo pareizo lokāciju.
Spaiņu Kapenes noturas mazliet ilgāk. Sīkais un Pilots ģenerē vairākas interesantas idejas, bet rezultātu dod analītiska pieeja - cik tad tādi brāļi (tātad - kaut kas vīriešu dzimtē) daudz varētu būt? Torņi? Īsti nekas nesaslēdzas. Ezeri? Pārčekosim! Ā, nu re, kaut kas ticams! Neliela diskusija par to, vai naba būtu vai nebūtu uzskatāma par "seksīgu nospiedumu" 😅, bet, tā kā satelīts blakus Nabes ezeriem uzrāda kādu apļveida objektu, tad arī šis punkts tiek atlikts kartē ar pilnu pārliecību.
Rūsas Twisterī Pilots nekļūdīgi un droši saskata fonā kāpas, un - cik gan tiltu var būt laukuma iespējamā nogrieznī ar kāpām fonā? Pēc padsmit minūtēm, putna acīm raugoties, punkts ir rokā. Arī Sīkais no sava datora apstiprina - ir!
Tagad par interesantāko. Nodevīgais spārna gals liek domāt par Pirmo un Vienīgo kā vēja ģeneratoru, un Juniors ar Sīko drīz vien arī dungo labi atpazīstamo dziesmu (kas vēlāk apniks līdz pilnīgam riebumam 😝), sijājot no graudiem nost pelavas - mīklā integrētās neatbilstības oriģinālam, kas tad nu dos papildus norādes. Priekšplānā izvirzās šķūņa skelets, kā must have tuvumā. Ģeneratoru vēstures un to atrašanās kartes izpēte par P un V viennozīmīgi izvirza Sarnātes vientuļnieku. Lielākais LV un pirmais no iecerētā vēja parka, kura tālākā izbūve apturēta, tā šim kļūstot arī par vienīgo. Lemūri nospriež, ka varbūt gan, ka Centrāle grib rubakus vnk atvest zem spārniem, paklausīties vuš-vuš, nav jau tā garlaicīgākā vieta. Ielas skats uzrāda metāla šķūņa ribas kaimiņmājās, viss sāk salikties ticami. Pilots gan vēl izvirza apskatei kādu savu uzdevumam it kā atbilstošu, bet īstenībā jau nu biš aiz ausīm pievilktu teoriju par Miķeļbāku.... Skaisti, tomēr konsīlijs vienojas, ka tā nav tālāk attīstāma. Sestais punkts tiek iesprausts Sārnatē.
Un tad tas Karlsons!!!  🤦‍♀️🤪🤯 Jau pašā sākumā Pilotam ir skaidrs, ka uz ūdeņiem ar liekšķeri kādu var biedēt tikai zemessmēlējs. Un Ventspils ir piemērota vieta, kur kāds vraks varētu atdusēties, jo tās lapas un rūsa par ko darbojošos neliek domāt. Tomēr, uzsākot meklējumus, viss saliekas pavisam savādāk. Zemessmēlējs kuģītis, kas savā darbībā rotē ap savu asi kā tāds Karlsona propellers, ikdienā darbojas Dienvidu mola pašā galā, kur redzams pat visās google kartēs. Un no turienes paveras tāāāds skats uz Ventbunkera skatuves gaismām, ko noteikti Centrāle gribētu parādīt rubakiem, tāpat kā molu. Bet kāpēc lai no kuģīša raustītos tie laivotāji un peldētāji? Moš, ka neiesūc..? - domīgi jautā Sīkais. Arī tas, - atbild Pilots, - Bet galvenais - kuģi sauc Dzelme! O, tas patiešām meiko sensu! A pri čom te šņabis? Nu, tie jūrnieki jau izsenis zināmi kā normāli alkāni 😅 Un neviens Lemūrs vairs nesaskata nekādus trūkumus šai Karlsona versijai.  Tikai un vienīgi - tās lapas. Nav jau tā, ka bildē redzamos stieņus būtu viegli sabildēt Dienvidu molā, bet Centrāle ir meistari interesantu rakursu izvēlē. Tomēr lapām tur nevajadzetu būt anyway... Tiešām atnesuši līdzi? Nē, tādi sukuļi viņi nebūtu! Drošs paliek nedrošs, Lemūri izstrāda variantu B - minētā kuģīša pietauvošanās vietu, kuru gan pilnīgi droši identificēt nevar, bet ir krājumā kāds video un zvans vietējiem, ja vajadzēs. Pārāk jau neticas, jo mols ir pulka feināka vieta. Tiek atlikts septītais punkts ar daudz dziļāku pārliecību kā par P un V.
Lemūrus, protams, bažīgus dara torņa trūkums laukumā (kas gan nav dzirdējis par Lemūru saspringtajām attiecībām ar torņiem 😅), tāpēc P un V vairākkārt mēģināts piemērīt arī šādiem tādiem torņiem, ne tikai Miķeļbākai. Tai skaitā izskatīts Užavas PSRS mantojums, kas Lemūriem labi zināms, un rada vieglu izbrīnu, ka šis spēlē tomēr nepiedalās. Tomēr P un V tur nepielīp nekādi, un Karlsonu nav pat domu piemērīt.
X diena atzīmēta kalendārā, nobukota naktsmītne tuvu Ventspils centram - tā nu Lemūri ir gatavi ceļam uz Ventspils laukumu, kam būs lemts kļūt par vienu no ciešanu ziņā episkākajiem.
Jāpiebilst, ka šoreiz minēšanas procesā galīgi nav piedalījies Lemūrs Novadpētnieks, jo līdz ausīm iegrimis svarīgā procesā - gaidāmas kāzas! Rūgts jaunajam pārim! 🥂 Beeet tas nav attaisnojums nerubīt - līdz ar ko šoreiz Lemūriem tāds interesants piegājiens laukumam: Pilots un Sīkais brauc no Rīgas ar Vintāžu, jaunais pāris pievienojas no Pāvilostas ar savu ekipāžu, Juniors diemžēl paliek mājās pieskatīt sasirgušo kaķi.
Saulainā 5.jūnija rītā abas Lemūru ekipāžas satiekas Lagzdienas pilskalnā pie Kursas Šerifa. Pirmām kārtām, protams, aplūkotas visas koka konstrukcijas un veikta fotosesija, pēc tam uzmanība pievērsta lielajam ozolam (toč jākāpj?! laikam nē), tad - īpatnējajam komplektam no nosacīta galda un tikpat nosacītiem soliem abpus tā. Nu ir tak līdzīgs hotdogam, ja tā paskatās, un kāda starpība - hotdogs vai cīsiņš mīklā! Pēc aptuveni 20 min, kad tuvākā apkārtne pārmeklēta pilnībā, Novadpētnieks norāda uz caurteku. Hm, bet toč, cīsiņš mīklā! Pilots lepni paziņo - pārbaudīju, tur nav! Novadpētnieks apstiprina - tur nav. Tikai neviens no viņiem nav tur ielīdis, tāpēc Sīkais netic, lien iekšā, un IR! Pirmais rokā.
Zilo Ziedu Portālā viss iet kā smērēts. Zlēku muiža ir varens objekts, un pat bez uzdevumā minētā Lemūri būtu devušies ekskursijā pa iespaidīgo drupu kompleksu. Lūgums uz vietas satiktajai Mīkliņu komandai iemūžināt Lemūrus bildē, un pastaiga var sākties. Kaut kur pa vidu sajūsmas brēcieniem tiek atrasts arī cipars. Tad vēl daudzroku Šivas cienīgs foto pašā portālā, piefiksēts gāzmasku krājums kādā pagrabā, un var doties tālāk.
Spaiņu Kapenes arīdzan nesagādā kreņķus. Jau atstrādātā sistēma - lielākais un smagākais tur un velk, mazākais un vieglākais lien iekšā - praktiski minūtes laikā dod rezultātu. Te nu Lemūriem jāizsaka patiesa sajūsma par Čiepiņām - šī punkta iekarošana viņu logā aprakstīta vnk fantastiski! 😅👍
Tālāk uz Sārnati. Lauka vidū lepni griežas tas vienīgais - beeet kur tad šķūnis, kur streetview redzētās ribas? Hm, tas tagad jau zolīdi apjumts un vispār atrodas privātīpašumā. WTF?! Protams, izmisīgā cerībā tiek apčamdīta nelaimīgā akmeņu kaudze netālu, bet tas nekādus rezultātus nedod. Nu ok. Varbūt tomēr Miķeļbāka..?
Lai kā arī nebūtu, Lemūri dodas tālāk, uz Rūsas Twisteri jeb tiltu pāri Užavas upītei. Izskatās jau, ka punktu varētu paņemt arī no augšas, bet Sīkais jau nebūs Sīkais, ja neizlodās visu tiltapakšu un neiedzīvosies pāris svaigos zilumos 😅 Cipars rokā, fotosesija uz tilta - un tur Lemūru ekipāžu ceļi šķiras. Jaunais pāris dodas atpūsties un dzert proseko uz savu Pāvilostas ligzdiņu, kamēr Sīkajam un Pilotam, ar Juniora štāba atbalstu, stāv priekšā nevienlīdzīga cīņa ar Krakenu, Pirmo un Karlsonu.
Ventspils bērnu laukumiņā ātri vien tiek piefiksēts Krakena slidkalniņš - pašā dienasvidū, protams, bērneļu apsēsts. Tēti un mammas palielā skaitā arī spieto visapkārt. Lemūri saskatās - Sīkais, teorētiski, bez problēmām ietilptu tajās trubās, paliek vien morāla rakstura šaubas. Bet šaubām nav vietas, ja jārubī ruba. Cenšoties izskatīties pēc iespējas dabiski, Sīkais BK bruņās, notrieptos džinsos un melnos bezpirkstu cimdiņos iejūk bērneļu pulkā 😅 Juhūūūū, jau pirmais šļūciens dod rezultātu, kaut kas pazib gar acīm (visa dzīve? nē, BK logo!), bet kaut kā baigi ātri. Kamēr Sīkais dodas otrajā piegājienā, pie atrakcijas parādās vēl kāds pieaugušo bariņš bez bērniem. Otrā šļūciena rezultātā tiek konstatēts, ka bērneļi praktiski pilnībā "nošļūkuši" uzlipināto zīmi un redzams tikai miglains 7, kaut skaidrs, ka skaitlis bijis divciparu. Pienākušie izrādās Saule, Hektors, Mildronāts, kuru sievišķā pārstāve arī iesaistās šļūkšanas atrakcijā. Tikmēr apkārtējie mammuki un tētuki sāk jau jaušami iespringt - kaut arī mūsu pūlītis pēc pedofīliem īsti neizskatās, nekad jau nevar zināt 😅 Lemūri nolemj neuzprasīties uz kašķi un lasās prom, kamēr nav dabūjuši pa aci. Zvans Centrālei, ieteikums apmeklēt Zemes modeli un punkts rokā.
Nākamā pietura - Dienvidu mols. Jauka pastaiga, kuras beigu punktā satikts arī pats zemessmēlējs Dzelme, kas, aktīvi rotējot ap savu asi, izsauc patiesu Lemūru sajūsmu un iesveļ cerības aši vien tikt pie punkta. Pēc aptuveni 10 min cerības izplēn, jo ir acīmredzami - uzdevuma bilde nekādi nav uzņemta šeit. Pat Centrāles fotošopa burvju veiklajiem pirkstiņiem tas nebūtu pa spēkam. Žēl, bet nu neko, ir plāns B. Zvans vietējiem, noskaidrota slēgtā akvatorija, kur Dzelme mēdz atpūsties (pritons?), aplūkots un apčamdīts tai blakus esošais kuģītus Rota - nekā! Nu, jopcik... Ko darīt? Vēderi arī jau rūc, ir laiks ieturēties un veikt kaut kādu vērtību pārvērtēšanu.
Foršais Skroderkrogs, likumsakarīgi, ir pārbāzts, bet Kolumbijā arī ir samērā lietojami burgeri, kas piepilda Lemūru kuņģīšus. Tomēr cerīgas idejas galvā tā arī nerodas. Tiek pieņemts lēmums iečekot naktsmītni un pasēdēt pie datora - Pirmais un Vienīgais ta' arī vēl nav atrasts. Zvans saimniecei liek saprast, ka interneta neesot - bet nekas, kaimiņiene tūlīt atnesīšot. Internetu? Pilnu spaini?! A mums pietiks? 🤔 Piebraucot pie mītnes, ir klāt kaimiņtante ar rūteri - aleluja!
Hipsterīgajā šķūnīšmājiņā domas raisās labi, pēc pāris minūtēm ir rokā potenciāli cerīgs šķūņa skelets. Tam blakus gan veseli 4 ģeneratori, bet loģikai jau sen atmests ar roku. Karlsons? Dievs ar viņu, braucam pēc Pirmā!
Pie šķūņa tiek satikti 6.laukuma spēlētājs - prieks iepazīties beidzot klātienē. Viņu sejas ir izmisuma pilnas, un drīz šī izteiksme parādās arī Lemūru ģīmjos. 6. dodas prom, neatraduši. Pēc krietna brīža katrs aizsniedzamais šķūņa konstrukciju centimetrs aptaustīts ar rokām, neaizsniedzamie - ar acīm. Sašļukuši Lemūri lēnām rullē prom, kad ceļmalā pamana nemazāk sašļukušos cīņubiedrus. Lemūri piestāj un seko divu komandu apvienota kara padome. Tiek vēlreiz izčekoti tuvējie tobruki, kaut kādas bedres, akmens, caurteka, vēl kkas. Ar smagu sirdi Lemūri veic zvanu draudzīgajai Ofisa Planktonu pārstāvei - vai vieta vismaz ir īstā? Jā! Nu, jopt! Seko lēmums tomēr piebraukt pie pašiem ģeneratoriem, ko Lemūri līdz šim ignorējuši. Jo tie ir 4! Kāds vēl te pirmais, pie joda?!? Kāds te vienīgais?!? 🤬 Bet tomēr ir. P1. Nu nē, bļēeeee... 🤯 Kādam no 6.laukuma spēlētāja ir tā laimīgā roka, un, cik Lemūri saprot, ir jau saņemtas arī instrukcijas no Centrāles. Tomēr Sīkā veiklie pirksti arī iegrimst smirdīgajā žļurgā, lai pārliecinātos - jā, ir cipars. Rūgtums, ai, kāds rūgtums!
Palicis ir vairs tikai Karlsons. Nu jau Lemūriem vairs nav ko zaudēt. Otrs zvans Planktonam. Tā ir Dzelme? Planktoni saka, ka risinājumu nezin, zin tikai vietu, un tas nekādi nav kuģis. Nav?!?!?! 🤬🤬🤬 Un te Pilots domīgi ievaicājas - a tas nav tas tornis Užavā..? Ir! TORNIS! Centrāle, nē, nu jūs ņirgājaties?!?!? FAKING TORNIS!!! 🤪🤯🤬🤣🤣🤣
Klusībā apdomājot, kā lai izpērk šo ļauno karmu, Lemūri trauc uz īsto vietu. Rietošās saules stari zeltī pēdējā vajadzīgā cipara vietu. Ir. Beidzot viss ir. Izņemot loģiku. To Lemūri šeit neredz. Te nu jāpiebilst, ka zināmas likumsakarības tika atkostas tikai jau mājās, uzmanīgi izlasot visus citu rubaku logus un - vēlreiz, īpaši vērīgi! - mīklas tekstu. Secinājums - ja kaut vienam Lemūram ienāktu prātā, ka grābšanai tas sukulis izmantoja grābekli, nevis liekšķeri, risinājums būtu rokā sekunžu laikā, jo par stratēģisko pludmales nogrābstīšanu Lemūri ir dzirdējuši un lasījuši. Bet ir, kā ir 🤷‍♀️
Un tad Lemūri atver Lādes mīklu. Tornis... uz torņa... no kura loga redz... TORNI!!! Jobanie torņi, Jēzus, Marija un Jāzeps!!! 🤬🤣🤯🤣🤦‍♀️🤣
Lai attaptos no šī apokaliptiskā torņu biruma, atgriezušies hipsterīgajā šķūnīšmājiņā, Lemūri vispirms kārtīgi iepļauj šmidziņu, pāris reizes iedunkā spilvenu un kārtīgi izelpo. Ouuuukeiiiii, tagad var arī parisināt. Briļļainais vecmāmiņu mīlulis, pilotaprāt, ir Raivis Dzintars, un no šīs idejas viņš ietiepīgi neatkāpjas, līdz ar ko tiek nočekoti visi iespējamie Dzintarkrasti, Dzintarjūras un citādi tamlīdzīgi salikteņi, kas nedod rezultātu. Lietas aiziet tikai tad, kad Lemūri saprot - jāmeklē tas melnmatis! Latvieši tak pārsvarā vai nu gaišmataini, vai pliku pļešku. Un jā! Grigalis. Grigaļciems! Militārā apbūve! A kas tas pirmais par tipāžu? Grigaļciemā tiek pamanīti Segliņi - o, super, ir tāds Mareks Segliņš, kas, zināmā mērā, izglīto, un vecmāmiņām ar' varētu patikt. Mystery solved, laiks pie miera.
Svētdienas rītā pēc brokastīm Lemūri ieripo Grigaļciemā un sāk pārķemmēt torni pēc torņa. Galu galā tiek saprasts, ka vieglāk būtu bijis sākt nevis no pirmā un pļaut kājām pēc azimuta pa pļavu, bet piebraukt tuvāk, bet ai, ko nu vairs. Lādes nav 🤷‍♀️
Uuun tomēr, drupiņās pie pēdējā torņa atspīd cerību stars. Koordas! Urā! Skrienam! Ē, pag, neskrienam. Ejam pēc mašīnas, braucam, līdz atduramies Vintāžam nepārvaramās smiltīs un tikai tad skrienam. Nu, ok, mierīgi slājam, jo nokavēt jau vairs neko nevar. Nobāzējuši Vintāžu maksimālā ēnā, Lemūri uzsāk flexkursiju uz Lādi. Jau pirmajos metros tiek kontstatēts, ka zonas īsti nav, bet fināla punkts ir ticis atlikts kartē un Pilotam ir laba redzes atmiņa 😉
Sīkais pa ceļam izmanto iespēju pačilot šūpuļtīklā, bet čiliņš beidzas, ieraugot kokā vēja zvanus ar BK simbolu. Jākāpj?!? Nopietni? Kamēr Sīkais, izpildot hronista pienākumus, iefilmē koku un objektu, Pilots jau vicina rokas un brēc - ir!!! Ir Lāde! A-le-luja! Un pirmo reizi (četru sezonu laikā!) Lemūri skatās Lādē, kurā nav ne piles šmidziņas! Jā, nu, šis laukums rubakiem patiešām ir nācis mega-smagi, ja izlakts pilnīgi viss 😅 Lemūriem gan ir līdzi sava mazā suvenīrdziriņa, kura tad arī tiek gādīgi ievietota Lādē - lai vismaz nākamajiem atradējiem kāds uzmundrinājums. Un, protams, ieraksts logbook'ā un līdzpaņemtā trauciņa pacelšana tostā - NEPELD! 🥂🎉
Tad jau vēl tikai bridiens atpakaļ līdz Vintāžam un mierīgs atceļš, kuru izkrāšņo citu rubaku logi, kas tiek lasīti skaļi un ar izteiksmi 😅 Liels paldies visiem, kas pacenšas un padalās, jo tā ir superīga iespēja pabaudīt kompāniju, kaut vismaz virtuāli, uzzināt daudz negaidītu versiju un no sirds izsmieties un pajust līdzi.
Un, protams, paldies BK par šo laukumu! 🤍🖤🤍 Bet atzīstieties godīgi, Centrāle - jūs tos torņus tā speciāli piemeklējāt, lai Lemūrus padirsinātu? 🤣🤣🤣
Anyway, tiekamies Latgolā! Lemūriem tas būs nopietns izaicinājums, jo viņi, kā zināms, nepeld - bet mēs centīsimies 🤟😎

Garnadžiem īsti svētki, gandrīz pilnā sastāvā pēc gada pārtraukuma, jo kā jau kārtīgi pilsoņi visu sezonu nobraukājām atsevišķi pa mājasaimniecībām un šoreiz vēl posms viena rubaka dzimtenē, šim jābūt episki!

Esam normāla banda - 3 renegāti uz diviem riteņiem un pārējie ar visurgājēj auto, esam gatavi iekarot Ventspili.

Tā kā sastāvs brangs un braucam ar palikšanu nakts mājās, hintus vispār neizmantojam, tik uz čuju.

Mūsu pirmais punkts ir šķietami slavenākais šī posma punkts Pirmai un Vienīgais. Ģenerators atkosts, šķūnis arī ir, braucam skatīties. Punkts rokā nedodas, viss izbradāts, līdz cita komanda tā uzstājīgi mīņājas ap to parkingu, pamīdās, pamīdās un dodas vēl iekšā krūmos, interesanti, ejam mēs ar lūkot. Viens iebāž roku, otrs iebāž roku, bet liekas, ka it kā kaut kas noplīsis būtu, otra komanda ar vēl uz vietas. Mazliet samulstam. Tad pārlasam mīklu un pēkšņi viss top skaidrs, cipars ir, un visas rokas ir paspējušas pabūt caurulē, paņēmām uz pieredzīti.

Rūsas twisteris krīt ātri un bez žēlestības.

Pirmajai dienai metam mieru, tak jāatrādās Klondaikā un citos slavenos Ventspils nakts lokālos.

No rīta Krakens, ak.. Trāpījām tajā īsajā posmā, kad trubā esošie cipari bija noplīšusi un nācās meklēt alternatīvu. Tur gan mums labs laiks pagāja, visi stūri izložņāti, vecāki jau pievāc bērnus, jo mūsu lielā banda visa bruņu kreklos uzbāzīgi ložņā pa visiem stūriem, līdz acīs iekrīt globuss pie pašas ieejas!

Lielākās sāpes laikam mums bija ar Karlsona pritonu, kaut ko tur nebijām sapratuši, pat nācās prasīt palīdzību. Un pat aizbraucot uz Užavas bāku, pavādījam labu stundiņu līdz tas nelaimīgais tornis mums padevās.

Spaiņi, Ziedu portāls un Kursa krīt momentā.

Sākam šķetināt lādi, saportam, ka runa par laika vīriem, palauzam galvu un maucam uz Grigaļciemu. Labs apisiens centrāle, mums patika. Renegāti un visurgājējs gan spēja ļoti tuvu piebraukt, bet bija komandas, kas no šosejas (!) nāca ar kājām.
Ar pašu lādi vēl normāli pamocījāmies, skaņas avotam, kurš gan klusēja, protams, panesāmies garām, ķemmējam mežu, tad tomēr lejā uz jūru (jo šalc) un arī pie lādes pavadām labas 40min līdz beidzot kāds ierauga to brīnumu kokā!

Baigi labi, mums tiešām patika, bija labs balanss ar hit&run un pamocīšanās punktiem, Garnadži approves.

Slapjo žurku mocības aka Kad visu gribam atrast vienā dienā

Mēs pavisam bijām četri: 3 meklētāji ar vienas rokas pirkstu 7nieku pieredzi un 1 līdzi paņemta, ne super ieinteresēta tīneidžere. Rīta pusē nesteidzāmies - par 5/7 punktiem bija drošība, 2/7 šķita diezgan ticami. Mājās bijām apskatījuši ļoti izpalīdzīgo hintu SPAIŅU KAPENĒM (tomēr nebij mazbānītis un lielais brālis dzelzceļš) un PIRMAJAM UN VIENĪGAJAM (tomēr nebij pārāk centrālais paceļamais tilts). Pusceļā uztankojāmies, aizņēmāmies lietus ekipējumu un tad devāmies pie Nabiņu pāra. Dikti viegli atradās, vienīgā problēma ir švakruma dēļ grūtā izrāpšanās no kapenēm. vismaz rezultātā Vinnija Pūka cienīga dibenbilde. TRĪS ZIEDU PORTĀLU bija liels prieks atšifrēt un arī dzīvē nu bezgala iespaidīgs komplekss. Lietus reāli močīja virsū un komplektā ar brišanu caur garu zāli izdevās sasniegt pilnvērtīgu izmirkuma pakāpi. Tā garā zāle pēcāk kalpoja kā saprāta balss – ja tur nav izbrista taciņa tad nebūs taču! Tad fenomenālais cīsiņš mīklā – beidzot izdevība realizēt iracionālās vēlmes. PIRMAJĀ UN VIENĪGAJĀ punktā gan iesprūdām. Riņķojam, kāpjam, cilājam akmeņus, mums pievienojas vēl divas komandas un nu jau izmistam lielā barā. Zvans un pēc centrāles parādīšanas ar pirkstu, beidzot ieraugām. Nu baigie viltnieki. Bet – par ko bija punkta apraksts? Netikām skaidri. Ērču nolasīšana un močījam tālāk. KRAKENA RĪKLI sākumā meklējām bērnu parkā Fantāzija līdz pamanījām, ka bruģītis bildē ir uz nepareizo pusi. Riktīgi ātri atradām otru parku, kurā jādodas paspēlēties. Pamanījām arī Krakenu, vairākkārt atsitām galvas (efektīvs apmeklētaju garuma ierobežotājs), izpētījām arī bērnu aizmirsto kuģīti, līdz atvēram hintu un devāmies pētīt pasauli. Bijām tomēr pārāk neattapīgi un nācās zvanīt centrālei. Pēc tam tāds bišķi facepalm. Dodamies tālāk. Daļa no mums ticēja, ka KARLSONAM ir PRITONS Staldzenes prožektoru pulkā, vazājāmies pa mežu un tā arī neatradām neko, atskaitot lielāku nogurumu. Obligātā jūras pačamdīšana, hints, došanās paēst uz pilsēt', sauciens mājās palicējam pēc palīdzības un pievienotās kartes atvēršanas. Bijām sabijušies no kartes, jo šķita, ka tajā ir atzīmēti precīzie punkti. Saprotam, ka Užavas bāka varētu būt īstā. Pa ceļam Užavas tilts – perfekti. RŪSAS TWISTERIS ir visnotaļ aizraujoša spēle, ar kuru aizrāvāmies ilgāk par norādītajām 10 minūtēm un spēlējām vairākas reizes. Bet beigās prieciņš. Turpat blakus ir iespējams KARLSONA militārās būves ar neiestaigātām taciņām pie drupām – labi, nebūs. Dodamies tuvāk bākai, bet pēc apkārtnes apskates tomēr zvanām centrālei. Apskatījām smaidīgās rozetes, pievaktējām, vai krastā nav robežpārkāpēji, un vērām vaļā LĀDI. Ar to bija baigi grūti. Toms CiBricis kaut kur paspīdēja, bet likās, ka viņš patīk visiem, ne tikai vecmāmiņām. Hints vaļā, apvidus skaidrs. Riktīgi aprāvāmies pie stūra, kurā kategoriski aizliegts iet un braukt. Domājām apbraukt to militāro apbūvi no otras puses, sastopam ventiš' spicos tusētājus, kuri apgaismo, ka "uz Užav's pus' tur i tank' poligins. Vispirms pa lab', ta pie karjer' jāgriež iekš'." Mājas izpalīgs atrod ko torņiem līdzīgu aizliegtajā teritorijā, saņemam dūšu un ejam. Debesis priecēja, bet nespēja izpīpēt, vai esam pareizi, gan ne. Zvans centrālei vannā. Dabūnam koordinātas un tad pa smilšu ceļu lēnām ripojam uz priekšu. Gribējās arī uzmest acis koordinātu sienai, tāpēc sadalījāmies. Tīneidžere bik izbesījusies. Beidzot tad devāmies uz lādes vietu, skatoties kartē, meaning pa neērtāko ceļu. Nīkulīgākā komandas daļa atjauno spēkus šūpuļtīklā, tumšs, vējš, izlādējas telefons, pazūd zona, bet beigās izdodas sasniegt centrāli, kas palīdz atrast precīzo LĀDES vietu, kuru iepriekšējie meklētāji labi nomaskējuši. Success.. kinda? Mājās esam pēc 4.

Posmu uzsākām ar domu – nu jau sestais posms "Paturi aliņu!" komandai. Jāizmanto iepriekš gūtā pieredze un nevar pieļaut vecās kļūdas! Diemžēl, tā bija praktiski pēdējā reize, kad šajā posmā par to atcerējāmies…

Rubīšanu jau laicīgi un bez steigas uzsākām mājās, lai visi punkti ir zināmi pirms braukšanas, tūristu režīmā. Tomēr noliekam likumu – hintus ņemam tikai pilnīga izmisuma gadījumā (tajā brīdī nezinot, ka izmisums piezagsies tik bieži…). Kā pirmie punkti krīt "Krakena rīklē" un "Kursas šerifs". Tālākie punkti – visus taustāmies tuvu pareizajām atbildēm, bet tomēr nenāk rokās… "Rūsas twisteris" – no bildes saprotam, ka tas ir pie jūras un kaut kāds tilts. Tekstā minēts, ka 18+…. Hmmm….. Pirmā doma, ka nāksies apmeklēt nūdistu pludmali, kas nebūtu traki, ja vien būtu kaut kāda vasaras figūra pēc ziemas atgūta! Rokam satelītattēlus, māti Googli – nekā… nūdistu plumalē neredz nevienu tiltu. Tad viens no komandas rubakiem paņem taktiku – izpētīt visu upju ietekas jūrā. BINGO! "Rūsas twisteris" ir rokās. Rokam "Spaiņu kapenes". Izmeklētas šķiet jau visas vārdu kombinācijas, līdz beidzot acīs iekrīt viens tornīts, kas uz aci baigi ticams. Neliela apskate, kur tornīts atrodas – "Nu tad lūk, kas ir tie bračkas un salmiņš caur,kuru proteīnus sūc (ēdat zivis – tur daudz proteīns!)". Problēmas tālāk rodas pie atlikušajiem punktiem, bet viens no rubakiem gatavs ar pusi savas iedzīves derēt, ka tas ir pie Labraga vai Jūrkalnes, jo 3 zili ziedi ir Pāvilostas novada ģērbonis un tad nu Jūrkalne ir "portāls" uz turieni. Izmeklētas visas šī reģiona muižas, pilis, kapi… nekā. Izmisumā jau viens no rubakiem nosaka – "Nu Zlēku muiža tā arī nebūs!". Tikmēr cits rubaks sāk pētīt Zlēkas muižas bildes un priecīgs sauc :"Tu esi Dievs!". Vēl viens pierādījums, ka kopā meklēšanā ir liels spēks! Tad nu palika divi pēdējie punkti, kas bija pilnīgs izmisums. "Pirmais un vienīgais" – pareizo lokāciju atklājam visai ātri, bet tik pat ātri izslēdzam, jo vienīgais, ko pievelkam ir līdz kaulam izģērbtais šķūnis. Pieredze iepriekš bija rādījusi – ja nevari pievilkt klāt vismaz 90% no mīklas, tad vieta nav īstā (sāpīga Nītaures pieredze). "Karlsona pritons" – ūdendzirnavas, bet drīzāk kāds lokators/radars, kas vēro kuģus vai robežu pie jūras. Taustījāmies jau visu laiku ap pareizo atbildi, ja neskaita, ka Irbenes Genādiju uzskatījām par Karlasonu, jo šamējais arī pa jumtiem mēdz Irbenē staigāt un rok kabeļus, kas savelkas ar liekšķeres operatoru. Turklāt kabelis ūdenī – tur toč visi peldētāji un laivotāji RAUSTĀS! Tomēr pārliecība nav – paņemam rubas poligona hintu, kas automātā izslēdz mūsu Irbenes teoriju. Neko – jau no rīta jābrauc rubā… ņemam hintus. Tajā brīdī par "Pirmais un vienīgais" gribējās dziedāt "Tici sev un es arī, ticu tev… ! " Nu bāc – jau sen ģenerators bija apskatīts, bet izslēgts, jo pilnīgs bezsakars. "Karlasona pritona" hints jau visu izteica pats par sevi.. doma bija pareiza, tik neatradām.

Tad nu pienāca rubas rīts, kurā pamostoties viens no rubakiem pie sevis sāk dungot PV "Tālāk aiz vēja ģeneratora….. viņa stāvēja, sargsuns pie kājām rēja!" Fāāāāāāk….. Lūk par ko runa! Rīts gudrāks par vakaru. Tad nu "Paturi aliņu" dodas pāri ielai no naktsmājām, jo tieši tur ir "Krakena rīkle". Taisnā solī uz soliņiem, jo līdzšinējā pieredze liecina – cipars vienmēr ir pie bildes vai tur, kur skatās BK čubars. Noejam gar slidkalniņu – "He. Kā Krakena rīkle, bet netēlosim pedo un nelīdīsim tajā bērnu kaudzē iekšā!" Pēc 45min pakalpojumu sniegšanas Ventspils parka uzkopējiem (lasīt kā – bruģa slaucīšanas ar drēbēm, ložņājot zem soliņiem) un visas estrādes sīkas izpētes saprotam, ka tūlīt sāks gāzt lietus un raksturs salūzt. Hints tiek atvērts un uzreiz skaidrs – slidkalniņos nelīdīsim, ejam pie globusa, kur viss ātri tiek atrasts. Dodamies uz “Pirmais un vienīgais”, kur dabūjām izmirkt līdz kaulam… Izģērbtais šķūnis pēc detalizētas apskates nav īstā vieta, kad saprotam, ka esam neattapīgi, jo hints jau pasaka, ka tas ir PARKINGS. Pēc neilga brīža saprotam, ka P1 ir ģeneratora numurs. Nonākam pie tā un atkal aizmirstam par PARKINGU – skrienam uz torni. Tajā nekā nav, bet tikmēr viens rubaks aizskrien uz PARKINGU un atrod punktu. Šeit nekas nebeidzas – izčamdam trubu no A-Z. Izskan frāze "varbūt var sataustīt ciparus?", bet to palaižam gar ausīm. Jābūt tak plāksnei…. Tad izložņājam visus grāvjus, līdz atgriežamies pie trubas… šajā brīdī taustot trubu ar roku līdz elkonim tajā nāk atmiņā bērnība, kad veterinārārsts apsēkloja vecmāmiņas govi. Piebrauc cita komanda, palaižam viņus pa priekšu – tie arī filmē, foķē, bet nekā. Tad viens no mūsu rubakiem – "Bet tur toč nav cipari sataustāmi?" Šajā brīdī visi sadzird šīs frāzes jēgu un cipars rokās (visai tiešā frāzes nozīmē). Diemžēl šajā punktā ienāk skumjas ziņas – “Spaiņu kapenes” anulētas
Izmirkuši un ar nolemtību par savu "loģisko" domāšanu dodamies uz "Trīs zilo ziedu portālu" uz kuru ved "LABĀKAIS" ceļš kāds redzēts. Šoseja beidzas, sākas karalauks, šoferis paspēj pateikt vienu lamuvārdu, kas sākas ar B un domās atvadās no auto piekares. Tam seko bedru lauks, kas astes kaulu ietriec pie žokļa. Secinājums – ļoti laba vieta, kur atvērt autoservisu, jo klienti būtu daudz. "Trīs zilo ziedu portālā" cipars rokās ir ātri un braucam uz "Kursas šerifu", kur cipars arī atrasts ātri (daļēji tāpēc, ka citi rubaki tika manīti jau iepriekš ložņājot ap cīsiņu mīklā). Tālāk paņemam "Rūsas twisteri" kur cipars atrasts gan ar pašiņ-kociņ palīdzību, gan atraktīvā rubaka aci, ložņājot pa tilta apakšu. "Karlasona pritonā" satiekam "Pirmdiena V-pilī" kurus jau iepazinām pie vēja ģeneratora. Viņi piedāvā apmainīties ar numuriem, lai vajadzības gadījumā varam pahintot, bet mums joprojām vēl drēbes slapjas, esam īgni, ka ņēmām hintus un nepieklājīgi nesamainamies ar numuriem, ko vēlāk nožēlojām (atvainojamies "Pirmdienai" par šo 😊 )
Kopumā "Karlasona pritons" atrasts ātri. Viens rubaks uznesas augšā – "OOO! Elektrības skapis!" Hujakš atrauj vaļā slēģus, pagriežas apkārt un ierauga uzkrāsoto logo…. "Nu es i cirv’s kā tie ventspilniek sak !" Lādes kods rokā – pirmais čubars momentā "skaidrs" un tas ir Ventspils Aivars… Šeit arī aizpeldējām auzās. Google pie "melni mati trīs dēli" izmet "Zelta zirgs". Tātad stikla kalns – Lemberga kalns, Lemberga hūte. Skatamies tur un pārbaudām vai ir ČETRI torņi. Ilgi meklējam ČETRUS torņus, līdz viens no rubakiem pajautā – „Kāpēs ČETRI? No kurienes tāda doma?“ Saprotam, ka esam izdomājuši, ka jābūt četriem torņiem, jo par torņu skaitu mīklā nekas nav teikts! ĢENIĀLI! Nu neko – skatamies torņus Lemberga kalnā, bet neticam, ka tur kaut kas būs, jo pārāk publiska vieta lādei. Tad nu izmeklējam visus Aivara sabiedrotos, bet rezultātu nav. Saprotam, ka jābrauc atpūsties un lāde šodien nekritīs! Vakarā vēl kā pirmais čubars tiek pieminēts Pāvests, jo tas arī visus māca, turklāt angliski tas ir Pope, un Popē atrodam 4 mobilo sakaru torņus rindā. Meklējam cik Jānim Vanagam dēli… nav īstais. No rīta jau izmisumā pat piesienam Štrombergu, Treimani kā Lakuča dēlus, jo BMX trase, blakus Lemberga kalnam. Salūztam un paņemam hintu – tomēr Bricis un Grigalis ir tie čubari. Vietu tālāk atrodam ātri, bet lādes lokāciju nē. Ielauzāmies pat privātīpašumā, kuru izložņājām, bet nodomājām, ka tik dulli rubas tēvi nebūs. Redzam, ka komanda #spams dodas uz vēl vienu potenciālu vietu un pēc brīža sekojam viņiem. Šeit gan jāsaka, ka ceļš uz lādi pret mūsu auto atgādināja filmu Rokijs 4, kad Ivans Drago (rubas ceļa lomā) mūsu auto (Rokijam) pateica – "I WILL BREAK YOU!" Paldies dievam, Rokijs šo cīņu atkal uzvarēja! Tad nu atrodam ticamas drupas, bet lāde nav. Otrā pusē gribam iet uz vēl vienām drupām, bet no turienes izlido "Mikrene dekrētā" un dodas uz jūras pusi – tātad tur nekā nav (pēc tam uzzinājām, ka bija gan, jo tur ir lādes koordinātes). Logbook ienāk jaunumi – komanda #spams izgājis laukumu. Nesamies uz jūru, jo zinam, ka viņi ir tur. Tad nu zolīdi pagaidījām, kad visas komandas aiziet prom, lai pašiem interesantāk meklēt lādi…. Bet koordinātes mums nebija… Nogājām kādu pusotru kilometru gar stāvkrasta augšu – drupas nav. Atpakaļceļā nākam sagrauti, piesēžam pie šūpuļtīkla, kad viens no mūsu rubakiem atskrien – "ES ATRADU SKAŅAS AVOTU! Eju un dzirdu kling-kling!" Visiem uzreiz skaidrs, ka vēja zvani. Nonākam tur un pēc 5min lāde atrasta!"
Rezumē – lielisks posms un ļoti interesanti noslēpti cipari, bet iegāza neticēšana sev, savu domu paturēšana pie sevis. Komandas darbā ir mega spēks. "Paturi aliņu!" turpinās krāt pieredzi, lai kādreiz startētu arī FTF, bet līdz tam vēl ir kur augt, bet "Ja Rubī, tad Rubī līdz galam!" Uz tikšanos Ludzā!

Uz karstām oglēm Atkal Citā Sastāvā pirmo reizi lemj, ka jāpadalās iespaidos par piedzīvoto. Šitāds ieberziens vēl nav piedzīvots. THE fail of Season 7.

#Pre-S07E08

Pēdējo S07 laukumu pamatsastāvs ar 3 cīnītājiem nolēmuši, ka Hūti toč vajag izbraukt. Tā nu tiek pieslēgts biedrs, kuram āķis lūpā kopš Rēzeknes, bet tā arī nav sanācis atkārtoti pievienoties cīņā. Datums nolikts - 25.06 (minam) 26.06 (braucam). Nedēļu pirms tiek saņemta ziņa, ka biedrs out. Oh, well. Meklējam nākamo pamatsastāva papildinājumu. Tiek iesaistīts jaunietis, kurš jau pāris gadus klausās 7nieka nostāstus un fano. Šis aiz laimes lec no biksēm ārā un gatavojas jau nedēļu iepriekš. Ceturtdienā iekrīt ziņa, ka jaunietis slimnīcā un jāgriež puncis. Nelāgi. Atkal meklējam kā nokomplektēt vismaz šī EP sastāvu. Ļoti spontāni viens piekrīt pirmo reizi iemēģināt spēkus.

* Atgādināsim vēlreiz 7nieka baušļus:

A - Ja atrodi spotu - pārbaudi 2x, 3x un 5x vai ir kaut kas, kas apstiprina, ka tas makes sense.
B - Nemēģini sev un citiem pārdot long stretch punktu, tāpēc, ka gribētos kaut punkts ir atrasts.
C - Ja izmet ideju, neaizmirsti to arī pārbaudīt.
D - Ja komandas biedrs aiziet, paskatās un saka "te nekā nav" - aizej pārbaudi vēlreiz.

Ruba

1. Kursas šerifs - kolektīvās prāta spējas piektdienā veikli vien atkož šerifu - punkts atlikts. Nolemts, ka tiks ņemts kā pirmais punkts, braucot no Rīgas.
Aiz Kuldīgas, ap 13:00 uz ceļa pamanām bruņutransportieri ar BK rimbuli - quick chats, gāžam kolonnā ar Pūkainajiem. Pilnīgi skaidrs, ka šaujam uz vienu vietu. Navigācija nosauc "griez pa kreisi", a Pūkainie griež pa labi. "wtf, yo?". Pif, paf 2 min un skaidrs kur uz portālu jāgāž. Nice, bet mēs turpinam pa kreisi. Ložņājam pa augšu, pa trepēm, pievienojas vēl viena komanda un vēl viena un vēl viena... ā, nē. No pēdējā transporta izkāpušais vīrs nesaprot ko viņam par cīsiņiem prasa. Fiksi, veikli punkts ieraudzīts. Negribas izjaukt prieku citiem, tāpēc operatīvi savācamies, bet otra komanda jau nojauš kas te notiek. Mazākais biedrs ielien cīsā līdz potītēm, gāžam uz portālu, samainoties ar Pūkainajiem.

2. Trīs zilo ziedu portāls - piektdienā atminēt nesanāk, tiek izskatīts viss ko vien var iedomāties. Pirmreizējais cīnītājs ieminas par ģerboni un, ka tādā varētu būt kaut kādas zilas puķes. Pieredzējušie kaut kā nereaģē uz ideju, bet apstiprina, ka vērts aplūkot. Neaplūkojām ģerboņus. Sestdienā skaidrs, ka baznīca, bet tik pat labi kāda veca muiža. Visas novada baznīcas pa ceļam tiek izskatītas. Nav. Labi, meklēs vēlāk - šitam nevajadzētu būt baigi grūti.
Spotā gan punkts krīt ātri.

3. Rūsas Twisteris - meklējot kaut kādu random baznīcu, piektdienā krīt mīkla. Ok, derēs. Iebraucot uz vietas un pārlasot mīklu skaidrs, ka glupākajiem tak visjautrāk - twistos pa redeli. Punkts krīt.

4. Pirmais un vienīgais - nākamais pieturas punkts sarakstā. Piektdienā šim tiek veltīts labs laika brīdis. 50/50 ideja, bet labākais, kas ir. Mauksim uz Staldzenes stāvkrastu, jo tur bija viena vienīga priede tieši uz kraujas, kas nesen nogāzās, jo zeme atvērās. Kaut kāds šķūnis tur bildēs ir (nav gan pārāk papliks). Suns nostieptā pavadā ir priedes saknes (jo why not?). Akmeņi pludmalē pietiekami. Bildes peļķe varētu būt jūra (pie jūras gan saprotam, ka tik mierīga tā nemēdz būt). Krasts tālu, jo jūra to noēd. Viss makes sense, bet nav tās sajūtas, ka toč ir atrasts punkts.
Aizbraucam, kādu labu stundu izblandamies, izbesījam apmeklētājus, kas cepina dibenus, ar savu akmeņu grozīšanu un ložņāšanu. Fuck. Jau likās, ka viss pārāk gludi. Braucam ēst.

5. Krakena rīklē - mīkla krīt easy piektdienā, punkts kartē ir. Pilniem punčiem soļojam uz krakenu. Visiem jau tā neērti, ka vecāki blenž virsu, jo starp 15 četrgadniekiem ieblandījušies 4 lieli, kas meklē kaut kādu dropspot. Prankojot pirmreizējo, sastāstam, ka punkts noteikti būs uz magnētiem trubā - lai iet un šļūc. Tikmēr paši mierīgāk visu apstaigājam un mēģinam nesakrist uz nerviem. Pēc 8. nobrauciena punkts rokā. lol. joke's on us.

6. Pirmais un vienīgais (atkal) - pēc atvērta hinta, esam nonākuši īstajā mīklā. Lasot logbook salikās bilde, bet, pat, aizbraucot uz punktu nebija ne fucking jausmas kā to varētu atkost bez hinta. Hinta norāde uz parkingu protams netiek nopietni apdomāta. Drandaļets ir īstais, parkingu īsti neredzējām, bet whatever - brienam iekšā. Viens viltnieks uzrāpjās torni un rāda pārējiem kur ir caurteka, kur ir akmeņu čupa un tik saka, ka tur caur nātrēm smukas taciņas. Viltnieks izlasa hintu trešo reizi. stāvvietā veikli vien tiek atrast punkts. Super punkts, kaut kas nepieredzēts. Roka gan labu laiku smirdēja.
*** Priecīgi sakāpjam auto, lai domātu ko ar pritonu. Padoms - pa sevi rāpojošas ērces nevajag nokratīt mašīnā ar domu "izkāps, atradīs un izmetīs". Pēc 40min ir atvērts pritona hints, skaidrs location un ērce iemitinājusies auto. Gāžam uz punktu. Prāts pārņemts ar ērcēm tik traki, ka majonēzei (laikam?), braucot garām, sataisījām baigos putekļus. Vēlreiz atvainojamies.:D Izbraucam uz šosejas, un maucam, domājot, ka vajadzīgs ērču pūšamais, lai varam piepūst pilnu salonu, nopūsties paši un justies droši. Protams, ka virziens nav ne tuvu pareizais un pēc 9km metam riņķī. Šoferīts iedod cuhā un steidzam pēc ērču pušamajiem. Gotika pasūta ar trīs kvadrātā mājas tālāk ar visiem ērču pušamajiem. Esam bešā un ir besis. Braucot četratā ar pikapu, somas tiek ietītas miskastes maisos un turētās kravas kastē. Nākot ārā no Gotikas pamanās, ka kravas kastes vāks ir vaļā. B**. kaut kur esam padirsuši viena cīnītāja somu ar bruņām un citiem labumiem. Maucam fiksi uz ģeneratoru skatīt vai tur nav, pa ceļam atvainojamies par putekļiem un pajautājam vai Pilnīga Majonēze nav manījusi miseni ar somu, kas mums izvēlusies. Uz zemes ceļa nav. Fak. Gāžam atpakaļ pa šoseju. Apgriešanās vietā stāv mūsu mantu misene uz šosejas ar izklājušos jaku un sabrauktām botām, kas izskatās pēc tā, ka maisā kāds būtu sadalīts gabalos. Viens bizo pēc drēbju misenes, pārējie zviedz.

7. Karlsona pritons - PIektdienā visādi varianti izskatīti, ziņas par kaut kādiem sētniekiem izlasītas, hes, slūžas, dzirnavas un viskas vēl ne izpētīts, bet joprojām viens liels mindfuck. Sestdienā pašāvās doma, ka tā varētu būt kāda bāka vai armijas tornis, kas sargāja pludmales robežu. Atrasts tiek atjaunotais tornis Ventspilī un neatjaunotais vēl uz ziemeļiem, bet nav pārliecības un tā nu paliekam bez idejām.
Kamēr auns meklē ērci, pārējie izmisuma vadīti ņem pritona hintu. Ha. Bāka, armijas tornis. Lol. Fail. ok. Kura bāka? Uzvar Užava un blakus esošais tornis, kas reāli izskatās, tā, ka viss ša izjuks. Bingo.
Uz vietas punkts tiek atrasts veikli. Tieši saulrietā. Smuki.
-- Spaiņu kapenes - anulēts un cipars jau priekšā. aj.

FUCKING LĀDE

Kopumā nav nemaz tik slikti gājis. Atveram lādes mīklu turpat mašīnā pie pritona. Hmm, liekas, ka būs ok. Pēc stundas saprotam, ka nebūs ok. Zb. Ēst gribas. *Visi brīdi pabesās*. Tiek pieņemts, ka onka ar brillēm būs Lembis. Tiek pieņemts arī, ka tie ir Čakstes un Blaumaņi un kas tik vēl ne. Visādi Lembja connections izstalkoti un katrs ciems tiek google maps izskatīts un matchots pret random cilvēkiem ar līdzīgiem uzvārdiem. Otrs čubārs ir mistika - šleseri, čīčas, šķēles, meroni, hz kas tik vēl ne, nekas tur nelīmējas. Labi, velns ar tiem čubāriem. Atminoties, ka visnotaļ regulāri ir jālupī kartē un jāmeklē torņi tas tiek darīts, paralēli googlējot visu par un ap torņiem. Tiek izmeklēti visādi torņi. Pa 1h ir 2 legit varianti: 1) Mobilo sakaru torņi rindā Popē, kur blakus ir grauzts un pa logu tie redzami; 2) vecais aizsardzības tornis uz ziemeļiem no Ventspils, kam reiz bijuši četri lielgabali un vēl citi rindā novietoti objekti.
Saprotam, ka visur jāmauc +/-1h. Negribas vērt hintu, jo vispār neļaujamies hintiem līdz neesam pilnīgā whatafakā bez idejām un izmisuma pārņemtām sejām. Uzjautājam draudzīgajai komandai mini-hint, lai nav pilns spoiler. Yay. priecīgi, paldies.
Spots ir atrast tieši tur, kur ir uzņemtas bildes - gāžam. Beidzot novērtējam, ka labi, ka šoreiz esam devušies ceļā ar pikapu, jo piebraukt varam kur vien vajag. Labu brīdi izvazājušies gar to vienu/divām sabrukušajām mājām, mēģinam saskatīt kaut kādu torni, 1h toč blandamies, skatoties un ejot uz punktiem, kur ir literally 10 ķieģeļi no mājas palikuši. Dažiem biedriem max besis. Visiem biedriem bads. Zb. Zvans centrālei: "adresāts nav sasniedzams". Arvien vairāk izskan rupji vārdi. Regrupējamies mašīnā, atveram karti - "ē, pag. re kur uz leju ir vēl. Opā, šitā būs īstā." Gāžam. Atkal priecājamies par pikapu. Ar kājām būtu bēdīgi.

Atrodam īsto spotu. Noliekam mašīnu starp torni un drupām otrpus ceļam. Piesējāmies pie "otrpus ceļam" - skaidrs, ka lāde būs kaut kur drupās, kas ir pretim tornim un otrpus ceļam. Apejam - nav ideju par skaņas objektu, māja nekāda, spotu apkārt nav. Ok, ejam uz torni. Sadalamies. 2 iet uz torni, 2 iet uz māju pretim. Ieskrien mājā, apstājas pie durvīm, pablenž uz torni, neko nesaprot, soļo tālāk. Jaunpienācējam nodota info, ka, lādi meklējot, nevajag meklēt uzpūstus grafiti vai organiskos stiklus, bet drīzāk kaut ko out of place. Sacīts darīts - sienas baigi netiek pētītas. Izstaigāts viss ap torni un māju n-tās reizes. konkrēti zb jau. Sapulce. Ejam uz vēl tālāko torni, jo kaut kam jābūt otrpus ceļam. varbūt tur būs. Same story tikai uz cīņu biedra extra 20 ērces (no joke). Nu, jau nedaudz iestājas izmisums. Jau kuro reizi tiek mēģināta centrāle: "adresāts nav sasniedzams. Ja vēlaties nosūtīt bezmaksas īsziņu..." Ej tak dirst ar savu īsziņu. Besis level 1000, skaļi neviens nesaka, bet tiek apsvērts pirmo reizi padoties, jo ārā vairs nevajag lukturus. Joka pēc uzsitīs ziņu zināmajam - ja nu neguļ. Bām! Atbilde. Sazvans. Tiek 3x pateikts, lai skatamies caur logu un visu ieraudzīsim. Pirmā doma, "paldies, ka nespoilo, bet yo - mēs jau 3h te blisijam un toč nekā nav". Nu neko, ejam atpakaļ uz torni dienvidos. ..... "Nopietni?". Ir pacēlies komandas mojo, jo cerība ša gāzt atpakaļ uz Rīgu. Pēc 10min sameklēta zona, punkts ir. Pikaps arī ir - neies jau kājām. Piebraucam, saullēkts, smuki, ejam.

Pa ceļam jau no galvas tiek noskaitīts hints. Skaidrs, ka skaņas objekts ir jūra - šitāda doma pavīdēja jau nepareizajā militārās bāzes daļā. Aizejam uz koordinātu punktu. Palūkojam apkārt. Klusi. Nerunājot. "Te nekā nav, jākāpj lejā". PUSOTRU FUCKING STUNDU tiek izrakti galdi, virves, koki, līķi un viss kas kustās un nekustās 15-20m rādiusā no jūras taisni pret koordu punktu. 2x aiziets uz koordināšu punkts, mēģinot kādu hintu ieraudzīt. Bads nereāls. Viens jau padevies guļ uz padona. Cits nesaprot nah vispār brauca. Centrāle nav sasniedzama. Kontakti visi guļ (lol, protams, ir fucking 5:30). Izmisums nekad nepieredzēts, periodiski braucot jau kopš laikiem, kad 7niekā piedalījās vien divdesmit komandas. "fuck this, kāpšu augšā - nu, kāds sakars." Caur elsošanu dzirdams "ding, dang, dong". Bļe. Nopietni? Kā mēs to nedzirdējām. 2min - lāde rokā.

Kopumā no lādes atvēršanas līdz savākšanai tika pavadītas 6h un 40min.

P.S. Ep08 super foršs. Twisteris un PV punkti ļoti nice. Lāde arī laba, bet, nu, paši akli, kurli auni.
P.S.S. Lasot Paturi aliņu logbook sasmejamies, jo arī mēs meklējām četrus torņus. :D

Uz tikšanos latgoļā. Laiks čučēt.