Sāksim ar to, ka #GAN JAU SANĀKS šoreiz tiešām sanāca!
Pēc veiksmīgās dalības sezonas noslēgumā, jūtam pienākumu izstāstīt, kā nonācam uz goda pjedestāla. Šis ir mūsu pirmais ieraksts Logbookā, bet noteikti ne pēdējais.
Pēc Rūjienas posma, kuru braucām pirmajā nedēļas nogalē, ne pirmajā naktī, visi četri nospriedām, ka neskatoties uz vietējiem Rūjienas saldējumiem, pietrūka spēles garša un vienojāmies, ka uz jūlija rubu dosimies uz FTF. Kuram jāpaņem atvaļinājums, kuram tāds jau ir, gatavojiems Daugavpilij. Interneta dziļumos tiek uzmeklētas Baltajam kalnam atbilstošas lokācijas, transporta līdzeklis tiek pie rezerves riteņa (Rūjienā iepriekšējais tika likts lietā), pēdējā vakarā top maizītes un dodamies ceļā. Ņemot vērā darba nepieciešamības, dodamies līdz Daugavpilij divos auto. Pirmie, nonākuši galā ātrāk, jau pagūst aizdoties līdz Ēģiptei, kur aplūko iepriekš atrastas dievnama drupas. Ja nu paveicas un spēli izdodas uzsāk ar handikapu? Cerības veltas un nu jau visi tiekamies vienai naktij noīrētā miteklī D-pils centrā. Šoreiz esam līdz paņēmuši datorus un, ierodoties ar senatnes elpu piepildītajā dzīvoklī, kas uz BK ierastās mērces fona ir luksus apartamenti, izveidojam iespējami ērtus apstākļus.
Klāt pusnakts, spēle atvērta, ķeramies klāt.
Dubļu athodņaks atnāk diezgan raiti. Caur google street view redzams, ka sanatorija ir aiz žoga. Caur satelītattēliem un street view “izbraucam” līkumu pa rajonu un atrodas arī kāds nostāks ēku kompleks.
Komandas dāmas pa to laiku cīnās ar 35. Ļisopodu štrāses brīnumu. Tur iet grūti. Tiek izstalkots Andreja instagram konts (Andrejs izrādās ir kaislīgs velo braucējs un Latgale ir viņa topā, bet pie pieturas zīmes tomēr bildējies nav. #velo35). Tad ķeramies klāt Induļa stāstam, kurš arī ir braucis pa 35. veloceļu un laipni ir aprakstījis aptuveno virzienu, kur meklēt veco troļļuku. Jāsaka, ka pamestais brīnums google vidē tika pamanīts jau diezgan laicīgi, tomēr uzmanību mēs tam pārāk nepievērsām. Labi, štrunts ar visu, virzīsimies uz troļļuka pusi, gan jau pa ceļam pamanīsim arī zīmi (galvenais turēt acis plaši atvērtas).
Sikspārņu vārdotāja ala bija noskatīta jau iebraucot pilsētā. Atliek vien pārliecināties, vai tuvumā ir tramvajs un kas tas par apaļu pieminekli.
Leopardo šedevrs šķiet ir skaidrs- dosimies uz cietoksni un tur jau mūs gaidīs meklētais, tapēc tam lieki laiku neveltam, bet kā pēc tam atklājās, vajadzēja gan.
Digeru paradīzi bijām jau atraduši pildot mājas darbu. Atverot mīklu viss top skaidrs- sekosim norādēm.
Lokāciju skauta trumpītis risinas raiti. Tiek noskaidrots Mežciema senākais nosaukums, uzmeklēta upe un Gredzenu pavēlnieka tilts raisa pārliecību par atrisinājumu.
Atmodas atslēga rada grūtības jau no sākuma. Tiek noskatīts Ķibilda raidījums par HES un atrasts tunelis pie Ruģeļu ūdenskrātuves. Šķiet ka mīklas atkostas un plkst 2.20 pošamies ceļā.
Rindas kārtībā dodamies pie Sikspārņu vārdotājas. Raiti tiek atrasta šaurā eja, dodamies iekšā un meklētais atrasts tik ātri, ka sikspārņi mūs nesaož.
Tālāk ceļš ved uz Cietoksni. Diezgan iedvesmoti par pirmā punkta ātro atrašanu, dodamies pie Rietumu puses vārtiem. Tur noskatītas vairākas vietas, kur būtu meklējams bunkurs. Tumsas aizsegā izstaigājam vaļņus un piecreiz nojaucamies garšļaukus garajā zālē, bet Leopardo netiek atrasts. Turpmākajās divās stundās apceļojam visus Cietokšņa vārtus, pārstaigājot aizsargvaļņus visa perimetra garumā. Meitenes pilnīgā bezcerībā jau braukā ieslēgušās uzticamajā auģikā no vieniem vārtiem pie otriem, novērodamas citus bezcerīgos klaiņotājus un gaidīdamas, kad puiši būs ielīduši katrā pamestajā caurumā un nāks ar labām ziņām. Sagaidam saullēktu un saprotam, ka viss ir slikti. Pārliecība par sevi ir sagrauta, jo nekas nav tik sāpīgi kā zināt, ka esam īstajā vietā, bet nejēdzam atrast meklēto. Nodomājam, ka nav jau pirmā bezcerīgā pastaiga (tādā ziņā esam meistari) un dodamies prom bez Leo.
Jāmauc tālāk.
Mežciema uzdevums atrisināts godam. Taisnā ceļā uz baseinu- iekšā, ārā un dodamies tālāk. Nedaudz noplok neticība sev, kas radusies pēc cietokšņa pastaigas.
Pie Ruģeļu ūdenskrātuves ļaujamies mazai pauzei un izbaudam saulaino rītu, bet jau pēc mirkļa ienirstam atkritumu vaļņos tur pat blakus esošajā tunelī. Ātri top skaidrs, ka šis nav īstais un tiek apstaigāta teritorija cerībā atrast vēl kādu tuneli netālajos krūmos. Ir? nē nav! Pēc 40 minutēm arī šī mīkla tiek atlikta malā. Maucam tālāk. Puņķi un asaras, jo no 4 lokācijām tikai divas ir trāpītas. Jā, izklausās pēc bipolārajiem traucējumiem - te priecīgi, te atkal viss slikti, bet tā ir BK būtība.
35.veloceļš un Induļa norādes par trolejbusa atrašanās vietu noved pie īstās autobusa pieturas. Bingo! Teorija, ka jātur acis plaši atvērtas nostrādāja! Tiesa, vienīgais, kas to ievēroja bija šoferīts, jo pārējie rubaki bija galīgi norubījušies. ''A nu ka p**ās ārā! Jūsu pietura, lašaras!'' teica šoferīts guļošajiem rubakiem. Meklējumi nevedas. Transformators tiek pielīdzināts tamagočī un apložņāts, ceļazīme nopētīta no apakšas līdz augšai un lai būtu droši, to izdara katrs no komadas. Nu nopietni? Jāpiedzīvo tāds pats pazemojums kā cietoksnī? Varbūt kaimiņi ciparus ir noņēmuši, jo viņiem jau ir izbesījuši uzmācīgie transformatora ekskursanti? Dodamies prom un te pat aiz līkuma ceļa malā uzkrītoši stāv trolejbuss. Lecam ārā! Piebrauc vēl viena komanda, kas aizdomīgi neapstājas pie pieturas. Viltīgās meičas ir manīgākas par #GAN JAU SANĀKS un ašā tempā jau ir prom. Trolejbusu izstaigājam, apbrīnojam un dodamies uz armijas bāzi.
Digeru paradīzē pavadam apmēram stundu. Vairumā satiekam arī citus rubakus, kas sadalījušies ķemmē apkārtni. Visi izskatās aizdomīgi un vērojam, kur katrs paliek, vai nedodas uz mašīnām pēc īstās vietas atrašanas. Piķī izmērcējam gumijniekus, atrodam īsto ieeju pazemē un pa sānu izeju klusi slīdam laukā no teritorijas. Esam ar 4 atrastām lokācijām, divām, kas nepadevās mums un manāmu sagurumu, ko caurvij vilšanās.
Nesteidzīgi braucam uz Krāslavas Cirkuli pēc kafijas un citiem atspidzinājumiem, jo galīgi neliekas, ka vēl varam cīnīties par FTF un būtu kur jāsteidzas. Galu galā nešķiet, ka veiksme šodien ir ar mums.
Uzpildījuši sašļukušos ķermeņus dodamies uz tiltu. Pašausminamies par ceļu kas ved lejā pa kalnu un svaigi iebrauktajām sliedēm lejā pa to. Nopietni? Ar kādu vāģi ir jābrauc, lai šitā uzdrošinātos? Laikam jau rubaku ģimenē ir īsti piedzīvojumu meklētāji. Iesim ar kājām! Sameklējam skaitli un nolemjam atgriezties cietoksnī, cerībā, ka gaišajā laikā veiksies labāk. Atgriežamies pie Rietumu vārtiem, kur pēc kartes pārskatīšanas konstatējam celtni, kuru, iespējams, rīta stundās esam palaiduši garām. Veiksmīgi. Tiek atrasts Leopardo. Viens no komandas vēl raitā solīti atgriežas, lai iemūžinātu to fakino meklēto Leopardo par kuru māte google nespēja mums pastāstīt neko.
Atgriežamies pie Ruģeļu ūdenskrātuves. Nemelojot varam teikt, ka ir stipra sajūta, ka neesam īstajā vietā, jo katrs krūms jau ir pārbaudīts. Nepadodamies un turpinam meklējumus gan dabā gan savās viedierīcēs. Gribas kliegt un raudāt...ā un arī gulēt, bet ir neliela cerība tikt līdz galam pašu spēkiem. Tomēr šī ir vienīgā mīkla, kas trūkst. Tukšojam čipsu pakas un likvidējam gumijkonfekšu krājumus. Pamostas mājās palikušie 7nieka cienītāji un tiek mēģināts uzlauzt Atmodas atslēgu taču nesekmīgi. Pagājusi jau atkal izmisuma pilna stunda. Centrāle veic labojumu mīklas tekstā ar ko nostiprinas teorija par “a” burtu kaut kur kartē. Cītīgi tiek meklēts un darbs vainagojas panākumiem. Ir ļoti precīzs “a” burts , ir garena būve un mēs jau lidojam. Visus pārņēmis patīkams satraukums- gan tos kas mašīnā, gan līdzjutējus mājās. Jābrauc aptuveni 25 minūtes, kuru laikā satraukums un cerība būt pie Atmodas atslēgas pirmajiem tikai pieaug. Jā, ir sajūta, ka mēs to patiešām varam! Pa ceļam jau sadalam uzdevumus. Vienam kalkulators vaļā, citam lādes mīklas koda ievades vietiņa. Esam klāt! Lecam laukā no mašīnas un bizojam pareizajā virzienā! Puiši tunelī, meitenes pa augšu! Nereāli stresainas un haotiskas apkārtnes apzināšanas rezultātā meklētais ir rokā un lādes mīkla vaļā. Lecam auto un dodamies prom no visu kārotās vietas līdz tuvējam ciemam. Tur pie labāka interneta pārklājuma, pirmās uzvaras saviļnoti, cīnamies ar lādes mīklu. Tiek apsvērti pat varianti ar ceļa posmu Aglona - Malta, taču tiklīdz kartē atrasta ir Jeruzaleme ir skaidrs virziens kurā jādodas. Veiksmīgi ātri tiek atrastas arī dzirnavas un pa ceļam sludinājumu serverī uzmeklēts kods lādei. Nervu gali kut un tiek skaitītas minūtes cik tālu vēl jābrauc. Čats liek noprast, ka uz papēžiem jau min divas bandītu komandas, kuru starpā noticis ir barteris. Tiek palielināts ātrums un, pārējo komandu morāli atbalstīti (paldies Ātri un Bez Žēlastības par uzmundrinājumu), ko kājas nes metamies cauri krūmiem, garajai zālei, nātrēm un latvāņu draudziņiem. Botām šņores vaļā, bet nav laika, jo adrenalīns dzen uz priekšu. Katra sekunde no svara. Esam pie dzirnavām, dažas minūtes meklējumos gan dzirnavās gan ūdenskritumā un klāt ir bandītu komandas. Pietiekami daudz sirotāju, lai apzinātos, ka nu ir sū*i un FTF var izslīdēt no pirkstiem, taču #GAN JAU SANĀKS tomēr pārliecinās, ka visi 7nieka Dievi šodien ir ar mums un atrasta tiek arī lāde. Neaprakstāms prieks un ar uzvaras garšu pilna mute.
Pacilāti dodamies ārā ar savu pirmo FTF statusu, nespēdami noticēt, ka tas tiešām ir noticis ar mums! Ejot prom no lādes, bez mazā juhū sauciena neiztikt! Mierinājuma balvas atstājām ne tikai lādē, bet arī kaut kur dzirnavās, ko vēlāk atrod veiksminieki Tomātu padusītes.

Paldies Centrālei un visām komandām, kuras laukumā vairoja azartu.
Tiekamies Septembrī cerams uz FTF

7 garneles ierodas Daugavpilī 7 stundas pirms 7nieka sākuma. Chills un grills pie ezera. Darba bāze - vecs Concorde 35 treileris statiskā pozīcijā. Ar nemitīgi augošu ķermeņu iekšējo spriedzi tiek pavadītas pēdējās stundas pirms starta. Kāds kurina grilu, cits būvē darba stacijas, kāds nervozi mēģina nokārtot miega parādu, ar kuru ieradies vēl pirms spēles.

22:50 tiek sagatavoti abi auto ar BK uzlīmju marķējumiem (p.s. Centrāle, lūdzu atsūtiet vēl uzlīmes)
23:00 daži cīnās ar žāvām un vāra kafijas.
23:53 aptuveni 40 sekundes gara aerobika ārpusē, lai nopludinātu smadzenes ar skābekli.
23:59 poga F5 tiek nospiesta biežāk, nekā visā pārējā mēnesī kopsummā.
00:01 ir skaidrs ka Digeru mīkla runā par Borovku, atliek tikai atrast precīzu māju. Copy paste virsraksts no Tvnet bija palicis atmiņā.
00:25 Lokāciju skauts krīt ātri, palīdzēja priekšizpēte. Tilta forma, upes nosaukums un viss skaidrs. Mazliet vēlāk arī dubļu ahodņaks kļūst skaidrs, ka runā par Mežciemu.
00:40 fonā skan Ķibilba balss un Tamagočī playliste uz repeat.
01:20 pēkšņi 3 minūšu laikā saliekās viss pa plauktiem ar Sikspārņiem. Atrodas pareizā pļaviniņ ar tramvaju un vadoni. Tikmēr ar leopardo iet lēni - varbūt runā par kādiem leoparda raksta leggingiem, kas atstāti kaut kur cietoksnī. Kāds atrod karatehniku cietoksnī un tas salīmējas ar vesturiskajiem leopardo tankiem. Boom, ok? Nomarķējam pāris spotus, kuros varam meklēt, un ar 60% pārliecību turpinām meklēt pārējās mīklas.
02:30 joprojām atmodu nevaram atslēgt, bet ir skaidrs, ka runa par HES. Tiek kartē izķemmēti visi HES tuvumā esošās tuneļu būves. Ar zemu ticamību atzīmējam vienu potenciālo tuneli pie Ruğeļu ūdenskrātuves.
03:30 arī Ļisopodi nedodas rokā. Asas diskusijas par to, kā trases vai daugavas loku viduci var atrast vismaz 4 dažādās vietās. Tiek apskatītas teorijas par tamagoči skaņu līdzību trolejbusam. Viens no komandas biedriem pilnā parliecībā ziņo, ka trolejbusiem TAČU IR DZIESMIŅA, kad tas griežās. Tas tiek norakstīts, kā nakts marazms, taču tiem ir arī elektrības stangas (velniņa ragi), bet D-pilī jau nav neviena trolejbusa. Kāds sakars.

04:15 starts no bāzes ar 2 mīklām bez risinājuma. Pārējās aptuveni skaidras, bet okej. Iemet bākā rasolu, desu, koliņas. Saulīte caur makoņiem margo kā Fenikss mēnesnīcā.
04:25 SIKSPĀRŅI. Sanāk hit and run, sastopam priekšā jau 2 komandas, visi tādi smaidīgi nāk laukā. Pārvaram savas klaustrofobijas un lienam iekšā un ir. Super lokācija.
04:35 LEOPARDO. Esam Cietoksnī un sākam meklējumis zemessardzes tuvumā. Visas garneles strateğiski izklīst un sākas meklējumi. Pats izbrienu vismaz 10 dažādās ejas un izejas, sekojot jau iemītām taciņām. Kājas jau slapjas, ar seju salasīti desmitiem zirnekļu tīkli. Un izrādās, ka caur slapjām biksēm ļoti labi dzeļ nātres. 04:51 novibrē telefons, punkts ir rokā. Boom, tik labi, ka šeit pavadījām mazāk kā 20 minūtes. Jūtam līdz tiem, kuri šeit bija stundām ilgi.
05:10 Piestājam pie Mežciema, privātīpašums. Hmm ok. Sākumā zaļā sūkņu stacija, vēlāk sānu taciņa un konfrontācija ar niknu suni un spocīgām koka statujām brikšņos. Ok, kaut kas nelīmējas kopā. Ejam laukā un uzsmaidam komandai Mamma Piespieda, lai radītu iespaidu, ka šeit atradām punktu. Īsā garneļu sapulce pieturā un kartēs pavīd liels pamests objekts turpat netālu. Bingo. Iekšā, ārā pāris minūtēs. 05:43 un 3/7.
06:05 Piestājam Ruğeļu ūdenskrātuvē. Sastopam vienu mazliet izmisušu Tomatu Padusi. Izbrienam vienu tuneli. Nav. Kartē izmisīgi ķemmējam abus krastus, ar vietām kur varētu būt šādi gājēju tuneļi. Pagaidam atmetam šo punktu un sākam ceļu uz Borovku, cerībā, ka pa ceļam kaut ko ieraudzisim uz velotrases.
06:45 izmisis zvans no Mamma Piespieda, kuri joprojām mokās Mežciemā un prasa mums hintu. Tiek ietirgots hints pret hintu, saņemam infu, ka esot kaut kads pamests autobusveidīgs elements. Perfekti.
07:00 piebruacam Borovkā un uzreiz izklīstam. Vieni noskrien pusmaratonu apkart teritorijai, gandrīz nomirst no slodzes, tikmer citi nedaudz mērķtiecīgāk apskata ieejas zonas ēkas. Žēl, ka cisternu vairs nav. 30 minutes un bzz, bzz. Punkts rokā. 4/7. Skrienam laukā. Adrenalīns sāk aizvietot kafijas un kolas.
08:30 pēdējo stundu pavadam rokoties apkārt netālu no Ļisopoda brīnuma, lidz līdz uzbraucam uz pareizā ceļa. Visi sastaptie vietējie, ne prata atpazīt braucamrīku pēc bildes, ne spēja runāt latviski. Kopumā unikāls punkts. 5/7.
09:15 Esam pie LOKĀCIJU SKAUTA. Punkts ātri rokā un izklausās, ka tieši piebrauc nākošā komanda, līdz ar to nesamies laukā. Bet tie ir tikai apkrāvušiem pļāvēji. Ā, nu jā, darba dienas sākums. Nu ko, 6/7 rokā. Atliek vienīgi tā mērce, kas ir Atmodas Atslēga. Otrā krastā pretim D-pilij tiek piefiksēti tuneļveidigi veidojumi pie HES uzbērumiem Taborē. Izblandamies tur cauri nenormāliem nātru kalniem un atrodam ĻOTI LĪDZĪGU tuneļveidīgu būvi ar kvadrātveida atvērumiem griestos, bet nav. Bāc. Kas par murgu.
10:30 un iestājas bezcerība. Kāds no rubakiem jau norāvis bālo un mēģina pagulēt, bet viss beigās ok. 11:30 Tiek uztaisīta beša lāpīšanas pauze Daugavas krastā ar saldējumu, un ap to laiku arī kopčats sāk vibrēt. Briesmīgi kaitina sajūt,a ka tikai 1 mīkla nenāk rokā. Sāk svilt papēži. Bzz bzz. 1. KOMANDA ATRAUJ LĀDES MĪKLU. Sākas stress. Asinsgarša mutē un asinis degunā. Izskan piedāvajums iztirgot Borovkas punktu pret Atslēgu. Viens telefona zvans. Spriedze par to kurš runās pirmais. Netīri, bet lāde ir vaļā. Ļoti ātri tiek atkosts par kuru pusceļa punktu runa un esam ceļā. Zvans uz CircleK Jēkabpilī. Tikmēr iekšēja diskusija par mafijas bartera ētiskumu. Pie lādes priekšā viena mašīna. BĀC. Aiz muguras pa ceļu tuvojas vēl viens auto. Sākas nenormāls skrējiens caur taku pilnā ātrumā. Dzirdam, ka komanda priekšā vēl kaut ko rosās. Varbūt tomēr ir cerība? Operatīvi sadalamies vairākos virzienos. Esam otrie. Otrais FTF, otrā vieta. 13h. Neslikti.
Atpakaļceļā pazaudētas auto atslēgas mums tomēr pienes Pīlādzīši. Paldies jums par barteri un atslēgām, sorry, ka atsājām jūs trešos.
Sirdsapziņa beigās neļauj atstāt neapmeklētu Atmodas Atslēgu, tāpēc uzreiz dodamies turp.
Nezinu, kā šo būtu uzgājuši pašu spēkiem. Meklējām Daugavpils loka otrā galā pie D-pils. Lielākais mazais a arī nevedās rokās līdz tam. Starpcitu, tas pats Daugavas loks ar ceļiem arī izskatās pēc milzīga "a" . Karoč, īsta aizcietējuma mīkla. Nebūtu 7nieks, ja nebūtu šādas mīklas.

Spēcīgas mīklas un vēl jaudīgākas lokācijas. Sveiciens komandām, kuras satikām pa ceļam.
Septembrī gaidiet mūs laukumā.

Pa nākamnedēļu atrisināsim..

Heijā,nu tad trijos vārdos ka mums gāja D-pils rubas laukumā.

Kā jau ierasts nobāzējāmies,šoreiz dabūjām ļoti labu dzīvokli pa 14euro.
Gaidām,gaidām un pirms pusnakts aizmaucu uz staķiku pēc kafijas kur satieku #FrančuPīlādzīšu papļpapājam un atpakļ gaidībās. 00:00 ir klāt. Pašaujam vaļā mīklas un skaidrs ka dažas jau 100% zinām kur ir. Bet vai tā ir? Pasēžam līdz 01:30 dzīvoklī un sākam kustēties.

1. Dodamies uz skaidri zināmo Dubļu Athodņaku. Braucam uz Tērvetes ielu Stropu mežā, jo tur tak ir liels pamests baseins un blakus vecs SPĀ. Apsekojot teritoriju ar iedomātiem aikosiem secinam ka nebūs un vēlāk jādodas uz Mežciemu.

2. Un kas gan piesārņo tik traki kā Ķīmiskās šķiedras rūpnīca, te pat blakus baseinam. Šeit ir milzīgs kompleks,ir savs vilciena atzars V/A :D Lielās konstrukcijas jau demontētas...neko foršu te neatradām vienīgi pazaudējām kādas 3h vandoties pa šīm visām noliktavām un meklējot durvis uz pazemi. Bet vismaz bija arī citas komandas kas te meklēja savu laimi un nebija dikti garlaicīgi. Saprotot ka otreiz apčakarējiens maucam tālāk. Te arī satikāmies ar CP kas lika pūst trubiņā.

3. Tālāk uz Skauta Trumpīti. No sākuma gan ne tur iepērāmies un SAABam sākas pirmās grūtību pārvarēšanas, jo google tiltu parādīja citur (2km pirms īstās vietas) kur bija jābrauc pa 2metrīgu zāli/nātrēm/usnām /milzīgiem suņuburkšķiem utt. Kad sapratām ka drīz būs pakaļā kaut kādā veidā tikām ārā no lielās pļavas. Tad piebraucām pie īstās lokācijas...un tas lielais pisaks kad no šosejas nogriezāmies lai piebrauktu tiltam. Likās ka bez bamperiem un pārsistu karteri paliksim bet SAABs tak lidmašīna viņam pohu**. Viena komanda jau priekšā kas mēģina ar mašīnu uzrāpties atpakaļ uz šosejas kas 2. piegājienā arī sanāk. Uzejam uz tilta un jēēē 1.punkts krīt. Uz šoseju gan pa otru pusi braucam atpakaļ.

4. Tālāk cuar Krāslavu maucam uz Ļisopēdu Štrāsi, kur arī mūs robiņi notur un grib atņemt visu kontrabandas šmigu un cīgas bet mēs esam garīgi stipri un nesalaužami.Vis čotka un maucam tālām. Ātri atrodam pieturas zīmi un tur pat relatīvi blakus arī grūti izskaidrojamo brīnumu. 2.ir maucam uz priekšu.

5. Atmodas Atslēga. Protams ka sakars ar HES kuru neuzcēla. Pirmā vieta kas nāk prātā Ruģeļi,jo te tak bija plānota celtniecība,atrodam arī būvi kas izskatās pēc perfektas atslēgas,bet ak vai nav īstā vieta. Satiekam komandu Stalkeri,forši papļāpājam,nejauši samaināmies ar kādu noderīgu informāciju,pabrīdinu lai pie Harija Potera uzmanīgi, jo mašīnai var sāpēt. Tad izmetam loku ap Ruģeļu ūdenskrātuvi,aprunājamies ar vietējiem copmaņiem kas neko nerubī un piebraucam atkal pie atslēgas kur jau saradušas vairākas komandas,izmetav vēl pa lokam un neziņā kur īstā vieta maucam tālāk.

2.1 Tagad sanāk braukt uz atpakaļu pie digeriem. Forš,liela bāze kur labi izstaigāties.Protams tika izstaigāta visa bāze un pēdējā atrasta aktuzāle. Atrasti lieli krāni kur mazuts vēl līst un maza būdiņā kur vispār paelpot nevarēja dēļ asās smakas un protams vairākas bedres/akas ar pāris metru kritieniem ja nepamana. Kāds jau bija izcēlies un VA, sapūsts vairākās vietās bet pēc kādas 1h pastaigas īstais pagrabs arī atrasts. Foršs bija tas pagrabs kur gultas un šļircītes saliktas:D

1.1 Tālāk uz Mežciemu. Kamēr divi no komandas iet meklēt kuģīti uz flīzēm , divi paliek mašīnā un turpina atkost atslēgas noslēpumu. Šie atpakal un laižam tālāk.

6. un 7. punkti mums atlikti Leopardo un Sikspārņi. Piebraucam pie Aleksandra vārtiem, jo tur atcerējos kko līdzīgu kad pirms gada geocachingu paņēmu, tomēr nekā. Atkal priekšā mums Stalker komanda kas ātri nozūd ierakumos😊. Viens no mūsējiem ar kājām dodad Mihaila vārtu virzienā ķemējot potenciālās vietas pārējie piebraucam un sākam ķemmēt Konstantīna vārtu apkārtni, te arī ātri mums rokās ieskrien Leopardo ar tumšo ugunsdzēsēju treniņu bunkuru. Sikspārņi gan vēl rokās nedodas pēc ilgākas pastaigas uzjautājam vietējajam un šis uzreiz zin kur jāmeklē.Kamēr divi pec sikspārņiem tikmēr mēģinam sazīmēt to nolādēto atslēgu.

5.1 Lielākais ‘A’ nu bļaaaa. O atrodu kaut ko lielu Daugavas krastā Dauteks 1,tak izskatās diezgan cerīgi ne? Cik runāju ar citiem tad lielākā daļa komandas bija šajā vietā atbraukušas. Iespaidīga vieta. Ja šī būtu īstā tad gan domaju ka lāde kristu krietni ātrāk. Āāāā un jā,iegooglējot ‘’Krauja” google izmet bildi ar elektrības stabu ‘A’ formā sakritība? Laikam.Nevar nepieminēt ka SAABs atkal gadrīz līdz galam piebrauca.Būs jāuzbrauc uz pacēlāja un jāpaskatās vai aizsargi vēl ir zem mašīnas:D

Nu ko,viss pilnīgā pakaļā,jo nekas vairs nemeklējas saistība ar Hes, par ko liecina arī čatiņš un rubaku izmisums. Staķiks,kafija,maizītes un sēru ziņā ka #GAN JAU SANĀKS atšāvuši lādes mīklu. Trešo reizi aizdodamies uz Ruģēļiem kur atkal papļāpājam ar Stalkerēm un sēru ziņā ka lāde kritusi. Tad jau ātri sms Mārtiņām un zinām kur atslēga jāmeklē. Viena komanda jau priekšā,pētot garo tuneli un saprotot cik cilveki var būt jobani idioti,lohi un visi pārēji lamu vārdi kas nāk ārā no mutes,jo nahujam jābrauc mežā vel ar kājām jāiet gabaliņš lai varētu savu miskasti izmest,trūkst vārdu. Kamēr labus vārdus vēltījam vietējam cūkām tikmēr meitenes jau atrada pēdējos skaitļus. Tas x tas x tas x tas...maucam uz Ēģipti sildīties.

Ēģipte jau iekrita acīs pa nakti minot mīklas, virziens skaidrs, ātri sazīmējam arī dzirnavas un maucam. Kamēr vieni pa ss.com tikmēr jau zvans uz J-pils staķiku un tualetes kods dabūts, bet @BK centrāle ss.com sludinājums arī episks😊 Zīme “privātīpašums ‘’ bet šausmīg veca..piebraucām līdz grāvim kur taciņā jau iebraukta. Maza pastaiga barojot dundurus,odus un citus asins kāros kukaiņus nonakām līdz kārtējajai vietai kur paliek žēl šie skaistie objekti kurus cilvēks pametis iznīcībai. Lejā,augšā un lāde rokā ievadām tualetes kodu un S06 galā.

Paldies,@BK centrale par šādu iespēju izceļot Latvijas melnās un aizmirstās pērles. Šī bija mūsi pirmā sezona un cerams ne pēdējā.

Paldies, ka likāt atrast Konana Alu Rīgā, uzkāpt Akrofobista Treniņu Tornī Apē, par Flekskursiju Valdemārpilī,par Vesetas purva laipu parādīšanu Madonā, par ielūgumiem uz Saldus Laikmetīgās Mākslas Muzeju, par kompāniju vietuļajam vīram kas šķērso Daugavu J-pilī, par Bin Ladena medībām Embūtē,par gardo šokolādes tāfelīti Rūjienā un par skaisto Atmodas Atslēgu D-Pilī.

Respect un uvažuha!

#TomātuPadusītes

Arī šoreiz esam krietni nepilnā sastāvā, taču sākums daudzsološs - izrādās esam nobāzējušies 5 min no Mežciema sanatorijas.
Apkārt sēta un garām nobrauc poliči, bet darām kā uzdevumā teikts un aizbraucam uz vienu sētas galu un iesim gar upi, gan jau pirts ir pie upes. Šķērsojam brikšņus, ir jau klāt paliela ēka, tikai atopamies ka esam nu jau tajā slēgtajā teritorijā. Nu nekas, brauksim uz īpašuma otru galu, tur tāda kā taciņa iemīta gar sētu - ne jau velti mums teica, ka nelecam pāri sētai - šī būs īstā vieta.

Ejam pa taku un tiekam līdz vairākām ēkām, līdz atkal panamām, ka esam tajā teritorijā, atrodam vaļējas šahtas, nodegušo sanatorijas ēku,pagrabus, saimniecības ēku, taču viennā brīdī kaut kā neomulīgi tuvu ir sarga prožektors. Seko lēmums apskatīties citus agrāk manītos graustus jaunajā celtniekā un punkts ir rokā..

Diggeru paradīze arī ātri atkožas un Poguļankas tilts arī. Pēc pāris tikšanās reizēm ar robežsargiem atrodas arī trolejbuss un var sākt meklēt sikspārni un Leo. Sikspārnim kaut kā pieņemam, ka meitene ir tikusi līdz cietoksnim un tad nu pārmeklējam praktiski visus kazemātus. Praktiski visus, jo kaut kā nešķita loģiski meklēt tik tālu ārpusē (kur beigu beigās atradīsim Leo).

Leo mums sākotnēji škiet kā uzmetiens, jo nez vai tik tieši pateiks, ka D-pils cietoksnī, tamdēl pārbaudām visus Lociķu lidlauka bunkurus, kuri izskatās identiski bildei. Esam atpakaļ pie D-pils cietokšņa un nu jau apjautājam info centru, un arī Zemessargi sāk interesēties kas tie par džekiem, kas sēž pie viņu bāzes, kaut ko vēro un skatās no uzkalniem un tad rosās telefonos.

Beigās paliek nelaimīgās atslēgas. Tas, ka tas ir HES ir skaidrs jau ap 0:15, jau 0:17 bija atrasts, ka to cēla Roguļos (betona rūpnīcu, pievadceļus, ražotni, dzelzceļa līniju). Tad nu visu nakti un dienu maļamies ar šo. Kā jau visi atrodam - to Roguļu tuneli, cenšamies saprast vai Calsber reklāmas teksts “iespējams labākais X ….” ir ar nolūku vai tikai, lai stilīgāk un vai varbūt tas ir vispār domāts par DUSiem - kur ārzemju CircleK, Neste okupējuši LV tirgu un tad nu jāmeklē lielākais Virši-A vai Astarte. Kad tiek precizēts uzdevums, izdomājam, ka tai jābūt bijušajai keramzīta rūpnīcai netālu no Nīcgalē esošā lielākā akmens. Tad vel bija lielākā avīze, lielākais avots, Aurora, daudzi ceļu/dzelzceļa tuneļi.

No interesantuma viedokļa, mūsu favorīts ir Sikspārnis, episkuma - Diggeri un Atslēgas. Trolejbuss arī stilīgs objekts, varēji lai izraukāt stigas un mazos ceļus, arī lādes uzdevums bija interesants. Atslēgu uzdevumam šķiet pietrūka piebildes, kas liecinātu, ka tādi objekti/vietas ir vairākas, taču tas nemazina FTF ieguvēju sasniegto - malači!

Paldies BK par to ko dariet (no savas pieredzes jau zinām, ka tu vari uztaisīt uzdevumu, kas škiet elementārs un vienā veidā risināms, taču komandas pamanīsies izdomāt ko savu un iestrēgs uz daudzām stundām) un cerams turpināsiet darīt arī nākamajā sezonā.

Mums lielākais azarts ir tieši cīņa par FTF, taču būtu vērts padomāt ko var darīt, ja iet jau kāda 12tā stunda un komandām nav ideju. Lai nav tā, ka priekšrocības sāk rasties tiem, kas spēj ar kādu samainīties ar hintiem, varbūt ir vērts uztaisīt legālu veidu ikvienam.
Teiksim pēc plkst 11:00 ikviena komanda var saņemt hintu vienam uzdevumam pēc izvēles (ar nelielu laika penalty - piem - ja gribi tādu ņemt, tev pasaka uz kurieni tev jāaizbrauc, tu aizbrauc, pasaka ko redzi tur un tad tev pasaka hintu.Rezultātā tu esi spiests domāt - ņemt tādu un iztērēt braukājot papildus 40..60 min vai nē). Piem atslēgu gadījumām, likt aizbraukt uz Nīcgales akmeni un cik sētas stabiņu tur ir ap akmeni. Kad pasaki pareizi, tev iedod hintu “Hesa celtniecības vieta ir fiksēta bildē ar traktoru pie baznīcas”.


Paldies BK un konkurentiem par sezonu, jau nevaram sagaidīt nākamo - un ceram uz kādu kompromisu attiecībā uz FTF dienām, lai nav visu laiku jāņem atvaļinājuma dienas un ir iespēja piedalīties visai komandai.

Daugavpils, pašnāvnieciski noskaņoto dzīvnieku un zāles trimmerētāju impērija.
Pēc Rūjienas FTF ekspektācijas bija augstas, bet cik ļoti mēs kļūdijāmies.

Vēl nav 01:00 un jau blandamies gar cietoksni meklējot Sikspārņus, tur - kur tiem nav jābūt. Vēlāk jau cietoksnī - Leopardo. Vēl mazliet vēlāk - Ķīmijas rajonā, kas pēc pirmā acu uzmetiena - 1000% punkts, tā nemaz neiezīmējot Borovku kā opciju. Bet skaidrs, kā diena - visas vietas ir pareizās, tikai atliek vairāk pameklēt, vēlams - arī dienā.
Braucam uz Mežciemu. Ok - teritorijā neejam. Braukājam apkārt, pačekojam attīrīšanas iekārtu, no otras puses - paejam pa taku - esam iekšā teritorijā. Diemžēl. Kļūst gaišs, mostās sargsuns un satiekam Stalkeru komandu (Čau!). Ar nolaistām rokām pametam Mežciemu. BET TAD!!! Stalkeres ar ekstrasensu palīdzību mūs sakontaktē un palīdz iezīmēt ceļu uz pirmo skaitli grupas čatā. Tieši pie policijas ekipāžas veicam atgriešanās manevru. ATHODŅAKS ir. Plkst. 5:03.

TRUMPĪTIS next. Viss fine, bez aizķeršanās - punkts rokā. 2/7.
Tāda pati situācija ar ŠTRĀSES BRĪNUMU. 3/7

Te vēl kādā brīdī tiek apmeklēts Ruģeļu ūdenskarātuvei netālu esošais tunelis, bet nekā. ATSLĒGU pataupam vēlākam.

Atgriežamies atpakaļ Ķīmijas rajonā, līdzīgi kā naktī - neesam vienīgie kas izmisīgi meklēt kaut ko, kas varētu izskatīties pēc aktu zāles. Protams, neveiksmīgi. Arī pamestu XXL izmēra graustu netrūkst. Ļoti žēl to divu komandas biedru, kuri vienā brīdī nokāpa lejā pagrabā, kas smirdēja - nu tā, ļoti, ļoti indīgi. Nodibinām diplomātiskās attiecības #2 - ar atKodējiem.

Ceļojam atpkaļ uz cietoksni. Pareizā SIKSPĀRŅU VĀRDOTĀJA un LEOPARDO (Arī iegriezāmies info centrā pēc hinta) tiek atrasti aši. Nu tā - 5/7.

Un atkal esam atpakaļ Ķīmijas rajonā. Ar savu aktu zāli - esam izbesījuši visus vietējos, kuri cerēja uz normālu darba dienu. Izbraukājuši/izstaigājuši katru mazāko ceļu un iebrauktuvi, tajā skaitā muitas zonu utt. Rezultātā - šis bija uz robežas ar Flexxkursiju.

Čats arī maksimāli sarosījies, lielākai daļai komandu iztrukst tikai ATMODAS ATSLĒGA. Īsi pēc A burta transformācijas čatā - iezīmējas pareizais "a" un lidojam uz Pamatniekiem. Ir! 6/7

#GAN JAU SANĀKS atspridzina lādes mīklu, bet mēs vēl tikai ceļā atpakaļ uz Ķīmijas rajonu, lai kāptu lejā iepriekš pieminētajā pagrabā un paliktu tur. Esam jau gandrīz klāt, kad hints par Borovku sasniedz mūsu radaru. Lieliski, 3-4h pavadītas nepareizajā Černobiļā :D. Tikmēr jau krīt FTF. Viens V/A pēc otra un done. 7/7.

Kopā ar NLP uzlaužam lādi, bet mums vēl nav kods. BEIGAS. Fotosesija, pelde un karbonādes atpakaļceļā. Paldies BK par sezonu, kopumā - bija vairāk kā episki. Uz tikšanos S07!

Pēc Rūjienas FTF fiasko negribējām padoties un lēmām, ka, lai gan mazākumā, tā sezona ir tomēr jānoslēdz ar FTF Daugavpilī. Tā kā Agnese netika, zvaigznes salikās mums par labu un talkā nāca Ances draudzene.
Otrdienas vakarā uzsākām tripu Daugavpils virzienā,kur bijām ieķērušas vienu mazu pritoniņu,kur nobāzēties, iedzert kafiju un pačurātu. Ančuks,jau pirms pusnakts,kautri apvaicājas Ofisa Planktoniem, vai nevēlas kādu stundiņu palikt nomodā un iemest aci mīklās un aci viņi iemeta labi. Lielais paldies par to! ♥️
Tā stunda ir situsi! Mīklas vaļā. Digeri uzreiz bija skaidri kā diena. Sikspārnis un leopirdis ir cietoksnī, trolejbusu un Mežciemu pamet Planktoni (arī leopirža aptuveno lokeišanu), skautu trumpītis sazīmējam Ēģiptes virzienā un jauniesauktā Māra atrod info par HES'u. Lāde kritīšot cik stundās? Nē,nu labi :D
Nedaudz pirms 3 pametam savus "burvelīgos" apartamentus un maucam leopardo virzienā. Ahā-lukturīšu gaismiņas jau zib, značit esam pareizajā galā. Pēc stundas ilgas meklēšanas metam mieru, jo nav un nav. Brauksim vēlāk.

Kā nākamais mūsu listē ir Mežciems. Mūsu klupšanas  akmens, ka neiedziļinājāmies mīklā-īpaši tekstā, ka nav jālien, kur nedrīkst. Par vēlu, Karl! Ielīdām visur. Satiekam Demonlord Wolfpack (ouh my, ceru, ka pareizi uzrakstīju nosaukumu), viņiem arī viss slikti. Novēlam veiksmi un dodamies tālāk. Tikai kriksīti pirms padošanās arī šai vietā'i, atrodam kartē ļoti interesantu vietu un nolemjam, ka jābrauc izlūkos. Tā kā esam mīlulītes, ātri FB atrodam vienu no Demonlord puišiem (forši, ka ir tik daudz sociālo platformu, kur var komunicēt un iepazīties, bet vēl foršāk ir laba atmiņa, vai ne? :D) un aizsūtām adresi arī viņiem. Pie sevis gan spriežam, ka baigi riskējam, jo kamoon-viņi, ļoti iespējams, samuldēja, ka viss slikti un, ļoti iespējams, pametām viņiem 7.mīklu. Bet lai jau-esam par draudzību #onelove. Protams,ka spots bija īstais, iekšā-ārā, vēlreiz satiekam Demonlord komandu, pārmijam 3 vārdus un braucam tālāk.

Nākamos lemjam, ka ņemsim Ruģeļus. Piebraucam un izskatās cerīgi. Ielienam dziļāk un tomēr nē. Kāmēr Māra izdomā, ka tomēr aizies līdz galam, Ance un Liene izdomā pabaudīt dabu. Pēc brīža pie horizonta parādās Tomātu padusītes. Draudzīga vārdu, informācijas un kontaktinfo apmaiņa un dodamies katrs uz savu pusi.

Pie troļuka piebaucām reizē ar citu komandu. Mums tika tas gals, kur bija viens solis no auto, lai savāktu ciparus. 30 sekundes un esam ceļā uz nākamo vietu. Vispār interesants tas trolejbuss, stāv tāds viens, nabadziņš, ceļa malā...

Piebraucot pie digeriem top skaidrs,ka šeit uzlasīsim papildus 10tk soļu. Saule jau uzaususi un prātā nāk dziesmu vārdi:"Te saule aust, te viņa riet...Uz kuru pusi doties?" un varam tikai cerēt, ka saulriets nebūs jāsagaida šajā vietā :D
Bet tavu brīnumu-salīdzinoši ātri atrodam VA bunkuru. Protams, ka ne īsto, bet to feino, ar gultām, šļircēm un visu ko citu.Bunkurā samaināmies ar vienu no Tomātu padusītēm-čau,čau un atā. Gabaliņu tālāk atrodam arī īsto, nedaudz pavandoties arī punkts rokā. Klusi aizlavākies prom. Stāvlaukumā vēl 5 citas mašīnas, normāla pulcēšanās :D Lai cik ļoti negribētos iegriezt ballīti vecajā aktu zālē,ar citām komandām,mūs vēl gaida darbiņš.

Piebraucot pie tilta sākam spriest vai kāpt pa smuko vai klausīt Andri Ērgli un tēlot akmeni. Lejā jau vienmēr var ātri tikt-if you know what I mean. Ar mazliet veiklības, spēka un možas acs palīdzību, punkts krīt. Baigi nopriecājāmies,ka piebraucām pie paša tilta, jo Tomātu padusītes teica, ka ceļš slikts un tā. Izrādījās, ka tiltam piebraucām no otras puses, pa bruģēto daļu, nevis to, kur sanāk šļūdonis.

Pēc laiciņa ieripojam cietokšņa teritorijā. Te pat negribās ieslīgt sīkumos, bet bija slikti. Kādus 4km stabili nostaigājām tikai pa mūriem. Atkal līdām,kur nebija jālien, kur nemaz nevarēja ielīst, bridām pa zāli, krūmiem, grāvjiem..Sazvanījām pat vecāko D-pils gidu(btw-viņš bija neizpratnē, kas ir Leopardo un domāja, ka nesam viņu cauri),info centru, parunājām ar zemessargiem, sētniekiem, celtniekiem, policistiem, atkal Tomātu padusītēm, jauniešiem, miskastes izvedējiem... Savilkām paralēles ar to balto zirgu, kuru google izmeta kā Leopoldo 🤦🏻‍♀️ Nezinu vai Demonlordi redzēja mūs jau 109.reizi kaut kur lienam vai vienkārši jaukiņi, bet padalījās ar sikspārņa lokāciju. Ļoti netīri un šauri. Leopardo nāca stundu vēlāk, ar pilnīgu izmisumu, zajobu un pārējām emocijā... Protams-graffitī 🤦🏻‍♀️ Mārai beidzot top skaidrs kāpēc mūsu top vārda ir 'dirsā' 😁

Atmoda joprojām nevienam nav, jutāmies gandarītas, ka esam ar 6/7 mīklām. Uzsitām mesidžu Svētku Rosolam, vai viņiem nav kādas idejas. Uz viņu izteikto variantu aizbraucām, bet vieta nebija īstā, lai gan ļoti iespaidīga. Tikmēr viena komanda atkodusi īsto atmodu un jau iemainījusi pret trūkstošo, lādes mīkla ir vaļā. Nolēmām pie Ruģeļu karjerām sagaidīt, kad lāde kritīs un prasīt hintus.
To arī sagaidījām..kopā ar Tomātu padusītēm. Padevām sveicienu, sarunājām,ka tiksimies pie lādes un devāmies pēc pēdējiem cipariem.
Pie Atmodas atkal tusiņš,bet savācām to ātri. Mīkla vaļā-ahaaa, starp Jeruzālemi un Ēģipti. Lādes precīzo lokāciju uzjautājām centrālei, jo bija jau tāds besis, ka nebija vairs spēka blenzt kartē.
Pieripojam pie Lādes,tur smuks bariņš novācies-arī Tomātu padusītes. Viņus, laukumā, satikām biežāk kā dažu labu rada gabalu,visa gada griezumā.
Rinda. Nekas, pagaidīsim.
Vēl pēdējā pastaiga pa nātrēm un pēc 15h būšanas laukumā,Lāde bija kritusi arī mums.
Milzīgs paldies BK par noslēgumu Daugavpilī! Izcils laukums. Lepnus par sevi, ka izturējām. Prieks, ka laukumā bija tik foršas (vairumā gadījumu) komandas.

Ahh, nu tikai mazliet, mazliet un septembris ies gaisā! Nevaram sagaidīt! ♥️
Paldies, paldies, paldies!

Nu ko. Iespējams, lielākais "a"ppisiens Latgalē var sākties.

Šoreiz jaunajam sastāvam otrā reize un pirms spēles jūtamies gaužām bīstami - ir piepulcināti vēl 3 zaļie gurķi, tāpēc uz Dpili jau dodas 2 ekipāžas. Caur galu galiem esam sazīmējuši arī vietējo Pavļiku, pie kura dzīvoklī A-Eiropas un citu tematisko hitu pavadībā esam gatavi mērcei. "6-7 stundas. Tāds hit & run laukums." - uzraucas uzacs. "Kā tad..."

Bet par pārsteigumu, mīklas būvē lielas cerības. Pēc stundas smadzeņošanas jau lecam mašīnā ar 7 gatavām lokācijām. Ā jā, un Pavļiks, protams, līdzi! Deguns gaisā, vai tā ož FTF?

Sikspārnis krīt momentā (kad alās ielaiž 9 rubakus, punktam nav daudz cerību). Rindiņā kā kriminaļņikā arī bizojam pāri pļavai atpakaļ uz vāģiem, pa vidam piebremzējot un cenšoties izskatīties maksimāli neitrāli, kad garām pabrauc policija.

Traucamies turpat kaimiņos uz Leopardo un bez liekas menģēšanās vicojam cauri nātrēm iekšā visos caurumos. Tikko no šejienes izskrēja komanda - jābūt taču! ...pusotru stundu vēlāk - pēc neveiksmīgiem centieniem salauzt mīklu un arī kājas, esam salauzuši tikai pašcieņu. Totāla beša iespaidā tiek pieņemts sirdi plosošs lēmums šķirties. Kamēr viena ekipāža vēl paliek meklēt sasodīto bunkuru, otra aizbrauc pakaļ Ahodņakam - uz viesnīcu.

4:00 no rīta, satiekot to pašu komandu jau piekto reizi cietokšņa sienās, arī pirmā ekipāža sasniedz zb atzīmi un dodas pakaļ saviem biedriem, atstājot Leopardo dienasgaismai. Pusceļā tiek saņemta ziņa, ka "yo, esam policijas ielenkumā". Vai var kļūt vēl labāk? Menti lejā, ekipāža augšā 3. stāvā - tā romantiski 7nieka stilā tiek sagaidīts saullēkts. Pēc pusstundas spriedzes pilnas gaidīšanas, cietokšņa ekipāžai ir radies glābšanas plāns: piebraucam klāt un sūtām mūsu ziņnesi vest pārrunas. Pāris minūtes vēlāk pogainie dodas prom (ziņnesim cepure nost) un vēl minūti vēlāk ar slapjām biksēm neatskatoties garām aizšaujas arī otras ekipāžas džipiņš.

Tomēr nogaidošajā spriedzē pavadītais laiks nav bijis veltīgs, jo ir atkosta īstā Athodņaka lokācija. Otra ekipāža tikmēr dodas meklēt Atmodu mototrasē pie Latgales ciema, jo taču "viens, divi, trīs..." un "otvečaju, Biķernieku trasē uz mata tāds pats tunelis". Bet pēc piedzīvotajām neveiksmēm esam kritiskāki pret pašu minējumiem un kilometru pirms trases ar skaļu "bļaaa, tas tak ir hes!" metam ripā un dodamies vispirms uz latvāņu ieskauto sūkņu staciju un pēc tam jau bez maz vai par tūrisma objektu pārtapušo Ruģēļu viltus tuneli. Bota tiek iemērcēta zampā, bet tas arī viss.

Tikmēr Athodņaka ekipāža jau ir ietreidojusi mūsu aizdomas par 35. veloceļa busiņu pret precīzās flīžu lokācijas hintu. Ir nepieciešamas tikai pāris lelles bez galvām un sekojoši Pavļika spiedzieni, līdz skaitlis ir rokā. Sajūtamies atkal veiksmīgi un kopā dodamies pretī tālajiem punktiem, ko no sākta gala zinājām diezgan skaidri. Atkal gan iesprūstam Digerī, jo vispirms, protams, tiek apstaigātas visas citas mājas un "o, zemenītes!" pirms nonākam pie īstās. Labi, vairs nedrīkst chillot, jāmostas! Pārtveram busiņu tā pēdējā reisā, drīz pēc tam arī paķeram Potera tiltu, un esam atpakaļ cietoksnī, ufff.

Priekšā tiek cītīgi trimmerētas naktī izjustās nātres (par ko, 7nieka gari, par ko??), bet mēs ejam tur, kur naktī neiedrošinājāmies. Purvā samirkst arī otra bota, bet pat ar dienasgaismu šis punkts nedodas rokā. Kavējamies tomēr ar hintu izdīgšanu, jo gribas vēl saglabāt pēdējo pašcieņas kripatu un otra ekipāža vēl pārbauda pēdējās Atmodas hipotēzes. Kad nekas no tā nav sekmīgs, norijam to krupi un dabūjam pa hintam no centrāles un no ceļā sastaptās komandas. Nu, protams, īstā vieta cietoksnī ir šķietami vienīgā, kurā neesam ieskatījušies, bet "a" burts... nu, lai paliek... deja vu par Rūjienas šokolādi. Varbūt nākamreiz...

Gala mīkla gan krīt ātrāk kā pagāšreiz un priecīgi traucamies pēc lādes! Jpils staķiks un tirgus placis? Jā jā, vēlāk. Pie finiša taisnes ieripojam abas ekipāžas vienlaicīgi un dodamies pēc bagātībām. Ā, tomēr vajadzēs to tualeti? Veicam godpilno biznesa zvanu ar Jpils staķika vadību, kuri laikam jau pie šī jautājuma bija pieraduši, jo atbildi saņemam momentā.

Tā nu mums gāja ar sapni par FTF. Vēl jātiek līdz Rīgai un Valmierai un rīt kādam ir darbs, kādam autoskolas eksāmens, bet pa lielam Pavļiks runā mūsu visu vārdā: "Ziniet, ir tāds teiciens, ko vietējie te saka. Un tas ir - poh*j!"

¯\_(ツ)_/¯

Oi, pat nezinām ar ko lai sāk, aprakstot mūsu pirmā FTF piedzīvojumus..
Šomēnes savācāmies daļa no kodola komandas un pieaicinājām 7nieka jaunavu. Startējām jau 30. jūnija pusdienlaikā, lai drusku atvilktu elpu pirms nakts žurku skrējiena. Vēlā vakara misija Nr.1 bija atrast spotu, kur mums pavadīt kauč pirmo stundu, lai sameklētu punktus, taču dabūjām spļāvienu sejā, jo Cirkulī bija tieši viena rozete, kura bija okupēta saldētavai :D googlejam un uzožam, ka Klondaika ir 24/7 vaļā - whohoo būs kur aizvadīt vismaz pirmo h pēc pusnakts. Nobaudījām pašu Dpils ballīšu scēnas krējumu, jau sperot pirmo soli pāri slieksnim, un še Tev, jo covids arī darījis savu, viņi klapē ciet bodīti 00:00.
Iekārtojamies auto, nosit 00:00 un steidzam vērt vaļā mīklas ar cerību, ka mums varētu izdoties saķert rokās mūsu pirmo FTF. Pirmais iespaids - būs laba vazāšanās.
Pirmā mīkla, kura šķita pavisam skaidra kā diena - “Sikspārņu vārdotāja” un turpat jau jābūt “Leopardo šedevram”. Atrodam sliedes un droši brienam pļavā līdz pat ausu galiem. Apkārt pilns ar Rubaku jāņtārpiņiem, kuri tāpat kā mēs nedaudz izmisīgi ložņā cauri visiem cietokšņa bunkuriem. Nu, nav nekā! Aizrit jau 4. stunda, kājas, dibens, rokas un viss cits, kur vien var iedomāties ir nātru/dadžu/usņu sadzelts, un ir pavisam skaidrs, ka kaut ko esam palaiduši garām. Tā, tā, tā - maza Pļaviņa un tur tas valdnieks. Bļāviens! Kāpēc mēs sekojām līdzi vilciena sliedēm?!!? Īsti jampampiņi! Atradām vareno un viss ir pavisam skaidrs, sūtām slaidāko iekš tušņu spraugas un mūsu 1. punkts beidzot ir rokā plkst. 4:40.
Kur lai meklē Leopardo? Mhm, laikam neesam gatavi nākošajam labirintam zāļu laukā.
Nebēdājam un šaujam uz Mežciemu pēc “Dubļu Athodņika”, šeit ir pilnīga pārliecība, jo hinti norāda uz pilsētu rajoniem un sanatoriju. Esam uzmanīgi, jo negribam ielīst kur nevajag Dpils Barona teritorijā. Apmetam pāris riņķīšus ap kvartālu, netīšām gan uzduramies sargsunim. Fiksi brienam laukā pirms ir auzas. Pabraucam tālāk, izložņājam attīrīšanas iekārtas, jo tie jau arī baseini. Atkal nav. Paliekam vai ejam uz nākošo?
Dodamies. Esam pavisam viegli atskārtuši, ka zinām, kur meklēt “Lokāciju Skauta Trumpītis”. Viens un divi 5 min laikā punktu atrodam, plkst. 6:30 un varam priecāties par 2. punktu.
Ir blāva ideja par nākošajiem diviem punktiem, izvēlamies doties uz Ķīmijas ciematu pēc “Digeru Paradīzes”, kas šķiet gana atbilstoša vieta mini Černobiļai. Pabraukājām, pastaigājām un apspriežamies ar vietējiem, neviens nav dzirdējis par vecu aktu zāli. Hmm. Vai apjautāties kādam Rubakam? Nez, vai tā var.. Sadūšojamies un apjautājamies, kā kolēģiem ar punktiem. Paldies @Demonlord Wolfpack par mini hintu apmaiņu, apstiprinot mūsu Ļisopodu maršruta izvēli.
Pirms dodamies 35. velo maršruta virzienā, gribam iespēt “Atmodas Atslēgu”, kurai neviena cita vieta nešķiet piemērotāka kā Dpils HES. Super, jau redzam līdzīgas formas tuneli, turpat noteikti jābūt vēl citiem. Atkal ar seju sienā - nu nav.. Pirms dodamies prom sastopam 2nieka ekipāžu, kura mums netieši norāda, ka Ķīmijā nekas nav pazaudēts. Bļinčiki, jāfunktierē tālāk.
Nogurums manāms, plkst. jau 10:00 un prasās vairāk atminētos punktu. Jāmauc pa 35. līniju, esam uz pareizā ceļa, taču kaut kā neredzam to stabu, plkst. Jau 11 vai 12 un besis ir klāt. Jāpārkāpj princips un jālūdz kolēģiem papildus konsultācija. Paldies, Jūs mūs patiesi izglābāt! Plkst. 13:00 un 3. punkts ar to random trolejbusu ir atripojis. Taču jāatzīst, ka joprojām nesaprotam, ko tas tur darīja un kā līdz galam sasaistās ar mīklu.
Ko tālāk? Jābrauc vien atpakaļ uz cietoksni. Pa ceļam tiek izziņots, ka FTF ir kritis, nu vajag laikam pajautāt palīdzīgu roku Centrālei. Digeri un Atslēga beidzot apzināti. Nu kāpēc mēs atkal neiemetam googlē punkta nosaukumu?! Atkal pieļauta tā pati kļūda. Labi, ka esam īstajā pusē un fiksi varam savākt 4. punktu Butiškos.
Tāļāk dodamies izskaidroties ar Borovkas bāzi. Beigās gan Borovka vairāk skaidrojās ar mums, jo mums kaut kā nesanāca sazīmēt, kurā ēkā tauta būtu griezusi balles. Drusku lēnāk, taču plkst. 15:00 5. punkts ir atnācis pēc gana plašas ekskursijas.
Gaismu tuneļa galā redzam un esam ceļā uz Leopardo, kur protams neesam bijuši tieši tajā izredzētajā bunkurā kamēr meklējām Sikspārņus. Oh, well.
Pēdējais sprints pirms lādes. Nemaz nešaubījāmies, ka lokācija Mežciemā ir pareiza, taču pieklibo precizēšana. Iepriekš šeit bijām ap 5:00, tad te nebija ar ko konsultēties, šoreiz sadalījāmies pa pāriem un uzrunājām katrs savu vietējo babenīti, kuras pa taisno deva norādes uz baļļas vietu. Yassss, pēc 17 beidzot tā lādes mīkla ir vaļā. Reāls atvieglojums.
Lādes mīkla par prieku pašiem tinas vieglītiņām. Jau braucot uz Dpili galvā skanēja “un kad Ēģiptē sniegs kūst gar ādu kā piens”. Kārtējā lieliskā vieta! Uuu -Lāde arī savādākā formātā. Un mini prieks par Jpils Pitstopu, kurš atviegloja slēdzenes atmūķēšanu. Drusku gan bija jāpapūlas ar tā akmens nocelšanu, kuru M40 spēkavīrs bija uzvēlis virsū, tā kā mūsu komandas vienīgais vīrietis snauda mašīnā. :D labi, ka agrāk nodarbojos ar cross fitu un vēl tagad regulāri eju uz gripu, jo to akmens gabalu stenēdama cēlu :D

Populārākais objekts, kuram braucām garām 1372728272 reizes: Valdnieks
Mīļākais augs: Nātres
Dienas negodība: trimmerēšanas darbi ap cietoksni uzsākti pēc rubaku naksnīgajām pastaigām
Dienas atziņa: lai kā nu mums gāja, ņemsim dalību arī nākotnes ftf cīņās

Piektdienas nakts sudrabmākoņu aizsegā, Planktoni devās ceļā, lai rubas laukumu ieņemtu tumsas aizsegā.
Šoreiz komandas sastāvā bija divas pieredzējušas rubaces un divi jauniesauktie rubaki, kam 7nieks, līdz šim, vēl nebija laupījis nakts mieru un rubas nevainību.
Tā kā meitenes bija pacentušās ar mājasdarba izpildi, tad lokācijas bija izfigurētas gana veiksmīgi, lai izmisumā centrālei būtu jāzvana pēc hintiem tikai divreiz.
Īsumā:
13h laukumā
3x Hit&run
2x vidēji ilgi meklējumi
2x smagie 2-3h iepisieni. :D
Un viena satriecoši skaista lāde
Kā arī neviens reāls ķīviņš savā starpā
Un pāris momenti ar zefīriņu, kas mūs tik skaisti izveda pa tādiem meža ceļiem, kur neviens normāls cilvēks ar auto nebrauktu.

Jaunie censoņi apmācīti un jau ar dedzību gaida nākošo sesiju. Paldies par teiksmaino rubu!

Pēcspēles tūristiņš pēc tam arī bija bomba. Paldies Baltais Kalns par ekselentu 7nieku!

Bija uzreiz saprotams, ka tik tālā un svešā laukumā, turklāt sezonas noslēgumā, pēc FTF nesteigsimies, jo skaidrs, ka būs auzas, bet pasiekalosimies uz dīvāna līdz sestdienai.

Ceļā devāmies ne visai agri, jo sanāca nogulēt modinātāju, kā tas mēdz gadīties, kad līdz 3iem naktī minētas pēdējās mīklas. Laukumā bijām ap 12:00. Sākām ar Lokāciju skauta trumpīti, jo ideja bija paņemt tālāko objektu un tad, vācot punktus, braukt atpakaļ uz Daugavpili. Mīklu atminēt sanāca diezgan veikli, jo Mežciema bijušais nosaukums tika pamanīts skaitot pilsētas daļas priekš Dubļu athodņaka, un tad jau arī Poguļankas tilta lokācija tika atlikta kartē. Vieta patiesi skaista.

Pēc tam turpinājām ceļu pie pamestā trolejbusa. Internetā bijām uzgājuši kādu velobraucēju, kurš par prieku mums bija padalījies ar bildēm no 35. maršruta un tad jau atlika atrast īsto vietu satelītkartē.

Pa ceļam uz īsto Atmodas atslēgas lokāciju nolēmām iegriezties un apskatīt neīsto. Vecā sūkņu stacija Kraujā ir tiešām episks objekts, taču nobrīnījāmies, ka tā ir atvērta ikvienam ar savām padsmit metru dziļajām šahtām. Uzņemti vairāki iespaidīgi foto no augšas un apakšas un tad jau uz īsto atslēgas atrašanās vietu. Runājot par mīklu - sākumā, kā jau lielākā daļu komandu, bijām plānojuši doties uz Ruģeļu ūdenskrātuvi, taču pēc Centrāles veiktā labojuma mīklas tekstā, pārskatījām karti un tad jau arī īstais “a” burts atklājās un tur arī garais tunelis.

Tālāk izlēmām doties uz Dubļu athodņaku, kurš sākotnēji bija ieraudzīts aiz baltā žoga ar privātīpašuma uzrakstiem, taču, kā jau likumpaklausīgiem pilsoņiem pienākas, klausījām Centrāles ieteikumam un vispirms tomēr vienojāmies apmeklēt vienu citu kartē pamanītu ēku kompleksu, kas atradās turpat netālu. Tas arī izrādījās īstais, ciparu ieraudzījām ātri, taču nepažēlojam laiku un izstaigājam arī pārējās ēkas.

Veiksme joprojām bija ar mums, kad, braucot garām tramvaja galapunktam pie cietokšņa, ieraudzījām tunelī citu rubaku lukturu gaismiņas. Bijām plānojuši doties uz nedaudz tālāk esošajām pazemes ejām zem dzelzceļa uzbēruma, taču drošības labad izdomājām vispirms pārbaudīt šo variantu. Mašīnu nometām turpat pie benzīntanka un fiksi iekšā tumsā. Lokācija ļoti forša.

Tad devāmies iekšā cietoksnī meklēt Leopoldo. Bija skaidrs, ka nebūs pie galvenajiem vārtiem, jo tur pārāk daudz tūristu. Ar auto apriņķojām iekšējo perimetru, taču sapratām, ka mūsu meklētā ēka pēc uzbūves būs citādāka no vairuma, kas te atrodamas. Nospriedām, ka koncentrēsimies uz reģionu pie rietumu vārtiem, jo tur aviācijas skola un gan jau arī mācību bunkurs. Teorija izrādījās patiesa un punkts rokā.

6/7 vērtībām savāktas un diena knapi pusē. Nopriecājāmies, ka šādi veicies nav sen un devāmies savākt pēdējo punktu uz Ķīmiskās šķiedras rūpnīcu, jo tā taču nepārprotami varētu būt Latvijas Černobiļa. Vairākas reizes izbraukājām visu teritoriju, ielīdām apšaubāmos caurumos uz pazemi, kur noteikti nevajadzēja līst un pat aizbraucām uz tuvākajām skolām, jo likās, ka tur varbūt atradīsim īsto aktu zāli. Par laimi nāca ģeniālā ideja ieturēt pusdienu pauzi, un Rimi rasols darīja brīnumus un atvēra mūsu acis un prātus. Lielas bija dusmas pašiem uz sevi, kad, pēc vismaz divu stundu riņķošanas pa rūpnīcas teritoriju un tuvāko apkaimi, sapratām, ka īstā vieta tomēr būs Borovka, kur paši jau kaut kad iepriekš esam bijuši un šodien arī jau vienreiz pabraukuši garām.

Lādes mīklā minētās dzirnavas izdevās atrast salīdzinoši ātri, bet kaut kādā random veidā, pētot sakarības starp Aglonu un Ēģipti, jo par Jeruzalemes esamību uzzinājām tikai pēc citu logu izlasīšanas. Kā jau mūsu komandai pieņemts, uz lādi jau otro reizi pēc kārtas devāmies no paša tālākā punkta. Ilgā ceļa laikā lādes kodu neizdevās atkost, jo Jēkabpils staķikā nebijām un saprast kā var priecāties par to, ka kāds ir atradis to, ko neesam pazaudējuši, arī nesapratām. Neskatoties uz veiksmīgo rubu, ar kuru tikām galā divatā, beigās, redzot, ka Lemuri jau atvēruši lādes mīklu, tomēr salūzām un izlēmām paprasīt Centrālei nelielu palīdzību lādes atvēršanā.

Tā nu ar sasodīti foršu laukumu un visnotaļ veiksmīgu rubu noslēdzām savu pirmo sezonu, kuru aizsākām Saldū. Jāsaka, ka 7nieks mums ir pēdējā gada labākais atklājums un jau ar nepacietību gaidām nākamo sezonu. Liels paldies BK komandai par to, ka šo visu organizējat!

Kad sērfotāju dibeni ir nedaudz atguvušies, tad domājam - rakstīt iesniegumu policijā par nežēlīgu izvarošanu 7nieka ietvaros vai rakstīt tomēr protokolu - kā tad mums D-pilī gāja. No worries 🤙 - lemjam par labu otrajam.

Sooo.... Pēc Rūjienas rubas pievarēšanas sešatā, no kuriem divi vēl juniori, kas ar koku smilgas dauza, šoreiz lemjam par labu samazinātākam sastāvam ar mērķi lielāks fokuss un ātrāk visu pieveikt, lai var paspēt atgriezties mājās pierīgā sestdienā pirms tumsas iestāšanās.

Mājasdarbs? Nu tā.. aussie stilā, ar domu: it kā jau debespuses ir sazīmētas, aizbrauksim uz vietas, tad jau skatīsim. Mhm, kā tad.. lašaras.. paši vainīgi :D

Pienāk 5diena, kas nu pēc darbiem, kas pēc nedarbiem, bet tēmējam uz D-pils pusi, kur paspējam nonākt vēl gaismā, so.... vienu jau var paspēt pirms iečekojamies Imanta apartamentos. Notēmējam uz "a" un pajehaļi! Kā tur bija tai teicienā par "Es uz vienu aliņu." Ar palīdzību, bet vieta atrasta jau mājasdarba ietvaros. Tad nu esam pie "a", nekavējamies un brūkam virsū. Pa musariem izstaigājušies laimīgi, bet cipara nav. Gaisma ārā tiek izslēgta, dunduri ieslēdz nākamo ātrumu, bet cipara ta nav. Saprotam, ka negribam besi pirms 6dienas, zvans centrālei un.... 0:1 centrāles labā. Punkts ieseivots, dodamies iečekoties pie Imanta. Pirmais 'luņa' punkts Kripsijam, kurš neticēja, ka cipars var būt tur, kur viņš bija

6dienas rīts. Rūjienā sākām vēlāk, tad jau šeit var kārtīgi izgulēties. Dodamies uz slaveno cietoksni, kurš apstulbina ar savu lielumu un zigzagu daudzumu, ka nesaprotam, no kura sākt. Sikspārņu medniece izskatās kā visi zigzagi, bet tomēr baltā apakšējā maliņa nav nevienā zigzagā. Mājasdarbā sameklējām, ka tā ir "Varšavas nocietinājumu pazemes telpa", bet kur viņa ir - nav ne jausma. Veras vaļā info centrs, ejam, prasam, bet.... Ņoņīīī... Neko Nezin :O What? Pirmā darba diena vai? Parādām bildi (to krāsaino no googles), atbild - tepat aiz stūra. Ok, trololo solī dodamies, jo tūlīt pirmais dienas punkts būs, bet... nav. Ok, ejam uz nākamo zigzagu - joprojām nav. Pretī nāk jau nākamā komanda no leopardo puses - pēc sejas izskatās, ka tur nekā nav bijis, značit, griežamies riņķī un neejam uz Leopardo. Satiekam Intaru, bez paša Intara, ejam zigzagot tālāk. Satiekam arī citas komandas, no vienas (Yo NPK 🤙 ) dabūjam 'hintu' par 35.ļisopēdu. Adele ķerās klāt izmeklēšanai un uzreiz atrod, bet... par to vēlāk. Kādas trīs (?) stundas zigzagojam, kamēr citas komandas sāk pamazām pazust un tas ievieš besi, kam komplektā vēl nāk bads. Prasam hintu gan par Leopardo, gan par Sikspārneni, jo loģistika tomēr limitēta līdz noteiktam laikam 6dienā. 0:2 un 0:3 centrāles labā.

Tātad.... Leopardo bija tur, kur viņš bija, un tur kur Micītim vajadzēja aiziet, jeb - tur, no kurienes nāca 'bēdīgā' komanda. Pirmais 'luņa' punkts arī Micītim, kas izmaksāja 3h pa virsu.
Bet Sikspārnene..... nu kur ellē ratā varēja iedomāties, ka vēl kaut kur pilsētā ārpus cietokšņa ir kaut kas tamlīdzīgs. Micīts sajūtas vainīgs un ar visu savu klaustrofobiju lien tunelī nokaunēties.

Labs ir, jābrauc āst un tad jau uz dubļu vannām. Ieliekam galapunktu Mežciems, pret vakaru būsim. Aaaa, nē, Daugavpils Mežciems, all good, tepatās vien. Braucam, tur priekšā sēta, privātīpašums. Labi, braucam tālāk - nav privātīpašums, bet nav arī TĀS flīzes. Nu labi, tad braucam atpakaļ. Ejam gar privātīpašumu, mošk tur kkas labs. Pavisam nemanot ieslīdam iekšā privātīpašumā tomēr. Bet takš bija teikts, ka nedrīkst tur. Ok, saziņa ar centrāli, jo mentus un suņus šodien negribās, varbūt citreiz. 0:4 centrāles labā un dodamies uz pareizajām flīzēm. Pirms prombraukšanas satiekam NPK un labu gribēdami izlīdzējām, ka "Šeit nebūs".

Vispār... kā ir ar to izlīdzēšanu? Ja neko nepasaka, tad nav tā ka padomās - fuuuu.... Iedomīgie. Bet ja pasaka, tad - fuuuuu, Spoileri.... Karoč, neesam pieredzējuši šajā visā kultūrā, bet nu zinām, kā rīkosimies nākamreiz. Kā saka Austrālijā - No worries 🤙

Pamazām sākam justies pazemoti, jo max, ko varam izdarīt ir izlīdzināt rezultātu (ja lādi skaita par 8-to punktu).

Dodamies uz Ķīmiju - nu 100000 punkti tur jābūt. I pag.g. sāka drupināt tur visu, i savs dzelzceļš, i Černobiļas piesitiens, i laternu asfalts. Nu nevar nebūt. Stundu spēlējam Ložņā-bitīt, bet dabūjam tikai bitīt matos. Kāpēc nav neviena cita komanda? Jautājums centrālei, vai vismaz vieta ir īstā - nope. 0:5 centrāles labā un esam pazemoti. Jādodas uz Borovku. Nu Faaaak, kā mēs aizmirsām, ka googlē takš arī var meklēt.

Ok, esam tur, priekšā komanda. Laikam neapmainījāmies ar komandu nosaukumiem, tāpēc nezinu kas jūs tur bijāt. Bet nu hintu dabūjām, ka tajā galā nav. Aizdomīgi (vēl pavisam svaiga Leopardo punkta pieredzes), bet nu okei, tad nemaz neejam uz to galu. Labi, ejam uz citu pusi. Kamēr mēs katru ēciņu izložņājam, tikmēr divu cilvēku sastāva komanda jau trololoooo aizdūrusi uz priekšu, un vēl vienā mirklī... trololoooo jau nāk atpakaļ. Okei, punkts ir netālu un jāatrod tik īstā vieta, kur ielīst. Divi bunkuri ar v/a (starp citu - kas ir v/a?) un ir pienākusi Sančas zvaigžņu stunda. "Jā, jā, es tur apskatīju, tur nekā nav......" Escape roomos iepazītais četru-acu-princips sevi pierāda kā strādājošs. Sanča paskatās iekš v/a un nepamana, ka tur ir līkums, aiz kura visa patiesība. Bet nu ok, tas tiek ātri izlabots, punkts savākts un dodamies uz.... Lielajiem Muļķiem. 'Luņa' punkts arī Sančai, Adele vēl sausā.


Mūsu lielā mašīna, kura bezceļus koda kā riekstiņus, šodien beidz spēli, jo jāpaspēj uz vakara pasaciņas noklausīšanos. Tad nu paliek mazā mašīnīte, kurai ir zems un kutīgs vēders. Tad nu ceram, ka pēdējā punktā un lādē nebūs Parīze-Dakāra. Mērķis nosprasuts - Lielie Muļķi. Braucam, braucam, braucam lēnāk, jo zeminieks, pamazām pārtot par smilšinieku, līdz beidzot - par bezceļnieku, bet pietura un brīnums kā nav, tā nav. Un arī zona nav. Ok, E uz vienu strīpiņu tikai. Jāaiziet aiz krūma, tur ir vismaz H internets, ar kuru beidzot izdodas nosūtīt vaicājumu pēc palīdzības centrālei. 0:7 un centrāle gavilē ar sauso uzvaru. Nu ko lai te pēc 07 vispār pasaka... /N.Sējējs/

Lielie Muļķi apciemoti un nu mēs varam komandu droši pārsaukt par Lielie Luņi, jo savu punktu nopelna arī Adele. Raksts tika atrasts, par pieturu tika izlasīts, bet... ne par īsto. Īstā pietura tika minēta pāris rindkopas tālāk :D Joooopcik.


Okei, labi. Nu vismaz viens goda punkts jādabūn. Nogrieznis Aglona-Ēģipte novilkts, bet neviena dzirnava īsti nav pa vidusceļam. Varbūt tikai kāda māja, kurai nosaukumā ir "dzirnava". Viena dzirnava pat bija ar izkārtni "Veikals". Kā dziedāja Olga Rajecka - "Lai Saule rieeaaaaat!!!" un kārtējais sms centrālei. 0:8 - pazemojums un braucam uz fināla vietu. Stulbais Waze.... aizsūtīja nevis pa taisno skrejceļu braukt, bet gan pa 5km trepi uz zemes ceļa. Servisa apmeklējums jau pieteikts. Bonusā vēl arī zona nav (atkal), braucam pa trepi uz priekšu, mošk varēs no otras puses piebraukt. Dabūjam zonu, noprecizējam fināla vietu (jo šis pēc loģistikas plāna bija pēdējā mirkļa - pēdējais mirklis) un dodamies pēc tās lādes nolādēts.

Dzirnava skaista, bet nu tumsā lādes vietu viegli sajaukt ar čurstūrīti. Cerams, ka neviens netrāpīs tumsā :D Zinam, ka drīz jābūt vēl kādai komandai un atstājam vakariņas viņiem - lai būtu paēduši, bet galvenā doma - atstājām ziņojumu, ka komanda nākamsezon atgriežas pie sava vecu-vecā nosaukuma un būs atpakaļ nikna par bezceri D-pilī :D


Kaaaaroče...... Kopumā ņemot D-pils bija kaut kas episks. Ja Rūjienu mēs 4 un 6 gadnieku pavadījumā ar vien-maz-hintiņ pieveicām, tad šeit mums laikam bija cits zālītes dīleris, jo nu galīgi nebijām uz viena mākoņa šoreiz. Bet mēs nesūdzās. Mēs mācās, mēs cīnās un tiekās nākamsezon. Tagad ejam turpināt ārstēt dibenus pēc tā paša, ko sākumā teicām. Pēc 2 mēnešiem jābūt sadziedētiem.

🤙 🤙 🤙 🤙

Daugavpils ir tālu, tur būts retāk, kā gribētos, tādēļ Lemūri ar prieku un nepacietību gaida savu iespēju tur nokļūt. Gaida un sagaida laukuma atvēršanu pusnaktī - zvilnot savās migās. Mīklas nešķiet īpaši grūtas; šo un to sapratuši, Lemūri mierīgu sirdi grimst miegā. Nākamajā dienā Lemūrs-navigators vienu pēc otra pamazām atliek kartē punktus. Paralēli onlainā norit neparasti spraigā FTF gonka, vārās 7nieka čatiņš, un tā vārīšanās liek Lemūriem krietni padomāt un pārdomāt arī par saviem lēmumiem. Bet jau uz ceturtdienas vakaru sausais atlikums ir šāds:
Sikspārņu Vārdotāja. Tik raksturīgās cietokšņa velves aizmiglojušas Lemūru prātus. Tramvajs atrasts, un, kaut gan mazliet dīvains šķiet Vārdotājas tik garais ceļš, tomēr ir skaidrs - abpus Mihaila vārtiem būs jāmeklē. Vadoņa meklējumi un neskaitāmu attēlu analīze nedod rezultātu. Meklēsim uz vietas, diemžēl. Lemūri apzinās paredzamo apjomu (bet ne līdz galam, kā izrādījās, nepavisam ne līdz galam :P). Check.
Leopardo Šedevrs - it kā loģiski, ka Konstantīna vārti. Cita starpā Lemūrs-pedants noskatās divu (divu, Karl!) stundu garu video youtubē, kur aviācijas skolas dembeļi klīst pa savām dienesta vietām cietoksnī, tās apspriezdami. Bez rezultāta. Nu, tātad atkal jau gaida apjomīgs darbs uz vietas. Zināmas cerības dod Lemūrs-kartogrāfs, jo zemes virsmas modeļa skanēšana uzrāda bunkuram raksturīgo ieejas mezglu augšā vecajā valnī, tieši blakus vārtiem. Kamdēļ gan lai padomijas zoļļi tur to brīvā vietā neieraktu..? Check.
Dubļu Athodņaks. Interesanta mīklas daļa par apkaimēm, approoved! Diezgan nepārprotami iezīmējas slavenais objekts. Jā, bet sēta, un "stāvi - šaušu"! Protams, protams. Ir tak Centrāles piebilde, vēlāk vēl viena piebilde, un vēl. Lemūriem tāpat ir skaidrs, ka Centrāle viņus plikus uz ecešām lekt nesūtīs. Tiek iečekotas attīrenes, ēkas pa perimetru, kas dzīvē var izrādīties ārpus sētas. Vietas pietiek. Vēl viens lielobjekts bez iespējām atlikt koordas. Arī šeit domām neizdodas piešķirt nepieciešamo plašumu, lai gan viens no Lemūriem ik pa brīdim uz to mudina. Tam sekojoša virtuālā flexkursija nepamet objekta ielu, līdz ar ko jaunus rezultātus nedod. Anyway, check.
Ļisopodu Štrāses Brīnums, pa lielam, Lemūriem nebūtu baiss pārsteigums, jo liecības par to ir dzirdētas pa ausu galam. Bet sanāk tā, ka neba rubaki un Centrāle vienīgie izložņā visādus kaktus... Lemūriem kā prikolu vajadzīgo ciparu vēl pirms uzdevumu publikācijas atsūta kāds par viņu nodarbi informēts paziņa, pats neapjauzdams, ka uzdūries šoreiz vēl neizspēlētam laukumam. Par laimi, Lemūri pagūst nobļauties STOP!!!, pirms atnāk ziņa par lokāciju, līdz ar ko risināšanas prieks gandrīz nav sabojāts. Šādi tādi aprēķini un kartes izpēte, un vieta rokā. Vispār jau laba mīkla, to tamagočī gan laikam visvairāk mīlēja atskaņot sarkan-dzeltenās škodas :D Šaubu nav, ka, neskatoties uz nospoileroto ciparu, Lemūri apmeklēs arī lokāciju. Beidzot ir kaut kas, ko var kartē nospraust precīzi. Check.
Lokāciju Skauta Trumpīti atrast izrādās stipri vienkārši. Tik vienkārši, ka Lemūram-pilotam, kurš to meklē, sākumā gribas visu sarežģīt. Tomēr, pēc dažiem mēģinājumiem, tiek nonākts pie vienkāršā varianta. Vēl viena nepārprotama, precīzi nospraužama lokācija! Check.
Digeru Paradīze. Pamatīgākais šis epizodes feils. Kā sanāk, kā ne, meklējumu virspusē pašā sākumā uzpeld Ķīmiskās šķiedras rūpnīca. Uzpeld uz palikšanu. Lemūri pāris dienu garumā vāc info, pēta kartes, bildes, video... Gan, lai pārliecinātos par lokāciju, gan, lai atrastu kaut kādu pavedienu, lai nav brutāli jāpārmeklē sasodīti milzīgā teritorija. Pavediena nav. Info gan atkal un atkal apstiprina izvēlētās vietas pareizību. Likteņa ironija - pārčekošana Lemūru izpratnē vienmēr ietver virsraksta pārbaudi - vai būs kārtējā "Ķoķas Moņas pils", vai tomēr tajā ietverts noderīgs info? Lemūrs-pilots, kurš to veic, protams, momentā atrod rakstiņu par digeru bohēmu. Taču raksta sākums ir pilnībā ne par ko un galīgi ne par digeriem. Lemūrs-pilots palasās, palasās, nožāvājas un aizver rakstiņu, vēl pirms tiek līdz, kā vēlāk izrādās, uzdevumam vāds vārdā atbilstošajai info par Borovku. Diemžēl, citiem komandas biedriem par šo pārtrūkušo pavedienu nav ne miņas... Paliekam pie Ķīmijas. Check. 
Uuun - Atmodas Atslēga! Forši izdomāta mīkla! Ātri rokā ideja par HES, var sākties kartes pētīšana un info vākšana. Protams, Ruģeļu apkaime ir tā, uz kuru sākumā krīt Lemūru minējums. Tur, dziļāk mežā, ir interesanta graviņa, kurai zemes virsmas modelis uzrāda cietu segumu. Tur būs īstais tunelis, kuru nespēja atrast FTF gonkas dalībnieki! Bet. Kļūst skaidrs, ka "a" matters, bet nevienu "a" Lemūri tuvumā nespēj uzost. Lemūri nav tik naivi, lai uzskatītu par naiviem FTF gonkas rubakus, un ātri saprot, ka bez "a" nonāks turpat, kur viņi - pilnīgā "d" :D Tiek skanēts, pētīts, domāts. It kā turpat blakus īstajam "a" arī, bet tomēr garām. Lemūri nolemj iesaistīt savu ārštata skautu, kurš mēdz apmeklēt šāda tipa objektus, un nosūta viņam info. Un ir uz pakaļas, kad pēc 5 min atpakaļ iekrīt ekrānšāviņš ar "a", un piebilde, ka baigi šmucīgā vieta, not recommend. A-le-luja! Check.
Lemūri sestdienas startam gatavi. 
Sestdien plkst 6:40 trīs Lemūru ekipāža startē no Sarkandaugavas staķika uzticamajā Vintāžā. Dienvidsusējas maģistrāle laiski un nesāpīgi tos pārceļ laikā un telpā. Pa ceļam apskatījuši pāris interesantas vietas, Lemūri šķērso Daugavu pa divi-vienā-tiltu un kā pirmajā nonāk Dubļu Athodņakā. Paslīd garām attīrenēm, taciņai uz Daugavu, paripo garām teritorijai un apstājas aiz tās. Paiesies te. Pāris ēkas noskatītas, kas varētu būt ārpusē. Nu, te sētas nav. Nav arī aizlieguma zīmju, toties ir nobradātas nātres un pa logu aicinoši māj baltas flīzītes. Pēc pusstundas Lemūri vīlušies konstatē, ka nebūs. Uz pirkstu galiem pazogas tuvāk centrālajai ēkai, bet nekā cita tuvumā nav, ok, atkāpjamies, kamēr sargs vai suns nav uzradies. Nākamās tiek skanētas attīrenes. Te arī jau nopietns nobradājums priekšā. Bet arī nekā. Lemūri sadalās, divi lēnā garā dodas nopētīt situāciju uz ielas. Lemūrs-pilots, palicis auto, ierauga kartē interesantus zabrosus pāris km tālāk. Laižam! Un ir, un ir! Super lokācija, super kuģītis! Jā, bet, pat zinot vietu, tāpat sanāk uzgooglēt tik veco Mežciemu. Centrāle spēlē ļoooti drosmīgi, atliekot to tikai kā waypointu - pat visā visumā likumpaklausīgie Lemūri pabalansēja uz naža asmens ar nelegālo ;)
Priecīgi par veiksmi, Lemūri dodas uz cietoksni. Visiem ir vēlme ar to iepazīties tuvāk, tāpēc sākam ar savām iestrādnēm. Aptuveni 2,5 h vēlāk Lemūri izkārtām mēlēm ietenterē infocentrā, kur tiek atalgoti ar visai noderīgām norādēm. Līdz tam tie cītīgi pārmeklējuši visas šķirbas ap Mihaila vārtiem, kā arī apstaigājuši cietoksni ar cerību ieraudzīt vadoni. Balto zirgu par tādu neieskaitām, tik ļoti karsts šodien tomēr nav :P Un, protams atklājuši, ka pie Konstantīna vārtiem bunkurs valnī ir tikai 3x3 metru liels. Vēlāk izrādās, ka, izložņājot ārpus vaļņa esošos padomijas apgreidus, Lemūri bijuši cieši blakus Leopardo - tikai otrpus valnim, protams :) Cietoksnī tad nu tiek pirmoreiz  satiktas visādas komandas, ar kurām ceļi krustosies vēl un vēl. Bruņoti ar infocentrā saņemtajām ziņām, Lemūri dodas pie Vārdotājas, ievērtē elementāri vienkāršo uzdevumu, Batorija vaibstus un katakombu patīkamo vēsumu. Tajās jau rosās, škiet, "Toļiks brauc brīvdienās" rubaki, izveidojas pat maza rindiņa uz šauro bezizeju. Beidzot sīkākais Lemūrs, pamatīgi nomūrējies, ir iekļuvis iekšā un arī izkļuvis ārā, un otrais punkts rokā.
Infocentra ziņu otrā daļa arī lieti noder, pieeja Leopardo atrasta. Beidzot ir arī trešais punkts, Lemūri izbauda mirkli atpūtas, Vintāžs - iespēju paripot pa cietokšņa ieliņām. Alus uzpilde vietējā Rimčikā, vēsā dzira nočūkst izkaltušajās rīklītēs, tinkš-tankš-rā, Lemūri ir Ķīmijā. Viens aplis ar auto, otrs, trešais... Neesam vienīgie, kas riņķo. Varbūt labāk ar kājām, varbūt esam ko palaiduši garām..? Oh, well. Bijām daudz kur. Arī TAJĀ pagrabā :/ Pilots nospļaujas, ka līdzi tiek vadāts vien uzpurnis ar respiratīvajiem filtriem - te jau vajadzīgi ķīmiskie. Atkāpties, @#$%&, atkāpties, te nebūs, šitas jau apdraud dzīvību! Jā, bet toties nostiprina krietni paļodzījušos pārliecību, ka piesārņotā lokācija ir īstā. Tik tā aktu zāle jāatrod! Arī citas komandas, ko te sastopam tak nav muļķi. Ok, vajag izvēdināt galvu. Šo mocīsim pēdējo, tagad braucam tālāk.
Atmodas Atslēga. Hit (fuj, bļe!) un (bļe, fuj!) run, sasodīts! Eh, noķert šitos @#$%& un ieslodzīt tai miskastē uz mēnesi... :( Lemūru ārštata skautam bija taisnība, vieta reāli šmucīga. Bet punkts rokā.
Ļisopodu Štrāses Brīnums patiešām ir brīnums, vairāk laika aiziet uz fotosesiju, nekā uz cipara atrašanu :) Nice! Beidzot izskatās pēc solītā hit&run - cik nu vispār var "run" pa šaipusei raksturīgo ''trepīti"... Šķiet ceļus te greiderē 2x gadā.
Tomēr līdz Lokāciju Skauta Trumpītim arī esam tikuši, lai arī pa ceļam Vintāžam izkratījusies no orbītas viena acs o_0 Sveika, Krāslava, sen neredzēta, un sveiks, episkais tiltiņ! Lemūri atrod punktu, apskauj akmeni, ielok vēso ūdentiņu un nomazgā sasvīdušās sejas. Vintāža lukturis arī ietūcīts atpakaļ vietā. Feins trumpītis, un seši punkti ir.
Bet nu, pietiek priecāties - atpakaļ pie nelaimīgās Ķīmijas. Ar pāris čīzburgeriem vēderos un pāris jaunām auksta alus pudelēm ķepās Lemūri izstaigā iepriekš neizstaigāto, nopratina kādu vietējo darboni un grimst neauglīgās pārdomās par to, kas gan, sasodīts, varētu būt V/A?! Ventilācijas atveres? Varenie atkritumi? Vecās atraitnes?!? Galu galā, diezgan sašļukuši, Lemūri pamana komandu, kas izrādās "Intars Busulis", un piestāj pabrīdināt, ka TAJĀ pagrabā līst nebūtu labi viņu veselībai. Komandas uzpļāpā un saprot, ka abām ir viens un tas pats - nekas. Izkristalizējas lēmums kopīgi vēlreiz pārbaudīt lokāciju, kur krūmos ieslēpušās vecās apgaismes lampas un aprakstam tik atbilstoša aizaugusi asfalta strēle. Kad kopdarbs rezultātu nedod, Lemūri nolemj braukt pārbaudīt citu stūri, bet jau pie auto tos panāk Busuļa rubaku sauciens - hey, te nebūs, mēs, izrādās nepareizā vietā meklējam! Lemūriem acis kā apakštasītes. Kamēr tie kaut ko stostās, tikmer Intars vēl vēlīgi uzsauc - pagooglējiet nosaukumu! Bet mēs tak to jau... Tur tak nekā... Mjā... Paldies, paldies, mīļie rubaki, jūs mums vismaz pāris stundas aiztaupījāt! Žēl, ka nesatikāmies Borovkā - ja ne jūsu ieraksts čatā, būtu jau sākuši nopietni raizēties.
Jā, nu, diezgan dīvains feils no Lemūru puses noignorēt Borovku, bet, lai kā arī nebūtu, Lemūri ir klāt. Dažs šeit pat ne pirmo reizi. Pie vārtiem stāv "G'day mate!" auto, pašus gan nekur nemana. Lemūri bariņā dodas pa bezgalīgajiem bāzes plašumiem, diskutējot, kur ved maģistrāles, kur ne, kur var būt aktu zāle, kas, @$%&, ir V/A un cik dziļš var būt pagrabs. Nogurums dara savu, saule jau laižas uz rietu. Lukturīšu akumulatori gandrīz sausi, tumsu nedrīkst sagaidīt! Beidzot krīt aktu zāle (neīstā :/), DA virziena izpēte, tukšums. Pēc brīža krīt kinozāle. Skaidrs, ka arī to var uzskatīt par aktu zāli, ko Centrāle droši vien ir izdarījusi. Virziena izpēte, tukšums. Vēl viens loks, un tad, ļoti korektā azimutā, bet nu, fuck, cik tālu, krīt arī vajadzīgais V/A. Jā, tas bija kaut kas, arī šeit pavadīts  krietni virs  stundas, bet kas gan to vairs skaita.
Lemūri rauj vaļā Lādes mīklu. Ok, skaidrs, Aglona - Ēģipte, vidus nav tālu, braucam. Kaut kāda upīte tur ir, tur varētu būt ūdensdzirnavas, bet vienmēr atliek vēl arī vēja spēks. Paralēli Lemūri tiek galā ar Lādes atslēgu - grandiozs cepums orgiem, lielākais tirgus placis un sludinājums bija vnk ģeniāli! Jāpiebilst, ka atšķirībā no daudzām citām komandām, zvanīt uz Jēkabpili pat prātā neienāca - domājām, tā kāda podjobka :D Vienlaikus ar ierašanos iecerētajā lokācijā top arī skaidrs, ka Aglona nav īstā svētā zeme, jāmēra no Jeruzālemes. Not a big deal, liels līkums jau nesanāca. Lemūri ripo uz jauno punktu. Arī tur dzirnavu drupas nerādās kartē, neko baigi uzgooglēt arī nesanāk. Acis miglojas no noguruma, brauciena laikā bakstoties telefonā švakākajam Lemūram sāk palikt nelabi. Ok, skatīsies uz vietas. Lemūri pabrauc pa šoseju, iebrauc sānceļos, drupas nekur neredz. Redz alni. Lielu alni. Vai tā ir zīme, ka esam loši..? Eu, reku, biki tālāk ir Pļaviņas, "parubīties pļaviņā" - nu toč loši, kā mēs šito palaidām garām?!? Braucam! Bet arī tur nekā. Sāk tumst. Lemūri uzbrauc kādā kalnā, kur labāks internets, un sāk googlēt. Sasodīta mistika - nepaiet ne piecas minūtes, kad dzirnavas ir rokā. Izrādās, tepat uz priekšu. Nu, tā, ne pa mazam uz priekšu. Nekas neliecināja, ka nobīde no atminamā punkta varētu būt tik liela, ka tikai googlē acīm pamanāma. Bet kāda tur vairs nozīme, Lemūri spiež grīdā. Nu jau pamanīts attēls, kas liecina, ka drupas būs grandiozas. "G'day mate!" auto jau atkal priekšā, ko padarīsi... Lemūri knapā divu pusdzīvu lukturīšu gaismā aizmeimuro līdz lokācijai, ielien drupās, sakopo gaismas un saprāta paliekas un sāk pārmeklēšanu. "G'day mate!" rubaki, kuri iznirst no tumsas turpat netālu, mazliet paātrina risinājumu, jo pēc īsas uztērzēšanas ar viņiem Lemūri neko vairs nemeklē, bet gan nekaunīgi dodas virzienā, no kuries uzradās laimīgie atnācēji. Pēc mirkļa Lāde krīt. Tradicionālais "Nepeld!" šoreiz skan tā klusi... bet no sirds :D Mazliet gan žēl, ka grandiozo Lādes objektu neizdevās aplūkot kā nākas, jo lukturi līdz tam brīdim praktiski izdzisuši. Liels paldies "Ofisa planktonam" par Lādē atstāto dziriņu, tas bija kā kulaks uz aci pilnīgi izsmelto spēku atjaunošanai :* Un sorry, nākamie Lādes atradēji, par mūsu atstāto ļoti silto un, domājams, ļoti sakratīto uzvaras šampīti. Kas gan varēja zināt, ka diena būs tiiik gara... :D
Īss rezumē - tik traki Lemūriem sen nebija gājis. 13 h tikai uz laukumu vien, bet tāpēc jau tā ir ruba, tāpēc jau tā ir īsta asā mērce, un Lemūriem liels prieks, ka šoreiz tā izlakta godam.
Liels paldies BK par šo episko laukumu un par skaistajām nepatikšanām visas sezonas garumā! Cerībā tikties jau septembrī - from Lemurs with love ❤

Izlasi visu, kas rakstīts mīklā un ņem to vērā! Tas varētu būt apkopojums šim laukumam. Palasot ierakstus, skaidrs, ka nevienai komandai negāja viegli, mums arī nē, bet izmisums gandrīz vispār nepiezagās. 20 h brauciens, laukumā 12 h un 12 minūtes.

Sākām ar Dubļu athodņaku, minot mīklas uzreiz acīs iekrita Ūdens Attīrītavas (slaidais lēciens ūdenī drusku nosita no domas), kādas 2 h pablandījāmies līdz ieraudzījām satelītā aizdomīgas ēkas turpat netālu, protams, apgājām pilnīgi visam kompleksam apkārt, iegājām visās citās ēkās, bet ne pirmajā, kas bija priekšā. Ļoti laba lokācija un gandarījums par pirmo punktu. 1/7
Tālāk uz Cietokšņa pusi, Sikspārņu vārdotāja jau Google maps bija uzieta aiz Vadoņa muguras un šaubu nebija, braucot garām apstiprinājām aizdomas, jo redzējām vel divas komandas + satikām Lemūrus pie vārdotājas. Meitenēm drēbes netīras, jo tika sūtītas iekšā. (Beigās tāpat ciparus no augšas paņēma puiši, nesasmērējoties- kārtīgi Bruņinieki) 2/7
Nākošais noteikti jāņem Leopardo, atrodam, ka bija kādreiz civilās aviācijas skola, atrodam lidotāju ielu un dodamies uz to pusi, izejot caur vārtiem izklīstam. Man krīt loze, jo ejot ap stūri ieraugu "L" burtu, kurš ir leoparda rakstā un nodomāju, nu nevar būt? Un ir, Daugavpils ielu mākslinieks ar savu nickname Leopardo nebūs nekāda armijas lidmašīna vai Konstantīna iesauka. 3/7
Digeru paradīze, protams, ka tai jābūt ķīmijai, aizbraucam un Lemūri jau priekšā, domājam, ka noteikti jābūt īstajai vietai, izstaigājam no A-Z, visur zīmes, ka nedrīkst atrasties un vieta arī nešķiet ne cik vilinoša. Viena komanda aizbrauc, otra komanda aizbrauc, trešā komanda aizbrauc, sākam domāt, ka nav labi, zvans Centrālei, skaidrs, noliekam to vēlākam.
Aizbraucam uz Ruģeļiem, pa kreisi ļoti līdzīga konstrukcija, bet nekur nav "a", izstaigājam no viena gala līdz otram un saprotam, ka nebūs. Dodamies tālāk uz Borovku, nu jau pēc pareizās ķīmijas, iebraucam Borovkā, aprunājos ar vietējiem un laižam pareizajā virzienā, citas komandas jau priekšā. Dodamies teritorijā, satiekam metāla biznesmeņus un pirmajā ēkā iekšā, aktu zāle iespējams bija 2. stāvā, bet no pirmā to arī diezgan labi redz, apskatamies kompasā un ejam ārā, satiekam citu komandu un sarunas laikā (neskatoties acīs) ieraugam v/a, pagaidam, lai otra komanda paiet drusku nost un metamies pagrabos, protams, punkts kabatā. 4/7
35. štrāses brīnums skaidrs, maršruts skaidrs, bet aizbraucam pa citu ceļu un no Tartaka līdz Krāslavai izbraucam velotrasi (vietām pat īsti neizbraucamu), zinam, ka točna ir jābūt ņemam otru pusi Tartakam un pēc ~1,5 h meklējuma atrodam īsto pieturu un tālumā jau pavīd sarkanīgais busiņš. 5/7
Zinam, kur jāmeklē Skautu trumpītis un aizbraucam uzreiz uz pareizo vietu, pēc nelielas pastaigas un lēna pārdomu brīža arī iegūstam ciparus. 6/7
Atmodas atslēga- klupšanas akmens, skaidrs, ka runa ir par HES, Ruģeļos nav, tad jābūt citur, atrodam Elerni, aizbraucam uz turieni, izstaigājamies pa mežiem pafilmējam apkārtni ar elektro dunduru, saprotam, ka atkal nebūs, nebija Ruģeļos, nav šeit. Uzrakstu ziņu kolēģim no Ofisa planktoniem, hints tāds, kas pat mīklā bija rakstīts (atgriežamies pie pirmā teikuma). 5 Min lokācija rokā, aizbraucam, smird kā nāve, kādam vēl kāds izsmēķis izkritis (varbūt miljards) un lādes mīkla rokā. 7/7
Uzreiz ir skaidra lokācija, jo pētot D-pili noskatījos video par to, ka rajonā ir Jeruzāleme, Ēģipte, Parīze un Moskovskaja. Par lādes kodu gan nekas prātīgs nenāk galvā, ir jau variants uzzvanīt uz Jēkabpils Kapli, bet domājam pacīnīties, uzreiz ir pieņēmums, ka D-pilī ir lielākais tirgus placis (Neskaitot Rīgu), braucam uz turieni, kādu stundu vazājāmies gar Kolndaiku un citām iestādēm, līdz neizturam un uzsitam Centrālei, uzreiz ir hints un braucam. Lokāciju bijām pareizi atraduši un priekšā jau redzam G'day Mate un Lemūru auto, dodamies tik iekšā, nu jau nakts ieskautajā mežā, viegli, ātri un nesāpīgi tiekam pie lādes un dodamies prom.
Lielisks laukums, lai gan ļoti nogurdinošs brauciens, tas bija to vērts. Jēkabpilī ieejam vel Kaplī pārbaudam kodu un satiekam arī citas komandas, kas izskatījās tikpat izpumpētas kā mēs. Paldies BK, ļoti labi.

Vai tiešām mēs vienīgie aizbraucām uz Daugavpils tirgus laukumu (lai atrastu lādes kodu) ?

INTARS BUSULIS bija gatavs episkai nedēļas nogalei, bet nebija gatavs, ka būs tik izcila.

Pirmajā datumā no rīta, sekojot līdzi spraigajai situācijai laukumā, kur agonijā mokās mūsu alternatīvā centrāle, atraujam vaļā jautājumus. Uzdevumi neliekas pārlieku grūti, bet zinot, cik mēs esam sūdīgi, izturamies ar pietāti. Ņemot vērā, ka brīdī, kad esam pamodušies, alternatīvā centrāle ir atradusi tikai 3 punktus (citējot alternatīvo – dirsucī), saprotam, ka mums pirmajā naktī te nebūtu ko darīt.

Bija skaidrs, ka jābrauc pirmajā nedēļas nogalē, un mazāk par 3 dienām būtu pilnīgi bezjēdzīgi to darīt. Izbraucam piektdienā uzreiz pēc darbiem ar skaidru apņemšanos – jau piektdienas naktī jāatrod vismaz 2 punkti. Nu, labi, vismaz viens.

Vai mums mīklas ir atminētas? Nē. Esam tikai 100% pārliecināti par Digeru paradīzi, kura atrodas Ķīmiķu ciematā. Šeit nav šaubu vai lieku diskusiju. Punkts krita pirmais bez iebildumiem, jo viss ir pārāk acīmredzami…….. Laikam tāpēc arī esam 20., nevis, piemēram, pirmie.

Skauta trumpītis izpreparēts tik smalki, ka atrasta pat vieta, kur Daugavpilī risinājusies Harija Potera bērnu nometne. Paldies dievam, pieslēdzās čaļu veselais saprāts un tiek norādīts uz upi un tiltu.

35.štrāses brīnuma meklējumi liek noskatīties daudz ļoti garlaicīgus video par 35.velomaršrutu. Pārāk daudz un pārāk garlaicīgus. Interneta dzīlēs tiek izrakts info, ka šeit jābūt pamestam trolejbusam, kas savelkas kopā ar radziņiem, tamogučī mūziku un čurainiem stūriem. Kur tas īsti atrodas – nezinām, bet bildē redzami elektrības vari, tad nu varbūt sekot līnijai??? Paliekam pie tā.

Atmodas atslēga, protams, HES un protams – Ķibilds. Ieliekam aptuvenos variantus kartē – padomāsim par šo tad, kad būs galēja nepieciešamība.

Pirmajā naktī esam iecerējuši novākt Leopardo un Sikspārņu vārdotāju, jo to lokācija takš skaidra kā diena. Aizbraukt ar pēdējo tramvaju un pablandīties tur pa tumsu un ātri vien atrastu punktus. Mhm mhm aha aha.

Ceļā uz Daugavpili mašīnas durvīs gandrīz ieskrien stirna un redzama dubultā varavīksne. Double rainbow, double double rainbow…

Daugavpils mūs sagaida ar siltu piektdienas vakaru. Pilsētas ielas pilnas ar vietējām kiskām, kuras uzcirtušās tā, ka mūsu rīdziniecēm gandrīz kauns par sevi. Nu tad aizejam līdz Ezītim, kas atrodas tieši pretim viesnīcai, un tad laižam meklēt punktus………..

(divas stundas vēlāk)

Laaa laaa laaaa, ejam uz viesnīcas bāru vai pa pilsētu??

(stundu vēlāk)

Šodien nevajadzētu izšaut visu pulveri, lai būtu spēks…

(stundu vēlāk)

Gribas picuuu!!!! Ejam iedzert aliņu!!!! Labas neona gaismiņas, ejam te ēst. Ū, neizdzerts aliņš uz blakus galda – moš jāizdzer?

(stundu vēlāk)

Viss ciet. Nuuu, varbūt vēl pasēžam numuriņā?

Nakts melnumā un miglainām acīm kartēs tiek meklēts mazais a burts un veiksmīgi atrasts.

Rīts. Neviens nepamostas uz brokastīm astoņos. Labi, sameloju, viens pamostas, jo grib ēst. Pārējie pieveļas pēc stundas.

Plāns: braukt ar tramvaju uz cietoksni, lai ir precīzi kā mīklā par sikspārņu vārdotāju. Iekāpjam. Braucam. Pērkam biļetes. Uzzinām, ka tramvajs neiet uz cietoksni, jo remontdarbi. Kāpjam ārā. Velkamies atpakaļ uz viesnīcu. Sakāpjam mašīnās. Braucam.

Ārā ir karsti. Sadalāmies un cilpojam pa cietokšņa teritoriju. Redzējām storijos, kā cita komanda gājusi pa nātrēm. Nu tad skatāmies, kur tās nātres ir un ejam tieši iekšā. Bezjēdzīgi, protams.

Pārāk ilgi šeit staigājam un vairs nesaprotam, ko īsti meklējam. Satiekam citas komandas un viss jau nedaudz zb, bet ir tikai pirmais punkts. Kaut kā tomēr aizkuļamies līdz pareizajai vietai, bet tas nebija nedz viegli, nedz ātri.

Tālāk krīt Sikspārņu vārdotāja. Vietu atrodam, uzreiz skaidrs, kur jālien. Līdīs meitene šortos, jo kājās nav bikses, kuras varētu sasmērēt. Loģika it kā pareiza, bet vienīgi ceļi pēc tam atsisti, asiņojoši un netīri. Kodu redz, bet netiek klāt, lai saprastu, kas tas īsti par ciparu. Tik un tā jālien čalim. Tikmēr jau klāt Jampadraču komanda. Koleģiāli parādam, kur ir kods, jo visi kopā jau tāpat tur nevar ierāpot. Kamēr tīrām ceļus un domājam nesāpīgāku veidu, kā tikt caurumā, Jampadracis ātri ielien, dabūn kodu un uztaisa māņu manevrus, lai mēs padomātu, ka kods tomēr ir citur, un aiziet. Mums nedaudz wdf, jo pat draudzīgi parādījām, kur tas kods jāmeklē, bet viņi tā. Nu labi, no hard feelings, bet piefiksējam šo. Nav jau tā, ka par kaut ko sacenšamies :D

Pēc vārdotāja laižam uz viesnīcu – nomazgāties un paņemt lukturīti, jo izskatās, ka varētu tomēr noderēt :D

Atmodas atslēga tiešām ir a burtā. Win!

Meklējot 35.brīnumu pēc palīdzības vēršamies pie vietējiem, bet neviens, neviens nezina, kur te būtu pamests trolejbuss. Visi bola acis un izskatās, ka grib mums drīzāk suņus uzrīdīt, nekā kaut ko atklāt. Nu neko, atradām paši.

Arī tilts tiek ātri un veiksmīgi paņemts (nobraucot ar mašīnu nedaudz par zemu, protams). Dubļu athodņaks nāk grūtāk un ar centrāles palīdzību, jo liekas, ka ejam iekšā nepatikšanās. Pareizā vieta liek Intariem paplest muti.

Tagad atliek vien ķīmiķu ciemats :))))) Tur maldoties, satiekam Lemūrus, kuri šeit jau iztērējuši nejēdzīgi daudz laika. Viņi parāda mums vietu, kur varētu būt kods, bet varētu arī nebūt. Riņķojam ar mašīnu pa apli un saprotam, ka nebūs. Tiekam arī asi smirdīgajā telpā. Uzejam pamestu ražošanas ēku,kur plašās telpas vidū ir krēsls. Prātā uzburam ainiņu no filmām, kur čalis pamostas kaut kādā nekurienē piesiets pie krēsla ar maisu galvā. Brrrrr, paliek neomolīgi, tinamies ārā.

Zvans alternatīvajai centrālei, kura norāda – esam nepareizi un liek iegooglēt uzdevuma nosaukumu. Ohhh, realitāte mūs sit skarbi. Pasakām arī Lemūriem, ka nebūs un dodam googlējamo hintu. Skaidrs, mēs esam pavisam nepareizi. Un skaidrs, ka, ja brauksim pakaļ, tad atpakaļ būsim vēlu un vēl tā lāde, bet bāri strādā līdz 2 naktī tikai. Vienvārdsakot, izdomājam, ka rīt arī ir diena un labāk piemeklēt punktus priecīgiem un ar pilnu punci.

Ir skaidrs, ka vakariņas jāēd Gubernatorā. Šo info esam izpētījuši kārtīgāk nekā dažu labu spēles punktu. Tālāk plāns doties uz klubu, kas atrodas Lielajā Mājā. Tur ieeja 5 eiro. Visiem. Arī meitenēm (Bet varbūt tāpēc, ka uzreiz skaidrs – viņas ar savām garajām biksēm un pusgarajiem šortiem noteikti nav vietējās un vairāk pēc čaļiem izskatās!). Nav jau tā, ka naudas žēl, bet redzam, ka šajā klubā nekas nenotiek. Atliek otra noskatītā vieta – Taller klubs. Tur arī 5 E ieeja, bet iekšā ieiet četras meitenes, kurām, spriežot pēc rozā šlipsītēm, skesīgām rozā cepurītēm un ādas reitūzenēm, ir vecmetu balle, un mēs saprotam, ka šī būs place to be. Ohhh yessss!!!!!! Te ir gan vecmeitu balle, kurā uz šotiem tiek uzdzerts Old Tbilisi, gan pusmūža kundze spīdīgā peldkostīmā. Te ir zviedrs, kurš koļī vecmeitu balli un pilns ar meitenēm niecīgās drēbēs. Te ir viss Daugavpils krējums! Un mēs. Mūs brīdina, ka klubs tiek vērts ciet pusnaktī, bet vēl 15 minūtes pirms pusnakts ir tāda balle, ka par slēgšanu šaubāmies. Tomēr tieši 00:00 gaismas tiek izslēgtas (rīdziniekiem tas ir jaunums, jo mūsu kubos parasti ieslēdz gaismas) un visi bez liekām ceremonijām dodas prom. Neliela vilšanās - nedaudz jau tika cerēts uz grūstīšanos, jo visi mājās palikušie Intaram vēlēja nedabūt pa seju. Bijām velti iebiedēti! Publika ļoti atsaucīga un draudzīga.

Izrādās, viesnīcas bārā ir āfterītis. Burtiski viss klubs nāk uz šejieni. OK.

Es nezinu, cikos ejam gulēt, bet no rīta līst lietus un brokastīs esam ap 9:30.

Aizbraucam uz īsto Digeru paradīzi, ar nelielu palīdzību no zāles atrodam punktu. Pa ceļam satiekam vietējo opi, kurš pieskata šo teritoriju. Uzjautā mums, ko te darām un sakām, ka tikai staigājamies. Ok, varbūt gribam dzirdēt ko vairāk? Viņš te esot strādājis un visu zina. Izklausās interesanti – mēs ar mieru. Interesanti bija tieši 10 minūtes, līdz opis sāka slavināt Krieviju un sūdzēties par šodienu.

Lāde atvērta un ātri vien savelkam kopā, kur tai ir jābūt. Ļoti samulsina privātīpašuma zīme, tāpēc uz vienu brīdi šo domu atmetam un jau gandrīz braucam prom, bet viens no rubakiem iecērtas un grib apskatīt tās dzirnavas. Ok, ejam skatīties.

Lādi atrod meiča, kura gribēja tikai aiziet pačurāt.

Zvans uz Jēkabpils Circle-K, lai noskaidrotu viņu tualetes kodu. IR.

Nu labi, tas tā kā būtu izdarīts, jau atpakaļceļā no lādes tiek atminēta šī posma pēdējā mīkla, kur braucam ēst – uz Lietuvu.

Paldies – šis bija episks posms no A līdz Z. Nebijām gaidījuši, ka laukumā būsim 3 dienas (pirmajā bijām mentāli). Pārliecinājāmies, ka FTF nemeklēsim, jo tad laukumā iesprūstu uz nedēļu - mums ir tāds niķis, ka visiem ir jāiet apskatīties, kur tas punkts tika atrasts. Viens atrod, nobildē, iesūta čatā, lai nepazūd un tad visiem baigi vajag redzēt dzīvajā. Mums patīk, ja vienīgais stress ir par to, kur var paēst, padzert un padejot.

Forever jūsu,
INTARS BUSULIS

Nu tad arī Soraks ir izgājis šo epizodi, kas ir mūsu pirmā, bet noteikti ne pēdējā jo āķis lūpā jau ir.
Tā kā šis ir mūsu rajončiks, bijām pilnīgi pārliecināti par dažām vietām, bet kā izrādās tas nebija tas ko domājām un mūsu domātais viendienis pārvērtās par divdienieku :D
Ka jau visas iepriekšējās komandas tad par Atmodas atslēgu domājām, ka tā ir Ruģeļi jo kur tad vēl citur, ja ne tur, kur gribēja HESu taisīt, īstenībā pat Rugeļu atminējums gāja grūti jo divi soraki 3h pie sevis atkārtoja “Viens, divi, trīst, četr a nu ka p**ās prom” līdz beidzot sapratām, ka tas ir par HESu. Pēc ziņas no Centrāles un pateiktā virziena sākumā aizlaidāmies uz Elerni, bet kad tur viss tika izložņāts,tad cītīgāk sākām meklēt norādīto “a” burtu un bum vieta atrast, tagad jābrauc pakaļ, bet pa ceļam domājām ka 35. lisopodu brīnums ir krastā pa kuru braucām, bet kad nonācām pie Krāslavas un neko neatradām nodomajām. “ok,pēc atmodas”. Piebraucot pie atmodas vietas uzreiz sapratām, šī būs īsta, gaismas un viss sakrīt, pēc mazas pastaiga pāri atkritumu kalniem pirmais punkts rokā. Yes! un noplukušais stimuls jau atkal parādijās mūsos.
Ka Sikspārņu vārdotāja un Leopardo šedevs atrodas Cietoksnī mēs uzreiz zinājām paskatoties uz bildēm vien, un bija apmēram nojausma kur ir jāmeklē, jo viens no sorakiem studiju gados ir izstaigājis visus atļautos un neatļautos objektus Cietoksnī. Tā mēs sapakojām mūsu mazo soraciņu ergo somā un devāmies Cietokšņā džungļos iekšā, noliekot auto pie Konstantīna vārtiem un aidā Mihaila vārtu virzienā. Savas 2 h ja ne vairāk paspējām izvazāties pa visiem pieejamajiem vaļņiem, aizejot līdz tagadējai armijas un zemessardzes bāzei, bet ka leopardo nav tā nav, sāka krist mūsu stimuls, jau atkal… Nodomājām piebrauksim tuvāk Mihaila vārtiem varbūt tur būs, nometam mašīnu vārtu tuvumā divi soraki aiziet izlūkos, izstaigāt,bet nekā nav...bet nu nekur citur leopardo nevar būt kā Cietoksnī, un tādēļ gājām pēc palīgā sauciena uz Info centru, tur izpalīdzīgs gids norāda virzienu un aiziet leopardo ir mums rokās, kā izrādās mēs bijām tuvumā, bet neaizgājām aiz vienas baltās ēkas. Ar Sikspārņu vārdotāju gāja vieglāk, jo bija apmēram nojauta kur varētu būt. Atstājām mašīnu tuvumā un vienu soraku lai pieskata mazo soraciņu, pārējie dodamies izlūkos, izstaigājam un atrodam kur būtu jābūt, viens ielien, bet tālāk tikt nevar. Zvans ceturtajam sorakam “Nāc šurp, mums vajag tievu cilvēku” smiekli otra telefona galā un pēc 10 min, soraks jau ir tuneļos un boom trešais punkts ir kritis.
Laimīgā ekstāzē dodamies uz Dubļu athodņaku, uzreiz skaidrs Mežciems, bet ne sanatorija, braucam pa rajončiku un sākumā arī iebraucam sūkņu stacijā, kur viss jau izbradāts, it kā flīzes ir, bet ne tik lielā daudzumā. Griežamies riņķī un dodamies tālāk un mums par laimi ( jo ir palicis tikai viens lukturītis no visiem četriem) esam uzgājuši īsto vietu, bet kā parasti sākam meklēšanu no otras puses un vajadzīgajā vietā ieejam pašās beigās :D bet kūģīti ieraugam un esam laimīgi.
Kopīgi nolemjam ka šodienai ir viss, turpināsim citu dienu jo tuvojas nakts, lukturīši ir izbeigušies un mazais soraks sāk niķoties.
Uz otro dienu mums bija palikuši tikai 3 punkti - 35.lisopodu brīnums, digeru paradīze un lokācijas skauta trumpītis.
Tā kā otrajā dienā mums bija zināmas pilnīgi visas vietas un vajadzēja tikai braukt, lai uzķertu lādi.
Par digeru paradīzi uzreiz zinājām un pilnīgi bijām pārliecināti ka tā NAV ķīmisko škiedru rūpnīca, jo viens soraks tur ir izstaigājis visu un vēl nesem darba darīšānās braucis un nekādas aktu zāles tur 100000% nav, sākumā mums likās ka tas varētu būt vecā gaļas komdināta teritorija Križos, bet pēc centrāles ziņas uzzinājām pareizo vietu.

Sākām ar 35.lisopodu brīnumu, ko atradām diez gan raiti un tad jau devāmies Borovkas virziemā. Atkal iesaiņojām mazo soraciņu ergo somā un aidā laternu apspīdētajās ielās, meklējot mums aizgāja kaut kur stundu, jo šoreiz, un mums par brīnumu, uzreiz aizgājām pareizajā virzienā. Sākumā iegājām pagrabā ar gultām un špricēm,kas riktīgi atgādināja kādu Černobiļas ainu,bet tad diez gan veiksmīgi atradām vajadzīgo vietu un iesmējām, ka nu noteikti nebūs kastē apslēpts :D bet atverot kasti, tieši tur arī bija. Pacilātā noskaņojumā un lietū devāmies uz Lokāciju skauta trumpīti, izlasot pirmos teikumus un savienojot Mežciema nosaukumu ar upītis nosaukumu bez nekādas domāšanas sapratām, ka runa iet par šo tiltu. Tad nu laimīgi braucām, redzam ka ir pagrieziens, griežam iekšā un booom pa bremzēm, soraka šoferis saka: “nop, draugi nebūs,nebraukšu lejā” un tā braucot atpakaļ gaitā bišķu padedzinājām sajūgu mūsu lastačkai, bet nu ar smirdoņo auto nolikām ceļa malā un devāmies lejā. Punktu atradām viegli, bet nofeilojām ar ziņu Centrālei vai vajag būt ciparam, bet kā izrādās cipars ir tur pat virsū,bet viens no sorakiem nav visai acīga persona :D
un beidzot tikām pie lādes mīklas, kas arī negāja viegli, par svēto zemi arī domājām ka Aglona- Daugavpils, par Ēģipti vispār bijām aizmirsuši :D bet paldies Centrālei, dzirnavas bija zināmas, un devāmies ceļā. Pēc sajūga piedzīvojumiem izdomājām, ka labāk atstāsim auto ceļa malā un iesim kājām. Ta mēs visi pieci soraciņi devāmies cauri nātru, suņuburkšķu brikšniem, pārvarot šķēršļus līdz nonācām lādes vietā. Divas reizes pārgājām lādei garām, līdz trešajā reizē atradām un tad jau maza info precizēšana no Centrāles (nākamreiz jau uzreiz zināsim) un sākās meklēšana, līdz beigās, caur draugiem, atradām Jēkabpils staķika kodu un BOOOM lāde ir vaļā. Laimīgi dodamies atpakaļ ar gandarījumu par pirmo atvērto lādi.
Paldies Baltais Kalns par iespēju ieraudzī Dpili no cita skatu punkta, jo vietējiem jau vienmēr ir nedaudz grūtāk meklē savā rajončīkā.
Kā jau teicām āķis lūpā ir un pastāv doma, ka ar septembri sāksim jauno sezonu laicīgi!

Laikam esam vieni no retajiem, kam izdevās laukumu iziet chilliņā un ar baudu, bez liekiem pārdzīvojumiem. Mazliet ar veiksmes artavas, bet oh well.. kādreiz ar jānoveicas.
Mīklu minēšanu uzsākam pāris dienas pēc mēneša sākuma. Pirmais vakars šķiet daudzsološs, gandrīz visas mīklas ar pirmo mēģinājumu it kā sazīmētas. Bet te sākas viela pārdomām.. a kāpēc visiem tik grūti gājis, a kur prikols? Neliela iztaujāšana Pīlādžiem, un tiek dotas skaidras norādes, ka visu.. pilnīgi visu ir ļoti rūpīgi jāizvērtē, lai nebūtu sūdos.
Tikmēr iztrūkstošais posms tiek sameklēts nākamajā dienā. Paldies Indulim par dalīšanos ar saviem piedzīvojumiem pa Daugavas lokiem. I trolejbusa bilde atrasta, i noprotama lokācija. Tad nu jārevidē pārējās mīklas. Kad uzzinam, ka esot bijušas problēmas Atmodas atslēgai ar tiem burtiem, tad uzreiz saprotam, ka kaut kas ir jāvar saskatīt kartē. Lai arī cik skaista nelikties sūkņu stacija, tas liekas arvien apšaubāmāks variants un izskaidro FTF komandu ciešanas. Par laimi meklējumi nav ilgi un "a" burts tiek sazīmēts kartē un satelītā pat var redzēt caurumiņus.. bingo! Nākamais listē is Sikspārņu vārdotāja. Arī mēs pārāk viegli paļāvāmies uz Daugavpils cietokšņa aicinājumu. Bet tiek atrasta bilde tieši no konkrētās vietas - ar aprakstu Varšavas nocietinājumi. Neliels research un top skaidrs, ka Varšavas nocietinājumi neatrodas pašā cietokšņa citadelē. Kļūst skaidrs, ka mīklas norāde par tramvaju visticamāk ir pavisam reāla atsauce. Veiksmīgi atslēgas vārdi googlē un izlec ārā Stefans Batorijs un bildes ar caurumiem zemē. IR! Par athodņaku domas dalās, bet kvorums joprojām ir par Stropu peldaseinu/viesnīcu Paparde. Nu baigi atbilstoši. Mežciema sanatoriju pat neapsveram, lai gan sākumā neiebraucam, ka tas tomēr ir atskaites punkts. Poguļankas tiltam citas alternatīvas nenāk prātā. Par cik bilde brīvdabā, tad arī neko vairāk negribās tur meklēt. Paliek bēdīgi slavenie diggeri un ķīmiķu rūpnīca. Pāris dienu laikā ir izstudēta visa Daugavpils vēsture un joprojām nav skaidras atbildes. Vai nu ir vai nav. Viena puse saka, ka nav, otra puse ka ir. Arguments, ka vienkārši uz vietas grūti atrast.
Gluži netīši nedaudz vēlāk sanāk uzdurties rakstam par Borovkas bāzi, kas starp citu ir dzirdēta vieta, bet kaut kā netika nemaz apspriesta, jo likās ka atrodas daudz tālāk no Daugavpils nekā patiesībā. Izlasot rakstu top skaidrs, ka atbilstība diggeriem ir visnotaļ laba. Iegooglējot lokāciju ir neliels pārsteigums, jo nekur tālu prom no Daugavpils nemaz nav. A nu ka papētīt sīkāk. Un protams, google pat piedāvā rezultātus ar tādiem pat virsrakstiem kā mīklai. Nu skaidrs kā visus te tina ap pirkstu. Tā sakritība, ka abās vietās notiek aktīvi demontācijas darbi baigi aizmiglo acis rubakiem. Pirms izbraukšanas nočekojam ar centrāli neskaidro jautājumu par Athodņaku. Upsii, labi ka uzrakstījām, jo tomēr cits pilsētas gals. Lokācija saprasta, bet info kas tas ir 0.
Lai vai kā, otrās nedēļas piektdienas naktī esam Daugavpilī. Pa ceļam našķu un čuru pauze Jpils staķikā, kas pašiem nezinot tajā brīdī bija ļoti vērtīgs pasākums. Pirmais punkts Mežciems. Tur satiekam Svētku rasolu, kas jau nāk ārā no peldes. Ņemam dvieļus un skrienam iekšā. Solīdi ievērojam privātīpašuma zīmes principu un ejam apkārt. Izložņājam visu kompleksu. Dauz ēku, ir arī flīzes un baseini, bet ne īstie. Kad viss izstaigāts nekas cits neatliek kā kautrīgi iet galvenajā ēkā. Tā arī nesapratām, vai tā privātīpašuma zīme attiecas uz to ēku vai nē. Bet nu labs ir, saprotam ka ir īstā vieta un punkts rokā. Bet kopsummā, tiešām iespaidīga vieta.
Ok, braucam uz cietokšņa pusi Leopardo medībās. Maza atkāpe par Leoardo mīklu. Tika atrasta info par piemiņas zīmi ebreju aizstāvim Leonam Plāteram.. nu kā mēs savilkām paralēles šā cilvēka vārdā ar nosaukumu Leopardo, tas lai paliek mūsu ziņā. Anyway, pie info zīmes redzam iepriekš satikto komandu cītīgi studējot cietokšņa plānu. Piebraucam klāt un vaicājam, ko pazaudējuši. Izrādās, ka kolēģi veiksmīgi tikuši pie Leopardo, bet ar sikspārņiem vairs tik labi nesokās. Pasakam viņiem priekšā iztrūkstošo atslēgas vārdu mīklas puzlē, pret ko pretī saņemam draudzīgu norādi, ka mēs droši vien vēlamies no Lidoņu ielas puses braukt Leopardo meklēt. Sacīts darīts, aizbraucam uz to galu. Intuitīvs dūriens pār pļavu un pavisam ātri atrodam Leopardo uzrakstu un pašu bunkuru. Paldies Svētku rasolam, noteikti kādu lieku stundu slapstīšanās mums aiztaupījāt.
Pēc 15 min jau atkal tiekamies Sikspārņo vārdotājas pagrabos. Viņu kurmīši izlodājuši pirmā stāva ejas bez panākumiem. Mūsu plecīgākais kurmīts nevienam neprasot šturmē iekšā caurumā un pēc neilga brīža jau bļauj ciparus no griestu puses. Novēlam saldus sapņus kolēģiem, kas tajā vakarā met mieru un paši dodamies tālāk.
Tālāk ceļš ved uz Atmodas atslēgu. Nervozi skatāmies pulkstenī, jo ap plkst. trijiem, četriem ir solīts baigais gāziens šajā galā. Lai nu kā, atmodas svalkā divreiz izbrists tunelis, bet ciparu nav. Par laimi diezgan ātri meklētais atrodas virszemē.
Braucam tālāk uz trolejbusu. Cītīgi pētām debesis un gaidām lietu. Jau apsveram domu par šeltera meklēšanu borovkā, lai jau nav sakumpušiem jāsēž mašīnā. Trolejbuss viegli atrasts, škrobe, ka vēl ir tumšs un nekādas lādzīgās bildes nesanāk.
Iedrodoties Borovkā jau pamazām top skaidrs, ka no lietus gāzēm laikam ne smakas. Nesteidzīgi izložņājam visu teritoriju. Kas savdabīgi, tā arī neatradām aktu zāli, burtiski viena ēka palika neapskatīta, tad tā laikam arī bija aktu zāle. Bet nogurums sāk darīt savu un entuziasms iet atpakaļ skatīties aktu zāli noplok.
Pēdējais pitstops pirms grand finale Poguļankas tilts. Lai arī bija dzirdēti brīdinājumi, ka nevajag braukt pilnīgi klāt, tomēr nogurums dara savu un pa bremzēm tiek uzdots, kad priekšējie riteņi jau stāv uz asfalta šķautnes. Par laimi tikām atpakaļ augšā bez stresa. Pats punkts easy.
Raujam vaļā lādes mīklu. Visnotaļ ātri tiek saprasta lokācija. Lai gan 100% pārliecības nav, bet vajadzētu būt. Un te nu otra pasākuma veiksmes fortūna. No maka tiek izvilkts Jpils staķika čeks ar potenciālo lādes kodu. Lādes vieta vienkārši 10/10. Kārtīgs bridiens pa rīta rasu. Izlodātas krācītes un slūžas un beigās pat lāde atvērta un čeka kods pat ir ejošs. Vienkārši perfekti! Liels prieks mūsu sejās un pēdējie sajūsmas pilni skatieni uz dzirnavu drupām un dodamies pelnītā atpūtā.
Varens sezonas noslēgums un prieks, ka līdz nākamajai sezonai nemaz tik ilgi vairs nav jāgaida.. protams, ja viss ar pasauli būs kārtībā.
Paldies par lielisko spēli un tiekamies jau nākamreiz!

Uhhh....Gara nopūta pēc Daugavpils emociju karuseļa. PTSD vēl nav pārgājis, bet jāatstāj savu ierakstu vēstures grāmatās.

Dpils posmu izlēmām apmeklēt tikai otrajā mēneša weekendā. Kaut tik ļoti pēc Embūtes un Rūjienas FTF medībām gribējās arī šo FTF cīņu. Bet apstākļu spiesti Rasoli nevarēja ierasties. Bet tas neatturēja mūs no virtuālā FTF.
Sagaidījām kad atverās mīklas un centāmies pa karti iziet laukumu. Sanāca tīri ok. Kā jau lielai daļai rubaku problēmas būtu bijušas ar Atmodu, pārējais padevās diezgan operatīvi. FTF dienas rītā pie mums vērsās Stalkeri, kuriem iedevām savu Atmodas variantu, kas protams ka bija garām. Bet prieks, ka tā tomēr bijusi episka lokācija ''Sūkņu stacija''. Bet beigu beigās Stalkeri padalījās ar Atmodas patieso lokāciju, Thanks!

Un beidzot pienāca Ilgi gaidītā diena, kad jāpošās uz Dpili. Tur esam vakara pusē un vēl ir iekšējas diskusijas par to vai doties laukumā uzreiz vai tomēr tikai sestdien no rīta. Tomēr nē, nagi niez un jādodas rubīt to rubu. Izlēmām, ka 3 punkti kas ir pilsētā jāpaņem pa vakaru/nakti. Tā pa tumsiņu, lai ir tās īstās emocijas.
Starts ap 22:00. Pirmais punkts Mežciems. Lokācija atrasta jau pirmās nakts laikā. Tās pareizību arī apstiptrināja Centrāle.
Dodam sarkanajam spainim pa pedāli un attopamies pie objekta. Ha būs viegli! Iekšā un ārā. Mhm, ja jau tā būtu bijis.
Vadoties pēc mīklas ka jāizmet loks pa rajončiku, Izlemjam, ka noteikti tak nebūs tā lielā māja, kur vēl rēgojas pie staba ''privātīpašums''. Kartē tak redz, ka apkārt pa perimetru ir daudz mazāku ēku. Sākās mūsu ''mazā'' pastraiga. Aizlaižam pa kreisi. Atrodam pamatus, atrodam statuju, dzirdam suņus, pat vecu stadionu atradām. Bet nekā, baseina nav. nu ok. Vēl uz otru pusi aiziet ceļš,kas ved apkārt ēku kompleksam, tur arī kaut kas ir. Ejam!Palicis jau tumš, bet tas jau ātrumu nemazina. Atrodam sagruvušu ēku ar mazu baseinu. Bet nav ne tuvu kā bildē. Izložņājām tur blakus vēl kādus objektus. Arī nekā. Pagājis jau labs laiks kopš esam spotā. Hmmm kartes ārā pētām un pētām. Ieraugām kaut ko kas ir tīruma malā...Zinat ko? Tur nekā nebija. :D Google satelīts reāli nekam neder. :D Bet vismaz bija pastaiga pa nātrēm, cauri rudzu laukam, pat grāvim forsējām, lai tikai saprastu ka tur nekā nav. Nekas, galvas nenokaram. Un joprojām neapsveram iespēju dotiesl ielajā ēkā. Mēs tak esam likumpaklausīgi pilsoņi. Privātīpašums tak. Apejam atkal visam riņķī. Aizejam līdz stadiona atliekām. Tur ar nekā nav. Bet tā leilā ēka, izskatās tā ka tur varētu būt baseins, vai sporta zāle. okei jālien tomēr iekšā. Neejam protams pa galveno ieeju. Ejam atkal riņķī. Atrodam ieeju no meža puses. Un tur jau skats labāks. Atrodās basiens, atrodās kuģītis ( ne īstais gan.vietējā mākslinieka interpretācija) Pat tika uzņmets foto kur redz meklēto skaitli, ko atklājām protams pēc tam kad vēl kādas minūtes 15 bijām tur bijuši. Un jau bijām atraduši ciparu. Okei 1.5H pirmais rokā. Laikam nebūs viegli....

Dodamies tālāk uz cietoksni. Meklēsim leopardo.
Doma pareiza, jādodas uz lidotāju ielu. Tur bijis kaut kāds mācību centrs. Tik tas izpildījums piekliboja. Jāsaka gan, ka tik episkas pastaigas kā citiem nebija. Bet nostaigāts tika gana daudz. Izložņāts krustu šķērsu cietokšņa lidotāju ielas gals. Atradām visādus zvērus, bet leopardo kā nav tā nav. Okei vēlreiz satelīts. Atrodās pa ārējo perimetru objekts. Dodamies. Ātri skatam paverās leopardo šedevrs. Roka šim laikam notrīcējusi. Uz Luvru šis neies. Atrasts arī caurums kurā jālien iekšā. Un....Ak tavu laimi. Varēja balssaites izkustināt. Ieejot bunkurā, virsū sāk lidot kaut kādi mošķi. Putni vai sikspārņi. Spiedza gan čaļi gan meičas :D Bet Punkts ir rokā. Kopumā cietoksnī pagāja kāda stunda.
Tālāk Sikspārņu sieviete. Domājām, gan ka tas arī būs cietoksnī. Bet slapstoties parkingā piebrauca Ball is life. Redzējām šos arī Mežciemā. Pārmijām dažus vārdus. Viņi mūs pabisktīja uz vārdotājas pareizo virzienu, mēs viņus pie leopardo.
Atrasts tiek valdnieks, un viņa mugura :D Ejot uz ieeju iztramdām vietējos, kuri izksatījās, ka pļaviņā bija izdomājuši stimulēt domogrāfiju. Sorry. Esam iekšā. Atrasts arī caurtums sienā. Vairāki pat, bet nu pirmais pa labi tač esot. Tā laime līst iekšā protams tiek cilvēkam ar bailēm no šaurām vietām un otram kalsnajam :D Ļoooti daudz lamāšanās. Un tuneļa otrā galā, saprot ka punktu nav. Okei, jāizlien otrā pusē cauri. Vēl vairāk vaimanāšanas un lamāšanās. Un arī nav. WTF!? Nebūs tak tuneļiem otrā stāvā?! Tikmēr ierodās Ball is life. Zibenīgi ielien kur vajag, atrod un padalās ar punktu. Paldies viņiem liels. Izlemjam iet gulēt.
2. Diena. Šodien laižam pa punktiem ''tūristiņā''
Pa ceļam uz atmodu, apskatāmies sūkņu staciju. Episka vieta, Bet jāsaka, ka diezgan bīstama.
Atmodas punkts padevās ātri, tur arī manījām citus rubakus.
Tālāk uz Borovkas naftas bāze. O bože. Te būs ko pastraigāties. Lēnā garā blandoties pa teritoriju, tika uzzieta aktu zāle. Foto sesija :D Laižam meklēt pazemi. IElienam kaut kādā smirdīgā mājā. Nē nebūs. Pēc kāda laika uzduramies vajadzīgajam pagrabam. Pēc kāda mirklīša arī punkts rokā. Pēc tam vēl kādās 40 min ''tūrisma'' un jālaiž tālāk. BTW tas bunkurs ar gultām..Wow!
Tālāk jau Ļisopods. Ko meklēt bija skaidrs. Kur meklēt arī. 35. Velo maršruts. Bet te neviļus piezagās neuzmanība rīsērčā, Aizgāzām uz nepreizo Tartaka pusi. Izbraukājāmies pa mežu, parunājām ar vietējiem, kuri mācēja tikai ne pa našamu, un nezināja kur atrast ko meklējam. Ok. Pārlasām pirmavotu. Palaists garām ciema nosaukums pēc kura orientēties. Kādas 20 min vēlāk punkts rokā.
Tālāk tehniskā pauze un Skautu trumpītis.
Lokācija ar 93,75% pārliecību zināma. Dodamies uz Poguļankas upi. Redzot tur jau esošos rubakus, pārliecība augu uz 99,99%. Viens piesmelts zābaks un kādas dažas minūtes vēlāk. Arī punkts ir rokā.
Ok, atliek vien lāde.
Svētā zeme, siltās zemes. Tirgus. pazudis tas kas nav pazudis.
Svētā zeme liekās ka varētu būt Aglona.(par jeruzalemi uzzinama tik no citu logbook)
Siltās zemes, Malta vai Ēģipte. Hmmm. Starp Maltu un Aglonu tiek atrastas pat kaut kādas dzirnavas. Bet baigi tālu. Arī Ēģiptes pusē tiek atrastas dzirnavas, Hmm, ko nu.?! Tā kā nebija vēlme mērot simtdivsimt kilometru pa diršanu. Tad jautājums Stalkeriem. Ēģipte vai Malta? Ēģipte!. Vēlreiz paldies par ietaupīto laiku un nerviem.
Bet kas tur ar to tirgu bija?! Ko nu katrs meklē un štuko. Cits atkal nožēlo, ka Jēkabpilie pačurāja Viadā :D
Bet pēc brīža atskan viena rtubaka sauciens. Lādes kods būs tāds. Ko dirs?! SS ir sludinājums par nozudušu nr zīmi. Damn BK. Šitas labs.
Ierodamies spotā. Privātīpašums. Mož tai kalnā blakus?
Okei kāpjam augšā. Kapi, būdiņa. Vai tiešām tur? Kapus neuzzrakām, bet pārliecinājāmies ka lādes tur nav. Tikmēr jau ieradušās citas rubaku komandas, un dodās dzirnavu virzienā. Ai nu labi. po to privātīpašumu. Maucam mēs ar.
Esam pie dzirnavām, 3 no 4 Rasoliem prom no burzmas un dodas lejā pie upes ložņāt pa slideniem akmeņiem. Izdzirdam no augšas pazīstamu spiedzienu. ĪR!
Izrādās ka viena no Rasola meičā ar maugļa cienīgu gājienu, laižoties lekjā pa koku, tikusi pie lādes pirmā :D
Coolio! Lāde rokā un sezona cauri. !

Visas šīs sezonas gaitā Rasols ir skumis par to ka 7nieks iepazīts tik ar Saldus posmu.
Šis ir viens episks piedzīvojums un pats labākais veids. kā iepazīt Latviju.Jāsaka, ka arī sevi.
Milzīgs paldies BK centrālei par šo iespēju. Paldies, ka šo organizējat! Paldies rubakiem, ar kuriem ir izdevies saskrieties. 7Elements, Takticat, Stalkeri , Ball is life un tie ir tikai daži, kas ar mums dalījušies un laukumā nav bijuši vienaldzīgi.
Mēs būsim atpakaļ jau jaunajā sezonā! Tiekās!

Kā jau katru gadu, BK nepievīla ar cieņpilnu sezonas noslēgumu! Vairākas reizes gandrīz nācās atzīt rubas pārākumu, bet gandarījums par to, ka lādei nebija dubultā slēdzene bija vērts nedaudz vairāk pamocīties! Paldies un kā vienmēr gaidīsim nākamo sezonu :)

Pirmkārt, gribas smieties (un raudāt). Pēc Rūjienas rubas dažas labas mīļas sirdis ierunājās, ka tak jāpamēģina FTF. Labi, ka visumam ir savas spēles un noteikumi, un tas zināja, ka mēs noteikti vēl neesam gatavas. Tad atkal laukumā devāmies darba dienās, kad darbi atcelti un ciemos vācieši, un laukumā mazāk rubaki. Nevajadzēja pat to pirmās nakts sāli, lai izjustu bezcerību, adrenalīnu un arī kādu prieka kripatu.

Sākumā jau viss skaisti. Dzelzs sirdij likās, ka mīklas dodas veikli rokās. HES - loģiski. 35. veloceļš - īzī. Cietoksnis - pff. Aha, nu ja, bāc.

Tā atslēga nu nekādīgi nav Ruģeļos, veloceļš izrādās vairāk kā 100km, cietoksnī ar visās malās var ielīst, bet tas leopardo nu nekur. Klāt tam visam vēl nāk Borovkas LIELpilsēta un Mežciema ķemēšana.

Tā jau laukums tiešām brīnišķīgs, bet grūti, nu tiešām grūti gāja. Centrāle ne reizi vien traucēta. Bet galvenais, ka no dažādām ierīcēm, lai izkstās, ka dažādas komandas.

Kaut kā jau beigās pie lādes mīklas tikts, bet tomēr aizlaižam uz Aglonas un Maltas dzirnavām, jo izklausās tak TIK loģiski (kaut gan attālums nedaudz maldinošs). Pēc citu rubaku apzvanīšanas, saprotam, ka jādrāžas uz citu pusi. Vismaz vācietis/ vienas sirds otrā sirds redz ne tikai pamestas sanatorijas un Daugavpils zorro, bet arī to svaleno bazaliku.

Pēc Čilenes un Mego Max apciemojuma, dodamies galu galā svetceļojumā uz Ēģipti. Bet pie mežmalas saprotam, ka šodien spēki ir izsūknēti un vēl jānosvin vienas mīļās sirds apaļā jubileja.

Pēc nakts D-pils kempingā ar suņiem, kūkām un napaleona funky džinu laižam, protams, ka kleitās pēc lādes.

Dunduri nebija tie labākie draugi, nātres bija nerātnas, un uzbrukumā devās ērces, bet lāde tika atrasta un benzītanks apzvanīts. Ironiskis, ka pēc tam makā atrasts čeks no Jēkabpils staķika. Ak, šie visuma joki.

Šmakovka beigās ar nogaršota un savs nospiedums D-pilī atstāts. Arī deutscher Mann bija labākais ieskats latvju kulturā un 7nieka šarmā.

Tiekās noteikti kaut kad, bet ne vēl septembrī, jo mēs redziet esam pasaules pilsones un tad nobeigumā tad tāda viena no mīļo siržu viedajām atziņām:
Katram sirdī ir tuvs kaut kas sirdī... (nu labi, labi joks)
Sveicieni no miļajām sirdīm no sirds!!! <3
Sirdis 16.07.2020.

Episkas lokācijas. Daudzkārt labākas kā Rūjienā. Bet lādes koda mīkla - tāpat kā Rūjienā - "nubļatafak, kā to var iedomāties"

Pirmais iespaids atverot mīklas - beidzot visas liekas diezgan loģiskas. Par pārsteigumu šoreiz tā arī bija un gliemeži lēnā garā aizrakās līdz katras mīklas saknei. Jūlijā vidū tika forsēta Daugavpils.
Pie Daugavpils pilsētas zīmes tika pamanīta aizdomīga kompānija, kas izrādījās bija PANDABANDA. Pēc laipnas apmaiņas ar foto operatoru pakalpojumiem, metāmies iekšā laukumā.
Pie Dubļu punkta samulsina zīme – braukt un staigāt aizliegts. Tā kā esam diezgan droši, ka vieta ir īstā, pa sānu malu ejam teritorijā iekšā. Kuģītis krita ātri, līdz ar galvenās telpas atrašanu. Pa to laiku gliemežu auto bija ielenkušas vietējās kazas, kuras gan paspēja ātri pazust tāpēc netika iemūžinātas foto.
Cietokšņa punktam tika nejauši izvēlēti pareizie vārti un mācību bunkurs krita pēc pirmā apgaitas apļa. Neiztikām bez dažiem nātru kušķiem. Vieta tiešām laba, nez kas tur ir kurināts, ka viss noklāts ar tādu sodrēju kārtu.
Sikspārņu vieta arī noteikta precīzi. Līdz pēdējam negribas līst šaurajās ejās, atceroties Embūtes angārus, kur veltīgi tika izložņātas visas ventilācijas šahtas. Bet nu šaurās ejas labās, turklāt 2 stāvos. Tikai klaustrofobiju gan var noķert. Sikspārņus nemanījām, par ko neliela vilšanās.
Lai gan gliemežu pastāvīgajam komandas kodolam liekas, ka jāmeklē kāds uzraksts vai “a” burts ir kāds grafiti, kas redzams uz vietas, “a” burtu kartē atrod komandas jaunais dalībnieks. Sākumā neticējās, ka tos kvadrātus varēs redzēt ortofoto kartēs, bet var un pat ļoti labi. Te nu pirmais aplauziens - karstā saule, ēnu spēles un trīs līdz šim ātri iegūtie punkti, aizmiglo gliemežu skatienu un Atmodas atslēga krīt tikai pēc stundas. Gadās. Joprojām Aktuāls jautājums paliek par to, kam tas tunelis un lielās konstrukcijas bija paredzētas.
Velniņš tika atpazīts velobraucēju aprakstos un veiksmīgi pamanīts kartē. Neatbildēts palika jautājums, kāpēc sāni viņam norūsējuši, bet jumts joprojām gaišs?
Borovka iepriecina ar līdz šim neredzētiem atradumiem – stiklabloku namiņu, narkomānu atpūtas stūrīti un iespaidīgu sakņu pagrabu. Vārti uz pazemi, protams, tika atrasti mazuta/naftas tvertnēs. Viens no gliemežiem pat ielaidās vienā no tvertnēm iekšā un mēģināja atmūķēt kaut kādu spīdīgu uzparikti, kas nu reāli neiederējās uz kopējā rūsas fona un izskatījās kā BK tapināts veidojums. Ar skaidru prātu vēlāk apdomājot šo manevru, tika secināts, ka tā nebija pārāk prātīga rīcība, jo nez vai punkts būtu ielikts vietā, kur augsta iespēja kādam iegāzties melnajā žļurgā ar mazu cerību tikt ārā dzīvam. Par laimi ēku dzīvē bija mazāk nekā aprakstā minētās simts un pēc dažiem apļiem īstā vieta tika atrasta, kaste atvērta un punkts rokā.
Pusdienas bija romantiskā Krāslavas kafejnīcā, kur laiks apstājies trekno gadu neo-disko dizainā un dodamies atpakaļ laukumā.
Potera tilta mīkla sākumā likās pārāk vienkārša, bet viss ģeniālais reizēm ir vienkāršs. Nemēģinām apbēdināt auto, un atstājam to šosejas malā. Gliemežu komandas jaunpienācēji veiksmīgi tiek pie sava pirmā punkta un esam gatavi lādes mīklai.
Kopš janvāra esam ievirzījuši savu dedukciju 7nieka gultnē un lādes mīkla ar lielu smaidu sejā risinās raiti. Svētā zeme – nu protams, Latgale, kas pēc īsa brīža precizējas uz Aglonu. Siltās zemes – Lietuva. Apkārtnē ir divas nopietnas dzirnavu drupas, no kurām ūdensdzirnavas gandrīz atrodas uz tās iedomātās taisnes. Liekot kartē dzirnavu koordinātas tiek pamanīta Ēģipte, kas nedaudz sašķoba sākotnējo teoriju, jo nu dzirnavas vairs nav pa vidu starp Ēģipti un Aglonu. Bet pēc brīža atrodas arī Jeruzaleme un viss nostājas savās vietās. Kabatā tiek veiksmīgi atrasts saburzīts Jēkabpils cirkuļa čeks ar kodu, un intereses pēc izķemmēts arī ss.com. Sākumā atradām sludinājumu, ka kāds pārdod lādi un norādīts arī lādes kods, kas gan nesakrita ar Cirkuļa kodu. Braucot uz lādi, tiek meklēta info pēc Cirkuļa lādes koda un īstais sludinājums rokā. Par šo lādes mīklu cepums BK, tiešām laba. Pie lādes satiekam PANDABANDA, ar kuriem veiksmīgi sanāca nesaskrieties pie punktiem, bet plūstoši nomainīt vienai komandai otru. Un blakus esošais tīrais un atvēsinošais Sila ezers ir kā punkts uz i.
Bija labi. Tiekamies nākamajā sezonā. Tumsā.

Pims skriptums - Iepriekš saucāmies LLP (Lohiem lohu problēmas), tajā laikā gan baigi daudz problēmu nebija/vai vismaz ne tik tizlas, kā tieši šajā sezonas beigu epizodē. Tā vien likās, ka vecais nosaukums atriebjas par viņa pamešanu..

Mājasdarbu rāvām vaļā reizē ar FTF rubakiem, nu vismaz 2 no sešiem centāmies jau sākt rubīt rubu un iztēloties, kā tas ir FTF naktī. No septiņām mīklām tāds patiesi skaidrs tapa Lokāciju skauta trumpītis, sazīmējām Mežciema veco nosaukumu un skatījāmies, ko google metīs ārā saistībā ar šo. Spoku raksts arī palīdzēja. Tālāk jau metāmies tajās pašās kļūdās, kur citi rubaki.

Dubļu athodņaka ideja apmēram arī tika atkosta, sapratām uzreiz arī to, ka iekšā līst nedrīkst, bet ja tas ir atskaites punkts, a kur ir REĀLAIS PUNKTS?

Leopardo nemeikoja sensu nevienā rubīšanas brīdī, vienīgā skaidrā lieta bija par to, ka Lidotāju iela vai Odu iela būs the way to go un vajadzēs tā kārtīgi brute force šito pasākumu. Ar vidēju ticamību tiek atzīmētas dažas vietas, kas pēc street view izskatās more or less līdzīgas - bunkurs, kuram ir durvis pa vidu.

Digeru stāsts lika domāt par šķiedras rūpnīcu vai arī mazuta glabātuvi višķos. LLP, ka neiemetām nosaukumu googlē, būtu diezgan ātri sagājis punkts. LLP nr2 par to, ka mums bija pieglabāta karte ar visādiem sulīgiem padomju mantojuma punktiem, skatījāmies uz Borovku, bet atmetām “jo pieder Latgales naftai un tad jau droši vien tiek izmantots”. Par VA mums tikai tāda sarkasma smaka rodas “vēlam atrast” :D

Pirmajā meklējumu fāzē nekas prātīgāks par šiem risinājumiem nebija. No rīta modāmies, redzējām, ka mērce čatā un centāmies aliansei palīdzēt ar Atmodas atslēgu. Visādus variantus atradām, dažus no tiem viņi bija jau pārmeklējuši un atzinuši par nederīgiem. Brīdī, kad viņi paši noskaidroja atrašanās vietu, mēs arī bijām atraduši Elernes bildi, ko viņi apstiprināja. Problēma tik tā, ka mēs to uztvērām kā apstiprinājumu arī tam, ka tas būs tieši tajā pašā Elernes pusē, bet par kļūdu uzzinājām tikai klātienē. :/

Būtībā nekāds lielais progress ar rubu nebija noticis līdz nedēļai pirms braukšanas uz laukumu, savācāmies discord čatiņā un davai, rubīšanas otrā fāze varēja sākties.
Leopardo papildus meklējumos iemetās pat ziņas par to, ka ir kaut kāds breika dejotājs ar tādu nickname, bet tas nu točn nebūs īstais variants. Varianti par tankiem arī tika izskatīti, bet atmesti atrašanās vietu dēļ. Palikām pie brute force plāna, kas pašiem nepatika, bet hintus prasīt negribējās.
35.ļisopodu štrāsi kā tādu atradām, sākām domāt, a kas tas par brīnumu? Tizli, ka nerakām nekādus veloceļa aprakstus kā citas komandas, aizrāvāmies ar tieši 35.kilometra atzīmēšanu un drošības pēc paskatījāmies, vai tur nav ģeodēziskais punkts. Punkts ta ir, bet tur nekā prātīga nav, nu tad moš tas 35.kilometrs? Ķipa ir Daugavas lokam pa vidu. Ai, gan jau. (aaha)
Sikspārņu vārdotājas sakarā arī bija acis aizmālētas un neiedomājāmies tā kārtīgāk pieiet stāstiņam un saprast to, ka tur REĀLI VISS IR PATEIKTS, tā vietā atradām sikspārņu centru cietoksnī, domājām, ka moš tuvumā kāda eja būs, ja ne, nu aizies parunās ar tā centra cilvēkiem.
Dubļu athodņaka ideju risinot tika braukāts ar street view daudz un dikti, visādas būdas ir, bet neviena tā baigi nelikās derīga. Tiek atrasta Mežciema graustu karte un vairāki varianti. Velāk uzzinam, ka sanitorija 100% nav. Visi grausti tiek street view nopētīti. Vienam biedram ir čujs ka lielākais no graustiem ir īstais - pēc satelīta var spriest, ka tas ir, kas nopietnāks par privātmāju. Nospriežam, ka apmeklēsim visus graustus sākot ar to lielāko.
Digeri joprojām liekas, ka atrodas Višķos, īpaši pēc centrāles teiktā čatā, ka tas ir ārpus D-pils, nu reāli hot punktiņš, sakrīt ar to, ka ir čupiņa ar ēkām, ka ir LSM raksts par to, ka piesārņojums un jau demontē kaut ko tur, nu reāli, kas vēl var būt vajadzīgs? Dzelzceļš nosacīti iet garām tai zonai, atzars gan jau arī tad ir. Atzīmējam un būs ok.
Ar šo lielos vilcienos meklēšana beidzas tajā vakarā, skumjas ziņas, ka nebrauksim tomēr 6, komandas jaunpienācēja pamanījās nolidot pa trepēm un izmežģīt potīti, dažas dienas vēlāk atkal -1, jo līdzbraucējs suncis arī apslimis un kādam jāpaliek šo pieskatīt un apčubināt. Ehh.

Rubas rīts. Brauciens pēc rubakiem sākas ap 6:15, salasāmies un prom. Pa ceļam nodarbojamies ar Digeru lokācijas apšaubīšanu, atrodam citu militāro punktu, kam ir vilciena atzars, bijuši geocache, kas vairs nav. Aizbraucam iečekot. Vieta diezgan episka, bet černobiļa nu nekāda. Maza ekskursija un ar garu degunu jāvācas prom. Tā kā laiks iet, un reāli citu variantu nav (izņemot tos, kas mums liekas galīgi nop nop), tad uzprasām paziņām hintu. Borovka. Sasodīts, zinājām šo spotu pēc padomju mantojuma kartes, jāgāž turp. Ierodoties tur saprotam, cik episka tā teritorija ir, jo mūsu punktiņš kartē pārvietojas sasodīti lēni pa to, kas tur redzams satelīta bildē. Ok, būs jāiespringst. Ķipa taisam pilno pārlasi, meklējam to aktu zāli. Daļa no mums kā uzzinām vēlāk paslīd garām īstajam VA (bet vienkārši nepagriež galvu uz to krūmiņu pusi, LLP). Atrodam pat neīsto VA bunkuru ar gultām, more or less pārmeklējam (nepaskatījāmies tikai zem gultām tā kārtīgi). Būtībā Digeros kādu pusotru stundu pavadām, kuras laikā izdodas ne reizi vien sabīties no negaidīta cauruma zemē, kur ir mazuts/nafta un visādas shady ēkas iečekot sanāk. Pabazarējām arī ar citu komandu (tik nenoskaidrojām jūsu nosaukumu), jau stipri beša stundā abas komandas more or less vienā solī dodas atpakaļ uz sākuma punktu, paralēli dabūjam hintu par to, ka aktu zāle esot bijusi sākumā, tieši tā viena ēka, ko nepārbaudījām, jo daži no mums pazuda ārpus redzes loka citiem, kas domāja, ka tā ēka tieši jau tiek inspicēta un nav vairs tur, ko meklēt. Šis būtu bijis mazāk tizli, ja mums nebūtu bijusi iespēja, kā attālināti komunicēt, bet bija - iegājām vienā discord zvanā un bija iespēja to nočekot, kaut kā neviens neiedomājās :D Vienīgā ēka, ko nepārbaudījām un tieši tajā aktu zāle. LLP. Lab, cauri džungļiem dienvidaustrumu virzienā bīdāmies, daži no mums joprojām domā par pirmo atrasto VA (ja nu točn zem tām gultām apakšā pieskrūvēts/uzkrāsots), citi pēc telefona kompasa, izvairoties no citu komandu uzmanības, bīdās uz pareizo pusi. Pie nepareizā VA satiekam iepriekš satikto komandu un arī 8.martu, kas tieši ved mūs ekskursijā uz īsto VA bunkuru, nu da… Punkts atrasts. Feispalms pēc feispalma par to, ka šis punkts prasīja tik daudz laika, kaut arī varējām pirmajās 10-15 minūtēs šito pacelt.
Gāžam uz Ļisopodiem uzvilkušies nedaudz, kāds izmet joku nedaudz par skaļu, pilots notiltojas. Viss slikti. Pie mūsu 35.kilometra arī nekā nav, ja neskaita atpūtniekus. Nav īstā vieta. Papildus ir teorija par Tartaku, jo tas arī ir viducī. Besis ir milzīgs, gribās pusdienas un doties pie D-pils punktiem, uzprasāmies uz mazu hintu. Hints apstiprina Tartaka teoriju, atrodas vēl Induļa apraksts, diezgan pilnā gāzē maucam uz īsto vietu, pa ceļam redzam pieturu, pašaujam tai garām, jo vēl nav trolejbuss, šajā brīdī punkts tāds diezgan hit and run, ja neskaita to, ka Aukstumam tā lūka trolejbusā izlūdzās, lai viņš uzkāpj uz jumta. Ok, Aukstums uz jumta, trešais septītnieks, trešo reizi Aukstums sagriezies septītniekā. Eh, ne jau pirmais rodeo, šoreiz līdzi bija ūdeņraža pārskābe.
Gāžam uz D-pili paēst un ieņemt cietoksni. Cietoksnī satiekam Pūkainos, tiem jau stunda ar besi uz vietas bez panākumiem. Komanda kaut kā pamanās sadalīties 2 daļās. Pa ceļam iečekojam vietējo mākslu, Pilots izsaka domu, ka ja nu Leopardo ir kaut kāds grafiti čuvak, par ko detektīvs Neblonds skeptiski ierēc, gan jau nebūs. Ātri sazvanāmies ar otru komandas pusi, ka davai vieni ņem sikspārņu vārdotāju, otri aizies uz iepriekš noskatītajām leopardo vietām, kā izrādās neviena nav īstā. Pūkainie un Čiepiņas arī turpat klīst, neizskatās, ka ar panākumiem. Neko, bruteforce var sākties. Izstaigājam būtībā visu Lidotāju ielas pusē esošo flangu, neejam vēl ielai pāri cietokšņa iekšpusē, jo liekas, ka ārpusē varētu atrasties meklētais, kaut ko stipri līdzīgu atrodam, bet nav tās durvis.

Pa to laiku otra komandas puse. - Paspējam parunāties info centrā, noskaidrot sikspārņu vārdotājas un leopardo aptuveno, iespējamo atrašanās vietu. Labi, ka tā. Savādāk mūsu ideja galīgi nebija meklēt ārpus cietokšņa vaļņiem. Ar šo svaigo info ejam taisni garām tramvajam un pirmajā drupu caurumā, ko redzam tūrisma kartē apvilktajā apgabalā, ejot vēl pamanām tur netālu vēlvienu caurmu, bet sāksim ar to, ko ieraudzijām pirmo. Satiekam komandu jau priekšā. Arī maza izmēra tuneļus ieraugam - nu ko telefons zobos un jālien iekšā. Sāncenšu komanda saka, tur maza vietas, labāk nelīst. Nu neko, sajūsmas saucieni nebija, bet tāpat aizdomīgi. Labi, apstaigājam dziļāk apskatam visu vēl kārtīgi - citu caurmu nav. Nu neko viens vienā pusē, otra otrā pusē. Izlienam cauri netīrai ejai. Vienā pusē tiek pamanīts, ka var uzlīšt augšā - otrā nē. Aizdomas par simetriju - kā netīrākais dodos pārbaudīt arī otras puses augšējo eju - kā tad, rokā ir! Likās jau aizdomīgi, ka tā komanda negribēja, lai mēs tur uzreiz ejam.

Tikmēr pie Leopardo. - Padodam ziņu, kur esam un meklēsim kopā to leopardo. It kā plānojam iet uz Odu ielu, ja nu tur ir tas līdzīgais bunkurs ar durvīm, taču drošības pēc vēl aizejam pa iebraukto taciņu un tieši tur ir grafiti. Leopardo tavu māti. Metamies iekšā, atrodam foto punktu - cipari vēl nav, tātad jābūt kaut kur atpakaļ (neapskatījām visus stūrus vēl), un ir. Pārējie arī paspēj atnākt, skats kā uz skursteņslauķiem :D Iečekojam Leopardo vēlreiz, lai visiem šī laime tiek, sikspārņos otru reizi gan nelīdīsim, ja tik skurstenīga aina :D Atpakaļ uz mašīnu, bet pirms braukšanas aizsūtām zvirbuļus sikspārņu vārdotājus mazgāties uz kādu vietējo putnu vannu (vai arī WC).

Uz čuju dodamies tieši īstā dubļu athodņaka virzienā, jo mums bija izdevies atrast bīstamo/nederīgo ēku karti D-pils Mežciemā. Aukstumam bija pārliecība, ka jāsāk ar lielāko objektu - to, kas izskatās pēc viesnīcas/sanatorijas vai kā tāda. Pie athodņaka nedaudz rajona represent ar pilnām pēdām, un metamies pa galveno ieeju iekšā. Laicīgi sadalāmies pa daļām un varētu teikt tāds hit and run sanāk.

Pēc šī maucam uz mūsuprāt pareizo atmodas atslēgu (pa ceļam gan rimčiks), bet uz vietas atrastā svaigi zāģētā malka un privātīpašuma zīme liecina, ka kaut kas nav ok. Dizļāk nemetamies, bilde un watsaps centrālei - is this it? Pa to laiku atrodam blakus mežiņā kko varbūt derīgu, aizbraucam tur - nebūs īstā vieta (bet redzam, ka neesam vienīgie te iekšā metušies), pa to laiku atnāk atbilde no centrāles - sasodīts, esam nepareizajā krastā. Pāris lamu vārdi par to, ka Alianse apstiprināja mūsu atslēgas versiju, bet tā izrādījās nepatiesa. Viss, ragequit, šodien vēl savāksim trumpīti un uz naktsmājām, vajag pačillot pēc šitādas atklāsmes. Pieripojam pie Trumpīša, tur 8.marts jau priekšā ceļa malā apstājies, zinām, ka ceļš tur būs pipec, bet ja nu tomēr godīgi braucot varētu laist? Nekā, metam pa nažiem, pat ja lejā tiktu nepārsitot karteri, tad augšā tikai spolējot un pilnā čībā tiktu (un gan jau kaut ko apdauzītu), Passerati Rūjienā bija džips, bet šoreiz, lai uzgaida ceļa malā. Kamēr vieni čillo pie lielā akmens, Aukstums dodas uz tiltiņu meklēt punktu, kamēr pilots fotogrāfs aiziet punkts vēl nekrīt, bet pilotam punkts padodas super ātri. Ez pez lemon squez, taisām fotkas, izbaudām ainavu un tiltiņu, jālaiž mājās. Ceļā uz mašīnu vietējie mauc lejā pa trako trumpīša ceļu, pilnīgs pipec kā tā mašīna nograb, atkārtiem žokļiem skatāmies, a vietējiem galīgs čill :D Vakaru beidzam naktsmājās “Kalnu pūpoli” - dodam vērtējumu 8/10, bet ja nemākat krievu valodu, tad varētu būt stragls :D Svētdienu sākam ar peldi, enerģijas līmeņi labi, rimčiks ar snackiem un atmodas musariņš. Traki. Tā merķtiecība ir iespaidīga, savu musaru nogādāt tieši tur, kur tas bija. Reāls besis tādā ziņā, bet citādāk punkts episks. Pa vienu galu iekšā, pa otru ārā un hops augšā - punkts ir un gribās vērt lādi. A nets? Nebūs. Izlemjam šaut uz Dinaburgas pilsdrupām, ja jau esam te, pa ceļam gan jau būs nets un varēsim domāt lādes mīklu. Pa ceļam ir komunikācija ar nu jau pamodušos alianses komandu, viņi lādes mīklu komentē kā vieglu, īpaši tādiem kā mēs - jauniem ITšņikiem. Nu lab, mīkla vaļā, skatāmies - Aglona - Ēģipte? Likās, ka kaut kā jau to Ēģipti iepīs, kad pirmo reizi skenējām karti. Easy. Dzirnavas? Ok, ceļa posmā 4 variantus atrodam, bet tā kā teikts “lidojot taisnā ceļā”, tad ņemam vairāk tos variantus, kas ir saistīti ar “pusceļā” un “taisnā ceļā” - nekādas lielās novirzes ne. Varianti ir, bet nu vēl risinām, vēl ejam pa taku uz mašīnu. Paralēli otra mīklas daļa vēsta par lielāko tirgus placi un atrastu/pazaudētu visiem tāds stiprs čujs par SS.lv detektīvam Neblondam acs jau tur iekšā un ātri vien tiekam pie asprātīgā BK numura, kas pazaudēts kaut kur pa vidu starp Jeruzalemi un Ēģipti. Jau mašīnā esam un lidojam uz Ēģipti, mēģinām tikai sazīmēt, kur tieši ir Jeruzaleme, ir čujs, ka tomēr var diezgan droši laist cauri D-pilij, un čujs apstiprinās ar to, kad atrodam info par to, ka agrāk bijusi tāda vieta un tā pievienota D-pilij. Tālāk tikai viens dzirnavu variants stipri iekrīt acīs, ieraugām nosaukumu - “Pakrāces”. Asprātīgi BK vīri, tiešām, pašņākt, pakrākt pļaviņā. Mīkla mums ĻOTI patika, dodam infinity out of 10 vērtējumu. Piebraucot baigi nebiedē privātīpašuma zīme, jo liekas tik ļoti outdated, ka metamies iekšā. Lādi atrodam salīdzinoši ātri, bet sanāk kārtējais labais LLP - kodu ievadām, a raujot vaļā slēdzeni nekas nenotiek - ja nu tur skaitļu versijas tomēr nevis kods - a kas tā par atslēgas vietu - moš kaut kur atslēga jāmeklē? Izklīstam, meklējam atslēgu. Pēc kāda brīža detektīvs iedomājas - a ja nu jāievada kods un jāsaspiež slēdzene - LĀDE VAĻĀ. Un tās Dunduru pusdienas… Jā, mēs tiešām bijām dunduru pusdienas. Paldies BK par sezonas noslēguma epizodi, bija prieks satikt arī citas komandas laukumā, tiekamies nākošajā sezonā!

Pūkaiņi savā tradicionālajā stilā un divu pūkainu pārīšu kompānijā sapulcējās kādā darba dienas vakarā nedaudz pēc 1. datuma, pasūtīja iecienītāko rajona kebabu un ķērās klāt mīklām. Oriģinālais braukšanas laiks gan bija plānots pirmajā jūlija nedēļas nogalē, bet slimošanas dēļ tika nolemts braukt vēlāk. Tas nozīmē, ka diemžēl vai par laimi izlasījām stipri lielos hintus par Dubļu Athodņaku un Digeru Paradīzi zāles palīdzībā vēl pirms izbraukšanas, bet ko nu vairs...

Mīklas padevās puslīdz ok (ha, kā tad...) un vairāki punkti tika patiešām veiksmīgi atkosti samērā īsā laikā. Ļisopodu Štrāses Brīnums, Lokāciju Skauta Trumpītis un aptuvenā Leopardo Šedevra lokācija cietokšņa rietumos tika atrasta pārliecinoši un samērā ātri.
Sikspārņu vārdotāja tika ļoti stipri savilkta ar cietoksni...un viss... Athodņaks ar Mežciema sanatoriju. Digeru paradīze ar ķīmiskās šķiedras rūpnīcu. Šeit gan, protam, savas korekcijas ieviesa hinti zāles palīdzībā, kas ļāva ķīmiskās šķiedras rūpnīcu ātri nomainīt uz Borovku, kuru bijām jau manījuši un kartēs kārtīgi izpētījuši, meklējot mistisko trolejbusu (nē, protams, ka nebijām “Digeru paradīzi” vienkārši iegooglējuši), kā arī ļoti aši atradās kartē pamestās celtnes Mežciemā (kas no augšas atgādināja Vaivaru sanatoriju???). Lai vai kā, Atmodas Atslēgas sakarā bez sūkņu stacijas un Ruģeļu ūdenskrātuves (kuras malā esošā betona strīpa ir vienīgais variants pagaidām) nekas cits tā arī līdz izbraukšanas dienai neuzpeldēja.
Izbraucām sestdienas rītā...ļoti vēlu, ja ņem vērā ceļā pavadāmo laiku (aizgulēšanās, skriešanas atpakaļ, degviela utt). Bet jau sākotnēji plānā braukt uz divām dienām, tāpēc beigās tāpat viss izvērtās chill ekskursijas režīmā.

Beidzot braucam! Aptuveni pusceļš? – pēkšņi pūkainis, kurš brauciena sākumā nokristīts kā pēdējā cerība Atmodas Atslēgas atrašanā mazliet šokētā, bet pārliecinošā balsī “IR?!” – jā, patiešām ir – skats no augšas ir super-pārliecinošs, un ir arī precīzs mazais “a”. Atvieglota nopūta, esam laimīgi, ka šo ir sanācis atrast nevienam nezvanot.

Pirmais punkts laukumā ir Dubļu Athodņaks – mazliet papētam, papriecājamies par pamesto lokāciju, bet aši tiek savākts punkts un laižam tālāk, nobraucot gar pašu slaveno Mežciema sanatoriju – tur kaut kā līst iekšā negribētu.
Leopardo – ieejam pirmajā lociņā, kur atrodas tik baltu ķieģeļu ēkas ar grafiti, izejam vēl vienu lociņu, kur priekšā sagaida Leopardo – savācam un dodamies tālāk. Fū, 2/7 samērā ātri – jauki!
Sikspārņu Vārdotāja – flekskursija. Tā kā skaidrs ka viņa nāk no tramvaja puses, tad nu dosimies pārmeklēt cietokšņa austrumu pusi. (ha, ha) Lienam un lienam pa tām pašām nātrēm un brikšņiem kur pārējie briduši, bet nevienā caurumā neatrodam bildes vietu ar apmesto maliņu. Karsti! Kad nostaigājuši jau 2h un esam jau ar pamatīgu karbonādes trūkumu organismā, nolemjam painteresēties vai kāda no pazīstamajām komandām nevar izpalīdzēt. Tā nu palūdzam maz-mazītiņu hintiņu un saņemam pretī: “Esat cietoksnī? Tad ārā, pavisam ārā!”. Ok, joprojām lēni, bet saprotam, ka jāmēģina meitenei sekot pa pēdām sākot no tramvaja. Nu...grūti ko pateikt. Nebijām gana gudri? Nezinām, sapurinamies un ejam karbonādēs.

Saēdušies un papildinājuši ūdens krājumus dodamies pēc Atmodas Atslēgas. Episka miskaste un pilnīgi nekādas sajēgas par to kas šī struktūra varētu būt bijusi. Punktu atrodam un laikam sestdienai būs gana. Pagrūti, bet atrodam savu īsto kempingu kur apmesties teltīs un diena galā.

Svētdiena. Rīta pelde ezerā, teltis salocītas un vēl pat pirms rīta kafijas skrienam uz Ļisopodu Štrāsi, kur punktu aši paķeram.
Borovkā piebraucot redzams, ka viena komanda jau siro pa apkārtni. Nu neko, esam zolīdi un uz papēžiem cenšamies nekāpt, patīk tomēr pašiem atrast. Pagrozamies riņķī, izlasām zīmīti pie ūdenstorņa un dodamies tālāk teritorijā, bet nejauši uzskrienam komandai, kas sāk sirot pa bunkurīšiem. Visu cieņu komandai, kas centās notēlot “Poker Face”, bet nedaudz aizdomīgs feelings un ieejot iekšā ir skaidrs, ka vieta ir īstā. Re, kāda kaste...ha, rokā ir! Nu tad beidzot pēc kafijas uz Krāslavas cirkuli.
Trumpīša piebraukšana gan bija nesliktas lamatas. Bet aši pamanāmas briesmas uz ceļa un auto atstāts maliņā uz šosejas. Sadalāmies pa tiltu un zem tā un ātri rokā ir. Ieņemam turpat esošo lapeni un šaujam lādes mīklu vaļā.

Mīkla lieliska un atslēgas mīkla, iespējams, vēl izcilāka. Lēnu garu visu pārbaudām un precizējam un pēc lieliska komandas darba lokācija rokā ir. Maucam. Pa ceļam pēc brīža arī īstais sludinājums ir rokā un nav pat jātramda Jēkabpils Cirkulēnus. Piebraucam uz vietas, redzam, ka tūlīt piebrauc vēl viens auto. Skrienam, esam pirmie. Lokācija grandioza, bet sadaloties samērā aši arī atrodas pati lāde. Kods iekšā, ieraksts un selfijs gatavs. Pirmā PILNĀ sezona Pūkainajiem ir galā!

Tosts par BK veselību un domas lidojumu! Jūs esat lieliski un nebeidzat pārsteigt!

Vai šeit ir simbolu ierobežojums? Jo Čiepiņām patīk stāstīt.

Daugavpils 7nieka piedzīvojumi sākās ar “Uzmanību! Notiek mācību šaušana!”, jo ir svarīgi vispirms izslēgt vietas, kuras tiešām nav īstās.

DUBĻU ADHODŅAKS
Mežciemā sērīgi aplūkojām sanatorijas skaistās ēkas, kas pagaidām vēl tiek atdotas laika zobam, bet pateicoties ļoti konkrētajām centrāles norādēm čatiņā, kur neiet, pat neapsvērām, kāds varētu būt pareizais ceļš iežogojuma pārvarēšanai. Attīrīšanas gan iečekojām. Tālāk jau riņķītis pa rajonu (bez aikosa), nedaudz veiksmes (vai sieviešu intuīcijas) un īstā vieta rokā.

ATMODAS ATSLĒGA - 1
Atmodas atslēgas meklējumus uzsākām laicīgi, tūlīt pēc Mežciema, bet kā centrāle zina, ātrāk par nākamās dienas pusnakti tur nenokļuvām. Bet par to vēlāk. Sākām ar Ruģeļu ūdenskrātuves apkārtnes izpēti un garām sarunām par “..bet kur tad tas “a”?”.

DIGERU PARADĪZE
Neliela atpūta nākamo dienu Daugavpils mājās, un tad dodamies ceļā uz Digeru paradīzi. ½ no Čiepiņām te jau iepriekš bijusi kā daļa no “izspiestās geokečeru saimes”, otra puse bauda pirmos iespaidus. Atrodam laternas un dodamies garākā pastaigā, kā rekomendēts. Bet cik tālu tad iesi?

Lēnām iestājoties tumsai, īsti nevilka pārķemmēt visas 100 ēkas vēl paturot prātā, ka “aktu zāle” jau var būt arī jebkas. Varbūt šī ēka ar lielajiem logiem? Varbūt tas lielais šķūnis, kas ir tik pat liels kā koncertzāle? Sajūtot bezcerības maigos pieskārienus, top skaidrs, ka laiks izmantot kādu papildiespēju.

Ātra ziņa, ātra atbilde un sapratne, ka uzņemtais kurss ir pilnīgi pretējs. Tālāk jau viss gandrīz kā pa diedziņu, vienīgi jāielūkojas abos pagrabiņos, jo pie abiem taču ir VA, lai gan sākam ar īsto. Otro reizi ieejot iekšā, aizdomīgā paskata lāde uzrunāja, un kārotais numurs rokā.

ĻISOPODU ŠTRĀSE - 1
Ir ideja Ļisopodu štrāsei. Tā tiek īstenota tūlīt pēc Digeru paradīzes, jo ir “pārāk tumšs” priekš digeriem, bet ne priekš pārbraucieniem pa šaurām, akmeņainām un bedrainām meža takām.

Šis laikam būtu arī īstais brīdis paslavēt mūsu trešo “komandas biedru” – auto, kas izskatās pēc hondiņas, bet sirdī ir džips, jo turēja līdzi visām mūsu trakajām idejām un nepiemērotajiem ceļiem.

Lai gan bija pievārēti vismaz 20 km, braucot ar ātrumu 20 km/h, vēl aizvien čakli izpētījām visas pieturas un vadus, bet bija jāatzīst, ka kaut kas nav, un šaut tumsā tomēr nav Čiepiņu gaumē.

NAKTSMIERS?
Lai arī sen jau laiks naktsmieram, ir vēl mīklas, kas jāatmin. Tiek ritināts atslēgas pavediens, ļisopodu stāsts, vārdotājas plāns un Leopardo mākslas darbs. Un, eu! Ļisopodi rokā. Pie nākamās dienas pusdienu galda, rodas arī lielisks plāns vārdotājai. Leopardo vēl miglains un par atslēgu labāk vispār nerunāt.

LOKĀCIJU SKAUTA TRUMPĪTIS
Sākam otro dienu ar Lokāciju skauta trumpīti, dabonam būkšķi, par ko brīdinām arī citus spēlētājus, bet pats bļembuks rokā dodas pavisam viegli. Nedaudz izaicinoši saprast, kas par skaitļiem, bet nekas nepārvarams.

ĻISOPODU ŠTRĀSE – 2
Turpinām ceļu uz Zapoļnikiem bez precīzas brīnuma atrašanās vietas. Ciemats nav liels, sekosim 35. velo maršrutam un noteikti atradīsim. Tā arī ir. Piebraucam no pareizās puses, uzreiz ieraugot trolejbusu, bet jāaizbrauc paskatīties taču arī pietura.

Pietura atrasta, vecis, velkot nost bikses, sabiedēts (vai tikai iztramdīts), var mest auto riņķī un doties satiksmes transporta izpētē.

VĀRDOTĀJA – 1
Pēc pusdienu pauzes, drošiem soļiem dodamies no tramvaja pār pļaviņu, savelkam ciešāk matus copē un sakārtojam galvas lampu, to visu darot priecājamies, cik labi viss sakrīt un kā sanāca lieliski atminēt. Uzreiz top skaidrs, kur tieši tie treknie vīri neielīdis, bet drošības pēc jāpārbauda viss, jo “ja nu tomēr nav jālien tajā tunelī”.

Pamīdāmies, saskatāmies un lienam iekšā. Tiekam līdz pusei un nav. Tiešām jāiet tālāk? Bāc, izskatās, ka tur ir pagrieziens. Tiešām aiz tā? Nu, nav.

Čiepiņa M pieceļas kājās, bet skatiens augšup ir pārāk paviršs un atzīme tiek palaista garām. Lienam ārā, lai vēlreiz pārspriestu plānu un izlemtu vispirms iet iekarot Leopardo un tad atgriezties jau ar botiņām kājās un apņemšanos sirdī.

LEOPARDO – 1
Uzsākot Leopardo meklēšanas gaitas, satiekam citu komandu, kas uz jautājumu “Kā iet?” atbild ar “iet”, no kā netop skaidrāks, kā tad iet, bet ceļu turpinām atsevišķi.

Divas, trīs, četras stundas cietoksnī – kas zina, jo neviens laiku vairs neskaita, jo kāpēc bojāt omu (kas jau ir sabojāta). Karstā tveice, visur tie sarkanie ķieģelīši un neviena tanka. Tieši tā. Leopard-2 ir cīņas tanks, jūs to noteikti jau zinājāt. Mēs arī uzzinājām, jo pēc mūsu izpētes Leopardo noteikti ir kaut kas ar tankiem, jo a) Baltais Kalns, b) cietoksnis, c) kas tad vēl?

Ar acīm meklējam betona arkas un tanka zīmējumus, kas, kā varat iedomāties, nekur mūs neaizved. Īslaicīgi sakautas un izbesītas, izlemjam, ka vārdotāja noteikti ir jāpaņem pirms tumsas un dodamies atpakaļ uz tumšo tunelīti.

VĀRDOTĀJA – 2
Šoreiz pirmā iet čiepiņa Z, pieceļas kājās un ir! Kaut kas uz tās sienas ir. Vai tiešām tā varētu būt? Tiek pieaicināta čiepiņa M, kas apstiprina, ka IR. Ko nu?

Ja arī pirms iešanas tunelītī bija dzirdams šaubīgs: “ee, vai jāiet.. ja nu nav.. vajag..?”, tad atrodot atzīmi, aizmirstas VISS, un šaurais skurstenis kļūst pavisam mājīgs.

Kā tas notika. Vispirms čiepiņa Z atspērās, pakāpās un uzmeta aci, bet esot vertikāli vēl aizvien īsti nevar saprast, kas ir tas otrais cipars.

Tad savu laimi izmēģināja čiepiņa M – atspērās pret iedobi sienā ar vienu kāju, ar otru atstutējās pret čiepiņas Z kāju (jo komandas darbs!) un stūmās augšā.

Iesākumā tikai tā bišķīt, lai saprastu, varbūt varēs saskatīt tāpat. Kad top skaidrs, ka nav tā 100% skaidrs, pavīd doma sūtīt izmisīgu “help” ziņu centrālei, bet nav jau tā, ka patīk padoties, kad esi tik tuvu atbildei.

Tad tiek saņemti visi spēki, neliels pievilciens, palīdiens, nedaudz noberzti elkoņi un netīras kājas, otrā cipara aizdomu apstiprinājums rokā un milzīgas svinības šaurajā tunelītī.

Vārdotāja pievienojas Čiepiņu TOP 7nieka punktiem – Mangaļpāļiem, Bišupei un NO-LĀDĒ-TS.

Prieka uzplūdi ir devuši skaidrību, ka visdrīzāk būs jāprasa padoms centrālei, ko darīt tālāk, jo tuvojas jau otrās dienas vakars un ideju, kur doties, īsti vairs nav.

Ātra duša Daugavpils mājās, vakariņas un vēl viena minēšanas sesija, kas nerezultējas ar panākumiem, un jāīsteno plāns “ziņa centrālei”.

TĀ.
Centrāle savu atbildi iesāk ar daudznozīmīgu “Tā.”. Sirds nodreb, jo sajūta kā skolā. Vai pēc “Tā.” seko arī nopūta? Noteikti varam to sadzirdēt. Bet palīdzība tiek saņemta, piecās minūtes Čiepiņas ir mašīnā un ceļā uz cietoksni.

LEOPARDO – 2
Tiek izpētīts gan Leopardo, gan bunkurs divreiz, jo ar vienu reizi nepietiek. Otrais meklējums ir veiksmīgs un varam doties tālāk!

ATMODAS ATSLĒGA – 2
Kad piebraucam “a” pašā galā, ārā jau pavisam satumsis, un iedvesma līst garā miskastes tunelī ir tuvu nullei. Bet esam šeit un punkts noteikti jāpaņem šodien, lai varam sākt ritināt LĀDES mīklu un kaut kad tikt arī atpakaļ uz Rīgu.

Ieslēdzam lampiņas spožāk un ejam iekšā. Izpētām sienas un caurumus griestos. Paspīdinot gaismiņu uz priekšu, liekas, ka tunelis ir nebeidzami garš un miskaste zem kājām nebeidzami pretīga.

Gružos mītošās vardes iztramda čiepiņu spiedzieni (vai varbūt otrādi?) un uzmundrina “Prāta vētras” dziesmas, jo nekas tā neliek sirdij dziedāt kā pamestas būves meža vidū nakts melnumā, kur telefons rāda “No service”.

Kad tunelis izķemmēts turp un atpakaļ un uzdoti jautājumi: “Vai tiešām jāpārcilā katrs s*ds?”, izejam laukumiņā pie auto.

Nakts izmisums sāk darīt savu un ir skaidrs, ka jājautā, bet negribas. Telefonam viena svītriņa zonas un raustīgs internets. Tomēr notiek brīnums un ziņa saņemta. Norāde ir nepārprotama un dodamies atpakaļ mežā. Viens, divi un gatavs! Līksmas gaviles un straujš solis pa jau iebristo taku mājup.

Svinību dzēriens, kurā dalāmies arī ar BK centrāli (būs jāgaida mēneša beigas, ja nebūs jau nozudis) – 7/7 atrasti! Ar palīdzību, bet tomēr.

LĀDE
LĀDES elektroniskās atslēgas cipari skaisti ieripo un mīkla rokā. Uzreiz rodas ideja par Ēģipti, bet mums svētāka tomēr Aglona. Tas novirza domas nepareizā virzienā, bet pirms tam vēl tiek atrastas Pakrāču dzirnavu drupas kā tuvs variants Ēģiptei, bet tikpat ātri, cik atrasts, noraidīts, jo neatbilst stāstam. Kas to būtu domājis – varējām arī ar neprecīzu mīklas risinājumu tur droši doties.

Nākamais rīts iesākas ar nezināmo – vai izdosies atminēt? Skaidrs, ka šoreiz no spēles laukuma bez LĀDES prom nedosimies (Rūjienas saldējums nāca ar rūgtuma piegaršu), jautājums tikai – ar palīdzību vai bez?

Tiek skenēta karte un veikti 7niekam atbilstoši Google meklējumi.

Tirgus placis. Vai tiešām krāmu tirgus Daugavpils cietoksnī? Kaut kā par mazu priekš lielākā Latvijā. Rīgas centrāltirgus? Bet kur tad sadaļa “Pazaudēts un atrasts”?

No zila gaisa (vai zemapziņā uzsūktās iepriekš atrastās informācijas iespaidā) tiek ieiets ss.lv mājaslapā neko daudz negaidot. Atrasts – pazaudēts. Nu labi. Sadaļa “dažādi”. Nē, zem ūdens nekas neinteresē. Automašīnu numura zīmes? Varbūt?

Ha! Kāda sakritība! Kāds pazaudējis numuru, kas sākas ar BK.

Čiepiņa M dalās atradumā, iesākot: “Šis nav īstais, bet paskat, cik smieklīgi!”. Tālāk viss norit palēninājumā, jo čiepiņa Z saka:” Eu, bet ir!” Ko? Vai patiesi?

Pēc sludinājuma tiek atkosts īstais ceļa posms, īstā pļaviņa un īstās dzirnavas. Diena JAU ir izdevusies.

DZIRNAVĀS
Ar pāris “detour-iem” Čiepiņas ir ceļā pie LĀDES. Kādi skaisti puteklīši sacēlušies no iepriekšējā auto! Kad atrisināta LĀDES mīkla, iepriecina visi dzīves sīkumi.

Izrādās – puteklīši no vēl vienas komandas. Kamēr Čiepiņas čammājas pie auto, piebrauc vēl viena mašīna. Kas to būtu domājis, ka 15.00 būs tas LĀDES stūķa laiks, par ko iepriekš brīdināts. Likās, ka visas komandas jau D-pili pametušas un svin uzvaru ceļā uz Rīgu. Kamēr top lūpu krāsu šedevri, laiciņš pagājis un pārējās komandas satiekam nākot atpakaļ no LĀDES.

Ceļā turp jau topam kārtīgi uzkostas. Labā ziņā – iepriekšējās 65 komandas ir iestaigājušas kārtīgas taciņas. Sekojam pēdām! Zinām, ka ne vienmēr tās aizved pareizi, bet kāpēc izgudrot velosipēdu no jauna.

Esam iekšā dzirnavu drupās un skaļi tiek izteikts komentārs: “Un šis NAV augstas bīstamības objekts?”, kas liek aizdomāties, ka iespējams LĀDE nav jāmeklē iekšpusē. Veikls kāpiens pa akmeņiem augšā (jo kāpēc iet pa zemi, ja var interesantāk) un mūs sabiedē vīrieša balss.

Tūrists? Par laimi nē! Vēl viena komanda. Ļoti draudzīgi sākam čalot un likt galvas kopā. Nepaiet ne pāris minūtes un kopīgiem spēkiem LĀDE ir rokā.

Dažādu knišļu ielenkumā, pirmo reizi ierakstāmies LĀDES atradēju sarakstā. Svinīgais moments tiek iemūžināts foto, un jautri čivinot četratā dodamies uz auto.

Tiek noskaidrots, kas tā par LĀDES etiķeti (jo skaitām sevi pie jauniņo komandām) – vai ir noteikumi, cik metru distance jāietur no otras komandas, meklējot un lietojot LĀDI? Vai ir secība koda izmēģinājumiem? Izrādās nē – etiķete esot atstāt LĀDI tā, kā tā ir atrasta. Kas kādam pašsaprotams, tas citam etiķete. Ja vēl kāds noteikums jāievēro, CENTRĀLE, papildiniet!

NOBEIGUMS
Un tā nedaudz bēdīgas, ka 7nieka piedzīvojums beidzies, dodamies uz Rīgas pusi atgriezties ikdienā.

Čiepiņas jau gaida nākamo sezonu, un tikai vēlas vēl piebilst, ka izbaudīja 7nieku arī vasaras svelmē.

Brīdinām, ka aprakstā būs necenzēta leksika. Cilvēkiem ar vājiem nerviem nelasīt!

Minot mīklas, tika patērēts viens litrs ruma. Un rezultāts lielisks - visas mīklas bija atminētas. Par Cietoksni zinājām, ka tur būs jāblandās. Well, OK. Līdzīgi kā visi citi, arī mēs sākotnēji domājām, ka būs jāapmeklē bijusī ķīmiskās šķiedras rūpnīca, sanatorija "Mežciems" un Ruģeļu ūdenskrātuve. Rūpīgi sekojot līdzi čatam un iedziļinoties, viena pēc otras atklājās īstās lokācijas. Paldies visiem Instagrameriem - šoreiz bildes bija saliktas ļoti maldinošas, neatklājot patiesās lokācijas vai saistību ar tām, kas visu padarīja vēl interesantāku.

Pieņemts lēmums 19.jūlija agrā rītā startēt DauGAFpils virzienā. Viens no rubakiem solīja, ka līdz sešiem rītā dzers un tad pa taisno uz rubu. Vīrs un vārds - solījums tika turēts!

Īsumā par mūsu piedzīvojumiem laukumā - pis taisni!

Pirmie četri punkti paņemti "grab and pis taisni" stilā - Atmodas atslēga, Digeru paradīze, 35.ļisopodu štrāses brīnums (te gan mazliet nomaldījāmies no ceļa, bet labi, ka vietējie ir informēti par apkārtnē esošajiem brīnumiem), Lokāciju skauta trumpītis (ja čatā ierakstīts, ka jābrauc pa garāko piebraukšanas ceļu, mums jau tas nav šķērslis pisties taisni lejā pa to bedraino un stāvo kalnu).

Un tad mēs iepisāmies Cietoksnī....

Jau minot mīklas, zinājām visu nocietinājumu nosaukumus. Izstaigājām Cietoksni pirmo reizi. Nekā. Tad sākām jautāt vietējiem. Neviens neko nezina. Tad ķērāmies pie salmiņa jautāt info centros - neviens neko pat dzirdējis nav, bet šo jautājumu pēdējā laikā bieži uzdodot. Viens no rubakiem pat bija kārtīgi aizvainots, ka info centra darbiniekiem nav info par to, kas viņu teritorijā atrodas. Kur tik mēs nebijām ielīduši! Tad komanda sadalās. Viens no rubakiem dodas pie Sikspārņu vārdotājas. Pārējie tikmēr ir izskaitļojuši īstos vārtus un izstaigā jau vēlreiz izstaigātās vietas. Jā, pat tiek apsvērta doma, ka punkts varbūt ir kaut kur bērzā pie mācību kazarmām, jo bērzs taču ir plankumains kā leopards. We wish!
Tikmēr ir sasniegta Sikspārņu vārdotājas lokācija, kur priekšā jau ir divi rubaki. Ļoti izpalīdzīgi! Paldies viņiem!
Pārējie joprojām Cietoksnī. Pēc trīs stundām tiek pieņemts lēmums sazināties ar Centrāli. Kāds apkaunojums, ka tur pat blakus viss ir izstaigāts, bet nu tie pāris soļi uz priekšu! Nekāda gandarījuma par šo punktu. Piekusuši, izbesījušies, pārkarsuši, kūpošām galvām dodamies uz pēdējo lokāciju. Akāciju ielas gaišas baseins krīt uzreiz.

Lādes mīkla ir vaļā! Siltās zemes ir Malta un Svētā zeme ir Aglona. Pa vidu ir Pļovu (Pļavu ezers). Bet kaut kā liekas, ka drusku par tālu tomēr. Domājam, domājam. Un tad pēkšņi viss apskaidrojas - netālu taču Ēģipte! Un Svētā zeme noteikti ir DauGAFpils kā šīs epizodes epicentrs. Ātri atrodam vajadzīgo objektu un lecam mašīnā. Pa ceļam vēl vienu reizi izlasām par to Jēkabpils staķiku, bet baigo uzmanību tam nepievēršam. Ak, kāda kļūda....

Priekšā jau kāds ir. Brienam pa aizaugušo ceļu. Karsti. Satiekam laimīgos rubakus, kuri lādi ir dabūjuši vaļā un jau ir atceļā. Atrodam drupas un lādi. Fcuk! Atslēga! Kāda saistība? Zonas nav, meklējumi ļoti lēni. Jēkabpils LV? Adrese? Lielākais tirgus placis? Latgalīte, Centrāltirgus, SS, Rumbula? Dibināšanas gads? Jāskaita LV cipari kopā? Aj, uzzvanīs uz Jēkabpils staķiku.
-"Labdien! Mums te tāds dīvains jautājums...."
-"1305!"
Centrālei jāved kūka pēc tam dāmām, jo laikam ļoti bieži viņas saņēma šādu zvanu.

Lāde ir vaļā. Laukumā 8,5h. Atvieglojums. Nogurušas sejas. Kaut kur tas gandarījums pazudis Cietoksnī.

Klāt ir arī nākamie rubaki pie lādes.

Meklējam pirmo ezeru, kur atkal kļūt par cilvēkiem. Jā, laikam sapisām copi vietējam makšķerniekam ar savu peldi. Esam atkal cilvēki un bliežam taisni uz Daugavpili, lai izietu drusciņ tūristiņā.

Skaista ruba, kā jau visas. Par favorītmīklu domas dalās. Varbūt Atmodas atslēga ar "a", bet varbūt Dubļu athodņaks, kurš lika ar Google Street View izstaigāt visu Mežciemu.

Centrāle, paldies! Tiekamies septembrī!

Mūsu standartiem pat pārāk plūstošs progress laukumā. Mīklas atkostas precīzi, pie cietokšņa ieradāmies 11:30 un, ar kārtīgu pusdienu pauzi , finišējām 8 stundas vēlāk. Pavadījām arī lieku stundu Borovkā - iespaidīgs objekts un tik labi saglabājies! Vienīgi - kāpēc Poguļankā bija gan plāksnīte, gan uzlīme? Paldies par laukumu un, protams, tiekamies nākamajā sezonā.

Šis logbook ieraksts mums ir goda jautājums – sezonas beigas un fantastisks laukums.
Mazliet statistikas:
- Zvani Centrālei – 0
- Ziņas citām komandām – vairāk par 0
- Lielākais "a"ppisiens – Leopardo
- Mazākais "a"ppisiens – Mežciems (ja nebūtu Centrāles čata hinti, čista būtu pa Mežciema sanatoriju vazājušies un uz suņiem uzdūrušies)
- Iespējami lādes punkti – 3 gb
- Ērču pārbaudes pēc laukuma – 2 gb
- Lamuvārdi izskanējuši ceļa laikā – dah**a

Gatavošanās D-pilij komandā bija nopietna. Nobrendojāmies ar BK logo no galvas līdz mašīnas bamperim, dabūjām viesnīcu pirms drifteriem, lokācijas meklējām kā pamostoties, tā naktī, čatam sekojām līdzi reliģiozi, krč, darījām visu, lai nepakāstu laiku uz laukuma [jau skaidrs, uz kurieni stāsta vējš pūš].
Šoreiz komandai nebija viegli savākties. Līdz 5d naktij, bija aizdomas, ka tikai 2 persiki dosies laukumā, lai aizstāvētu komandas godu. Uz D-pili devāies 5d vakarā, lai nočekotu vietējo Ezīti miglā un sapazītos ar drifteriem... Bet 23:07 saņemam ziņu "Mēs ieradīsimies rīt D-pilī ar pirmo vilcienu :D pabraukāsim laukumu kopā? :D" un tā komandas cilvēku skaits 6d rubai dubultojās.

6d sākās ar ok brokastīm viesnīcā un pirmo mēģinājumu atrast “Leopardo” pirms atbrauc pārējie. Statistika jau pasaka priekšā – nebija. 1.5 st ložņājām pa cietoksni, iepazinām vietējās sadzīves ainiņas, satikām LEDENES pirms traumu punkta apmeklējuma un kā atbraucām, tā aizbraucām – tukšā.
Pēc ceļojošo persiku savākšanas, nolēmām doties pa plānoto maršrutu - Mežciems un tā uz austrumiem līdz HP tiltiņam.

Mežciems. 3 min in'n'out, bet flīzītes gan nočekojām. Pa ceļam pie Mežciema sanatorijas manījām, ka ir rubaku komandas, kurām 7nieka čatiņš laikam bija izslēgts.

“Leopardo” (otrais piegājiens). Pēc pirmā mēģinājuma bija skaidrs viens - čista nav mūros. Ar satelītu atradām padomju piedēkļus un sākām meklēt ap tiem. Šajā epizodē mūsu komandas bumbierītis bija arī zvaigžņu puika. Savos meklējumos viņš aizlīda pāri vaļņiem prom un tik pēc minūtēm atsit ziņas: "Bunkuru laikam atradu, pašu punktu vēl ne". Kamēr pārējie persiki dodas pie viņa atnāk melnbaltā bilde "37" ar piezīmi "Forša vieta".

"Sikspārņu vārdotāja" atnāca pie mums salīdzinoši viegli. Ieejot pareizajā zālē, viens no komandas persikiem ieraudzīja dibenu pareizajā caurumā, pagaidīja, kamēr tas nolien zemē, un tad deleģēja citu persiku līst augšā un dabūt to punktu.

Pa ceļam uz īsto "atmodas atslēgu", nolēmām apskatīt neīsto. EPISKI, bļe. Skaidrs, ka tur punktu nevajadzēja likt, bet episka vieta. Un tad dodamies uz īsto atslēgu. Šeit pievienojamies citu komandu šokam - WTF?! Kas tā par miskasti?! Kā var būt vieglāk aizvest mežā, nekurienes vidū savu alkohola maisu, nekā kaimiņu musora kastē to pašu izmest?! Atgūstamies no šoka un dodamies pēc punkta. Pēc viena šāviena caur tunelim ir skaidrs – punkts nav tunelī, un mēs neesam vieni. Komanda, lai novērstu uzmanību, izklīst un nepaiet ne pāris min, punkts krīt un atstājam bruņotos rubakus vienus pie musora. Tā arī nesapratām, kas tā par būvi un ko tā tur dara.

Pirms dodamies pie “ļisopoda”, nolemjam apskatīt kartītes cienīgos skatu no Vasargelišku torņa. Tas bija kool. Bet nekavējamies ilgi, jo jūtam, ka mums iet gludi un labi. Paši vēl nobrīnījāmies, ka ir oks [mmmhmm... bļe]. Mūsu komandas zvaigžņu puika par šo punktu nebija pārliecināts, bet veiksme bija viņa pusē un, ieraugot autobusa zīmi un sarūsējušo troļuka ģīmi tālumā, bija skaidrs – vēl viens punkts krīt.

"Digeri". Paldies veterāna persikam, kurš atrada tvnet rakstu. Punkts netika apšaubīts nevienā brīdī pat pēc 40 min meklēšanas. Izvazājāmies par n-tajiem kaktiem, atradām grāmatvedības dokumentus no 1998. gada, bet aktu zāles kā nav, tā nav. Izšķiramies, lai paķemmētu vairāk un pēc mirkļa ziņa: "aktu zāle" + krēslu bilde + live location. Atkal apvienošanās notiek jau pagrabā, tumsā, romantiski. Pēc pāris min ložņāšanas un sauciena "dīvaina lāde", punkts paņemts un dodamies uz eksitu. Pa to laiku pie Borovkas izveidojusies normāla stojanka.

"HP tiltiņš". Šis vienam no persikiem īpaši patika tikai HP pieminēšanas dēļ [much love BK]. Punkts krīt ātri. Un tagad jau laiks paikai un lādes minēšanai.
Paiku paķērām Krāslavas picērijā, kur laikam vēl rubaki iegriezās, jo ½ menu bija apēsts. Bet pica mama mia, fuck yeah, cik garšīga.

"Lāde".
1/3 Ok, Aglona un Ēģipte. Yep, skaidrs. Kkur pa vidu, dalām uz divi.... lūram kartēs, kur tur ir kaut kas. Nu viena karte rāda, ka te ir kkas. Braucam meklēt?! Loģiski. Mmmhmmm.... kkas nav… nu tā, ka... NEKAS NAV.

2/3 Karte vēl tepat blakus rāda, ka ir it kā dzirnavas. Braucam meklēt?! Loģiski. Mmmmhmmm... te kkas ir - dunduri un ūdens tilpnes, ko mums nevajag.
Labi, mēs kaut ko ne tā skatāmies. Tad izskan viens labs jautājums  Kāpēc Svētā zeme ar lielo "S"? [facepalm #1]. Loģiski. Varbūt tad Jeruzaleme. Double check pie citu komandu rubakiem. [Paldies par papildu "pļaviņu" hintu.] Braucam meklēt?! Loģiski. Ierodamies, nočekojam vienas pamestas mājas, tad pabraukājam vēl - NEKAS NAV [facepalm #2]. Sākam klaji pasīt palīdzību citiem rubakiem un gūstam hintu, kas ļauj atrast īstās dzirnavas.
FYI, šīs dzirnavas, stundu iepriekš viens no neaktīvajiem persikiem bija pateicis veterāna persikam, bet ziņa netika nodota plašākai auditorijai apspriešanā [GRAND FINALE FACEPALM #3]. Uz tām četrām stundām, tā viena fonā neko nemaina…

2.5/3 No comments, norakstam uz Waze.

3/3 piebraucam 20:05 mūs sagaida Purva Bridēji un dod zelta padomus - Nebrauc tālāk, ja Tev patīk Tava mašīna & Atrodiet sludinājumu un atvērsies lāde un dari to tagad, jo tur nav zonas, bet ir dunduri [Paldies! BK gars jūsos augsts]. Lecam ārā no mašīnas sapūšamies ar knišļu biedēkli (parasti nelīdz) un dodamies ērču un lādes meklējumos. Ejam, lecam, kāpjam, slīdam, ejam un nonākam galā. Labi, ka mums ir persiks, kas māk meklēt lādes. Ievadam kodu, atveram lādi un 20:19 esam pabeiguši.
Puse komandas dodas mājās, otra puse paliek, lai 7dienā, nesteidzīgā garā, apskatītu pilsētu, kas zina, kad vēl tik tālu kāds atdzīsies…

BK – jūs to paveicāt! Pat domājot, ka esam super gatavi, mēs pakāsām laiku laukumā.
Šajā sezonā mēs esam ieguvuši daudz, piem., jaunus komandas biedrus, jaunas zināšanas, dažas rētas un fantastiskas sajūtas! Paldies un tiekamies jau drīz!

Sveiciens Gee, prieks satikt visas dienas garumā :)

P.S. Daugavpils traumpunktā izcils serviss 7/7

Tik tiešām šedevrs

1.jūlijs. Apskatījām mīklas un nospriedām, ka būs baigi traki, bet tad, kad iedziļinājāmies, viss nešķita vairs tik bezcerīgi. Visgrūtāk atminēt bija ATMODAS ATSLĒGU un trolejbusu ceļa malā. Tikai pēc kāda pārgājiena raksta varējām atrast, bet kopumā ar mīklām mums gāja labi.

25.jūlijs 6:17 izbraucam no Saldus. Ceļā dodamies ar mašīnu, kas var lekt un var nelekt un ceram, ka nekurienē nepaliksim. Ar pauzi Staķikā ap 11iem esam nonākušas pirmajā punktā DUBĻU ATHODŅAKS. 2min un punkts atrasts, nepaspējām pat visu ēku apskatīt. 1/7 Gribējām braukt tālāk, bet, protams, ka auto nelec. Nuu…labi, pēc 10min, ar vairāku reižu mēģināšanu, izdevās.

Pirms braucam uz nākamo lokāciju, piestājām Mežciema arodskolā. Tiiik interesanta vieta. Skola tur nav tikai no 2009.gada, bet tik daudz, kas tur ir palicis un aizmirsts. Tur varētu stundām staigāt. Bibliotēkā daudz grāmatas, lielākā daļa atrodas uz zemes, sabradātas un netīras. Pāris grāmatas, ko gribam izlasīt, paņēmām arī mēs. Dodamies uz nākamo vietu.

LEOPARDO ŠEDEVRS. Jā, mēs pablandījāmies pa to slaveno cietoksni. It kā pirms tam bijām atradušas, kas mums jāmeklē, bet vienalga izstaigājāmies meklējot Leopardo. Izrādās, ka vajadzēja iet tur, kur nopļauts, nevis maukt caur krūmiem un nātrēm. Atradām bunkuru un uzreiz arī ciparu, tieši tik vienkārši tas tomēr bija. 2/7

SIKSPĀRŅU VĀRDOTĀJA. Viena komanda jau priekšā, pagaidījām un uzēdām ķiršus, bet viņi bija tik ilgi, ka izdomājām, ka mēs arī iesim meklēt. Ieraugām caurumu, kur jālien un sasveicināmies, bet vienalga aizejam tālāk apskatīties, lai vēl pameklē. Pēc kāda laika dzirdam skaļu: Atradām!! ..un vairākas reizes arī skaitli 26 un vietu, kur cipars atrodas. Būtu ļoti jauki tas, ka, ja ir cita komanda blakus, tad nesabojājiet prieku un atļaujiet arī citiem gūt atradēja gandarījumu. Mums vienalga gribējās līst iekšā un atrast pašām. Tupus rāpus skrējienā ātri iekšā, uz vēdera ātri augšā un cipars netīrajās rokās. 3/7 Netīri, bet tiiik ļoti forši.

Pa ceļam, braucot uz ATMODAS ATSLĒGU, piebraucām arī pie Daugavpils HES sūkņa stacijas (Kraujā). Šī vieta sākumā mums bija viens no variantiem par Atmodas atslēgas lokāciju. Iepriekš jau mūs pabrīdināja par to, ka ļoti uzmanīgām jābūt. Likās, ka nebūs tik traki, bet tā tiešām ir bīstama vieta. Ja neuzmanās, tad var iznāk diezgan dziļš brīvais krities pazemē. Nu labi braucam uz īsto vietu. Priekšā jau vēl viena komanda, bet viņi jau atraduši un dodas prom. Aizgājām līdz galam pa miskasti, galā izgājām ārā un drīz vien atradās. 4/7

35.ĻISOPODU ŠTRĀSES BRĪNUMS. Nepaspējām pat
apskatīt trolejbusu, kad cipars jau rokā. 5/7 Uztaisām komandas bildi un maucam tālāk.

DIGERU PARADĪZE. Gājām taisni pa reiz laternu apgaismotajām ielām un apskatījām pāris ēkas un vienam no rubakiem ļoti patika tās koka kastes, kas visur mētājās. Apgājām goda apli pa rajonu un atradām aktu zāli, tad meklējām kompasu, jo nuuu neviena nemāk pateikt, kur ir dienvidaustrumi. Apskatam vēl citas ēkas līdz ieraugam V/A un saprotam, ka pirms tam nezinājām, ko tas mīklā nozīmē. Ieejot pagrabā, rubaks, kuram ļoti patika tās kastes, izdomāja atvērt un paskatīties, kas tur iekšā, jo ļoti smuka kaste. Izradās, ka tieši tas, kas vajadzīgs. 6/7

LOKĀCIJU SKAUTA TRUMPĪTIS. Atstājām mašīnu uz ceļa, jo sapratām, ka augšā varam netikt. Nokāpām/noslīdējām lejā līdz upītei un neko neatradām. Uzkāpām atpakaļ augšā, lai vienkārši atpūstos un paskatīties no augšas un IR!!!!! 7/7

Lādes mīklu izlasījām un nospriedām, ka šodien nebrauksim pēc lādes, bet brauksim uz viesnīcu. Nomazgājāmies, aizgājām paēst, pastaigājām pa pilsētu, noklausījāmies parkā koncertu, apēdām cukurvati un maucām atpakaļ uz viesnīcu minēt mīklu. Siltās zemes - Ēģipte tika pamanīta uzreiz un drīz vien arī Svētā zeme – Jeruzaleme. Drīz pēc tam arī tika atrastas pareizās dzirnavas. Tik nekādi nevaram izdomāt kodu, jo Jēkabpils staķika labierīcībās nebijām un nav ne jausmas, kas tur tāds ir atrodams. Tad nu atliek doties uz lielāko Latvijas tirgus placis– ss.com un lūkot tur rast atbildi. Bet.. ‘’Tiek pārdota/atrasta lāde” nav tas, kas jāmeklē :) Nuu labi, šodien pietiek, ejam gulēt. Rīts gudrāks par vakaru. Ilgi neguļam un laicīgi jau esam brokastiņās. Teiksim tā – galīgi nebija tās labākās viesnīcas brokastīs – 2 cīsiņi ar tomātiem un gurķiem, un gaļas sacepums. (Pie tam, 1 no 4 rubakiem neēd gaļu un pārējās arī nebija priecīgas par tādām brokastīm) Ā, pag….pirms vārgajām brokastiņām, atradās arī ss.com sludinājums par numurzīmi, tieši tas, kas vajadzīgs. Viesnīca mums bija netālu no vietas, kur ir Jeruzaleme, būtībā pāris min jāmauc līdz lādei. :D Izejot cauri pļavai ar nātrēm un, atkal paslīdot un nobraucot uz dibena, esam visas nonākušas pie dzirnavām. Domājām, ka nevarēsim atrast, jo visur apkārt bija iemītas taciņas, bet izvēloties lielāko nonācām tieši pie lādes. Kods pareizs un lāde tiek atvērta. Ierakstāmies un uztaisām komandas bildi. Visas priecīgas. :)

Kopumā nobraucām 899km un mašīna gandrīz nevienu reizi nepieleca ar pirmo, jāmēģina bija vismaz reizes piecas. :D

PALDIES BK par šo posmu un visu šo sezonu, mums ļoti patika!
Tiekamies nākamajā sezonā!

Kāda jēga=Ir jēga

Šīs sezonas mūsu favorītlaukums!

Aizķeršanās tikai pie ''a'' burta un gandrīz pilnībā nosvilis voyager, tā jau sagurušais sajūgs, pie Skauta Trumpīša, mēģinot neiekrist bedrēs. Pārējais viss bija premium.

Paldies par laukumu un sezonu!
Tiekamies septembrī!

PS. Ja kāds atrod cietoksnī neattaisītu tērvetes sarkano etiķetes aliņu, ko rubaks nevērīgi pazaudējis, priekā uz mūsu rēķina! :D

Nedaudz out of topic, bet …

Vai Tev kādreiz ir bijusi sajūta, ka, spēlējot 7nieku, atgriezies savos tīņu gados? Un visi emo quotes kļūst atkal tik ļoti relatable?

‘’i lost myself somewhere in the darkness’’
‘’stop looking for happiness in the same place you lost it’’
‘’we all feel lost sometimes’’
‘’sometimes words are not enough’’

…

Noslēdzošo spēli Matīss un bruņinieki izspēlēja oriģinālajā sastāvā (sezonas laikā uz lielāko daļu laukumu oriģinālo sastāvu papildināja ex-Matīss un uz vienu spēli arī ex-bruņinieks.. jā, mums ir ļoti stingrs atlases process iekļūšanai komandā). 2/3 no komandas spēles laukuma virzienā dodas ar vilcienu, kur jau gaida trešais rubaks ar auto. 3 stundas vilcienā labi noderēja pāris punktu apspriešanai, nu tā, lai točna točna.

1. DUBĻU ATHODŅAKS
Virziens tiek sazīmēts ātri, taču čats vieš nedrošību - Centrāle skaidri un gaiši saka, ka tā NAV Mežciema sanatorija. Pat, ja objekts ir netālu, vai tiešām Centrāle rakstītu čatā tik precīzi - Mežciems? Braucot vilcienā, tiek beidzot saprasti cipari (interesanti, ka minot mājās, liekas nu bāc, kas tas ir un vnk nekas nenāk prātā, bet tad pēkšņi tikko atver mīklu un tāds - o, varbūt rajončiki), kas nozīmē pilsētas daļas. Šķiet, ka Mežciema sanatorijas teritorija atbilst nu ļoti, tādēļ nolemjam doties tās virzienā. Uzreiz metam riņķi pa kvartālu, sākumā dodamies uz labo pusi, kur arī manām pamestas celtnes, kas īsti neatbilst meklētajam. Turpinam ceļu jau uz otru pusi un nu jau uzduramies kam daudz cerīgākam. Mums, protams, jāpaklīst pa visām ēkām. Pēc kāda laiciņa ieejam īstajā mājā, safočējamies pie baseina un dodamies meklēt telpu no bildes. Telpa ir, bet punkts nav. Meklējam flīzes ar kuģīšiem, 2 rubaki pēta flīzes un saka, ka punktu vēl neatrada, trešais rubaks.- emmmm, nu bet rekur ir (tieši turpat, kur stāv rubaki lol). Beigās sasmējāmies, jo visās pirmajās bildēs, kur fočējām baseinu, fonā ir punkts, bet pēc bildēm vēl kādas 5min meklējām, haha

2. LEOPARDO ŠEDEVRS
Līdz pat sanatorijas punkta apmeklējumam nevarējām iebraukt, kas ir Leopardo. Bet interesantas sagadīšanās (?) pēc, ieejot Dubļu athodņaka vienā no graustiem, uz sienas violetiem burtiem uzpūsts - leopardo. Bingo! Jau iebraucot Cietokšņa teritorijā, ir nojausma, uz kuriem vārtiem jādodas, jo tiem vienīgajiem apkārt ir +/- pamesti grausti. Paložņājam , bet neko sakarīgu neatrodam, tādēļ dodamies apgaitā pa Cietoksni. Tomēr čujs saka, ka jādodas atpakaļ un papētot arī tālāku teritoriju, saprotam, ka palaidām garām pāris spotus. Tad nu ieraugam Leopardo un skaidrs, ka esam īstajā lokācijā. Sākumā nevarējām saprast, kādēļ tāds apdedzis viss, bet atcerējāmies, ka Mācību bunkurs.. vai ugunsdzēsēji uzdarbojušies?

3. SIKSĀRŅU VĀRDOTĀJA
Lieliska lokācija! Vieta atminējās ātri, kā arī uzreiz bija skaidrs, kur ir jālien, lai gan ļoooti negribējās. Mašīnu bijām noparkojuši pie blakus esošā DUS, iegājām vēl pēc saldējuma, tādā ļoti cilvēcīgā paskatā. Ņemot vērā, ka komandas garākais rubaks bija 163cm, nācās baigi sastutēties, lai tiktu pēc cipara. Pēc kādām 20min iegriezāmies tajā pašā DUS, pavisam citā izskatā.. es nezinu, ko padomāja pārdevēja, bet to acu skatienu nekad neaizmirsīšu. Tad nu mēs - skursteņslauķi, nopirkām pieklājības pēc ūdeni pa 36 centiem, lai ‘’neuzkrītoši’’ aizdotos uz WC un savestu sevi puslīdz cilvēcīgā paskatā.
4. ATMODAS ATSLĒGA
Ķibilda Atslēgas varētu skatīties bez apstājas, tik interesanti sižeti.. Saprotam, ka Daugavpils HES it is, bet no čata arī saprotam, ka ne pats, pats Daugavpils HES. Pirmā doma par a burtu - ‘’appisiens’’, jo tādu piķi ieguldīja.. bet nu nē, kaut kas ar to a burtu bija, ja jau pie FTF A nomainīja uz a. Tad nu seko gandrīz 3 stundu google maps skenēšana vilcienā, līdz, tuvojoties Daugavpilij, iekrīt acīs nu ļoooti aizdomīgs a burts. Btw, ja Tev ļoti gribās atrast a burtu kartē, tad pēc zināma laika, tie a burti sāk rēgoties pa visu Latgali, haha
Lokācija, protams, interesanta, bet cilvēki ir pretīgi.

5. DIGERU PARADĪZE
Viena no mīļākajām lokācijām šajā sezonā. Nu ir savs šarms tām armijas bāzes teritorijām. V/A reāli uz katra stūra. Protams, kādu laiku paklīdām, bet bija tā vērts. Atradām īsto telpu un, kā jau pieredzējuši spēlmaņi - ha, skaties, tūlīt lādē punkts būs. Ar kāju atrauts vāks un IRRR! Ejot prom, žēlabains ņau, ņau no krūmiem. Nu viss, tūlīt ceļu turpināsim 4atā. Nospriedām, ka kaķis izskatās veslīgs un pietiekami paēdis, atstājam minku zvilnēt saulītē un paši dodamies uz nākamo pieturu (hehe, see what i did there).

6. 35. ĻISOPODU ŠTRĀSES BRĪNUMS
Par maršrutu skaidrs, kaut kādā veidā iebraucām nepareizajā pagriezienā un, jau esot diezgan tuvu Tartaka ezeram, saprotam, ka kaut kā baigi tālu sanāk braukt. Nolemjam mest riņķī un braukt otrā virzienā un drīz vien ieraugam pašu džimbuli. Pāris bildes un gatavi braukt pēc pēdējā punkta. Vienīgi pieturas zīmi pa ceļam tā arī neredzējām, pļāpas esam. Uz visām mūsu 10 acīm.. kauns, kauns.

7. LOKĀCIJU SKAUTA TRUMPĪTIS
Lokāciju atkožam ātri un punkts arī krita bez aizķeršanās. Cik daudz tomēr ir tādu ‘’apslēptu’’ vietu Latvijā. Tā, ka pat Daugavpils novada draugiem jāstāsta, kur aizbraukt un ko apskatīt.

8. LĀDES MĪKLA UN LĀDE
Ēģipti atkožam ātri, to, skenējot pēc a burta, bijām piefiksējuši. Taču svētā zeme - Aglona?? Par Jeruzalemi saprotam tikai no ss.lv sludinājuma. Un vispār, kādā sakarā kopējā sadaļa Atrasts-pazaudēts atrodas zem ‘’Dzīvnieki’’? Brauciens līdz Pakrāces dzirnavezeram, bridiens pa garajām zālēm un pēc nelielas apgaitas arī Lāde ir atrasta. Koda ievadīšana tiek deleģēta bruņiniekam, kas 13/05 svin svētkus.

Episks sezonas noslēgums! Tiekamies S07, vairs nav aiz kalniem!

Paldies BK tīmam par ūber kruto sezonu. No mūsu puses TOP spoti no katra steidža:
S06E01 Konana ala
S06E02 Nāves zīmogs
S06E03 Roja-L flexkursija
S06E04 Rubaku disnejlenda
S06E05 Laikmetīgās mākslas muzejs
S06E06 Vientuļa vīra piezīmes
S06E07 Kurināmais upuris
S06E08 Zāģeru džakūzis
S06E09 Sikspārņu vārdotāja