00:08 Tiek uzsākts google maršruts pa Bruņutransportiera ceļu.
00:10 Ir ideja par Zelta namu slazdu, tiek atzīmēta V1 Sedas depo.
00:16 Ir vizuāli atminēts Kalambola ciemats, jāsaprot mīklas teksts, lai nenošautu atkal garām.
00:40 Kartē tiek atzīmēts Bruņutransportieris V1, šaubas lielas, jo nekā labāka par satelītbildēm nav.
00:45 Tiek atzīmēti Visi pasaules pakāpieni, šaubas lielas, jo mīklas teksts netiek izmantots, varbūt noderēs uz vietas.
01:10 Zelta nama slazds tiek izveidotas papildus versijas V2 un V3 - blakus Sedai esošas dzelzsceļa līnijas ar vairākiem simtiem atbilstošu vagonu.
01:20 Tiek atminēts Pilsētas pie upes teksts, 100% runa iet par armijas bāzi, bet šitajā drona video nav tādi logi redzami. Neder!
01:30 Klusām pieripo svešs tumšs auto, no tā izkāpj policists un pieklauvē pie auto logiem. "Ko jūs šeit darāt? No Rīgas? Kas tad nu naktī te meklējams?"
- tagad ēdam maizītes, ā vispār, vispār plānojam geokečus meklēt..
01:35 Policists novēl veiksmi un aicina uzvesties kārtīgi, dodas prom.
02:00 Žēl, ka Pilsēta pie upes neder, jo katrs mīklas vārds tā vedina uz armijas bāzi Valkā, ko esam norakstījuši.
02:08 Tiek izvirzītas papildus versijas par Transportieri V2 un V3.
02:10 Viens no rubakiem māk lietot gūgli un uziet Domino lokāciju. Tomēr, šaubas lielas, jo nekā labāka par satelītbildēm nav.
02:15 Parādās vesija par Likteņdziras Tiesnesi - variants, ka jāatrod Jercēnos kaut kāda autoavārija, kur piedzēries čuvaks sabraucis čiepu, pēc tam iespējams sēdējis. Nez, šķidri.
02:30 OK, viss, kas ir, tas ir. Neiet tā minēšana baigi. Dodamies ceļā?

4/7 ķipa atminētas, bet nepārliecinoši. Nu nē, tās divas ir nedrošas, būtība stabilas ir tikai 2/7. Bet vismaz idejas ir priekš 6/7, ajj, viss slikti, braucam!
Pārbaudām Domino spotu, kas ir 10 minūšu attālumā, bet diez vai būs - euuu!!! EUUU! Vieta ir īstā!!!
Izskatās, ka neviens pa māliem vēl nav ārdījies, vai būsim šeit atripojuši pirmie?
O, reku, Grifinu Pīters no bildes! O, logucis viņam virsū! Bet kur skaitlis?
Es redzēju kāpnes.. atnesīšu, varbūt jākāpj augšā!
Augša - O, barometrs, bet nekā cita.. varbut uz kāda cita staba? Arī nē.
Paralēli apskraidām visus stabus caur biezajiem dubļu māliem, nekā. 4 reizes garenvirzienā kāds jau izstaigājis pa zampu.
Varbūt kāpnes nevajadzēja pārvietot? Jākāpj augšā, kur bija atstātas, īpaši, ja esam pirmie šeit..
Izmisums sāk piezagties, meitenēm apnīk nēsāties apkārt, paliek tusēt ar Pīteru.
Euu, atradām! Kur? Te. Kur? Nu te. Es nesaprotu, te nekā nav. Apskaties kārtīgāk! Uz ko? Uz logo. Un? Te ir tikai logo!
Bāāāc!!! "Centrāle, Jūs esat briesmoņi.😂"

"Nu ko, aizbraucam pārbaudīt Pilsētu pie upes, tajā armijas bāzē? Te pat ir."
"Nē, diez vai būs tik tuvu un tur nebija tādu logu, nav vērts, braucam tālāk." :/

Dodamies spēlēt Kalambolu, piebraucam, priekšā divas komandas.. cerams vieta īstā.
Viena no komandām dodas prom, meklējam, vai kaut kur ir kāda tukšā muca, kas tālu skan, tiek atrasta raiti.
Cenšamies nemanāmi notīties, vicinot lukturus visos mūra virzienos.
Ceļā sadzenam komandu, kas priekšā. Nelieši mūs palaiž pa priekšu, un tad sāk sekot. :D :D

Dodamies uz Bruņu transportieri V1. Atbraucam. Komanda kas sekoja, mūs apdzen. Tiek izšauts viens tāls luktura stars pļavā un IR, tur kaut kas IR! Izkāpjam un dodamies meklēt.
Pieripo trešā kalambola komanda un mūsu lukturīši nakts vidū, kā bāka sasauc visas komandas atpakaļ pie Bruņutransportiera :D
Vienā mirklī transportierim uzklupuši šķiet vairāk par 10 cilvēkiem reizē un caur katru rūsas izēsto caurumu no transportiera mirdz luktura gaismas.
3:36 Punkts rokā, nenākas meklēt V2 un V3. 3/7 punkti rokā.

3:50 ceļā uz Zelta namu slazdu tiek uzietas arī memes par interneta zvaigzni,
tā dēvētais Kazruņģa sitējs, kas sagādā prieku visu atlikušo vakaru :D RIP Pasāts.
Sākumā apbrauksim Sedas Zelta Slazdu un tad dosimies pie Kazruņģa zvaigznes, viss sanāk loģiski.

Dodamies uz Zelta namu slazdu. Labirinta sākuma punkts ārpus purva variants 2 -
ap 40 vai vairāk vagoniem tā šķiet, izstaigājam, nu, liekas, ka par daudz ko pārbaudīt.
Mazais nakts kross uz nākošo vietu, kur mūs sagaida vēl tā vien šķiet, ka vairāk kā simts vagoni. Džīzas, nu vājprāts.
Bez cimdiem kāpts katrā no apsarmojušajiem vagoniem - no bueno.
Stundu pavadām pārbaudot katru no simtiem potenciālo kandidātu, satiekam, šķiet Stalkerus, kuri apgalvo, ka te jau 3h mokās.
Nodomājam, ka šie blefo un turpinām centīgi meklēt.
Notiek komandas šķelšanās, kur neatlaidīgākie negrib braukt prom, kamēr nav pārbaudīts katrs vagons un racionālākie mudina aizbraukt uz trešo variantu "V1", kas bija atstāts rezervistos - Sedas Depo.
Kolektīvs skrējiens 1km atpakaļ uz mašīnām un braucam uz Depo. Pulsometrs saka, ka Hei, varbūt mazliet čill? Paldies dievam, ne visi komandā ir tik stūrgalvīgi, lai pārbaudītu katru vagonu :D
5:16 punkts rokā! Nu ko, esam uz viļņa, 4/7 rokā, nekas, ar šo mīklu pazaudējām tikai drusku vairāk par stundu 😂

20 min brauciens un esam lidlaukā! Bet te nekā nav? Noparkots busiņš, menti, nē..
O, tālumā lukturīši, varbūt kāda komanda! Bet tur nekā nav? Nē tie nav lukturīši, kaudzēm gaismas, noteikti mežiestrādes darbi.
Apbraukājam lidlauku apstājamies brīvi izvēlētā punktā un jāsāk šķetināt mīkla no jauna, ko palaidām garām, ko darīt tālāk ..?
Paiet 15 sekundes un
"Braucam uz nākamo!" -"Nē, pag, šis jāatrisina!" -"Ir." -"Kas ir?" -"Punkts ir, varam braukt, te 10m no mašīnas akā.." 😂😂
5:39 punkts rokā!


Braucam meklēt Visus pasaules pakāpienus! 35min garš brauciens, atbraucam, uzskrienam kalnā un ir!!
6:15 oho, tāda veiksme!!!
Pag, kāpēc +41? Ko tas nozīmē? Varbūt šo lādei vajag pieskaitīt, nevis reizināt? Pag, pag. Gan jau mums jāatrod arī Y un Z, oho, labs.
6:25 varbūt viņi nemaz nav tornī, bet kaut kur apkārt? Pirmais bija krietni vieglāk, varbūt citu ciparu te nemaz nav? Nu tizli būtu neatrast neko vairāk.
6:27 "+16" bet vai šis ir debesis vai pusstāvs, nez, bet stabili ir jāatrod vēl viens skaitlis, saule un skaistais skats uz Igauniju nepalīdz.
7:03 Kas ir tā mazā figņa kas tur karājās??!!!! 6/7 punktiem ir!!! Cerība par FTF vēl nemirst. Ik pa brīdim tiek čekots, vai NLP nav jau savākuši lādes mīklu.

Nu ko, tomēr braucam uz Pilsētu pie upes, ko norakstījām nakts sākumā, citu ideju nav..
Ierodamies no netradicionālās puses, hmm, neesam vienīgie, varbūt citiem arī izmisums? Eu, redz kur tie logi!!!! Būūūūss!!! Nu nē? Riktīgs hit & run 2 minūšu laikā.
Aiztinamies, nevienu nesatiekot, izņemot noparkotās mašīnas. Ballīte, jāver vaļā lādes mīkla!!!!

Maucam Jercēnu virzienā, tad sapratīsim! Sākam ripināt un atceramies par betona laipu, ko esam redzējuši zelta labirintā internetā, pētot maršrutus pa purvu.
Un viss tik labi savelkas kopā, tik skaisti kā nekad!! Adrenalīna koncentrācija asinīs tikai pieaug.
7:37. Braucot uz lādi, abi šoferi nopriecājas, ka dubļu ceļš sasalis. Tā teikt "good luck" tiem, kas dabūs saukt palīdzību BK kopčatā, lai izvelk.
Saule nu jau tieši, tieši ceļās starp kokiem, un bažas rada mīklas teksts, ka meklēsiet maldugunis. PTSD no saulainā rīta Viļakas FTF mežā.
Skaists pārgajiens līdz betona laipai un malduguns acis tiek uzietas, vieta īstā!!!! Nav jāmeklē citas laipas!!! Urā!!!!
Sekojam malduguņu maršrutam un atduramies pret situāciju, ka vairs neredzam kur iet, saule acīs nepalīdz.
Paiet 20 minūtes un sāk piezagties izmisums. Nostaigāts viss rādiuss krustām šķērsām. Varbūt tie divi bērzi norāda, ka jāiet tieši taisni pa vidu, kamēr kaut ko ieraudzīsi, varbūt perprndikulāri, pa labi, pa kreisi, stop?
Paiet vēl 20 minūtes. Lukturīši sāk lādēties laukā, nav līdzi ne ūdens, ne paika. "Worst case scenario" - sagaidīsim citu komandu. "Best case scenario" - sagaidīsim vakaru, kad noriet saule, lai vieglāk meklēt. (pēc 10h, ha ha).
3 reizes iebāz galvu meža cūku, bebru un kurmju rakumos, bet nekā. Līdz vienā brīdī viens no rubakiem sāk spārdīt lapas un zābaka purngals atduras pret metāla rokturi. Šai vietai katrs pāri pārgājām.

FTF! FTF! FTF!
Pirmais pēc 10 laukumiem Tīģergarneļu sastāvā, 11. ir mūsu FTF!
Paldies par laukumu un adrenalīnu, ko dod šī spēle katru mēnesi. Tiekamies jau nākošajās negulētajās naktīs!

Sorry par garo logu, te būs kartupelis 🥔 :)

Tenkas par rubas izvietojumu no Igaunijas pierobežas līdz mums atceļoja ziemeļnieku tempos, tāpēc bijām jau pārliecināti, ka rubas nakti sagaidīsim purva vidū - negatavi un pazuduši. Šoreiz gan vecā labā Expectations vs. Reality spēlīte nospēlēja mums par labu un tā vietā rubas nakti galu galā sagaidījām domes apartamentos ar 50+ punktiem kartē un svaigu komandas stratēģiju. Ak jā, un vēl arī vienu zaļo gurķi! Komandas un galu operativitāte šoreiz prīmā!

Nu tā - mīklas:

LIKTEŅDZIRAS TIESNESIS jau uzreiz 2 biedriem (abi no laukiem) atsit skolas laika atmiņas. Bija tas video, jā.. tur čalis totālā pālī.. mašīnai logā hujakc.. viss TVNETs uzsprāga.. kauč kur pie Smiltenes... vai tas bija rallijs... man taču vēl klasesbiedrs tieši to filmēja!... Bet kas par vietu - pagaidām atmiņā nenāk. Rīdzinieku banda tikmēr neziņā rausta plecus.

PAKĀPIENU bilde uzreiz ved pie torņiem, un pēc sīkākas attēlu salīdzināšanas tiek atkosts arī, ka tas ir Cirgaļu mākoņstūmējs. Tikai galīgi neiet kopā ar mīklu, nuuu whatevers...

KALAMBOLS tiek atšķetināts detaļu pa detaļai, bet kad galdā tiek sviests cūku mēris un petankas klubs, šaubu vairs nav.

BRUŅUTRANSPORTIERA epopeja pārvēršas īstā virtuālajā tūrē pa Valkas ceļiem un neceļiem, kurai ar nepacietību seko līdzi visa komanda. Apstājamies pie krustojuma. Ok, tālāk laikam sekos šāviens nezināmajā tajā lauku ceļā.

DOMINO, johaidī, tiek izgūglēts šādi un tādi - pamests dzelzceļa tilts, pamestas slūžas, graffiti vietas Valkā, akmens stabi... internets sauss kā pavasara kūla.

Ugunsdzēsēju mācības sakrīt vārdu pa vārdam - zinām, kur ir PILSĒTA PIE UPES.

ZELTA NAMI toč ir Sedā, pārsteigums, ka nebūs jālien iekša purvā (nu ja, gribējām jau aizskriet astei pa priekšu..). Tiek sazīmēti 2 potenciālie dzelzceļa sākumi ar rūpnīcām un vagoniem, bet depo izskatās viscerīgāk.

5/7. Nu ko, 2:45 bliežam laukumā!!

Vai arī - paga, ups, ne tur ieveda Google, izstumjamies no viena strupceļpagalma, atduramies pret aizbarikādētu robežu, pabraucam garām īstajam ceļam, metam riņķi pa bedrēm. Pārejam uz Waze.

Khemm, nu tā, 3:05 bliežam laukumā!!

Pēc mazās stumdīšanās pa Valku piebraucam pie Zāģezera armijas bāzes, bet tumsā izskrienot cauri, saprotam, ka nav atbilstošu logu. Braucam prom! Varbūt pie paša Zāģezera? Bet arī tur nav. Nav arī nevienas komandas. Ņemam mācības no Daugavpils cietokšņa laikiem - nav-nav, dienas gaismā būsim gudrāki, braucam uz Ērģemi!

KALAMBOLA mucu atrodam tīri raiti. Tālāk dzenam pēdas BRUŅUTRANSPORTIERIM. Viss ceļš paiet kā deja vu, nez kāpēc liekas, ka te jau braukāts. Kā milicijas reidā izliekušies pa logiem saspīdinām busiņu un nesamies tā virzienā. Tālumā rej duksis un spīd gaismas - mājiniekiem šonakt miera nebūs. Cerams, ka punktu nenāksies anulēt.

Tālāk tēmējam uz ZELTA SLAZDIEM, un pa ceļam 5 no rīta tiek saņemta ziņa no paša Kazruņģa sitēja filmētāja, ka čalis savu nacionālo slavu guvis lidlaukā! Viss skaidrs. Kurš būtu domājis, ka vidusskolas starpbrīdī redzētais video (kas labi iegultos kastītē "kāpēc es šo tikko redzēju") kādreiz dzīvē izrādīsies noderīgs?

Paripojam garām virknei nelietderīgu Sedas dzelzceļa noliktavu, atkal patrulējot ar lukturiem no visiem vāģa logiem, līdz noparkojamies depo. Sedas punkts aši rokā, pēc tam drīz arī Kazruņģis (šī ir pirmā vieta, kur beidzot pamanām arī citu komandu). Jautrībai vēl kādu minūti pašaudām lukturus visos krūmos, lai sajauktu pēdas, bet laika bazaram nav, tāpēc šaujam uz Cirgaļiem.

Līdz ar "Fak, Tīģergarnelēm jau mīkla vaļā!" 7:30 esam palikuši vairs ar 2 mīklām, par kurām juška ir vairāk kā drūma. Ašā sociālā aptauja apliecina, ka Domino šoreiz ir sāpe visiem, tāpēc barteris arī nav opcija. Tā vietā sākam veikt citu sociālo aptauju - stājamies pie katra Valkas iedzīvotāja, kas agrajā rīta stundā sadūšojies izstreipuļot uz ielas, un prasām vai ir zināms kāds dzelzceļa tilts vai slūžas pie Valkas. Success rate - 0%. Vienīgais ieteikums tiek saņemts braukt uz Igauniju. Great.

Dodam otro šansi PILSĒTAI PIE UPES. Piebraucot klāt armijas bāzei, atkal rēgojas priekšā tie paši pelēkie logi, kas naktī. Gribas jau griezt apkārt un izmisumā dauzīt seju pret stūri, kad komandas zaļais gurķis spītīgi izkāpj no mašīnas un dodas meklēt. Pārējiem variantu vairs nav, jākāpj ārā un tiešām - pēc nepilnām 5 min, garām skrienot, ar acs kaktiņu tiek pamanīti īstie logi!! Kur gan tie bija iepriekš?

Nu vairs tikai viens! Atgriežamies pie Valkas pensionāru tvarstīšanas. Līdz brīdim, kad atraksta komandas biedrenes vietējais čoms, norādot precīzas DOMINO koordinātas. Ticība nav liela, bet jāšauj ir. Un ir! Ieripojot redzam stabus, tupeles aiz prieka mālos netiek saudzētas. Kāpnes arī, taču līdzīgi kā Tīģergarneles, punkts mūs kādu brīdi vazā aiz deguna.

Taču tieši brīdī, kad vēlamies vadīt iekšā lādes kodu, atskan plūdu zvani, ka Garneles izcēlušas lādi. Ai, nu piedzīt tomēr nesanāca, taču otriem gan būt ir ārkārtīgi reāli!!

Lidojam uz Sedas purvu, nokļūstam pie tiltiņa, un tad sākas šī posma lielākais ieberziens. Nonākuši līdz 2 zīmēm, iesprūstam big time, nelīdz pat lielais lāču lukturis, šiltīšu kā nav, tā nav. Pavadām pusstundu, drudžaini skenējot katru koku miestā, līdz ierodas Stalkeri. Drīz arī GAN JAU SANĀKS. Tuss ap kalnu nu jau pamatīgs, mūsu statiskā pozīcija arī viņiem liek daudz ātrāk apjaust, ka zīmju vairāk nav. Tālākā notikumu attīstības gaita aprobežojas ar neveikli neuzkrītošu lapu spārdīšanu, lurēšanu caurumos un ledus biezuma pārbaudīšanu grāvī, līdz Stalkeru meitene burtiski uzkrīt uz lādes. Ar to arī tuss beidzas, disenē tiek ieslēgta gaisma un visi dodas mājās. Ir jūtams gruzis par beigām, lai arī šis posms mums ir bijis vistuvākais no visiem līdz šim. Beidzot ir sajūta, ka iesaistāmies cīņā par FTF pa nopietno.

Prieks toties par mūsu draugiem Tīģergarnelēm! Esat baigās makreles!

Ar to gan viss nebeidzas. Atceļā vāģītis vilkās pa dubļiem kā minka ar netīru dibenu, tāpēc bijām spiesti tālāk jau iebaudīt vietējo pseidomehāniķu rampas, lai atsvabinātu mūs no aizlauztās plāksnes.

Pārskatot 7niekā atstāto mašīnas detaļu kolekciju,
- Mamma piespieda


P.S. Bildē rubaki pēc rubas pilnīgā parubienā

Jau pēc Februāra posma fantastiskā rezultāta bija skaidrs, ka centīsimies turpināt tikpat labi arī Martā. Viens no pamatsastāva dalībniekiem bija nepārdomāti un nesaskaņoti izdomājis salauzt roku, tomēr robs sastāvā tika aizpildīts ar 2 citiem censoņiem. Tiesa gan, dažam labam no komandas nav laba priekšnojauta par šo posmu, bet tas īpaši nemazina motivāciju. Bet viegli nebija gan!

Ap 21:00 lēnā garā iztūcamies no Rīgas. Pa ceļam uzpildām naktī nepieciešamos cukura krājumus, paņemam kādu kafiju un kā pēdējo pieturas punktu pirms laukuma, apmeklējam Nesti Valmiermuižā.
Tālāk jau nolemjam, ka sāksim Strenčos pie lielā informācijas plakāta autostātvvietā, kur smuki iekārtojamies, palaižām Teams sapulci un gaidām 00:00
00:00 mīklas vaļā
00:15 saprotam, ka nebūs Preiļu ātrums :D Kas par brīnumu?! :)
01:00 ir it kā 4 punkti no 7
02:00 ir it kā 5 no 7 un sākam kustēt laukā

Likteņdziras tiesnesis 1. Piegājiens. Komandas biedriem ir doma, ka Likteņdziras tiesnesis ir kaut kur tepat Strenčos pie upes. Kaut kā tiek sazīmēts Plostnieks. Tiek pārmeklēta apkārtne, bet saprotam, ka nav īstais.
Šo uzdevumu gan lēnā garā šķetinājām visu nakti, bet galu galā izmantojām centrāles palīdzību. Negāja mums tie attēli pie sirds. Pat sazīmējām Japāna, ASV, Koreja, Krievija (Putins, MortalKombat, KingKong, Rembo) sakarību tajos attēlos, bet tas nepalīdzēja nonākt pie atbildes. Bija vel grandioza ideja, ka uzdevuma teksts ir par Straupes psihoneiroloģiskās slimnīcas pacientu pārcelšanu uz Strenčiem un tad nu tur jāatrod vieta dabā, kur ir netālu upe (makšķernieks), mirušie jeb kapi (Fatality), tornis (king kongs tornī) un mūris. Un Strenčos pie tās psihoneiroloģiskās slimnīcas ir gan upe, gan tornis, gan kapi - atliek atrast tikai mūri.

Pagasta padomes bruņutransportieris. Punktu pēc zīmīgiem krustojumiem atradām salīdzinoši raiti, bet uz vietas dabā jau nedaudz cits stāsts. Komandas biedra ideju vadīti izstaigājām no sākuma mototrasi (pirmie māli kurus noķērām), pēc tam gan dodoties uz iepriekš atzīmētajām koordinātēm, mēnesgaismas apspīdētu no ceļa ieraudzījām objektu, kurš izrādījās pareizais. Ar pirmo salona apmeklējumu numurs rokā nenāca. Otro reizi iekāpjot salonā, gan punkts atradās. Vienmēr pārbaudiet 2reiz.

Kalambola ciemats. Kā iespējamās uzreiz tika atzīmētas Ērģemes pilsdrupas, bet bažas darīja fakts, ka tur notiekas remontdarbi. Ierodoties uz vietas nebija pilnīgā pārliecība ka punkts ir īstais. Pētot lielo sienu pie torņa, gan nonācām pie secinājuma, ka tepat vien būs. Ūdens mucu ar otro piegājienu vaļā dabūjām un atradām diezgan raiti. Kā jau minēts iepriekš, vienmēr pārbaudiet divreiz, pat pēc komandas biedriem.

Akmens domino. Kā mums šis atsauca atmiņā Daugavpils A. Šis posms nedaudz arī līdzinājās Daugavpilij, bet ne tik ļoti bezcerīgs kā Daugavpils. Komandas dalībnieki, kas ikdienā darbojas ar kartēm, salīdzinoši ātri bija sazīmējuši pareio ēku. Labi, ka ir google maps alternatīvas. Un pa gadiem tā vieta ir diezgan apmežota. Esot uz vietas ir skaidrs, ka vieta pareizā. Stabs ar grafiti tiek sazīmēts ātri, bet ciparus neredzam. Kamēr viens dodas pakaļ gumijas zābākiem, pārējie pēta pārējas stabus visā pilnā garumā. Ierodas gumijas zābāki, ņemam kāpnes lienam augšā - nekā. Kamēr viens mīcās pa dubļiem, otrs nedaudz atkāpjas no stabu rindas un rēc :) Un tad saruna identiska kā Tīģergarnelēm un punkts paņemts.

Zelta namu slazds. Jau no sākuma skaidrs, ka Seda, bet tikai precīza vieta jāatrod
Kamēr viena komandas daļa meklē pareizo vagonu, otra turpina risināt Pilsēta pie Upes.
Aizgāzām uz kartē iepriekš atzīmēto vietu kur bija gūzma ar vagoniem, pārķemmējām pirmo lokāciju - nekas neķērās, soļojām tālāk uz purva pusi kur arī kartē ir redzami vagonu sastāvi, pārķemmējām tos, bet nekā, bildē redzamais koks kurš ir pāri vagoniem netika atrasts, satikām citas komandas kuru acīs arī parādījās tāds pats izmisums kā mums, apspriedāmies un nolēmām ejot uz auto apskatīt visu vēlreiz, bet atkal bez panākumiem. Ielecām auto un gāzām uz Sedas centru kur atradām trīs vagonus un vajadzīgo koku (kas bildē) un skaitli zem vagona.

Pilsēta pie upes. No sākuma jau ir doma, ka tā būs kāda no PSRS bāzēm, bet jautājums kura. Tad tiek atrasts raksts par mācībām un bāzu loks sašaurinās. Kā īstā tiek atlikta Zāģezera bāze. Ar pirmo piegājienu neizdodas atrast īsto vietu. Un arī nav skaidrs vai citām komandām izdevās atrast, kaut viņas satikām tur. Starp pirmo un otro piegājienu apmeklējām arī pārējās divas bāzes. Bet paņēmām ar trešo piegājienu. Tie logi nojauca visu mūsu loģiku šī punkta meklējumos. Kā arī atkārtojās stāsts, ka vajag pārbaudīt divreiz :)

Visi pasaules pakāpieni 1.piegājiens. Nu saprotam, ka varētu būt runa par torni. Bildē arī saskatām tādu kā kalnu ar skatu uz upi vai tml. Tad sākam šķetināt to x+y+z=atbilde. x=A ir skaidrs, ko nozīmē pusstāvs? Mezanīns? Kāds sakars te vēl debesīm. Nekas īsti kopā neliekas, bet vienīgais pareizais tornis bija atzīmēts un arī tika apmeklēts. Jaunie komandas dalībnieki ātri atrod punktu un maucam tālāk (turpinājums sekos).

Ir 6:00 no rīta, mums nav vēl it kā 2 punktu, bet nav īsti skaidrs kur tad viņus īsti meklēt. Šķetinam visādi atlikušos punktus, bet īsti uz priekšu neiet. 7:26 Tīģergarneles atver lādes mīklu. Nedaudz iešaujas galvā doma, ka kaut ātrāk atrod to lādi, lai varam dabūt hintus, jo uz priekšu nevirzās. Tiesa gan vēlāk izrādījās, ka virzījāmies pareizā virzienā, bet Tīģergarneles atrada lādi ātrāk kā mūsu domas ātrums par Likteņdziras tiesnesi. Mēs pat Strenčos sazīmējām tos visu objektus, kas bija bildēs :)

9:31 lāde ir paņemta un mēs ņemam hintus.
#kazruņģings - pēc šī hinta ir skaidrs, ka mēs nesekojam visam, kas notiek internetā, un šo atgadījumu bijām dzirdējuši pa ausu galam un atmiņā nebija iesēdies. Tāpat arī hints par Pilsētu pie upes liek mums 3. reizi apmeklēt armijas bāzi un atrast punktu diezgan ātri.

Likteņdziras tiesnesis 2.piegājiens. Ja jau dragreiss, tad jau lidlauks. No sākuma izpētam lidlauka krūmu pudurus, tad turpat stāvvietā pamanam aku grodu, kurš arī izrādās īstais.

Lādes atvēršana 1.piegājiens.
Reizinām visus ciparus, vadam iekšā kodu, neņem pretī. WTF moments. Pārbaudam vēlreiz visas bildes un apskatam arī bildi no torņa. A kas tas par + priekšā cipariem? Kārtējais zvans centrālei un saprotam, ka ir jādodas uz torni vēlreiz. Ufff….

Visi pasaules pakāpieni 2.piegājiens. Dienas gaismā kaut kā sanāk diezgan ātri atrast pārējos divus punktus un pareizais cipars ir rokā.

Lādes atvēršana 2.piegājiens.
Pēc reizināšanas iegūtie cipari ir pareizi un lādes mīkla ir vaļā. Atkal stāsts par kūdru un, mājasdarbus veicot, betona tilts jau bija zināms iepriekš. Ir skaidrs, ka jādodas atkal uz Sedas purvu, bet no otras puses. Un ir skaidrs, ka maldugunis dienas gaismā atrast būs grūti.

Lāde
Ceļš uz lādi jau izrādās burvīgs. Dažiem komandas biedriem veicas labāk, dažiem priekšējie un aizmugurējie riteņi izdomā ieņemt savas špūres un ir moments, kad auto nav īpaši paralēli ceļam. Bet kopumā tiekam līdz takas sākumam, bet auto noliekam tālāk stāvvietā, lai kādi citi komandu auto netīšām neieslīd ceļa malā stāvošajos auto.
Pa ceļam uz lādi tiek sastaptas trīs citas komandas (Stalkers, Mamma piespieda, Gan jau sanāks), kuras novēl patīkamu pastaigu. Paldies jums! Pastaigas bija daudz.
Betona tiltu sasniedzam, bet maldugunis neredzam. Var palīdzēt tikai jaudīgie lukturi, kuri kā par nelaimi ir atstāti auto. Daļa komandas turpina skenēt apkārtni, kamēr otra komandas daļa dodas vēl vienā pastaigā. Pa to laiku mēģinājām saprast kur citas komandas gājušas, bet bezcerīgi (Mēs mīlam sniegu!). Ierodas lukturis, atrodas malduguns, nākamā un nākamā, bet tad pie diviem kokeim arī apstājamies. Nav skaidrs kur tad īsti jābūt. Izmeklējam visu apkārtni, sačakarējam venu bebra mājas izeju tā pa riktīgo. Parādās citas komandas, bet arī kopīgiem spēkiem rokās nedodas. Arī pēc automsūtīta nepārpātiskā hinta pie lādes nekas rokā nedodas. Nākas prasīt sitienu pa pieri no centrāles. Tiek atrotama bilde ar koku, kuram stāvam blakus saņemot šo bildi WhatsApp. Cik reizes mēs šeit pārgājām pāri???
Pēc mums uzreiz finiše arī Demonlord Wolfpack. Dubļi kaut kur skraidīja apkārt vēl :)

Paldies par laukumu!!! Tas bija briesmīgi burvīgs. Mums šajā reizē laikam bija citi līmes piegādātāji, jo viļņi un frekvences atšķīrās no organizatoru Momentlīmes radītajām halucinācijām :)
Tiekamies Aprīlī! Ja varēs un drīkstēs!

Bonusā attēls ar viena komandas biedra tracking logu ap lādi :D

28.02. 19:00 👦🏼👧🏻👧🏼 ДУБЛИ atver bāzes durvis Valmierā. Power nap un sākam Seda-Valka laukuma priekšizpēti.
28.02. 23.59 satraukums sit augstu vilni 3, 2, 1 boooom 00:00, mīklas vaļā.

01.03. 2:30 ДУБЛИ ar 6/7 mīklām kabatā pamet bāzi:

Pirmais Raunds
1) Visi pasaules pakāpieni ✅
2) Akmens domino ✅
3) Pilsēta pie upes ❌
4) Kalambola ciemats❌
5) Pagasta padomes bruņutransportieris ❌
6) Zelta namu slazds ❌
7) Likteņdziras tiesnesis ⁉️⁉️

6:00 👦🏼👧🏻👧🏼 - 😭🤬🤣😭😱🤣😭🙏🏼🤣 = 🏳️ = 🥱😴

Otrais Raunds
10:00 👦🏼👧🏻👧🏼 - 🤷🏼‍♂️🤷🏼‍♀️🤷🏻‍♀️ - hinti vaļā, lai saprastu ka jābrauc atpakaļ uz tieši tām pašām vietām kur jau naktī bijām un uz Kazruņģa lidlauku....

Secinājumi:
1. Ticiet sev!!
2. Ja liekas ke neticat, tad izlasat vēlreiz pirmo punktu!!

Tikko vēl pa Preiļiem blandījāmies, nepaiet nedēļa un jauns mēnesis jau klāt. Naktī uz 1.datumu ķeramies klāt mīklām, jo līdz sestdienai visam jābūt gerai. Dedzīgākie rubaki jau pirmajās minūtēs lec iekšā google un citu palīgrīku valstībā, kamēr slinkākie visu atliek uz rītu. Izskrienot cauri Centrāles piedāvātajam materiālam, uzreiz saprotam, ka šī galīgi nebūs viegla pastaiga. Aizdomas apstiprinās, ka pēc “vieglajiem” Preiļiem nāks sūrā Valka. Brālis gan mūs priecē, ka pēc internetā pieejamās info punktu būšot tik daudz, ka nāksies vien izvēlēties. Nu labi, labi… Un beigās viss apstiprinās – ja Preiļos tikām ar visu galā paši saviem spēkiem, laukumu piebeidzām rekordātri un to uzskatām par savu veiksmīgāko rubu, tad… Tad šoreiz bijām spiesti ( un par to nekaunāmies ) paķert hintus vairākām lokācijām. To izskaidrojam ar to, ka 3-4 čaklajiem rubakiem idejas izsīka, bet pārējie turpināja slinkot. Tas laikam vairs nedrīkst atkārtoties!!! Bet īstenībā vainīgs Vakcinācijas birojs :D
Pienāk mēneša pirmā sestdiena, 3 vācu autobūves šedevri katrs savā pilsētas galā tiek rūcināti un jau 5:30 esam satikušies Juglas kaplī. Mašīnas ir ceļam gatavas, ekipējuma somas arīdzan. Tiek izsniegtas rācijas un mēs spiežam pedāli grīdā. Nepārkāpjot ātrumu, protams :D

ZELTA NAMU SLAZDS – Pirmā marta rīta pirmā mīkla, ap 11:00 Brālis jau kafijas biezumos izzīlējis, ka jāliek uzsvars uz vilcieniem un ar to saistīto. Mazliet rakāšanās pa instagram miskasti un izskatās, ka Sedas dzelzceļa līnijas depo būs lokācija.
Ap 7:30 ierodamies Sedā, izripojam cauri komunistu monumentālo būvju parādei un nonākam pie sliežu ceļa, kur… Kur pa tām slīd Bruņutransportiera brālis zaļā krāsā :D Saprotam, ka vagonu tur nav, pabraucam Bruņutransportiera virzienā. Tur apjautājamies vietējiem, pa to laiku Džeses suņa acs ierauga pazīstamu elementu. Līkais bildes koks kā uz delnas. 10 minūtes paložņājam pa vagoniem līdz Draivers sazīmē plāksnīti. Viltnieki – gaidījām grafiti 

LIKTEŅDZIRAS TIESNESIS – Pat ierakstot interneta dzīlēs vārdu hujakš – tas nenes atbildi. Pirmais hints. Hinta info noder, pieliekam internāta palīdzību un tiekam pie lokācijas.
Mazliet pēc 8:00 esam sitēja darbaplacī. Rīta dzestrums un kļūda Brāļa galvas kompasā mūs aizved uz lauka Austrumiem. Pedālis grīdā, šoreiz Folksvāgens izdzīvo un esam Rietumos. Perimetra apskate tuvāk un tālāk, Brālis sazīmē vajadzīgo Aku. Foto, fiksi pa autiņiem, jo otrais brauciens jau tiek steigts. Bet blociņā paralēli ieskrāpējam, ka jāatrod tomēr visi Kazruņģa baiso notikumu video pēcāk pēc atgriešanās bāzē.

VISI PASAULES PAKĀPIENI – Kaut kā mīkla kā tāda vispār nepalīdzēja un bilde fočēta ar pirmo planētas fotokameru. Otrais hints. Brālis atver, saprot, ka neko tas nedod. Bet atrod sevī Erkilu Puaro un lēnu garu nonāk līdz augstākajai celtnei ( tobiš tornim ) apkārtnē. Te nāk talkā arī kovids, jo puse no torņiem ir mirstīgajiem aizvērti. Liekam likmi uz loģisko un veselo saprātu, un atliekam punktu Cīravā.
Vajadzētu visu pasaules naudu, lai uztaisīto normālu ceļu uz visiem pasaules pakāpieniem. Nesteidzoties aizmuļļājamies līdz tornim. Pirmais cipars krīt uzreiz, visi uzbrien augšā. Draivera auto pārstāvji sazīmē augšējo ciparu. Iebaudām skatu, uztaisām bildi. Kopējā masa kā gliemezis lēnām slīd lejup, apgrābstot katru dēlīti tik maigi kā saimniece savas mīļās govs pupus. Kamēr citi grābstās, Redaktors no apakšas sazīmē trešo iztrūkstošo ciparu un esam govī, tfu zirgā. Pavadām gaisīgas 20 minūtes skaistā lokācijā un raušamies atkal uz neceļa, kas mūs ved pie Pītera.

AKMENS DOMINO – Ar šo mīklu katrs ir pavadījis vismaz 5 stundas meklējot gan Valka Cool, gan tiltus, pārvadus, visu iespējamo un vēl sazin ko… Šķita gana viegli, bet beidzās ar likumsakarīgu nokdaunu. Trešais hints. Visam vajadzētu būt skaidram uzreiz, bet vieta rokā nedodas. Kad kartē jau izskrāpēti caurumi, pēkšņi ar haļavas palīdzību Brālis un Džese kaut kā nejauši trāpa uz vajadzīgo kadru, kur satelīts sadalījies zaļā un rudenīgā ainavā. Parādās no satelīta kluči. Nu jopta. Šis punkts ir paņēmis daudz asiņu un bezbailīgajai Džesei nācās ziedot savas nervu šūnas, klausoties grupas Bumerangs dziesmu Valka-Rīga.
Pie punkta piebraucam salīdzinoši viegli, ņemot vērā, ka mazu gabalu pirms tam pie angāriem stāv tehnikas par simtiem štuku un arī kameras. Un GTI golfs pamests pie stūra :o Iebrienam angārā, izsakām savu prieku, ka stindzinošais gaiss dubļaini mālaino masu pārvērtis cietā agregātstāvoklī. Uz Pītera nobarotā kuņģa ieraugām logo, ieraugām arī trepes ( paldies uzvarētājiem :D ), Redaktors lien augšā. Cipara nav. Aiziet aklo vistiņu spēle, līdz acīgākajam ieduras acīs maģiskie Mārtiņa Cipuļa skaitļi. Visi iesmejam par BK atjautību un to, ka brille jāiztīra. Uz vietas pavadītas laikam ap 15min un dodamies ceļā.

PILSĒTA PIE UPES – Ap pusdienas laiku Brālis jau ir sazīmējis Raķešu/lokatoru bāzi. Ziņu portāli ar informatīvo materiālu par ugunsgrēku apmācībām tai apriņķī ir gana nodevīgi, lai, saliekot to ar mīklas tekstu, savilktu paralēles. Bet ar visu to punkts tiek uzskatīts par salīdzinoši šaubīgu, jo pilnīgas pārliecības nav.
Iebraucam pilsētā, nometam auto, izvazājamies pa rajonu. Zero. Visi savācas uz apspriedi – bet jābūt taču īstajam. Labi, paraus vaļā hintu. Tas pārliecina, ka ir īstais. Otrreizējā apskate dod rezultātu – šiškas ar saviem smuklodziņiem sēdējuši saules staru neapspīdēti. Meklējot zilo kantori esam pavadījuši komunistu spēļu laukumā aptuveni stundu.

KALAMBOLA CIEMATS – Diena paiet darbos, bet daži rubaki neatlaidīgi turpina urķēties. Uz vakarpusi, kad katrai lietai tiek iedalīta sava vieta un loģiskā domu ķēdīte no Potera aizved līdz pat Petankam, tad puzle kopā savelk Ērģemes pils vietu. Rubaki sliņķi tik piekrītoši pamāj ar galvu un saka, drīz pieslēgsimies.
Kā lielie piebraucam drupu stāvlaukumā, kā mudaki nejēdzīgi noparkojamies, kā ģēniji atrodam tukšo mucu, kas tālu skan. Mazliet pavelkam uz zoba Draiveru un Efektu, kuriem liekam vēl 10 minūtes meklēt šķietami neatrasto punktu, bet galu galā visi priecīgi. Atbraucām un paņēmām 10 minūtēs.

PAGASTA PADOMES BRUŅUTRANSPORTIERIS – Šī bija pirmā mīkla, kas Brālim krita 2:10 pēc mīklu atvēršanas, kad pārējie 86 procenti rubaku, visticamāk, jau gulēja. Kā viņš tika pie šīs klasificētās informācijas, tas paliks naktī tīts. Brālis, transportieris un vēl mēnestiņš.
Pēc Potera krājkases aptīrīšanas stiepjam padsmit kilometrus Pagasta Padomes tehniku baudīt. Nav slikti – pirms 15 gadiem vēl rullējis pa ceļiem, vedis, iespējams, nākamo valsts prezidentu. Par to liecina godīgie ciemata un apkārtnes iedzīvotāji, jo pat ugunsdzēšamais vēl uz vietas ( pie tam derīgs un ejošs ). Vecā tehnika vienmēr fascinē, visi apložņā busiņu, kabīnē Haskī atrod plāksnīti, piesēžam pirms ceļa vienam foto un dodamies pie auto raut vaļā lādi. Pie transportiera pavadām max 10min.

LĀDE – Lemjam pamest Bruņutransportiera punktu, lai nebojātu citiem meklētprieku un nobāzējamies stāvvietā turpat pie dažus kilometrus tālāk esošā veikala “Dīva”. Brālis izvelk no bagāžnieka datoru, Haskī pieslēdzas ar google telefonā. Principā viņu savstarpējā mijiedarbība ar vēl dažu pārējo papildinājumiem mūs 15min laikā aizved pie betona tilta mežā Jērcēnu pusē. Jāsaka, ka te talkā atkal nācis Brāļa sagatavotā mājasdarba failiņš. Lai arī noliktais mērķis nav simt procentīgs, tomēr riskējam šaut uz dullo un braucam. Daži beidzamie kilometri ir sūrākais bezceļš. Atkal nopriecājamies, ka mālaini dubļainie ceļi ir uzsaluši un pa risēm tiekam līdz pat parkingam. Tur mums priekšā cita rubaku komanda. Uzsākam sarunu, viņi meklē Cīravas torni. Prasa, ko mēs – sākumā minstināmies, nezinām, ko atbildēt. Vārds pa vārdam Brālis iedod vispārīgu hintu, kurā virzienā šiem skatīties. Tai pat laikā, iespējams, sajaucam viņiem galvu ar to, kāpēc atrodamies tur un ko tur darām  Ceram, ka visu atradāt un paspējām pārdzīvot, ka jums pa to ceļu būs jābrauc vēlreiz :D Bet labi, atgriežamies atpakaļ pie Lādes. Brālis noliek punktu un dodamies iekšā mežā pa “oficiālo” stigu. Mums tieši uz papēžiem min vēl viena komanda aptuveni metrus 20-30 nopakaļus. Noejam vairāk kā 30min līdz nonākam pie tilta. Sākam lokācijas izpēti, vismaz 20min nekas nedod rezultātus. Otra komanda jau ir klāt. Tas mazliet apgrūtina darbošanos. Negribās noraut lādes priekus ne sev, ne otrai komandai. Ar visu to vēl vismaz 20, ja ne vairāk minūtes maldāmies turpat pa mežu. Bet Brālis un Draivers ir sazīmējuši BK plāksnīti ar logo. Kad gan mēs, gan otra komanda jau ir krustu šķērsu izstaigājuši, atgriežamies pie vietas, kur ir divas plāksnītes pie kokiem viena otrai blakus. Tai brīdī Draivers piekopj paspārdies un iesper taktiku. Neticami – gluži kā Jūrkalnes akmens šķūnī, arī šoreiz alumīnija ieraktā kanna krīt spēcīgā Draivera kājas priekšā. Mēs neticam savām acīm. Nenormālos tempos, čubinādamies, slēpdamies un piesegdami, ātri atrokam, sarakstām info, iemetam kraukšķus un zūdam prom. Šķiet, ka palikusī komanda sākotnēji mazliet apjuka, kur mēs lādi izrakām. Bet nepagāja ne 20 minūtes, kad arī viņi bija laukumu izgājuši. Visi priecīgi, visi uzvarējuši saviem spēkiem!

Pēcvārds. Iespējams, pats lielākais pārbaudījums bija brauciens atpakaļ no Lādes vietas. Ceļš ar risēm, baļķvedējs stāv tā vidū un dara savu darbiņu. Tā mēs pa vienam stūmāmies tam garām, burtiski centimetrus no lielā dzelzs rumaka. Ar mazu izbīli tas tika izdarīts. Tad arīdzan līdz Rīgai izbaudīti visi iespējamie laikapstākļi sākot ar lietu, sāls mašīnām, sniegu, puteni un sausu asfaltu Rīgas centrā.
Vakarā vēl papļāpājām par piedzīvoto un komandai patika. Atzinām, ka punkti bija interesanti, arī to, ka šoreiz nu vis negāja tik viegli. Protams,ka nebija plānos ņemt 3 hintus. FTF rubītājiem cepuri nost. Lai arī ar visu beigās tikām galā, jāsaka, ka šoreiz BK domugājiens mīklās nebija ar mums uz vienu vilni. Vēlam mums labāku astrālo saikni atkal nākamajā laukumā un veiksmes visiem, kas tur vēl ārā! :)

Valkas rubas impresijas.

- "Tur ir BK logo, bet, kur ir skaitlis?!" "Ja tur ir kāpnes, tad punkts noteikti ir augšā!" + "Sekojam pēdām!" + "Mēs esam akli!"

- Nejauši nonākt vienā punktā, minot pilnīgi citu punktu.

-"Eu, atveram hintu?"

-"Es piezvanīšu Centrālei!"

Laukumā dodamies kā pārgatavojušās teicamnieces – kartē atlikti visi 7 punkti. Tagad tikai jācer, ka vēlo vakaru darbs rezultēsies atrastos skaitļos dīvainās un nomaļās vietās – caurumos, kaktos un trubās.

SEDAS DEPO

Bildē redzējām vairāk sētu, nekā vagonu. Apmetam labu lociņu pa pamesto Sedas depo, kas mūsu apskates laikā ir sniegā līdz pusikram. Uz savu iniciatīvu ieskatāmies vislielākajā angārā, zinot, ka punkts nebūs, bet jāaplūko. Nenožēlojām. Noejam gar siltumnīcām un palokam galvas pāri aizdomīga paskata sētai privātā dārziņā.

Kājas jau piebristas mitras, kad pēc 40 minūšu pastaidziņas lemjam par labu hinta atvēršanai. Pēc tā jau viss fiksi saliekas pa plauktiņiem. Forši, ka auto noparkots turpat aiz stūra no īstā kūdras vagoniņa. :D Tik tuvu, bet tomēr.. tik tālu. Kaut kā pastaigas sākumām neizvēlējāmies līdz galam īsto virzienu. Nu nekas, galvenais, ka atrasts.

BRUŅUTRANSPORTIERIS

Sestdien, braucot mājās, atviegloti uzelpojam, ka esam uzspējušas apmeklēt un papriecāties par bruņutransportieri dzīvē pat nepārmijot nevienu vārdu ar Vīna zagļu māju iemītniekiem.

Šī arī mūsu favorītmīkla. Tā teikt kā vecajos laikos, kad bieži punkti bija jāmeklē pēc kartes, ielām, mājām un citiem nosaukumiem un beigās viss tiešām saliekas kopā.

KALAMBOLS

Veiksmīgi jau Rīgā sazīmējām Ērģemes pilsdrupu sienas. Ar mucu gāja čābīgāk. Ieradāmies ar domu, ka pils mūra apaļās daļas varētu būt tās mucas. Apstaigājām tās, bet nekā. Akmeņu arī šķiet bezgalīgi daudz un teritorija pietiekami liela.

Paveram hintu un topogrāfisko karti. Ūdens cisterna. Hmm... Tuvumā divi ūdens torņi – viens labi saskatāms topogrāfiskajā, otrs uz aci.

Ok, mēģināsim šo variantu, jo tukša muca, TĀLU skan. TĀLU. :D Un skaidrs, ka ūdenstorņa augša izskatās pēc mucas. Dah-h.

Braucam pie tuvākā, bet priekšā elektriskais žogs. Un piebraukšanas vietu sargā govis. No citas puses priekšā dzeloņdrāts. Kaut kā neliekas…ka īstā vieta.

Izvēlamies apjautāties Stalkeru komandai un izrādās, ka esam apmaldījušās 3 priedēs un mīklu pašas lieki sarežģījušas. Un, protams, iekšā pilsdrupās nepagājušas tos 2 m uz sāniem, lai ieraudzītu īsto mucu.

Neliels rūgtums, ka palaidām garām vietu pirmajā reizē, bet domas par Daugavpils cietoksni un n-tajām tur pavadītajām stundām, rosināja bīdīt šo vietu uz priekšu ar visiem iespējamajiem līdzekļiem.

ZĀĢEZERS

Oi… Mīkla nāca ilgi, bet vai labi? Raksts Ziemellatvija.lv, uz kura balstīta gandrīz viss mīklas teksts, atrasts meklējot DOMINO vienā izmisīgi vēlā vakarā.

Uz vietas veiksmīgi iebraucam līdz pašai bāzei, lai gan sniegs līdz mašīnas ūkai. Būs jau ok. Satiekam pretimbraucošu auto no bāzes (lemjam, ka nav #7nieks kolēģi) un nedaudz neapmierinātu gājēju-sievieti, kurai mūsu dēļ jāiekāpj dziļāk sniegā. Varbūt tur tā neapmierinātība.

1/2 čiepu kājas jau slapjas no iepriekšējiem bridieniem un vēderi arī nedaudz burkšķ. Lieki teikt, ka tas nerosina uz garām pastaidziņām sniegā līdz ceļiem, bet tas jau mūs neatturēs. :D Ar visu to izstaigājam un aplūkojam KATRU māju, meklējot īstās loga rūtis.

Atkal padodamies hinta kārdinājumam un vismaz apstiprinām, ka 100% esam īstajā vietā, lai gan šaubu daudz par to nebija. Ok, jāmeklē vienstāvu ēka – tas nedaudz samazina meklējamo loku, un zilas logu ailes. Tādas gan nav redzētas.

Ar pēdējo piegājienu, kad tikko 1/2 čiepu ar nosalušajām leduskājiņām ielēkusi mašīnā apsildīties, otra puse iebrien tos pāris metrus dziļāk un sirds gavilē! Ir atrast īstais caurumiņš visā lielajā bāzē. Īstās logu rūtis. Spiedzot un kliedzot, čiepa izbrien un sasauc komandu kopā. Ir atrasta īstā vieta! Bet iekšā jāiet kopā. Vienmēr komandas darbs.

Spotā top viena no skaistākajām graustu bildēm, kas pašrocīgi uzņemta. Bija tā vērts!

DOMINO

Mašīnā mutē iemesta maizīte spēkiem, kājas arī pavisam nedaudz uzsildītas, dodamies uz turpat netālo DOMINO, kas sazīmēts ar hinta palīdzību, jo nekas, NEKAS nelīdzēja nostiprināt DOMINO pozīciju mājās ar Googles burverstībām. Laikam būs vien Valkas mēra vieta jāatstāj Ventam. :D Ar hintu jau tāpat nedaudz nestabils minējums, jo nav 100% apstiprinājums, ka būs īstās konstrukcijas, bet jāiet palūkot.

Ceļš pie paša DOMINO nebraucams – aizsnidzis. Atkal jābrien. Kājas jau diezgan slapjas no iepriekšējiem sniega blāķiem, bet ko tur vairs. Jāiet un jāčeko. Ejot iekšā redzam lielisko zīmi “Aizliegts staigāt”. Skriet būs ok, tikai ne staigāt. :D

Pie DOMINO priekā ieraugām īstās konstrucijas. Tagad tikai jāatrod stabs ar, iespējams, Pītera Grifina grafiti un būs čill.

:D

Protams.

Vispirms pamanām atslietās trepes (šķiet, pateicoties Tīgergarnelēm, paldies :D). Ok, Ir arī bļembuks. Bet skaitlis? Augšā? :D Nebūtu jau pirmā reizē.

Labā ziņā – esam satrenējušās – kāpt pa trepēm, kas turas dīvainā lenķī, vairs nešķiet nekas īpašs. Forši safilmējam augšu, bet, bāc, viss apsnidzis! Nu nav jau pirmā reize :D, satīram nosnigušās maliņas ar cimdu.

Otrais mēģinājums. Hmm.. vai tas varētu būt..? Bet īsti nevar saprast.. Izmēģinām no trim pusēm tikt klāt.

Baterijas strauji iet uz beigām. Ne tikai telefoniem, bet arī mums.

Lemjam par labu šodien mest mieru un izdomāt kaut ko rītdien. Vēl piemiņai uztaisām bildi ar Grifinu, ko nosūtīt mājas esošajiem, kas izteica minējumu, ka hintā “Pīters Grifins” varētu būt grafiti. Izcila doma! Bet arī mājas esošie nav īpaši acīgi…

VALMIERAS MĀJAS

Tukšie punči un pārnosalušie līdz sāpēm kāju pirksti dara savu. Lai arī vēl gaišs un jauks, skaidrs, ka fiziskā situācija ir piespiedusi pie zemes un prātīgais lēmums ir doties uz Valmieras mājiņām sasildīties un censties izžāvēt visu, kas ir slapjāks nekā tam vajadzētu būt. To arī pieņemam, jo ir reizes, kad prātīgie lēmumi ir tie pareizie. :)

Par laimi Valmieras mājās mūs sagaida “čūskiņas” žāvētājs vannasistabā, kas ir kā Dieva dāvana un negaidīta ekstra. Zābaciņi sakarināti nakts pirtiņai – cerams izžūs vismaz kaut cik!

KAZRUŅĢIS

Nākamo rītu iesākam ar vakardienas plānoto pēdējo punktu – Kazruņģa lidlauku. Mīkla mums tā arī īsti netapa skaidra, jo acīmredzot kaut ko ļoti svarīgu no Latvijas sabiedriskās dzīves bijām palaidušas garām. Bet nu nekas. Lidlauks sazīmēts ar hinta palīdzību. Bliežam iekšā. Ceļš saputināts. Šodien vispār puteņo un uz ceļa žļura. Jēj! Kur vakardienas saule? Iebraucam lidlaukā un pa taisno pie akas. Šis krita nepieklājīgi ātri.

DOMINO - 2

Tālāk ceļš ved pie DOMINO, jo, nu, nav jau tā skaitļa vēl. :D :D

Apbruņojamies šoreiz ar slotu un vecajām labajām, liekajām kurpju šņorēm. Visa augša notīrīta čakli, čakli, šis tas jau safilmēts līdz…

Ak jel.

Paskaties uz bļembuku!

Nu?

Skaties vēl!

??

…

!!!!

:D

Ja bruņutransportieris bija favorītmīkla, tad šis ir favorītpunkts. Tāds dzīves mācības skaistums! Ko vēl mēs neredzams, skatoties virsū? Ko vēl mēs vairs nespējam neredzēt, kad esam ieraudzījuši? Uz ko koncetrējamies dzīvē? Vai redzam tad to arvien vairāk un vairāk?

Izcils atgādinājums, ka realitāte ir subjektīva un visu nosaka tas, kur plūst mūsu uzmanība.

Un, protams, arī, ka aculiecienieku liecības ir pilnīgs “fufelis”, kas ir nedaudz biedējoši, bet patiesi.

Izčakarētas, bet laimīgas :D, brienam atpakaļ uz auto.

CIRGAĻU SKATU TORNIS

Pūš.

Torņa augšā izskatām mardziņas, stūrīšus un sijas. Noup, noup. Nedodas rokā.

Tā pūš, ka roka atkal stiepjas pēc hinta.

Vispirms sazīmējam augšas stūri. Cītīgajā izpētē uzmanību pievērš melnais, aizdomīgais savilcējs. Ak dieniņ, bļembuks karājas ķēdītē lejā. Nu sagriezās nedaudz vēdērs stiepjoties pēc tās ķēdes.

Trepju laidiens izskenēts, bet nav. Izrādās nedaudz zemāk. Ok, diezgan uzkrītoši.

Nākot lejā – A.

Nevar nepamanīt.

DONE!

Visi septiņi apmeklēti un atrasti. Liekas tik ātri – tikai dienvidus. Bet arī labi, jo sauc Rīgas darbiņi, kurus par laimi kā visā pasaulē var veikt attālināti, tāpēc Valmieras mājas vismaz uz pāris stundam pārvēršas par Rīgas biroju.

LĀDE

Tas, ka vieta ir Sedas tīrelis, krīt ātri. Jērcēnu puse – Jērcēnu aplis, arī diezgan ātri.

Īstā betona laipa sazīmēta skolēnu eksursijas lapā interaktīvajā kartē. LABI, ka skolēni tiek vesti arī dabā, pfū!

Pārējais viss pabiezā miglā tīts, bet tad jau rītdien būs jāskatās. Gan jau maldugunis atradīsim arī pa dienu.

***

Ceļš pie LĀDES fantastisks. :D Par laimi braucam ziemīgajā martā – segums diezgan ciets ar slapju šļuriņu pa virsu. Vēl arī paagrs. Nobraucam gar mājām, kur mūs noskata 4 acu pāri – 2 cilvēku, 2 suņu. Turpinām ceļu uz pašu labumiņu.

Izbraucam mierīgi, bet ar nelielu stresiņu caur risēm, slapjo sniegu un dubļu draudiem.

Atstājam auto ne pilnībā pie takas sākuma, bet kabatiņā netālu no klajuma, kur izcirsti koki.

Laiks pastaigai! Kamēr riktējamies, garām pašauj vēl viena mašīna. #7nieks? Ejam uz taku, un mašīna noparkojusies pie paša sākuma. Viens pats vīrietis. Sasveicināmies un dodamies iekšā.

Jau pēc pirmā kilometra slapjais sniegs ūdens formā ir lēnām iekļuvis zābakos. Ātri.

Sekojam visu veidu dzīvnieku pēdiņām – pārnadži, lapsiņas un vilki. Varbūt vilki. Lieli suņi? Vilka gars mūs pavada līdz pašam LĀDES tiltam. Pirms tam gan piestājām aplūkot vienu tiltiņu pirms, jo pēc kartes liekas īstais. Sākam jau sapētīt visus kokus, kad mūs ar savu klātbūtni sabiedē jau pieminētais vīrietis. Nez, ko viņš šeit dara?

Paskatām ceļu uz priekšu un redzam, ka vīrietis kaut ko tā kā pēta, tā kā meklē zem betona laipas. Tomēr #7nieks?

Mēs jau domājām, ka būs mums LĀDES kompānija, bet tomēr vīrietis drošā solī turpina ceļu pa taku uz priekšu aiz betona laipas un čeko telefonu tā it kā tur būt teikts, kur jāiet.

Tad jau laikam nebūs palīgs LĀDES meklēšanā. Nekas, esam stipras sievietes, pašas tiksim galā. :) Vismaz viņš ierādīja mums, kur ir īstais tilts. :D

Negaidīti, bet betona laipa ir pārbaudījums 1/2 čiepu, jo augstums nav vislabākais draugs. Bet skaidrs, ka izvēles nav un laipai pāri jātiek. Tiek saņemta drosme un čuk-čuk bānī arī tas izdarīts. Arī mazās uzvaras skaitās. Reizēm pat vairāk nekā lielās.

No laipas ieraugām pirmo bļembuku pie bērza. Ejam skatīt.

Tā tuvumā atrodam dīvainu metāla trubu/cauruli/skursteni, ko cenšamies atvērt un izņemt. :D Jo nu… varbūt? Ir jāmēģina, lai uzvarētu.

Skaidrs, ka nav.

Izlemjam apiet apkārt ūdenim uz pretējo krastu. Tur arī atrodam nākamo bļembuku un nākamos divus.

Šķiet, ka īstā vieta, jo nebija ticība, ka būs tāds maldīgais kā Viļakā.

Izpētām VISU. Jāpiemin arī, ka zemi vēl sedz sniega kārta, kuru nopietni izmīdām. Varbūt viens no šiem bebra nograuztajiem kokiem? Viens stingrs, otrs iznāk ārā viegli. Hmm.. aizdomīgi.. Tomēr neatrodam, kā varētu “atvērt” šo koka gabalu. :D

Tālāk ceļš ved pie cauruma zemē, kas smaržo pārāk ļoti pēc kāda zvēra migas, ka steigā atraujamies bailēs, ka pretī palūkosies spīdīgas acis. Kur nu vēl bāzt tur roku iekšā. Paldies, nē.

Izpētam vēl citas alas un kokus.

Rodas teorija, ka varbūt no tiem diviem bļembukiem LĀDE atrodas pa labi vai pa kreisi. Papētam, papētam, bet pārliecības nav.

Nu tā godīgi, uzkāpjam uz LĀDES un paspārdām apkārt arī.

Nu jau esam vairāk nekā stundu iekšā Sedas tīrelī un kājas slapjas un aukstas ne pa jokam. Sāk dod ziņu skolas laikā nosaldētais īkšķis, ko tomēr gribas paturēt, tāpēc pieņemam nepopulāro lēmumu – vērt vaļā LĀDES hintu.

Gūstam tikai apstiprinājumu, ka esam īstajā vietā. :D

Bišķiņ vēl parosāmies, bet slapjās kājās pārāk ļoti salst, tāpēc lemjam par labu veselībai un dzīvam hintam no sadraudzības komandas.

Pāris minūtēs gatavs.

Neliela škrobīte, ka būts tik tuvu, virsū un apkārt, bet neko darīt. Paņemam uzvaru kāda tā ir, ierakstāmies un cenšamie aprakt milzīgo kannu, cik labi vien varam.

Atkāpjoties novērtējam savu veikumu un secinam, ka lai kā gribētu, tā īsti labi vairs to vietu nenoslēpt, jo visur apkārt sniegs, bet tur vien kārtīgi uzrakts. Neko darīt. Cerams, nākamās komandas pārāk nedusmosies, ka LĀDI bija viegli atrast. Varbūt arī nebija. Kas zina. Lasīsim logbookus un skatīsimies. :)

Atpakaļceļā raiti desojam, kājas nedaudz iesilist.

Pa ceļam viena no čiepām noķer zaķi kā bērnībā – uz abiem ceļiem notešas sniegā. Īss izbīlis, jo celis iesāpas dīvainā vietā un pielikt kāju pie zemes arī vairs īsti nevar.

Otra čiepa jau piedāvā savu gādīgo plecu, kur atstutēties. Kādu mirkli turpinām ceļu kā ar ievainotu zaldātu, bet jau pēc pāris minūtēm sāpe pāriet un varēs tomēr normāli paiet. Pfū. Viss oki. Bet bija dīvaini gan.

Pie ieejas takā vēl uzceļam mazu sniegavīru BK Bobu, lai sveicina rubakus, kas brīvdienās ies baidīt mežakuiļus. Lai dzīvo un sargā taku, kamēr vien siltā marta saulīte Bobu neizkausēs pavasara tērcītē.

Atgriežoties pie mašīnas mūs sagaida vēl pēdējais pārsteigums – turpat 100m tālāk baļkvedējs krāmē iekšā baļķus, nostājies ceļa vidū.

Tad jau laiks pusdienu pauzītei tepat.

Pēc kāda laika ieraugām arī spožus mašīnas uguņus un pēc brītiņa pa ceļu uz mūsu pusi nāk 4 cilvēku kompānija. Visi tādi smaidīgi. :) Paveram logu un sveicinam.

Šie atkal mūs informē, ka saimnieks jau teicis, ka pirms 3 stundām divas meitenes iegājušas mežā un ārā nenāk. :D Gardi nosmejam.

Lai veiksmīgi! #Spams un 7. elements, ceram, ka svaigi izrakto LĀDES vietu vismaz nedaudz nomaskēja mūsu izbradājiens pie neīstā tilta un visur citur riņķī apkārt. :)

Sagaidām vēl, kamēr baļķvedējs pabeidz savus darbus, un griežam uz dubļainā ceļa, kas nedaudz pamainījis konsistenci un šķiet šķidrāks nekā no rīta, pluss braucam tieši aiz galvenā ceļa bojātāja. Tomēr trenējam dubļu rallija prasmes un tiekam ar ceļu galā pašrocīgi. Neslēpsim, ka pie asfaltētā ceļa Jērcēnos ir gaviles un šaujam vaļā iedomāto šampi.

Un tad jau caur Valmiermuižu ceļā uz Rīgu.

Šķiet mierīgs, bet tomēr bagātīgs posms.

Lai forši rubās tiem, kas vēl rubās (un kas šo nelasīs); lai forši tiem, kas tikko izrubījušies un norubījušies zili zaļi un lai forši CENTRĀLEI un Tehniskajai komandai izlikt nākamo rubīgo rubas laukumu un sarakstīt rubīgi labas rubas mīklas! Priekā!

P.S. Gaidām rubu Rubā. Vai varbūt esam jau nokavējušas?

Foto: Pirmais Domino mēģinājums, skaitlis vēl nav ieraudzīts. :)

Trijos naktī startējam no savas bāzes vietas. Kazruņģī punkts krīt ātri, un arī Quattro tiek uzlikts uz strīpas. Tālāk dodamies uz Sedu uz vilcienu režģa sākuma punktu. Izkāpjam kaut kur mežā, bet saprotam, ka nav īstais. Tad dodamies purvā uz krustcelēm. Tur tomēr arī saprotam, ka nav īstais. Veram vaļā hintu un ķemmējam sliedes pie Zaļās ielas. Beigu beigās krīt arī punkts. Dodamies uz putnu vērošanas torni... Jērcēnos! Braucam iekšā purvā, komandas putnam ceļmalas krūmi saskrāpē seju. Kilometrs ar kājām līdz tornim. Līst. Tumsa. Galapunktā neko neatrodam. Nu, nekas, ir vēl viens tornis no Sedas puses. Braucam atpakaļ uz Sedu. Iebraucam purvā. Labi ceļi. Ātri tornī, un saprotam, ka arī šis nav īstais. 4:1 Sedas labā. Komandas putns iemanās plankā nolikties uz ledus. Saprotam, ka tornis ir Cirgaļos. Braucam Valkas virzienā. Kafija Viršos, kur noskaidrojam, ka citi rubaki esot meklējuši pamestu staciju kaut kur aiz Sēļiem. Jau ir ideja lādes mīklai! Līdz ar to Cirgaļus atstājam pēdējos. Tagad braucam uz pamesto armijas bāzi, pēc tam uz pamesto angāru, kur atrodam suņuku, komandas garākais uzrāpjas uz podesta, bet cipara nav. Tiek staigāts riņķī un apkārt, līdz "IR"! Cepums par risinājumu! Tagad tikai jātiek no podesta lejā. Braucam uz Ērģemes pilsdrupām, kur " Tukša.. Tālu" tiek izdomāts kā kaut kas tukšs un tālu. Varbūt tā tukšā baznīca taciņas galā? Beigās hints ir vaļā un ir skaidrs, ka jāielūkojas tajā mucā, kurai vāku jau mēģināts pacelt. Atpakaļ uz Valku un uz Cirgaļiem. Komandas putns paliek guļot, ka tik vēlreiz nesanāk planks. Ciparus bija grūti atrast. Bet beigās viss kārtībā, šaujam vaļā lādes mīklu. Jērcēni!!! Kāda velna pēc tad kāds ir meklējis pamestu staciju? Braucam atpakaļ uz Siguldu, tpfu, Jērcēniem. Ak, kāds pārsteigums, ka tas ir tā paša ceļa galā, kur mūsu pirmais tornis. Ap 2km ar kājām purvā, lāde atrasta viegli.
Atpakaļceļā vēl jānobrauc gar autobusa lokāciju.
Kopā 9h laukumā. Lielākais noietais soļu daudzums 28 000

Tik daudz skatu torņus vienā dienā mēs vēl nekad nebijām redzējuši !

Preiļu rubu knapi izgājuši vienojāmies, ka pēc nedēļas jābrauc uz Valku, lai arī atrisināts pēc pašu domām likās tikai Zelta namu slazds, iemesls vienkāršs - kamēr auksts, ceļi vēl braucami daudz maz braucami. Nu ja neskaita to, kas bija uz lādi, tur bija īstais spa..

Mīklu risināšanai jau atkal nebija vairs pilns komplekts, bijām tikai apskatījuši nedaudz visas mīklas un atlikuši uz vēlāku, preiļu rubas laikā uzzinājām par to, ka Valka arī mums vairs nebūs pilna, Bruņutransporta mīkla likās tik nice, būtu interesanti risināt, bet anulēja un mēs vēl nebijām visu sakopējuši savā googles spreadsheetā :((( Labi, ķeramies pie lietas:

Likteņdziras tiesnesis - čalis redzēts, saprotams, ka interneta slavenība, BET KĀ TO ČUBĀRU MEKLĒT?!?!? Dafuq… I mean, divi no mums ir nosacīti no šīs puses, zinu džekus, kas brauca uz to dragreisu, bet tas bija tālais 2014.gads un vairs neapgrozījāmies tajā sabiedrībā, lai šis tā ieķertos prātā… Mēģinājām meklēt arī pēc bildēm, bet neveiksmīgi, varbūt tas, ka bildes nedaudz sašķobītas neļāva googlei neko prātīgu sniegt pretī, vai arī esam iesācēji meklēšanā pēc bildēm. Kaunpilnais pirmais hints bija šim, ieraugot vienu vārdu Kazruņģis viss skaidrs, pat nemeklējot memčikus un šo atgadījumu bija zināma vieta. Un jā, viens no mums bija redzējis šo video, nabaga passats ;/

Visi pasaules pakāpieni - mīklas teksts nedod neko meklēšanā, bilde - nu ok, ir skaidrs, ka BK centās kaut ko slēpt fočējot tieši tā. Ātri top skaidrs, ka tas ir skatu tornis, bet tas blur un bildes aizsegšana ar kaut kādiem papildus objektiem liedz saprast kāds ir fons pie torņa. Visu cieņu BK fotogrāfam, labi tika sajauktas pēdas, jo nosaukums visi pasaules pakāpieni ātri mūs vilka uz Cirgaļu skatu torni, bet tas ka tie objekti, kas bildi čakarēja izskatījās pēc niedrēm… nu jā, komandā notika šķelšanās, jo pie Cirgaļu torņa tikai skuju koki, kā tad tur var nofočēt, lai dabūtu tādu skatu, skuju kokos taču grūti, a Sedas purvā ir divi torņi un viens ir pie niedrēm, tur vairāk bildē pēc niedrēm izskatās. Daudz un dikti diskutējām par to, kāds sakars tad ar tiem visiem pasaules pakāpieniem tajos zemajos torņos, un otrādi - kā tad dabūt to kadru pie augstā torņa, jo komandas foto entuziastam arī likās diezgan grūti realizējams kadrs bez papildus rīkiem. Ar šaubām noliekam punktu tomēr vienu - Cirgaļu skata torni, jo tas tomēr būs gana augsts priekš “visiem pasaules pakāpieniem” un mīklas teksts galīgi nemeiko sensu. Tiek atrauts vaļā hints tikai, lai saprastu, vai doma pareiza un redzam vairāk kā gribējām, tagad arī mīklas teksts meiko sensu. Nu labi, vismaz torni bijām izfīčojuši pareizi.

Kalambola ciemats - atkal skatāmies vairāk uz bildi un spriežam par to, ka teksts neko daudz nedod, ja neskaita to, ka tukša muca tālu skan. Ņemot vērā iepriekšējā laukuma Znotiņus sākam čekot arī dziesmu vārdus, autorus, izpildītājus un no kurienes tad viņi ir. Šāviens garām, nekas no tā nenoder :D Labi, atpakaļ pie bildes un pirmās mīklas rindiņas - daļa no komandas koncentrējas uz bildi, un ka tās noteikti ir kādas labi lielas drupas, jo paskaties uz kāpēju, un to cik daudz vēl tur ir siena, protams, nofocēt jau var tā, lai izskatās liela siena, vai arī rubaks varbūt rāpo pa vecpilsētas brugī, bet nuuuu tie akmeņuk izmēri noteikti nav bruģa deals, tātad drupas. Atrodam variantus, Ērģemē ir lielākās, ar gaiši zaļo iekrāsojas Ērģeme, bet vajag arī sakaru kalambolam un tai bekai bļin. Vairākos cēlienos tomēr komandā kāds sazīmē vietējo kalambolu un to, ka drupas atjauno/cenšas saglabāt tā nopietni, klātienē arī saprotam, kas tā par beku, bildes nebijām atraduši.. Nu tad mucai laikam sakars ar punkta lokāciju? Atkal nemiers un vajadzība braukt tieši šajā weekendā liek nagiem noniezēt līdz pat hintam, un tur viss tikai apstiprinās. Sasodītais nemiers un nepacietība.

Domino un vajadzība gāzt Ventu no viņa troņa.. Nu tas tik bija. No paša sākuma ir teorija par to, ka šis ir kaut kā sapinams ar dzelzsceļu, nezinām kāpēc, bet liekas, ka tiem blokiem pa virsu būtu bijušas vēl konstrukcijas, kam ir sakars ar dzelzsceļu. Street view tiek izķemmēta Valka pamatīgi, no CSDD puses ieraugām kaut ko aizdomīgu (bet realitātē tas nebija tas), šis gan liek mums ķemmēt teritoriju vēl un mežiņā netālu ieraugām arī papildus ēku - ja nebūs tā dīvainā stiga/grāvis ar domino, tad moš kaut kāds sakars tai ēkai ar domino? Nu reāli mums nav nekas cits šeit un jāgāž tas Vents no troņa.

Pilsēta pie upes, jēzus Marija kāpostus rija. Nu kuras tik pilsētas nečekojām, kādas tik upes nepiesaucām. No paša sākuma gan acīs iekrīt militārais objekts, kas tajā kartē ir tieši upē iemests, lai arī atrodas nedaudz uz augšu no upes un diezgan labi sazīmējas ar šo nosaukumu. Bet kā… Street view google iebraukusi nedaudz teritorijā, nevienai ēkai nav īstie logu rāmji!!!!!!!!!! Nu wtf. Mīklas teksts arī tiek ķidāts daudz un dikti, pie īstā raksta mēs nonākam tikai mājās pēc Valkas rubas rubīšanas :D Nu neko, ar jautājuma zīmi sākumā bija pilsēta pie upes nosprausta. Kāds no komandas arī anonīmi pa klusiņo ir pavēris arī šim hintu, pārējie to pamana vēlāk un… nu jā, ir jau ir īstā pilsēta tomēr atrasta.

Zelta namu slazds - nu pirmkārt mīklas teksts labi sazīmējas ar sedas purvu, otrkārt sedā taču tās padomijas mājas bišķi atgādina zelta namus. Bet kur mums būs labirinta sākums? Tur, kur ceļš beidzas un sākas purva sliedes? Vai arī no citas puses? Kaut kā kartē saliekam sev visus punktus, bet ne īsto… Ai lab, uz vietas sapratīs. Visi hinti vaļā, ko nu vairs, skatāmies arī šo - nu apstiprinājums ir un nedaudz vairāk arī ieraudzīts kā gribējās.

Ir rubas rīts, ir fuken putenis, sešos no rīta puteņojam ārā no Rīgas, pirmais plānā Kazruņģis. Tur būtībā iebraucam, apstājamies tieši pie akas un būtībā varam kāpt atpakaļ mašīnā :D Uz purvu! Joopcik, braucam braucam pa tām risēm, skaidrs, ka te pamatā tikai smagāka tehnika braukusi, bet mūsu pilsētas autiņi jau kaut kā var izlavierēt, maucam līdz saprotam, ka tālāk būs baigi sāpīgi. Nometam mierā, dodamies uz teritoriju, kur teksts, ka nepiederošiem ieeja aizliegta.. Beeet, no šejienes redz vagonus!! :D Sooo - vai šis ir labirinta sākums? Nu aiz matiem šo teoriju var pievilkt, un brienam gar sliedēm!! Flekskursija laba, saprotam, ka nedaudz vairāk vagoni kā gribēots un lūrot uz hintu ir tāds - yo, a kur lokomatīve? :D Tad jau nebūs, atpakaļ uz mašīnām un pa ceļam lūram kartēs, ok, pamēģināsim pie tās pirmās pārbrauktuves, varbūt tur ir kaut kas? Satiekam vietējo, tas nu nevienu lokomatīvi nezina, saruna krievu valodā, norāda uz 2 citiem variantiem, viena arī pārkrautuve, bet pa to laiku, kamēr runājam, viens no komandas mauc gar sliedēm taisni pareizajā virzienā un zvana, ka skaitlis rokā. Ok, ejam apskatīt, pienāk arī vietējais, saprotam, ka lokomatīve tāds nedaudz stiepjams jēdziens, bet jā… Mums, protams, jāmelo, ka mēs tik tā, apskatīties šādas vecas vēstures tehnikas un vecas vietiņas, kas izputējušas vairāk vai mazāk, nu zin kā, nevar jau teikt, ka mēs te skaitļus meklējam. Ok, panāciet šeit tālāk ir vēl :D Ja jau teicām, ka interesē, tad nedaudz jāpaspēlē līdzi savam stāstiņam, un ko tik mēs neredzējām :D Pie depo stāv tāds normāls frankenšteins, ko grūti kaut kā sakarīgi raksturot, kaut kas no kāpurķēžu traktora, kuram kāpurķēdē ir tāda kā sliede pa vidu, to visu darbina 40-nieka motors un kabīne arī ir pilnīgi cita :D Kungs vēl stāsta, ka šis monstrs vēl 4 vai 5 gadus atpakaļ darbojijes, bet nu jā… tagad pakļauts vandāļu un metāla zagļu varai, kas nedaudz pademolējuši arī citus tuvumā esošos spēkratus. Būtībā dabūjām papildus ekskursiju, bet laiks doties tālāk. Shēmojam, ka ja mēs būtu BK, mēs lādi liktu kaut kur… Nu ne Cirgaļu torņa pusē, tāpēc to paņemsim tagad un Ērģemi pēdējo, minam, ka tā būsim tuvāk lādei pēc visu punktu savākšanas.

Skaists tornis, superīgi slidens kalniņš ceļā uz torni un jā… daudz pakāpieni. Pirmais skaitlis nāk viegli, nākošie divi ne tik viegli, torņa virsotni pamatīgi pārķemmējam, bet nu nav, daļa no mums kāpj jau lejā, daļa taisās pārbaudīt sijas, kad lejā kāpēji ierauga pēdējo skaitli, kas karājas ķēdītē :D Ok, skaidrs kāpēc debesis, jo tieši tā viņu vieglāk ieraudzīt, no lejas pat spriežam ka vienā punktā stāvot var teorētiski redzēt visus 3 skaitļus, interesanti kā būtu bijis tumsā..

Štrunts ar to kā būtu bijis kā ne, dodamies spēlēt domino. Meža ielu iekarojam no nedaudz citas puses kā sākotnēji plānots, bet tāpat skatāmies uz to pašu, ko street view nevarēja saprast, nav īstais, bet nuuu… tā būda mežā vēl ir jaapskata, jo šim vajadzētu būt īstajam + nepacietībā atvērtais hints arī stāsta par bijušo dzelzsceļa atzaru, kas nosacīti bija redzams no augšas. Jā, būs īstā vietiņa tieši pie tās mājas, jo jau ieraugām domino, kas turpinās arī zem jumta. Superīga vietiņa, vēl superīgāks fakts, ka viss ir tā sasalis, ka netiekam pie tiem čatiņā minētajiem māla zābaciņiem :D Varējām īstenībā paņemt līdzi slidas, jo bija tik perfekti sasalis ledus, vairākas peļķītes patīkami slīdēja. Protams, pirmā lieta, ko ieraugām - Pīters Grifins, BK simbols un trepes… JĀKĀPJ AUGŠĀ. Augšā nekā nav. A varbūt tajos caurumos, stiprinājumu vietās? Arī nekā nav. Meičuki fočē Grifinu un ierauga skaitli :D OOOKEI, jāpierakstās pie acu ārsta rindā. Neliela fotosesija un dodamies uz pilsētu pie upes, kur būtībā mēs operatīvi izklīstam un mazāk kā 5 minūtēs krīt skaitlis, jāsaka gan, ka iegūto laiku kvalitātīvi iztērējam tāpat izložņājot gandrīz visas ēkas ekskursijas pēc :D

Ērģemē arī viss diezgan ātri un vienkārši, muca - cisterna atrasta, lādes mīkla vaļā…

Kamēr top lidojošās bildes, tiek lasīts mīklas teksts. Velna zelta labiritnts, Jercēnu puse, meža kuiļu bandas… Atrodam visādas lietas, bet nu neliek mieru tas, ka esam redzējuši divus geocache aplīšus tieši no šīs puses un tas velna zelta labirints jau bija Sedas purvs. Nolemjam doties vispirms gar Jercēnu akmeni, mēģinājums doties pa taisno uz vienu geocache punktu, kurš apskatīts un izskatās pēc laipas, bet ir betona tilts. Šis celiņš nebūs, jo beidzas ar privātīpašuma zīmi, palasot geocache skaidrs, ka daži dabūjuši pa ausīm no īpašniekiem, labāk tad dosimies uz to skata torni. Griežot ārā no šī celiņa palaižam vienu golfiņu, kas brauc tieši turpat, kur mēs, jau spriežam, vai sagadīšanās vai arī tiešām citu komandu esam satikuši tieši pirms lādes. Velns un elle, kāds celiņš mūs sagaidīja. Super dziļas un ne tik dziļas rises pa diegan mīkstu smilšu/dubļu šļuru, golfiks pa priekšu brauc, mēs astē ar tādu - apgriezties nevar, ja viņš ieperas, tad mums arī viss slikti. Pēc kāda brītiņa mums astē iesēžas arī džips. Tiekam līdz mūsu plānotajam punktam, kaut kā apstājamies, un no džipa izkāpj pārītis, kas vienkārši atbraukuši pastaigāt pa taku, bet atsīzt mūsu drosmi pērties pa šo nenormālo ceļu. Ceļš uz lādi vienkāršs, bet lādes atrašana, bāc. Viss skaidrs, ka pāri tiltam, bet kur tālāk? Nu gar taku normāli nomīņāts, kaut kāda tehnika arī braukusi, sniega vairs nav un ziloņtakas arī nekādas īpašās nevar ievērot. REKUR SIMBOLS, bet kas tālāk? Nu ne jau atkal Jaunlatgales 27 simboli?? Daļa no mums jau sāk skatīties tālāk uz priekšu, ja nu atrodas vēl kāds simbols, praktiski visi no mums pamanījušies kādā brīdī būt blakus lādei, bet viena no meitenēm tomēr pabaksta trāpa ar kāju pa lādi un izrok meklēto :D Šmidziņas iekšā tādas… padzertas vai arī ne gluži mūsu šmidziņas izmērā. Nolemjam neko neņemt, bet atstāt savu sarkano Stumbru :D Atpakaļ ceļā uz mašīnām satiekam vienu komandu, izlemjam arī, ka tagad varētu mēģināt neuzkrītoši apskatīt iepriekš neredzēto Veckārķu pili, jo tad jau bija atcelta, bet pēdējā laikā instagrameri baigi rosījušies tur, un varbūt tagad ir viss ok. Uff, bet tas ceļš ārā no lādes lokācijas, damn. Pirmajai mašīnai nepaveicas, nedaudz neveiklība, nedaudz par daudz mašīnas svars un nepareizi izvēlēta mazā risīte, un ieslīdam iekšā dziļajās risēs, ne pa labi, ne pa kreisi neizdodas izkļūt, skrāpēšana paliek arvien intensīvāka, mēģinājums ielikt zemākā robā un paraut niknāk pa kreisi arī neko nedod un paliekam. Nelieli izrakumi un ceļa uzlabojumi, ar pamatīgu dubļu kārtu uz jumta un bez stumšanas izraujam tomēr passatu ārā no risēm un dodamies tālāk. Ceļā satiekam laikam komandu “Gan”, izskatās, ka meičas nedaudz demotivētas redzot kāds ceļš, un ka pa viņu joslu pretī nāk dubļos klāts passats :D Nu, good luck, have fun, mēs pateicamies par laukumu BK, bet jā… pavasara ceļš uz lādi bija diezgan brutāls, labā sasalumā vai arī tikai sausos apstākļos izbraucams liekas.


Nobeugumā - it kā jau varējām hintus neaizskart, bet steigu un vēlmi iziet laukumu pēc iespējas agrāk tomēr ietekmē tas, ka punkti tiek anulēti tik drīz un negribās braukt uz laukumu, kur palikuši tikai 5 no 7 punktiem atkal ;/ Aicinājums rubakiem doties laukumā mierīgāk, nedaudz lēnāk pārvietoties pa ceļiem, un neiekarot vietējās pļavas, lai citi ar mierīgāku sirdi varētu doties laukumā bez steigas un bez hintu raušanas steigas dēļ. Cheers!

Šoreiz muskulis sēž ērtā sēžamajā un spriež: otrajā reizē visu darīsim paši. Nedēļu iepriekš sagatavosimies. Un hintus neņemsim! Daiļums īsti neatbildot skatās zemē. Pirmais saprot, ka netiek uztverts nopietni šāds piedāvājums. “Nu, bet ir reāli taču!” Nebūs tak tik garš brauciens kā Preiļi un visu var darīt čiliņā. Neatrodi pirmajā dienā, brauc nākamajā.
Nedēļas gaitā tiek atrisinātas +/-4 mīklas. Kazruņģa sitēja meme muskulim nav zināma, bet pirms pāris gadiem čoms stāstījis leģendas par šo psiho vīru. Skrullējot pa karti, pirmo reizi reāli tiek ieraudzīts, kur Kazruņģis ir un šaubu nav, tas būs īstais. Tiek vispārīgi apskatītas memes, nekas svarīgs garām nav palaists. Neba pirmie, kas dzērumā ālējas.

Zelta namu slazda aptuvenā lokācija tiek aptverta uzreiz. Muskulim gan šķiet, ka būs dziļi purvā jālien, “uz sākumu”. Aizbraucot uz vietas paredzētajā brišanas vietā gan skaidrs, ka jābrauc uz sākumpunktu depo. Idiots jau bija uz robežas brist pa purvu vairākus kilometrus.

Kalambola mīkla ir pilnīgs wtf. Izskatās pēc Ērģemes pilsdrupām, bet kāds sakars tai mīklai? Tiek lemts, ka brauks tur uz vietas un mērīs tos akmeņus, izskatās atbilstoši.
Pilsēta pie upes nav līdz galam skaidra, liekas, ka pilsēta zināma. Ir sākotnējā versija, kur braukt, kas tomēr izrādīsies maldīga.
Bruņutransportieris jau slēgts.
Vienošanās ir tāda – ja precīzi neizdomās atlikušās, vērs vaļā hintus. Pienāk ceturtdienas vakars, pēdējā diena, kad komanda var apspriesties un tiek vērti hinti.
Par torni ir sāpīte, jo pirms tam doma tika izteikta, ka varētu būt tas, bet tā mīkla gan ir kaut kāda augstākā matemātika. Atverot hintu, saprotam, ka šai mīklai bija jāpieiet stipri vienkāršāk. Punkts tiek atzīmēts.
Domino hints palīdz kartē atrast, kur aptuveni jābrauc. Arī mazliet dusmiņa, jo izdomāt jau varēja, principā.
Lielajā dienā tiek apmeklēta aptieka, lai nosistu Daiļuma slimību. Galva sāp, viss slikti. Bet it kā būšot darītāja.

1. Kazruņģis. Tiek apbraukti pāris simboliski apļi ap riepām. Kamēr vīrelis cilā apkārt esošās riepas, dāma jau kliedz, lai nāk bildēt ciparus, viss jau atrasts. Heh, tas gan bija ātri.
2. Cirgaļu tornis. Jau izveidojusies neveselīga konkurence. Daiļums pielec pie pirmā cipara – IR! Uzlec augšā – pagrozās, IR! Par pusstāvu Muskulim ir ideja, kur jāskatās. Piebrauc cita komanda un sāk veikt kratīšanu tornī. Tiek ievilkta elpa un izbaudīts skats, ļaujot kolēģiem pabeigt. Meklēšana ieilgst, tiek nolemts, ka Muskulis sazīmēs pēdējo punktu, jo paliek auksts. Šī ir arī iespēja kaut ko pašam ieraudzīt. Sākas meklējumi, izskan cipara kliedziens no pretējās komandas. Īgnu seju tiek pierakstīts cipars un dodamies tālāk.
Pa vidu neveiksmīgs mēģinājums Pilsētai pie upes. Teritorija noslēgta, ar sētu. Logi aiznagloti. Nebūs. Tiek pabradāts pa citām pamestām ēkām pilsētā, tīri tūrismam.
3. Kalambola ciemats. Sadalamies, katrs sāk no savas puses. Viens aplis, tad pa ārpusi. Tad sākas meklēšana pēc random principa. Muskulis grozās ap laipiņu, kas vēl nav izpētīta. Zvana telefons. Cerība, ka kāds radinieks nomiris. Nē. Atrasts cipars. Nu, nē! Mucu nevērīgi appētījis kā pirmo objektu no visām pusēm, nav iedomājies atvērt vāku. Nu jau ļoti dusmīgs uz sevi. Kliedz izmisuma kliedzienus.
4. Labirinti. Ū, interesanta vieta! Tiek viss sabildēts, apskatīts. Paliek tumšs. Ļoti ātri. Meklējam, bet īsti nezinām, ko? Tiek vēl paklejots, bet, visticamāk, nāksies atgriezties rīt. Daiļums ar lukturīti pēta vilcienus, palien zem vagoniem arī. “Hā!” Muskulis paliek dusmīgs. “Nu, nedzen! Tu dosi arī man paspēlēt?”
Vakarā tiek veikta papildus izpēte, kur nogājis greizi ar Pilsētu pie upes. Muskulis iespiedzas! Ir! Pirmā lieta no rīta, ko atradīsim.

Miegs.

Atkārtoti tiek mēģināta Pilsēta pie upes. Vieta gan iepriekšējā vakarā netiek apskatīta googlē, kas tad īsti tur ir. Vilšanās. Ko tad tagad? Bet, likās, ka būs… OK, jāpadomā.

5. Pie Domino jau stāv 7nieku mašīnas vai arī kāds pārītis mīlējas. Diemžēl, mašīna liegani nekustās. Tiek nolemts, ka jāieēd, jānopērk gardie pierobežas aliņi un jābrauc vēlāk. Veiksme! Viss tīrs. Jau vakardienas emociju pārņemti, Daiļums ieskrien pirmais, Muskulis no otras puses. Pēc neilga brītiņa kliedziens “Ir!’ Muskulis atkal psiho. Noteikti steroīdi. Daiļums lepni rāda veikumu – Pīters Grifins! Muskulis blenž uz Pīteru. Forši. A kur cipari? Pēc laiciņa, kasot galvu, gan ierauga. Pēc tam, lasot citu atskaites, smejamies.
6. OK, Pilsēta pie upes. Daiļums jau tā kā pakausī domā par hintu, otrais piedāvā braukt uz pamesto bāzi, kur vēl šovasar ar džekiem braukuši Jāņos meijas no māju jumtiem cirst nost. Viss vēders bija saskrāpēts no rāpšnās un tika piebāzta pilna mašīna. Neatceras gan, kas tā par vietu, logi arī īsti nebūtu tie, bet ir vērts pamēģināt, jo Zāģezers liekas kopā it kā. Velosipēdisti ar sārtiem vaigiem gan netiek sazīmēti, bet nu, lai jau. Ekskursija lieliska. Pēc daudzu māju izpētes tomēr tiek arī pamanīta savādāka ēka, kurā arī tiek ieraudzīti vajadzīgie logi. Daile ieejot telpā nedaudz saminstinās. Ir nojauta, ja tas nenormālais sāks ārdīties, var beigties slikti. Ļoti taktiski nemeklē ciparus, bet sāk bildēt bildes instagramam. Muskulis, jūt žēlastību pret nabago, bet nu jau ir vienalga, lepni soļo pēc cipariem un kliedz “IR!” Daiļums mierīgā solī dodas pārliecināties, vai nav kaut ko atkal sačakarējis un mēģina izskatīties pārsteigta, kā pamanīti tik milzīgi cipari pa visu sienu.

Lāde vaļā, neliela izpēte. Muskulis ēd. Acīmredzami noguris no smagā darba. Daile izpīpē tiltiņu. Tiek apskatīts Kaņepju ozols, parādās bažas par dubļu risēm uz ceļa. Tiek riskēts un piebraukts maksimāli tuvu. Priekšā jau kādas 4-5 mašīnas.
Tiek pētīts tūrisma maršruts un dodamies uz lādi. Kaut kā interesantas liekas tās pamestās mājas, kas pieminētas. Tiek pāriets pāri tiltiņam un domāts, kur tad īsti tālāk. Daiļums vēro tumšo ūdeni. Interesants skats. Eu, bet tas tak BK logo! Pāris minūtes urķējamies ap koku. Neko nemana. Pamanām pārējās zīmes – “malduguns” tak! OK, sekojam. Pēdas pazūd. Varbūt jāiet taisni. Nē, diez vai. Riņķojam pa apkārtni. Muskulim tas kalniņš liekas interesants. Pēta apkārtni, bet neko tādu neredz. Kokos arī nekas nav. Pēc kāda brītiņa Daiļums spārda kaut ko metālisku zem salmiem. 😊 Tiek dzerts šampanietis!

Atpakaļceļā spriežam, cik daudz veiksmes ir bijis šajā posmā. Cik brīžiem mēģināts domāt pārāk sarežģīti. Cik daudz iespējamo kļūdu varēja pieļaut. Tiek lasīti citu logi ar smaidu. Arī citiem līdzīgas problēmas ir bijušas. Esam tomēr priecīgi, ka esam paši tikuši galā un, ja saņemtos, varbūt pat bez tiem 2 hintiem būtu visu atrisinājuši.
Pāris nedēļas vēlāk autoservisa mehāniķi mazgā auto lukturus no iekšpuses, atkārtoti maina bremžu klučus un salūzušās amortizatoru atsperes. Vienam pat norit asara, atmiņā atausuši autokrosa laiki, bet šitā pilsētā lauztu autiņu nebija redzējis.

Turpmāk laika spēlēšanai nebūs tik daudz, bet ar acs kaktiņu tāpat tiek vērots, kur nākamie posmi. ;)

Ļoti jauki, sen nebija spēlēts. Baidījos no dubļiem, bet bija jau apžuvis.
Kad pat Hints nepalīdzēja, izmantojām Vietējos pie veikalā :D

Valkas mīklām Lemūri pieķeras ļoti jau vēlu, kad sen jau sašauts un nogrimis nebūtībā Pagasta Bruņutransportieris. Uz priekšu jāvirzās raiti, jo laukums nebūs vaļā bezgalīgi. Parastais sākuma watafaks šoreiz ir noturīgi ilgspēlējošs. Patiesi, Lemūri pat kopīgi secina, ka nav īsti jūtams BK vaibs šoreiz - līdz pat tam, ka tīms pirmoreiz ir tikai par mata tiesu no mīklu hintu atvēršanas 😝 Pakāpieni un Domino - nu tāds bruteforce, ka pat par mīklām īsti nenosauksi! Bet kā ir, tā ir, jāatrota piedurknes un jāķeras pie lietas.
Attīstītā kapitālisma īsās darba dienas baudošais Dānijas štābiņš pirmais velta pavairāk laika mīklām un tiek pie zināmiem rezultātiem. Zelta Namu Slazds - izī kā lokācija, bet kur gan ielikt punktu kartē? Pēc zināmām diskusijām čatā, punkts beigās ielikts ļoooti jau nu precīzi - sveiciens tiem, kas pārmeklēja n-tās vagonetes Strenču atzarā 😂
Kas ir Kalambols, štāba Lemūrs uzreiz neatceras (toties labi zin Sīkais!), bet zīmīgo mūri atceras gan. Beigās jau tiek piediskutēta klāt gan beka, gan zviedru kara kase. Viss sakrīt, būs.
Pilsētu Pie Upes atrast pēc dotajiem atslēgvārdiem ir kā divus pirkstus... bet skaidrs arī, ka jāsvīst būs uz vietas, jo bildē redzamais nav īsti raksturīgs soviet times armijas daļām.
Paliek Likteņdziras Tiesnesis - vislielākā intriga, un abi bruteforc'ējamie uzdevumi.
To, ka Domino nebūs dzelzceļš nekurienē, Lemūri saprot ātri - gan šīspuses gulšņotais heritedžs tiem drusku pazīstams, gan bildē redzamā virsma tikai neprofesionālai acij var šķist purvs. Un jā, grafiti arī nekurienē neviens nevelkas zīmēt. Lemūri šoreiz nenotic Centrāles mājienam ar Ventu Valkas virzienā, tāpēc spīdzina visu laukumu. Vairākkārt. Ar acs kaktiņu viens Lemūrs netā pamanījis, ka šitais konstrakšns ir patiesībā daļēji apjumts - tiesa,  kad saprasts, ka tas ir vajadzīgais objekts, vēlreiz atrast pierādījumus neizdodas 🤷‍♀️ Uz trešo apli no putna lidojuma pārskanēti visi angāri - bezjēga. Šaize.
Pa starpām mīklām Lemūri bieži nododas fiziskajām aktivitātēm, un kādā vakarā Dānijas štābiņš, īsinot laiku pārdesmit km vakara pastaigā, uzpļāpā ar Sīko Lemūru par Tiesnesi, kur visi līdzšinējie minējumi veduši strupceļā. Ir radusies skaidrība par dvuļas bezgaldaudzajiem sinonīmiem, bet tas vizuālais raunds... Savienojot King-Kongu ar Vladimiru Vladimiroviču, nekas jēdzīgs nesanāk 🤦‍♀️ Beidzot tiek nolemts izvilkt kvadrātsakni no visa redzamā, un Sīkais Lemūrs to definē kā "agresīvs dzērājs". Tajā brīdī ar skābekli bagātīgi apgādātajās štābiņa smadzenēs saliekas atslēga - SITĒJS! Sitējs, sitējs, sitējs, bija tak pasen tajā pusē kipišs, tā kā dragreiss, tā kā disene, un tur izpildījās kaut kāds čalis - sitējs, Strenču, nē, Vijciema, nē, Kazruņģa..? Yeah, Kazruņģis it is! Uzreiz klausulē atskan Sīkā Lemūra brēciens, kurš, paralēli googlējot, beidzot ierauga pazīstamo tēlu. Jā, nu - šitas bija cool, BK vaibs beidzot sajusts🤘😎
Panākumu spārnots, štābiņa Lemūrs iedarbina citu pieeju arī Domino jautājumam, un Lidar virsmas modelis ātri atrod veģetācijas slēptu augsto uzbērumu pie viena no Valkas angāriem, ko Štābs un Novadpētnieks līdz tam nesekmīgi vērojuši ar satelīta aci. Tad jau būs! Uzbērums apraujas gabalu no angāra, gan jau, ka to aizpilda kārotie "domino kauliņi". Ok, varbūt izdotos ātrāk, ja noticētu Centrālei par to Valkas karali - areāls būtu mazāks. Bet vienalga, arī zinot adresi, google mēmi klusē. Kā? Vot, tiešām, kā to bija domāts risināt?!? Lidar kartes nav briļļumammas īpašums... Tipa, apbraukāt visus puslīdz-angārus Valkā? Šito uzdevumu Lemūri disapproves, lai gan lokācija pati par sevi izrādās absolūti lieliska (un Lemūru izpildīšanās tur - arī, bet par to vēlāk).
Un tad nu beidzot - Pakāpieni. Pār BK torņiem Lemūri ir klupuši, klūp un droši vien klups arī turpmāk. Vispirms - nu kāpēc tornis? Labi, labi, skaidrs, ka laukumā tornim jābūt, un kur tad nu citur kāps. Uzdevums? Hm, a ko mēs meklējam? Lielo A kartē, kā D-pilī? A kā austrumi? Beigās Lemūri nelabprāt piekrīt štābiņam, ka vienīgā info šeit gūstama bildē. Un šoreiz jau nopietni pakropļotā bildē. Protams, pirmais tiek izskatīts Cirgaļu tornis. Un pēc rūpīgas analīzes atmests. Štābiņam, kurš tur bijis, nešķiet, ka tāda bilde tur sanāktu. Cirgaļu torni zin visi, un tie kas nezin, sagooglē pirmo - pārāk vienkārši! Un, šķiet, neapskatot pareizo stūri, no pieejamām bildēm tiek arī secināts, ka atsaites leņķis nesakrīt. Turklāt gribētos kādu saistību vismaz ar A, jo y un z tad visticamāk norāda bļembas slēpšanas vietu. Visi torņi apgabalā izpētīti, šķiet, ne no viena šādu bildi neiegūt. Štābiņprāt, atslēga ir stiga vai kas tamlīdzīgs. Krītot Kazruņģim, plašāks skats uz karti dod rezultātu. Ne pārāk tālu no Cirgaļiem ir unikāla situācija, kur ugunsvērošanas tornis tieši uz stigas, kura tam apliecas apkārt. Arī reljefs atbilstu, tornis ir uzkalniņā, tālāk arī ne pārāk līdzens. Bet nu atkal ne A ne B. Nočekot nevar, nekuriene pamatīga, pa stigu tik 4x4 var hit un run taisīt. Tomēr nebūs..? Iegūstot mazu hintu, ka ugunsvērošanas tornis tas tomēr nav, Lemūri grūtu sirdi atgriežas pie Cirgaļu varianta. To, ka īstā cīņa ar torni vēl priekšā, Lemūri vēl nenojauš 😝
Lokācijās tagad visas, laiks mesties Valkas mērcē.
Tā nu Lemūri 10.aprīlī ap 10:00 ierullē laukumā.
Kā pirmais krīt Likteņdziras Tiesnesis. Nekā jau diža lokācijā nav, laiks arī tāds pasūdīgs, bet pats tas sitēja sižets, protams, episks 😅 Vēl joprojām mazliet ierēcot par vietas nosaukumu - Kazruņģis, nu, patiešām, Kazruņģis, Lemūri fiksi aizjož katrs uz savu pusi no auto un burtiski pēc minūtes jau Sīkā Lemūra balss vēstī par atradumu.
Otrais punkts - Zelta Namu Slazds. Pirms došanās bija mazliet bažas, cik laika uz šo nāksies patērēt - bet vieta noteikta max precīzi. Plāksnītes atrašanai kāds brīdis vajadzīgs, bet daudz vairāk laika patērēts, apstaigājot lielisko lokāciju un no visām pusēm bildējot aprūsējušo tehniku. Super vietiņa, Lemūri stāvā sajūsmā 🖤
Tālāk uz (nelaimīgo) Cirgaļu torni, kur tie Visi Pasaules Pakāpieni. Tornis ļoti smuks, un tā pakājē arī uzreiz kļūst skaidrs, kas tas par A un kādi aprēķini būs jāveic. Kareklis pašā augšā arī piefiksēts uzreiz, bet - kur tad ir trešais vienādojuma elements? Pusstāvs, pusstāvs... Nu, kaut kur tornim pa vidu jābūt! Pēc aptuveni pusstundas šis apgalvojums neizskatās vairs tik stabils. Lemūri ir aplūkojuši un aptaustījuši teju katru virsmu visā torņa augstumā, pilots jau nospļāvies un devies uz auto uzkost kādu wrapu, kamēr Sīkais ar Novadpētnieku turpina meklējumus 🤯🤬 Pēc nākamās pusstundas pacietība ir cauri arī šiem, tiek veikts zvans draugam un arī Centrālei. Dubults neplīst! Brīdī, kad sasodītā bļemba atrasta, vispār nav skaidrs, KĀ, FUCKING, KĀ to varēja neredzēt?!? Ok, deal with it, Lemurčiki - torņi nav mūsu stiprā puse, nu nav. Cenšoties norīt šo pazemojumu, Lemūri dodas aplūkot Akmens Domino. Laiks arī pamazāk uzlabojas.
Objekts ir mega-iespaidīgs, priecē arī fakts, ka mālainā virsma ir mazliet apžuvusi un nav jāšļurpā pa ūdeni. Pirmajā mirklī acīs krīt nestabilas trepītes, kas pieslietas pie viena no balstiem. Ahā! Un uz šī balsta tak arī BK simbols redzams! Sīkais Lemūrs uz brīdi pārtop Hronistā, smuki iefilmējot grafiti, demonstratīvi ar roku papliķē pa uzzīmēto bļembuku... vai pamana vēl kaut ko..? Kaut ko baltu uz balta? Taču nē! 🤣 Ir skaidrs - būs, būs augšā! Trijatā no visiem iespējamiem materiāliem tiek uzbūvēts (nestabils) paaugstinājums, uz kura uzstutēt trepes, citādi Sīkais ir pārāk sīks, lai tiktu augšā. Divi tur, trešais kāpj, tūlīt būs - bet nav. Skats no augšas gan pilnīgi noteikti bija tā vērts 😅 Tā nu, diviem Lemūriem klīstot pa leju un vienam ķīķerējot no augšas, paiet kāda minūte, pēc kuras vienlaikus notiek divas lietas - Sīkais apskatās pašas safilmēto video un Novadpētnieks jau kuro reizi nopēta uzzīmēto BK simbolu. Dubults BĻĀĀĀ!!! apliecina, ka cipars beidzot ir rokā. Atliek vien nokacēt Sīko no augšas, kas veiksmīgi beidzas bez upuriem
Tālāk uz Pilsētu Pie Upes jeb bijušo armijas daļu pie Zāģezera. Uz pirmo skatu šķiet, ka šoreiz būs nošauts greizi - apkārtējā arhitektūra nu galīgi neatgādina uzdevuma bildē redzamo. Novadpētnieks jau krīt vieglā panikā un gatavs veikt zvanu draugam, tomēr burtiski pēc mirkļa arī atrod īsto objektu. Viltīgi! Jāpiebilst, ka nekādiem apsargiem vai vispār dajebkādai dzīvai dvēselei Lemūri te neuzduras, kaut arī visai civilizētās wc būdiņas norāda, ka gluži pamesta šī vieta nav.
Tā nu atlicis vien Kalambola Ciemats jeb Ērģemes pilsdrupas, kur meklējumi īpaši neieilgst. Sākumā gan tālu skanošā tukšā muca netiek pamanīta un Lemūri pārmeklē zemskatuves kaktus - bet jau pēc brīža redzeslaukā parādās arī vajadzīgais objekts.
Ir! Un Lādes mīkla vaļā!
Ar Velna labirintu viss vairāk kā skaidrs - atgriežamies Sedas purvā. Pirms tam gan Lemūri veic uzlidojumu vienam no Valkas alkošopiem, kur tiek iegādāts īpašais suvenīrs - vietējā dzira ar nosaukumu Walk (diez kas nebija, ja godīgi 😝). Štābiņa un Novadpētnieka kopdarbs rezultējas pareizās lokācijas atrašanā, no kurienes jāsāk flexkursija. Sākas gājiens pa visai gleznaino purva taku. Laikapstākļi uz to brīdi ir jau visai vasarīgi, bet šoreiz par sauli sajūsmā īsti neviens nav - jo tās maldugunis taču! Seko patiesu šaubu brīdis par to, vai konkrētā betona laipa ir īstā, pamatīgs besis par maldugunīm, kuras dienā nav redzamas (bet neies tak te līdz tumsai kvernēt!), ilgstoši meklējumi vispakārt, līdz beidzot Novadpētnieks paklūp pār Lādi. Prieks, prieks un laime, un brēciens "Nepeld!", un saldais uzvaras malks (šoreiz nu gan Lādē barčika cienīgs asortiments 🍹). Atceļā Sīkais atkal pārtop par Hronistu un uzrīko purvā fotosesiju zābakiem, lemūrkreklam un Walk pudelei - pie šīs nodarbes Lemūrus pārsteidz O.K.N.A., kas, savukārt, ir ceļā uz Lādi. Prieks, ka jums patika lemūršmiga! 😉
Septiņas stundas pavadītas laukumā, rūgtumu par torni neapšaubāmi pārsit sajūsma par Sedas lokāciju, par episko feilu pie Domino ķiķināsim vēl ilgi... Jap, bija forši, un ir, ko atcerēties. Lemūrpaldies BK par kārtējo piedzīvojumu! 🤍🖤🤍

Pirmie 4 punkti krita kā domino. Un tad nonācām pie paša Domino.. vairs tik viegli nekrita. Tāpat kā daudzas citas komandas, uzķērāmies uz trepēm un līdām augšā (Tīģergarneļu nopelns). Pēc minūtēm 10, kad trepes bija pārliktas vairākas reizes, izdomājām ielūkoties Grifina acīs. Un kāpēc mēs to neizdarījām ātrāk?! :D

Pēc domino sekoja tornis - lokācija pareizā, bet kur tas pusstāvs? Pirmajā reizē noglaudījām torni no augšas līdz lejai un nekā. Otrā reize izrādījās veiksmīga - cipari savākti un lādes mīkla atšauta vaļā. Ātras pusdienas mašīnā, pāris google sērči un lokācija atrasta. Dodamies! Piebraucām no slavenā ceļa puses, sabijāmies, atstājām mašīnu un tālāk ar kājām. Nonācām līdz kartei un parēķinājām, cik daudz vēl jānoiet... vienbalsīgi tika pieņemts lēmums doties atpakaļ uz mašīnu un braukt no citas puses. (Vispār, žēl, ka nevarēja paņemt vagoniņu un pa tiešo līdz lādei :))) ).
Mērojām tālo ceļu līdz tiltam, apstaigājam apkārt, izspārdījām visus “aizdomīgos paugurus” un beidzot lāde atrasta dienas gaismā! Tomēr jāpiekrīt Lemūriem - žēl, ka maldugunis neredzējām.

Patīkams nogurums. Noieti 24 tūkstoši soļi. Nobraukti 450 kilometri. Gatavojamies nākošajai rubai.

Kas gan var noiet greizi, ja rubā brauc divas vairāk vai mazāk blondīnes? 🤷‍♀️

Lai gan nepatikšanas meklētas vairākās rubās, tās izdevās atrast pie Zāģezera. Klīstam pa teritoriju, meklējam zilos logu rāmjus, kad pēkšņi pamanām piebraucam mašīnu.
"Mēs taču neesam Igaunijā, vai ne?"

No mašīnas izkāpj garš, slaids apsarga jaunskungs, kurš respektu iegūst momentā - uz krūtīm casually ieroča josta uzmesta.
"Labdien, labdien, vai tad šeit pastaigāties nedrīkst? Nekādas zīmes neredzējām."
"Kāpēc tad te staigājat?"
"Meklējam geocache." Manāma neizpratne apsarga acīs. "Ir tāda spēle, kur meklē objektus, kur atrod mazas grāmatiņas, kur ieraksties, ka esi bijis šeit. Drīkstam varbūt atrast un tad braukt?"
"Drīkstat, drīkstat."
"Tas ierocis gana biedējošs ir, godīgi jāsaka."
"Kur tad jums tas geocache jāmeklē?"
"Vienstāvīga ēka, ziliem logu slēģiem. Varbūt zināsiet, kur?"
"Nu, vienstāvīgās vienīgi tur uz to pusi ir, tur tā tālākā varbūt varētu būt īstā."

Kaut gan tiešām apsargātā teritorijā tika līsts 2019. gada septembra rubā, domājot, ka Komētforts nu čista ir Daugavgrīvas cietoksnis, ar apbruņotiem apsargiem satikties sanāca pirmo reizi.

Paldies, BK, ruba bija dikti SKAISTA!
🔥💃💩

Galvenā visu rubīto rubu atziņa – ja kāds no komandas biedriem pasaka ‘’Tur jau točna nebūs!’’ – tad tā ir īstā vieta - tā obligāti IR jāpārbauda!
Komandai ‘’Paturi aliņu!’’ šī bija ceturtā ruba, līdz šim arī mīļākā. Kā reiz, divi komandas biedri vasarā apceļojuši šo apvidu un izstaigājuši Sedas purvu!

1. punkts mūsu maršrutā - Sedas purvs ‘’Zelta namu slazds’’. Pārbraucam pāri pārbrauktuvei, pamanām vilcienus, tomēr garākais komandas pārstāvis, kas jau reiz te bijis, spītīgi saka: ‘’TE TOČNA NEBŪS! Viņš jau tos vienreiz dzīve esot apskatījis un tie izskatās pilnīgi savādāk kā tie, kas mums jāmeklē, tāpēc noteikti jābrauc dziļāk purvā tur būs īstie!’’ Tā mēs izbraukuši dubļu ceļu, izstaigājuši daļu sliežu labirinta, saprotam - nekā. Sadalījāmies – daiļā dzimuma pārstāves dodas tālāk pa sliedēm, virziena uz to pašu labirinta sākumu, puiši atpakaļ uz mašīnām. Beigās – dāmas sasniedz vagonu, kur jau nu Točna punkts nebūs, ātrāk par vīriem, atrod aši punktu un komanda ir laimīga, jo šis ir bijis pirmais no punktiem! Kopumā pavadītais laiks pirmajā punktā tuvojas pusotrai stundai.

2. punkts Kazruņģis jeb ‘’Likteņdziras tiesnesis’’. Kā jau Rīdzinieki, par #kazruņģi nebijām dzirdējuši vai redzējuši, mīkla tika atminēta tikai ar hinta palīdzību, toties vietu un aku atrodam ļoti ātri – no mašīnas ārā, punkts atrasts, mašīnā iekšā, braucam!

3.punkts “Visi pasaules pakāpieni”. Uhhh.. kāds kāpiens un cik skaisti! Viens no mīļākajiem punktiem! Pirmo ciparu torņa pakājē atrodam ļoti ātri, otro meklējam pašā augšā. Meklējam arī divstāvīgi – sēžot plecos un bailīgi, bet kārtīgi pārmeklējot visas sijas – nav. Tad vērojot skatu un augstumu zem kājām “Eu, te! ”. Paliek atrast trešo ‘’pusstāvā’’ – pēc neilga laika arī trešais cipars ir rokā! Ļoti skaista vieta – mums patika!

4. punkts Valkā ‘’Pilsēta pie upes’’. Pašu mīklu atkodām ātri, bet pēc google maps, nu nekādīgi neizskatās pēc īstās vietas.. neko labāku neatrodam, braucam uz šo! Priekšā divas mašīnas, bet abas jau dodas prom, nu ok – vai nu te ir, vai nav. Pēc brīža piebrauc apsardze un cītīgi runā pa telefonu. Izkāpj čubaks ar piščiku uz grudaka un jautā, ko te darām? Minstināmies, gribam atbildēt, ka meklējam geocachu, bet šis pasteidzas pa priekšu ar jautājumu, vai meklējam TO māju? Izrādās viņš jau sazvanījies ar centrāli un bāzes saimnieku – spēlētāji drīkst meklēt māju, viss kārtībā. Fuuu.. ir īstā vieta!

5. punkts, neticas, bet te pat blakus Valkā “Akmens domino”. Aizbraucam, priekšā jau atkal tā pati divu meiteņu komanda kas iepriekš, nu neko, ejam lēnāk, jo negribam sev izbojāt meklēšanas priekus. Viņas prom, mēs iekšā – Grifinu atrodam ātri un arī logo ir virsū, bet kur cipars? Viens no biedriem lien augšā uz staba, nosmērējas un izskata visas vietiņas, nav, vēl pārjautā “Uz paša Grifina cipars toč nebija?”- un tad ‘’Bāc – acu priekšā! IR!’’

6. punkts Ērģemē “Kalambola ciemats”. Mīkla atkosta ātri, aizbraucam, meklējam. Ieraugot mucu, viens no komandas atkal pasaka “TUR JAU TOČNA NEBŪS, jo taču jauns krāns pieskrūvēts!”, turpinām meklēt - apstaigājam apkārt un izmeklējam mūrus, domājam, kas ir tukšs un tāls.. – muca! IR! Un atkal mūsu teorija pierādās par ‘’tur jau točan nebūs’’. Lāde vaļā.

7. Lāde – mīklu atkožam ātri – braucam! Priekšā atkal jau tā pati – divu meiteņu sastāvā – komandas mašīna. Ceram, ka viņas jau kādu laiku te, lai neizbojā mums atrašanas priekus. Ejam pa taku. Izlasījuši par meža kuiļiem un nedaudz sabijušies, liekas dzirdam kuiļus te pat, mežā, – rokās paņemti tādi kārtīgāki berza zari/rungas. Skats pa rubli! Atrodam betona laipu – iepriekšējā komanda joprojām meklē un izrādās, mums pa pēdām min vēl viena komanda. Tā nu saprotot, kas ir šīs maldugunis un redzot lādes atrašanās vietu – esam sasnieguši Valkas-Sedas posma finišu.

Paldies, veidotājiem!

Valka – Seda ir viens no mūsu mīļākajiem laukumiem līdz šim. Kas gan to būtu domājis pēc mazliet neiedvesmojošās svalkas asociācijas. Jau laicīgi zinājām, ka laukumā dosimies labākajā gadījumā mēneša pašās beigās, tātad laika mīklu minēšanai būs gana daudz, un trīšanās nepacietībā būs ilga.
Nakts uz pirmo martu optimismu nevieš, it īpaši, lasot par neizbraucamajiem ceļiem un neapgāžamajiem domino. Nu labi, nāks laiks, nāks padoms... varbūt. Pagaidām statistika neiepriecina – tiesneša bildes neizsaka pilnīgi neko, bruņutransportiera šofera ceļi neizdibināmi, domino – bezcerīgs. Ir tikai miglu bilde ar torni un pilnīgi nesaprotamu aprakstu, šādas tādas iespējamās versijas un pārliecība, ka ar mazo Škodiņu tur nav ko meklēt.

Vadošais mīklu minētājs cītīgi strādā un jau pavisam drīz nostiprinās doma, ka Pilsētai pie upes jābūt Zāģezerā, Kalambolu jāspēlē nekur citur kā Ērģemē un Zelta namu slazds meklējams Sedas kūdras purva depo. Administrators gan mazliet šaubās par Ērģemes pilsdrupu atbilstību #7nieka lokācijai pēc būtības, ņemot vērā, ka pavisam nesen tur veikti restaurācijas darbi ar žogu apkārt un vispār, pārāk jau nu tūristisks tas objekts, taču mīklu minētājs ir nepiekāpīgs un petanka bumbas pārliecinošas, tā ka nākas vien piekrist.

Pa to laiku Bruņutransportiera punkts tiek anulēts, kas šoreiz nostrādā mums par labu. Par Tiesnesi un Domino ir pilnīgi skaidrs, ka jāver vaļā hinti. Lai nu piedod mums godājamais sportists, kas no basketbola zvaigznes pēc aizliegto vielu skandāla par boksa slavenību augšāmcēlies, ka mēs mēģinājām viņu saskatīt attēlos, ar kuriem viņam nav ne vismazākās saistības, gluži tāpat, kā ar Valku vai Sedu. Kazruņģinga hints visu noliek savās vietās un atmiņā ataust pat bēdīgi slavenā linča tiesa.

Par Pakāpieniem nolemjam pacīnīties saviem spēkiem un tiekam pie kārtējām skaistajām nepatikšanām. No trīs iespējamajiem torņiem izvēlamies to, kurš pašā purva vidū. Ideja par Cirgaļu torni gan uzradās pirmā, taču tikpat ātri tika norakstīta kā nepiemērota šai spēlei un izsvītrota. Sedas putnu vērošanas tornis arī pārāk civilizēts, tātad paliek kūdras tornis. Noīrējam 4x4 un braucam. Pirmie 3 km pa purva dubļaino ceļu iet kā pa sviestu, novērtējam savu jauno rumaku un ripinām tālāk, taču drīz vien mērce sabiezē, apkārt redzamas tikai traktoru pēdas, mūsu jaunais varonis iekārpās dubļos un tālāk doties nav pierunājams. Palīdzību gaidot atveram hintu... āāāā.... mums šo vietu vispār nevajag!!! Nu vismaz palīgiem bija savs prieciņš saulītes pazīmēt purva dubļos.

Piedzīvojums purvā darījis savu, un turpmāk nolemjam vērsties pēc padoma laicīgāk, ja draud nepatikšanas un pat bez tām, ja nav variantu, atmetot pretenzijas kļūt par Valkas karalienēm. Tiekam pie īstās Domino lokācijas, novērtējam grafiti meistardarbu, paglaudām Pītera puncīti, bet punktu nekur nemana. Toties ir trepes, tātad jākāpj. Gan tādas patizlas, Baložu fortā bija daudz drošākas, šīs pavisam šķības – fui tehniskajai komandai. Un vēl tik mazas, ka īsti nepalīdz. Meklējam tālāk un atrodam diezgan garu zaru ar visu līmlenti apkārt, labs ir, stutēs savu telefonu iekšā un filmēs, kas augšā redzams, galvenais, lai telefons neizkrīt un nepaliek tur uz visiem laikiem. Nu vai ziniet, tur augšā nekā nav, tikai pāris caurumi, kur droši vien tas cipars iekšā! Kamēr komandas augšā kāpējs mēģina atrast labāko pieeju uzrausties, komandas veselais saprāts mazliet atkāpjas ar domu uzrakstīt ziņu centrālei, ka šitais jau nu ir par traku un... ierauga no attāluma ieraugāmo. Nu labi, cepums par šo.

Tālākā darbība rit tīri raiti, ar zināmu aizķeršanos īstos logus Pilsētā meklējot. Satiekam policistu, draudzīgi aprunājamies un pat uzdrošināmies lūgt hintu, taču šis vai nu labi instruēts hintus neizsniegt vai arī tiešām nezina, kur īstā ēka meklējama. It kā jau varam vēl pāris reizes visus vienstāvu namus izķemmēt, taču sāk satumst un divstāvu ēkā parādās rosība, īsti negribētos ar likteņdziras tiesnešiem kādā no graustiem sastapties, labi, ka šie pa divstāveni tusē.

Ērģemes pilsdrupas un Cirgaļu tornis ļoti skaisti. Mums patīk, ka ne visas lokācijas ir degradētie objekti  Šoreiz bija ļoti labs līdzsvars. Plus nostaigāto soļu skaits. Plus fantastiskie laika apstākļi. Un protams, viltīgā lādes lokācija kā odziņa uz kūkas. Paldies Centrālei un Tehniskajai komandai! Uz tikšanos, iespējams, jau nākamajā nedēļas nogalē Nītaures pusē. Jāatzīst gan, ka attiecībā uz Nītaures mīklām Centrāle traki augstu domas lidojumu uzņēmusi, netiekam tādos augstumos, vismaz ne bez hintiem.

Priekā! Skaistus piedzīvojumus visiem!

Normāli izstaipījām kājas. Pavasara iesildīšanās posms.

Klau, mēs bijām vienīgā komanda, kas uz lādi gāja pāri diviem grāvjiem - mednieku laipiņai un nokritušam bērzam? 😅

Paldies par laukumu! :)

Īsumā par Valkas/Sedas mērci.

Īss posma apskats - https://youtu.be/LNEPmzKtmfw

Par mīklām mums līdzīgas sajūtas, kā tām komandām, kuras jau minēja, ka šoreiz kaut kā nebijām ar Centrāli saslēgušies tajā pašā tīklā un dažas mīklas sagādāja vairāk problēmu, nekā gribētos. Sveicieni Kazruņģim, kuru bez hinta nu nekādīgi nevarējām sazīmēt vietējo mediju arhīvos (nelīdzēja arī tas, ka 50% komandas ir lauķi), un akmens domino, kur īstenībā jau paši nofeilojām, jo brīdī, kad atvērām hintu, sapratām, ka esam kartē atlikuši savu kursoru 200m no vajadzīgā spota. Neko darīt, shit happens, visas mīklas gatavas, maršruts atlikts un esam gatavi maukt dzīvē skaistajā 17. aprīļa sestdienā. Tā vismaz mums šķita, līdz daļa komandas izdomāja izmēģināt veiksmi dzīvajā rindā tikt pie savas kovidvakcīkcīnas, un nākamajā dienā, kā noprotat, bija spējīgi tik vien kā pārvietoties no gultas līdz dīvānam. Tā nu pārceļam braucienu uz pēdējo mēneša weekendu, jo nu kāpēc gan ne, ja var flexkursēt par purviem un mežiem, kad ārā gandrīz mīnusiņš, pa ceļam jāizbrauc caur normālu ziemu un visu dienu saule tiešām burtiski mijas ar mākoņiem un lietu.

Liriskā atkāpe beigusies, un, davai, tagad par pašu laukumu. Pirmo ņemam Kazruņģi. Kad skaidrs, kur jābrauc, vajadzīgais akas caurums atnāk ātri. Viens, divi, nākamo 50 minūšu laikā esam teleportējušies uz Cirgaļu torni, kur vispirms atrodam "A" vērtību, biš sapriecājamies, ka baigi ātri un tad saprotam, ka tam ciparam kkāds jancīgs plusiņš klāt. A ko tas tagad nozīmē, A? Pusminūti vēlāk atskan lēnīgs "Tad redz, kam tas vienādojums paredzēts", un sākas atlikušo divu vērtību medības. Debesis arī atnāk salīdzinoši ātri, bet nu tas pusstāvs. Kopā ar citu komandu, šķiet, apčamdījām katru dēlīti, līdz pusotru stundu vēlāk tikām pie trešās vērtības. Mūsu secinājums - "pusstāvs" katram nozīmē kaut ko citu. Lab, pietiks dzīvoties augstumos, laižam pie Venta! Sākam ar mēģinājumu nogāzt domino. Nu, jūs jau saprotat, ka mēs bijām tieši tikpat acīgi kā visi pārējie - sabildējām smuko lokāciju, izkāpelējām visas domino kauliņu augšas un tad jau nāca arī svarīgā atklāsme. Nu, baigi sneaky, mīļā Centrāle, baigi! Cerībā būt vairāk acīgi, no Domino laižam uz armijas bāzi, jo mums ienākušas ziņas, ka NBS mācības teritorijā beigušās un laukums ir atkal pieejams izpētei. Pat zinot, kas jāmeklē, tas aizņēma laiciņu, taču vandīšanās pa visām ēkām bija tā vērta - cik skaisti un stilīgi bija tie zilie logu rāmji. Pētot mīklas bildi, ilgi nelikās, ka lokācija ir īstā, jo PSRS objektos tādi vēl nebija redzēti. Bet nu, redz, kā, pat šķietami tādās vietās, no kurām negaidi lielus pārsteigumus, BK komanda mums tomēr pamanās tos sagādāt. Paldies. :) No Venta zemes laižam tālāk uz Kalambola ciematus, kur visu smuki izdarām dažu minūšu laikā, un esam jau ceļā uz Sedas purvu, kur jāmeklē tie zelta vagoni. Ko mēs varam secināt no šī teikuma? Ka mūsu komandai ir diezgan nopietnas problēmas ar lasīšanu, jo "labirinta sākums" mums pilnīgi paslīd garām, kā rezultātā, izstaigājot Jercēnu apli (vai tu jau smīni, jo zini, kas notiks tālāk?) , saprotam, ka vajag taču uz to glauno Sedas depo, ko tāpat bijām atlikuši kartē kā papildu apskates punktu tur esošās tehnikas dēļ. Neko darīt, ejam atpakaļ uz auto, laižam uz Depo, pārbaudām visus vagonus no iekšpuses un tikai tad no apakšas, un tad jau punkts rokā. Super, laiks lādes mīklai. Veram vaļā, sākam skaļi lasīt, un momentā saprotam, ka jābrauc atpakaļ un vēlreiz jāiet to pašu izslavēto Jercēnu apli. Vienvārdsakot, bišķi besis uzmetas, ka tikko tur jau bijām, bet nu skaidrs, ka vismaz ļoti precīzi zinām, kur atrodas vajadzīgais tilts un gaidām, cik tālu purvā vedīs Sedas maldugunis. Kad saprotam, ka baigi tālu nevedīs, diezgan ātri no kaudzes iznisrt arī lāde un tad jau arī esam finišējuši. Ļoti skaists un foršs posms. Mīklas lika mazliet iesvīst, bet tur jau slēpjas tā spēles burvība - mazliet izmisumā un mazliet priekā. :)

Žēl, ka netikām apskatīt anulēto punktu, jo ticam, ka tas noteikti bija lielisks. Šajā sakarā mums ir ierosinājums, ko, šķiet, esam redzējuši arī kādā no senākiem logbookiem. Respektīvi, doma tāda, ka varbūt varētu turēt kādus 2-3 punktus katrā laukumā rezervē, kur arī ir atstāti skaitļi (plāksnīte vai grafiti), un gadījumā, ja kādu punktu jālikvidē, var izmantot rezerves punktus. Tas būtu forši, jo baigi skumīgi braukt laukumā vēlāk, pavadīt 2 stundas ceļā, lai redzētu tikai 5 punktus (lielā sāpe par Preiļiem 💔).

Citādi paldies visiem, kurus satikām, un lai veiksme stāv visām rubaku saimēm klāt nākamajos posmos! Tiekamies laukumā!