Oktobra sākumā nostiprinās doma par novembra rubu Viļakas apkaimē. Kalendārā atliktas divas sestdienas un izveidota digitāla karte ar provizorisko laukuma perimetru, kurā var sākt bakstīt punktus.

Pirmās asociācijas dzirdot vārdu Viļaka – skan kā Viļāni, baltā aļņa mājvieta, tālu… tas arī viss. Kopumā uz laukumu tiek liktas lielas cerības, jo pierobežas apkaimes un tālie Latvijas nostūri nereti ir apbalvojuši ar īstām pērlēm.

Pirmajā tripā četru cilvēku sastāvā pārliecinoši izliekam 3 punktus – Kupravas DCR, Žīguru pārkrautuve, Stiglavas atsegumi – un izpīpējam, kā iznest cauri rubakus uz Viļakas pontonu laipas. No kartē atliktajām 40 lokācijām brauciena laikā apsekotas 16, bet atmestas 5, kas piegūla pārāk tuvu valsts ārējai robežai. Atrodam laiku aukstajai peldei Viļakas ezerā un pat samērā laicīgi (22:30) esam atpakaļ mājās. Odometrā nedaudz pāri 600km atzīmei. Pēcgarša laba. Balzāms garšīgs. Kupravas spoku pilsēta un Žīgura metāla briesmoņi iedevuši laukumam jau vietu augšējos plauktiņos. Nelielas galvassāpes rada fakts, ka netika atrasta piemērota vieta LĀDES nogrūšanai, līdz ar to nav iespējams sagatavot lokācijai atbilstošu kasti.

Vēlreiz tiek izrevidēti karšu materiāli, atrastas pāris jaunas lokācijas un no kosmosa saņemta ideja par punktu, kuru dalībnieki varētu atrast, sekojot maldugunīm. Pētot noliktavā esošo LĀŽU sortimentu, izvēle krīt par labu septembrī Biķernieku krāmu tirgū iegādātam metāla toverim, kurā agrāk esot glabātas filmu lentas. Vērts pieminēt, ka pārdevējs bija Latgalītes spicākais čubārs, pie kura gadu gaitā pirktas vairākas LĀDES Sadovņikova ielas vārtrūmē. Vizīte darbnīcā pie PIECU PUTNU meistariem, kas saved toveri kārtībā – ieeļļo eņģes, izloka cilpu slēdzenei, veic gravēšanas darbus. Rekordtempos pie MK ART metāla čubāriem tiek izgatavotas arī butaforijas plāksnes Viļakas pontonu laipai. All set.

Nedēļu vēlāk ar ziemas riepām un lielākā sastavā esam atpakaļ rubas poligonā. Darba daudz – nepieciešams atrast 3 punktus, lokāciju LĀDEI un pabeigt Viļakas pontonu laipu. Litene ir dāsna un pieņemam gan dzelzceļa tiltu, gan mulsinoši tuvu esošo Vasaras nometni, jo kartē nav daudz potenciālu lokāciju, kuras atbilstu spēles smeķim. Lavierējot pa zemes ceļu zigzagiem Pededzes ozolu kapsētas virzienā, pēkšņi rubaku dievi apdāvina ar negaidītu triangulācijas torni pie apvāršņa, kas kļūst par punktu. Apmēram pusotru stundu atstājam Pededzes ozolu kapsētā, meklējot piemērotu vietu, kur nogrūst LĀDI, bet tādu neatrodam.

Atgriežamies Viļakā pabeigt pontonu laipas nedarbu. Aukstā pelde Viļakas ezerā. Tēja. Balzāms. Dūms. Pārskatot karti, palikusi tik viena cerīga lokācija, kur nogrūst Melno Pēterīti. Izkristalizējas doma par LĀDES apslēpšanu kaut kur netālu no Ploskīnes Lielā Vella akmeņa. Paiet laiciņš, brienot pa aizaugušu dubļu zampu, līdz akmens atrasts. Krēslo. Esam noekipējušies un gatavi ilgākam darbiņam mežā, izliekot maldugunis. Virzienu izvēlamies brīvi. Galvenais, lai nav jauki, lai nav viegli un sausi. Pie 27. atstarotāja nolemjam, ka ir gana. Veicam LĀDES ierakšanas darbus. Esam saguruši. Kāds parubās, cits veic pierakstus kartē. Gāž lietus. Auto traucas cauri tumsai. Atgriežoties bāzē, odometrs apstājas pie 650km atzīmes.

Nākamajā dienā vienam no braucējiem sašķobās veselība. Ātri vien pazūd smarža un garša. Saprotam, ka ir ziepes. 3–10 dienu laikā visi pieci 2. brauciena dalībnieki esam nost ar Covid-19. Par laimi slimība, lai arī smaga, ir paciešama, un pēc 3 nedēļu slimošanas esam visi atpakaļ ierindā. Kolektīvā saslimšana, kas pamatīgi ierobežoja ikdienu, kalpoja par vienu no galvenajiem faktoriem decembra laukuma pārcelšanai uz janvāri.

Covid-19 delīrija stāvoklī 31. oktobra vakarā top mīklas, kuras 15 minūtes pirms starta šāviena arī tiek ielādētas mājaslapā.

Kā bija jārisina mīkla PIE ŽILETONA?

“PIE ŽILETONA” = tulkot no latviešu uz angļu valodu; pie – AT, žiletons – SEGA
“Super karsta tomātu mērce, kas nāk no paša katla dibena.” = LAVA

“Meistars baltā tērpā ar baltu ķiveri bez identitātes un sejas, kas uz rokas mājienu izpilda savu priekšnieku iegribas.“ = STIGS no Top Gear

= AT+SEGA + STIGS+LAVA = STIGLAVAS ATSEGUMS

S07 E03 Jaunlatgales laukuma izstrādes komanda:
Zvī, Ručka13, Paua, Krista, Dace, Birkantbattlestation, Pieci Putni

S07 E03 Jaunlatgales laukuma partneri:
MK ART

Paldies rubakiem par spēli un uz tikšanos S07 E04 Jūrkalnes apkaimē.
..skaistas nepatikšanas meklējot!

#7nieks CENTRĀLE
info@7nieks.lv
26 184 685

Vienu no retajām reizēm #FrančuPīlādzīši bāzējās netālu no laukuma Rugājos.
0:10 Krīt pirmās trīs mīklas, so far so good.
0:45 Nākamās divas mīklas liekas gandrīz skaidras. Trūkst vēl divas - Plaukstiņas un Žiletons, bet nu braucam mērcē, sākot ar Liteni.
Pirmo punktu ņemam DVĒSEĻU PUTENI, jo liekas nedaudz šaubīgs par cik tik ļoti tuvu NAGLU PAKLĀJAM. Paveicās - stobrs pareizs, cipars kokā netālu arī krīt ātri. Atpakaļ uz NAGLU PAKLĀJU. Ieraugam kaudzi. Cipari ātri arī atrodas turpat kur parasti mēdz būt tiltiem. Kamēr šaudamies pēc pirmajiem diviem punktiem apslimušais šoferis satelītos netālu sazīmē SLAPJĀS PLAUKSTIŅAS potenciālo vietu. 15 minūtes vēlāk pārdrošākais rubaks rāpjas vienīgajā vietā kur saprātīgi cilvēki varētu izmantot pašdrošināšanas sistēmu. Ap diviem jau 3 no 3. So far so good. Dodamies uz austrumiem, ar domu atstāt Kupravu uz beigām, jo teritorija gigantiska.
HAMELEONU ROTAĻAS ir nākamais mērķis - dodamies uz tūristu mērķi, 5 cilvēkiem sadaloties pa salu, nepaiet ne 5 minūtes, kad viens izdomā paskatīties uz plāksnīti uz laipas, pamanot pazīstamus simbolus. Negaidīti - parasti šādos punktos esam komanda, kas pavada 2 stundas, kamēr citas nāk un iet.
Ar mājasdarbu sapratām kur tieši meklējams TAUREŅU UZBRUKUMS ŪDENSMĒRĪTĀJIEM, jo ļoti daudz paaugstinātas bīstamības objektu Latvenergo priekšsēdētaja ciemā nav, augšā krānā, cipari rokā.
Nākamais PRIPJATAS ATRAKCIJU PARKS, kurā iefokusējamies uz “slidkalniņiem” un rāpjamies tuvākajā slīpajā tunelī, kas savieno divas ēkas. Kārtējais hit’n’run. Bet vēljoprojām nav pārliecinošu ideju kur meklēt ŽILITONU. FTF liekas tuvu, tāpēc tiek pieņemts lēmums apmainīties ar hintiem ar INTARU BUSULI - lāga čalis, kas apstiprina mūsu hipotēzi, ka viena no mūsu idejām par Čilipīni varētu būt tuva (Vēlāk izrādījās, ka ar čili tur nekāda sakara, noveicās). Dodamies tajā virzienā, sazīmējot Top Gear vīru, kas domā, ka kartupeļi ir puķes. Adrenalīns, trubas, cipari, lādes mīkla.
Kārtējā veiksme, kad izrādas, ka lāde nemaz tik tālu no ŽILITONA nav. Dodamies flexkursijā uz kārtējo akmeni (Yaay...). Izmantojot telefonu GPS, aizšaujam garām akmens koordinātēm, griežamies riņķī, kārtējā veiksme, kad pamanām kaut ko spīdīgu vienā kokā, tad nedaudz tālāk, un pēc tam vēl nedaudz tālāk. Nepaiet ne 15-20 minūtes, kad nonākam galā un gaviles pārņem visu mežu. Visu cieņu komandām, kurām jāmeklē lāde gaismā.

Bieži vien kā komanda atskatāmies retrospekcijā kā mums gājis un ko varētu uzlabot nākamai rubas rubīšanai. Šoreiz, malkodami ingveru tēju un JD ar kolu, ar smaidu sejā varam teikt, ka perfektā ruba eksistē un tā ir šī…
Milzīgs paldies rubakiem, BK un 7nieks dieviem.


tl;dr: Got lucky, won #7nieks. Hard to repeat it again.

Ja pirms tam šķita, ka Novembra laukums nu būs tas, kur brauksim pilnākajā sastāva un vel varēs pat afterparty uztaisīt, tad Covida piesardzības pasākumu rezultātā beigās bijām krietni izplucinātā un nestandarta sastāvā un bez nakšņošanas.

Daži highligti:
Ham. Rotaļas – ar šo gāja ļoti smagi. Piramīdas Ēģipte un apdz vietas Golgāta, Nācerete kaut kur te? Līdz ap kādiem 5 no rīta sākām skatīties, kas tad vel ievērības cienīgs laukumā palicis un tad iztulkojām Marinhofu kā Marijas mājas. Tad nu Jēzus atpūta Marijas klēpi, kurā cits pirms tam nebija bijis un jaunā pontonu laipa kā tūrisma objekts labi salikās kopā. Šim bija ļoti labs cipariņu noformējums, malači BK.
Pripjeta – jau pirms laukuma sākuma bija skaidrs, ka te 100% kaut kas būs. Nedaudz gan šķita tāda mazuma sajūta, jo nu piebrauc ieraugi slīpumu un 2 min ir punkts.
Taureņi – foršs objekts, varēja nedaudz pakāpelēt.
Naglu paklājs – tilts uz kuru pamanījāmies būt vairākas reizes. Vispirms no nepareizās puses + šķita, ka nav īstais tilts, jo nu krūmi un īsti negribējās līst pāri šaubīgajam betonam/gulšņiem uz otru pusi (kurš tad varēja iedomāties, ka tik easy pa pašu augšu pāriet pāri).

Pie Žiletona – mūsu smagākais gadījums, kas arī palika pēdējais ko atradām. Kaut kā uzsēdāmies uz idejas, ka tas ir Žiletona spēles SuperMario baltajā tērpā un tad līdz kādiem 4 no rītā apspēlējām tās versijas. Tad vel parādījās 100% versija, tas sarkanais ir ketčups un ir apdzīvota vieta Kačupe, kur blakus pamests industriālais objekts un caurteces
Dvēseļu putenis – grāmatai ir 3 daļas, bet nu mēs cītīgi centāmies ilgi izmantot 3.daļas (pašas grāmatas pēdējo nodaļu) 47.nodaļu + stobru (kas dod piem automāts-47 jeb kalaš), bija pat idejas, ka tur jālasa teksts par vācu dzelzceļu un aprakstu ka “pa labi pagastmāja, pretī skola un blakus pasts” un tad jāmeklē kartē, kur kas tāds ir. Vel vienā brīdī pat sākām meklēt vārtūžus (vieta, kur pēdējā nodaļā trāpīja lodes no vācu lodēm)
Lāde – super risinājums, vairāk tādus, kur tev jāmeklē un vari pat pastresot – nevis aizbrauc un rekur priekšā kaste.
Ja neskaita mūsu pašu rezultātu, laukums ļoti ļoti labs – daudz vairāk nestandartu, meklēšanas, kāpšanas. Mums sen nebija bijis, ka ap 3 naktī ir skaidri labi, ja 3 uzdevumi un ar visu lielo komandu skaitu, pie punkta tikai laikam Viļakā kādas satikām.

Mēs tikai par to, lai ir vairāk tādu nestandarta elementu nākamajos laukumos, nevis tikai iebrauc, pabāz galvu un redzi lielus ciparus. Lādei arī šo ideju varētu attīstīt, piemēram, piemetot principu ar plāksnītēm mežā siltāk/aukstāk un/vai kādu piespiedu šķēršļu šķērsošanu – atnāc, zini ka tālāk jātiek otrā krastā un tad nu domā ko tālāk – iet līkumu līdz tiltam, meklē kādu baļķi, celmu vai kā citādi.
Starp citu tādās grandiozās Kupravas/Žīguru tipa vietās mierīgi var taisīt tā, ka jāatrod vairāki skaitļi – piem viens skaitlis pie mazā slidkalniņa, otrs tunelī. Saskaiti kopā un iegūsti Pripjetas mīklas atrisinājuma skaitli.

Apraksts garš, jo katram rubakam jāpieliek savs pirksts pirmā FTF romāna rakstīšanai. Pēc šī droši vien tiks ieviests zīmju limits logbook :D

5 rubaku sastāvā dreifējam uz Jaunlatgales pusi. Pirms pusnakts, nobāzējoties Viada 24/7 parkingā, secinām, ka neesam vienīgā rubaku komanda. Un kā rubaku var atpazīt tanka gaišajās telpās? Ne tikai pēc apaviem/ visurgājējiem, flekskursijas autfitiem, bet visiem ir maskas (atšķirībā no vietējiem)! Gaidot X mirkli, sasveicināmies ar Rasolu un Gulbeniešiem un apmaināmies ar rubaku jociņiem. Rubas autfits tiek rūpīgi uzģērbts pirms pusnakts, lai FTF haipā neizskrietu no auto zeķēs un trenuškās.

Īsi pirms pusnakts secinām, ka sajūta kā Jaunā gada sagaidīšanas brīdī - tikai ar ekstra adrenalīna devu. Laiks līdz pusnaktij netiek lieki tērēts - daiļais dzimums rūpīgi atjauno meikapu, jo “mēs tak gribam uzvarēt skaistas un tad būs tās skaistās bildes jātaisa! :D

OK. Tiek izkliegti pēdējie atskaites cipari un pēc ~ 15 refresh beidzot atveras arī pareizais logs.

Hameleonu rotaļas – tiek atrasts jaunais tilts, īsts tūrisma šedevrs, kuru arī pašiem gribas apmeklēt. Nekādas sakarības ar hameleoniem vai piramīdām netiek atrasts, bet tā kā citi varianti minēšanas laikā neuzpeld, kā tikai grupa Hameleoni (kas varbūt bija tilta atklāšanā?), tad kartē tiek atzīmēts pontonu brīnums.

Atrakciju parks – mājas darbs bija izpildīts un drenu rūpnīca tiek sazīmēta 2 sekunžu laikā.

Taureņu uzbrukums – arī šeit ātri vien tiek sazīmēts Rimšēvics, Žīgurs un pārējā brandža Taureņu pirtī, bet pārliecības, vai tas tiešām būs kokmateriālu pārkrautuvē, nav. Tā kā ciems nav liels, tad punkts kartē tiek atzīmēts.

Naglu paklājs – varbūt tilts... Bet, ja jātelo Horācijs Keins, tad rokam dziļāk. Šeit ir variants par kokmateriālu pārkrautuvi, bildē sazīmējot uzbrauktuvi. Bet tās laķenes nedod mieru un tiek meklēta saistība ar nodegušiem kultūras namiem, vietējās nozīmes danču plačiem un skatuvēm. Tiek arī izskatīts variants par kādu sabrukušu apavu rūpnīcu vai darbnīcu. Šis punkts paliek neatzīmēts, paturot prātā kokmateriālu pārkrautuvi. Šoferis -tankists visiem uzmācas ar ideju par tiltu, nu točna jābūt, bet pārējie rubaki uz dzelzceļa ideju nepavelkas un sakars ar dzelceļu tiek noraidīts, jo koka klučos taču ir skaisti, apaļi caurumi - ne tādi kā no naglām, ar kurām stiprina sliedes pie gulšņiem. Turklāt pilns ar dēļiem - kur tad uz sliedēm mētājas dēļi, vai ne?

Pie žiletona – pēc īsas apdomas tiek atmesti PacMan spēle un stormtroopers no zvaigžņu kariem. Viena no piepēm ar degvielas galvas dvēseli secina - nu tas meistars točna ir Stigs no Top Gear, bet kas ar to mērci - magma? Hvz. Šoferis-tankists palīdz attīstīt domu un tiek savietoti vārdi Stigs+Lava, ou, jē šitas būs īstais. Vēl iekš youtube tiek sazīmets kāds video, kurā redzams, ka Stiglavas gravā ir arī caurteka un esam zirgā.

Dvēseļu putenis - militārā pieredze noder un tehnikas vienība tiek ātri atšifrēta, arī vēstures fakti ataust atmiņā. Ātri tiek sazīmēts lielgabals Litenes purvā. Kā papildus variants – Stompaku purvs, varbūt arī tur kaut kas tamlīdzīgs atrodams.

Slapjās plaukstiņas – pirmā doma par Balto briedi. Nu nevar būt, ka vēl viena trase būtu blakus vai netālu! Bet kļūda tiek labota ātri, jo viena no piepēm skrollojot karti uziet smilšaino brīnumu meža vidū.

Ap 1:10 spiežam gāzi grīdā un dodamies uz Kupravu.

Kā izrādās drenu rūpnīcai piebraucam no nepareizās puses. Pavadām te nepiedodami daudz laika, savācam daudz māla, izstaigājam praktiski visas ēkas gan lielos slidkalniņus, gan ķieģeļu tuneļus - VISUS tos nolādētos tuneļus. Māla uz apaviem tik daudz, ka Āfrikas ciltij mājas būvniecībai pietiktu! Bet beigās tiek pamanīts dīķīts un slidkalniņš un punkts krīt. Nedaudz gan samulsina pamatīgi piepēdotā punkta apkārtne, jo kaut kā likās, ka esam vieni no pirmajiem šajā vietā. Vai tiešām kāds būs šnirījis apkārt pirms pusnakts?

Pirmais punkts jau ieskicē to, cik koša būs nakts. Pirmie piesmeltie zābaki. Pirmā pazaudētā un brīnumainā kārtā atrastā lieta. Ok, kas nākamais?

Žīguros gaismu šovs iet pilnā sparā, bet arī tas neiedveš pārliecību, ka esam īstajā vietā, jo visiem naksnīgajiem tūristiem sejas diezgan drūmas un apļots tiek uz riņķi vien. Burtiski. Lai arī izmetam īsu loku ar kājām, nolemjam, ja efektīvāk būs iekāpt auto un lēni braukt pa ceļu, ar jaudīgākajiem lukturiem izgaismojot ceļmalas. Šitā viens no abiem auto normāli pamanās nokļūt uz bijušā dzelceļa (uz uzbēruma), pabraukt kādus trīs kilometrus, tad attapties, ka tieši tikpat šaurs vienas joslas ceļš visticamāk turpināsies arī nākamos desmit km, kas nozīmē, ka apgriezties nebūs kur. Nice. Laternu jau te, protams, nav, līdz ar to lieki teikt, ka redzamība kā alā. Gabarīti un knapi dvesošā atpakaļgaitas spuldze arī baigi nepalīdz. Tas nekas - mums šoferis-tankists. Atver durvis un filigrāni brauc tos skaistos 3km atpakaļgaitā, kamēr pasažieri ar lukturiem rokās, kas izkārtas pa logiem, tēlo tālās gaismas. Savilkts kakla muskulis, bet esam nost no uzbēruma. Rezumē - pakāšam super daudz laika meklējot baļķvedēju, neveiksmīgi. Nedaudz pēc plkst.4 vietu pametam bez punkta. Morāle sagrauta - 4 stundās paņemts tikai 1 punkts. Bet labā ziņa - 1 lukturītis pasēts, 1- atrasts. Tas pats. :D Lieliski.

Hameleonu rotaļās - nakts vidū baigi daudz tūristu. Būs īstā vieta! Rubaku, ka mudž vien. Viens no mūsējiem no trases nenoiet un tēlo tūristu. Nu izcila cipara vieta! Cepums par izdomu! Pārāk ilgi stāvēt, šņorēt zābakus vai bildēt aizliegts, jo apkārt jau izmisīgi staigā citi rubaki. Kas tur vēl bija rakstīts, nemaz nav pagūts izlasīt…

StigLava - hit and run. Izrādās gliemezim viens gumijnieks caurs.

Dialogs pie slapjajām plaukstiņām -
“Rekur tornis”
“Kuuuur?”
“Izslēdziet lukturus”
“Āāā” :D
Taču rodas misēklis ar to, kurā auto palika tā pašdrošināšanas sistēma. Fain. Divi rubaki atgriežas pie auto, bet redz, ka piebrauc vēl divi auto. Ātri paķer vajadzīgo un sāk skriet pa tumsu un miklajām smiltīm uz gaismiņām, kas kustās augšup kalnā. Tajās rubaku drēbēs, kas vilktas daudzos slāņos (lai tak silti, jo nevar zināt, kā ies) 1 rubaks jūtas kā armijas rezervju mācībās un gandrīz aiziet ar sirdi. Esam beidzot visi kalniņā, torņa pakājē. Kamēr gliemezis cenšas izpīpēt, kura drošības sistēmai priekša, kura pakaļa, pie torņa nonāk arī Stalkeri. “Ok, pietiek marinēt”. - nosaka šoferis-tanksists un rāpjas pakaļ punktam. Fun fact - šis rubaks nav ar augstumu uz Tu, bet adrenalīns un tumsas aizsegs palīdz pārvarēt bailes. Dzīvesbiedrs lejā ķer vājumu. Biš labāk ap sirdi paliek, uzzinot, ka arī Stalkeriem Žīguros punktu atrast nav izdevies, bet no teiktā izsecinām, ka vieta ir pareizā. Ar smilšukastēm zābakos steidzamies atpakaļ uz auto.

Ienāk ziņa ka lāde atrauta, ehhh. Savstarpēji izlīdzamies ar iepriekš satiktajiem Atkodējiem un bliežam uz Liteni.

Pa ceļam uz Dvēseļu puteni veicam paseratti dzesēšās sistēmas remontu. Kas gan var būt labāks par Circle K maģisko ūdentiņu antifrīza vietā?! Passerati ar tankistu pie stūres nolemj braukt pa stigu/ceļu uz stobra virzienu. Kamēr otra ekipāža pievelkas, tankistam punkts rokā. Labi, ka roka no Žīguriem jau piesista rullēt atpakaļgaitā, jo arī šiet tas ir jādara, ja negrib bojāt skaisto piemiņas vietu. Sagurums dara savu un tankists atpakaļgaitā iestūre grāvī! Oh, jā, nu tik būs sūdi, nodomā viss passarati team, bet satraukumam nav pamata, jo Passarati itin viegli pakļaujas stumšanai un tiek ārā no grāvja īzi pīzī. Zaudēt vairs nav ko un uzprasām hintu centrālei par naglu paklāju - mļe, tomēr dzelzceļš. Šoferis-tankists nespēj pārdzīvot, ka neviens no rubakiem nemaz nav pārbaudījis viņa apgalvoto, ka tas ir dzelceļš. Nu vismaz, par laimi, tas tepat netālu no Litenes.


Naglu paklājs - Te laikam prasījās norāde `Paaugstinātas bīstamības objekts`, jo pārāk saplaisājušās un vietām izdrupušās betona plāksnes neliecina, ka tiltu šķērsot ir droši. Nu vismaz no tās puses no kuras mēs piebraucām. :D


Lāde! Velna akmens atrodas ātri. Pārāk ātri. Tā kā lāde kritusi tikai pēc stundas, pasēžam vēl kādu laiku meklējot alternatīvas, jo nevar taču būt, ka FTFieši tik ilgi minēja to mīklu, gan jau cits akmens (uz vietas gan sapratām, kāpēc lāde krita tik ilgi :D ). Pie lādes esam jau pa gaismu, interneta un sakaru nav, takas nav, lukturi nav pietiekoši jaudīgi un ziloņu takas arī nav… Akmens tiek atrasts samērā ātri, bet tad flekskursija ievelkas vēl uz stundiņu. Viens rubaks vispār vairs necērt, pa kuru pusi atbrida, kur tas velna akmens un kur mēs vispār ejam. Tās BK zīmēs šķiet par riņķi saliktas. Nu točna vadātājs piemeties. Labi, ka pārējie ir acīgāki un tiek sekots norādēm. Nez cik komandas mežā ir satiktas, jo rubaki staigāja atsevišķi. Ja nebūtu pieres lukturu, varētu padomāt, ka daudz sēņotāju un ogotāju :)))

Pēc plkst.10:00 sēžot tuvējos Viršos un beidzot ēdot, pārņem tā sajūta, kas parasti pēc Dziesmu svētkiem. Tie, kas piedalījās 2008.gada Dziesmu svētkos (jo, šķiet, to lika dalībnieku maisiņos), iespējams, ir redzējuši to pastkarti, kur ir attēlots agrs rīts, kad aust saule, zāle ar rasu un zālē - pastalas. Uz pastkartes uzraksts: “Vai ir dzīve pēc Dziesmu svētkiem?” Nu lūk, tieši tā jutās vismaz 2 dziedošie rubaki, ar piepīpētājā iespraustu spirāli, vārot ūdeni saviem kartupeļu biezeņiem, tiesājot maizītes un tukši veroties pa mašīnas logu. Vai ir dzīve pēc FTF? Pēc kaut kā tik emocionāli piesātināta un ilgi gaidīta...

Secinām, ka ir liels mīnuss dalībai FTF - izpaliek tradīcija skaļi lasīt logbook pa ceļam uz mājām! Arī Viļakas apkārtnes ortofotokarte (28Gb !!!), kas lejuplādēta aktīvam darbam vietās bez interneta pārklājuma, diemžēl, nenoderēja.

Paldies 7nieka komandai par skaisto un interesanto laukumu!

Mazohisma simulators.
3.nodaļa
Jaunlatgale

Sākām gatavoties šim posmam savlaicīgi.Jau no oktobra vidus. Tiklīdz saņēmām signālus no spiegiem par twiterī redzēto info. Paldies aģent X.
Tika veltītas neskaitāmas stundas pildot mājasdarbus. Geocache, attēli, kartes. Vēl tik pietrūka ciema babuļķām pieturā pajautāt.
Rasols nokomplektēts ar augstvērtīgākjām sastāvdaļām. Nekādu konservantu.
Ekipējums: Dons...ptfu drons, un drošinājumi, gumpīši un lampas, lādētāji, datori. Karoč stilojam. (Beigās nekas no tā netiek izmantots, atskaitot lukturīšus)
Un zinat ko? Lol nau vērc! Septītiniekam nevar sagatavoties. Un jāraud būs pat skarbākajiem no kapračiem.
FTF nakts.
Nobāzējamies pie Viada Balvos.
Pakomunicējam ar tur sastaptajiem rubakiem un gaidam pusnakti ( Protams, ka ievērojot distanci, iekšējo dezinfekciju. Piekopjot zīmju valodu, lai mazinātu risku)
Pusnakts!
Speram vaļā mīklas un.....
Dīīīīīrrrr.....ooo Kuprava......ssssāāāā!!!!
Pirmais acu uzmetiens mīklām liek bailēs ieplest acis,
Koa? Kas tas i a?
Jā Kuprava bija pati par sevi saprotama lokācija. Būtu aizvainoti, ja tā nebūtu iekļauta. Bet pārējās..ak vai.
Pēc aptuveni stundu garas meklēšanas, mums ir 3 potenciālās lokācikas.
Pirmo devāmies apskatīt stobru uz Liteni. ''If you throw enough shit at the wall.Some of it sticks'' taktika. Un atrodās lielgabals, un ar to saistīts raksts.
Aizbraucam un pēc neilgas pastaigas, un vēl ātrākiem meklējumiem pirmais punkts rokā. Rasols sāk smīnēt.
Tālāk mototrase. Baltais briedis kā variants tika atmests saknē. Tur izskatās pārāk sakārtots. Viens no jaunajiem Rasolēniem satelītā pamana Litenes apkaimē moto trasi. Kas mums ko zaudēt? Pašcieņa, mati, kāda nervu šūna? Dzīves sīkumi. Gāžam.
Un lokācija nes arī gaidītos augļus. Mūsu rubaks, kura reliģiskā nostāja neatzīst kāpšanas inventāru un tehnoloģijas, dažu sekunžu laikā jau ir augšā. 2/7
Tālāk Kuprava. Šis bija punkts, ko visi gaidīja. Un tas nelika vilties, Šeit tūristiņā, izstaigājāmies, papētījām. Bij cmuk.
Bet pa to laiku galvās maļam pārējās lokācijas. Liekas, ka mūžību pavadījām Kupravā, bēdīgi pa urliskam sasēdušies un spīdzinot gūgli. No sejām pazuda smaidi, un šeit jaunie Rasolēni sajuta Rubas patieso smeķi.
Tas brīdis, kad viss ir slikti.Tev ir tikai daži punkti, un galvā vēl tumšāka bilde nekā ārā. Komandas atbrauc un aizbrauc, bet apgaismība nenāk. Sāk tuvoties rīts.
Un tad piebrauc Stalkeri. Abpusēji pačīkstam par situāciju. Pamainamies idejām. Dabujam hintu uz Žīguriem, iemainam pret Liteni.
Iebraucot Žīguros mūs sagaida rubaku gaismas šovs. Visur čum un mudž rubaki, lukturīšu gaismas izgaismo metāla monstrus.
Atrodās arī piekabe. Un mūsu cilvēks drons ir jau uzkāpis uz monstra. Tikai nepareizā :D Bet tas nav šķērslis, ātri uz otra un punkts rokā. Tur iemainam atkal mūsu trumpīti Liteni pret Hameleonu lokāciju. Barterītis šonakt cieņā.
Hameleoni. Sajutāmies app...... :D Mēs tā bijām ieciklējušies uz baznīcām. Bet laipu mēs negaidījām. Sāk jau aust gaisma.Migla, ezers. Skaisti. Ne tik skaisti gāja ar punkta atrašanu. Visu salu apgriezām kājām gaisā un pa tukšo.Tikmēr viens no mūsu jauniņajiem atsūta attēlu ar skaitli. Yes! IR!
Pa to laiku jau ir kritusi lāde. Pīlādzīši monstri! Malači.
Padodamies vilinājumam un bezkaunīgi lūdzam centrāles palīdzību. At Sega Lava Stigs. Nopietni?! Pēc neilga brīža arī savilkta doma un ceļojam pēc mistiskās trubas. Protams, ka miljards varianti bija izskatīti un apcerēti, bet pat tuvu nebijām īstajam.
Piebraucam pie punkta. Apsveicinamies ar 7.elentu. Un dodamies pēc naglām.
Kāda sāpe bija atklāt, ka naglas ir turpat pie Litenes. Gandrīz 40 min jābrauc. Kam nav galvā, tam ir piekares nodilumā.
Idejiski jau tuvu atminējumam bijām. Dzelzceļa tilts. Bet kā rāda prakse, mūsu varianti nebija pat vajadzīgajā pagastā.
Lāde. Lādes lokācija ļoti ātri bija rokā. Koordinātes jau Julita ir sagādājusi un varam doties.
Pēc visām labākajām tradīcijām. Ar pirmo netrāpam. Aizšāvām pa nepreizo ceļu, precīzāk bezceļu. Veiksmīgi sarkanais franču autobuss un melais nezvērs izbrauc dubļaino ceļu uz nekurieni. Maps kādēļ tu melo?
15 min. vēlāk esam mežmalā. Priekšā jautro Gulbeniešu un Piepju auto.
Aizbrienam uz mežu, sastopam rubakus rušinoties ap akmeni. Bet pēc brītiņa pazūd kaut kur mežā, Hmmm. Kur ir lāde?! Nejauši tiek ieraudzīts BK simbols uz koka. Okei. Būs dārgumu medības, un skaidrs kādēļ tumsā būtu vieglāk atrast. Apbruņojušies ar pacietību un uzmanīgi sažmiegtām acīm dodamies meklēt tālākās pēdas. Tas mums pat tīri labi padodās, jo iznāca apsteigt Gulbenes komandu. Bridiens pa mežu, un rezultāts rokā. Ir! Lāde! Beidzot esam šo pārdzīvojuši.
Lādes medības ideāla odziņa uz nedaudz iepelējušās Jaunlatgales tortes.

Ko vēl varētu piebilst?
Laukums sasodīti labs. Lokācijas episkas. Šoreiz sastapām ļoti atsaucīgas komandas.Komūna šai dŗumajai spēlei ir zašibis. Rasola upgreidotais sastāvs sevi parādija no labās puses. Jo gulēja uz kreisās.
BK nebeidz pārsteigt un sniegt fantastiskas emocijas. Esam starā! Viva La Ruba!
Tiekās decembrī, Korvids mūs neapturēs!
Mieriņš un Lovīte!

Viena minūtes video atskats: https://youtu.be/TCFudrzWrTA

Sestdienas izskaņa. Garneles, šoreiz ar ievērojamu čiku pārsvaru, ieņem bāzi PIEVIĻakā. Krēsli, galdi, rozetes pārskaitītas, pečka kurās, un tiek nervozi mēģināts piesiet galvas lukturi klāt līdzpaņemtajam dronam, lai ar to lidotu nakts melnumā. Tikmēr namsaimniece rubām sagādājusi kompāniju. Drīz namiņu dalām ar DĒMONKUNDZIŅU VILKUBARS. Pa nerviem sit ne tikai fakts, ka tuvojas pusnakts, bet arī lielais daudzums ar zelta medaļām, kuras šķind blakus telpā no FTF ranga līderiem. Cenšamies to iekšējo paniku remdēt, bet “’šie jau noteikti brauks laukumā pirms būs uzbriedis pirmais rolltons”.

Tā nu 7 garneļu galvās mīklu un punktu pārdomas:

HAMELEONU ROTAĻAS: Šī ir viena no top mīklām, jo moka vairākas stundas. Izšķirstot visas baznīcas, svētvietas tomēr nekas gudrs nekrīt saujā. Nu nevar būt tā sala, kāds tur Jēzus, kur piramīdas? Nav loģikas tak. Vienīgi tas, ka dievpamests nostūris Viļaka.
PRIPJATAS ATRAKCIJU PARKS: Šis top skaidrs pirmajās sekundēs pēc pusnakts, atliek tikai noprecizēt lokāciju.
TAURIŅU UZBRUKUMS: Šis moka ilgāk nekā vajadzētu. Tiek atrasta baļkvedēja avārija 2011. gadā starp Viļaku un Kupravu, kur šosejas 3. Kilometrā bijusi sadursme un baļkvedējs apgāzies, teorētiski. Kā reizi pie 3. Kilometra zīmes ir Nastrovas ezers ar izteiktu mēles formas pussalu, perfekti. Liekas ticama versija, ka baļķvedējs jāmeklē turpat kaut kur krūmos.
NAGLU PAKLĀJS: Tiek pielietoti CSI cienīgi photoshop manevri lai noteiktu precīzu betona detaļas formu, kas palīdzēja saprast, ka tas ir tilts, visticamāk dzelzceļa. Tad jau 1+1 un mīkla rokā. Papildus atrodas raksts, ka tiltam mainīts segums.
PIE ŽILETONA: Šis sagādā vislielākās galvassāpes, vismaz stundas piecas. Žiletons = vecā 8 bitu spēļu konsole. Tiek apsvērtas dažādas idejas par balto Mario (tas nav bez sejas), Bomberman (daļēja bez sejas) un pat 8 bit Ultraman. Tiek pārbaudīts pat bmwpower.lv lietotāja ‘’ultraman’’ komentāru vēsture. Bez rezultātiem. Vēlāk gan ar komandu Mamma Piespieda tiek ietirgots hints, ka mīkla jāmin citādāk.
DVĒSEĻU PUTENIS. Šeit viens no rubakiem spīd un samaksā 6 eur, lai uz 24 stundām noīrētu filmu, kur uzreiz skaidrs, ka atbilde neslēpjas. Grāmatas pēdējās nodaļāš arī atbildes nerodas. Pēc laika gan sāk pielekt, ka bilde jāpapēta tuvāk, lai saprastu, ka ar vilcieniem te darīšanas nav.
SLAPJĀS PLAUKSTIŅAS tiek atrastas klasiskajā satelītu ‘’brute force’’ metodē. Karjeri un trases Latvijas satelītos mirdz kā mazi dimantiņi.

Pulkstens sit 04:00 un laiks doties laukā ar skaidru pārliecību tikai par 4 mīklām. Pirmais krīt HAMELEONS, kas radīja lielus iekšējos strīdus par to, vai vērts braukt uz salu. Klanāmies lampiņu un punkta noformējuma idejas priekšā. Kamēr vismaz 3 rubakie paiet garām vienādajām metāla plāksnītēm, 4. tomēr iepauzē un punkts rokā (1/7).
Tālāk braucam uz iepriekšminēto baļķvedēja avārijas 3. Kilometru pie Nastrovas ezera. 20 minūtes tiek kūleņots ar lukturiem pa ceļu, bet nekā. Aplauziens. Next stop - Kuprava, kur ir ātrs park&grab (2/7). Top pāris miglainas bildītes ar telefonu un braucam tālāk uz Naglu paklāju. Tilts naktī iespaidīgs un trīcošiem ceļiem šķerosojam to pa betona malām un punkts rokā (3/7). Nākošā pietura - Lielgabals Litenē (4/7). Pa ceļam jau saņemta ziņa, ka lāde pašauta vaļā. Jaudīgi. Kādā veidā viņi atminēja Žiletonu ir kaut kas neizskaidrojams.
Blāvā rītausmā piebraucam pie Slapjajām Plaukstiņām (5/7). Pašdrošināšanas sistēma paliek bagāžniekā. Šis kopā ar Tauriņu punktu iespējams vieni no vizuāli iespaidīgākajiem rīta miglas laikā. Tauriņos tiek pavadītas kādas 30-40 minūtes meklējot pašu baļķvedēju (novārtā atstātas tehnikas šeit netrūka). Paralēli viens no rubakiem izklaidējas ar dronu un netīšām pielido pie mēles, kur uz mazā ekrāniņa pavīd aptuveni četri balti pikseļi, kas varētu liecināt par meklējamo (6/7). Tagad atliek tikai tas stulbais Žiletons. Hints, saliktenis, lava un stigs pamazām iekrīt rokās. Crazy mīkla (7/7). Lādei tuvojoties, nu jau saule ir cēlusies stipri augstu (plkst ap 10:00). Forši, būsim relatīvi ātri tikuši galā, ha, nekā. Un te sākās lielākā laukuma mērce. Priecājās tikai tie, kuri nenoslinkoja un pēc Žiletona nenovilka gumijniekus (3 no 7 cilvēkiem). Mežā satiekam, šķiet, Tankistus un Roadgames, ar kuriem kopā nervozi kratām lukturus visos virzienos. Sākās psiholoģiskās spēlēs par to, kurš ir ticis vistālāk. Vienubrīd mēs, citu brīdi Tankisti, tad atkal vēl kāds cits. Ja redzi ka kāds izvirzās tālāk uz priekš, tu sāc sekot. Ja ieraugi punktu pats, tu izliecies, ka neko nezini un turpini kratīt savu lukturi citos virzienos. Beigās tomēr lāde arī rokā un savākti visi pazudušie komandas biedri, kas izklīda mežos.

Laukums ar absolūti radošām mīklām un punktu izpildījumiem. Pieskaņu deva FTF rīta miglainums un mirkļiem manāmais 98% pilnmēness. Jau plānojam dalību nākošajos posmos un varbūt pat jaungada rītā. Ar morālajām paģirām dodamies atpakaļ uz naktsmājām, un secinām, ka rubas laukumi ir norūdījuši tā, ka ir pilnīgi vienalga cik netīrs paliec, vai cik ilgi ar slapjiem apaviem brien pa purvainiem mežiem. Un tā ir forša sajūta.

Šī ir Urbāno zvēru pirmā sezona un ātri tiek nolemts, ka novembrī iemēğināsim FTF skrējienu.

Pulcējamies Druvienā pie viena no rubakiem, kur rosoļu pavadībā tiek gaidīta pusnakts. 3, 2, 1... aiziet!

Gandrīz visi Urbānie zvēri ir veikuši pamatīgu priekšizpēti, tāpēc Pripjata krīt ātri. Hameleonu rotaļas arī drīz piepulcējas. Dvēseļu puteni izlasa visi zvēri, bet viens no zvēriem ar gudru ziņu uzstāj, ka jābrauc uz Litenes stobru, kaut gan daļai ir zināma skepse, jo pēdējā nodaļā nekā par to nav. Naglu paklājam atzīmēti 4 potenciālie punkti. Slapjās plaukstiņas nolemjam meklēt pie Baltā brieža. Par Žiletonu jau pašā sākumā viens zvērs ieminās, ka viņam baltais meistars atgādina Stigu. Šī doma paliek kādu stundu gaisā karājoties, kad pēc derīgo izrakteņu, dzelzs apstrādes un mālu ieguvju izpētes sākam googlēt kādu Stigu Viļakā. Ahā... Stiglava un dzelžiem bagāti avoti, tā tad noteikti ir tā tomātu mērce. Tikai jau esot mašīnā vienam zvēram ābols uzkrīt uz galvas - doooh, StigLAVA, bet, protams! Taurentiņš arī nāca jautri - viens zvērs atceras par pirts skandālu, Rimšēvičs, Tauriņu pirts, vakar Žīgurs atstājis amatu, skaidrs - laižam uz Žīguriem. Un tur taču tas dīķis gluži kā mēle.

Plkst. 2 pametam bāzi, stundas brauciens un esam pie Litenes stobra, kur rubaku saiets ne pa jokam. Ir!
Zvēriem diskusija, vai skatīt to tiltu tepat. Baigi tuvu, noteikti nebūs punkts. Bet drošs paliek drošs. Vīriešu dzimtas zvēri izložņā tiltu, kamēr dāmas neticīgi sēž auto. Nav. Nu neko, braucam tālāk.

Pāris citi tilti pa ceļam un nonākam Pripjatā. Rubaku saiets. Izstaigājam lielo slidkalniņu. Atrodam mazo, bet kāds velns dīdija nospriest - izskatās bīstami, iekšā noteikti nav jālien. Aha. Pēc 1,5 h vazāšanās un ložņāšanas pa ķieğeļu tuneļiem (starpcitu, vēl joprojām nav skaidrs, kur bija otrs skaitlis) izlemjam ierāpties mazajā slidkalniņā. Protams, ir! Skats super, bet garīgais zem nulles, ka tik ilgi nočakarējāmies. Esam palikuši vieni paši Pripjatā un nedaudz īdzīgi dodamies tālāk.

Hameleonu rotaļas skaistākais šī laukuma punkts. Sāka jau parādīties pirmās gaismas vēsmas un mistiskā miglas noskaņa radīja gleznas cienīgu ainavu. Skaitlis ātri rokā un dodamies uz auto. Ja piebraucām un bijām vienīgie, tad tagad absolūta rubaku mērce.

Žīguri. Ak, Žīguri. Mēles dīķis apbraukāts. Pamestie, aizaugušie plači izstaigāti. Nāk plkst. 8.00, nāk besis. Birojžurkas čatiņā prasa hintu, apmaiņā pret Žiletona vietu dabūjam norādi, ka jākāpj augšā. Nu jā, nu jau rubaki bariem sabraukuši pie īstās vietas. Don Julio stāv un spriež, vai jākāpj. Ir, ir, jākāpj! Sāk veidoties rubaku rinda. Izmantojam iespēju apjautāties par tiltu. Don Julio ieminas, ka Litene bija īstais rajons, un no M40 uzzinam, ka tas bija tas tilts, kur jau bijām - nu neeeee! Kā? Ko? Tak nebija tur! Ehhh, nu neko. Tāpat jābrauc atpakaļ uz to galu, jo arī Slapjās plaukstiņas jāsavāc, ko ar google satelīta bildēm atradām, jo, protams, ka Baltais Briedis bija privātīpašums, kur iekšā nelauzāmies.

Pirms tam vēl aši uz Stiglavu. Skaisti, skaisti! Šokolāde apēsta, otrā (vai trešā) elpa un dodamies slapināt plaukstiņas.

Trase iespaidīga, satikām citu komandu, kas ar dronu centās iečekot skaitli, bet bez rezultātiem. Mūsu komandas mauglis ir augšā, pārējiem sirds pamirusi, uz to skatoties, bet skaitlis rokā.

Arī Litenes tilts tiek savākts un dienas gaismā čupa uzreiz redzama. Nu jā, diez gan daudz laika nočakarējām. Ja vien uzreiz būtu ieraudzījuši. Kā būtu, ja būtu...

Lādes mīkla vaļā. Laižam uz mežu. Aizbraucam, protams, uz nepareizām koordinātām. Izbrienamies ne pa jokam līdz akmenim, kur priekšā jau Stalkeri un M40. Visi bariņā saprotam ideju un ar lukturīti joņojam arvien dziļāk mežā. Jā, lukturītis palīdz arī dienas gaismā. Lāde super! Prieks mijas ar sagurumu, jo jau 11.30. Un stundiņu vēl čāpojam uz auto, kas pēc šī visa ir ieguvis māla un dubļu apdari.

Paldies Baltajam Kalnam! Mēs esam sajūsmā, un vēl šodien visas emocijas mutuļo. Mīklas super, punkti lieliski!

Patiesā priekā un ar pacietību gaidot decembra laukumu,
Urbānie zvēri

Gribējās īsi, bet sanāca kā vienmēr :D

Nobāzējāmies paziņu lauku mājās Žīguros. Kārtīga lauku māja ar paklājiem pie sienas, pečkām un lauku mājām piemītošo aromātu, bet ko tad rubakiem vairāk vajag, ne? Galvenais, lai silti, lai ir zona un elektrība kompīšiem un telefoniem. Pat iespējām iemest jociņu čatā par booking.com :D
Jau iztēlojāmies, kā atveras mīklas un zināmas ir visas, jo cītīgi esam pētījušas šī gala vēsturi, bet pusnakts iestāšanās, kārtējo reizi, pierādīja pretējo. In your face, hahahhahahha (smieties ļauniem smiekliem).

To, ka Žīguros un Kupravā jābūt kādai ciparu kombinācijai, zinājām uzreiz un Pripjata apstiprina mūsu aizdomas... bet kura mīkla ir Žīguri?
Ā, nu paļubomu tā dēļu kaudze, jo tak gateris un gaterī taisa dēļus. A naglas pričom? Ai, tak Centrāle gan jau grib jaukt prātu :D
Pārējās mīklas bēdīgas un nekas neliekās kopā, tāpēc lemjam, ka jābrauc (braucām tieši 2min.) uz krāvējiem, skatīties kas tur ir un kas tur nav. Un nekā tur nebija, jo ložņājām ne  pa to galu un nesalikās, ka jākāpj augšā krāvējā. Lai gan atradām veco gateri, kur skaidas vēl no 90.gadiem stāv.
Nobrīnījāmies, ka esam šeit vienīgās,bet pēc laika gaisā pamanām zibināmies diezgan ievērojamu prožektoru. Savās sieviešu smadzenēs arī saliekam, ka simtpunkt', ka menti, jo brauca aizdomīgi lēnu, spīdina krūmos un vispār-vāģis 1:1 ar netrafarēto, apstājās un izkāpa tikai viens cilēks, i to zemesardzes biksēs. A ko mēs? Mēs visu to laiku notupējām paslēpušās krūmos :D :D :D 3 sekundes vēlāk jau sāka parādīties auto rindas un sapratām, ka nav ko mīzt, tie ir tikai rubaki. Lepni izlīdām no krūmiem tā, it kā tue būtu bijis kas svarīgs.
Lēmām par labu Kupravas apmeklējumam, jo nav jau tālu un uz vietas tak nesēdēs.
Kupravā bija kārtīga rubaku disenīte-lukturīši zibēja malu malās, mašīnas visos pakšos, bet rūpnīca tik liela, ka distancēšanās sanāca pat negribot. Kārtīga pastaiga pa māliem, totāls apjukums-esi jau te bijusi, vai tomēr nē,un punkts, pēc labas pastaigas, beiiiiidzot krīt. Vieta episka un noteikti, kādā weekendā, pievienosimies rubakiem kā ekskursanti.

Un tālāk viss-nulle poņas. Ir tikai dažādas varbūtības, bet katrai no tām ir kāds mīnuss. Bet labi, ka Svētku rasols tepat, pie rūpnīcas tusē. Pabazarējam, šis un tas kļūst skaidrāks. Čau-čau un izklīstam. Paldies Rasolam! :))
Tālāk jau viss smuki, ar mazu piepūlīti protams. Lāde ir kritusi (un aizdomīgi ātri) un par tiltu un noteku vēl ieķeram hintiņus no Centrāles.

Vēlreiz atgriežamies Žīguros, jo tauriņi ir tur un ir jākāpj krāvējā. Uzkāpj Ance, kurai ir vislielākās bailes no augstuma. E P I S K I!

Lādes mīkla vaļā, lokācija rokā un maucam uz lādi. Tur atkal ballīte.
Ej un ej un ej un ej... Nu kur tas ****** akmens?
M40 arī iet tajā pašā virzienā, tad jau jābūt īstajam. IR!
Pie akmens satiekam Urbānos Zvērus un paldies dievam, ka tā, jo lāde nedodās tik viegli un viņiem ir lukturītis, kas izručī mūs visus arī dienas gaismā. Tā nu bariņā briena dziļāk mežā un uz brīdi likās, ka ejam jau dienām ilgi, jo nogurums liek par sevi manīt, bet te nu tā ir! LĀDE! Visis draudzīgi sarakstāmies logbookā, uztaisām fočenītes un brienam uz savām mašīnām.

Paldies Baltajam Kalnam. Laukums izcils, ļoti patika Žīguri un Kuprava. Un lāde... Nu tur jūs ļoti bijāt pacentušies, paldies :D
Un paldies satiktajām komandām, kas izlīdzējās ar kādu mājienu, hintiņu, vai vienkārši draudzīgu "Lai veicas"!

Fingers crossed un gaidām decembra laukumu, kurš mūs atkal aizvedīs nezināmajā :)

Brauciens uz Viņķeli/Viļaku ceremoniāli sākas ar gumpāļu ieķeršanu Depo - check, esam gatavi!
Īstenībā esam vairāk gatavi kā jebkad, laukums ir digitāli izķidāts līdz pat Twitter kontu dziļumiem, veļu tērpi izgriezti un esam sasnieguši maksimālo vāģu kapacitāti - 10 rubaki, no kuriem 2 pie tam ar Balvu asinīm un pārzina vietējo sādžu kā sava holoģiļņika saturu.

Bet 7niekam laikam nekad nevar būt pārāk gatavi... Pienākot pusnaktij (pacietīgi pagaidām vēl 5 min, kamēr ielādējas mīklas, jo nets bāzes sētā te nāk, te iet. O aizgāja, labi, sākam...) veram vaļā mīklas, bet acis izspiežas lielas, jo uz pirmo skatu zināma tikai Kuprava. Okei, drīz arī rokā Baltais Briedis un teju arī albīnais alnis, kas kā 8. pasaules brīnums redzēts Viļakas pusē, taču Marienhauzenas laipas atklāšanas fotkās ar ērgļa aci tiek sazīmēti īstie koki no bildes un alņa medības nomainām pret pilsdrupu apmeklējumu.

Tomēr pārējais vēl paliek mistērijā un, kad pēc 3 stundām esam izgājuši cauri Viļakas dzērājšoferu un baļķvedēju avāriju arhīviem, noskatījušies video braucienu pa visu Gulbenes - Abrenes dzelzceļu, meklējot sazīmēto naglu peronu, un iemācījušies no galvas visu DP pēdējo nodaļu, pošamies ceļā.

Pirmā tiek pārbaudīta Balvu attīrīšanas iekārta. Jautāsiet kāpēc? Pavisam ģeniāli - baltais meistars ķiverē, kas paklausa katram rokas mājienam, taču ir klozetpods! Nē? Nu labi, varbūt... Bet bija vērts mēģināt. Tālāk jāuzboosto pašapziņa, tāpēc braucam uz Kupravu, kur teju jau jāmeklē vieta parkošanās placī. Paejam garām rubaku ballei lielo bērnu slidkalniņā un dodamies taisnā ceļā uz mazo, no kura skats uz gaismiņu diskotēku jūras krastos gaužām iespaidīgs. Pirmais ir!

Tālāk gāžam uz pilsdrupām, kur sastopam pagalam nelaimīgu ROADGAMES komandu, kas te jau sakās pavadījusi 2 stundas. Tiek noslēgta vienošanās par hintu apmaiņu mūsu veiksmes gadījumā un dodamies kaujā. Taču kauja izrādās pagalam īsa, īstā plāksne uzosta 10 minūtēs. Ar jauniegūto hintu paveras jauna perspektīva uz Žiletonu, taču īstā apgaismība nāks tikai vēlāk.

Tālāk dodamies uz Žīguriem, jo tādai vietai čista ir jābūt, taču saistība ar Žīgura kungu zaķīšu pirtiņā liekas šaubīga, jo viņš taču par savu atkāpšanos paziņojis tikai pirms 1 dienas. Pierādās, ka čujam jātic vairāk, jo īstenībā par šo vietu iedomājāmies līdzko ieraudzījām baļķvedēja bildi, taču mīkla samulsināja. Ašais gājiens pa mēli un ir!

Rīta migla pārņem Jaunlatgales apriņķa sādžas un mēs cauri tai kā veļi lidojam uz Baltā Brieža trasi. Lai noturētu acis vaļā, tiek likta galdā smagā artilērija - Crazy Frog dziesmu disks. Jap, kā jau teicām, esam bruņojušies pamatīgi. Uz brīdi gan uzliekam pa bremzēm lielas dubļu plančkas priekšā, taču pietiek ar apstiprinājumu blakussēdētāja acīs un sirdi plosošu pep talk "Mamma taču mani neizaudzināja par pusiju." lai vāģi pārietu pāri arī šim šķērslim. Miglā gan tālu neredzam, taču neliekas, ka vieta varētu būt īstā. Arī apstaigājot apkārt, augstās bīstamības objekts netiek sazīmēts, tāpēc sēžamies atpakaļ tačkās.

Līdz šim brīdim jau apgaismība pār Žiletonu kopā ar rīta gaismu ir uzaususi, lāde labu brīdi ir kritusi, un mēs dodamies uz netālo Stiglavu, lai izošņātu slavenās / ne tik slavenās Trubas. Ceturtais ir! No sēņu ekspedīcijām ar omi vienam rubakam atmiņā ataust arī īstā trase un tornis pie tās, tāpēc esam atkal ceļā.

Jā, šoreiz bingo! Ašais augšā-lejā līdz vajadzīgajiem augstumiem un arī pagūstam noraudzīties, kā cita komanda nesekmīgi riņķo ar dronu, līdz atmet ar roku un ķeras pie vecajām labajām pagānu metodēm. Mums savukārt rīta zvans senčiem dod sen meklēto norādi, ka DP noslēgums varētu būt meklējams Litenē! Aiziet!

Stobra tēmējums trāpa tieši mērķī, palicis vairs tikai paklājs. Pa ceļam manīts iespaidīgs tilts, tāpēc atpkaļceļā jāpiebrauc. Vienai mašīnai prātā ir mīklas zīmējums, tikmēr otra ir svētā pārliecībā, ka vienkārši braucam nočolēt foršu objektu. Un pavei, šeku reku priekšā negaidot iznirst pilnais džekpots - dēļu kaudze!

Lādes mīkla jau uzreiz liekt nojaust, ap ko grozās 2 stundu pauzes logbookā starp mīklas atraušanu un lādes atrašanu. Kad esam klāt, visa disene tieši ir beigusies, pēdējā aizbraucēju komanda piekodina, lai paņemam līdzā lukturi un snackus. Paklausām, taču ar savu lāču lukturi esam neapturami, lādei pēdas tiek sadzītas nieka pusstundas laikā! Lieliskas lādes medības!


Atceļš. Fonā skan 100. Debija, ēdam karbonādes un citus lauku labumus un spriežam par nākotni. Nesaprotam, kur paspēja pazust laiks, jo visu taču tik raiti atradām un nevienā vietā pat nezaudējām pāris stundas. Laikam jāuzlabo mīklu minēšanas skills, mazliet vairāk jāuzticas čujam un tad būs. Jā, paliekam pie lēmuma, ka nākamreiz FTF čista būs.

Sapņu komandas sastāvs pamazām nofinalizējas. Kā teiktu mūsu vietējais rubaks, katrs par sevi esam baigais kaplis, nu tad jau nākamais posms mūsu priekšā lūzīs kā sauss spageti!

Starp neizmantotajām virvēm, sistēmām un droniem,
- Mamma piespieda

Piecu rubaku sastāvā - esam vairāk kā gatavi turpināt FTF medības. Lieki teikt ka šoreiz nebijām uz viena viļņa ar mīklām. 04:00 pametam bāzi un Tīģergarnelīšu kaimiņus, lielāko daļu laika pavadot mēģinot salikt kopā žilitonu, karsto tomātu mērci un balto vīriņu - protams, neveiksmīgi. Sākam ar iesildošo skrējienu no parkinga uz Viļakas ezeru un atpakaļ, te liela rubaku mērce. Skaitli atrodam ātri.

Next - pačekojam Slapjo plaukstiņu trasi, kas nedaudz pa kreisi, aiz Baltā brieža. Ātri kļūst skaidrs ka nebūs - neesam arī vienīgie. Pripjatas atrakciju parkā uzkavējamies kādas 5 minūtes, skats no slidkalniņa uz jūru - vairāk kā episks, punkts kurā noteikti vajadzētu atgriezties dienas gaismā.

Žīguros aiziet kādas 40min. Tumsā atrast lielo mašīn’ bija pārbaudījums. Kāpiens - trīs no septiņi.

Ap šo laiku jau ir kritis FTF un viss ir tik slikti, cik varēja nebūt. Līdzīgas sajūtas kā Jēkabpilī, pēc nakts lidlauka teritorijā. Ar hinta palīdzību no citas komandas - saliekam kopā Stiglavas gravu, šķiet, saviem spēkiem tas nekad nebūtu izdevies. Žilitona esamība mīklas nosakumā vēl tagad nav mūs sasniegusi.

Tālāk ceļojam uz Sitas tiltu, pēc kura seko Litenes - IR. Pieci no Septiņi.

Un šeit mēs turpinam būt nepareizi. Pametam Liteni. Ar otrā hinta palīdzību atrodam īsto rallijtrasi. Seko “Kā lidināt dronu meistarklase”. Lieki, jo skaitlis uz plāksnītes pārāk mazs, lai gadžets to saskatītu, vismaz fotosesija izdevusies.

Paga, bet par ko bija pēdējā Dvēseļu puteņa nodaļa? Nekas tāds nekrita acīs, viņi atgriežas mājās. Kādās? Vanagu mājās. Un šeku-reku, 50km zem Litenes ir mājas ar tādu pašu nosakumu, pēc apzīmējuma pamestas. Braucam meklēt stobru. Stobra vietā sagaida suns un mājas, kuras nemaz nav pamestas. Trešo vēlēšanos izmantojuši - nonākam pareizajā nometnē, atpakaļ Litenē. Septiņi!

Viena no līdz šim mīļākajām lādes meklēšanas operācijām. Dienas gaisma + lukturīši arī bija ok. Iespaidīgas baznīcas ceļu malās, “Pelmeņu izvidrums” no Balvu picērijas, un punkti kuri jau tagad prasās pēc atkārtota apmekējuma. Bet pati mērce priekš mums sanāca pārāk asa. Paldies BK par laukumu, Tīģergarnelītēm un Intaram Busulim par hintiem. Uz tikšanos decembrī!

Mēs nezinām, kāds error notika INTARA BUSUĻA prātā, bet viņš braši apņēmās spēlēt rubu pirmajā Viļakas naktī, neskatoties uz to, ka līdz šim ir bijis vidēji sūdīgs rubaks. Vismaz šo laukumu izgāja divās dienās, nevis trīs, kā tas gadījies citās reizēs.

Tā nu divas žurnālistes, bārmenis un inženieris ir gatavi nakti negulēt.

Notiek svinīga vienošanās, ka neejam uz FTF – brīdī, kad uznāks besis, būs laiks miegam.

Iekārtojies Balvu superdelux kūrortviesnīcā un nostriļījis recepcijā čaiņiku vakara tējai, INTARS BUSULIS nolemj pāris stundas pirms pusnakts pagulēt. Viss būtu labi, ja galvā visu laiku neskanētu eeeeee makarena! No četriem rubakiem, viens kvalitatīvi aizmieg. Pārējie cīnās ar prāta dēmoniem.

23:55 Modinātājs

00:00 Ejam gaisā! Ar aliņiem un vīna pudelēm INTARAM pieslēdzas arī mājāspalicēji.

00:05 pirmajās minūtēs krīt ŽILETONS, kurš apmeklēts un piefiksēts kāda sena motociklu izbrauciena laikā. Pēcāk izrādās, ka šis punkts citiem sagādājis lielākās grūtības, un pēc vairākām stundām nakts aizsegā INTARS veic darījumu, iemainot šo punktu #FrančuPīlādzīšiem. Drusku jau jūtamies kā mazie uzvarētāji, jā :D

Otrs kritējs ir HAMELEONS. Trešais – PRIPJATA. Šie trīs droši kā bankā.

Divas stundas vēlāk….

Ir NAGLU PAKLĀJIŅA versija.

TAUREŅU UZBRUKUMS. Pirts? Latvenergo? Āris Žīgurs? Žīguri? Šīs konstrukcijas jau noskatītas, pildot mājasdarbu, tāpēc esam pārliecināti, ka ir pareizi.

Ir daudz SLAPJO PLAUKSTIŅU varianti. Skaidrs ir viens, ka tas nav Baltais Briedis, jo tā ir profesionāla trase, bet šī izskatās pēc motociklistu playground. Paskrienot notikumiem pa priekšu – naktī, protams, apciemojam arī Balto Briedi, kurā zib desmitiem lukturīšu, bet no kura aizbraucam tikpat ātri, kā atbraukuši.

DVĒSEĻU PUTENIS ticis izlasīts vairāk nekā vienu reizi. Lai arī īstā bilde pāris reizes paslīd garām, esam koncentrējušies uz vilcieniem un zobratiem, un vieni tādi tiek atrasti kādās dzirnavās…….

Ap 02:00 INTARS BUSULIS iziet laukumā ar visu laiku labāko offroad rubas mašīnu – FIAT500. Pārbaudīts, ka nekas cits nepanes grantenes labāk par šo mazulīti.

Kaut kādā neskaidrā secībā krīt visi, kuri tikuši skaidri atminēti – Hameleons, Žiletons un Naglu paklājiņš. Arī Pripjatā INTARS ir bijis kādas senas ekskursijas laikā, tāpēc īstā māja tiek aši sazīmēta, bet te sākas ieberziens un divas izmisuma pilnas stundas.

Punkts tiek atrasts, bet uznācis jau max besis. Aizlaižam uz pāris Slapjo plaukstiņu variantiem, aplaužamies. Aizbraucam uz Žīguriem, tur jau lukturu bataljons priekšā. Ir jau 5 no rīta un INTARS piedzīvo lūzuma punktu.

Tiek sasaukta komandas sapulce, un nobalsojam par došanos uz Balvu kūrortviesnīcu.

Pēc labas naktsguļas ap 11 izlienam no migas, iekarojam Dvēseļu puteni, kurš naktī iegūts no FTF komandas. Dienas gaismā viegli tiek sazīmēti arī pārējie punkti. Vēl kādam iemainām ŽILETONU pret PLAUKSTIŅĀM. Viss rit kā pa sviestu, lāde atvērta un vēl pa gaismu tiekam līdz akmenim. Jā, pa gaismu : )))))))) Pēc kādas stundas maldīšanās pa peļķēm, pajautājam hintu mūsu rubas nomocītjiem draugiem un patroniem DEMONLORD WOLFPACK, lai iehinto, kas pie velna te notiek. Jap, dabūnam atbildi, ka jāseko atstarotājiem. Māka rokā – ejam tik uz priekšu. Jau metas tumšs un viss smuki atspīd mūsu lukturos. Komandai, kas iet aiz mums, nav tik spīdoši, jo lukturu nav un brīdī, kad iemītā taka beidzas, izbeidzas arī viņi, pametot laukumu.

INTARS nedaudz aizķeras, bet ne uz ilgu. Atrod nākamo pavedienu un tiek līdz lādei. Skaisti!

Rezumējums:
*ir labi izpildīt mājasdarbu, jo tas ārkārtīgi atvieglo minēšanu. Kas to būtu domājis!

*spēlei FTF naktī tiešām ir cits asums un tā ir pilnīgi cita ruba, nekā ierastā mīklu minēšana nedēļas garumā un meklēšana pa dienu. Trīs dienas.

*Naktī meklēt ir forši, bet izgulēties arī ir diezgan forši :D

Paldies, šis bija tiešām izcili!

Liesas infarkts novembri gaidīja īpaši, jo tā pirmais datums plānojās kā mūsu pirmās FTF medības 4-5 gadu laikā. Lai vai kā, 4 cilvēku jauktā sastāvā sestdienas pievakarē iekārtojamies Balvu vintage hatā un Latvijas Šlāgerkanāla pavadījumā gaidām 00:00.
Pirmajā minūtē krīt Kurpravas drenu rūpnīca un pēc pusstundas arī Slapjās plaukstiņas mototrase, kura uzreiz arī saņem pilnīgu apstiprinājumu (WTF, nekurienē uz LVM ceļa ir Street view).
Tālāk skats uz dzīvi kļūst ar vien drūmāks un drūmāks. Skaidrs ir tas, ka Taureņu uzbrukumam ir saistība ar vai nu ar Rimšēvica kunga izpriecām Kamčatkā, vai oligarhu sarunām Taureņu pirtī.
Hameleonu rotaļas pašsaprotami meklējamas pie kādas baznīcas, vai piemiņas vietas, tas nu ir skaidrs. Tam arī tiek veltīts ļoti daudz laika.
Naglu paklājs un Dvēseļu putenis tiek sasaistīts ar Žīguru dzelzceļa staciju un tās tuvumā esošajiem pārcēlājiem, bet skaidrības nav. Pa ceļam arī pavīd ideja par Litenes nometnes piemiņas vietu un kartē skaisti aplūkojamo dzelceļa tiltu pār Pededzi, bet kur nu - tam taču nevienā bildē dēļi nav norauti.
Par Žiletonu vispār nav ne mazāko variantu - lavu protams sasaistām ar Mario un viņa piedzīvojumiem, bet outputs tam zem nulles.
Pēc 03:00 apzināmies, ka esam dziļi mērcē un dodamies savākt Plaukstiņu torni. Biezā migla un tornis iedod labu enerģiju startam un tālāk, jau atmetot Litenes punktus, startējam uz Kupravu, kur izmēģinām abus variantus, bet tomēr īstais izrādās slidkalniņš. Tik iespaidīgā objektā prasītos pēc kā nedaudz jaudīgāka. Katrā ziņā, vietai potenciāls milzīgs un atgriezīsimies šeit vēl.
Nākamā versija kura nav pārliecinoša, bet jāpārbauda - Žīguru stacijas apkārte. Piebraucam no Kupravas puses un priešā ir kas pilnīgi negaidīts - totāls Rubaku Eldorado. Biezās miglas ieskauti uz visām pusēm no visiem pārcēlāju krāniem zib pieres lukturi, mašīnas neskaitījām, bet bija vismaz 10. Šoreiz, pamainot ierastās tradīcijas, trāpam ar pirmo, nevis pēdējo.
Viss forši, bet tālāk vakuums. īsi pēc punkta savākšanas redzam - lāde ir pašauta vaļā un mūsu jau tā bezcerīgās iespējas podā noskalo Pīlādzīši. Pieņemam lēmumu doties uz bāzi un pāris stundas, nākotnes vārdā nosnausties ar ļoti vājiem 3/7 kabatā....pa ceļam atklājot jauno Viļakas ezera laipu, kurs lietderība arī tiek atmesta uzreiz :)
Plkst. 10:00 visi rubaki svaigi, izgulējušies un gatavi raut tālāk. Diemžēl, rīts nav izrādījies diži gudrāks par vakaru (vai rītu?) un nākas lūgt hintus nu pat lādi atrāvušajiem...
Saprotam, ka Jēzus atpūšas ūdenī un dodamies atpakaļ uz Viļaku un tās laipu (laipas gaismiņas, nopietni??). Vietējiem tiešām ir ļoti paveicies ar tik foršu objektu.
Žiletona punkts, par kuru bija pāliecība, ka nav reāli skaidrā prātā atmināms, pēc hinta, kurš ietvēra galda tenisa aprīkojuma ražotāju saņemšanas, vairs nešķiet tik briesmīgs. Grava forša, caurteka arī.
Kā pēdēji krīt Naglu paklājs, un Dvēseļu putenis. Spēcīgi objekti un vēl spēcīgāka to vēsture. Noslaukām slieksni un raujam Velna akmens virzienā.
Pie akmens esam vēl gaismā, ap 15:30. Apraksts atbilstošs, mēce mežā tā pat. Par laimi lēnām parādās krēsla un savu darbu sāk pildīt lukturīšu gaismas. To var tikai iedomāties, kādu izmisumu piedzīvotu rubaku komandas, pie scenārija, kad vairākas komandas jau gaismā skrietu pēc FTF... Pamatīga mērces lāde.
Esam par to, lai arī turpmāk lādes mīkla attīstītos to risinot.
Rezumējot - pirmā FTF pieredze ļoti skarba un drūma, pēriens saņemts. Brauksim vēl

Oi oi oi. Sapņi piepildās. Jau kādu laiku Čiepām iekšā dīdija piedzīvojuma gars–septiņnieciņš, ka vajadzētu pamēģinā FTF nakti. Ja ne sacensties par pirmo vietu, tad vismaz būt jau uz vietas, sākt minēt mīklas pusnaktī un doties uzreiz ārā laukumā, kad kaut kāda skaidrība ieviesusies.

Tā nu mēs te nonācām.

Tāpat arī jāpiemin, ka šoreiz ierasto Čiepu divu meiču komandu, papildina divi stipri vīri, lai raitāk sokas ar “uzkāp, pievelcies, ielien un nolaidies” punktiem.

23:50, sākas laika atskaite 7nieka čatiņā. Sajūta kā Jaunajā gadā tikai stresaināk. :D Esam apbruņojušies ar kārtīgu vietējo palīgu armiju, kofeīnu un cīņas sparu.

3,2,1… Aiiiziiiet!!

Mīklas krīt tik haotiski, ka hronoloģiski izstāstīt to nebūtu iespējams. Saredzam lampu, SuperMario un vienkārši Kupravu. Attaust atmiņā seni skandāli un priekšizpēte kombinācijā ar redzīgu aci rezultējas ar nagliņām. Trases veidojiens tiek uzskenēts kartē un Dvēseļu putenis ir Žīguros.

Pēc 2 stundām un 20 minūtēm izbraucam no ciemiņu mājas ar 6/7 atminētām mīklām un ja kaut ko nevar atrast, tad jābrauc uz Žīguriem, jo TUR IR VISS.

Tik tālu viss rit kā pa smalkāko diedziņu, šķiet, ka vietas skaidras un ja nē, tad ir pāris rezerves varianti.

HAMELEONU ROTAĻAS
7nieks atsēdināja pirmajā punkā. 2h un nulle atzīmes. Redzēta kaudze ar komandām, kas pariņķo, pariņķo un nozūd. Sajūta, godīgi sakot, mega tizla. Cenšamies sevi mierināt ar domu, ka šis ir 7nieks un tās jau ir tās īstās sajūtas (un komandas papildinājums ir vēl lielākā neizpratnē par šo konceptu – kāpēc tad mēs vispār spēlējam, ja mērķis ir justies slikti? :D) Komandas gars uz -1 un visiem besis. Ko darīt?

Tiek pieņemts nepopulārs lēmums mest šai vietai mieru un doties tālāk, lai kaut kā iekustinātu nakti. Jāsaka, ka pirmā punkta smagums mums vilkās līdzi visu atlikušo spēli, ko nespēja pat atšķaidīt hit&run situācijas citos punktos.

PIE ŽILETONA
Diviem gumpīši kājās tieši kā būtu zinājuši, ka divas trubas gaida. Pirms gumijnieki sasniedz ūdeni, viens ne-gumijnieku pārstāvis uzspēj ieslīdēt ūdenī un dabūt slapju kāju, kas ne palīdz justies labāk pēc HAMELEONU ROTAĻU sakāves, ne ir īpaši praktiski turpmākajai spēlei. Bet neskaitot to – līst trubās mums vēl aizvien patīk. HIT&RUN.

NAGLU PAKLĀJS
Piebraucam no otras puses. Veikls gājiens pāri tiltam un piecās minūtēs atzīme rokā.

SLAPJĀS PLAUKSTIŅAS
Izmēģināsim dronu. :D Līdzi ir, kāpt uzreiz negribas, jāpaskatās, kā būs.

Nebija. :D

Satikām foršu komandu (sveiciens Origami Haizivīm un četrkājainajai zivtiņai!), noskatījāmies, kā viņi uzkāpj, pažužinājām kvadrokopteru, sapratām, ka nebūs aršana un tāpāt darījām to lietu manuāli.

Klausot CENTRĀLES siltajam padomam, drošības sistēma virsū un fikss kāpiens pa trepītēm. Vairāk satraucošs process lejā stāvētājiem, bet viss pāris minūtēs gatavs.

PRIPJATAS ATRAKCIJU PARKS
Lielie sildkalniņi jau pa gabalu saskatāmi. Piebraucam no tās puses, kur kāds no vietējiem kurina garu skurstenīti, ir noparkojis velo ceļa vidū un visdrīzāk aizdomīgi vēro nu jau rīta viesus.

Virziens nav zināms, bet ejam.

Viens slidkaliņš, otrs. Ejam tālāk, izskatās jau līdzīgi.
Redzam aizdomīgi noparkotu auto pie paša punkta, bet pašus auto īpašniekus nē. Kas zina varbūt aizgāja izpētīt pārējo Kupravu vai atrast abas atzīmes, jo kāpēc ne!

Šorez FTFam tik liela noslodze, ka taka jau iebrista it kā ruba būtu aktīva jau vismaz pusi mēneša. Mīklā aprakstītais skats patiesi majestātisks. Paldies BK par tik fantastiskas vietas nomedīšanu!

Šis arī ir moments, kad HAMELEONU ROTAĻU rūgtums lēnām sākt izgaist. Vai tas ir noilgums vai tikko pieredzētais, bet komandā atgriežas arvien vairāk dzīvesspara un piedzīvojumu prieka.

TAUREŅU UZBRUKUMS ŪDENSMĒRĪTĀJIEM
Meklējām dvēseļu puteni, atradām taureņus. Satikām arī citas komandas ar līdzīgu pieredzi. Nu, ņemsim ciet!

Stāstiņš: Divi komandas biedri, ejot nedaudz pa priekšu, ierauga, ka uz ceļamkrāniem jau kāds šiferē. Var dzirdēt, ka kaut ko runā, bet nevar saprast ko. Viens saka: “Piestājam, paklausāmies, ko runā!”. Abi apstājas un dzird: “Eu, apstājās!” :D Sveiciens komandai no ceļamkrāna!

Jāsaka, ka mūsu izpratnē, arī šo atzīmētu kā augstas bīstamības punktu, bet droši vien organizatoriem ir citi kritēriji, kas jāizpilda, lai punkts sasniegtu šo statusu. [Labots: Acīmredzot punkta bīstamības statuss bija aizķēries pie “pending”, jo 1. novembrī pēcpusdienā atjauninājums bija gaisā.]

HAMELEONU ROTAĻAS – 2
Otrais mēģinājums.

Veiksmīgi stāvlaukumā uzsākam sarunu ar vēl vienu foršu komandu (sveiciens Bolūdeišiem!), kas noved pie hintu apmaiņas. Naglu paklājs pret ideju, kur jāmeklē atzīme uz salas.

Lēnā soli, stepa ritmā (daži) soļojam pa laipu.

Tūlīt Čiepas–meičas saskriesies, kad IR!

Bet prieka nekāda. Varbūt ir jau pavadītas pārāk daudz stundas rubā, bezmiegs sit pa pašsajūtu un vienkārši arrrrghhh.

Skaitot metienus, nevar ieraudzīt to lāci.

Bet ironiskais jociņš :D Viens no komandas papildinājuma pārstāvjiem spēles vidū apjautājas: “Cik veidu atzīmes ir?”
Un čiepas pārliecinoši: “DIVAS un PUNKTS.”
:D
Jokes on us.

DVĒSEĻU PUTENIS
Putenis normāli sanesa, savirpuļoja un izmētāja. Rubā jau pavadītas 12 stundas (nav gulēts vismaz 24 vai vairāk) – šoferītis un stūrmanis, visu cieņu, brauc un stūrē tikpat labi, cik svaigi izgulējušies. Otrais beņķis, savukārt, nespēj noturēt acis vaļā un pārbraucienos uz 5–10 minūtēm pasnauž, lai pamostos un atkal raktos idejās.

Ja ar galvu īsti nesanāk, tad aiziet ar izslēgšanas metodi. :D Dvēseļu putenis 100% saistīts ar dzelzceļu. Izbraukājām random vietiņas, kas kaut nedaudz pievelkamas Ieriķu–Abrenes dzelzceļa līnijai un nonācām jau līdz tam, ka jebkas sāk izskatīties pēc īstās vietas. Parāk noguris prāts, lai vispār iedomātos jaunas idejas, kas rezultējās ar ziņu CENTRĀLEI, jo vienkārši nebija vairs iekšā.

Pēc ziņas saņemšanas, loģiski, hit&run.

LĀDE
Lai arī visi pārguruši, tomēr nobalsojam par mēģinājumu LĀDI paņemt uzreiz. Pēc Stompaku purva izslēgšanas, iekrīt acīs Vella akmens. Atrodam vietas.lv un bliežam. Diemžēl visi pārāk saguruši, lai saprastu, ka jāizčeko komentārs, kā rezultātā aiznesām uz neīstajām koordinātām, kas ir turpat netālu, bet tomēr ne pietiekami tuvu.

Random meža ceļos saprotam, ka baterija vairs nevelk ne telefoniem, ne cilvēkiem, tāpēc balsojam par diendusu Viļakas naktsmājās. Pa ceļam uz turieni šoferītis pie stūres jau klanās un pagūst pat izrubīties uz pavisam īsu mirkli. Tikai mieru! Stūrmanis kontrolē situāciju. Bet tomēr apstiprinājums, ka pieņemts īstais lēmums nedaudz atpūsties.

Pēc saldā un ieilgušā miedziņa vēlreiz nostiprinām ideju par Vella akmeni. Izskatās labi un dodamies ceļā!

Jāsaka, ka LĀDI paņemam kompānija ar robežsargu eskortu. Kurš teica, ka nesaskriesimies! :O

Labi, labi, jociņš. :) Robežsargi – mūsu vietējā atbalsta komanda.

Brienam, brienam, brienam. Visiem slapjas kājas, izņemot tos gudriniekus, kas uzvilka gumijniekus. Jau apnicis brist un domāt par to, ka būs jānāk atpakaļ pa šo sviestu, kad ieraugām lielo akmeni.

Diezgan ātri sazīmējam atstarotājus un nopriecājamies vēlreiz, ka izlēmām par labu diendusai. Neizgulējušies, izsalkuši un īgni būtu drīzāk saplosījuši viens otru, nekā tikuši līdz LĀDEI dienasgaismā. Visu cieņu tām komandām, kas LĀDI atrada, saulītei spīdot!

Bet tagad tumsā, viens un divi! Acīgākais pa priekšu un visi kolonnā sekojam. Mirkli šķiet, ka mūs ved pa apli un iznāksim atpakaļ pie akmens. Bet tomēr nē. Vadātājs kārtīgs, attaust jau bažas, kā tiksim ārā, jo neviens jau neseko ne orientieriem, ne kam citam. Tomēr uzticamies BK un dodamies arvien dziļāk mežā.

Pēc laba gājiena sasniedzam galamērķi. LĀDE paslēpta izcili, bet pēc konteksta vieta tomēr nepārprotama. :)

Dalāmies uzvaras kovid-drošā tostā ar pieaugušo končām un nosalušām kājiņām soļojam uz auto pusi.

PĒCGARŠA

Ir plusi arī FTFam.

Ļoti patika satikt (DROŠĀ DISTANCĒ!) citas draudzīgas komandas. Nez kāpēc pirmā doma bija, ka FTF naktī visi ir asinskāri, bet laikam, kad FTF krīt, tad nav vairs ko zaudēt un var arī padraudzēties. :)

Patika spēles intensitāte, kā arī pārbaudījums ķermenim turēt šo bezmiega līmeni un savu spēju robežu patestēšana. Ja parasti ņemam 7nieku 2+ dienās, tad šoreiz to visu iespiedām vienā naktī ar astīti.

Vai atkārtosim?

Kas zina. :D Bet šobrīd ļoti vilinošs šķiet mūsu ierastais formāts, kur var ļaut atminējumiem atnākt nesteidzīgi, izbaudīt lokācijas un veikt fotosesijas, kā arī apskatīt objektus gaismiņā, cik, nu, tas ir iespējams ziemas melnumā.

Paldies BK par lieliskas rubas noorganizēšanu! Pat tad, ja nejutāties uz 100, laukums un mīklas bija uz 110. :)

Foto: Mazajā bildē īsti nevar saskatīt, bet izskatās, ka tumsā, tālumā mūs vēro divas acis. Uzmanās pie LĀDES!

Mīklas atvērtas, datums nolikts. Par cik dažiem rubakiem atvaļinājums, citiem darbs no mājām, kas pārvērtās darbā no rubas 😅, tad izmēģinām dalību darba dienā!!! Un vispār tīri tā neko!!! Ar mīklām gāja dažādi, no peace of cake līdz peace of depresija....un da nu nafig to visu, jo ar divām atminētām mīklām nav jēga brauk laukumā, bet mīklas kaut kā sazīmētas un jābrauc rubīt, bet par visu tad pēc kārtas.
1.pieturvieta - naglu paklājs. Nāca smagi, tika izpētītas daudz dažādas versijas par kārsmatām, jo šķita, ka kur gan citur vēl tāda dēļu čupa varētu būt, bet nekā, līdz vienā brīdī viens rubaks čatā iemet Pededzes tiltu no IG, pie bezcerīgā izmisuma nedomājām, ka būs īstais. Lab papētīs to tiltu, bik bik google, bik bik instagram un bingo, sazīmējām tilta malu un ir pārliecība ka jābūt. Protams, pieripojām no ačgārnās puses un pie tilta, secinām, ka vietējie noteikti nav priecīgi par aktivitātēm pie tilta pēdējā laikā. Ciparus lēnā solī sazīmējam ātri un maucam tālāk 🤫...
2. Dvēseļu putenis - vismaz beidzot noskatījāmies filmu, vienam rubakam pat grāmata mājās un pēdējo nodaļu jau var no galvas citēt 😅 ,bet punktu tik un tā nevaram kartē iezīmēt, skatāmies uz nodaļas nosaukumu par atgriezšanos dzimtenē un domājām, ka atgriezās dzimtenē ar vilcienu un jāmeklē kādā stacijā punkts, maybe stacijā tuvāk abrenei. Vēl variants par Stompaku purvu, jo tur notika nozīmīgas kaujas un purvs jau ir gandrīz kā "must have" 7niekā, bet tajā purvā ir tikai purvs un laipas, bet kur tad zobrati un tās štelles kas bildē.... Liels paldies Busuļa komandai par hintu, ka jāmeklē piemiņas vieta. Skaista vieta. Novembris ir patriotu mēnesis un pēc punkta atrašanas iededzam līdzpaņemtās svecītes par godu karotājiem!! ❤3.pieturvieta slapjās rociņas. Pēc mīklas atveršanas šķita īzī pīzī, sākumā, protams, domājam, ka baltais briedis, bet BK mudina izgāzt goda apli, un domājam vai briedis atļautu tā visiem braukt 🤔... hmm, atrodam citu trasi, kaut kur mežā, pēc apraksta cerīgi, bildes arī cerīgas, par pārsteigumu tajā mežā pat bija Street view, tāds wtf moments 😆, ieraugam torni, trasi un rodas pārliecība ka būs. Piebraucam pie punkta, velkam striķi no bagāžnieka laukā un sienam pašapdrošināšanās sistēmu. Punkts krīt ātri un finālā tiešām slapjas plaukstiņas 🤭
4. Pieturas punkts - pripjatas atrakciju parks, jau iepriekš labi zināma vietiņa un vienīgā mīkla, kas nesagādāja sirmus matus. Piebraucot fiks gumpīši kājās un laižam un jūru zem jumta. Gribējās atrasts tomēr abas vietas ar cipariem, bet nekā. Kieģelīšu tunelis arī bija tīri ņemams.
5. Pietura - taureņi uzbrukums, risinājums grūti nāca, godīgi sakot vsp nekas nenāca, nodomājām, ka pirms izbraukšanas laikam būs jāprasa palīdzība. Taču haļavas dievs mūs novēroja un pagodināja dodot savu labvēlību. Ir labi, kad kāds no mājiniekiem abonē Lauku avīzi. 2.novembra izdevumā uz pirmās lapas slejas tiek uziets raksts par sarunām taureņu pirtī. Pēc tam google apstiprināja, ka nabaga bezdarbnieks ir Āris Žīgurs un BINGO, jāmauc uz Žīguriem. Uz vietas pabraukājam, atrodam piekabi un sastopam "komandu" Ābols, pēdiņās, jo komandā tik viens ābols bija, bet visu cieņu Ābolam, ka mēģina iziet laukumu vienītī. Kopīgi pameklējām punktu un drīz vien atrodam. Ābols aizbraca, bet mūsējiem taču vajag foto, video utt, jo vieta episka, taču lienot lejā no mēles gala, piestāj vietējais "saimnieks", ļoti dusmīgs un uzreiz jau agresīvi noskaņots, prasa ko mēs tur meklējam. Cenšamies atmāzēties, ka neko pretlikumīgu nedaram un zagt neko negribam, tikai apbrīnojam vietu un meklējam geo punktu. Saimnieks tik un tā pikts, saka ka zaebaļi jūs te ar saviem geo, atbraucot un šiverējot kā pa savām mājām, lai tinoties prom un vairs te mūs neredzētu. Labiiiiii, neredzēsi mūs točna vairs, bet citus gan varēsi redzēt. Laikam FTF nakts ir atstājusi sekas.
6. Pieturvieta - hameonu rotaļas, pastaiga uz saliņu bija interesanta. Minot mīklu iepriekš tika apskatītas visas iespējamās baznīcas apkārtē un to ieejas vārti. Uzdevām jautājumu paši sev par Jēzu, kur tas atpūšas, kuras ir tās vietas tomēr, kur viņam labpatīk. Viens, divi un vieta sazīmēta!!  Uz vietas tīri ātri tiekam pie punkta un pat iztikām bez divstundnieka staigāšanas. Plāksnīte ar cipariem orģināla, BK kā vienmēr pārsteidz 😊
7. Pietura - žiletons. Ja izmisumu vērtētu skalā no 1-10, tad risinot šo mīklu mums bija 10 😆 Maz variantu bija par šo mīklu, vienīgais kaut cik jedzīgs domu gājiens bija par sarkanīgu upi vai avotiņu, kas kaut kur tek, bet nekā konkrēta. Pēc punkta atrašanas, konkrēts bezsakars ir vēl jo projām mūsu galvās par meistaru, par žiletonu, bet varbūt dažu brīdī mīklas nevaig uztvert burtiski. Liels paldies tiek sūtīts atkal Busulim, kas palīdzēja un deva norādi, ka jāmeklē dabas objekts. Braucot uz punktu ir diezgam šaurs ceļš, krustojumā pagaidam pretī braucošo veco passātu, kurš pa brīnunam apstājas un ver logu vaļā, mēs arī raujam vaļā un klausīsies ko vietējais onka grib no mums. Sākumā īsti nesapratām kādā valodā viņš runā, bet tad šis tomēr skaidrā latviešu valodā saka, ka stāvlaukumā stāvot robežsargi, bik apmulsām......eeee, ok, liels paldies un onka ar savu passerati aizbrauc tālāk. Jau sākam meklēt savas vīzas, kuras nav, bet vismaz ID kartes ir un braucam uz punktu. Stāvlaukumā toč ir tie robežsargi, bet pabraucam lēnām garām, pēc 3 sekundēm saprotam, ka vajadzēja apstāties tajā stāvlaukumā pie robežniekiem, jo navigācija gribēja uz tālāku vietu tajā gravā. Braucam atpakaļ pie robežsargiem un sarunājam, ka tēlosim mierīgus tūristus, bet tiklīdz piebraucām, viņi aiztinās. Vieta skaista, un vēl tā truba. Pa ceļam uz žilitonu iesmējām, ka trubā bāzīsim mazāko rubaku, bet uz vietas saprotam, ka jālien tam kuram ir tādi zābaki, kuri nav cauri, jo redz mazākajam rubakam ir šnorzābaki un otram rubakam cauri zābaki, bet ūdens trubā gana daudz 😂 ok, pierunājāt, trešais rubaks fiks iekšā un ārā.
Raujam lādes mīklu vaļā. 10 minūšu apdomas brīdis, sākam stiķēt kopā risinājumus un vienbalsīgi nolemjam braukt uz to vella akmeni. Lāde krīt dažu km attālumā. Esam tumsiņā klāt, bez interneta un normālas navigācijas mobiļņikā. Daži gājieni uz priekšu, atpakaļ uz priekšu, kaut kādā žampā nedaudz kājas samērcējām. Lab bliežam pēc navigācijas pa pusapli un piesolīto akmeni un tad šeku reku, kaut kas spīd uz kokiem un Bingo!!! Bet, kur tas akmens!?!?! Tā arī nesapratām, kur tas akmens, laikam velns būs sev kabatā iebāzis to akmeni 😁 Lāde superīga un tai vietai bija kāda īpaša aura, kas deva patīkamas sajūtas. Ejot prom no lādes sapratām, ka bijām daudz tuvāk tai nekā šķita, bet tā sasodīta navigācija veda dir*ā. Viss būtu bijis forši un jāmauc mājās, neskaitot to, ka viens rubaks izdomāja braukt pa taisno un navigācija arī dod pārliecību, ka tur vajag braukt, bet iebraucām mazā aiz*irsenē, jo navigācija taču rāda shortcut, oij bļahamhha, mazliet jau izmisums papēžos bija, slapjas lapas, dubļi un nedaudz uzsēdusies mašīna vietā, kur satiksme ir 100x mazāka nekā kupravā😆... labi, ka nebijām pamatīgos sūdos iepērušies un varējām ātri pašu spēkiem izstumt auto. Protams, vēl mazliet uztraukums bija par laukā esošo solo rubaku - Ābolu. 🤔 Visu cieņu, ka spēji pieveikt laukumu vienītī, respect 💪
Paldies BK sajūtu inženieriem, kuri rada šo drūmo piedzīvojumu 🙃 Tiekās decembrī!!!

Šo saucu par solo pašizolacijas rubu. Nebija sanācis būt mērces laukumā jau sen, un vaigi sākuši niezēt, lomkas jau lauza kaulus. Tad citu variantu nebija, jābrauc.
Mīkla ( lasīt daudzskaitlī) man bija šķidra, bet par to nekaunos, jo es gribēju mērci, lielu, biezu mērci. Aizņēmos papildus "miltus" no centrāles un Bitēm, lai nostiprinātu mīklas konsistenci.

Tad nu tādā samērā drūmā ceturtdienas rītā ierados atrakciju parkā, uzrāpjos pa mālainu kalniņu, ielienu kieģeļu tunelī, bet nav sajūta ka būtu tas ko meklēju, toties skats kas pavērās uz rudenīgajām koku galotnēm, brīnišķīgs. Turpinu ceļu, atrodu ēku kur viss pirmais stāvs ūdeni, nodomāju ka tiktiešām jūra zem jumta, tad jau esmu pareizajā vietā, pie sienas kartigs betona bluķis vieglā slīpumā, tas jau arī būs tas slidkalniņš. Jālien virsū, lai izbaudītu majestātisko skatu, veros pa labi, veros pa kreisi kā nav tā nav. Izložņāju visu, un saprotu ka nav nonāku arī pie secinājuma ka vienītī ķemmēt šo teritoriju ir laikietilpīgs pasākums. Un vispār izrādās ka esmu pie ezera zem jumta, ne jūras, jo jūrā galīgi otrā galā. Tur jau cipars atnāk viegli.

Tālāk uz slapjajām rociņām, kas ir Baltais briedis mototrase, vai ne? Ha skuju.... Privātīpašums.
Labi regroup. Par hameleoniem nebiju 100% drošs, bet ponton laipu gribēju redzēt tāpat. Ieraugot pirmo gaismekli uz margas, pārņem prieks ka sanāks 2in1 gan ekskursija ko gribēju, gan punkta medības. Bet te jau atkal spēlē faktors ka salu ķemmē viens. Bet cipars arī nomaskēts godam. Pie sevis aizdomājos, diez kā ftf naktī?

Tālāk jādodas uzmest 50 drosmei. Izmetu vienu goda apli meklējot piekabi, otru, nu mežmalā nav. Satieku Natašu un otru kundzi(vēlējās palikt anonīma, jo nauda un slava vairs neinteresējot). Rādu bildi, Nataša zina ka esot tur, rāda uz mežmalu, bet es itkā jau tur biju. Bet viņa ir pārliecināta. Pateicos par palīdzību, bet ir arī hints no centrāles, labi pat ne hints liela sarkana būlta ar uzrakstu - eu, durak tas ir šeit. Bet kā es to iztulkoju? Kaut kur šajā apkārtnē... 🤦🏼‍♂️
Bet domāju jāiet uzmest acs tiem krāniem. Tuvojoties atrodas piekabe, ok viss ir. Nice. Bet lieki teikt ka laikam nav tas pirmais instinkts manā dabā cirst augšā pa tuvākajām trepēm, jo mēles gals jau var būt arī sliežu gals vai ne? Nav. Bet iepazīstos ar Bitēm klātienē, un lai gan nākamais instinkts bija līst tuvākajā krānā, sarunas gaitā sekoju otrai komandai, pārunājam septītnieku, mīklas. Un punkta nav. Dienas gaisma nāk uz beigām, man jāpasteidzas, centrāle atkal ručī, bet nu jau ar trīs lielām bultām..
Ok ātri augšā ātri lejā un prom uz žiletonu, kuru es vienkārši nagla paprasīju otrai komandai, jo nu es vēl šobrīd tur nekādas baigās paralēles nevaru savilkt, trubas kā supermario? Bet viņam itkā pat bija seja.. nav svarīgi. Hit and run. Laikam rubas merch dod +3 luck, jo trāpu īstajā trubā ar pirmo.
Ok tagad gan un slapjajām plaukstām, jo drošības sistēmas man nav, un lai vismaz kāds mani vēl var mēģināt atrasts gaismā. Godīgi sakot, biju vīlies, jo biju sagatvajoies kāpt līdz pašai augšai. Bet skats tāpat skaists.
Viss tumsa, next level. Melna, nu tā ka melna, melna.
Dvēseļu putenis, hit n run. Tāpat kā tilts. Pienākot pie tilta gan bija jautājums augšā vai lejā, labi, merčs dod savus stat points un prom uz mašīnu pēc lādes.

Bites dod info ka zonas tur nav, tad nu sataisu screenshotus ar visu iespējamo un pēc lādes.
Nezinu kas šeit arī bija par veiksmes stāstu, bet baigajā ātrumā ieraugot pirmo spīdekli, nopriecajos ka bija super easy, sākšu meklēt, spīd vēl un vēl un vēl. Adrenalīns ir, ātrums x2, par to ka esi viens pats nekurienes vidū, bez jebkādam saziņas opcijām aizmirstas. Pie kāda padsmitā spīdekļa gan iedomājies, ka drupačas neesi atstajis, un atpakaļ ceļš būs interesants. Bet tas nav svarīgi. Lāde, lāde ir svarīga. Un te nu viņa arī ir. Izdaru visu kas jāizdara, nomaskēju tā lai meža brāļi ir pavisam lepni. Un tad mans veiksmes stāsts turpinās... Jātiek uz mašīnu, bet kurā virzienā tas vispār ir? Tālumā pavīd gaismas. Mājas? Bet kartē nebija... Ha, Ābols malacis atstājis gabarītus ar migliniekiem, un var cirst taisnā līnijā uz transportu, bet tagad kad vairs nav lādes adrenalīns sāc apzināties kur esi, jo vai nu tā bija ēna vai arī kāds meža zvērs, bet lika sirdij iepukstēties straujāk uz divām sekundēm. Mašīna iekšā un uz mājām prom. Palīdzība bija, bet tāpat izdarīju to ko gribēju pamēģināt jau sen, solo rubu.

Lāde super, paldies BK. Tiekas decembrī

Pārvarot mirkļa vājuma domu par to, ka laukumā jālec FTF naktī, sagaidām otro novembra nedēļas nogali, atrodam siltas un foršas naktsmājas Balvu pusē, kur mēģināt atkost neatkostās mīklas, un sestdienas rītā laižam piedzīvojumā. Pirmais punkts mums nāk kopā ar Ziķeru satikšanu un draudzīgu vienošanos, ka laukumam iesim cauri kopā. Viss tā, kā mums ļoti patīk! Burvīgi punkti un komandu draudzība laukumā :)
Par visu pārējo arī šoreiz lai stāsta video: https://youtu.be/3Cz_z47msGI
P.S. Video ir redzams tikai tiem, kuriem ir pieejams links. Tāpēc bez bēdām par to, ka video varētu redzēt rubaki, kuri laukumu vēl nav izgājuši ;)

Starp-bāzīti Siguldā trīs dubļi kopā ar spārnoto kolēģi atstāj jau piektdienas, 6. oktobra vēlā vakarā. Dodamies uz laukumam tuvumā esošo Gulbeni un pārlaižam nakti nu tādā luksusa klases vietējā hotelītī. Lai izslēgtu nedēļas skrējienu, jāiet gulēt, bet galvā un uz papīra ir tikai trīs četras 100% lokācijas. Sestdienas rītā labā garastāvoklī, sapirkušies bulkas pirmā stāva kūkotavā, laižam piedzīvojumā.
Slapjās plaukstiņas atlētiskais dublis aka karšu nazis sazīmējis nepārprotami , “Baltais briedis” nemaz netiek apsvērts kā lokācija. Piebraucam pie objekta un top skaidrs, kur kas meklējams. Palaižam Bet vai vajag? ar visu ekipējumu uzrausties augšā un tikmēr iesildam spārnoto kolēģi. Tikmēr ietiepīgais dublis aka ‘varu pajautāt tev jebko’ dodas drošā 2m distancē pie Bet vai vajag? pēc kāda neliela pavediena un sāk izpildīt misiju ‘neesam pārliecināti par 4 punktiem’. Iegūstam ļoti vērtīgu hintu par Hameleonu rotaļām un, protams, lokāciju, kas visādi citādi laukuma ietvaros jau bija apcilāta. Spārnotais kolēģis uzdevumu triangulācijas tornī izpilda bez aizķeršanās, BK vizulis ar vērtību piefiksēts un varam doties tālāk.
Pripjatas atrakciju parkā park-and-admire-and-go. Paldies par šo skatu!
Ierodoties Žīguru MRS, atrodam piekabi un dodamies uz mēles galu, kas nepārprotami veidojas kartē skatoties no augšas. Kā beigās izrādījās tas bija neīstās mēles gals. Atkal satiekam Bet vai vajag? un mūs pārsteidz viņu stirpā dzimuma pārstāvis ar saviem akrobātiskajiem trikiem uz mežrūpniecības dzelžiem un liek aizdomāties vai mūsu pieeja ‘trīs reiz padomā pirms kaut kur bāz savu……(ievieto tukšajā vietā atbilstošo lietvārdu)’ ir pareizā. Beidzam triponēt ezi starp mūsu iedomātajā mēles galā esošajām konstrukcijām un atgriežamies pie piekabes un mainām mēles gala stratēģiju. Palaižam otru rubaku komandu pa priekšu uz īsto mēles galu un ietiepīgais dublis sāk savu ceļojumu augšup. Tikmēr atlētiskais dublis izlaiž no būra spārnoto kolēģi un aplido MRS no augšas. Ietiepīgais dublis bubinot kāpj zemē, jo vērtībā atkal acīgā spārnotā kolēģa kontā.
Hameleonu rotaļas - neliela pastaiga pa pontonu tiltu baudot sajūtu par lielisku mūsu apčakarējienu Centrāles izpildījumā un http://www.lieliskspunkts.lv!
Naglu paklāja lokācijā konstatējam, ka bildē esošie dēļi lēnām oksidējas par sadegšanas blakusproduktiem un galaproduktiem. Esam piebraukuši no pareizās puses, līdz ar to, nemaz neizmantojot mūsu ‘trīs reiz padomā pirms kaut kur bāz savu……(ievieto tukšajā vietā atbilstošo lietvārdu)’, vērtība žigli rokā un laižam tālāk.
Par Dvēseļu Puteni konsultācijas ar Centrāli. Un vēljoprojām sievišķīgajiem dubļiem ir īsts putenis par šo. Jo taču – Dvēseļu Putenī runa ir par citiem partizāniem un citu desmitgadi……
Žiletons sagādāja smadzeņmežģi. Par lavu tā kā būtu skaidrs, protams, tas izkristalizējas pēc 104 citu opciju apcilāšanas. Bet otrā mīklas daļa saucas ‘kā radīt pašiem sev problēmas’. Gudrais dublis doktorants ortodonts iegūglē – ‘balts cilvēks ar baltu ķiveri’ un no aizmugurējā beņķa rāda savu ekrānu un saka pārējiem: “Eu, skataties, kad iegūglē balts cilvēks ar baltu ķiveri, parādās Stigs no Top Gear!” un pārējie atbild: “”Mhm! Interesanti!”. Kā jau ļoti raksturīgi mums, šo vispār kā variantu neizsveram un prasām Centrāles palīdzību. Atbilde kā ar bomi pa pieri un ir tā sajūta, kad skolā izgāji no kontroldarba un gaitenī pie palodzes visi runā par pareizajām atbildēm, bet tu pēdējā brīdī ierakstīji kaut ko pilnīgi citu – ‘nu mēs taču jau bijām atminējuši’. Braucam uz Stiglavas atsegumiem, nogaidām, kad tūristi izdarīs savu darāmo un ķeramies klāt caurteku šturmēšanai.
Lādes mīkla vaļā. Lokācija pāris minūšu laikā ir rokā. Ierodoties akmens tuvumā, viena mašīna mums priekšā. Lai nedrūzmētos un nesabojātu citiem prieku, sākumā nogaidām mašīnā. Kad gaidīšanas laiku jau sākam skaitīt trīsdesmit minūtēs, saprotam, ka ir kāds āķis un sākam doties akmens medībās. Satiekam Nosalušās ķepiņas, saņemam vērtīgus padomus un dodamies Brrrr(pagaidi)rrrrrrrīnišķīgās lādes medībās!
Paldies par sajūtām! Paldies par laukumu! Paldies par piedzīvojumu! Paldies!

Esam ērti nobāzējušies, lai kārtīgi izgulētos un agri no rīta dotos ceļā. Kad ir salikts maršruts, rodas ātrā ideja braukt pa nakti. Divreiz nav jāsaka, un esam ceļā.
Mīklas. Kuprava krita uzreiz. Naglu paklājam atradām divus iespējamos variantus. Ar otro piegājienu tiekam pie Viļakas, Žīguriem, Kubuļiem. Pēc tam krīt arī Litene. Par Žiletonu gan nav ideju. Nākas prasīt hintu centrālei. Pēc tam jau viss saliekas.
Pie Dvēseļu puteņa ierodamies 22:15, punkts krīt uzreiz, sagaidām sniegu un uzņemam pirmo un vienīgo komandas kopbildi.
Tad dodamies uz Kubuļu trasi. Nakts vidū, mežā, pēkšņi aiz muguras parādās vēl viens auto, kas izrāda visai agresīvu braukšanas stilu. Neomulīgi. Pabīdamies malā, un auto aizlido garām. Pirms trases auto ir apstājies, un tajā esošie cilvēki ir visai redzamā alkohola reibumā. Atbraukuši izārdīties pa trasi. Rubaks ātri uzlido tornī un dodamies prom.
Nākamā ir Kuprava. Komanda sadalās. Daudz mālu. Paspējam izstaigāt tikai trīs ēkas, kad biedri jau zvana, ka punkts rokā. Arī pie Kupravas nez no kurienes uzrodas auto, kas noteikti nav rubaki.
Dodamies uz Žīguriem. Viens no rubakiem ir profesionālis un zina teikt, ka vēl neviens baļķvedējs nav palicis mežā. Bet te it kā viens esot. Jāredz paša acīm. Plāns apbraukt teritoriju un varbūt kaut ko sazīmēt tumsiņā. Nekā. Novietojam auto un dodamies ar kājiņām starp milzīgajiem monstriem. Un te jau spīd meklētā piekabe. Viens-divi rubaks ir augšā uz īstās mēles, kaut no zemes bikli atskan "nez, vai vajadzētu līst augšā". Punkts rokā.
Tālāk dodamies uz Vēdas upes tiltu kā variantu Naglām. Pa ceļam satiekam pūci, kas izdomājusi atpūsties ceļa vidū. Piegājām pavisam tuvu, pat nepakustējās. Domājām - ievainota. Kad jau gribējām nonest no ceļa, pacēlās spārnos un aizlidoja. Vieta visai iespaidīga, īpaši naktī, bet nav īstā. Ir vēl viens tilts, dodamies uz to, bet arī nav īstais. Variantu vairs nav, jāmeklē palīdzība. Kolēģis laipni padalās ar hintu, bet, šaize, tas punkts ir tur pat pie Litenes. Labi, brauksim plānoto maršrutu tālāk.
Viļakā arī sniegs. Novērtējam tiltu un ķemmējam saliņu. Katrs vienreiz jau ir apgājis saliņai apkārt un sāk otro apli, kad rubaks ierauga izcilo punkta risinājumu! Lieliski nostrādāts!
Dodoties uz Stiglovas gravu, satiekam arī policiju, bet nekādu pārsteigumu. Ātri iekšā-ārā un sākam garo ceļu atpakaļ uz Liteni. Cauri BĒRZKALNEI, khm, komanda!
Piebraucot pie tilta, saprotam, ka kaut kas nav tā - lielā dēļu kaudze ir nodedzināta, vēl kūp dūmi un gail ogles! Ir starp 3-4 naktī, un tas ir ļoti dīvaini. Uzņemam foto un ziņojam Centrālei.
Lādes lokācija ātri ir skaidra, bet talkas gads tā arī nedodas rokā. Ir skaidras norādes, kur jāmeklē akmens, tām arī sekojam, bet ir sajūta, ka dodamies mežā tikai dziļāk. Akmeni atrodam. Zīmīti arī. Un vēl vienu. Un vēl...vēl...vēl... Ideja braukt naktī atmaksājās. Bāc, mēs ejam tikai dziļāk mežā! Un tad sākam mest apli, un beidzot jau lāde. Atrastie talku gadi neder, nolemjam mēģināt uz labu laimi visus gadus, sākot no 2001. Stratēģija derēja! Laikam nogurums aptumšoja prātus, un nevarējām vairs atslēgu aizslēgt 🤣 Beigās viss OK, un ilgais ceļš līdz mašīnai un zonai, lai pabeigtu spēli! Laukumā kopā nepilnas 7 stundas.
Atpakaļceļā tak jāiegūglē par to LVM ceļu. Re, kur arī tas 2005.gads.
Naktī vienītī diezgan mierīga spēle. Šoferītis gan bēdīgs, ka tik maz dubļu un tik daudz asfalta. Paldies par laukumu!

Lemūri, uzzinot novembra rubas galamēķi, sajūsmā noelšas vien - tik daudz taipusē interesantu lokāciju! 🎉 Štābiņš Dānijā, aiz neko darīt, pat sagrupē dažus īpaši cerīgus objektus vēl pirms laukuma atvēršanas. Sākot jau ar Kupravas varenajiem cehiem un beidzot ar Stiglovas gravu.
Atverot mīklas, Lemūri gūst pirmo apstiprinājumu - Kuprava ir iekļauta! Ok, Pripjata skaidra, kas tālāk..? Lemūri nolemj rakties pa mīklām katrs atsevišķi dažas dienas un tikai tad sakopot spēkus watsapa čatā uz to, kas nebūs padevies.
No komandas mīklās tā pamatīgi ierokas trīs Lemūri - štābiņš, novadpētnieks un sīkais - un visiem trijiem diezgan viegli, kā pēc tam izrādās, padodas Dvēseļu Puteņa lielgabals Litenē. Grīna varenā garadarba pēdējās nodaļas gan procesā arī tiek pārlasītas, visādam gadījumam 😉
Štāba Lemūrs pirms gadiem desmit Balvu viesnīcu sauca par savām otrajām mājām, līdz ar to, par kuriem ozoliem ir runa Slapjajās Plaukstiņās, skaidrs uzreiz. Pēc brīža atlikts arī punkts. Tas gan patraucē pie Naglu Paklāja, ko viņš tajos tālajos laikos pat vairākkārt grasījies šķersot ar bezceļnieku - štāba Lemūram liekas, ka rakurss bez metāla virsbūves īsti nav iespējams. Pārrakti tiltu tilti vecajā Vecumu līnijā, ir daži gana cerīgi, bet Lemūrs-novadpētnieks atkal uzstāj uz savu sievišķo intuīciju - tomēr būšot Litenes dzelzceļa tilts. Lemūri pieņem to tiltu kā primāro variantu, lai cik ar' ļoti par ceļam uz lielgabalu tas nebūtu - un varbūt arī tieši tāpēc. Pāris citi tilti piefiksēti rezervei, ja nu intuīcija pieviļ (nepievīla 😊).
Lemūri ilgi danco ap Viļakas salu - ir tik daudz "par" un tik daudz "pret"... Tiek pārcilātas baznīcas, meklēts kāds Dieva aizmirsts kakts ar Jēzus statuju, kā perfekts tūrisma objekts atzīts jaunais pontonu tilts, bet - kas tā par piramīdu..? Pārliecības nav. Līdz beidzot, jau tuvāk izbraukšanas brīdim sīkais Lemūrs, būdams arī komandas insta-eksperts, lepni ieposto čatā sasodīto laipas lampiņu kā neapgāžamu proofpic. Jā, uz šo aizgāja ne mazums laika. Protams, Marienhauzena varētu būt bijusi neslikta atpūtas vietiņa Jēzum - kur gan citur dēlam atpūsties, ja ne mammas Marijas mājā😉 - bet tā arī nesapratām, vai tieši šāds bijis orgu domu gājiens.
Taureņu Uzbrukums liek pasvīst, jo Lemūri cenšas distancēties no politiskām peripētijām... Vietējo saunu apskats cerībā uziet kādu inčīgu notikumu ticamus rezultātus nedod. Štābiņš pat ir piemeklējis tik jau nu kārdinošu "mēli" Sprogu ezerā, ka kādu brīdi tiek mēģināts aiz ausīm pievilkt notikumu tuvāk tam. Savukārt sīkais Lemūrs, liels Dižgara cienītājs, mēģina lietai pieiet no dzejiskās puses, mēģinot izzīlēt norādes no Ziedoņa "Taureņu uzbrukuma" 😅 Skaisti, bet šoreiz nebūs. Un tad jau nāk atskārsme Lemūram-novadpētniekam, kas tie tādi par Taureņiem. Zinot lokāciju - Žīgurus, "ūdensmērītāji" ātri atrodas googlē, un viss saliekas skaisti un loģiski. Lielākā neloģika līdz tam bija jautājums, kā gan bildē redzamais mežvedējs Sprogu ezera nekurienē varētu būt izdzīvojis, nenodots Tolmetā 😅
Nu, un, protams - saldajam paliek Žiletons. WTF! Žiletons?!? Sīkais Lemūrs aizraujas visvairāk, un, tā kā ātri top skaidrs, ka runa par spēļu konsolēm, izanalizē visu (visu, Karl!), kas varētu saistīties ar mīklā minēto un ietilpt vienā spēlē. Pāris vakari tiek pavadīti kādā krievvalodīgā forumā, kur pēc pazīmēm "nu, tur tādi cilvēciņi skraida, sēnes aug, un beigās visi nomirst" cilvēki reāli atpazīst spēļu nosaukumus 🤦‍♀️ Acis raibas, jēgas nav, meklētais baltais tēls rokā nedodas. Ir pāris varianti, bet stipri mazticami. Tikmēr pagājušas pāris nedēļas, drīz jau jābrauc!!! Kā parasti šādos gadījumos, spriedze pieaug, sākas viegla panika. Štābiņš atmet ar roku visam līdz šim darītajam un sāk no otra gala - pa vienai pārskatīt savas iepriekš atrastās lokācijas un mēģināt pievilkt mīklu tām. Tā, kādā vakarā, abiem ar sīko Lemūru telefoniski apspriežot Stiglovas gravas variantu, sīko ķer kā zibens spēriens. Stig-lova, Stig-lava, nu - LAVA tak!!! Tikai ne Stig-lava, bet kāda cita lava. Pag... bet kāpēc ne, bija taču kaut kāds Stigs tajā visā spēļu birumā! Pāris minūtēs viss top skaidrs, kā jau dažkārt ar Centrāli - vienkārši ģeniāli un ģeniāli vienkārši. Ja kaut viens no Lemūriem būtu noskatījies kaut vienu TopGear  raidījumu... Jā, jā. Tas ir iespējams - tādi nu esam 😝  Ar to arī ļoti gandarīti, ne pa jokam atviegloti un ar mazīīītiņām šaubām par Naglu Paklāju, Lemūri beidzot jūtas gatavi startam vien pāris dienas pirms nospraustā datuma.
Komandā īpaši agras celšanās fanātiķu nav, bet bremzēt nekādi nevar - ir plāns laukumu pieveikt vienā dienā. Tā nu 14. novembrī 7:30 Lemūri startē no Rīgas un ap 10:00 jau ir pie pirmā punkta. Tāpat kā Bārtā, arī šoreiz tiek sākts ar šaubīgāko objektu - tas ir, ar Naglu Paklāju. Tomēr ar katru soli tuvāk tiltiņam nostiprinās pārliecība, ka sievišķā intuīcija rullē un šis būs īstais. Mazliet mīzīga tikšana pāri, jo gulšņi ir slapji un slideni, un betons - izdrupis, bet Lemūri tomēr pamanās neiežauties un veiksmīgi nonāk pie uzdevuma bildē redzamās dēļu čupas apgruzdušajām, vēl kūpošajām atliekām. Nu top skaidrs ieraksts čatiņā par to, ka punkts mainījis izskatu. Pa to laiku no otras puses tuvojas prāvs rubaku bariņš - tie izrādās Sēlijas Buki, ar kuriem šodien Lemūri tiksies vēl ne reizi vien. Ievērojot distancēšanos, tiek knaši izpētīts tiltiņš un apkārtne, un drīz jau cipars rokā. Fotosesija, un tad jau uz nākamo punktu.
Dvēseļu Putenis atminēts nekļūdīgi, lielgabals appētīts un nobildēts no visām pusēm. Iespaidīgs! Punkta meklēšana aizņem vēl pāris minūtes, un tad aši tālāk, dodot vietu Sēlijas Buku auto kavalkādei.
Slapjās Plaukstiņas tiek šturmētas, ievērojot maksimālu piesadzību. Sīkais Lemūrs, ekipēts ar pašdrošināšanas sistēmu, nesteidzīgi traušas augšup. Nu, nav jau pirmā reize - tieši šāds triangulācijas tornis vienā laukumā jau šturmēts, bet toreiz bija stipri aukstāks un nagi atsala jau pēc pirmajiem augstummetriem. Šoreiz viss pa smuko, skats no augšas lielisks 🤟😎 Seko Lemūrdāmu fotosesija uz pagaidām vēl tīrā auto un sarkanīgo smilšu fona un, Sēlijas Bukus šoreiz tā arī nesagaidījuši, Lemūri dodas tālāk. Stundas laikā krituši trīs punkti, not bad.
Nonākot Pripjatas Atrakciju Parkā, Lemūri mega-veiksmīgi notrāpa uzreiz uz vienu no cipariem - to, kas uz slidkalniņa. Bet objekts ir tik absolūti episks, ka te tiek pavadīta bezmaz stunda, izložņājot visus kaktus, bildējot un filmējot sajūsmināti-necenzētu brēcienu piesātinātus video, ko nosūtīt štābiņa Lemūram uz Dāniju ❤🤩 Galu galā lokācijā parādās arī citas komandas, un, noskalojuši peļķē pamatīgi sabristos zābakus, Lemūri brauc lūkot Taureņu Uzbrukumu Ūdensmērītājiem.
Ieraugot objektus, sīkais Lemūrs visādam gadījumam atkal ekipējas ar pašdrošināšanas sistēmu - vai mazums... Un, protams, īsti nav skaidrs, kuru tad ūdensmērītāju čekot pirmo. Sievišķā intuīcija šoreiz klusē, Lemūrs-pilots iesaka sākt ar tuvāko, un tas arī izrādās īstais. Lejupkāpienā pamanīti citi punkta tīkotāji, arī ar šaubu zīmogu sejā - iedrošinošs "kāpiet droši, gan jau būs" un Lemūri mauc tālāk.
Punkta meklējumi Hameleonu Rotaļu punktā izvēršas seriāla cienīgā ilgumā. Meklējam uz/zem laipas (brīnums, ka sīkais Lemūrs aiz pārcentības neiežaujas ūdenī 😅), uz salas tiek appētīts ikkatrs koks, soliņš, akmens un stends, uzmanība pievērsta arī skatu platformai. Nekā. Iespaids, ka vienlaikus ar Lemūriem šo lokāciju ķemmē vismaz 5 citas komandas, notiek komunikācija un viedokļu apmaiņa, tiek dibinātas jaunas pazīšanās, ik pa laikam dzirdamas visādas versijas - no "toč IR uz salas" līdz "toč NAV uz salas". Sāk pārņemt besītis, jau stunda padirsta bez jebkāda gandarījuma, salst nagi un līdzpaņemtā jēgerīša krājums kritiski plok. Citas komandas viena pēc otras pazūd, Lemūrus pārņem šajā laukumā vēl neizjustā "loši & tupas" sajūta. Līdz beidzot vieni no pēdējiem palicējiem dod mājienu, ka esot uz skatu platformas. Kur?!? Da mēs tur jau skatījāmies! Divreiz!!! Kad acīgākais Lemūrs beidzot ierauga nestandarta ciparplāksnīti, atskan sulīgs "BĻA!" :D Bet nu reāli labs, ko lai saka, BK nebeidz pārsteigt!
Nu atlicis vairs tikai Žiletons, tomēr pa ceļam noteikti jāiegriežas Viļakā un jāapmeklē iespaidīgā katoļu baznīca. Lemūrdāmas patiesi izbrīnī neredzētais risinājums - svētā ūdens automātiskais dispensers ar instrukciju latgaliešu mēlē: "Svēteitais yudeņs teik padūds automātiski. Golvenais - nepieskartīs pī breuno trauka, bet palikt apakšā rūku!". Kamēr viņas tur apkārt grozās, Lemūrs-pilots (pēc pārliecības ateists, pēc tautības - igaunis, latgaļu mēli nesaprotošs) jau cītīgi berzē ķepas zem svētā ūdens strūklas dziļā pārliecībā, ka tas ir dezinfektors 🤣 Nu, īstenībā jau ir arī - zināmā mērā... 😉
Galu galā burvīgā baznīca aplūkota, ir laiks pēdējam punktam, kura atkošana prasījusi tik necilvēcīgi daudz nervu un laika. Vietiņa skaista, nav ko teikt! Pilots un viena Lemūrdāma ir labi ekipējušies ar jauniem gumijniekiem - tad nu pēc fotosesijas pie atseguma viņiem arī tiek tas gods izčekot trubas un atrast pēdējo ciparu.
Juhū, nu pēc Lādes!
Apmēram 45 min paiet, līdz tiek atrasts vajadzīgais Vella akmens. Beeet ar to viss nebeidzas! Jo sākas mežabrāļu cienīgais bridiens pa tumstošo mežu, ķerot atstarotāju maldugunis. Šis bija kā ķirsītis uz tortes, patiešām! Vislielākais prieks un pateicība par jau tā superīgā laukuma episko nobeigumu! Kad galu galā pēc kādām 20 min tiek uzieta Lāde, sajūsmai nav robežu 🎉
Ieraksts logbook'ā, trīs mazi lemūršmigas piņģeroti ielikti Lādē nākamajiem atradējiem un Jenotu dziriņa savākta kā suvenīrs, izskan tradicionālais brēciens "Nepeld!" un tiek uzsaukts tosts par veiksmīgiem piedzīvojumiem.
Tas nu ir darīts - bet tagad jātiek no šejienes laukā. Tumsa jau ir pilnīga, un dīvainā kārtā katram Lemūram šķiet, ka jāiet uz citu pusi 😅 Par laimi, arī te nostrādā Lemūra-novadpētnieka intuīcija un komanda tiek veiksmīgi izvesta līdz auto. Mežā tikmēr manāma rosība un nākamo meklētāju lukturīšu gaismas. Lai viņiem veicas, Lemūri off. Laukums pievarēts pa aptuveni 6 h, neskaitot ceļu no Rīgas un atpakaļ.
Pēcgarša vienkārši burvīga! Kārtējais lielais lemūrpaldies BaltajamKalnam, mīklas bija feinas un objekti lieliski, Lemūru absolūtais favorīts - Pripjata.
Žēl, ka izpaliks decembra ruba - bet dzīve ir tāda, kāda tā ir. Priecājamies, ka Centrāle un Tehniskā komanda ir atlabusi, un ļoti gaidām janvāri. Tiekamies! ❤

Nu ko – esam vēl vienu posmu tuvāk savam pirmajam FTF uznācienam. Lai gan daži biedri tā neuzskata, vai ne, Draiver?
Labi, bet ko nu par to. Ja Bārtas posms bija otrais mūsu karjerā ar vēl jautājumiem kā nu būs, tad Viļakas laukumu komanda gaidīja jau ar pārliecību. Kā jau esam teikuši – ar katru posmu mācāmies un šoreiz inventāram pievienojās laicīga lauka izpēte google plašumos pirms nāca klajā mīklas 1.datuma pusnaktī. Pienāk ilgi gaidītā stunda – komanda attālinātā režīmā sāk šķetināt pavedienus, čats kūp kā tik tikko temperatūru uzņēmis ūdens katliņa dibenā. Kaut kas krīt uzreiz, kaut kas liek palauzīt galvas, kaut kas izved no pacietības. Bet par to visu vēlāk…

Sākotnēji darba grafiki lika sprunguļus ceļā rubai, bet galu galā covids iedod starp acīm darba grafikiem, dabonam brīvu un lemjam, ka lauka iekarošanas datumam 14.novembrim būs būt.

Šoreiz ceļā mūs vedīs Betmobīlis un visāda veida atbalstam pievienojas Nav laika, vēlāk komandas septītā un noslēdzošā dalībniece Optimiste. Kad visi rubaki sastūmušies busiņā, mēs lēnā garā pilnā sastāvā 5:30 pametam Rīgu. Bagūzī vietas daudz – līdzi nemainīgi rubas ekipējuma soma, maiss ar brokastīm un pusdienām, kā arī mūžīgie draugi gumijnieki un aizlienētais alpīnista ekipējums. Visiem garīgais kā vienmēr lielisks un satriecošs, esam droši par 5 punktiem un divi ir 50/50.

Dvēseļu putenis. Kamēr vieni meklēja googlē tankus, citi ķērās pie grāmatas lasīšanas. Vēl kāds lika uzsvaru uz vilcieniem, bet galu galā tika lemts par labu Litenes piemiņas vietai ar nesen vasarā uzstādīto lielgabalu. Lai rastu pārliecību vēl dienu pirms izbraukšanas Redaktors bildē piezūmo un saskata 1vs1 līdzību ar mīklas bildi un būs derīgs. Mazliet raisīja bažas, ka diezgan tālu gan punkts no Viļakas. Bet realitātē aizbraucām, skatāmies līdzi stobram, sazīmējam simbolu un punkts rokā 5 minūtēs. Fiksi, bet godbijīgi apskatām piemiņas vietu, bunkuru un to, cik patīkami viss sakārtots. Dodamies tālāk, Efekts liek par sevi manīt, priecājoties par pirmo mini sniegu, kas krīt uz busiņa stikla.

Naglu paklājs. Viens no 50/50 punktiem. Jo, ja Dvēseļu putenis ir īstais, tad kaut kā pārāk tuvu tam. Ja ne, tad īsti neviena cita tāda tipa tilta apkārtnē nav. Šis punkts nāk ar Haskī māsas drauga palīdzību, paši rubaki arī uzstāj, ka būs. Redaktors, lai gan ir vēl 13.novembrī braucis cauri dažnedažādām kartēm, piekāpjas un liekam punktu kartē.
Esam uz vietas – tilts kā tilts. Otrpus tam krastā gruzd ugunskurs, tilta stāvoklis stroikas stāvokli, apakšā bango upīte. Rubaki saņemas drosmi un, protams, to zem zīmes šķērso. Lai arī ugunskurs, vietējo lapu piemests un spičkas piededzināts, mainījis izskatu, ir skaidrs, ka īstā vieta. Mazliet akrobātiskās graciozitātes un Brālis ir ticis pie cipara. Tikpat stīvām kājām slājam pāri tiltam uz Betmobīli, ik pa laikam dzirdot Optimistes “būs jau labi”.

Slapjās plaukstiņas. Mūsu pirmā laža un tai pat laikā pirmā uzvara. Pusnakts pirmajā minūtē, iznākot mīklām, Efekts un Redaktors vienbalsīgi nobļaujas – Baltais Briedis. Pret tādu pārliecību nespēj pretoties pat Brālis un punkts tiek pilnībā aizmirsts līdz pat brīdim, kad piebraucam trasē. Mūs pat īsti nesatrauc tas, ka aicina privātīpašumā izgāzt ar savu briedi. Uztrauc tas, ka trase ir aizaugusi, landscape pilnīgi neatbilst foto redzamajam un, vienvārdsakot, ir auzas. Čatā top ieraksts – Briedis bij beigts. Kamēr braucam uz nākamo punktu, notiek Prāta Bankas cienīgas diskusijas, kur ar dedukcijas metodi un satelītuzņēmumiem kartē 10min laikā tiek sazīmēta īstā vieta. Redaktors ir izglābis savu ādu un par to arī saņem uzdevumu rausties karabīņu lentē. Lai arī tie ir 20m, kas jākāpj, bet čomam ir kaut kā jāatpelna Bushmills par aizlienēto ekipējumu. Ātrs kāpiens augšup, satriecošs skats, mazs video, punkts rokā un laižam tālāk.

Pie Žiletona. Beigtais zirgs – vairākas reizes. Laikam katrā laukumā jābūt vienam punktam, kas izsit korķus, izved no pacietības, liek sist traukus un darīt vēl sazin ko. Nedēļa bija pagājusi un nulle variantu. Beigās tiek izveidots poll čatā – ko ar mīklu iesākt. Piedāvājums, lielākoties, cenzējams un galarezultātā tiek piedāvāts jāt ar to zirgu, kas beigts jau nedēļu. Mēs paziņu rubakiem mīklas veidā palūdzam hintu. Dritvaimicīt – atbilde nāk 5minūtēs, bet nu jei bogu… Lai pats nelabais nogrābstās, kuri šim teroram gāja cauri Viļakā pusnaktī tur uz vietas :D Beigās zirgs atdzīvojas un pati Stiglovas Grava ir ļoti pretimnākoša. Sākumā gan piešaujam no otras puses, aptuvenais iešanas laiks aptuveni pusotra stunda. Tad izlemjam par labu citam ceļam, piecas minūtes, Brālim tomēr viens gumijnieks nodevējs, slapja kāja, Džese pozē un 4/4. Daudz alus un saldumi šo sķetinot aizgāja… Attiecīgi pēc uzvaras to jānosvin ar brokastu karstmaizēm. Veseli ēduši!

Hameleonu rotaļas. Mūsu otrais 50/50 punkts. Šī punkta izpēti kaut kā vairāk uzņēmās rubaku daiļā dzimuma pārstāves un ceļi tāpat kā citas komandas veda uz baznīcām, kapiem, dažādām svētvietām. Piramīda tika savilkta ar baznīcu jumtiem, bet bez rezultātiem. Beigās riskējam un braucam uz to salu. Ar jauno tiltu. Ja nebūs punkts, vismaz apskatīsim skaistu vietu. Esam klāt. Džeses seja savelkas smīnā, kad uz tilta acu kaktiņš ierauga pirmo lampiņu. Priecīgi soļojam uz salu. Šķiet, ka punkta meklēšanas ziņā visilgāko laika daudzumu šeit pavadījām. Pirmais punkts, kur sastopam vēl vismaz 3 komandas. Prieks iepazīties, Lemurmeitenes! 
Šoreiz acīgākie rubaki ir Efekts un Draivers. Kamēr pārējie krustu šķērsu rauj pāri salai, viņi pamana, ka vienai plāksnītei nav apraksta. Nespoilojot piefiksē punktu un tikpat mierīgi aizslīdam prom no salas. Atjautīgi, Baltais Kalns! Tiekam galā aptuveni 45min.

Taureņu uzbrukums ūdensmērītājiem. Šajā punktā Džese jau atkal nospīd ar savām prāta spējām pareizi lietot google un Žīgurs ar Martinsonu un pārējiem kampējiem paši iekrīt rokās. Tālāk jau Brāļa filigrāns punkts kartē, Draivera spējas un mēs tam baļķvedējam mistiski piebraucam 10 soļu attālumā. Ģeniāli. Kamēr Brālis dur uz kaut kādu netālu esošo angāru, Redaktoram bilde top skaidra un arī tas, par kādu mēli ir runa. Pēc Slapjo plaukstiņu iegūtā stāža atkal rāpjos augšup tornī, baudu skatu, ķeru punktu. Pēc brīža klāt Brālis – iemūžināmies foto, pāris melnie joki un lienam lejā. Ļoti liela aktivitāte apkārt esošajos objektos un šķiet, ka pamanāmies paņemt vagu brīdī, kad vietējais pufaikā jau slāj uz mūsu pusi.

Pripjatas atrakciju parks. Punkts atstāts kā beidzamais ar domu, ka pie veiksmīgas rubas, izdosies vēl pastaigāt. Par šo punktu viss bija skaidrs uzreiz – bez Kupravas laukums Viļakas galā nebūtu laukums. Dodamies vēl pa gaismiņu. Tā kā Brālis ar Džesi šeit jau šiverējuši nesenākā izbraucienā, tad mazākā slidkalniņa vieta ir zināma un pārējais ir tikai darīšanas jautājums. Braucam cauri pilsētai un acīm iztēlojamies kā te bija un kā viss varēja būt, ielienam slidkalniņā – galva reibst gan no slīpā pamata zem kājām, gan skaņām domās, kad šeit viss 90.gadu sākumā vēl griezās pilnā sparā. Attopamies no sapņošanas, ieraugām to plašumu un neiedomājamo baseinu. Super! Top bildes un slidināmies lejā uz izeju. Vēl izstaigājam ofisu ēku, aizdodamies arī uz tuneļiem. Tur tik tiešām iespēja nopeldēties bija pārāk reāla. Viens otru pierunājam beigt pastaigu, jo uzdevums ir izpildīts.

Lāde. Kupravas lauka vidū, iespējams, šādas pusdienas pasniegtas varbūt pirms 25 gadiem. Betmobīļa bagūzis pārvēršas par virtuves galdu. Uz šķīvjiem eleganti uzslīd salāti ar gaļu, kamēr 7nieka lapā tikpat raiti atšķetinās lādes ciparu kombinācija. Kā saka – kad pēdējais kumoss tiek veikts, atkal pēdējais nedarbs tiek steigts. Kā parasti ar lādi neko nesarežģījam – lemjam par labu tam velna akmenim. Ceļā jau uz punktu tiek loģiski nospriests, ka meža dzīvnieki būs visu internātu iztērējuši un tāpēc gads noteikti ir kods, kas jāpatur prātā. Tātad no betmobīļa pārkinga novelkam hipotenūzu un duram taisni – saka Brālis. Ok, domāts darīts. Bet kaut kā tas ceļš ir drīzāk bezceļš – koki, zari, biezoknis, purvs… Ik pa laikam kāja iegrimst, tad kāds atrauj ar zaru pa aci. Kad mēs sākam izmantot zigzaga metodi, meitenes jau kļūst nepacietīgas. Nu ka nav – cik vēl tālu, vai tiešām neieies purvā utt… Bet Draivers ar Redaktoru paliek uzticīgi Brālim. Solidaritāte. Pārliecinām, ka te mežā zvēru nav un mums ir nazis. Duram tālāk. Jau gandrīz neticam saviem panākumiem, bet pēkšņi pa labai rokai paveras tas pats slavenais akmens. Sākam ložņāt ap to, mums no otra biezokņa gala pieslēdzas komanda Sēlijas buki – Ahoi! Darbojamies tālāk. Brālis pamana kokā simbolu, tālāk vēl… Izlemjam izpētīt šo versiju. Sākam brist no grupas prom mežā… Acis šaudās, ik pa laikam ieraugot jaunu virzienu. Pēc kaut kāda padsmitā jau rodas šaubas – a ja nu šitais ved atpakaļ no meža uz ceļu. Jo no tā akmens vells vien zin, kā nakts melnumā tikt atpakaļ pie civilizācijas. Bet nebīstamies savu bažu un turpinām skriet kā Robis un Laris meža dziļumā. Līdz skatam paveras divas nu jau lielākas zīmes un tālāk tumšs. Viss skaidrs – ātra vietas apskate, celms, lieliski nomaskēta tvertne un LĀDE! Rācijas palīdz sasaukt atlikušos Vellakmens spodrinātājus un jau pēc 15min top kopbilde, atstājam lādē mistisku dziriņu kādam šoferim un duram auto virzienā.

Rezumē. Laukums aizraujošs. Kāds atpakaļceļā izteicās, ka pagaidām tas ir top laukums. Cits izteicās, ka varbūt pietrūka tā meklēšanas momenta. Bet varbūt tieši šoreiz mēs kaut kā bijām paši ļoti precīzi un punkti paši nāca rokā! Galu galā, lai cik viegli gāja laukumā – lāde atkal maģiski sadeva ar sirpi pa pa*tiem un lika atcerēties – Tu rubai nekad nevari būt gatavs! Arī tad, kad šķiet, ka viss ir tepat acu priekšā!

Paldies par jaunām draudzībām, paldies vecām draudzībām ( Vēdzele ) par laba vārdiem un vēlējumiem un paldies rubakiem par hintu, kas mūs izglāba no beigta zirga! :D Zabivaka!

Gada mīklainākā diena pienāca arī komandai ‘3 Fast and 5 Furious’, kad 3 ātrie un 5 nevaldāmās nolēma pirmo reizi doties rubā. Kā jau pirmajās reizēs šī pieredze bija bailīga, dažbrīd gribējās kliegt un raudāt, bet tagad tik gribās vēl un vēl.. Rubas laukums bija pārsteidzoši drūms... un, protams, lielisks! Nu tad aiziet, par to, kā tad mums gāja:

Braucot uz rubas laukumu mums bija daudz dažādu minējumu 5 mīklām, un pilnīgi neviena minējuma pārējām 2.
No kurienes lai sāk ceļu un maršrutu? Labi, braucam uz visām
iespējamām lokācijām pēc kārtas (izmantojām to gudrāko pirmās reizes strātēģiju :D).

PRIPJATAS ATRAKCIJU PARKS: PSRS Kodolraķešu bāze Zeltiņos bija pirmais minējums un pirmā vieta, ko apciemojām. Smukas bildes pie Ļeniņa nievājošā skatiena pieminekļa, bet nekas vairāk. Tālāk braucam uz Kupravu. Stundu brienot un vācot kilogramus mālu zeķēs atrodam slidkalniņu un cipariņus. Woohooo pirmā uzvara!

TAUREŅU UZBRUKUMS ŪDENSMĒRĪTĀJIEM: Nebija šaubu par Latvenergo valdes locekļa pilsētu, taču domu par potenciālajiem ūdenmērītājiem, mēlītēm un ūdenstilpnēm bija daudz. Izmeklējām abas ‘mēlīšu’ formas ūdenstilpnes pilsētā, tad izmeklēšanai piesaistījām vietējo Konstantīnu (vārds mainīts Datu regulas dēļ). Kostja norādīja uz mūsu ilgi meklēto vietu, un sacīja, ka no citu komandu pieredzes zina, ka arī DVĒSEĻU PUTENIS atrodas šeit. Tad nu mēs kāpām Žīgures MRS zonas augstumos, savācām punktus. Pēc kāpiena tik bija jāremdē bailes un satraukumu ar tuvējā Topā nopirkto dziriņu un siltajām zeķītēm. Uzreiz pēc tam Žīguros turpinājām meklēt puteni 🆘🤣

DVĒSEĻU PUTENIS: Kontantīnam
uzreiz noticējām, jo jebkuri tips&tricks no pieredzējušiem šķiet svēti (kā jau ikvienā pirmajā reizē). Taču Žīguros lielgabals galīgi nemeklējās.. Par Litenes vasaras nometni tik vēlāk sapratām (pateicoties Centrālei🙏🏼).

NAGLU PAKLĀJS: Dzelzceļš atradās diezgan ātri, taču, atbraucot uz vietiņu, no paklāja bija palikuši tikai daži baļķīši un tie paši spilgti dega ugunskurā. Gandrīz jau aizbraucām prom meklēt kādu citu dzelzceļu pār tiltu..

HAMELEONU ROTAĻAS: no bezizejas gandrīz jau aizlidojām uz Ēģipti vai Jeruzālemi.. Beigās aizbraucām uz ezeru meklēt sašlika namiņus ar piramīdu jumtiņiem un atradām laipiņu, kur punkti krita. Sakiet, kā pēc šī var neticēt veiksmei?!

PIE ŽILETONA: nepaņēmām līdzi gumijniekus. Bet no regrets - komandas praktiskais latvietis piesien maisiņus pie kājām un aidā caurulē. Punkti krīt!

SLAPJĀS PLAUKSTIŅAS: ātri sapratām, ka trase Miškos nav īstā, bet tik un tā gandrīz uzkāpām tornīša augstumos pie tās. Arī Baltā brieža mototrasē nekas neliecināja par punkta esamību, izņemot to izlietoto Durex paciņu kalna pakājē :D

Mizlīgs paldies BK un #7nieks! Sapratām, ka ar rubām ir kā ar semkām - gribot negribot rodas atkarība un roka slīd jau pēc nākamā kumosiņa!

Nu tad tā, kamēr vēl svaigi iesapidi no Jaunlatgales rubas, paprovēs savu iespaidu atstāt arī Gee rubaki.

Sastāvā 2 veterāni, viens junge un divi rubaki, kas kādu laiku jau gribēja, bet nekādigi nevarēja saņemties rubai un izdomāja, ka šosezon jālaiž mērcē.

Laukumā devāmies ļoti droši un pašpārliecināti ar 99.99% pārliecību par 6 punktiem un tāds 50/50 variants bija slapjās plaukstiņas, bet par to nedaudz vēlāk. Izdomājām, ka kā gan labāk aizvadīt valsts svētkus, ja ne laukumā. Tad nu tapa plāns - maucam 17. nov pēc darba uz pieBalvu nakts mājām, ček-ins, un paņem tos punktus, kas tuvumā.

Sākām ar Dvēseļu puteni, tur šaut auts draudzīgajiem rubas biedriem par hintu, jo saknē bijām biš iesprūduši. Ar hinta palīdzību uzreiz māte gūgle atklāja maģisko atrašanās vietu lielgabalam, un bonusiņš tumsā - tālās gaismas no auto novirzot stobra virzienā - ātri viens cipars kabatā.

Naglu paklājiņš krīt nākošais, pateicoties tam, ka viens no rubakiem bija street view`ā izstaigājis visu sasodīto Balvu/Viļakas apkārtni meklējot tiltus. Domājām, ka nebūs īstais, jo pārāk tuvu Putenim, bet apstaigājot un palienot apakšā kind a hit n run.

Labs temps un kaut kā labi krīt, nonākam pie secinājuma, ka jālaiž pēc nākamā, kas jau sanāk gabaliņš - Žiletona. Ar šī minēšanu/meklēšanu gāja traki. Mario/Luigi, ir kā galvenie varoņi, līdz kamēr vienam no rubakiem ienāk prātā - Stigs. Tad jau tas bija laika jautājums lidz atradās arī Stiglavas atsegumi Stiglovā. Tuvojoties objektam parādījās arī pirmais sniegs. Ejam lejā pa apledojušām kāpnītēm ar gumpīšiem - biš slidens un apkārt viss balts. Tiekot lejā parādas caurteces, un protams viens Rubaks izdomā ielīst ne tajā, kamēr otrs saka, ka ir.

Pulkstenis jau vēls, un novienojamies, ka jālaiž gulēt.

Valsts svētku diena - pirmais sarakstā - Pripjatas parks. Ai, kā izstaigājāmies. Jo ierodoties uz vietas visiem haips par lokāciju tāds, ka piemirsa mīklu atvērt. Tad nu pēc labas pastaigas, atverot miklu, skaidrs kur otrs punkts un ar 3cm māla zolēm dodamies uz auto pusi. Kamēr nokasījām uzaugušo mālu kārtu pagāja savas 20 min un bijām gatavi doties tālāk.

Taureņu uzbrukums - par laimi šī mīkla krita relatīvi ātri, jo divi rubaki bija dzirdējuši par izdarībām kādā pirtī. Tad nu arī parādījās apvārsnī apdzīvota vieta Žiguri un tur arī devāmies mēs. Par laimi piebraucām pa veco dzelzceļa ceļu, un baļķvedējs krūmos spīdēja. Tad arī tapa skaidrs, ka cipars ir augšā, bet būdami mierpilsoniski noskaņoti un ievērojot Centrāles ieteikumus, augšā nelīdām, jo netālu vietējie bija. Tad nu kāpiens mums izpalika, un cipars kabatā no Centrāles. Ok, next.

Hameleonu rotaļas - gūgle gan jau ka brīnījās, kāda velna pēc visi pēksņi meklē krucifiksus un baznīcas. Tad ideja maybe kādas muižas/pils mūrētāis žogs. Arī nav. like WTF, kas tas tāds ir? Līdz visbeidzot kaut kā netīšām tiek uzieta bilde ar jauno “pantolonu” tiltu. Skaidrs. Šeit kaut kā ļoti veiksmīgi pat līdz salai netikām. Sadalījāmies 2 rubaki uz salu ceļā, kamēr atlikušie inerces pēc aplūkos “tornīti” tūristiņā. Apskatījām no visām malām un bijām jau gatavi doties prom, kad viens no rubakiem aplūkoja sīkāk “ražotāja” plāksnīti. Cepums BK orgiem par noformējumu!

Next - Slapjās plauksiņas. šis punkts bija tāds 50/50, jo pirmā trase, kas tika atrasta bija Baltais Briedis - tas tā kā nebūtu, bet kartē nedaudz uz priekšu satelītā izskatījās, ka ir vēl viena, mazāka trasīte, maybe krūmu gonkām? Nodomājām, ka tas tāpat netālu, un tad jau jālaiž apskatīties, rezultātā ieraudzījām arī vienu torni. Lieks kāpiens augšā, lai secinātu, ka tomēr nav īstais. Sapratām, ka citu variantu mums nav, meklējam un skatamies, bet pie rezultāta nenonākam. Tad nu jau 2. reizi mūs glābj hints no biedriem rubakiem. Jā, ieskatoties satelītā atrodam īsto vietu, un gāžam pa ceļam iekožot Balvu kebabu.
Piebraucot pie punkta uzreiz top skaidrs kāpēc vajag drošības sistēmu, bet tādas realitātē nav līdz un viens no rubakiem ir jau pusceļā augšā. Cipars rokā un pārējie rubaki morāli un nedaudz kožot pirkstos, atbalsta mūsu varoni.

Lāde - mīkla vaļā un vellakmens ar tiek atrasts pāris minūtēs, un vēl neilgi pēc tam, koordinātes. Pirmais mēģinājums piebraukt neveiksmīgs, atduramies kaut kādā fermā, kur ceļu iespējams turpināt tikai ar traktoru, vai kādu nopietnāku auto. Fine, metam ripā un braucam riņķī. Var just, ka sagurums virmo gaisā. pieraucam no “otras” puses pa ceļu, kur koki sagāzušies priekšā. Ok, ejam kājām! Mūsu vadonis saka, ka ~ 300 metri tajā virzienā. sākām iet pa kaut kādu aizaugušu ceļu. Diviem piesmeltas kājas, jo ārā jau piķa melna tumsa un spilgtākā lukturīša īpašniekam vēl jāiemācas lietot lukturītis. ceļš lēnām izbeidzas un saprotam, ka virziens neriktīgs un jārauj pa labi pilnīgos džunģļos. Aptuveni 30 minūtes vēlāk esam nonākuši punktā, kur pēc koordinātēm jābūt akmenim. NAV. Kā nav? Kā var 9. lielākais akmens Latvijā, nebūt tur, kur tam jābūt. Nogurums jau sāk darīt savu, deguni sāk nokārties un nonākam pie secinājuma, ka jābrien atpakaļ uz mašīnu, un jāštuko jau cits rīcības plāns. Lokācijai tak vajag būt īstajai. Atpakaļ ceļā ejot, rubaks, ar jaudīgāko lukturīti netīšām pamana, ka kaut kas spīd - EUUUUU - IRRRRR. sekojot takai - trāpījām arī pie lādes. VISI HAPPY. Braucam mājās.

BK - Paldies par rubu. Mērce brīžiem likās par asu, bet izcietām!

Ar mīklām gāja visādi ,bet punkti ļoti labi, paldies par laukumu! Toļiks ierokas atpakaļ darbos.

Tūristiņiem šī bija tikai 2.reize kad ņēmām dalību #7nieks.
Bartā teiksim tā, negāja pārāk spīdoši, tāpēc arī tapa nosaukums - Totāli Tūristi, attiecīgi turpmāk, atkarībā no pagājušajā posmā lemsim, kādi tad Tūristiņi esam nākošajā reizē. Šobrīd pēc posma šķiet, ka nākošreiz tie būsim "Bez ekipējuma Tūristi".

Viss sākās protams ar informācijas meklēšanu, kam apņemamies šoreiz pielikt lielākas pūles, sacīts darīts, Šķiet ka pēdējā laikā nekam netika veltīts tik daudz laika kā punktu meklēšanai (btw divatā meklēt visu info nav baigi fun). Dažbrīd mājās jau mums šķit f*ck it, man šis nav vajadzīgs, tas nav normāli, .... un visi pārējie izteicieni kas pie max liela beša rosās galvā. Reiz izdomājām, jāpamaina vide, tā nu aizdevāmies ar datoriem uz bāru, kur pus dienu nosēdejušas visos meklējumos, pie mums pienāca kāds kungs un izteica: "Meitenes, briesmīgi skatīties kā jūs ieurbušanas tajos monitoros, tak labāk būtu savā starpā sarunājušas un pavadījušas laiku, ne tehnoloģijas vien ir dzīve" - par to vien iesmējām, kad kungs nemaz nezin ko darām un kāpēc, tāpēc nejutāmies nemaz slikti, bet ivaram vien izteleoties kā no malas tās izskatās, divas sež, 4 stundu laikā gandrīz nekas nav vien pateikts kā "re re, Tev nešķiet, ka vārētu būt šis?" vai "ko Tu skaties? Ko atradi?"

Bet lab, tagad jau tomēr par to rubu te jāraksta.

Pirmais un diez gan viegli atnāca pie mums punkts "Pripjatas atrakciju parks" - divu domu nav, ka esam uzķērušas īsto, šis deva cerību, ka turmāk varētu veikties labi, beeeeeeeeet nakošais punkts pie mums tik veikli gan nenāca. Uz vietas iegūta pamatīga kārta mālu pie saviem bacinkiem, uziets lielajā slidkalniņā, uzņemti paris labi Insta story, bet lab, turpinām meklēt apkartē, lidz acim paveras mazais slinkalniņš un skaidrs, nu ka tur tak jabūt un Bingo, ir arī.

Ložņajot pa BalticMaps ārēm, pekšņi uzduroties apvidums STIGLOVA galvā bija sprādziens, JĀĀĀĀĀĀĀĀĀĀĀĀĀĀĀĀĀĀĀĀĀĀĀĀĀ, tā kā līdz tam jau šis meistars galvā rosijās jau kā STIGs un nelika mieru, ka tas varētu būt kas cits, tad ieraugot šo un mērci pielīdzinot LAVAI vairs negribējās ticēt, ka nav īstais, prieka saucieni pa māju, neizsakāms gandarījums, sajūta kā uzvarēts 100m skrējiens Latvijas Olimpiādē. Uz vietas, Grava bija mūsu brauciena lokā pēdējais punkts (un labi kā tā, jo lāde redz kā, pavisam tuvu), noejam lejā un ieraugām, nu jā, ūdens līmenis manāmi pacēlies, pat ar gumpīšiem būs pa īsu, bet tas jau tā, ka līdzi tik labākajā gadījumā krokši, iekšēji jau saņemta drosme, ka būs jādodas ar krokšiem pa ledaino ūdeni, bet tomēr, atkal mūsu glābēji bija komanda Toļiks Brīvdienās, kuru ekipējumā bija lieliskie makšķernieku zābaki, tad nu par jau 2. Kārumiņu viņi padalījās, kas redzams caurulē.

Naglu paklājs - pēc bildes izteikti vairāki minējumi, ko tā slēp, vienu brīdi pat centāmies ieraudzīt, ko apava aizmugures atspīdumā varētu redzēt. sakot vairāk pētīt betonveidīgo malu un meklējot citus objektus sāk šķist, ka nu dikti līdzigi tiltu malai, kāda redzama daudzās bildēs. tad nu pievēršot pastiprināti vērību tiltiem sakumā sķiet ka vaarētu būt tilts pār Bolupi pie pašas Kupravas, bet to deļu daļu tur tā kā neredz, tad nāk redzeslokā Litenes tilts, kur bildes redzami, kā līdzīgi baļķi(balsti), tā dēļi uz tilta, tā betonveidīgā mala, un iekša vienai no mums parliecība uz kādiem saviem 75%, ka varētu būt, kamēr otrai līdz pat pieiešanai pie tilta un norādot konkrēto vietu nešķita, ka šis varētu būt īstais. Punkts rokā.

Daudz nervu un pacietības prasija "Slapjās plaukstiņas" , BaltičMAps satelīta parložņats, visādas karjerās ieraudzītyas, visadi GoogleMaps street view izbraukāti, bet kā nav tā nāk. Vienai iekšejā balss visu laiku lika uz Pededzes ozolu audzi, kā īsto ozolaudzi, jo citur nav redzēti šķiet ozolkapi, bet kkā apkartē nesanak uziet to trasi, Otra jau parbesijusies, ka tā trase nu nav, nu nekur neatrodas, viss slikti, besis pa visu ģīmi, šis viens no punktiem kur uzprasijām Centrālei papildhintu, cerot uz nelieliem pavedieniem saņemām jau pavisam precīzu noradi uz atrašanos vietu, kas nedaudz saskumdinājā, jo cerējām uz tikai HINT, (šis arī ieteikums Centrālei, katram no punktiem sākotnēji varbūt sagatavot kādu HINTIŅU, ne uzreiz bliest pareizo atbildi) tad nu pēc Litenes titla devāmies uz trasi, piebraucām, paložņājām pa riepam, kad tomēr ieraudzijām, ka plaksnīte plīvo tornī, domajām, nu labi, jākāpj, posmā de vamies 3 cilveku sastāvā, tad nu katra gabaliņu pakapušas saprotam, ka iekšā tās drosmēs kkā līdz galam tomēr nav, vel pa reizei meģinam pakāpt, bet nē, liekas ka riskēt nav verts, izlemts, rakstīsim centralei, ka punktu redzam, bet kāja notrīceja, tad nu šeit ejot jau uz auto, piebrauc Toļiki, kas protams ar virvēm un sagabīnēm droši veic ceļu augšum, tad nu pirmais kārumiņš tiek izvilkts un cipari tiek iedoti aŗī mums.

Taureņu uzbrukums ūdensmēītājiem - nu te, raibi raibi, visādi varianti izskatīti un domāti, bet jau meklējot visu info šie koku termiņāļi eikrīt acīs, ar adu MUST BE kāds punkts tur, pārāk forša vieta, lai tur nebūtu, pārliecības par to vai punkts īstais nebija toč, bet jau pirms tam izlēmt, ka uz šo vietu brauksim ša vai tā, jo iespējams ir kkās no kāda punkta. Pecāk noskaidrojot tiešak, arī kada no bildēm tiek uzzieta šī piekabe. Saprotam ka prieks par parliecību, ka tur bija jabūt kadam puntkam ir, tātad sakam jau ierubīt kā šī štelle strādā un kādos punktos meklēt. Uz vietas aizbraucam redzam ka apkartē arī citi rubaki, kas ložņā pa talak esošiem termināļiem, nekā pie pašas piekabes, mums divu domu nav, ka ir paša tuvākajā, hops augšā, punkta rokā (ta kā vietējos apkārt neredzējām, ka vien rubakus, nebaidijāmies kāpt augša un tikt salamāti), check done sajūta iekša un dodamies tālāk.

Tāpat kā par iepriekšejo punktu tā par Hameleonu Rotaļām un pontonu tiltu, tika jau pirms zinājām nolemts, ka uz šo vietu atbrauksim, ka varētu tač būt, jo ar neko citu kopā nu šis punkts galīgi neliekas, Hameleonu Rotaļu sasaisti ar šo nesaredzejām. Uzzinot skaidri, ka tā arī ir, un aizbraucot uz vietas, pildīgi gribējās uzsit pa tām lampām, nu kā tiešam nekur i-netā nebija bilde svaigāka kur tās redzamas uz pontona, Ak vietējie, varējāt tak ielikt jaunāku bildi Viļakas novada avīzītē. :D nokļūstot uz saliņas tiek skatīts dažādi, gan koki, gan drupas, gan laipa no saniem, bet tad mēs kā Turistiņi redz paņemām šito nekā turistiņi, ak vai, un nu redz viena no mums tomer bija lielāks tūrists un plāksne tiek atrasta, aplausi par izdomu!

Un tad nu iz Dveseļu putenis, gadīgi, šeit tika veltīts vismazāk laika, kaut no vecaku majas gramata tika paņemta, bet pedejā nodaļa gan tiek pieņemtā kā 49. nodaļa, paralēles īsti ar neko nesavelkam, kaut vienai kā vietējai Gulbenietei zināma Litenes Armijas bāzes eksistence un arī apskaita tika meklējot infromāciju, šis punkta nāk ar Centrales palīdzību (kur atkal cerēts dabūt hintu, bet iegūta uzreiz lokācija), tad nu čiki briki, šis pirmais punkta musu brauksānas loka, pavedas viegli un ātri, čiks un gatavs.

tad nu agtriežoties pie Stiglovas gravas, kur visi punktu cipari sareizināti un BINGO, Lades mīkla vaļā, jau lasot pirmo rindiņu, šis ir skaidrs, kur jādodas, jo jau iepriekš šī vieta ievērota tika. Pašu akmeni laikam nācas pat savā ziņā grutāk meklēt ka pēc tam lādi. nonākušas pie Akments, nu meklējām pavedienus kur nu būs lade, (btw, vel bija gaišs un jau šaustijām sevi, kāpēc jameklē tumsā) tad nu uzejot vienu no mazajām plaksnitēm, to aptaustot un paprātojot par tumsu, galvas naca atklasme, ka skaidrs, atstarojās. nu jā, tumsā būtu bijis veiklāk. tad nu pa tādu gaišumu nu ar saviem vājajiem lukturīšiem spidinamies un dodamies jau pa nedaudz iemīto taku. te soli pa solimsanaca ar citiem Rubakiem iet, kas nedaudz lika nebūt tik sajūsmā, jo gribās pašiem atrast, bet nu, jau ļoti tuvu esot otra komanda paskrien garam, un mes arī ļāvām, lai jau skien, lai jau lec, uzgaidīsim, neskatoties kadas darbības veic šamejās, pasedejām, kakūkojām, un kad pei apvāŗša vairs rubakus neredzejām turpinājām gaidas un jau uzreiz pie lades tika nonāksts, tā ka vēl azvien bija pietiekoši gaišs, nebija grūti atkost, kur paslēpusies lade. hops, lade vaļā, savu ierakstu atstajušas nu dodāmies savam slapjajām kajiņām uz mašīnu, runajot cik parsteigtas esam, ka viss tika veikli viena diena un PAT pa gaismu viss jau atrast, necerēti veikli, bija jau atveletas un aizrunatas naksmajas, kurās beigās nu nācas pateiktā nekā nebūsim, rubs mums šodien iet no rokas.


Visā visumā Totalie turisti nu vairs TOTĀLI nejūtamies, Uzķerti veidi, kas un kā jāmeklē, kas varētu būt, kas nē un kas turpmāk nepieciešams. Lokācijas super, prieks, ka pie reizes var foršus un kādā ziņa nozīmīgus objektus apskatījām, cepums ruba veidotājiem. Patikās arī, ka liela daļa punktu nav tā, pieskrien, paskaties un cipari rokā. Skaidrs, ka šī izprieca būs jāturpina, tik vien ka varbūt jāpievieno komandai kāds papildus rubītājs, lai tās sakuma miklu minēšanas laiks nebūtu tik ilgs un nogurdinošs. Padies Rubu dieviem, Paldies Toļikiem brīvdienās, Paldies Jaunlatgalei un PALDIES MUMS PAŠAM!
jā jā, baigi gari sanāca sarakstīt.


Lai Jums forša dzīve!

Kad Soraks uzzināja, ka nākamā ruba būs Viļakas pusē, saprata ka uz šo ir jābrauc tikai 2h. Un tas nozīmē tikai to, ka būs jārubī ruba.Lai nekristu kaunā, tika noskatīti visi iespējamie video saistībā ar Viļakas pusi, iečekoti visi geocaching punkti un pat izteikti savi minējumi, kuri varētu būt rubā.
Tātad tā, mīklas ieguvām jau 1.datumā un no visām mīklām viss ātrāk krita tieši Pripjatas atrakciju parks - Kuprava. Pirms mīklām vēl nodomājām, ja nebūs Kupravas,tad tā nebūs īsta ruba.
Tā kā plānojām braukt tikai novembra beigās, tad uz mīklu minēšanu diži daudz neiespringām.
Nevarēja jau visu atlikt uz pēdējo brīdi, tāpēc 2 Soraki no trim, pieslēdzās mīklu minēšanai, un tad sākās prāta vētras.
Pēc ātrā Kupravas atminējuma, otrais ātrākais bija Taureņu uzbrukums. Viena Soraka ziņu lasīšana katru dienu, beidzot deva rezultātus. Atmiņā tika atsaukta kaut kāda televisa presenta pirtī, nedaudz paklabināta tastatūra un Žīgura uzvārds atved pie pareizā vietas atrisinājuma. Tieši bleķa milžus IG nodeva.
Hameleonu rotaļas negāja tik raiti, ilgi domājām,protams, tika izpētītas arī visas Viļakas tuvumā esošās baznīcas, bet tad “oooo uztaisīja pontonu tiltu uz salu”. Viens Soraks atrod arī tās piramīdlampiņas,tad jau viss skaidrs, būs pareizais.
Slapjās plaukstiņas - kā jau visiem likās, ka tā ir mototrase Baltais briedis, bet pēc mazās sarunas ar citām komandām,sapratām, ka nepareizajā virzienā skatāmies :D un pēc zāles palīdzības (paldies, jums draugi) īsto vietu iezīmējām kartē. (Google maps un draugi rullē).
Naglu paklājs - skaidrs, ka tas ir tilts. Okei, skatāmies jau iepriekš redzēto video par ceļojumu uz Kupravu un opiņā, šeku reku arī tiltiņš.
Pie Žiletona - mīkla, kas mūsu galvas aizņēma vismaz kādu nedēļu.Lauzījām smadzeni ilgi par to spēli, jau likās varbūt SuperMario ir kāds white edition, bet tad atkal nāca mūsu zāles palīdzība, un viss salikās pa plauktiņiem - Stiglavas atsegumi. Tas youtube video tika noskatīts neskaitāmas reizes, un beigās izrādijās, ka tieši gadu atpakaļ divi Soraki tur ir bijuši un fotogrāfējuši tieši tās pašas caurtekas..njā, vecums nenāk viens :D un vispār, kāpēc 20 minūtes ir jāfilmē kas tāds.
Dvēseļu putenis - vienkārši wtf, laikam katrā rubā ir viena mīkla, kura neļauj gulēt naktīs :D Pēdējā nodaļa tika izlasīta desmitiem reižu, bet nekāda likumsakarība netika savilkta ne ar vienu esošo vietu Viļakas pusē, sākumā likās, ka dzelzceļš (jo tomēr šie atgriezās mājās), tad viens minējums bija Stompaku purvi, jo tomēr putenis ir par 1.P.K., bet beigās pēc ilgām mokām, ņēmām atkal zāles palīdzību, kuri teica neiespringstat uz 1.P.K., tad sapratām, ka runa iet par Litenes nometni, kuru atmetām uzreiz jo tur viss notika pēc 2.P.K., pēc visa šī viens Soraks riktīgi sacepās par to, ka tika samiksēti divi pavisam atšķirīgi laika posmu notikumi.
Bet visas mīklas mums ir rokās, salikām visu kartē un tad pienāca ilgi gaidītā rubas dienas. No Daugavpils izbraucām ar riktīgu Ziemassvētku noskaņu, jo viss apkārt bija balts.
Sākām ar Stiglavu, tā kā vieta bija zināma, punktu atradām pirmo 5 minūšū laikā. Nākamo braucām meklēt Hameleonu rotaļas, kur vēl joprojām nesaprotam nosaukuma nozīmi. Ejot pa pontonu tiltu, skatāmies skatu lauciņš, viens no Sorakiem uzkāpj augšā un kamēr fočē apkārtni, tikmēr otrais atrod punktu. Centrālei uzslava par noformējumu! Smukiņi!
Nākamais 9 minūšu brauciens bija uz Žīguriem, pirms tam divi Soraki, bravurīgi teica, mēs arī kāpsim augšā, pofig uz mūsu bailēm no augstuma :D bet realitātē, kamēr #mumsnavbailnoaugstuma Soraki sprieda kā tikt augšā, lai nenolauztu kaklu, Soraks šoferis-drosminieks uzkāpa pareizajā vietā un punkts bija rokās 10 min laikā. Tad sākās neliels ekšens.Kāpjot no bleķa transformers, kaut kādi čuvaki, izskatījās speciālo dienestu formās (jo zaļas) kaut ko mums bļāva virsū, mēs nesapratām ko un izlēmām nesagaidīt ko šiem vajag, fiksi tināmies lapā.. Ja tā bija cita komanda, sorry, nevarēja saprast ko jūs bļāvāt.:D
Nākamā pieturas vieta Kuprava, novietojam savu auto, uzvelkam gumpīšus un dodamies iekšā, pirms tam ierēcam par aizsargķiveru izstādi. Atkal smukiņi. Sakumā uzkāpjam lielajā slidkalniņā, pastaigājam, papriecājamie, saprotam, ka šis toč nav mazais slidkalniņš un dodamies meklēt laimi māla paradīzes vietā, tur to neatradām. Hz, kur tas cipars bija, jo visi tuneļi izložņāti. Metām mālu pie zemes un čāpojām uz mazo slidkalniņu. Bišk augšā un punkts ātri vien bija rokā. Ar biezo māla kārtu dodamies uz auto un tad jau Balvu virzienā.
Kur būs jakāpj slapjajās rociņās mēs jau noskatījām pirms tam ar google cilvēciņu. Piebraucot pie vietas, viens entuziasts tur jau veiksmīgi braukā ar kvadru, kad mēs nonākam pie torņa viņš sāk mūs vērot. Un tad viens no #mannavbailnoaugstuma Sorakiem saka: “Es uzkāpšu augšā :D ”paskatījās lejā, kājas palika kā želejā un saprata, ka nebūs aršana, otrais bailīgais Soraks tika tikai 5 pakāpienus no zemes. Ļoti labi rādītāji😅 bet mūsu šoferis-drosminieks Soraks, bez jeb kādas aizsargsistēmas uzkāpa, paņēma punktu un nokāpa, kā tāds mazs pērtiķītis :D Vēl nodomājam, ka mums kaut kā raiti iet tā punktu meklēšanas vieta, jo plkst. bija tikai 13.50 un bija palikuši tikai 2 punkti, kuri atrodas blakus.
Dvēseļu putenis krita mega lielā ātrumā, pirms mums tur piebrauca vēl cita komanda, kura aizgāja pie paša ložmetēja, bet divi Soraki ātri noskatīja stobra virziena un pusotras minūtes laikā punkts bija rokā. Lai nebojātu rubas kolēģiem atrašanās prieku, bišk patēlojām, ka neko nevaram atrast un vienkārši lasām informācijas centru. Pēdējo ņēmām Naglu paklāju, sākumā vēl šaubijāmies vai tiešām īstā vieta, bet punktu atradām veiksmīgi. Un 14.30 lādes mīkla ir vaļā. Viens no Sorakiem vēl nobrīnijās, ka tik ātri lādes mīkla nav atvērta un ar to sākās mūsu veiksmīgā flekskursija :D Mīkla diez gan ātri atminējās, atradām koordinātes un braucām mūsuprāt pareizajā virzienā. Piebraucam pie kaut kādas mājas, mašīnu noliekam it kā patālāk no mājas pagalma un ejam.To, ka jābrien mežā sapratām pēc internetā pieejamajām akmens bildēm. Redzam, ka tur ir priežu mežs, bet šeit kaut kāda pļava, izcirtumi, dubļi līdz ceļiem, grāvji utt :D bet nu ok, ja jau Soraka galvenais navigātors saka, ka tur ir,tad mēs uzticamies. Kādu stundu nobrienam pa mežu, ar visu lekšanu pāri grāvim, esam tuvu klāt koordinātēm, bet priekšā ir vēl viens grāvis. Labi, sazīmējām kaut kur zonu, un domājam piezvanīt mūsu zāles palīdzībai, sazvanāmies, jautājam, viņi vispār wtf, nesaprašanā par ko mēs runājam, un tad Soraka navigātors saka, bļāāā, draugi, mēs esam nepareizajā vietā :D un tad ir smiekli pa visu mežu, liela nolamāšanās un meklēšana kā no tā meža tik ārā. Pa ceļam ejot ierēcam, ka nu vot i bija iespējams ātrākā lādes atrašana :D Vēl nenojaušam, ka tumsiņa palīdzēs. Ieraugot vilka vai lāča pēdas, iešana atpakaļ uz auto nemaz neliekas tik priecīga. Daži sāk domāt, ko darīt, kad satiek lāci. Sanāca jautra un dubļaina flekskursija
Pēc pareizajām koordinātēm esam pie pareizā meža, iebraucam celiņā, bet tur priekšā koks, vēl domājam nuu bļatstva, kaut kā tumsā vēl vienu flekskursiju negribās :D atkal zāles palīdzībai zvans, bet tad saprotam, ka esam pareizajā virzienā. Okei, internetā izlasām Romualda komentāru par stigām un to numuriem, atrodam vienu stigu un ejam līdz tuvākajam krustpunktam,lai saprastu vai pareizais virziens. Jes, stigu numuri sakrīt un laimīgi dodamies iekšā, akmeni atrodam, talkas gadu arī, tagad paliek meklēt lādi. Viens Soraks
iesaucas: “Eu, reku BK logo, paceļam galvas ieraugam divus BK atstarotājus, okei ejam pakaļ, tad vēl 2 utt, pa ceļam ejot vēl smejamies varbūt, viņas aizvedīs atpakaļ pie akmens, a ka mēs atradīsim ceļu atpakaļ.daudz domu mežā, naktī. Un tad notika pats rēcīgākais moments visā mūsu meklēšanas posmā, viens no Sorakiem laimīgs pusriksī skriedams pāri purviem, kokiem un visām pārējām vietām, pēkšņi aizķeras un ar seju veiksmīgi ielidinās pasmaržot sūnu paklāju, mazums šeit viņas smaržo savādāk nekā Daugavpils pusē. Rezultātā Sorakiem smiekli līdz asarām, jautrais noskaņojums ir atpakaļ, bet kritušajam celis zilumos. Tad jau pamanām arī citus lukturīšus un saprotam, ka labs, tā noteikti ir lāde. Tātad no meža šīs zīmes mūs neizvedīs. Draudzīgi, drošā attālumā pagaidām, kamēr viņi izdara visas lietas (Čau, Jampadraci) un arī mēs esam pie lādes.
Lādi noslēpjam tā, lai ar mums lepotos! Un mēģinam izfiltrēt, kā tikt mājās, bet ok dodamies pa ceļu, un liels bija mūsu pārsteigums,ka nonācām tajā vietā, kur pirms tam iebraucām iekšā, bet izdomājā, ka neiesim mežā. Nu, bet tā parasti notiek, kad beigās tas pirmais bija tas pareizais.
Paldies, Baltais Kalns, šī ruba arī mums, vismaz pagaidām, ir favorīts! Priekā!

Tumsa rāda gaismu! Paldies par izciliem punktiem un perfekto lādes ceļu!

Bija ilgs laiks mājās risināt mīklas, ko pa visu šo laiku sapratām? Likās, ka šo un to, bet beigās izrādās gandrīz neko. Tikai Pripjata bija 100% izzondēta pēc diezgan ilgas googlēšanas/bingošanas/yandexošanas.

6h pirms izbraukšanas vēl pārspriežam ko zinām un laimīgā kārtā, kā beigās izrādās, pareizi atkodām Žiletonu un Naglu paklāju īsi pirms gulētiešanas. Ceļamies neierasti agri – 04:00

Sākam apmeklēt vietas no lejas, secība šāda.

1) Žiletons - ar pirmo. Gumijnieki kājās, ātri un operatīvi iekšā, nofočējam ciparu piemiņai un ārā.
Pirms tam bija izzīlēts alternatīvs variants - caurtekas zem Austrumu stīgas, ziņās lasāms, ka ceļš iet caur ČILIpīni.
Vietas saistību ar Žiletonu šajā brīdī neizprotam. Vienīgais murgs, kas tad nāca prātā, ir Stiglavas igra-va.

2) Naglu paklājs - arī ātri un operatīvi. Otrais punkts, kuru ar šaubām piefiksējām īsi pirms izbraukšanas - tā galīgi nebija veiksme, esam vienkārši ģēniji.
Pārkāpt paklājam likās bīstamāk nekā augšā kāpt.
Kilometra attālumā ir Dvēseļu putenis, bet par to uzzinām tikai vēlāk. Šajā brīdī Dvēseļu putenis mums ir Žīguros, pie bijušā kokmateriālu pārkraušanas punkta.
Kāpēc Žīguros? Dzelzceļš gar šoseju - check. Kartē redzams apgriezts ierocis - check. Stobra galā ir interesants spots - check.

3) Taureņi VS ūdensmērītāji. 90% droši, ka Mālupes dzirnavās. Vieta interesanta, ir ko pētīt. Eu, ejam to piekabi apskatīt. Aizejam un piekabe redzama. Vai tāda kā bildē? Protams, ka nē.
Uzrakstam Centrālei un saprotam, ka te nekā nav - Taureņi ir Žīguros. Bet Žīguros taču ir Dvēseļu putenis? Dvēseļu putenis ir Litenē. #@%*$!!!

4) Pripjata. Pēc neliela morālā sagrāvuma, jābrauc uz vietu, kas pilnīgi noteikti ir pareizā, lai atgūtu dzīvesprieku. Atrodam abus variantus, jo mums patīk redzēt BK simboliku.

5) Taureņi VS ūdensmērītāji V2. Piekabe atrodas ātri, ejam pa ceļu līdz galam un ieraugām monstru - celtnis tik augsts un kāpnes šaubīgas, ka visa kāpt gribēšana pazūd. Šitajā jākāpj? Ceļi trīc, prāts gūst virsroku un domājam, ka varbūt šis nebūs īstais Everests, ejam atpakaļ uz piekabi.
Tepat ir stabilas trepes, uzkāps paskatīsies, varbūt pat kaut ko atradīs. Cipars telefonā - prieks liels. Tas, ka kāpām ūdensmērītājā un esam taureņi pieleca tikai nākamajā dienā.
Punktā sastopam minikomandu kurai solījām morālo atbalstu cik nu varam, bet laikam beigās nebijām vajadzīgi. Diemžēl neuzzinājām kā šos dēvēt. Sveiciens abiem :)

6) Slapjās plaukstiņas - patīk kāpt, gribam vēl kāpt. Mājās izdomātais variants - ugunsdzēsēju novērošanas tornis pie Baltā brieža atkrīt. Mašīnā gudrāka Google nekā mājās - vietu atkožam.
Trasi novērtējam un saprotam, ka palīgā kādu saukt pēc tam mūs izvilkt nav laika. Kāpējs pusceļā nedaudz saguris, labi, ka BK nav sadisti un neprasa līdz augšai kāpt.

7) Dvēseļu puteni ar vieglāk Opelī atkost. Ir jau tumsa, bet 6. punkts krīt.

8) Hameleonu rotaļas arī ceļā krīt. Mājas visi tik baznīca, baznīca, tādi piramīdu torņi tikai baznīcām, ceļā kļūstam gudrāki.
Jābrauc atpakaļ un tālu. Bet jāatrod ir, no rīta atliks tikai lāde. Aizbraucam, visi priecīgi un laimīgi. Pēc 1.5h intensīvas salas ķemmēšanas, meklējot ierasto plastmasas plāksni, kas visticamāk viegli atspīdēs lukturīšu gaismā, prieks pazūd un saprotam, ka šodien nav lemts, kaut arī visus kokus, infostendus, drupas un laipas apakšas iepazīstam 2x. Braucam gulēt uzlādēt baterijas, jo tilts iešūpināja līdz miegam.

9) Hameleonu rotaļas V2. Vējš nikns, bet kaut kur tam ciparam jābūt. 3 atpakaļ uz salu, 1 izdomā uz novērošanas torni. Torņa plāksne krīt un saprotam, ka BK ir baigie viltnieki - ļoti patika šis hameleoniskais maskējums.

10) Lāde vaļā! Īstais Vella akmens diezgan ātri krīt un esam ceļā. Mīklā teikts, ka naktī labāk, bet mūs tas neinteresē, gan jau būs ok. Nonākot galā, mūs noLĀDĒ ar sniegu - ja bija pēdas, tad tās tagad ir apslēptas.
Akmens atrodas operatīvi, bet ko tālāk? Uz staba BK plāksne - cool, bet gudrāki nepaliekam. Riņķojam apkārt kādu laiku līdz viens ierauga otru tādu pašu plāksni. Doma skaidra, brienam tālāk. Šur tur ātri, šur tur iestrēgstam, bet galu galā lāde krīt.
Baigi feini, bet tas jau loģiski, nebraucam pirmo reizi.

Paldies Baltajam Kalnam un tiekamies Jūrkalnē! Ja gari būs labvēlīgi, tad izmēģināsim roku FTFā. Kopumā nobraukti 1200 km.

[#Info 2020-11-29T23:30:41: Spamfiltrs bildē redzamo netīro Opeli ir klasificējis kā pārāk nepiedienīgu publiskai izrādīšanai]

Svaigā ziemas rītā tikko ausušā gaismiņā piebraucam pie Tilta. “Labrīt” onkulītim un sunim, kuri cītīgi gaida, kad mēs sapaunosimies sniega iekarošanai uz svaigi apsnigušā tilta un onkulīts var doties ar savu vilku pie kaimiņa viņpus pļavai! Mēs mierīgā garā pārčāpojam pāri dzelzs objektam, skatiens zem tilta, Yes! Foto sesija nākot atpakaļ pāri tiltam uz auto un dodamies tālāk!

Tikai ceļā mājup lasot stāstus logbookā mūsu prāti tiek satricināti ar “nepārejams tilts”, “jābrauc no otras puses”. Whaaatt!!! Par ko ir runa!!!?? Sniegs laikam mums aiztaupīja uztraukumu par kaut ko….
Tālāk turpat netālu Stobrs- puslīdz aši ir rokā un dodamies tālāk!

Slapjās plaukstiņas tiešām būtu slapjas, ja nebūtu apsalušas turoties pie sniegotā metāla. Sākumā abas Peles, skatoties no lejas uz augšu, varonīgi nevar izlemt, kura tad būs tā laimīgā un dosies pakaļ punktam! Kad nu izlēmušas, sākas kāpiens, kas drīz vien izbeidzas, jo drosme ātri saskrien papēžos gan vienai, gan arī otrai Pelei. Bet tad tiek ieraudzīts, ka punkts ir aptuveni pa vidu un nemaz nav jāuzkāpj līdz pašai torņa augšai. Tad nu ar trešo piegājienu neskatoties ne uz leju un apkārt punkts ātri tiek paņemts un abas laimīgas ar trīcošām kājām dodas tālāk Kupravas virzienā.

Kuprava. Oij….nu viens no baisākajiem objektiem, kur būts. Un novērtējam agro pamošanos, lai šo varētu veikt pa gaismiņu! Mīklas foto vieta skaidra, bet nu nenāk rokā tie cipariņi. Kājas jau māliem pilnas, katra par kilo smagāka, bet meklējam. Uzrodas konkurenti, šurpu turpu, ar konkurenta laipnu palīdzību (jo pielīdu protams no nepareizās puses) ir arī tunelis un cipariņi! Ar nelielu roku veiklību ap iestigušajiem ritentiņiem arī mūsu auto sāk žūžot Žīguru virzienā.

Ūdensmērītāji. Piebraucam pie teritorijas, dodamies iekšā. Ejot gar galdniecību (nu kaut kādi dēļi tur bija) mūs uzrunā puisis, kuram nepakautrējamies uzjautāt vai nav redzējis krūmos atstātu piekabi. Puisis: “Es te 10 tādas varētu iedomāties. Ejat tur tālāk. Neesat pirmās kas pēdējā laikā jautā! Bet vispār šī ir darbojošās uzņēmuma teritorija”. Nomierinot puisi, ka šī jautāšana drīzumā beigsies un austiņas pieglaudušas aši dodamies ūdensmērītāju virzienā. Ir piekabe un ir arī kāds tur augšā, izskatās pēc Kupravā sastaptās komandas. No kādas kundzītes konkurentu komandā atskan “šitās jau gan tur netiks”! Hmmm….pēc sevis laikam spriež. Kāpjot augšā otras komandas rubaks tik mums nosaka…lai veicas…nedaudz apslēpu, lai interesantāk. “Nu paldies”!!

Pēc zināmiem pūliņiem Žīguros, esam uz Salas, kas šķita būs īzī pīzī. No entuziasma, līdz izmisumam. Kad tu esi kaut kam patērējis jau tik daudz laika, tad iestājas stadija, ka nevar padoties! 3 stundās sala no sniega ir atbrīvota un arī cipariņi rokā!

Brauciens uz Žiletonu. Viena Pele iekrampējusies stūres riņķī, kāja neatlaiž pedāli, lai “nepaliktu sniegā uz vēdera”, jo divām Trakām Pelēm tas varētu beigties ar pilnīgu jumta aizbraukšanu. Traucamies pa dažu auto iebraukto celiņu, te pēkšņi celiņš sadalās. “Pa labi, pa labi!”-sauc stūrmanis! Turamies 2.ātruma līmenī, līkumi, uzkalniņš… Ak nē, esam ietraukušās pagalmā. Uz ašu stūres griezienu mēģinām apgriezties…Nekā. Redzam, ka no mājas jau kāds nāk ārā. Radušas pie satrauktajiem rīdziniekiem atkal pārliecināmies, ka vietējie ir lāga ļaudis un bez ne viena “pukstiena” palīdz mums izkļūt no piesnigušā pagalma un laimīgas atkal esam uz iebrauktās sliedes un gāzējam uz Žiletonu!

Pirms Lādes esam nolēmušas uzvārīt svētku vakariņas. Silts ēdiens pie Gravas mežā ir kas ļoti spēcinošs un esam gatavas iekarot Lādi!! Skaļi brakšķi mežā liek mums fiksi aizcirst auto durvis un lekt auto…, bet pēc mirkļa jau drosmi atguvušas vakariņojam svētā klusumā un mēness gaismā. Tālāk uz Akmeni, kura atrašanās vieta ir nedaudz miglā tīta.

Piebraucot pie pareizās stigas secinām, ka vietiņa priekš auto (nu tāda smuka, pāris auto iebraukāta) ir tikai viena un diemžēl jau aizņemta. Lai izvairītos no ļoti nepatīkamiem brīžiem vienām mežā bez sniega lāpstas, sākam cītīgi atkal ar rokām rakt savam auto vietiņu. Lepni noparkojamies. Dodamies meklēt Lādi- nu skaisti….retu reizi, kad sniegs un tumsa ir sabiedrotie. Skaisti!! Pēc Lādes pie auto prieka malciņš, brīnumsvecītes un jau neliels posma apcerējums. Pat nelielā auto pastumdīšana un sniega parakšana nespēja sabojāt prieku par posmu.

Grūti, bet skaisti!!!!
Paldies Rubaku valstībai!

Patiesībā lāde tika atvērta ap 21:00, pie vainas “zonas” trūkums un steiga nepārkāpt komandantstundu 🤷‍♂️
Laimīgu Jauno Gadu! Tiekamies 2021!!!

Ar sniegu laukums diezgan intense.