"Klau, negribas šo pēdējā brīdī rakstīt, bet...". Neeeee. Ne tas pats labākais iesākums ceļojumam, no 5 uz 4. Vismaz iezīmējās pieklājīgs atbalsts mīklu minēšanā. Paičons groziņos, džipiks rūc, vējpilsētas bāzē dziest picas.

Neliels satraukums par prognozēto 10+h/FTF laiku. Nebūs labi. NAV JAU ARĪ.
Sadalām mīklas. Ap plkst. 2:00 ir atminētas tikai trīs, nu 2,5. DIŽGARS UZ DĒĻA, SUMBRA GARĀŽIŅA un iespējams arī JULITAS KLUŠAS meža biezoknis, uz austrumiem no Bārtas Luterāņu baznīcas drupām. Šajā brīdī vēl nebija tapis skaidrs, ka luterāņi nepeld. Un šķiet, līdz galam arī neizpratām iekavas - (R 1,5km). Sākotnēji, pēc rakstītā sapratām, ka no objekta, kuru mums jāmeklē - uz Rietumiem ir Julitas baznīca, līdz ar to, no baznīcas jāskenē Austrumi.

Pēc plkst. 2:00.
Stalkeres šoreiz tur attālinātus īkšķus par mums un nobrīfē par kādas instagrama influenceres piedzīvojumiem Dunikas purva takā. Salīdzinoši stulba situācija, bet vienojamies, ka pieturēsmies pie publiski pieejamā cipara. Ar laiku krīt arī Dagnijas KAUJA PAR MĒNESI UZ MĒNESI. Tiek sazīmēts pareizais instruments priekš MAZBUDŽETA GALDA SPĒLES. Kā arī pāvests, kā potenciāls Papietis.

03:33 izbraucam no Liepājas.

1. Kauja par Mēnesi uz mēnesi - hit & run;
3. Pāvesta privātais skursteņslauķis - hit & run;
4. Ēst garlaicību ar lielo karoti - sākotnēji fokusejamies uz KŪĢĪŠIEM, Ezera piejūras zonu, bet vēlāk uz īstās mājas meklēšanu internetos. Acīs iekrīt lielais tornis, kurš pirms kāda laika jau nodedzis, bet tad arī mazā būda, durvis kā dzīvokli, ček! Hit & run & patraucējam kādu palielu meža zvēru blakus niedrēs.
6. Mazbudžeta galda spēle - hit & run, bijām gaidījuši ko nedaudz bīstamāku, akrobātikas trikus visa tilta garumā, peldi pāri ūdenim.
5. Rubaku Google – Julita Kluša - aizbraucam nepareizi, pārgājiens pa mežu, meklējam kādas pamestas ķieģeļu ēkas. Līdz mūsu radaram nonāk pieredzējušas Bapitstu draudzes locekles uzziņu materiāls par ūdens tradīcijām baznīcu pasaulē. Rīta kross pāri laukiem un mežiem, un braucam uz īsto dievnamu. Pēc vēl nelielas maldīšanās, skurstenis ir mūsu.
7. Sumbra garāžiņa - atstāta kā pēdējā, dienas apgaismojumam. Nav ne mazākās vēlēsanās atkārtot Jēkabpils Sālsmaizes šausmas tumsā. Garākais strupceļš ar lauku galā jau sākotnēji kļuvis par mūsu pirmo atskaites punktu, veiksmīgi!

Lādes mīkla iet roku-rokā ar googli un pēc neilga brauciena, jau plkst. 9:19 esam uz perona. Šoreiz izpalikām bez lādē atsātiet labumiem, diemžēl, kāds nerubītājs bija paspējis nosvinēt FTF pirms mums.
/* UPDATE, Centrāle mūs iepriecināja ar pēc-laukuma paciņu :))) */
Kamēr laukā, uz perona, smaržo pēc globālās sasilšanas, miskastes un jaunām COVID nepatikšanām, FTF uzvara pārsit visu. Ceram, ka ievērojamu ierobežojumu nebūs un rubas sezona tiks aizvadīta netraucēti. Ja neskaita melna džipa ēnas - nedaudz žēl, bet laukumā nesanāca satikt nevienu citu komandu. Paldies par laukumu un uz tikšanos Novembrī!
(Bonusa punkts iespaidīgs!)

1:00 izbraucam no bāzes Bārtā un pašiem šķiet, ka visas mīklas ir atminētas, tikai tas mēnesis uz Mēnss šķiet apšaubāms (Jūrmalciema garā laipa/mols, kas kā pasaules mala iestiepjas jūrā).

Visi punkti raiti lasās, līdz ap 5 no rīta kā pēdējā iebraucam Jūrmalciemā. Tad nu sākas n-tie varianti, kosmonauti (raķešu bāzes, jo raķešu modeļos izmanto vimpeļus + PSRS un ASV cīņa par Mēnesi), alpīnisti (kalni kā vientulības vietas un pasaules mala un atkritumi un karogi virsotnēs + sakārtie vimpelīši). Tad vel vidējā rindkopa atgādina Iwo Jimas kaujas ainu, kur ASV kareivji ceļ savu karogu) un šķiet, ka viss kaut kā saistās ar ASV.

Paskatāmies arī Nidas jūras robežu Lv/LT, bildēs redzam normālos/parastos robežstabus un to atmetam uz ilgu laiku.
Tā arī vizināmies apkārt pa torņiem, karjeriem, raķešu bāzēm līdz krīt Lāde. (Te laikam ir tas, ka informācijas mīklas tekstā par daudz un centies vismaz lielāko daļu izmantot atrisinājumā + esi atradis bildes, kas it kā apliecina, ka versija X nevar būt īstā). Veiksmīgi sarunājam ar saimniekiem un varam tikt pie robežstabiem gandrīz pa tiešo.

P.S. Purvā interesanta nianse - kādus 100m pirms īstā punkta priedītē ~20min no laipas kaut kas ļoti labi atspīd. Nebūtu tik precīzs mīklas apraksts, būtu jādomā kuram kārta iet nakts peldē/bridienā.

Šis laikam mums būs posms rekordists ar nobrauktiem 800km (Rīga-laukums-Rīga). Kopumā bija ok, nedaudz varbūt esam jau izlutināti no BK puses un gribējās vairāk action (iebrist, ielīst, pamaldīties, pameklēt pašu punktu objektā [iespējams, ka var pūst tos ciparus mazākus vai kā citādi nedaudz apgrūtināt atrašanu),
žēl ka bonusa uzd nebija spēles laikā, jo nu objekts ļoti iespaidīgs.

Atvaļinājums paņemts, mājiņa Priekulē rezervēta un dodamies mūsu pirmajās īstajās FTF medībās.
Atverot mīklas, sejā smaids. Pāvestu un Julitu zinām uzreiz, jo veicām laukuma izpēti internetā, kas beidzot kaut nedaudz atmaksājās. Kauja par mēnesi arī tiek uzminēta diezgan ātri, jo Instagramā tiek atrasta svaiga bilde ar vajadzīgo zīmi. Lai atrastu Dižgaru, skatāmies visas rajona laipas, taču tikai Dunikas taka ir 4 dēļu platumā. Pēc brīža šo taku, kā īsto, apstiprina arī Imants Ziedonis. Ēst garlaicību ar lielo karoti - atrodam informāciju par turnīru «Bārtas kartupelis» un to, ka tas noslēdzies kempingā Neptūns. No satelīta izskatās pamests, internetā atrodam bildi ar iespaidīga izskata ēku - trijstūra formā, trīs stāvi, logi arī dīvaini, tātad 100% būs īstā. Par mazbudžeta galda spēli nav īsti skaidrība, nolemjam pārbaudīt Nīcas veco armijas bāzi, jo tur satelītā redzami interesanti uzkalni, ar mīklu gan pagaidām saistības nav. Par Sumbra garāžiņu skaidrs - nolemjam, ka jābrauc dienā, jo būs brutāli jāķemmē Bārtas bāzes rajons.

Izbraucam plkst. 02:15 no Priekules ar šķietami atminētām 6/7. Fiksi savācam Julitu un dodamies uz purvu. Tur satiekam jau pirmās komandas. Neskatoties, ka tuvumā nebija redzama līkā priede, uzķērāmies uz atstarojošajām lentītēm un iebridām pamērcēt kājas. Tomēr prieks, ka nebijām vienīgie, jo uz laipas bija redzami slapji pēdu nospiedumi tajā pašā vietā.

Pa ceļam no Dunikas uz Nidu tomēr iebraucam Bārtas mežā pārbaudīt vienu ceļu Sumbra garāžai, kurš, protams, nav īstais. Mēnesi Nidā un Pāvestu Papē ātri paņemam un braucam uz Nīcu iečekot to bāzi. Iesperamies kāda pagalmā, vienīgajam ceļam priekšā kombains, nav īstā vieta. Domājam, kas mīklā domāts ar instrumentu. «Eu, es zinu! Tas ir ēdam instruments- dakša!» Pēc pāris minūtēm tiek pārliecināts arī otrs rubaks un satelītā tiek meklētas dakšas formas ēkas vai ceļi. Kad nekas netiek atrasts, tad tiek meklēti ciemu nosaukumi un mājas ar nosaukumu Dakši, Dakšas un Dakšiņi. Protams, nekā. Pēkšņi vienam rubakam, beidzot pieslēdzas smadzenes un saka «Klau, man, tomēr šķiet, ka tas būs tas tilts. Papēti saistību». Bet otrs rubaks nav ar pliku roku ņemams un tik viegli dakšu vaļā nelaidīs. Atver google, ieraksta Vīles tilts un secina- «Nē, šitas nebūs- nav nekāda saistība ar dakšu». Pēc kādām 5 minūtēm otrs neiztur, aptur auto, pabiksta telefonu, pagriež galvu un saka «Vīles tilts». Otrs rubaks neizpratnē skatās un saka, «Nu, un?». Iestājas klusums, kuru atkal lauž otra rubaka vārdi, nu jau dusmīgākā intonācijā «VĪLES tilts». Atkal klusums. Kad otram beidzot aiziet un saprot, ka runa nav par dakšu, nokaunējies atbild «Nu labi, šis laikam būs īstais, varam braukt».

Dodamies atpakaļ uz Bārtas pusi paņemt Garlaicību un Mazbudžeta galda spēli. Pirmais aplauziens notiek, kad nonākam Neptūnā, vispirms paceļamā barjera rada šaubas un tad arī kādā no ēkām redzamā gaisma. Vai tiešām punkts par ko bijām tik pārliecināti varētu nebūt īstais? Nolemjam, ka aizbrauksim uz otru krastu, jo no turienes uzņemta mūsu atrastā bilde un uz objektu varētu pavērties labāks skats, moš tur arī cipars.

Un tad seko vakara lielākā kļūda. Esot tik tuvu Vīles tiltam, nolemjam piebraukt tam klāt no upes labā krasta. Ceļš nu tāds, bet gan jau izbrauksim. Tikām gandrīz līdz pašai upei, tur, protams, secinājām, ka nav īstā puse. Jābrauc prom, bet apgriezties nevar. Traktora iebrauktās špūres varen dziļas, bet nu jāmēģina lēnā garā izbraukt tāpat kā iebraucām - ar diviem riteņiem pa vidu, ar diviem pa pašu malu. Ārā tumšs, neko redzēt nevar, braucot atpakaļgaitā mūsu pusdžips noslīd un uzsēžas uz vēdera. Mūsu skrējiens ir apstājies. Izmēģinām visādas maģiskas darbības ar lāpstu un citiem instrumentiem, taču nekāda progresa. Sāk pārņemt izmisums, taču tad, kopā ar rīta gaismu, tālumā parādās arī cerību stari no citu rubaku lukturīšiem. Tie ir #Gan jau sanāks! Kopīgiem spēkiem izkustinām mašīnu un esam glābti. Šajā vietā kopumā pazaudētas apmēram 2h.

Aizbraucam uz pareizo krastu un tur viss ātri, taču turpinās mūsu nedienas ar Ēst garlaicību ar lielo karoti. Upes otrā krastā, protams, nekā nav. Pārbaudām vēl vairākas potenciālas vietas upes krastā, taču nesekmīgi. Atrastā Bārtas kartupeļa dēļ ieciklējāmies tieši uz Bārtas upi, kurā norisinājies šis turnīrs, un citus variantus vairs neredzam. Saprotam, ka esam strupceļā. FTF jau kādu laiku kritis, tāpēc paprasām hintu Centrālei.

Saldajam ēdienam esam pataupījuši Sumbra garāžiņu. Aizbraucam uz Bārtas bāzi un sākam riņķot un meklēt strupceļus. Apskatām visādus angārus, bunkurs, ēkas, taču nekas īsti neatbilst bildei. Izlemjam izmēģināt laimi Plāņciema sakarnieku bāzē un tur pirmais ceļš, kur iebraucām, izrādījās īstais.

Lādes mīkla, krīt pāris minūtēs, jo ieraugot ciparus uzreiz ir skaidrs, ka tas ir vilcienu saraksts. Ņemot vērā, ka mīkla norādīja, ka tas tika slēgts, tad atlika vien google ierakstīt «slēgts Bārta vilciens protests» un wiki uzreiz tiek atrasts meklētais saraksts. Pārmaiņas pēc, esam diezgan netālu un dodamies pēc lādes. Esam trešie!!!! Milzīgs prieks, laime un atvieglojums. Esam lepni par to, ka divu cilvēku sastāvā tomēr esam spējīgi konkurēt arī ar lielajām un pieredzes bagātajām komandām.

Paldies Centrālei par foršo piedzīvojumu un par Bonusa punktu, kurš arī bija mūsu favorīts Bārtas laukumā. Tāpat paldies #Gan jau sanāks par to, ka bijāt tik labi un izglābāt mūs no palikšanas meža vidū.

Tiekamies Novembra FTF medībās!

Baigi gari sanāca... Īsā versija būtu – Laba Ruba, bļe!!

Šeit nedaudz garāka:

Šoreiz bija tā, ka pildot mājasdarbu, tika uzietas visas lokācijas izņemot Papes skursteni...cits jautājums, cik labi mums izdevās sasaistīt pareizās mīklas ar gala vietām.

Kauja par mēnesi uz mēnesi!

Pirms spēles iepazīstoties ar tās puses slēpņiem, protams, tika aplūkots arī slēpnis First un piefiksēta jaunās robežzīmes bilde...tādējādi šī mīkla krita divās sekundēs! Nu labi, varbūt divdesmit...

Dižgars uz dēļa!

Bildē laipa...viss skaidrs...Dunikas purvs! Mēs esam neapturami!

Pāvesta privātais skursteņslauķis!

Nu lūk, un te jau mīkla parastā...nav ne jausmas. Bildē redzamais pirms tam nav manīts. Sākumā ir doma, ka tas varētu būt kādas muižas vārtu stabs.. neatrodam nevienu apstiprinājumu.. Šo mīklu atmetam un atkal atgriežamies pie tās, līdz kāds tomēr uzduras Papes ciema lepnumam, meklējot googlītē kaut ko, piemēram, kā „drupas pape” ! Foto apstiprinājums kabatā!

Ēst garlaicību ar lielo karoti!

Vot, bļe, šitā ir smadzeņu čakarētāja! Šķiet, ka ar šo, galvas kūpinājām kādas trīs stundas,un nekas labāks kā tas, ka objekts būs pie ūdens, jo niedres, mums prātā neatnāca! Kāpēc kartupelis, kāpēc uz pelēka fona, kāpēc lieliem burtiem un kāpēc atstarpes??? Apskatam festivālu Bārtas kartupelis. It kā saistīts ar bārtas upi, tātad niedres der, bet ko tālāk.. Nebūs taču kempingā punkts.. Labāk nepaliek. Varbūt nelegāls dragreiss kādā pamestā lidlaukā? Nav pamestu lidlauku... Noteikti būs nepabeigta neliela būve, kur pulcējas jaunatne un dzer alu no skārdenēm... Kāds ir dzirdējis par kafejnīcu šajā pusē Kartupelis, varbūt pamesta un stāv tukša? Sūdīgi dzirdējis... Labi, šito atstājam risināšanai pa ceļam....

Rubaku google – Julita Kluša!

Rubaku Bībele arī mums nav sveša! Ātri sazīmējam divas baznīcas, kas fočētas jūlija sākumā. Kurējie mērcējās? Visu laiku likās, ka pareizticīgie, bet nu labi, ir pieejami tikai baptisti vai luterāņi... Izspēlējam rokādi ar Rietumiem. Uz rietumiem no objekta. Tātad objekts ir uz Austrumiem no baznīcas 1.5 km. Uz austrumiem nekā nav...pļava vai purvs... Varbūt rādiuss? (Varu apzvērēt, ka ftf naktī mīklā bija R nevis r...vai man vienīgajam tā liekas?) Pārejam uz rādiusu, un kaut kā nosliecamies arī uz baptistiem kā peldētājiem, un tad jau ātri sazīmējās vieta ar visām nepieciešamajām īpašībām!

Mazbudžeta galda spēle!

Šī mīkla likās vienkārša un tajā pašā laikā, mēs īsti līdz vajadzīgajam instrumentam netikām..ja nu vienīgi kāds būtu kārtīgi piefiksējis tā superīgā tilta, kurš noteikti būs, nosaukumu.. Par cik paaugstinātas bīstamības, tad toč šitas būs raķešu bāzē!! Bilde arī tāda..ar angāra augšiņu! Brauksim uz vietas atradīsim! Vēlāk maldoties pa armijas bāzi un nonākot ēkā, kurā iespējams kādreiz bija virtuve, mums nāk apgaismība, ka instruments ir karote un tepat taču jābūt arī ciparam...nebija..uz šo bāzi vispār nebija jābrauc...bļe...

Sumbra garāžiņa!

Ar sumbru viss īzī! Mājas darbu veicot un pētot armijas bāzu izklājumu, tika piefiksēts viens vientuļš angāriņš uz strupceļaina celiņa! Atzīmējam punktu kartē un gatavs!

6/7 nav slikti! To trako minēsim pa ceļam..jo mums līdz laukumam trīs stundu pārbrauciens.. Pa ceļam tikai vel vairāk sačakarējām smadzeni un risinām anagrammu... nekas labāks un cerīgāks kā Peļu Taka nesanāk.. Nolemjam, ka savāksim visas mīklas kas ir, un tad jau kaut kā šito..

Pieripojam tumsiņā pie Julitas punkta..kartē sazīmēta pamesta māja, apstaigājam..nav. Sasodīts...sūdīgs sākums. Padarbinām netu, un aiz tilta kalniņā ir vel vienas drupas. Uzkāpjam, apskatam...bļe. Par laimi, kāds nezināms rubas spēks liek apskatīt keču aplikāciju un šeku reku, skurstenis ir mūsu!

Tālāk pie sumbra. Grabnrun. Par cik atrodamies tik tuvu lielajai armijas bāzei nolemjam pārbaudīt mūsu galda spēles versiju.. Veicam šīsdienas pirmo pārgājienu. Citu rubaku pēdas ir.. tātad ir īstā vieta! Izlodājam visu...Tālo izdegušo, slimnīcas un virtuves ēku, dvīņu angārus un visus visus...nekā. Satiekam arī pirmo komandu..neesam vieni laukumā, tas labi. Neliels besis, bet nu neko..atceramies, ka netālu no sumbra ir vēlviena, mazāka bāze. Braucam! Piebraucam un neko vairāk par dažiem baltiem ķieģeļiem neatrodam un par cik nets ir tieši 0, tad netērējam laiku un atsājam šito vēlākam.

Braucam uz purvu.
Pie purva laipas saprotam, ka neviens nav lasījis tekstu, tikai apskatījis bildi... Labi, ka ir nedaudz nets un beidzot izlasām, kas par lietu.. Skaidrs.. Veicam šīsdienas otro pārgājienu. Šis bija purvs, kurā no laipas toč negribētos kāpt nost...tie akači, tie akači... Respekt tiem, kas gāja tumsā un brida pēc malduguns...

Nākamā pietura Nida! Skatamies kartē, kā vistuvāk var piebraukt...piebraucam...visur privāti valda! Caur sētu negribas iet..labi, pabrauks atpakaļ. Atrodam vietu, kur beidzot var tikt līdz jūrai nelienot neviena sētā...un veicam šīsdienas trešo pārgājienu! 2km turp, 2km atpakaļ! Atcerējāmies kolka-dubulti...sapratām, ka nav iemesla čīkstēt.

Uz Papi! Piebraucam stāvlaukumā un tur jau sastrēgums...divas komandas. Gaidām rindā un uzsitam klačiņu... Izrādās esam tikušies arī Siguldas posmā, un toreiz šie mums izpalīdzēja ar pepijas punktu. Šoreiz jāsaka, ka viņi mūs izručija uz kādām stundām divām trim, rakstītu vēl vairāk, bet paši sa..sāmies, bet par to pēc brīža.... Pēc tam, kad meitene paziņoja, ka viņi par kartupeļa mīklu ir zvanījuši centrālei, un uzzinot gala vietu, viņi tāpat nevarēja savilkt mīklu ar lokāciju, tad, pēc pamatīgas komandas apspriedes un balsošanas(pietika tikai saskatīties:) ),ir skaidrs, ka gribam zināt gala vietu... Tas esot putnu vērošanas tornis(Jā - TORNIS). Skaidrs, tepat uz priekšu ir! Ideāli! Vēl uzjautājam par galda spēli - "tas tak vienkārši, uzreiz bija skaidrs, īzī pīzī...." Jā mums arī tā liekas.. Pēc nelielas hintu krusas arī mums pielec par ko iet runa – VĪLE...Vīles tilts, tas pats, kurš kā pirmais variants parādijās komandas čatā... Šo ir grūti sev piedot...bet nu labi, atkrīt bāzes otrā pārķemmēšana!

Uz torni! Nobraucam nelielu gabalu, kad šie brauc pretī. Piestāj un saka, ka nav īstais... Nu ok..atceramies, ka bija info par diviem torņiem... ātri saguglējam..ir, smuks, pēc bildes ideāls, niedru jumts un.....nodedzis 2011. gadā...bļoda. Iebraucam kūdras ieguves teritorijā un vietējais ir izpalīdzīgs. Jā, šitas nodega un tā, bet tepat uzbūvēja šogad jaunu, pat zvana kaut kādam dabas pārvaldes darbonim, lai apstiprinātu..neceļ. Nu nekas, ja te pat, tad jau atradīsim! Ieguglējam...Ir...Nidas purva putnu vērošanas platforma. Braucam! Izbraucam cauri Ķoņu ciemam un atkal privātīpašums, ceļam priekšā šķēršļi...nu labi ar auto nevar, bet taču oficiāla taka! Ies ar kājām. Un veicam šīsdienas ceturto pārgājienu...2.49km turp un 2.49km atpakaļ... Noskaņojums labs, jo esam atraduši! Dīvaini, ka nav mūsu glābējkomanda. Parādās pat ideja viņiem uzrakstīt, ka mums ir īstais tornis un tā, lai brauc šurp! Labi, ka rubaka telefons ar kontaktiem palika mašīnā, jo būtu no kauna zemē ielīduši, ņemot vērā, ka galā mūs sagaidīja metru augsta platforma, kurai līdz tornim augt un augt... Nu neko, varbūt jāatrod tas nodegušais...tomēr niedres bildē, varbūt tur tas āķis. Atrodam gps un izložņājam niedres...nekas nav palicis no tā torņa.. Labi, brauks pārbaudīt torni, līdz kuram tā arī neaizbraucām, varbūt šamējie vienkārši nepamanīja bļembu? Piebraucam, pieejam...bļe, nav niedres..nu labi, ķeksītim uzkāpām augšā, tur laba zona, zvans centrālei...”meklējiet putnu vērošanas SLĒPNI”! FAAAAK! FAAAAAAAAK!!!
Šis ir īpaši sāpīgi, jo arī šo putnu slēpti bijām aplūkojuši netā kā variantu, bet kā parasti kaut kādu iemeslu dēļ šitas toč nebūs.... Laimīgs būs tas putnu vērotājs, kurš agrā oktobra rītā jau gandrīz būs nofotografējis kaut kādu īpaši reto lielo balto zīda tilbīti piro reiz Latvijas vēsturē..un tad pēkšņi rubaks paraus durvis un „Eu, neesi manījis te tādu simboliņu?”

Ok. Šitas ir! Dodamies uz mūsu favorītpunktu – VĪLES tiltu! Tur viss pa glauno, uzraušamies augšā, pabaudam šo dzelzs pērli un braucam zonas meklējumos uz Bārtas pusi!

Atšaujam vaļā mīklu un secinām, ka par tām trim minūtēm čatiņā nebija melots! Arī mums uzreiz ir skaidrs čo pa čom un ātri sazīmējam avīzes izgriezumu ar vilciena kursēšanas laikiem un vēl ātrāk sazīmējam Sustas staciju! Jūtamies varen pacilāti par šo un pasitam sev pa plecu!
Lādes lokācijā bez aizķeršanās! Ar divām naglām atmūķējam lādi, un tad jau tik formalitātes! Iekšā ir tāda labi padarīta darba sajūta!

Mums riktīgi patika, nostaigājām miljons jūdžu, bet tas bija tā vērts!

Paldies komandai, kas jau otro reizi mums izpalīdz! Ja godīgi, tad nezinām jūsu nosaukumu..:) Pēc loģikas #GAN JAU SANĀKS, jo četros tankistos tak gan jau nedienē dāma... Bet nu jūs paši zināt! Paļdies!

Paldies BK!
Tiekās novembrī!

P.S. No priekiem par izieto laukumu, kaut kā palaidām garām bonusa punktu, ko visi slavē...nekas, tas uz atgriešanos!

Oktobra ruba sākas mājās jau 00:00, discord kanālā zvans un sākam brīnīties, kas par mēnesi utt.

2 lietas lielos vilcienos ir skaidras, vajag tikai precizēt vai patiešām Dunikas purva taka, un vai garāžiņa ir Bārtas mežos esošie militārie objekti vai tomēr Papes pusē (kur sumbri pamukuši un papostījuši vietējiem iedzīvotājiem īpašumus, moš vēl arī kādā militārajā ieradās un atrada savu garāžiņu?). Tā kārtīgi šajā vēlajā stundā pieķeramies Julitas Klušas izpētei, atrodas 2 baznīcas, kuras fotogrāfētas 2015.g jūlija sākumā un atliek tikai saprast - kuri tad svētkos ņurko. Kaut kā neiedziļināmies reliģijā, lai arī pārējie rubaki vēlāk ziņo, ka Baptisti mērcējas, bet ejam kārtīgi mīklai pa pēdām. 1.5km rādiuss, tilts, upe, krustojums, kapi… Pēc izslēgšanas metodes kaut kā nonākam tieši pie īstā krustojuma un vienā leņķī street view liek saprast kādi dūmi un kādas drupas. 1/7 tiek atlikts kartē ar diezgan augstu ticamības pakāpi.

Pirms tam notikusi diezgan nopietna potenciālo punktu ķemmēšana internetā un pēc kāda laiciņa krīt Pāvesta punkts, jo ataust atmiņā dažas random lietas pie Papes bākas, kuras vēlreiz tiek bildēs apskatītas 2/7 kartē atlikts stabili. Ir jau vēls, rīt darba diena, davai, rītvakar tiekās visa komanda discordā un sarubīsim visu kā nākas.

Pienāk rītdiena, kapteinim ir brokastis ar 7nieka mīklām un +2 punkti kartē. Viens ir par purvu, jo nu tā laipa ir tikai tur un pārējos tuvākajos punktos nekādas laipas īsti neuzpeld, un otrs ir nepareizā Sumbra garāžiņa ar pāniem A, B (kurš ir īstais) un C (kur ir pamukušo sumbru lokācija).

Vakarā zvanā pievienojas rubaks “naah im good, palikšu mājās”, un tiek sazīmēts Mēness robežas posms tikai pēc vizuālā. Bet kāds sakars mīklai? Nē nu skaisti jau sarakstīts, bet mūsu galvās nemeiko sensu nekā.

Tad nu tikai divas mistērijas - galda spēle un karote. Galda spēlē pirmais sakarīgais variants ir karote (nu zin kā, ēšanas instruments un lidostā tiktu cauri), un relatīvi netālu esošais ciemats Krote. Bet kas tālāk, kur krotē ir kāds šāds objekts? Atrodam tur pamestu saimniecības ēku kompleksu, bet kaut kā baigi ciemata vidū un nemanām tuvumā līdzīgus kokus. Kaut kas nav. Paralēli karote smeļ vizuāli smuku piebraucamo ceļu, kas izskatās pēc kartupeļa vienā kartē un, kur noteikti varētu ierīkot glempingu, ja gribētu + 3 neapdzīvotas ēkas. Nu atzīmējam, bet īsti nevar noticēt. Kāds sakars tiem riņķīšu knibinātājiem? Dzērāji ar skārdenēm krīt nežēlastībā, gan jau pārdzēruši jēgu un spēlē kartupeli + paralēli knibina no bundžām noplēstos riņķīšus. Tikai vai tiešām tik daudz niedres būtu pie šīs upītes, lai tādu foto leņķi nogrābtu? Ar šo brīdi atmiņā ataust iepriekšējā izpētē ievērotais Vīles tilts pie šīs upes, vēlreiz tiek izlasīta mīkla. Uzsvars uz “instruments”, “tev mājās tādi ir nežēlīgi daudz” un “tas visu saputro”, + izmantotie materiāli - metāls, arī koks. Kaut kā tīri labi saiet kopā ar mīklu + tie koki tuvumā tādi līdzīgi, betona gabals arī atrastos ar sūnām gan jau. Šim vajadzētu būt. Kaut kad tajā pašā vakarā pirms Vīles tilta risinājuma komandā vēl ir diskusija vai Liepāja un Karosta būtu par tālu no laukuma, jo no satelīta tas kanāls pēc atslēgas izskatās, kas arī derētu idejiski mīklas atminējumam.

Nav tikai prāts mierīgs par Sumbra garāžiņu, jo street view tajā vietā, kur mēs gribējām griezties iekšā pie plāna A rāda zīmi, ka tajā ceļā nav atļauts iebraukt. Gribējām tikai saskaņot ar centrāli watsappā, vai tā zīme tur atrodas, bet centrāle iet soli tālāk, un parāda to vietu, kas mums bija plānā B. Nu labi, varējām bez tik precīzām detaļām it kā :D Paldies gan par ietaupītu laiku un kilometriem.

Piektdienas vakarā visi dodamies ceļā uz naktsmājām, lai sestdienas rītā varētu sākt rubīt. Galda spēles and chill, neņemamies vēl apšaubīt teorijas, bet no rīta jau sāk izskanēt šaubas par Karoti un tiek atrasta VĒL VIENA KAROTE pa ceļam uz pāvestu, kas ir Bārtas upes līkums karotes formā, ir pamestas ēkas, nu izskatās labi, atzīmējam arī to :D

Pāvests - hit and run, tikai ar foto uzkavēšanos. Satiekam laikam Intaru Busuli (izrādās Grūbas). Nodomājam, ka gan jau ne pēdējo reizi.
Mēness - hit and run, tikai ar šaubām par to dīvaino privātīpašuma zīmi (bet manāmi pamestām ēkām fonā). Atkal Grūbas ierodas, kad tinamies prom, laikam būs sacensība par “pēc iespējas augstāko pozīciju logbookā” :D

Dunikas purvā ierodamies un komandas auģiks pavēsta par to, ka martā vajadzēja izpūtēja sarūsējušo stiprinājumu nomainīt. Nav mirstamkaite, nolemjam pēc punkta savākšanas ar savilcējiem un trosīti (vai kaut kā citādāk) nostiprināt. Ekskursija tāda pussteidzīgā gaitā, par baltajām dzirnavām rodas 2 teorijas - vai nu balti koki, kas esot takas otrā galā, kurus izmantoja dzirnavu būvniecībā, vai arī vēja ģeneratori, kas tālumā griežas. Abas mums der, pusceļš tik jāatrod un priedīte. Hit un pārgājiens atpakaļ. Grūbas arī parādās laipas sākumā. Kamēr stiprinām izpūtēju, komandas 4-kājainais biedrs tūristu mašīnai priekša rok tranšejas :D Aizrokam ciet, remonts padarīts un Grūbas jau nāk uz mašīnām, ok, laikam pietiek čammāties. Braucot ārā satiekam laikam M40, nu vismaz viņu auģiks IG ir ievērots, nu čau, un sorry, ka likām ripināties atpakaļgaitā. Jums bija tuvāk nekā mums tajā brīdī :D

Te sākas neliels stragls ar sacensību garu, jo auģikam nebija vairs tik pilna bāka, lai visu izbrauktu ar mierīgu sirdi un nākas doties pusdienu/degvielas pauzē uz Grobiņu, sanāk lieks līkums, bet pēc tam salīdzinoši viegli ieķeram Julitas Klušas posmu, pa ceļam redzam, ka Grūbas nedaudz par tālu ķemmējuši citu pamestu ēku, jūtam līdzi, street view arī skatījāmies tur, pirms atradās īstais skurstenis.

Sumbra garāžiņā sanāk hit and run, jo garāžiņu ievērojam jau spogulī (taisījāmies braukt vēl uz priekšu), info rācijā otrai mašīnai, ka laiks parkingam. Forša garāžiņa, bet laiks doties tālāk. Paķersim vīli un tad tās apšaubāmās karotes.

Problēma ar vīli tik tāda, ka ierodamies pēc googles norādēm tuvākajā vietā, nepareizajā krastā (jo nebija precīzi atzīmēts uz kuru krastu braukt, kurā pusē būs labāk).. Kāda random ģimenīte pastāsta, par šī tilta vēsturi un bīstamajām vietām zem tilta, kur nevajadzētu iet. Biedrs Aukstums dodas bridienā pāri upei un pēc kāda laiciņa vietā, kur negribētos kāpt (jo pārējais viss ir apskatīts), uzkāpj un nofočē skaitli. Neliels stragls ar pēršanos ārā no tā celiņa, jo bijām labi dziļi iebraukuši. Auģiks var apgriezties, bet passats ir nedaudz par garu šādām atrakcijām. Neko, neliels piedzīvojums atpakaļgaitā un dodamies pēc karotes.

Sākam ar karotes formas līkumu, ceļš.. nu kāds to nosauktu par labu, taču nav īstā vieta, un daaamn, ko mēs te atrodam. Reāls chill spots. Ir lapene, grila vieta, volejbola zona, pirts, UN ZIPLINE PĀRI UPEI. Nē nu, būtu siltāks un būtu vairāk laiks, zipline būtu iemēģināts, bet to citreiz. Ok. karote V2 - piebraucamais ceļš nopietns, stāvlaukums, ko kartē redzējām arī tā neko, taču tās ēkas ir trash. Papildus atrodam to, ka šis objekts tiek izmantots kaut kādiem hidro novērojumiem un tiek apsargāts, nu vismaz tās novērojumu būdiņas. Tas izskaidro to ceļu ar dziļajiem, stāvajiem grāvjiem un lielo stāvlaukumu. Bet ko tagad, 6/7 ir, bet par karoti varianti vairs nav. Nāksies zvanīt centrālei, tikai vispirms jāizbrauc ārā, jo šeit nevienam (Tele2, LMT un Bite) nav zona. Kaunpilns zvans centrālei, uzzinām par šo bildēs neatrodamo putnu novērošanas staciju, sākumā domājām, ka tas ir tas tornis jūras pusē, bet nē, bildēs neatrodamais punkts ir pie Kalnišķiem, saņemam precīzu atrašanās vietu un …. Nu kā šito var iedomāties un atrast FTFā? :D Mājās pēc tam gūglējām putnu novērošanas stacijas un Vietas.lv dod 19 variantus, no kuriem viens arī ir šis, taču te tuvumā ir vēl citi konkurētspējīgi varianti :D

Ok, ceļš uz garlaicības karoti arī interesants, vispirms google mūs ved pa ceļu, kur priekšā ir zīme, ka bez īpašas atļaujas braukt nedrīkst. Pārjautājam centrālei par googles ceļu, neesot īstais piegājiens, no citas puses vajag, ok, beidzot no tās arī braucam, kur tiešām izdodas tikt klāt karotei, un no otras puses apskatīt līdzīgu “šeit nedrīkst braukt bez atļaujas” zīmi. Karote episka, skaista jā. Lādes mīklu raujam vaļā ar trešo piegājienu, jo nemākam pierakstīt skaitļus mūsu “īsziņu dienasgrāmatā”, un vienu skaitli nepareizi dzirdam no biedra Aukstuma, labi, ka visam ir foto pierādījumi un beidzot lāde atveras.

Nepaiet ilgs brīdis līdz “Es zinu”, pirmkārt viss jau izskatās pēc autobusa/vilciena saraksta, bet TIEŠI ŠĀDU TEKSTU skolotāja lasījusi meklējot Binladena Vaiņodes dzelzceļa spotu, un tāpēc ir skaidrs, kur meklēt tālāk precīzo lokāciju. Wiki vaļā, laiku salīdzināšana, un Susta ir atrasta. Uz lādes lokāciju maucam pa šauro, veco dzelzceļa štrāsi. Šajā lokācijā gan piemetas vadātājs. Daži no mums pamatīgi noignorēja +0.2km mīklā, dažus, kas centās par to atgādināt, vienkārši nesadzirdēja par to attālumu sākumā, jo metāmies pārķemmēt veco staciju. Biš bezsakars, kādam piebesī šī neklausīšana un shady spots, pasēdēs mašīnā. 5 no 6 pēc stacijas nodomājām, ka varbūt pa to meža celiņu 200m jādodas nost no sliedēm, jo tieši tur beidzās google ceļš uz veco staciju (nevis tieši pretī tai). Meža celiņš veda uz smuku stāvlaukumu, uz kuru būtu bijis prātīgāk aizbraukt no paša sākuma. Pēc šī pārgājiena un jau kādu 20 minūšu maldīšanos pie stacijas vēl 2 komandas meičas nonāk pie “da nu na… šito shady vietiņu” un dodas pasēdēt mašīnā :D Tā nu pārejie 3 vienkārši aiz stacijas NAA mežā iekšā (ķipa 200 metrus no tās?), kur atrodam kokā iekarinātu lelles galvu. Otra rācija atstāta mašīnā meičām, un par šo atklājumu arī paziņojam, otrā pusē dzirdams tāds izbijies okei par šo atradumu. Bet kaut kas nav, kāda velna pēc jādzenas mežā? Galīgi vairs nedomājam pareizi. Nu paiesim pa dzelzceļu, vispirms virzienā no kura braucām tos 200 metrus, bet kā ieraugām pirmo pamesto būdiņu, tā tie 200 metri izkrīt no galvas :D Pārķemmējam, bet nav. Ah pareiz, nav vēl 200m, taču šajā attālumā atkal nekā nav. Ok, tad otrs virziens būs pareizais. Dodamies turp, ejam, ejam, ieraugām ziloņu taku nost no ceļa (vēl nav 200m), ok, metamies iekšā. Ap šo laiku no nekurienes izbrauc 3 džipi izdvešot normālas offroad monstru skaņas. Nu ne jau ar tādiem brauc 7niekā rubīt mīklas.. Bet kas to zina :D Pārķemmējam atkal visādas būdiņas, atrodam interesantus plakātus un pamācības, līdz beidzot aizejam pie īstās ēkas, kur pie sienas atrodas ēkai neatbilstoši jauna elektrokaste. Nu ja, kas tad cits tas varētu būt, ja ne lāde :D Pierakstāmies, aizejam līdz mašīnai pēc apmaiņas šmidziņas un priecīgi dodamies atpakaļ.

Bet kas tad tas? Bonuspunkts? 3 no mums grib braukt, 3 no mums nāk miegs un tumsā shady vietās līst vairs negribās. Nedaudz paskatāmies, vieta liekas sasodīti redzēta, bet smadzenes vairs nestrādā. Zvans centrālei ar tekstu “nu lādi atvērām, smadzenes nestrādā, pateiksiet, kas ir tas Vējabrālis”, top viss skaidrs un googlē pretī rēgojas iepriekšķemmēšanā atrastās dzirnavas. Episka vietiņa, žēl, ka nebijām paņēmuši naktsmājas, lai rīta gaismā apskatītu dzirnavas, un pēc tam dotos uz Rīgu.

Ruba forša, paldies centrālei, mācības arī n-tās gūtas par to, ka dažām mīklām pieķeramies par daudz tekstam un nesaskatām metaforas. Īpaši par to garlaicību, daži no mums uzskata, ka putnu vērošana liekas interesanta tiem, kas to daram. Neizrunājām skaļi visas versijas, pat ja nodomājām, īpaši alumīnija riņķīšu versijas, un kādus riņķīšus reāli knibinātu, nevis “izliktos, ka knibina”, varbūt arī tā izlikšanās noveda no pareizā ceļa.

Bārtas *KARTUPELIS*

Jā, tieši KARTUPELIS bija mūsu grūtākais punkts. Nezinām vai visu apēsto kartupeļu karma mums atriebjās, vai tomēr pilnmēness laikā mums galvu vietā tādi... Vēl aizvien nekas tagad galvā neliekas kopā. [Dēmoni, visu cieņu!] Bet ok, visu pēc kārtas.
Sestdienas rītā, puse no komandas ierodas Liepājā pabauda oficiālo kultūru -> apskata pierezervēto naktsmītni -> uzpilda enerģijas rezerves -> sagaida otru komandas pusi -> dodas ceļā uz laukumu.

Mīklu statusi:
Mēness – Ir idejas (arī Nidas). Ir filozofija, ka šis par FTF un 7nieku. Točna punkts nav.
Dižgars – Bonsai kociņi uzreiz sevi nodod. Toč ir.
Pāvesta skurstenis – ieleca pats kartē, jo komandas persiks jau apbrīnoja to vietu keču lapā.
Kartupelis – see comment above. Saskatīts vien geo punkts pie Jūrmalciema + tas Ārlietu ministrijas kvadrāts. Kartupelis – kuģīši. Makes sense.
Google – Bārtas drupas toč jābūt. Pārāk episkas, lai nebūtu labs starta punkts.
Mazbudžetka – Easy. Vīles tilts patika pirms tām. Pēc "vīles" apskaidrības vēl vairāk.
Garažiņa – Divas bāzes Toč ir Plānciems un Knīpupji. Bet kura?
Laukumā ieradāmies ar četrām drošām lokācijām, divām uz robežas un KARTUPELI.

1. 17:30 startējam no Liepājas uz pirmo "drošo" punktu RUBAKU GOOGLE - JULITA KLUŠA. Visu svarīgo, ko vajadzēja šajā mīklā izlasīt, mēs neizlasījām... Tā nu skenējot 1,5km rādiusā ap Bārtas drupām paiet krietnas 3 st... Pa ceļam sastopam vēl vienu rubaku komandu, kas arī skenē šo apvidu. Uz jautājumu: "Kā veicas?" saņemam sašļukušu: "Neveicas", vienīgā labā ziņa, ka viņiem šis pēdējais. Kad pārbaudīts ir viss kur var un nevar iebraukt vēršamies pie centrāles un tiekam "apsēdināti". Bļe, pirmais lunis norauts! Vot vajadzēja ieciklēties uz Bārtu. Dzirkstele acīs atgriežas un braucam un jau pēc 30 min iepazīstamies ar manteļskursteni + selfijs.

2. 20:55 dodamies uz otro drošo lokāciju, pie DIŽGARA UZ DĒĻA. 40 miņās iecilpojam purvā līdz vidum, selfie, cilpojam ārā. Turpceļā mazliet samulsām par purva staigātājiem, kas neizvēlējas laipu savai pastaigai, spīguļojošie krūmi un pēdas uz tiem, bet tomēr nolemjam turēties pie dēļiem. Vai kāds zin, ko cilvēki (ne rubaki) naktī dara purvā?

3. 22:30 Redzams, ka visiem acīs nogurums.. Viens rubaks visu laiku rubās ārā uz aizmugurējā beņķa. Pirms dodamies uz MĒNESI tomēr nolemjam validēt savu izvēli par zemes robežu, pēc pozitīvā apstiprinājuma, dodamies ceļā. Nākošo luni noraujam ar navigāciju...
Nav skaidrs, kur un kā mēs nonācām, bet līdz lokācijai bija krietns stundas gājiens pa aizaugušu pļavu, mazu mežiņu, oļaino pludmali un pusnaktī top selfie pie robežzīmes. Un tad tas stundas gājiens atpakaļ.. mēģinām visādi tikt atpakaļ uz auto, bet visur atduramies pret uzstājīgiem uzrakstiem PRIVATI VALDA. Skaļi un klusībā pie sevis nolādam braļukas, ja viņi tajā naktī žagojās, tad jā, tie bijām mēs!

4. 01:10 Patēlojam PĀVESTA PRIVĀTOS SKURSTEŅSLAUĶUS. To, ka vajag mierīgāk ar lukturiem uzzinām, kad esam izgaismojuši apkārti spožāk nekā tā bāka. Hit&Selfie&Run... gandrīz.. Izbraucot no pāvesta stajankas konstatējam, ka mašīnu ir apciemojis Mr. Nagliņš. Lai nu kas mums sanāca ātri, bet saskatījušies F-1, riepas nomaiņu veicām 8 minūtēs. Paldies mūsu auto-persikam! <3

5. 01:40 Dodamies meklēt KARTUPELI, kuram pēc mūsu domām jābūt kkur turpat Papes mežos. Kratāmies pa meža ceļiem starp Papes ezeru un jūru, tieši pie Jūrmalciema militārās aviācijas poligona, ceļiem, kurus par “samērā labiem” pat centrāles tanks nesauktu. Bet persiku Honda ar jauniegūto gurķi izturēja. Nolemjam to pasaudzēt un 3:30 dodamies pasnaust. ~10:00 mostamies, pabrokastojam, pārkraujamies uz otru mašīnu, taču rīts NAV gudrāks par vakaru. Samierināmies ar fiasko un jautājam hintu centrālei. ~ 14:00 ierodoties uz vietas. Būdā tūristi, nogaidām, kad tie ar tekstu: "neredzējām nevienu putnu" notinas, savācam punktu, selfie, ieraugam vienu putnu un dodamies tālāk.

6. 14:30 Dēlīši pie koka nodevīgi un top selfie pie MAZBUDŽETA GALDA SPĒLES. Skaisti. Paldies BK, ka šo pievienojāt lokācijām.

7. SUMBRA GARĀŽIŅA. Par to, kurā bāzē tas ir, šaubu nebija, tik jāizstaigā... Mednieku būdas, bunkuri un vēl nez kas, bet īstā garāža rokās nedevās... Kartes mēs nemākam acīmredzot līdz galam lietot. Neredzot jēgu meklēt citās bāzēs, prasām pēc hinta un atkal tiekam apsēdināti. Te pat vien ir, pa ceļam... tik no kuras puses skatās!

LĀDE. 16:30 atraujam lādes mīklu. Klusums. Čatā kāds bij ierakstījis, ka lādes mīkla kritusi 3. minūtē... Meklējam, šķetinām, un pēc kādas 103 minūtes ir skaļš viena rubaka "ATRADU!". Pēc mirkļa otrs – SUSTA! Ieregulējam navigāciju (lai nesanāk, kā braucot uz MĒNESI) un dodamies. Stacijā ieripojam 18:22 braucot 5km pa episko vecā dzelzceļa ceļu. Uzreiz dodamies uz pareizās ēkas pusi.. Izstaigājam visu. Viens rubaks paskatās uz svaigo elektrības skapīti, noplāta rokas un visi aizpišam prom uz nākamo ēku. Pa ceļam apmainamies ar citiem rubakiem. Aizejam līdz 200m attālumā esošo stajanku, saprotam – nebūs, jo šodien arī luni laižam. Un dodamies atpakaļ uz pirmo māju - jo tak aizdomīgs skapītis bija. 18:44 lāde atveras arī mums.

No šī brauciena mums ir labas atziņas un mācības -> varbūt nākamā mēneša FTF?

Paldies BK par kolosālo laukumu, piedodiet par hintu diedelēšanu. Ar nepacietību gaidām novembri.

Spēli sākam ar 3/7 jeb 3 mīklas atminētas mājās, 4 – praktiski neskartas. Patiesībā, nē. Spēli sākam ar gaļas piegādi Liepājā. :D Šoreiz mums 7nieks ir workation pusslodzītē, tāpēc līdzi gan datori, gan … nu, gaļa. :D Kas ir vēl ironiskāk, jo 1/2 Čiepu ir vairāk veģetāriete, nekā gaļēdāja.

LEIŠMALĪTE JEB KAUJA PAR MĒNESI
Sākam ar pašu ģeogrāfiski tālāko punktu. Mīklā sazīmējam gan Jūrtaku, gan ārzēmes, gan slēpni. Braucam, kā saka Waze, līdz atduramies pret privātīpašuma zīmi. Īstā Čiepu stilā kādas labas 10 minūtes domājam, ko, nu, darīt, mest riņķī vai atstāt mašīnu pie mājām, kas izskatās tukšas, bet kopumā apdzīvotas, un turpināt ceļu tālāk kājām zem privātīpašuma zīmes?

Izlemjam par otro variantu un droši dodamies uz jūras pusi. Zīmi atrodam ātri, uzlīmi arī. Maza fotosesija, kas jātaupa līdz novembra vidum, un, iesūcot plaušās jūras mieru, dodamies atpakaļ uz auto.

Braucot ārā pa zemes ceļu dzirdam, ka zem mašīnas kaut kas dīvaini grab. Piestājam. Jau skaidrs, ka tā ir panna, ko visdrīzāk uzdauzījām Daugavpilī, piebraucot LOKĀCIJU SKAUTA TRUMPĪTIM.

Ar savilcējiem un lukturiem rokās, abas noguļamies uz sāna zemē, lai aplūkotu, kas noticis. Nu jā. Skats ne pārāk. Kaut kas velkas pa zemi un priekša galīgi vaļā. Ķeramies klāt labošanas darbiem. Viena no Čiepām jau ar pieredzi, tā teikt, nav pirmo reizi ar savilcēju zem mašīnas.

Garām brauc auto. Vīrietis noskatās, kas tad te notiek, bet pabrauc garām. Nē, tomēr nē. Redzam, ka piebremzē un atpakaļgaitā pietuvojas. “Varu, kā palīdzēt?” Izstāstām, kas par lietu, tā un tā. Vīrietis ļoti izpalīdzīgs un kopā ar Čiepu – mašīnas labošanas profesionāli – sakārto pannu tā, ka nekas negrab, nekarājās un neķeras. DONE! Pasakām sirsnīgu paldies gan par palīdzību, gan vispār apstāšanos un turpinām ceļu.

PURVS
7nieka gaidītākais punkts, jo bildes izskatās episki. Vieta nepieviļ un noķeram meditācijas sajūtu, vienmuļi soļojot pa taku uz priekšu un tad atpakaļ. Atzīmes vietā atkārtoti nododamies radošai mini-fotosesijai, kas beidzas ar nedaudz sasistu celi, lai dabūtu labāko kadru, un iestieptu špagatu, lai dabūtu iespaidīgāko pozu. Tomēr kājas patīkami izkustinātas un prāts arī pavēdināts.

SUMBRIŅŠ
Ak, sumbriņ! Sākām ar reāla random tupika izpēti. :D Tālāk turpinājām ceļu uz PSRS raķešu bāzi. Redzam topogrāfiskajā kartē vairākus bunkurus. Ņemam pirmos un braucam to virzienā. Ieraugām arī klajumiņu un tā malā lielu angāru. Lukturi rokās un aiziet! Izpētām pirmo. Nav. Otro. Nav.

Pie otrā redzam, ka piebrauc vēl viena mašīna. 7nieks? Mašīna visādā ziņā atbilstoša. :D Bet nē, apmet loku un brauc garām. Pie stūres masīva paskata vīrietis. Kopumā, omulības sajūta ex-padomju militārajā objektā no 50/50 uz 10/90 pāris sekundēs. Jo kurš normāls cilvēks tāpat vien riņķos pa šo vietu?

Apmetam labus lokus. Izlienam caur dzeloņdrāti. Īstie ķieģelīši no bildes kā nav tā nav.

Mūs sabiedē putns krūmos (ko mēs ar saviem spiedzieniem sabiedējam pretī) un lēnām sāk krēslot. Šie ir momenti, kad tiek veiktas pārdomas, kas mums vispār tas par hobiju – vazāties pa ex-militārājam bāzēm. Ne patīk karš, ne patīk militārais mantojums, ne patīk PSRS. Bet, nu, vismaz ierastā 7nieka sajūta noķerta un adrenalīna bumbulīši pakutināti.

Labā ziņa – atradām divas meža zvēru viesnīcas un divas sumbra garāžiņas. Bet atzīmi nē.

Mašīnā zvans Centrālei (jo, jā, nav LMT interneta zonas :D). Centrāle kā vienmēr izpalīdzīga. Tā kā WA nav jēga neko sūtīt, visu izstāsta, kur un kā. Saruna beidzas ar pī-pī-pī, jo Čiepu telefoniem pietiek – zona beigusies. Bet ievākts pietiekami daudz informācijas, lai saprastu, kur ir īstā vieta un ka tā nav šī. Īsto SUMBRIŅU paņemam ar hit&run metodi.

Pirmajai dienai pietiks. Patiesībā, nav jau arī izvēles, jo visas atrisinātās mīklas ir paņemtas. :D

Nākamais rīts iesākas... nu, iesākas ar diviem B.
Besis un Bezcerība.

Minam, minam to mīkliņu, bet prāts kā neveras tā neveras vaļā nākamajā līmenī. Ko darīt – saprotam, ka jāprasa kādam hints. Šoreiz mūs atbalsta pilnīgi cits A no pilnīgi citas komandas (atsauce uz Siguldas laukumu). Paldies!

JULITA
Mēs redzējām, lai gan likās, ka rēgojās.

1/2 Čiepu atšķir lielo no mazā r, tāpēc pirmais minējums un brauciens otrā virzienā iepriekšējā dienā. Pa ceļam, pārlasot mīklu, ievērojam, ka R sarucis un skaidrs, ka nebūs. Tātad R tomēr ir rādiuss! Otra Čiepa tik labi nepārzina ģeometrijas terminoloģiju, tāpēc jau sākumā viss saprasts pareizi, bet pirmās Čiepas skaidrojums tik loģisks, ka nevar nepiekrist.

Īstajā rajonā sākam ar pamestās mājas izpēti turpat netālu. Uzlasām super-garšīgus rožābolus, bet jau pirmajā acu uzmetienā skaidrs, ka neīstā vieta. Nu, pabrauksim tālāk līdz krustojumam, tiltam un kapiem. Pārsmits metri uz priekšu un dūmenis ir rokā!

VĪLE
Ak! Ar VĪLI mums ir VĪLIENS. Daudzos līmeņos. :D

Mīklā skaidri teikts: “Es iedomāšos lietu.” Vienu lietu. Bet atbildes sniedz par 3 lietām. :D Nē, nē, nē!

Jebkurā gadījumā..

Mūsu outsource palīgs sazīmē vīli, viena no Čiepām arī. Bijām gan arī tajā laivā, kas domāja par karotēm. Vēl idejas bija mutes harmoņikas, bet labākais variants – kliņķis! Atradām Kliņķus kartē, bet visas mājas ortofoto izskatījās pārāk labi un sakopti. Kaut kas neiet kopā. Bijām arī tajā nometnē, kas, pētot Bārtas piedāvājumu, atrada veco bānīša tiltu, nosprieda, ka IZCILS 7nieka objekts, bet nepievērsa uzmanību tilta nosaukumam.

Nu jā.

Tilts skaists. Vieta arī. Tāds dabas miers! Tomēr mieru iztramda atziņa, ka slapjais koks mums nebūs pa spēkam. Nevar būt, ka atkal!

Reiz sensenos laikos iečilojām – atradām objektu, nofočējāmies tik tālu, cik sniedzās mūsu varēšana, un uzskatījām darbiņu par padarītu. Bet tagad... ir citi laiki un vajag to skaitli, lai tiktu pie labi padarītā darbiņa sajūtas.

Šis atkal iekrīt mūsu rokās ar nelegālo palīdzību (cita veida Siguldas tipa fiasko), bet esam apņēmības (un ideju) pilnas meklēt jaunus risinājumus, lai sasniegtu jaunas virsotnes (gandrīz burtiski). Iedvesmojamies arī no citu komandu radošajiem veikumiem. Aplausi tām, kas atrisināji GOVI ar šalli, marli un citiem objektiem!

7nieks ir viena vienīga mācību spēle.

PAPE
Nāca grūti. Viena no čiepām turpceļā ar sajūsmu stāsta, ka Papē tāda forša bāciņa un būtu lieliski, ja sanāktu apskatīt…

Prasi un Tev taps dots!

Nedaudz cauri džungļiem un brikšņiem (šoreiz emocionāliem) un ar pāris hintiem, kā arī veiksmi tiekam pie pāvesta skursteņa. “Škrobe” jau milzīga, ka bildītes internetā labi izpētītas, bet skurstenis palaists garām, bet ko darīt.

Toties atkalsatikšanās ar jūriņu ir iedvemojoša. Atkārtoti ieelpojam jūras spēku, pafočējamies un aidā! Vēl jāatmin pēdējā mīkla.

KARTUPELIS
“Kartupeli, kartupeli, kur ir Tavi brāļi?” Minēšanu iesākam tūristu vai kafejnīcas stāvvietā pirms tilta pār Papes kanālu (pār kuru braucot varēja sajusties kā elektriskais vilciens. Vai tas NAV bijis tavs sapnis?).

Šeit rodas IZCILĀ ideja, ka tā ir makšķerēšana, kas vienam šķiet garlaicīga, bet citam varbūt nē. NOTEIKTI, jo viss sakrīt. Ir alumīnija riņķīši, tos knibina, ir niedres, ir Bārtas upe, ir Bārtas kartupelis! Bet tāda konkrēta atrašanās vieta tomēr nedodas rokā… Saņemamies vēl hintu lūgumiem, kas sākas ar “Čiepas raud mašīnā…”. :D Ceram, ka A ir Čiepu humors un laikam kaut kas no tā arī ir.

Iegūstam labi maskētus hintus, kas tomēr vienai no Čiepām kaut ko iedarbina galvā, ka uzreiz top skaidrs – putni! Otra Čiepa nesapratnē šūpo galvu, kā hints “tiešām daudz niedres” var uzreiz saslēgties ar putniem :D, bet ideja ir, un tālāk jau viss rit kā pa diedziņu.

Īstajā vietā viss pa mierīgo. Apskatām namiņu no kreisā sāna (kur var redzēt, ka ir bijuši jau skatītāji), bet neko neatrodam. Ieejam slēpnī. Jāsaka, ka diezgan mājīgi. Aplūkojam slēpni, izpētām sijas un pagaldi. Nekā.
Nē… paga?
Kas tas?
….....
Skaitli dabonam visneparastākajā veidā kāds līdz šim bijis. :D Un atzīstamies, ka bļembuku tā arī neredzējām. Ceram, ka tas ir vietā un vesels.

Laižam uz mājām izstaipīties un vēl nedaudz pastrādāt pie ārpausales darbiem.

LĀDE
Lādes mīklu atveram no rīta. Uzreiz skaidrs, ka kustību saraksts. JES! Tūlīt jau būs atminējums! Bet tomēr numuri un laiki nesakrīt ne ar autobusiem, vilcieniem, mikriņiem, kuģiem, lidmašīnām vai taksometriem. Un arī ne ar Liepājas metalurgu. :D

Hmm…

Tomēr ar laiku rodas ideja par piketu un iegriežas skaidrība par vilcienu. Gatavs viens un divi! Lielā priekā iestatām Waze uz Vaiņodes pusi. Nu, kopumā šis ir mūsu “grandiozākais” gājiens 7nieka vēsturē. :D Īsumā – labi paslapinājām kājas Vaiņodes krūmos. :D

Ejot uz mašīnu, attaust skaidrība. Pietura! Vajag taču īsto pieturu!! Tas nekas, ka, lasot mīklu, uzreiz bija skaidrs, kas tas par pēdējo laiku. Tiekot pie risinājuma acīmredzot viss izbira no galvas un tā attapāmies Vaiņodē. :D

LĀDE šoreiz hit&run. Atkal izmantojam taktiku – nebija brīdinājums, ka augstas bīstamības objekts, tātad mājā nav jālien. Lai arī elektrības kastīte izskatās pārāk svaiga un bail dabūt pa nagiem, griežam vaļā un IR!

Vispār ar interesi gaidījām, ka nāks kāds vietējais pretī BK hūdijā, bet tomēr nekā. Mašīnu atstājām ceļa vidū un nevienu Sustā nesatikām.

Atpakaļceļā, taisot ciet n-tās interneta lapas telefonā, pārsteigumā ieplešam acis, ieraugot bonusa punktu.

Bārta,
mēs atgriezīsimies!
...
Paldies BK par posmu, Centrālei par atbalstu un A par hintiem!

Foto - Vīles tilta revanšs, apciemojot Liepājas pusi un bonusa punktu 2 nedēļas vēlāk.

Kāds no mums daļu ar visforšākajiem laukuma mirkļiem piefiksēja video. Tāpēc tas, cik cīņa ar mīklām brīžiem bija grūta, viegla, priecīga vai izaicinoša, paliek aizkadrā. Mūsu stāsts par Bārtas laukumu ir videostāsts ;) https://youtu.be/rA3LQ7psKH8
P.S. Ārpus video paliek vien stāsti par komandu draudzību laukumā. "Nav laika, vēlāk", prieks satikties! "Kafijas biezumi", jūs mums esat atbalsts, kas neļauj nogrimt laukuma mērces dziļumos ✌

Kamēr brūces nav sadzijušas jāuzcep logbook.
Tā kā laukums šoreiz gana tālu. Tālākie Rasola biedri ieradās pat no Rūjienas, tad izlēmām neforsēt un doties rubā sagatavojušies*
*Vārda sagatavojušies definīcija var atšķirties no realitātes.
Ar mīklām negāja viegli. Patstāvīgi, bez hintiem padevās tikai dažas. Diezgan švaks rādītājs, bet laukums ar nebija no vieglajiem. Kaut kā tak vajag atsmērēties :D
Pienāca tā liktenīgā piektdienas nakts, kad devāmies ceļā. 22:00 starts no Rīgas.
Neilgi pēc pusnakts esam pie Rubaku google. Paldies Stalkeriem, kas attālināti mūs ievirzīja pareizajās sliedēs. Jo mūsu ideja par Bārtas drupām,Krūtes baznīcu un Aizvīķu baznīcām bija galīgi garām.
Piebraucām pie mūsu noskatītā objekta. Pamestās mājas ceļa malā. Izstaigājām reizes divas, Un nav. Okeii, bet kaut kur tuvumā tak jābūt. Pastaiga par netālajiem kapiem, un laivu piestātni nenesa cerēto. Tad viens rubaks kartē ierauga krūmos mazu apaļu punktu. Un pēc īsa brīža punkts rokā. Labi paslēpies skurstenis.
Tālāk stratēģisks lēmums doties uz Papes ezera pusi.Kur pēc mūsu domām ir Kartupeļa spēlmaņu slēpnis. Un tavu laimi. IR! Mūsu atrastais putnu vērošanas slēpnis ezera krastā ir īstais. Prieks un laime!
Tālāk pāvesta skursteņslauķis. Šis bija grūti. Nedēļu nedevās rokā mīklas atminējums. Browser history pēc visām muļķībām, kas tika meklētas ir sekmīgi izdzēsta :D Tagad zinām par vietējo skursteņslauķi kurš ir arī ugunsdzēsējs. Kā arī visus skursteņslauķu kontaktus. Bet tas nenesa nekādus augļus. Atkal jau Stalkeri nāk talkā. Un padod domu, ka pāvests franču valodā ir Pape. Okei, makes sense. Tad jau IG skenēšana, un skurstenis rokā.
Piebraucam pie Bākas un punkts krīt ātri. Šeit izlemjam, ka būtu labi pagulēt. Lai kā gribētos teikt ka Rasols nesaskābst. Bet laikam krējumam termiņš gāju uz galu.
Otrais cēliens. 8 no rīta.
Visi mostamies pēc ''ērtās'' nakšņošanas mašīnā.
Kad atgūta pareiza ķermena forma, un vietā sabīdīti muguras skriemeļi Dodamies pastaigā gar papes bāku gaismā. Pirms došanās uz nākošo punktu, Atklājām, ka mums ir kritušais. Viena no auto riepām augšā apaļa, bet apakšā plakana. Tā laikam nevajadzētu būt. Ātrais pit stop un dodamies pēc nākošā,
Kauja par mēnesi. Pēc bildes ciešākas apskates, tika secināts , ka tā ir zīme. Un nojauta nepievīla. Pēc īsas pastaigas gar jūru, arī punkts ir rokā. Izlemjam ka ieiešana 2m lietuvā nav iemesls pašizolēties. Dodamies uz Dunikas purvu.
Baltās vējdzirnavas saskatītas kartē un ideja par pareizo takas galu ir rokā. Aizgājām, ieraudzījām, atnācām. Šis punkts, ja godīgi tāds meh... Visādi citādi laukums lielisks!
Pēc nelielām brokastīm pie dabas. Dodamies uz Vīles tiltu. Šo mīklu arī nu nekādi nevarējām atrisināt. Pareizais instruments nedevās rokās. Visu laiku likās ka tā ir karote. Jo tas tak būtu tikai loģiski .nē?!. Centrāle iehintoja ka tas ir '' nagu instruments''. Pašiem nebūtu ienācis galvā. Bet uz Tiltu bijām skatījušies vairākkārt. Tik nekādi nesanāca to ielikt, kā kādas mīklas atrisinājumu. Piebraucām no nepareizās puses. Protams. Kā gan savādāk maz varētu būt :D Bet par laimi bija garie gumijas zābaki, un nebija jāslapina Rasola dārgumi. Kurš to būtu domājis, ka gumijniekos pa salijušu koku, būs tik sketchy kāpt :D
Objekts Bobma! Atlikusi tik armijas bāze,
Spoiler aizbraucām uz nepareizo. 2.5 stundas! pavadītas tur. Bāze tika izstaigāta krustu šķērsu, Visi celiņi un klajumiņi. Visi bunkuri un bunkuriņi. Un nekā! Pa to laiku arī citas komandas klīda pa šo bāzi. Pienāca brīdis, kad izmisums ņēma virsroku. Un kādas citas komandas biedrs pačukstēja, ka ir vēl cita bāze. It kā atrodam arī citu bāzi. Bet izlemjam noprecizēt. Centrāle noraida mūsu variantu un parāda pareizo ceļu. Tad jau īstais objekts krīt ātri. Nekādas nožēlas. Nepareizā bija fantastiska!
Un tad Lāde. Kā muca darvas medus pilienā.
Atverot mīklu pirmās domas bija DIRSĀ! ā nē par vilcieniem vai autobusiem. Hmm vienīgais vilciens tuvumā Liepāja-Rīga. Bet nesakrīt laiki utt. Tad paliek autobusi. Pārbaudītas visas tuvās un tālās pieturas iekš maps. Salīdzināti maršrutu nr, un kā nav tā nav. Zvans 1188 arī nepalīdz. Pēc ilgstošas meklēšanas tomēr jautājam centrālei par publiskā transporta veidu. Tomēr vilciens. Uzduramies arī stāstam par Vaiņodiešu protesta akciju un tradīcijām par galdu. Bet nevar atrast kustības sarakstu, tik sen slēgtai dzelzceļa līnijai. Atrodās arī pamestas stacijas. Bet kura būs īstā? Ja godīgi visiem viss ZB, un viss besī. Pavadīta jau kāda stunda bezjēdzīgi bakstoties telefonu ekrānos. Padodamies.Pēdējais hints no Centrāles.
Lāde netālu, nepilnas 20 min un esam spotā!
Pašu lādi nenācās ilgi meklēt. Atradām ātri. Pie lādes aizveda citu rubaku atstātās ziloņu takas. Ierakstījāmies, iemalkojām Jenotu dziriņu ,un aiz sevis atstājām Coronu.
Šis nebija viegls laukums. Lielais attālums, mīklas kas nepadevās, dubļi un pārgājieni. Šī ir Ruba ko gaidījām. Drūma un aizraujoša. Nenožēlojam ne mirkli.
Paldies @BK par fantastisko laukumu. Aizraujoši objekti, skaisti skati un protams sava sauja(vai vezums) ar izmisumu.
Paldies Stalkeriem par virtuālo palīdzību, bez jums noteikti būtu par 3 sirmiem matiem vairāk.
Tiekās Novembrī. Kur iespējams, lai vairāk sāpju dosimies FTFā.

Žurku banda izdomājusi, ka ir laiks atkal gatavoties FTF pēc Jēkabpils šausmīgās izgāšanās, un minēt mīklas kopā. BET viena nodevīga žurka nenoturas un jau iesākusi.. Fū!

Piektdienas vakars klāt un laiks braukt uz midzeni Liepājā, bet to jau var tikai pēc ierastā regulārā izaicinājuma Prāta Spēlēs. No Liepājas sestdienas rītā izbraucam plkst. 7.00 ar cerību noskriet visus rīta braucējus no Rīgas (spoileris: mums ne pārāk sanāca).

Pirmā pietura – Rubaku Google

Skaistā miglas rītā krīt skurstenis. Žurkas laimīgas par pārliecību, ka diena būs gluda un, ka pirmais punkta bilžuks ir notverts. Mhmmm

Otrā pietura- Sumbra Garāžiņa

Ar vairākiem strupceļiem padomā dodamies uz Paplakas raķešu bāzi. Izbraukājam turpu šurpu un jau 1h30 pagājusi. Ik pa brīdim izmisīgi sasveicināmies ar HCP, jo nevienai komandai joprojām nekā. Ai, metam ar roku un braucam uz poligonu. Tur kādu stundu vizināmies un blandāmies, drīz arī HCP uz pēdām kopā ar pirmajām (mūsuprāt) Rīgas komandām. Izmisums klāt un pirms braucam atpakaļ atkal uz raķešu bāzi nostrādā veiksme, intuīcija, prāts un zvans draugam (aka Centrāle). Nesaprotam, kāpēc mums tiešām ar šo gāja TIK grūti.

Trešais- ēst garlaicību ar lielu karoti

Amazing punkts! Gan adrenalīns no puspuvušajām grīdām, gan no glempinga – pirtiņa, baseins, skats uz dzīvi utt. Punkts krīt un viss ir labi. Mhmm… (turpinājums sekos)

Ceturtais- Mazbudžeta galda spēle

Tiltu atrodam operatīvi un tur priekšā cita komanda ar ‘ai, ejam un braucam apkārt. Punkts tur’. Apošņājamies un secinām to pašu. Un, ko mēs? Divām žurkām bikses nost un pāri. Ir, krīt.

Piektais- Dižgars uz dēļa

Paldies liels, par tiešām burvīgo pastaigu!

Sestais- Pāvesta skursteņslauķis

Redzam jau piebraucot. Vienu žurku pat nemodinām ar domu, ka būs operatīvi. Un ir arī.

Septītais- kauja par mēnesi uz mēnesi

Paturējām šo uz beigām ar domu, ka beigsim tālākajā punktā. Skaisti gan, vienīgais tagad morāla dilemma. Vai mums pēc pārkāpšanas kaimiņzemē tagad jāpasēž izolācijā?

Atpakaļ uz žurkmobīl (copyrighted) un skatīties kas tad ar to lādi. Pa ceļam lūgums žurkām sasūtīt bildes no punktiem. AHa. Kurš tad fotografēja pirmo? It kā neviens, bet atceramies, ka bija 72. Viss čiki, līdz brīdim, ka nav čiki!

Lāde domā, ka mēs aizrāvušies un mēģinām shēmot, lai tiktu iekšā… ir taču visi punkti. Drusku dīvaini, ka divi vienādi, bet nav teikts, ka tā nevar būt. Zvans šoreiz rubakiem kuri jau cauri, lai atsūta numuriņu no skursteņa, jo mums tikai mūsu pārliecības pilnais 72 (pārbaudījām, protams, arī 71-79).

Mums atnāk bilde- 72. WTF?! Labi, lūgums arī pēc pārējām. Kas ir 59, un kas tā par vietu fonā!? Double WTF! Domādami, ka tā ir kļūda, notestējam un esam lādi atvēruši. Kaut kādā brīdī izskan – ‘EU! bija tur divas dzirnavas ar ambicioziem plāniem…’, bet tad jau ir pa vēlu.

Lāde: paiet kāds laiciņš kamēr atrodam pareizo atbildi izpētot daudz autobusu un vilcienu sarakstu… ceļš uz lādi garš, bet kamēr precīzas koordinātes savadītas, esam jau garām 8ajam punktam… pus ceļu domājam, ka pēc lādes atrašanas jāpabrīdina Centrāle pa mūsu lažu un, ka ir kāds maldinošs pārpalikums no citām sezonām…

Lādes elektrības kastīte krīt pietiekami ātri un apstiprinām, ka pāris pudelītes tur bija un nav apzagta ;)

BONUS punkts (aka mūsu īstais punkts). Acīgākā žurka ierauga, ka ir vēl punkts, un BAM tas taču mūsējais… nezinām vai mums vienkārši ir talants, vai esam nofeilojuši, ka to paķērām kā standartu.

Laukums super, Paldies Centrālei jau kārtējo reizi!

PS. Izskatās, ka sistēmas gļuks, jo beidzām 18.44 un rakstot iekšā tekstu par paveikto mums pēkšņi to neļāva..

Startējam 5:00 no Rīgas. Mīklas /itkā/ atminētas, punkti kartē, kafija termosā.

Neilgi pēc 8:00 ierodamies pēc sumbra garāžiņas. Stunda, pusotra, desmitiem pārbaudāmu garāžiņu, iemītas taciņas, bebru viesnīca, pārbrauciens uz bāzes otru galu, siena kaudzes, barotavas, n-tie ceļa gali un klajumi, Google un šokējošie jaunumi par Papes sumbriem. Vai tiešām? Nu, neee.. Vairāk kā 3 stundas, nobridušies lietū līdz ausīm (bet vēljoprojām lieliskā omā!), lūdzam Centrāles atbalstu. Dažminūšu laikā lokācija skaidra, atgriežamies teju turpat, kur sākām un pēc teju 4h ilgas ekspedīcijas punktu paņemam. Lokācija burvīga, laiks paskrēja nemanot un visiem prieks par redzēto.

Next - mazbudžeta spēles Vīles tilts. Mīkla atminēta zibenīgi, šaubu nav, bet... piebraucam no otras puses. Peldēt grib neviens. To, ka upe pārbrienama, uzzinām krietni vēlāk, kad esam otrā pusē un sastopam citas komandas biedru apakšbiksēs. Pirms šīs ne pārāk priecinošās atziņas, lemjam paķert kartupeli, par ko esam pārliecināti, ka tas atrodas atpūtas bāzē Ods, jo tieši tur bijis laivošanas turnīra Bārtas kartupelis starts un upmalā atrodas atbilstoša ēka, par ko pārliecināmies apskatot neskaitāmus foto i no senākiem, i ne tik seniem laikiem. Nedrošību rada fakts, ka atpūtas bāze norobežota, bet eksistē taču tauvas josla - gar upi varam aiziet... Tuvākā vieta, kur varētu uzsākt ceļu pēc punkta, izrādās vismaz kilometru no noskatītās ēkas caur konkrētiem džungļiem. Naaah... Pirms līst ērcēs, raksts Centrālei. Tiek saņemta nepārprotama norāde uz īsto lokāciju. Fak! Vilšanās neizmērāma - vēl šodien gribas agalvot, ka mūsu izvēlētā lokācija ir visloģiskākais kartupeļa atminējums 😅

3 feili pēc kārtas izsit no sliedēm, laukumā vairāk kā 5h, ar hinta palīdzību paņemts tikai sumbrs, kafija sen kā izdzerta, tuvākais benzīntanks atrodoties teju 50km no mūsu neskaidrās atrašanās vietas. Pa ceļam uz Vīles tilta otru pusi, lemjam paķert rubaku Googles punktu. Ar lielu pārliecību izvēlētas Bārtas luterāņu baznīcas drupas. Piebraucam, izpētām karti un secinām, ka teorētiski atbilst 2 vietas, praktiski - neviena. Nepadodamies un izmetam dažus lokus 1,5km radiusā ap baznīcu. Nekā atbilstoša. Izlemjam beidzot paņemt Vīles punktu un ap 15:00 esam tikuši pie 2 no 7. Turpat nekautrējamies trešo reizi patraucēt Centrāli un uzzinām par Baptistu draudzi un manteļskursteni. Vienojamies vispirms apciemot dižgaru Dunikas purvā, pēc tam aši savākt Julitu un tad uz Nidu un Papi, kur pateicoties kartupeļa hintam, esam droši par visām lokācijam.

Aši nav nemaz tik aši, Nidā ierodamies pēc 18:00. Nenormāla bēda par to, ka it nekur ceļā netiekam pie kafijas, bet to atsver fantastiskā Mēness lokācija robežpunktā. Papriecājamies un lidojam pie pāvesta uz Papes bāku, jo jau krēslo. Tad, kad beidzot iet kā pa diedziņu, nolohojamies un aizbraucam pēc kartupeļa uz putnu novērošanas torni. Ceļā sastaptie rubaki rada fīlingu, ka tas būs ātri. Taisnība - to, ka esam ne tur, kur vajag, apjaušam diezgan ātri un jau pa melnu tumsu dodamies uz slēpni, lai pēc 12h laukumā atvērtu lādi.
Mīkla padodas, lokācija skaidra, tiekam pat pie visnotaļ precīzām koordinātēm. Pirms doties uz Sustas staciju, esam vienisprātis - vajag kafiju! Izmetot līkumu caur benzīntanku, koordinātes pa bijušo dzelzceļu pieved, mūsuprāt, precīzi pie stacijas ēkas. Patīkams pavērsiens! 200m tālāk cita komanda jau rosās pa dēļu kaudzi, kas reiz bijusi ēka. Pagaidām, aizejam un fail - gruvešos nekā nav. Dodamies 200m atpakaļ uz ēku, kas ir nepareizā un atveram lādi 22:52 🥳

Besis vājprātīgs, acis krīt ciet, vēl 3h jāpavada ceļā uz mājām, bet atteikties no bonusa punkta nespējam! Atminās raiti, 60km līkums šķiet to vērts - dodamies un neesam vīlušies! Bonusa punkts patiesi lielisks, paldies par to!
Finišējam Rīgā atgriežoties gultās nepilnas 24h pēc modinātāja zvana. Bija tā vērts! Lai gan jutāmies diezgan jaudīgi sagatavojušies, laukums pārsteidza atkal un atkal. Oktobra patiesais labums gūts, gaidām novembri!

Mēs būsim godīgi.
Purva bridēji, bruņojušies ar kotletēm un picmaizītēm, sestdien 08.00 startēja no Rīgas. Mūsu komandai ir ticējums- ja līdzi ir kāds "jauniņais", tad posms būs no sērijas "tik grūti nekad nav bijis". Šis posms to pierādīja.
Divi punkti, kas mums lika pārdomāt dzīvi.
Sumbra garāžiņa.. Kopumā ap 4h šim punktam vien. Drūmajā rudens lietū vēl drūmāks kļuva garstāvoklis un dziļāka depresija, kad garāžu kā nevarējām, tā nevarējām atrast. Pateicoties komandai ar Landkruizeru un viņu draugu hintiem tomēr krīt garāža.
Punkts "Garlaicība".. pamestais kempings Neptūna ceļa galā šķita pavisam reāls variants. Mēs vēl aizvien nesaprotam, kā no mīklas varēja nonākt pie putnu vērošanas stacijas? Kā??
Mums tas paliek noslēpums un žēl, ka tā. Nebraucam jau pirmo dienu, bet tomēr tādas problēmas ar mīklām.. kopumā mums pēc šī posma neliels depresso.
Tomēr prieks par komandu saliedētību laukumā grūtos brīžos.

Sigulda-Līgatne komandai deva daudz vērtīgu atziņu, pārdomu un pieredzi ko un kā darīt. Un ko labāk nedarīt. Nav laika, vēlāk apņēmības pilni un jau ar siekalām lūpu kaktiņos gaidīja nakti uz 1.oktobri. Skaidrs, ka mēs ne tuvu neesam vēl FTF līmenim, bet kāpēc nepamēģināt pusnaktī, siltos mājas dīvānos, parisināt mīklas. Šķita, mēs to varam. Bet velti. Jāsaka, cepuri nost tiem, kas tajā naktī bija jau pie Bārtas namdurvīm. No septembra mīklām vismaz 3 krita uzreiz un pārējās nācās lauzt, jo trūka pieredzes. Šajā reizē, tā teikt, dabūjām, ar Gustavo dziesmas rīmēm – “Ar sirpi pa pa*tiem”. Cik strauji metāmies internāta dzīlēs, tikpat strauji google un mūsu pārliecība mūs uzmeta. Nācās atzīt sakāvi un doties šlāfen.

Komanda bija nolēmusi ierasties kaujas laukā 10.datumā un mums bija laiks lēnā garā iztamborēt kas un kā. Lūk, kā mums sanāca.

Šoreiz izbraukšanas laiks ir noteikts stundu vēlāk kā pirmo reizi – 6:00 un balto gulbi nomainījis zilais multivitamīns. Jāsaka, ka duelī VW uzvar un uz nākamo rubu mēģinās sazīmēt tieši šādu busu. Tajā ielīda gan visas parpalas, kas paredzētas divdienniekam ( jo klausījām centrāli un pieņēmām, ka ar dienu būs par īsu ), kastrolis ar rosolu ( jo Brālis kļuva par gadu vecāks ), tehniskais nodrošinājums – klēpis ar lukturiem, rācijām un citām lietām, ko redaktors bij sakrāmējis kulē pēc Siguldas-Līgatnes sastādītā saraksta. Un kā arī paši rubaki – 6 gab kā parasti.

Ir sastādīts maršruts, dodamies ceļā. Pilnīga pārliecība ir par aptuveni 2,5 punktiem. Vēl aptuveni 2,5 punkti ir ar domu, ja ne šeit, tad ir alternatīva. Un divi ir nu ļoti baltiem diegiem šūti. Bet par visu pēc kārtas.

Rubaku google – Julita Kluša. Mīkla ar ļoti bagātīgu info. Kā rezultātā varianti ir un gadījumā, ja nebūs īstie kapi, tad uzreiz bliezīs uz nākamajiem. Kā par reālāko punktu tiek nolikts Krīzbergas kapu punkts. Aizbraucam – piestājam pie drupām. Sadalāmies, protams, rācijas paliek auto. Bet tas sīkums – 10min un skurstenis ir padevies. Izrādās tie salmi ir nolobīta vadu izolācija :D

Sumbra garāžiņa. Dodamies noliktā meža masīva virzienā. Piebraucam aptuvenajā vietā – jau vismaz 2-3 auto tur gozējas. Ātri gan visi pazūd. Laikapstākļi nelutina, jau diezgan normāli debess raud. Šoreiz liekam lietā rācijas un dalāmies trijās daļās. Tiek apstaigāti visi mazie bunkuri, drupas. Atrodam arī mežsargu posteņus un dzīvnieku viesnīciņu. Bet īstā garāža tā arī rokā nenāk. Džese jau aiztesusi mežā tuvāk tiem dzīvniekiem, pēc brīža Brālis arī pazūd… Pārējie četri gozējas pie auto, tad jau iekš auto. Brāļa čuiņiks liek pieņemt lēmumu uzjautāt Centrālei hintu, jo vieta nu toč esot īstā. Un nekļūdās – 500m tai virzienā un nonākam pie īstās garāžas. Palikām uz mutes. Nebija plānots, ka tur var noparkoties 37 trolejbusi. Zināšanas par bunkuriem tikai paplašinās un vieš cerību, ka nākamreiz šāda tipa punktu nebūs jāmeklē 2 stundas.

Mazbudžeta galda spēle. Brāļa balto diegu punkts. Sazīmēts principā pēdējā brīdī un tieši tādā pat veidā arī iešprucis maršrutā kā numur trīs. Sākam pētīt, kā tur vislabāk piebraukt. Izvēle ir 10km un 20min vai 25km un 1h. Protams, ka lemjam par labu īsajam variantam un pārgājienam pa mežu. Tas rezultējas ar ceļvežos iekļautās cūkas astes atrašanu mežā un pašu tiltu pēc brītiņa. Tur jau rosās vismaz 2-3 komandas. Viena, ejot prom, novēl gud lak. Ok, fair enough. Veicam tilta apskati, Brālis jau priecājas, ka jābūt. Bet nav. Piebrauc no otras puses komanda, pāris min un šiem punkts rokā. Cipars mums tiek pateikts ( par to paldies un ja lasiet, tad čatā atzīstās, kā jūs godāt! ). Bet ar komandu tiek nolemts, ka braucam uz otru galu un paši to fiksējam savām acīm. Esot uz vietas acis fiksē arī Urbāno zvēru drosmīgo gājienu pāri upei. Esam sajūsmināti, iedrošinām bridēju un ar smaidu uz sejām par redzēto, kā arī par 3 no 3 dodamies tālāk. Ar visu vizināšanos kopā abos tilta galos laikam patērējam kādu pusotru stundu.

Dižgars uz dēļa. Šis ir stabilais punkts. Paši esam patīkami pārsteigti, ka mums ir 3 no 3 un dodamies uz 4. Ja ņem vērā Siguldas pieredzi, kur 2.punkts mums ievilkās uz 2h un nebija īstais. Toreiz ievilkās arī brokastis, kas tika solītas pēc 2.punkta atrašanas. Nu jau Dunikas purvs pie mūsu kājām. Un kājas uz takas. Šeit komandas spīdekle ir Efekts, kura mūs nebeidz sajūsmināt ar spiedzieniem, smiekliem un kliedzieniem, ik pa laikam pēdai aizslīdot pa glumo dēli. No vīru gala tai pat laikā seko tikai necenzēta leksika un cerība, ka šajā skrējienā zvani netiks izstiepti :D Gājienu turp un atpakaļ veicam triecientempā – 30min turp un 30 atpakaļ. Kājas šokā, paši priecīgi, vēders līksmo – laiks svētku rosolam. Ne tam, kas rubaki  Un lieki piebilst, ka esam sajūsmā par uz laipas esošo skatu. Ar Draiveru secinām, ka ja pēc Hangover rīta pamostos uz šādas takas, tad nesaprastu, kurā pasaules malā esam…

Kauja par mēnesi uz mēnesi. Punkts, ar kura palīdzību secināts, ka nevajag izdomāt par daudz, ja viss jau ir pateikts. Šķiet, ka komanda jau visu bija izdomājusi loģiski, bet aplauzās ar robežu stabiem ( kā jau daudzi citi ). Neesot jūras malā tādas zīmes. Tad Redaktors ņem šito pasākumu uz sevi. Vienā no pirmajām oktobra naktīm ap 4:00 rītā dzimst ideja.
Braucam uz Nidas pieturu, kur blakus zemes gabali – Ziemas sapnis, rudens sapnis, rīta sapnis, utt. Un autobusa pieturas zīme toč no abām pusēm. Nonākam punktā – un Redaktoram fiasko. Lielā shēma pagalam. Lūdzam palīdzīgu hintu no Vēdzeles draugiem. Iegūstam info, piebraucam maksimāli tuvākajā legālajā jūras piekļuves vietā un dodamies šķērsot robežu. To apliecina COVID-19 paziņojums telefonā. Izrādās zīme ir un punkts atrasts. Kopumā, šķiet, stunda veltīta.

Pāvesta privātais skursteņslauķis. Vēl viens stabilais punkts. Efekts pirms rubas dienas apjautājies māsai un atbilde ir viennozīmīga – Papes bāka. Skaidrs, ka divu tādu skursteņu nav. Kā arī no pludmales nav tālu. Maucam, atrodam spotu, Draivers ierauga paleti, Redaktors uzkāpj un cipars ir kabatā jeb piefiksēts telefonā. Šis ir viegli – 15min un gatavs. Paliek tumšs, jūra sāk bangot. Bet kopumā atmosfēra lieliska. Tāda tā ir arī komandā un nolemjam, ka jāmauc uz beidzamo spotu.

Ēst garlaicību ar lielo karoti. Ir plkst 19.15 un raujam uz to putnu novērošanas torni. Nav tālu no Pāvesta, kas vieš aizdomas. Bet Pāvests jau arī nebija tālu no robežzīmes. Šis punkts mūsu pierakstos arī ir tāds uz būt vai nebūt. Alternatīva nav atrasta, bet tā kā beidzamais, tad jāiet līdz galam. Piebraucam pie torņa, tur jau rubaki. Veram durvis, no āra kāda balss: Variet ārā nekāpt, nav īstais. Veselīgi nosmejam, bet tomēr izrāpjamies laukā iztaustīt situāciju. Iepazīstamies ar komandu Purva bridēji. Noprotam, ka esam sākuši gandrīz vienlaicīgi no rīta bet mums veicies maķenīt labāk. Šiem vēl 3 punkti ar esošo jāatrod. Vārds pa vārdam viens otru iedrošinām – mēs padalāmies ar hintiem par viņiem vēlamo punktu un viņi mums iebaro kārtīgu info karoti par tiem putnu knibinātājiem. Jo 8h meklēt punktu neesam gatavi. Minūtes 15 ar auto, vēl tikpat ar kājām pa laipu līdz būdai un Brālis ar citas komandas rubaku kopīgi sazīmē beidzamo nepieciešamo ciparu kombeni.


Lāde. Ir 20.30 vakarā. Pašas mīklas nesteidzoties mums prasīja 10,5 stundas. Nogurums anormāls. Veikals-viesnīca-duša-vakariņas. Sildošā dzira glāzē, divi šoti un jau ļenganas kājas. Bet tomēr noturam stāju un kopīgi pie svētku galda veram vaļā lādes mīklu. Skaidrs uzreiz, ka saraksti – autobusu? Nē. Vilcienu? Tuvu, bet neder. Džese+google+vilciens cilvēku protests=uzvara. Minūtes varbūt 10 un ir gan vilcienu saraksti, gan punkts, gan koordinātas. Brālis tiek sveikts svētkos, rubaki līdz pat 3:30 turpina iznīcināt šķidro ļaunumu un laimes pārņemti gaida nākamo rītu.
Brokastis-dulla galva-ceļš uz Susti. Haskī vēljoprojām mazliet jūt vakardienas draudzību ar JD Honey un lūdzam Draiveram TIK ļoti nebaudīt Multivitamīna piedāvāto 4Motion, kas pirmajā dienā mums deva daudz prieka un arī atvieglojuma brīžus 

Pie vecās stacijas ēkas iebraucam pa dzelzceļa taku. Mums uzreiz ir skaidrs par tiem 200 metriem no koordinātu punkta, jo lasīt mākam :D Precīzāk, kā parasti katru niansi uzsūcam un izkošļājam līdz galam. Rācijas rokā, ēku apskate un Redaktors pirmais dodas pareizajā virzienā. Vecā nama apskate, secinājums, ka nekā nav un beigās tomēr arī jāiebāž deguns tai elektrokastē. Priecīga ziņa rācijā un esam to izdarījuši. Bija izteikti minējumi, ka varētu ielauzties 30niekā, bet tā kā paši nesteidzāmies, tad būt 35.komandai sarakstā ir milzīgs lepnums pašiem par sevi. Saraksts un dzira ir uz vietas. Šoreiz vēl nepaspējām, bet nākamreiz sagatavosim arīdzan kaut ko prezentā.

Protams, ka atpakaļceļā jābliež apskatīt bonusa punkts. Tas mums nāk ar dubultu bonusu, jo sastopam draugus no Vēdzeles. Kur nu vēl patīkamāks rubas noslēgums. Minūtes 15-20 apmaināmies ar iespaidiem, stāstiem un jokiem. Tad dodamies izpētīt pašas dzirnavas, atrodam arī sākotnējo punktu un laimīgi, bet noguruši dodamies uz Rīgu.

Lai arī vēl esam zaļknābji – verdikts ir. Ja Siguldas-Līgatnes posms bija tāds iesildīšanās variants, tad šeit reāli sajutām rubas saldi rūgto garšu. Mīklas skarbas, punkti jāmeklē, areāls pietiekami plašs. Lai arī šķiet, ka punkti nācās viegli, bet sākumā tā vispār nelikās. Veiksme bija mūsu pusē un varam priecāties, ka nebijām vieni no tiem, kas punktu meklē 8 stundas.

Paldies komandas rubakiem – Efektam, Džesei, Haskī, Brālim un Draiveram. Paldies draugiem Vēdzelei un jaunajiem draugiem Urbānajiem zvēriem un Purva bridējiem. Paldies Centrālei par laukumu. Ar nepacietību gaidām nākamo rubu. Atkal esam smēlušies gudrības un ar katru reizi tuvojamies tam FTF pasācienam kādreiz pēc 3 gadiem :D Veiksmes visiem tur ārā!

Lemūri mīklas sagaidījuši, šoreiz kaut kā bišķi iebremzē, bet tad jau pa vienai vien sāk šķetināt.
Kā pirmais krīt Dižgars Uz Dēļa - štābiņš Dānijā atliek kartē visai ticamu punktu; apstiprinājums par to, ka pats dižgars patiešām apmeklējis konkrēto vietu, pāris dienas vēlāk ienākas no Lemūra-dzejas cienītāja.
Par Sumbra Garāžiņu visiem ātri viss ir skaidrs - nu, tādā ziņā, ka bāzes zināmas. Bet vot, kurā tad lielā masīva stūrī būs..? Ir dažas idejas, cilpa pamazām savelkas, un punktu uz i, kā vēlāk izrādās - līdz milimetram precīzu (!), Lemūrs novadpētnieks uzliek tik dažas dienas pirms izbraukšanas.
Rubaku Googli Lemūrdāmas ātri atšifrē kopīgiem spēkiem, jo avots zināms un laiku pa laikam izmantots, ticamākā no trim baznīcām noteikta ar izslēgšanas metodi. Pārliecību par īsto dod Lemūra-lingvista apgalvojums, ka "baptismos" nozīmējot "iegremdēšanu" :D Vispirms gan izvēle krīt uz citu netālu esošu zabrosu, bet štābiņš piekoriģē trāpījumu - tur toč jābūt.
Ap Kauju Par Mēnesi lemūrčatā iegriežas īsts ideju karuselis, bet neviena tā arī netrāpa mērķī. Lai cik arī neinformatīva būtu bilde, tieši to štābiņš galu galā savelk kopā ar čuja, ņuha un poņas projicēto vietu - patiešām, reti kur var redzēt ceļazīmi, kam info no divām pusēm. Beeet - kas tad ar to Mēnesi..? Ai, nu pofig, gan pēc tam logos izlasīsim (tā arī bija :D)
Toties Papi štābiņš noignorē, jo atkal nianses - "pope" tak tomēr tiek lietots 90% gadījumu, ja runa ir par vissvētāko tēvu. Galu galā Pāvesta Skursteņslauķim Lemūrs-novadpētnieks visai veiksmīgi uzduras internetā pēcāk, jau pēc tam, kad  katrs no Lemūriem ir n-tās reizes piedomājis par kādu baznīcu, skursteni vai dižāku sētas stabu apriņķī.
Visvairāk šķēpu, nu tā, ka līdz izmisumam, tiek lauzts ap Mazbudžeta Galda spēli un Ēst Garlaicību (jeb Fakino Kartupeli, kā šis uzdevums tiek ātri vien nokristīts). Protams, ka Lemūri ar joni uzkāpj uz visai populārā, spriežot pēc logiem, Bārtas Kartupeļa grābeklīša :P Bet vai gan var būt vēl labāks minējums?! Bildē ir niedres - tātad ūdens, spēle Kartupelis saucas arī Kuģīši, Bārtas Kartupelis ir laivošana, pie Bārtas ir soviet-times kempingu zabrosi... I-de-ā-li. Buroties pa padomjlaiku kartēm, tiek mēģināts saprast, cik bija to darbaļaužu atpūtas vietu Bārtas krastos un kura tad būs īstā. Skanējot Bārtu visā garumā, bez šaubām, ne vienu reizi vien tiek apspriests, ka BK šoreiz riktīgi nolohojušies, jo pats mega-superīgākais objekts - Vīles tilts - nav iekļauts. Bet nu jā, laikam jau tik sagruvis, ka reāli bīstams un rubakus tur nevar laist... :P
Tikmēr Mazbudžeta Galda Spēles aizraujošajā virpulī tiek ierauti ne tikai visi Lemūri, bet arī lielākā daļa viņu radu, draugu un paziņu un darbabiedru. Ik dienas pienāk versiju gūzma, bet skaidrība nerodas. Lai lieki neapgrūtinātu lasītājus, long story short - vienā brīdī pats izmisušākais Lemūrs atver K-Senukai instrumentu katalogu un sāk tupi braukt ar pirkstu pa rindiņām. Neder, neder, neder... Eu! Vīle..? Vīle, bļec!!! Gaviles lemūrčatā, uzvaras deja, Lemūra-ekstremāļa "cik forši būs tur paložņāt" (spoileris - nē :D) Un ciiik ģeniāls uzreiz šķiet tas moments - "ja tā padomā, tev mājās šo ir daudz". Jap, Lemūri ļoti mīl vārdu spēles. Bet. Ja Vīles tilts der, tad nebūs kempings Neptūns, kas jau visai pārliecinoši atlikts kā Fakinais Kartupelis - pārāk tuvu! Līdz izbraukšanai palikušas trīs dienas, lemūrčatā panika un izmisums. Lemūrs-novadpētnieks, vadoties no sievišķās intuīcijas, mēģina pārliecināt pārējos, bubinot, ka nu - šitādas niedres, tas tak ezers, nebūs upe, ezeram jābūt. Bubina, bubina, kamēr sabubina apstiprinājumu savai domai. Pārējie Lemūri arī nu metas rakt - galu galā, ezeri interesējošajā apgabalā ir tikai divi - un, kā zināms, kas meklē, tas atrod. Ir opcija A un opcija B, bet galvenais, ka tie putnu torņi izskatās gana atbilstoši aprakstam. Viens gan esot nodedzis, bet nu, moš vietā kaut kas uzbūvēts. Un te nu atkal Lemūriem nākas grūši nopūsties... eh, neba pirmā reize, kad atduramies pret torni, kurš velns viņu zin kā bija jāizpīpē. Skaidrs ir viens - ja laukuma teritorijā nākotnē būs kaut viens putnu tornis, Lemūri to mēģinās aiz ausīm pievilkt pie dajebkuras Centrāles mīklas, lai cik dīvaina tā neliktos :D Galu galā, protams, arī alumīnija riņķīšus izdevās savilkt kopā ar putniem (ne tikai ar alkašiem, kā sākumā :D). Bet, pie joda, kas ir ar to KARTUPELI?!? Dārgā Centrāle, lūdzu, PM Lemūriem ar info, kā šo mīklu bija jārisina pēc jūsu ieceres! Citādi mēs vnk nobeigsimies aiz ziņkārības :D
Tā nu mīklas ar lielāku vai mazāku ticamības pakāpi atrisinātas, laiks doties laukumā. Pēdējā brīdī viena Lemūrdāma atkrīt, un vēlā piektdienas vakarā Liepājā ierodas divas atlikušās komandas biedres plus šoferītis. Gardas vakariņas iekš HotPotato (kas mazliet remdē Lemūru kvēlo naidu pret kartupeļiem :D) un pa migām, lai varētu ar gaismiņu mesties rubā. Ar gaismiņu rubā mesties īsti nesanāk, jo šoferītis nodēvē Lemūrus par fašistiem un nav ar mieru tik agri celties :D Tad vēl jāietur brokastis...
Bet tā vai citādi, ap plkst 10 ar drebošām sirdīm Lemūri lec ārā no ekipāžas pie Ēst Garlaicību putnu slēpņa. No pirmā skatiena ir skaidrs, ka šī glempinga hata būs īstā. Meklējumi aizņem zināmu laiku, tiek gandrīz piesmelti zābaki un gandrīz izkrists pa logu bez rūts, bet pirmais punkts rokā. Atceļā piestājam appētīt interesantu upurakmeni un upurliepu - spriežot pēc ziediem un sarkaniem dzīpariņiem, te upurēšana notiek vēl joprojām. Lemūri katram gadījumam vēršas ar kvēlu lūgsnu pie rubas dieviem un rullē tālāk.
Nu pie Pāvesta Skursteņslauķa. Te viss pavisam vienkārši. Kamēr viena Lemūrdāma meklē geoslēpni, otra, nedaudz pavingrojot, jau tikusi pie cipara. Bet, protams, zināms laiks jāveltī fotosesijai :D
Tālāk - uz Mēnesi. Lasot dažu citu komandu logus, radās zināma neizpratne, kā mums izdevās tik mierīgi tikt pie šī punkta. Ceļš gan veda gar vairākiem Privati Valda, tomēr, itin neko nepārkāpjot, Lemūru ekipāža nokļuva visai tuvu meklētajam. Neliela pastaiga un cipars rokā. Uzreiz pēc tam telefonā iebirst Covid brīdinājums - pēc atrašanās ārvalstīs 10 dienu pašizolācija! Oho, lielais brālis nesnauž. Bet neņemsim to pārlieku pie sirds :)
Ap šo laiku jau rodas nepieciešamība pēc kādas bodes apmeklējuma. Tūristiņā apmeklēta Rucava, krājumi papildināti, nākamais programmā - Dižgars.
Te nu notiek īsts rubaku salidojums - vieni turp, otri šurp, trešie vēl tik piebrauc... Bet ar to visu izdodas noķert pasakaini meditatīvu sajūtu uz aukstās rudens saules apspīdētās purva takas. Burvīga vietiņa, un labi, ka bez nokrišņiem. Lietus laikā laipa nebūtu tik viesmīlīga - tam pierādījums ir solis uz vienīgā mitrā dēļa, kuru sperot, mazais Lemūrs gandrīz novelk uz acīm.
Nu knaši uz Mazbudžeta Galda Spēli, kamēr rubaku ordas vēl nav ārā no purva. Slava sievišķajai intuīcijai - esam tiltam no pareizās puses. Pēc nelielas objekta izpētes un zināmiem fiziskiem vingrinājumiem Lemūrs -ekstremālis ir pārlaimīgs, ka punkts ir tepat un nav jālien tam tiltam pāri, jo - danunafigstrjomna :D Nupat jau klāt arī citas komandas, viena arī no nepareizās puses. Jūtam līdzi, bet ko darīt. Pat nemēģinot izlikties, ka punkta te nav, Lemūrs-ekstremālis kārpās lejup un dod vietu nākamajiem. Braucam, braucam.
Ja reiz ceļš ved caur Bārtu, nevar nenofočēties pie slavenā akmens. Tomēr fotogrāfam nodreb roka un te nāksies vēl atgriezties :P
Ekipāža rullē uz Sumbra Garāžiņu. Plāns ir aplūkot vienu no iespējamām versijām - ja tur nav, tad dosimies uz 100% skaidro Rubaku Googli un pēc tam jau ķemmēsim abas bāzes līdz uzvarai. Realitātē viss izvēršas nepieklājīgi vienkārši - pa mežinieku izdangātu ceļu Lemūru ekipāža lēnām izpeld netālu no cerīga angāra. Pārdesmit soļu, un - re, cipars uz sienas. Eu, a kur ciešanas, kur n-tās veltīgos meklējumos pavadītās izmisuma stundas..? Nupat jau šķiet, šo resursu Lemūri būs izsmēluši Daugavpilī :D
Ar Rubaku Googli arī viss nokārtojas ātri un viegli. Piebraucot, Lemūri redz kolēģus rubakus, kas priecīgi traušas ārā no drupām. Viens-divi, Lādes mīkla vaļā.
Jau pēc pirmajiem izlasītajiem vārdiem Lemūrs-novadpētnieks brēc - zinu, zinu, Vaiņode, braucam! Burtiski tūliņ google dod apstiprinājumu par episkajiem 1997. gada notikumiem un ekipāža jau traucas uz Vaiņodes staciju, Lemūriem berzējot ķepiņas Lādes priekšnojautās. Juhū, būsim pirmie no tiem, kas šodien uzsākuši rubu! Vilcienu sarakstam tiek atmests ar roku, da tāpat jau skaidrs, ka stacija. Uzdevumā nopietni iedziļinās tikai štābiņš, no kura lemūrčatā steidzīgās dāmas saņem auksta ūdens šalti - pievērsiet uzmanību laikiem, tā nav Vaiņode, tā ir Susta!!! Kāda, nafig, Susta..? Ā, toč, sorry... metam riņķī, braucam uz Sustu. Lai ruba gluži par aveni neliktos, visa drāma norisinās pēdējās minūtēs - pilnīgi pazūd internets, Lemūram-stūrmanim telefonā nepareizi uzrādās atrašanās vieta, galu galā sakreņķējušies Lemūri apstājas kaut kādā krustojumā bez mazākās poņas, kur vispār atrodas. Labi, ka pa logu tiek pamanīts kāds vietējais - šoferītis tiek sūtīts izlūkos. Diplomātiski izdibinājis ekipāžas atrašanās vietu attiecībā pret bijušo dzelzceļa līniju, viņš atgriežas ar labām ziņām, ka nav vairs tālu. Virziens arī skaidrs. Kā par brīnumu, norādei +0.2km uzmanība tomēr ir tikusi pievērsta, un meklējumi uzsākti pareizā virzienā. Vispirms gan fiksi nočekots neīstais objekts, jo uz to ved nopietns nobradājums, bet tad jau ziloņtakas konstatētas visapkārt. Brīdis saspringtu meklējumu, un - juhū, IR! Izskatās, ka neviens svešs te kādu brīdi nav bijis, jo Lādē atrodas divas iesāktas dziriņas. Lemūri pievieno arī savu alkosuvenīru, paceļ līdzpaņemto jēgerīti tostā un priecīgi izbrēc tradicionālo uzvaras saukli. Šoreiz saldo pēcspēles brīdi izdodas izbaudīt ilgāk, jo - Bonusiņš! Šoferītis, sapratis, ka punkts nav diezko pa ceļam uz Rīgu, biš saskābst, bet Lemūrdāmām izdodas viņu pierunāt izmest līkumu, piesolot ekskluzīvo Lemūrtīma kreklu :D Galu galā, tas noteikti bija to vērts, objekts absolūti super!
Atceļā uz mājām vēl sanāk negaidīts ķirsītis uz tortes. Iegriežoties Bārtā uz atkārtotu fotosesiju, tiek sastapts kaut kāds etnogrāfiskais ansamblis tautas tērpos, un viena laipna kundzīte neliedz Lemūrdāmām kopīgu foto. Nu, pa smalko, tagad var arī uz mājām! :D Garo mājupceļu, kā jau ierasts, Lemūrs-daiļlasītājs īsina, ar izteiksmi lasot komandai priekšā logbook. Visu cieņu FTF'istiem, protams, bet arī pārējie piedzīvojumstāsti ir riktīgi labie. Nekāds izskaidrojums tam, kāds sakars kartupelim un karotei ar putnu slēpni, gan nerodas :/
Kopumā laukumā aizvadītas astoņas nesteidzīgas stundas, pēcgarša ļoooti laba.
Lemūri saka lielu paldies BK par spēli (bet atceraties - mēs ar nepacietību gaidām ziņas par KARTUPELI!) un pamazām gatavojas Viļakas ekspotīcijai.

''Dunalkā vai Nīcā, Rucavā vai Liepājā, Sieviete ir skaista plika, tas ir arī viss.''

KAUJA PAR MĒNESI - atrodas atkritumvācēju pārgājiens, tad jau arī tiek triangulēta pieturzīme uz robežas. Kas vienam rubakam prasīja 3 dienas, citam prasīja 20 minūtes.
DIŽGARS - 4 dēļi, tātad Dunika.
PĀVESTS - Uzreiz rokā nedodas, bet tad pāvests pasniedz savu roku un starp mākoņiem uzspīd saulstariņš Papei. Bingo.
GARLAICĪBA AR LIELO BURTU - Bārtas kartupelis būtībā ir liels kodiens (alus skārdeņu knibinātāji) maskēts ar kaut kādām family friendly spēlēm. Līdz ar to skaidrs, ka Neptūna kempings būs īstais. Bingo.
RUBAKU GOOGLE - Tiek atkostas draugiem.lv 5 gadus nelietotās paroles un atklājam, ka starp pamatskolas ģeogrāfijas skolotājas dārza fotogalerijām un ķēdes vēstulēm ir arī Julita fotogalerija Jūlijā Bārtā. Tajā skaitā Bārtas baznīcas drupu foto. Bingo. PRECĪZI uz 1.5km atzīmes no baznīcas atrodas pamestas mājas. Bingo.
MAZBUDŽETAM visticamāk, ka Vīles tilts, bet negūstam nekadu pārliecību no bildēm. Tiek spriests - vai dakšu atņem lidostā? Zīmulis ir aukstais ierocis? Nu tas mehāniskais metāla zīmulis. Kā arī viens rubaks secina, ka viņam mājās ir tikai galdniecības vīles ar pazudušiem koka rokturiem. Varbūt te ir kāda saistība ar Imanta Dakšas koncertu Liepājā? Vai karote ir smaila un asa?
SUMBRAM tiek izķemmēts viss kažoks un izlasītas visas pussabrukušās blusas. Atrodas ceļš, kas atbilst aprakstiem, skatīsies uz vietas.

PIRMĀ DIENA.
23:00 Iebraucam Bārtas bāzē
23:05 Respekt, “Bārtas Krasti” 5/5*. Kā teiktu Tramps: “Believe me, the incredible men and women have done a tremendous job here! ” Izlādējam sadzīvi, iedzīvi. Galvās lukturīši un jaunā BK ziemene.
00:00 mēģinām piebraukt Vīles tiltam, gandrīz paliekam dubļu vannā, metam riņķī no cita ceļa.
00:24 Vīles tiltam piebraucam no cita ceļa. Uz vietas secinām, ka varētu būt otrā krastā, bet tālu jābrauc! Malači!
00:50 Neptūna kempingā priecīgi noparkojušies brienam iekšā. Privātīpašums? Svaigi uzrakts grāvis? Gaisma caur krūmiem. Lielisks starts. Otrā apmeklētā mīkla jau nepareiza.
01:15 Piebraucam pie noskatītā Sumbru strupceļa. Braucam iekšā un kāds pasaka norādi, ka ‘’te pa kreisi’’. Tiek uzrauta roķene un Opel sānslīdē iegriežas pretī, kam varenam. Punkts rokā. Tā teikt, ar pirmo šāvienu. Fotosesija. Maucam tālāk.
01:35 piebraucam pie noskatītā Rubaku Googles punkta (1.5km līnijas pamestās ēkas pie Bārtas). Iebrienam līdz viduklim pļavā pie koka viensētas. Lādes cienīga vieta naktī, it īpaši, kad gaidi, ka no ieaugušās akas izlīdīs pati Samāra. Ne smakas no mūra sienām vai BK punkta.
02:00 Cancel. Ejam gulēt.

OTRĀ DIENA.
11:15 Rubaku Google tiek spīdzināta kopā ar rīta kafiju un atrodas tomēr īstie dūmi un pareizā baznīca.
12:07 Vīles tilta otra krastā - IR!
13:00 Iebrienam dunikas pašā nabiņā - un IR! Pa ceļam satiekam vairākas komandas. Sveicieni! Vieni no viņiem jautā, kur ir tās baltās dzirnavas. Hihi. Atpakaļceļā sastopam sagurušus atpūtiekus, kuri mums jautā:

"vai vēl tālu jāiet?"
"Nu atkarīgs cik tālu grib aiziet."
"Nu līdz galam. Tur kaut kas pa ceļam ir?"
"Ā nu tik tālu mēs nebijām, bet veikala tur arī neatradām, tāpēc nākam atpakaļ"

14:30 Valsts robežzīme rokā. Katrs kas aiziet aiz zīmes saņem momentālu pašizolāciju. HA!
15:04 Pietura slavenajā RUCAVĀ, jo https://youtu.be/k072N9xYjG0
15:41 Krīt PAPE pludmalē. Viens rubaks iet nopeldēt, pārējie atsaluši dzer koliņu.
16:00 Nu ko tālāk? Kas ir ar to GARLAICĪBU? No goda pjedestāla zelta ieguvējiem saņemam hintu, ka ‘’skaties pie Papes ezera”. Pārbaudīti visi nodegušie un nenodegušie skatu torņi, līdz kādz uzdurās virsū facebook postam AR KOORDINĀTĀM KOMENTĀROS.
17:05 Esam Garlaicībā un atveram dīvainos logus. Bingo. Lādes mīkla arī krīt minūšu laikā, pateicoties dalībai Embūtas rubā, un atsaucēm un tur lasīto informāciju.
17:15 Pa ceļam uz lādi ir viens BIG BRAIN moments, un rubaks secina, kāpēc GARLAICĪBAS mīklai bija runa par rinķīšu knibinātājiem - tak putnu uzskaites gredzeni!
18:10 Lāde rokā - spēle galā. Lādes lokācija arī tiek atrauta pavisam netīšām. Tikai bonusa punktiņš tad. Arī te viens no rubakiem spīd ar ģēnija fotoatmiņu un uzreiz no bildes atpazīst meklējamo objektu.

Sveiciens Erudītajām piepēm, kurām minām uz pēdām vismaz pēdējos četros punktos!

Kopumā bonusa punkts ir super iespaidīgs, it īpaši saulrieta gaismā. Mīkstais linolejs un kartona apšuvums lieka par sevi manīt staigājot pa stāviem. Arī laukuma apraksts tagad tiek lipināts kopā, lai mīklas sasietu vienā smukā stāstā. Cepumi autoram par to.

Paldies komandai, kas centās mums palīdzēt. Žeņa izvilka, morāli nolasīja. Laimīgi visi.

Sākām braši, Betmobīlī ieradāmies laukumā, pilnas ķetnas ar atbildēm un siltiem, lietū mirkstošiem hotdogiem. Taisnības rītausma tuvojoties rajonam ir pelēka un pretīga. Bet esam ņipri un neļaujam lietum atšķaidīt cīņassparu, galu galā: mums tikai ar To Mēnesi jātiek skairībā, visādi citādi viss ir, ša būs, here we come, hell yeah, watch me! Tad nu lepni dodamies apmeklēt ciema lepnumu. Ciema lepnumam ir pilnīgi pofig par mums un diezgan pofig par pāvestu - Krūtes baznīca NAV pareizais lepnums. 0:1. Nenu, ok ok, tiksim skaidrībā pa ceļam uz Sumbra garāžiņu, kur Viss Tak Ir Skaidrs. Un jā, paties, varena garāžiņa, perfekti kā CSI piezūmojam un identificējam ķīpas un meža zvēru smakas, iztramdām tuklas, baltvēderainas peles, ša būs, simtmiljonprocenti šī ir īstā vieta. Vai arī nav. Un vieta blakus šai vietai... un vieta ceļa galā... un tā vieta, kur nekā nav - nekā nav - nekā nav - nav - nav - nav - arī nav, saka atbalss angārā. 0:2. Pirmo, bet ne pēdējo reizi, šodien izskan vārds "izmisums". Logbuku smērētājs tup eglītēs uz angāra jumta un uz mitras lapiņas ar skumju smaidu pierakstās geokešā, kamēr pārējā komanda sastājas sakropļotā pentagrammā un izsauc demonu, kas norāda virzienu, kurā meklējams sumbrs. Tur, kur bijusi, kur ne, ir vēl viena viesnīca, tikai šajā atrodams arī vajadzīgais numuriņš. Turklāt mums vēl ir pāris mazbudžeta galda spēles trumpji piedurknē, ko izspēlēt. Braucam uz Tiltu. Stopudova, šitam ir jābūt. Def. Tikpat kā rokā, tik jādabrauc. Braucam. Braucam. Vieta, kur ceļš pārvērtās no meža ceļa par orku-dubļu-baļķu-sakņu putru un maigi pārgāja spējā slīpumā, kas pirmsnāves šļūcienā vestu mūsu auto kristīties taisni iekšā upē, kuru šķērsojot, tiem, kas vēl dzīvi palikuši, pretī stātos otra porcija orku-dubļu-baļķu-sakņu-ārprāta putras, murgos rādījās vēl šorīt pat. Apgriežamies, kamēr vēl var, un, tā kā, acīmredzami, esam stratēģiskās domas giganti, nolemjam sadalīties. 2 dodas kājām uz tiltu. 2 dodas braukšus uz, lūdzu, centieties nesmieties: kempingu Neptūns, kur mūsu visus gaida elegants jumts, āra kamīns un citas krastinieku izklaides. NOT. Piebraucam pie Neptūna, tur mums bargi salutē pacelts šlakbaums ar ķieģeli un suni. Tālāk stāstīt pat īsti negribas, bet es garantēju, tie ir The Shining cienīgi notikumi, kur fantāzija savijas ar improvizāciju humoristiskā ētīdē, krīt priekškars, paldies, adieu, aplausi jums, aplausi mums, bez ziediem un cipariem atgriežamies atpakaļ mašīnā, kas nu jau arvien vairāk izsktās pēc cūkas, un sazināmies ar tilta iekarotājiem. Nevar īsti labi dzirdēt, kas tur atgadījies, bet, protams, tilta puse ir nepareizā, bikses nost, upe šķērsota, vēl viens punkts iegūts - vēl viens zaudēts.

Mēs mākam skaitīt līdz 4 un pat līdz 5, tāpēc skaidrs, ka Dižgara mājasdarbs ir vareni nostrādāts un noslīpēts, mums pat bija cūkas astes bilde no internetiem. Šis nāca viegli, tik cik iešanas vaina, kad izmisums pūš gan no priekšas, gan mugurpuses, iet ir Viegli. Viegli, cik vien viegli, Tā lai smiekli, maziņi smiekli.
Tad mēs, Julitas Klušas vārdu locīdami, apmeklējām māju, kuras ābeļdārzā smaržoja pēc sidra. Un tā nebija īstā, es nedzirdēju, ko tu teici? kas? ā "bezcerīgi". Cool. Yeah. Labākais, ko šobrīd varam aizbraucam ieliet degvielu Priekulē. Tika noskaitīti buramvārdi, izsaukts atkal jauns demons, kapi, dūmi, buramvārdiem turpinot skanēt un slavēt mūsu nolādēto atgriešanos vēlreiz turpat, tikai 200 metru nostāk, krīt arī šis, ik pa laikam līst lietus, lai nevar redzēt, kā mēs raudam.
Iestājas tumsa, mums ieslēdzas night-vision un pēkšņi sākam no Bārtas saskatīt jūru, krīt Mēness jūrā, krīt Shutter Island pāvests, krīt slepenie riķņīšu knibinātāji kartupeļu šāvēji, kā tas viss tur krīt, sapinušies melnajā maģijā pat vairs nezinām. Kā sapīpējušies viedzāli ātri atkožam lādes mīklu un dubļos izvārtītā betmobīlī ierodamies stacijā, septiņdesmitie vilcienu sarakstā, un esam atkal priecīgi. Nolemjam doties mājup un saļimt, lai rīt darbā izliktos, ka šī visa nav bijis.

"Uzdāvini man mēnesi, lai izietu šo laukumu." Kā mums šitāds fiasko? O, ieņemiet ķebļus, mēs jums pastāstīstim...

Viss sākās jau ar mēneša sākumu, kad 1. oktobra vakarā sēžamies tačkās un stūrējam uz to tālo Liepāj's pus. Šoreiz FTF laidām garām, a za to varējām jau mīklas pacilāt, mājās sēžot. Visas zvaigznes it kā vietās, esam visi šoreiz ar pieredzi, 5 mīklām vietas aptuveni zināmas, ap rītu būsim mājās.

Pirmie sūdi gaida Priekules lidostā. Jā, sūdi, angārs pilns ar skābbarību un baložu mēsliem. Bet nē, Ikars šoreiz nebūs ceļotājs uz Mēnesi. Lielu cerību uz šamējo tāpatās nebija, tāpēc maucam tālāk uz Vīles tiltu. Mājās jau viens rubaks bija paspējis simulēt savdabīgo galda spēli ar brāli, tāpēc par vietu esam pārliecināti. Tikai no kuras puses? Internetam neticam, brauksim no otras, jo tas tač pa ceļam uz raķešu bāzi.. Aha.. Nu vismaz esam tik gudri, ka vāģus atstājam dzelzceļa sākumā, bet skābas ir mūsu sejas, kad saprotam, ka simbols ir 30 metru, bet 40 min brauciena attālumā. Vai ta mamma mūs mīkstus audzināja? Naaa-i, variantu nav! Ģērbjamies kaili un divatā mēnesnīcā peldam Bārtai pāri, kamēr meitenes skatās. Romanķika 7nieka stilā.

Tālāk seko raķešu bāze, bet atkal kura? Izķemmējam no sākuma dienvidu bāzi un pēc tam arī lielo ziemeļu bāzi, krīt angārs pēc angāra, pag, šeit jau vienreiz bijām, vai arī nebijām? Taču vienīgais atradums ir creepy spēļu ponijs, kas stiklainām acīm blenž pretī mūsu mašīnas starmešu gaismai no pretējās klajuma malas. Pārņem neomulīga sajūta. Stundas jau ir pazaudētas, kaut kas aizdomīgi atgādina Daugavpils cietokšņa bēdīgo stāstu. Noteikti, ka īstais angārs ir vienīgais, kurā neesam bijuši. Braucam prom atgūt pašcieņu pie Julitas.

Bet viņa mūs sagrauj vēl vairāk, jo esam svētā pārliecībā, ka punkts ir tuvumā Bārtas baznīcas drupām. Krustojums pie tilta jau 7. reizi izsauc vēmienu, tāpēc metam arī šim mieru un ņemam vagu uz Dunikas purvu. Ha, būsim gudrāki kā Siguldā, tāpēc dodamies iekšā pilnā ekipējumā, tas ir, plastmasas maisiņos kājās. Taču pastaiga izrādās pagalam tūristīga. Ja nebūtu jau pārāk demotivēti, būtu vīlušies. Gaisma jau augšā, bet kabatā tikai 2 punkti. Divi!

Pāvests pa skursteni tiek izkvēpināts aši. Attālums gan izbrīna, tāpēc ar nākamām mīklām jābūt uzmanīgiem, lai nenākas vēlreiz atpakaļ braukt, it īpaši uz Mēnesi. Kas ir tā zīme? Autobusa pietura? Nu nē, no divām pusēm? Robežas zīme? Nē, tās ir garenas.. Pag, kur beidzas zeme - jūra? Varbūt tomēr tā robeža? Nida??? Ašs teksts Centrālei, pirms tešamies to gaisa gabalu, un toč ir!

Vēl domājam, vai klīrēt ārā atlikušos punktus, taču tehnika izlemj mūsu vietā. Mazdiņa izdveš ārpasaulīgas skaņas un paliek ceļa vidū. Tiek mobilizēta Kalētu automehāniķu brigāde, kuri piestiķē atpakaļ diskos iestrēgušo detaļu (pa ceļam uz mājām gan tā nokrīt pavisam un tiek ielikta bagūzī kā suvenīrs..). Taču līdz ar to arī dienas limits ir iztērēts un pieņemam sāpīgu lēmumu doties mājās. - Gribēsi atgriezties? - Aizveries, šo laukumu vairs redzēt negribas!

...un tā nu mēneša beigās atkal esam tačkā, stūrējot uz Bārtu. Deja vu? Mamma neļaus atstāt rubu nepabeigtu, kaut arī braucēji esam vairs tik 3. Mīklas nav laidušas vaļā visu mēnesi, ir atrasts Julitas skurstenis, kas īstenībā jau pašā sākumā bija atlikts kartē, bet nebijām spējuši savilkt ar īpašnieci. Tāpat arī atklāta vēl viena raķešu bāze pie Rucavas, kas jau tuvāk sumbru populācijai. Arī Kartupeļu hatai ievākts vērtīgs hints par putniem, tāpēc kopumā atkal esam cerīgi.

Skurstenis baam, taču jaunā raķešu bāze atkal tiek izstaigāta krustu šķērsu bez rezultātiem. Izpalīdzīgs zvans apliecina, ka īstā vieta tomēr ir vecajā lokācijā. Uz šo brīdi jau esam spējīgi vērt vaļā "tūres pa raķešu bāzēm", jo nu jau zinām katru nostūri, izņemot īsto. Kartupeļu būda arī iedzen problēmās un slapjās kājās, jo neapstiprinās ne ornitoloģiskās stacijas, ne torņa variants. Taču pie torņa sastaptā komanda palīdz ar norādi un pēc stundas jau esam īstajā hatā. Vēl pēc stundas esam nolādētajā raķešu bāzē. Tumsā. Kāpēc atkal tumsā?? Punktu plānošana būs viens no nākamās reizes takeaways.

Lādes mīkla uzreiz liek saprast, ka pie vainas sabiedriskais, tikai vai autobusi? 6547 Rēzekne - Stoļerova? Nu paga, paga (ataust atmiņā Lykuma Draugu epizodes), ne jau.. Nē, šoreiz nē, īstais čukčuks tiek veiksmīgi atrasts. Lādes vietā jau pošas rubaku balle, bet pēc veiksmīgā guvuma visi tikpat ātri izklīst. Vēl atceļā paspējam iebraukt papildpunktā. Super vieta - turpat gan dubļu athodņaks, gan lielais laimes rats, gan zvaigžņu observatorija. Īstenībā šeit pat teju teju atbraucām pirmajā piegājienā, kartupeļu hatu meklējot. Tad tik būtu pigori, kad būtu neīsto skaitli ierakstījuši.. :D

Tā, lūk, darugi. Cieņa citām komandām par viņu smadzenēm. Fiasko ir nopietni izanalizēts, esam gatavi spoku ballei Viņķelē/Viļķenē/Viļakā! Statistika ir lejupslīdoša kopš pirmās reizes, bet hmmm.. kā būtu ar FTF beidzot?

Ar cieņu pret detaļām, kas šo rubu nepārdzīvoja,
- Mamma piespieda

Jāsāk jau ar to, ka Ints Klīstvuds un visi tā dalībnieki līdz šim bija 7nieka jaunavas. Turklāt mums līdzi bija pašiem sava grūtniece 8.mēnesī. Tāpēc jau laicīgi vienojāmies, ka pirmo spēli veiksim dienasgaismā, lai iegūtu vismaz nelielu sapratni par to, ko notiek.

Savācāmies nedēļu pirms plānotās meklēšanas, lai nedaudz apskatītu hintus. Katram spotam pa vienam variantam, un ar domu, ka tad jau brauksim un redzēsim... Tad nu tā arī darām!

Aizbraucām uz Bārtu jau 5dienas vakarā, patusējāmies un saplānojām secību, kādā apbraukāsim punktus 6dien. Agra rīta pelde. Sagaidām līdz pievienojas 2 atlikušie komandas biedri, kas veiksmīgi 6dienas naktī saņēmuši negatīvas covid analīzes. Brokastiņš. Ap 10:00 aiziet!

DIŽGARS UZ DĒĻA:
Te viss skaidrs. Tam jābūt Dunikas purvam. Tā arī ir. Aša pastaiga pa rīta rasas miklajiem dēļiem, pāris paslīdējieni, smukas rīta saules apspīdētas zirnekļtīklu bildes, un punkts rokā. Pirmā oficiālā komandas bilde!

KAUJA PAR MĒNESI UZ MĒNESI:
Nu, kurš gan negribētu aizbraukt uz Franču Nicu. A priekš kam, ja Latvijā pašiem sava?! Tātad skatāmies tur. Viens no mums zināja teikt, ka pie pašas robežas sākoties tas pārgājiens pa Latvijas jūras robežu. Ar google maps palīdzību izstaigājam pierobežu. Boom! Zīme. Izbraucam cauri pāris privātīpašumiem ha, un ir. Zīme rokā!

PĀVESTA PRIVĀTAIS SKURSTEŅSLAUĶIS:
Arī Papes bākas iešķībo tornīti atrodam mātes googles bildēs. Viss skaidrs. Aizbraucam. Uzkāpjam. Ir.

ĒST GARLAICĪBU AR LIELO KAROTI:
Te jau dabujām pasvīst. Mūsu uzmanību novērš tas, ka viens no mums Nicā bijis ceļmalas restorānā, kam durvis kā dzīvoklim, un arī letes ir. Aizbraucam tur, izstaigājam visus grāvjus, kuros - surprise! surprise! - arī aug niedres! Bet nekā. Sāk gāzt lietus. Izlemjam, ka jāpaēd un jāpārlaiž lietus. Pie pusdienām ķeramies pie alternatīvu meklēšanas. Kāds no biedriem izsmadzeņo, ka gredzeni varētu būt putni. Un putnu vērošana ir galraicīga. Neviens netic, bet labi, brauksim! Aizbraucam, un ir! Kurš to būtu domājis!

MAZBUDŽETA GALDASPĒLE:
Lai gan pirmajā hintu minēšanā šis punkts mums sagādāja visvairāk problēmu, viens no biedriem kaut kur Twiterī atrada postu par Vīles tiltu. Pirmais loģiskais variants par instrumentu. Kā tad var nebūt!? Braucam! Un ir arī! Un kā vēl! Piebraucam. Kopā ar grūtnieci noeejam 5km pa mežu un dubļainiem kalniem un - ko tu neteiksi - esam nepareizajā krastā. ha. Labs ir - džeki peld pāri. Uzkāpjam tiltā, un ir! Štrunts, ka nedaudz vēsi - visiem episkas sajūtas! Piedzīvojums - šis spots noteikti made our day!

SUMBRA GARĀŽIŅA:
3h. Tieši tik mums vajadzēja, lai saprastu, ka esam 4km no pareizās vietas. haha. Bet nu - teritorija liela, ārā jau piķa melna tumsa, malači arī nepaņēmām nopietnāku lukturi. Vismaz izķemmējām, šķiet, 60% no teritorijas.. Tā teikt - komandas nosaukums izvēlēts precīzi - klīstam mežā. Beigās ar nelielu zāles palīdzību nonākam uz pareizā ceļa. Bet nu - tumsa. Un arī te pavadām kādas 30min līdz... Ir! Ir! Iiiir!!!!! - atskan tik skaļš kliedziens, ka te zvēri toč' vēl pāris dienas nenāks ēst...

RUBAKU GOOGLE - JULITA KLUŠA:
Julitas blogs un hints par ticīgajiem, kas peldas.... mūs šurp aizved ar pirmo. Atkal tumšs.. Nedaudz pameklējam, un ir. Aši ievadām visus ciparus un atveram lādes hintu.

LĀDE:
Protams, ka tas ir vilciens! Bet kāds? Nepaiet ne 10min, un interneta plašajos arhīvos esam nonākuši pie bildes, kurā konkrēti tieši tie paši laiki.

Aizbraucam uz punktu. Tur krietni pamīdīts. Un priekšā visai daudz citu censoņu ar lukturiem rokās. Nedaudz nodod, bet tik un tā interesanti Atrodam. Darīts. Pirmais laukums iziets! 18km pa mežiem, dubļiem un lietu arī mūsu grūtniecītei bija pa spēkam. 12h. Izlemjam, ka galīgi nav slikti pirmajai reizei. 7nieka jaunavība pazaudēta. Esam gatavi nākamajam laukumam. Paldies.

P.s. Dzirnavas arī episkas.

Neliels rezumē no GAN kompānijas:
Tā lai iekrāsotu kāda ir GAN komanda- vienā brīdī no 3 dāmām par nezināmu punktu vai jebko citu, var sākt nākt necenzēta leksika dažādās sev zināmās valodās ārā ( jāpriecājas tikai, ka neviena nezin latīņu, netīšām varētu tikt izsaukts arī sātans) un tad otrā brīdī visas mašīnā var sākt kliegt AWWWW, So CUUUTE! Tu redzēji to teliņu, kas pielieca galvu mammai gotai! CUUUUUUTE! Nu tā.
Mīklu minēšana mums šomēnes ir pielīdzināma tādam neprofesionālam slīkonim. Pa brīžam kāds uznirst kopējā čatā ar “Hei, šitas nav tas?!”, noslīkst…, “Eu, eu! Kurā ticībā bāž ūdenī?”…noslīkst... Tad atkal “Klau, tas instruments nav rokturis? Rokturis? Eu kliņķis? Kliņķis!”… un čats atkal noslīkst, bet kad jau dupsis sāk svilt un liktenīgā diena tuvojas gluži pagātnes studenta rēga garā pa lielam viss tiek atminēts. Nu ja neskaita Ēst garlaicību… Par šo, lūdzu, nevajag. Sāpīga tēma…
Dodamies divdienniekā jau ar plānotām naktsmājām, pirms braukšanas iebraucam Depiņā, nopērkam lāpstu un koka dēlīšus (tā dāmu lietas) un pirmā pietura mums ir Rubaku Google, braucam uz krustojumu un opiņā, kāds grāvī iebraucis un draudziņu komanda jau palīdz nelaimē nonākušajai, mēs lepni savu jauno lāpstu un dēlīti piedāvājam, mašīnām ņirbot apkārt metam riņķī un braucam lūkot vai tomēr nav grauztu māja dažus metrus atpakaļ, līdz saprotam, ka nav un izrādās, ka punkts ir tieši un precīzi aiz grāvī iestrēgušās lēdijas!
Tālāk dodamies uz Vīles tiltu, tur diezgan veiksmīgi nočekojam, ka šai mīklai daudziem ir bijis kāzus un jāvadās pēc Waze. Pa skaisto pieslīdam blakiņām, ātri un nesāpīgi. Šeit gan pirms tam gluži kā cita komanda bijām iedomājušies par Kliņķiem un nu kāaaaada iespēja, ka apriņķī tieši tādi ir… bet nē.
It kā atrodam Sumbra garāžiņu “Vsjo shodjitsa”, satiekam arī citus rubakus, kas pie konkrētās vietas mums pasaka, ka ir atraduši. Nu labi, ko ta ne! Metas iekšā. Elle. Šī ir elle. Nē, šie ir septiņi elles apļi.
Tomēr nav pareizā vieta un mums tiek norādīta cita vieta, citā lokācijā. Tie rubaki, kuri mums pateica, ka ir atraduši... I don't know who you are. But I will find you... and I will kill you. Ok, joks…varbūt. [insert creepy smiley here] Ar hintu palīdzību atrodam īsto vietu ātri tiekam pakaļ un čau, šodien pietiek. Paaaldies.
No agra, agra rītiņa dodamies uz purva laipu… Nu ko lai saka, nu romaņķika 8:00 no rīta! Skaisti, Instagram that shit un dodas tālāk.
Ēst garlaicību ar lielo karoti… kā minēts iepriekš, sāpīga tēma. Nu kas tik netika izskatīts… gan visi kempingi, gan random Priekules bijušais patērētāju biedrības veikaliņš Aizvīķos. Protams, piesienamies Bārtas kartupelim, Oda atpūtas bāzei (kurai katru reizi pabraucot garām spēles laikā šoferis uzmeta middle finger ), tiek atrasts laivotāja video, kur ir piestāts bijušajā Liepājas Mašīnbūves rūpnīcas atpūtas bāzē. Un šis kļūst par ekvivaletu kādas citas komandas Mazbudžeta mīklas instrumenta variantam dakšai. Vienkārši kā tādu toxic ex, just can’t let it go. Bet kas ir ar to Liepājas mašīnbūves atpūtas bāzi? Kur viņa ir ? Toč nav? Nu jābūt! Nu stabili jābūt. Un smieklīgākais, ka tikai pēc vairākām reizēm, kad esam pārspriedušas konkrēto video, izrādās, ka autors ir neviens cits kā komandas biedres sencis. Nu kāda iespēja. Un sakars. Neaizmirsīsim par sakaru!?
Beigu beigās, krītam kaunā. Prasām centrālei un izrādās galīgi garām. Nu vispār nedalec kāds sakars te visam ar to slēpni , nu tā, ka dusmas rauj kādā jēgā. Un kauns.
Bet pagaidiet. Pazemojums nebeidzās šeit. Mēs to putna māju atrodam un aplidojām nolādēts 1000 reizes un vai tad kāda kaut ko redz? Nu ne tak. Viena piesmeļ zābakus, otra tik eleganti līdaciņā ar galvu pa priekšu gandrīz iekrīt ūdenī, tā ka Ingmāram no skaudības ūsas nokristu! Atnāk cita komanda. Atrod punktu 2min laikā. Aiziet komanda. Mēs kā tādas zosis, kuras te būtu jāpēta, meklējam. Sit nost neko nevar atrast. Pēc pazemojoši ilga laika atrodam un ar jau uzmestu lūpu un slight depresņaku dodamies tālāk.
Pāvesta skurstenis un mēness dodas rokās ātri un nesāpīgi, mistiskā kārtā visam piebraucam (nepārkāpjot ētikas normas un likumus) relatīvi tuvu. Šaujam vaļā lādes mīklu un ripinamies tālāk.
Lādes mīkla dodas ļoti ātri un viegli. Pārāk viegli. A ko tik viegli. Suspiiiiicioooous…Bet ok, aizbraucam uz lokāciju un kopā ar citiem ganamies pa mājiņām. Un atkal cita komanda atrod tur kur “jau skatījāmies un domājām”, tāds besons un depresņaks kaut kā nepamet kaut lāde iegūta un ruba pabeigta. Aizbraucam ieturēties uz Grobiņu un padomāt vai vispār ir iekšā vēl bonusa punktu paņemt, nu labi inner grumpy cats ir nomierinājušies, varam doties uz bonusa punktu. Un protams! Kā jau visi saka. Ir skaisti!
Kopumā viss apriņķis ir pārbraukāts n-tās reizes, km skaits pietuvojas bezgalībai un paliek sajūta, kā nonākot šausmenē Silent Hill, kur tu nevari aizmukt no Bārtas, viņa tev visu laiku seko! Tie ir tie 7 elles apļi, es tev saku!
Mūsu pirmais divdiennieks ir aizvadīts, jau plānojam Viļakas iekarošanas plānus, neskatoties uz lietām bija kā vienmēr lieliski! Paldies! Čmoki, čmoki, smaiļuki! :*

Šoreiz taps pirmais ieraksts logbookā arī no mums.
Tikām līdz Liepājai jau piektdienas vakarā. Plāns agri sākt sestdien gan mazliet aizķeras, bet rīta pusē izbraucam laukumā. Sākam ar itkā 5/7 +- skaidrām mīklām. Lieki teikt, ka tikai "itkā".

1. Galda spēle. Šis atminas salīdzinoši pārliecinoši, pēc karošu un dakšiņu variantu apspriešanas, izkristalizējas Vīles tilts, kas nu jau tiešām atbilst. Pirmais punkts ceļā - piebraucam no labās puses, pēc pastaigas caur upes krastu un mežu tiekam līdz tiltam, bet priekšā komanda, kas jau saka, ka šajā krastā nebūs. Pēc krasta izložņāšanas nonākam pie līdzīga secinājuma. Mēģinājums pārbrist upei īsti nesekmējas, nolemjam vēlāk piebraukt no otras puses.

2. Mēnesis. Saprotam, ka bildē ir ceļazīme. Un kas gan cits, ja ne raķetes, lido uz mēnesi, tāka būs vien raķešu bāze virs Bārtas(ziemeļu). Atrodas arī slēpnis ar bildē ceļazīmi par bīstamu militāro objektu - bildē būs redzama tā, 100%. Aizbraucam. Paiet stunda, tuvojas otrā. Rubaku pilns. Pie katra angāra pa mašīnai vai 2. Visiem iet "nekā". Par mums apžēlojas kāda komanda, kas garām braucot jau uz "īsto" vietu izpalīdz ar "kur meklējams"(paldies par šo, kas zina, cik ilgi vēl maldītos). Fiksi uz auto un sekojam. Atrodas nu jau fiksi.

3. Tepat blakus taču sumbrs - tas 100% ir starp brienamo purvu un palta purvu. Aizbraucam. Staigājam. Nekā nav. Atrodam klajumu, atrodam kokā pakārtus kaulus/skeletu. Neatrodam ciparus. Ir drūmi.

3. Vajag pozitīvismu - braucam uz māti googli - šis nu ir 100% un ir pirmais, kas tā arī atrodas.

4. Ieturam pusdienas karbonades.lv atrastajā "Ivetas ķēķī". Iesakam, pasniedz jaukus cigārus un alus garšīgs.

5. Diena iet pret vakaru, nolemjam uzspēt vēl atrast dižgaru. Iestājas tumsa, pa ceļam sev tuvāk vilina maldugunis mazliet pirms pašas īstās vietas, bet, pēc neveiksmīga mēģinājuma tikt klāt tām, atrodas arī īstā vieta. Pirmā diena beidzas ar 3/7.

6. Otro dienu iesākam agrāk. No rīta liekas, ka atkodušās nu jau visas palikušās mīklas. Braucam uz pāvestu - krīt ātri.

7. Garlaicība liekas turpat blakus. Vispirms aizbraucam uz putnu vērošanas torni piejūrā. Atbrīvojam mājiņā iesprūdušo putnu, bet citādi skaidrs, ka nebūs. Braucam uz papes ezera dienvidiem - mēģinam iebrist ezerā, jo kautkur tak vēlviens tornis, kas nu točna būs. Pēc stundas meklējumiem beidzot izlasās, ka nodedzis. Nekas, mēģinam tikt tāpat klāt tam, mkas nu palicis. Pēc izstaigātas kaudzes niedru eju, kas visas ved tikai ūdenī padodamies. Lūdzam hintu iepriekš satiktai komandai(paldies Pelēkajam pauguram!) - ar trešo piegājienu atrodas īstā vieta. Noskaņojums saglabājas pienācīgi drūms.

8. Sumbrs try2. Braucam uz armijas bāzi zem Rucavas. Vajag 2 bāzes mežā, bet kas gan tam tik ļoti pievērš uzmanību, pietiks tak ar 1. Aizbraucam - atrodas motokrosa trase. Apejam. Atrodam "meža zvēru viesnīcu". Par laimi iemītnieku nesatiekam. Uz brīdi tiešām likās, ka šeit nu tiešām būs. Lūdzam palīdzību centrālei. Iedod. Neviens nepiefiksē, ka vietā jau būts uz aklo sekojot citām komandām.

9. Galda spēle try2. Piebraucam no pareizās puses, uzkāpjam, atrodam. Tilts iespaidīgs. Cipars rokā. Viss ved uz labo pusi.

10. Sumbrs try3. Aizbraucam uz centrāles iedotajām koordinātēm. Atrodam to pašu vietu, kur bijām jau "atraduši" Mēnesi. Paliek skumji. Pēc papildus palīdzības, saprotam, ka ir otrā laukuma galā. Nolemjam tikt pie cipariem pa tiešo(atkārtots PALDIES Pelēkajam Pauguram!), jo viss slikti. Īsti ar mīklu neizdodas līdz galam savilkt kopā lokāciju gan.

11. Lādes mīkla skaidra. Atrodas samērā fiksi. Aizbraucam, atrodam bez liekām problēmām. Retā reize šajā laukumā.

12. Kā pienākas šim laukumam - bonusa punktam aizbraucam uz neīstajām mājām Priekules pusē, jo nevar tak izlasīt visas māju atrašanās vietas uzreiz. Neko īsti neatrodam un ir jau nakts. Šis paliek apciemojams nākamajā reizē šajā galā.

Kopumā bija drūmi, depresīvi un kā 7niekam pienākas - lieliski. Milzīgs paldies BK par laukumu un satiktajām komandām par palīdzību un kompāniju.
Tiekas novembrī!

Bij ok

Ļoti laba ruba! Mūsu komandas iesvētības:)