Rēzekne, Rīga, Valdemārpils, Madona, Jēkabpils, Embūte.
RŪJIENA, BEIDZOT!!!!!! FTF ar 7. mēģinājumu, 7 rubaku sastāvā.

Pārāk ilgs gaidīšanas periods un svētdienas vakars ir klāt - ID kartes, veikals, buss un ap plkst. 23:00 esam bāzē- Valmierā.


BĀZE
Maizīšu smērēšana un visi pārējie sagatavošanās darbi. Pusnakts pienāk ātri, gOgoGoGO!
Sadalam mīklas, kamēr mēmo šovu čakarējam kopā.

[1. TUR, KUR TEVIS NAV]
Ipiķu skola krīt ātri, smagi un ar lielu pārliecību.

[2. SATAISĪT UN SARGĀT]
Izcila mīkla! Ar nelielu nobīdi, bet tomēr a-hā brīdis pienāk. IRR- Pantenes muiža!

[3. ŠOKOLĀDES TĀFELĪTE]
Vairāk koncentrējamies uz nosaukumu meklēšanu, kas varētu atbilst šokolādes tāfelītēm, mazāk uz vizuālo. Kļūda, kuru labosim vēlāk.

[4. ZAĻAIS CIEMA PINCIS]
Skulte—Rūjiena—Ipiķi posma stacijas apkārtnē - pārāk mazas, bez lampām. Nesanāk. Mõisaküla- dažas bildes no stacijas un ir pietiekami daudz pierādījumi, lai pincis nostātos blakus skolai un šampūnam kā trešais 100% punkts.

[5. BALOŽU FORTS]
BMW, audzinātāji, diriģenti, skolotāji, burtnieki (jo ezers?), teltis, bandīti, festivāli. Ļoti daudz jautājumi, mazāk atbildes. Līdz brīdim, kamēr uzpeld Ģeogrāfu mafijas eksistence, viņu rīkotā Ģeorallija operācija pa Sedas upi. Īsa Sedas rajona skanēšana Burtnieka rajonā un potenciālais Forts tiek iezīmēts kartē. Trīs absolūti droši punkti + baložu forts.

[6. ZĀĢERU DŽAKŪZIS]
Veca putna kronēšana? Nevaram atrast.

[7. SLĀPES PĒC VIĻŅIEM]
Krustvārdu mīkla arī tiek atmīnēta aši- EDA KVASS! Nebūs! Turpinām meklēt pamestus ūdenstorņus apkārtnē, ne pārāk veiksmīgi, pāris varianti ir, bet tie paši vidēji slikti.


LAUKUMĀ
Četras stundas mīklu minēšanai paskrien nemanot, un lemjam par labu izbraukšanai. Zāģeru Džakūža lokācija tiek atkosta momentāli, kā izbraucam no bāzes. Apdzīvotā vieta "Kārķi" - izklausās pēc putna un ir arī! 5/7 mīklas kartē. Saldumi: Eda kvass + Šokolādes tāfelīte tiek atstāti ceļam.

1/7:
Braucot no Valmieras, pirmais punkts ceļā - BALOŽU FORTS. Esam vienīgie. Pie viena no stāviem jau sagaida trepes, no kāda cita stāva klaigā baloži, augstāk par zemi var sākties. Plkst. 4:42 komandas čatā parādās pirmais no skaitļiem.

2/7:
30 minūšu brauciens - Veckārķu muižas pils drupas (ZĀĢERU DŽAKŪZIS) + saulains un skaidrs rīts, netipski 7niekam, bet we'll take it!
Plkst. 5:19 - "PIS DIRST" + skaitlis grupas čatā.

3/7:
SATAISĪT UN SARGĀT - Pantenes muižas drupas. Šķiet, salīdzinoši ar pārējiem punktiem, šeit pavadījām ilgāko laiku skaitļa meklēšanā. Plkst. 6:18 IR!

Īsi pēc nogriešanās uz ceļa Ziemeļu virzienā, tiek atklātas tāfelītes zem Rūjienas. Un pavisam netīšām, kopā ar tāfelītēm tiek ievērots Sedvakas māju nosaukums. Ideāli!!!! Tas nozīmē, ka +/- esam atminējuši visu, lāde vēl sarkana, atliek tikai izbraukāt.

4/7:
SLĀPES PĒC VIĻŅIEM. Koncentrējamies uz ūdenstorni, apgāzto mucu atrodam ātri. Plkst. 6:55.

5/7:
ŠOKOLĀDES TĀFELĪTE. Turpinam lauku ceļu uz leju, tuvāk šokolādes tāfelītēm. Pie pirmās potenciālās iebrauktuves uz ēku - zīme par privātīšapumu + labs nogrieznis ko iet ar kājām - nebūs. Turpinām ceļu uz leju, kamēr čatā parādās bezcerīguma pilnas citu komandu ziņas, ļoti labi! Priekšā - noparkoti divi citu komandu auto (pirmā reize, kad ir kāds vizuāls pierādījums tam, ka neesam vienīgie laukumā). Rīta sveiciens pretī soļojošai komandai un esam iesprūduši - izraudzītās lauku mājas nav īstās, tā jau arī domājām. Kamēr divi biedri atgriežas rubak-busā, pārējie skrien-iet-skrien uz zemāko punktu, kas pēc ēkas izmēriem varētu pat ļoti atbilst. 2km vēlāk - ir! Iespaidīgs, iztukšots akvārijs ar tuneļu sistēmu. KONAN? Viena no komandas mīļākajām lokācijām posmā. Buss arī atteleportējies, laižam tālāk, vēl tikai divi un pie tam droši punkti. Plkst. 7:40.

6/7:
TUR KUR TEVIS NAV. Meklējam ozolus pie mājas, paralēli filtrējam telpas, plkst. 8:36 punkts uzpeld WC.

7/7:
ZAĻAIS CIEMA PINCIS. Pincis vēl zaļš, lāde sarkana, parkingā noparkotie auto - ar igauņu numurzīmēm, ļoti labi! Pēc īsas vagona inspekcijas krīt pēdējais punkts un lāde ir vaļā, plkst. 8:46.


LĀDE
Startējam Rūjienas virzienā, ieurbušies kartēs, meklējam upi, kas "U" formā sašķeļ ceļu un ciematu/pilsētu. Pie robežas ar iebraukšanu Latvijā - garām pasteidzas auto ar LV numuru. Neliela paranoja, ka kāds mums drīz varētu būt uz pēdām, bet lieki. Valsts robežas līnija ar Raudavas upes nosaukumu acīs iekrīt salīdzinoši aši, trepīte kreisajā pusē arī ir, lidojam! Tiek nolemts, ka lādei būs atslēga - četru skaitļu kombinācija saistībā ar kartē minēto četrrindi. Raksts par degošu Pēterbaznīcu, 9/11- vairāki vairanti un skaitļi tiek sacepti dažu minūšu laikā.

Medus pods tiek sameklēts ātri un bez atslēgas. JAAAAAAAAAAAA, #!@#%^AA prieks par pirmo FTF titulu spēcīgāks par potenciālajām covid vakcīnām.


Kopš dalības pirmajā posmā 2019. g. februārī - Melnsilā, bija skaidrs, ka 7nieks kļūs par mūsu ikmēneša mīļāko dienu un nekas nav mainījies. Paldies BK komandai par piedzīvojumu un atbalstu bezcerīgākās mērcēs. Uz tikšanos - nākamo posmu logbookos.

Lai arī bijām apņēmušies šajā posmā FTF izlaist, jo darba diena, tomēr galu galā savācām minikomandu trijatā. Un beigās tikai pašu gļuķi iegāza skrējienā pēc FTF.

• Sākums gan bija daudzsološs – ir ~2:30, esam Rūjienā, ir skaidra tikai Džakuzī un Ipiķu mīkla.
Krustvārdu mīklā ir visi burti, bet nekas jēdzīgs nesanāk.
• Pēc brīža atnāk ideja par Igaunijas staciju un nu tik brauksim. Ieliekam Waze, kas piedāvā optimālo maršrutu un braucam. Pēc kādām 15 min sāk šķist dīvaini, kamdēļ jābrauc vel30 min, jo pēc kartes nešķita tik tālu. Izrādās Waze mūs izmet līkumā caur Igauniju, jo Ipiķu robežpārejas punkts tai nepatīk. Bet nu vismaz satiekam krēslā nesteidzīgu alni. Braucot pa Igauniju apceram, ka līdzi nav nedz OCTAs, nedz tehniskās, kā arī krustvārdu mīklas burti sanāk akvadess – kas igauniski ir akvedukts. Tā kā esam pierobežā, tā nevar būt sakritība. Mums par laimi tomēr izlemjam 3 no rīta nepārbaudīt Igauņu pierobežas industriālos objektus. Pienāk kādi 3:30 un mums vesels viens skatlis. Viena komanda arī tā līdzjūtīgi nojautā – jums tiešām tikai pirmais?
• Ipiķu skola easy, džakuzi easy, baložu fortu gan sākumā meklējām kā torni kaut kur ap Sedas upi (balti ķieģeļi un augstāk par zemi).
• Sargāt un saglabāt - objekts, kas mūs iegāza. Paskatāmies Pantenes muižas bildes internetā – tikai viena siena, tātad nebūs. Toties ir tāda Košķeles muiža, kuras drupas gan bildēs, gan dabā ideāli der. Aizbraucam – tai apkārt ganību un elektriskais žogs, bet nu pēc kādiem 100m ir ganību vārti. Nu ja nav, nav, braucam vākt pārējos – braucam it kā uz šokolādi, atrodam baložu fortu. Tas nekas, ka Pantenes muiža bija pilnīgi blakus Košķelei, nav tak jēgas skatīties, ja tikai viena siena 😊
• Kad nu ir 6 no 7 mīklā savāktas, ripojam caur mežiem atkal uz Košķeli – “a ja nu tomēr ir jālien aplokā”. Protams, tur nekā nav, toties kā izrādās Pantenei ir vairāk kā 1 siena, te gan jau arī DemonW ir atvēruši lādi un azarts noplok.
• Kādas 30min mocām lādes uzdevumu, meklējot upes (jo ir tak kuģītis), lieki teikt, ka arī atslēgvārdi izskapts, tornis un krāsmatas daudz nepalīdzēja 😊

Bija ļoti forši objekti, mūsu favorīts Šokolādes objekts un ceļš līdz tai - Paldies BK, mums šādi patīk daudz labāk kā kāds akmens vai vieta, kur var mierīgi piebraukt klāt.
Arī trijatā sanāca izjust azartu pēc FTF un, ja nebūtu tas pašu false negative ar Pantenes muižu, beigas varēja būt krietni saspringtākas. Savā ziņā smieklīgi, ka pirms spēles tieši runājām, ka sliktākais ir tad, kad kādu objektu pārbaudi un izdomā, ka tur nav ciparu.
Un jā, mēs turpinām piedāvājam nākamajai sezonai – ja 1.datums nav brīvdiena, tad laukums atveras naktī uz pirmo mēneša brīvdienu. Tiem, kas nevēlas FTF azartu, tas neko nemainīs, savukārt tiem, kas vēlas FTF - neliks ņemt liekas brīvdienas un varēs piedalīties pilnā sastāvā.

Ugunskristību mērce īstā BK gaumē.

Šoreiz 4 no 5 rubakiem ir zaļie gurķi, tā ka haips ir augsts un spars liels. Līdz ar vasaru iejoņojam Rūjienā un, izskanot Final Countdown beigām, veram vaļā mīklas. Pirmais skenējiens jau viegli čamda trauksmes slēdzi, ka sūdi briest. Bet pagaidām vēl nekas netiek sacīts, jo izpēte ir veikta pamatīga un stundas laikā komanda jau 4 mīklas ir nokodusi un krustene strauji progresē.

Deguns gaisā un pirmie 2 krīt ātri. Tad stundas detour, tēlojot bānīti teju visas spoku līnijas garumā, un beidzot krīt arī 3 un 4. Pa ceļam tiek satikti visi iespējamie spirit animals, kas bravūrīgi metas zem riteņiem. Za to, pēc tam arī pašiem nākas uzņemties šo vicotāju lomu, kamēr rumaks ar sirdi plosošu skaņu strīķē dibenu pret zemes vaļņiem.

Saullēkts tiek sagaidīts ar brīnišķīgu fonu pie muižas gruvešiem, bet līdz ar to aust arī atklāsme, kāpēc 7nieks parasti nenotiek vasarā. Arī mums šī polārā diena neiet pie sirds un 4 no rīta punktu tumsas šarms ir zudis. Turklāt pār laukumu nolaižas lielā depresija - Rasols pamet laukumu, Stalkers graiza vēnas pie Topiņa, bet mūsu galvenais šoferis sēž pļavā un ne ar vienu nerunā. Vai tiešām BK beidzot būs izdevies sakaut rubakus pavisam? Baložu šturmēšana ir izvērtusies bez panākumiem (tikai noskatītas pāris BK cienīgas vietas), disko Naukšēnos arī nav atrasts, un SIA "KVASS" variants ātri ticis apbedīts. Pie dzīvības notur tikai doma par jauno Rūjienas brūkleņu saldējumu, ko ar baudu ēdīsim pēc finiša.

Tā nu pēc 3 stundu absolūti neproduktīvas mentālās masturbēšanas, nebalto dienu cepumu kaudzes patukšošanas, un "Ты мой кайф", tiek pielietots pēdējais ārkārtas līdzeklis - random drops street viewā. Un ir!!! Ar pirmo reizi pretī rēgojas balta ķieģeļu māja! Kāpjam rumakā un lidojam. Priekšā jau ir pārsteigta Roadgames komanda un pēc nelielas iesaistīšanās troņu jeb trepju spēlēs, beidzot krīt arī baloži.

Šajā brīdī jau tiek paziņots par lādes krišanu, tāpēc tikai ar puskaunu lūdzam centrālei palīdzību (paši reāli par šokolādi nebūtu iedomājušies, tas ir fakts). Otrs hints tikmēr par šampūna cenu tiek ietreidots no citas komandas, un esam atpakaļ zirgā. Ar prieku kārtējo reizi eskortējam mašīnu no priekš un pakaļ cauri neceļiem. Krīt šokolāde, visbeidzot arī krustene, bet gala mīkla atkal noliek uz lāpstiņām. Mentālā kapacitāte bezmiega žvingulī ir nosēdusies kopā ar kompja baterijām, jo acīmredzamais veselu stundu paliek neredzams.

Visbeidzot ar izmisušu NU BLJAAAA noslēpums tiek atkosts. Nolādējam to kuģīti, kas sajauca galvu, un ierodamies pie lādes vienlaicīgi ar jau pirmīt satiktajiem Garnadžiem, kas gan uz pēdējo skriešanos nepavelkas. Ātri vien lāde rokā, neviltots prieks par pirmo trijnieku, un jaunie ir veiksmīgi ierauti 7nieka drudzī! Protams, pēc tam top arī gangsta bilde rapsī, lai mammai prieks.

Paldies par izaicinājumu! Varēja just, ka EST pierobežā laiks jau iet krietni lēnāk.

- Mamma piespieda (jaunā sastāvā)

Ā jā, un brūkleņu saldējumu beigās nedabūjām.

"oh paskaties, LU ģeogrāfu 2011 brauciens, pazīstu šito meiteni!"
"eu davaj, fokusējies un beidz tērēt laiku uz random lietām"

Pelnīti ceturtie

"Visam pienāk pirmā reize..."-arī mums ar FTF. Negribētos teikt, ka viss bija baigi slikti, drīzāk ļoti smieklīgi par to, cik viss ir ĻOTI slikti.
Jau pirms braukšanas zinājām, ka šitas nebūs miera vējos, bet to, ka smadzenes izslēgsies atverot mīklas, gan negaidījām.
Tā nu mēs sēdējām savā "ofisā" (kurā, btw, ieradāmies jau 31.maija 15:00 😁) un spriedām, ka 3 no visām čista būs zināmas un maucam dzīvē pie 80% atminēto. Centrāles teiktais, ka 8h kāds paņems Lādi, mūsu ideju par 'šitas būs īzīpīzīlemonskvīzī' tika vērsa plašumos mūsu vēlmi izcelt FTF pirmajām, jo tak pētīts tik daudz, lasīts tik daudz! Lienei vispār vajadzētu izsniegt atzinību par ieguldīto darbu interneta ķemmēšanā 👏🏻
7 no rīta, sēžot pie Topa un klausoties sētnieka nopietnajā stāstā par geocaching, mums bija tieši 1 atminēta mīkla-Ipiķu skola! To mēs zinājām par 1000000000% atverot tikai bildi 😁
Bija pāris minējumi par vietām, ka moš šite, moš te, bet ai-ko mēs lieki brauksim tādu kusaku. Beigās besis bija tik liels, ka nolēmām aizbraukt līdz Pantenes muižas drupām, jo logu ailes izskatījās tīri līdzīgas. Kamēr braucām, Svētku Rosols bija devies mājup ar 5 atminētām mīklām-uzrakstījām, lai pasviež kādu hintiņu un viņi bija tik laipni un padalījās. PALDIES VIŅIEM PAR TO! ♥️
Braucot uz nākamo spotu, lādes mīkla bija vaļā un mēs ne cik nekaunējāmies par faktu, ka tiklīdz lāde kritīs, sitīsim augšā mesidžu Centrālei. Paldies Rubaku Svētajiem,ka tas notika ātri. Norādes dabūjām,bet lielākais besītis sākās pie fakta, ka vietām bijām braukušas garām un tagad atkal jābrauc viss tas kusaks atpakaļ 😁 Bet kuram gan negadās, ne?
Čik-či-rik un ar visiem Waze gļukiem (kas bija pilnīgi neadekvāti un nepiedodami) tikām arī līdz Lādes mīklai. To sapratām uzreiz, jo pētot interesantākās pierobežas vietas, spriedām, ka tā būtu nice vieta punktam vai lādei... Nu-5 soļi tālāk, bet gandrīz tas pats vien ir 🙈
Piebraucot redzējām, ka M40 jau rosās pa Lādes lokāciju un tur mums ieslēdzās pilnīgs The Hunger Games! Sorry, M40 😁 Bet forši izkustējāmies pēc tādas braukāšanas 😁 Ance nebija tā skrējusi savus gadus 10, Agnesei bija pamežģīta potīte un Lienei ielauzts astes kauls. Yolo.
Bet lādi atradām, ciršļus arī 😁 Pēc tam izspriedām, ka īstenībā neesam nekādas vakarējās, jo visur līdām pa džungļiem, lai gan blakus bija normālas taciņas, braucām pa ceļiem, kas nemaz nebija ceļi, un kur bija jālien pa kāpnēm-uzcēlām Agnesi 😁 Bija viss ko gaidījām-izmisums, dusmas, prieks, bezmiegs, gandarījums. Nu viss karoč'! Un Agneses dzimšanas dienu nosvinējām turpat, Lādes lokācijā 🤩
Perfekts laukums. Smukiņi un labiņi.
Un, joprojām neizprotam kā BK visas šīs vietas atrod, bet varbūt tā pat ir labāk 😁 P. S. Tur, kur mēmajā šovā tika attēlots stārķis, mēs protams redzējām Baby Shark do do dooo 😁
-Stalkers, (ex Wild Moms)

Uhh...Rūjiena. Ar nepacietību gaidījām šo laukumu. Gan dēļ tā, ka divi no četriem rasoliem rūjienieši. Gan dēļ tā, ka bijām izslāpuši pēc piedzīvojumiem un kāda jauna sirma mata uz galvas.
Šoreiz bijām nobrieduši iet uz FTF. Mājas laukums būs īzī. Kārtējo reizi 7nieks pierādīja pretējo. Ko gan citu varēja gaidīt.Don't get cocky kids...
Iesākām labi. Pirmās 4 mīklas krita ātri. Šokolāde vispār pirmās 10 nanosekundes pēc attēla redzēsanas. Zaļo pēc loģikas ,ka Latvijas pusē visas sliedes ir nospertas. Sapratām,ka būs Igauņos. Ipiķu skola arī krita ātri. Pantene arī operatīvi. 00:40 dodamies ceļā. Pirmā aiziet šokolāde. Spots atrasts. Sākās meklēšana. Visu telpu izstaigājām reizes 5. Nav. Kā var nebūt? Nebūs taču trubā jālien. Līdz pēdējam pretojāmies šai domai. Bet kad visi varianti bija izsmelti neatlika nekas cits kā pārvarēt klaustrofobiju. Bija tas gods būt tur pirmajiem rubakiem. Un ar seju nolasīt visus zirnekļu tīklus, lai pārējiem komfortablāk. Lūdzu...Okei punkts rokā. Dodamies uz Panteni. Pāris reizes paklupdami uz akmeņiem un gandrīz laužot kaklu punkts rokā. Esam eiforijā.Viss notiek raiti. Dodamies uz skolu. Izložņājam skolu. Apstaigājam ozolus. Nav. Piezogas tā pazīstamā izmisima garša. Bet nevar tak tā padoties. Okei... Nebūs tak wc...? Well played. Punkts rokā.Dodamies pēc sliedēm. Pa ceļam sastapti truši ar pašnāvnieciskām tieksmēm. Neilgs brīdis un esam pār robežai. Sazīmējam īsto vietu, pastaigājamies pa peronu. Pirmo reizi ieraugot zaļo vagonu pat neiedomājāmies savilkt to kopā ar mīklu. Koncentrējāmies uz peronu un stabiem. Bet tad pašā perona tālākajā galā-apskaidrība. Zaļais pincis. Tur esošais zaļais vagons. Rikšojam atpakaļ. Tikmēr jau punktā piebrauc vēl 2komandas. Sasveicinamies un lienam zem vilciena. Atrodam geocache, atrodam, kur vilcienam drošinātāji. Un kā beidzamo arī mums vajadzīgos ciparus.Yas, iet super. Bet pietrūkst 3 punkti. Bet pagājušas tik dažas stundas un laiks vēl ir gana.
Sākam štukot par džakūzī,baložiem un mistisko mucu. Pēc ilgstošas vārdu spēles un pa pusei no galvas izrautiem matiem. Stārķi-Kārķi. Vecs..hmmm Veckārķi. Dodamies uz muižu. Iespaidīga ēka. Pagāja kāds laiks protams ka izložņājām visus kaktus. Un kā ierasts pēdējā vietā, kas vēl palikusi neapskatīta atrodam punktu. Yass. 5/7 Gaisma jau sen uzaususi un tuvojas laiks doties uz darbu. Bet vēl varam paspēt, ja atrisināsim baložus un mucu. Krustvārdu mīklu izdevās atrisināt nepareizi. Nakts vidū palūdzām čoma mammu izpildīt mīklu. Bet dotie burti neizsaka neko. Nu okei. Paliek ņuhs,čujs un poņa. Poņu atmetam, tad ņuhs un čujs. Sākam meklēt ēkas ar baltiem ķieģeliem. Visi varianti garām...aizbraucam uz spotu, kas vēlāk izrādījās,ka ir Sedvaku spots. Bet bijām tur meklēt caurumu sienā, un līd mucai pat neaizgājām. Oh the shame. Un baložu spots beigās izrādās pārdomu gaitā tika atmests , jo centāmies to sasaistīt ar mucu.upsī! Nokaram galvas un dodamies uz mājām. Nav vairs laika turpināt, jādodas uz darbu. Savu ftfu padirsām. Nu neko, Rasols tik ātri nesaskābst. Nolemjam nākamajā dienā piebeigt to štelli. 02.06 esam atpakaļ. Sazīmēti trūkstošie spoti. Operatīvi savācam. Lādes mīkla vaļā. Un ak vai, cik tālu mēs bijām no patiesības. Saskatījām uz vienas no līnijām kuģīti. Skaidrs upe. Ha ha. Kartes vaļā un tiek pētīti visi tilti pār visām upēm. Ceļi, ēkas. Tiek apsvērti varianti. Bet nekas tā īsti nesavelkās kopā. Tā kā strauji tuvojās pusnakts, un rīt atkal ir darbs, tad zvans centrālei. Izrādās tā nav upe bet robeža.Un Ipiķu skola. Tajā brīdī viss ir skaidrs. Pēc minūtēm 20 esam pie lādes.
Fantastisks piedzīvojums un lielisks laukums. Ftf šoreiz nesanāca. Bet nenokaram degunu. Viss vēl priekšā. Tiekamies Daugavpilī. Kārtējo reizi paldies BK par lielisko piedzīvojumu

Pa mīklām kā pa sviedrainiem, degošiem celmiem, toties laukumā kā pa sviestiņu.

Šoreiz lēmām par labu startam pirmajā nedēļas nogalē pēc paziņošanas, jo darbi neļāva kaplēt mērci pirmdienā. Tas mums deva dažas dienas mocīt mīklas. Komandas sastāvā joprojām 75% arhitekti un 100% dažādās pakāpēs, ar BK kaiti saslimuši ļaudis. Kopā 8 gabali. Covid brīvos vakarus tērējām, vai nu nedarot neko, guļot, dzerot vai minot geocache mistērijas. Jebkurā gadījumā Rūjienu gaidījām ilgi.

SAGLABAT UN NOSARGĀT:
Kas par murgu #1. Meklējām rakstus par medniekiem, arodskolu profiem, basketbolistiem. Pantenes muiža bija nomarķēta jau sen, bet tik un tā bilde neparliecinaja. Līdz viens no komandas biredriem aizgāja izmazgāt matus. Ģeniala mīkla, jādomā ārpus teiku, leğendu un nostāstu rāmjiem.

BALOŽU FORTS. Arī kartē atlikts kā "varbūt" starp vēl vismaz 4 citiem objektiem šai mīklai. Līdz beidzot kādā informācijas avotā atrodās caurumotā siena.

ŠOKOLĀDES TĀFELE. Krīt samērā ātri, tiklīdz ieslēdz satelītu.

TUR KUR TEVIS NAV. Skolas romāns, skola, bildes, asaras un mīkla rokā ir.

ZAĻAIS PINCIS. Noskenetes visas stacijas, taču peronus LV atrast nevaram, Igaunijā gan atrodas un ir.

SLĀPES PĒC VIĻŅIEM. Kas par murgu #2. EDA KVASS? Uz Rūjienas kafejnīcu "e.d.a." pēc kvasa? Laikam nē. Nu labi varbūt KVASDESA? Arī nē, bet biznesa ideja gan tā varētu būt. Tad kāds sasmēlās smadzeņu resursu un izsecināja, ka tai mucai sakars ar zivīm, tad arī blakus šokolādes zivīm varbūt jāmeklē. Un ir.

Un bingo keno lotto, esam šķietami pareizi izpildījuši mājasdarbu. Bez hintiem, paši pārsteigti, reti kad tā sanāk. Varbūt alus tomēr palīdzēja. Varbūt arī nē, jo minējām 4 dienas.

LAUKUMĀ:
1/7: Skanot Eolikai un R. Paulam ieripinam Baložu fortā. Ātrāk nekā spēj izrunāt SPKC pilno nosaukumu, pienāk ziņa, ka punkts atrasts.
2/7: Šokolades tāfeles ceļš ved caur džungļiem. Esam vienīgie te, vieta istā. Daudz caurules un izdevibas noraut uz ğīmja seklā, aļğainā mērcē. Pirmajā caurulē ielienu, samīžos, cik dziļa un griežos riņķī. Tikmēr citi jau brūnām sejām ķemmē pārējās caurejas. Tomēr atgriežos pie pirmās ejas un 2m dziļāk punkts tomēr atrodās. Iespaidīga vieta!
3/7 Slāpes pēc viļņiem. Ielencam teritoriju no vairākām pusēm un mucu atrodam samērā ātri. Respekts BK komandai par mīklas foto. Kārtīgi mūs apveda ap stūri. Pamēģinājām uzņemt līdzīgu attēlu paši. Baigais stragls un viss pilnīgi rūsgans. Ej tik mazgāties pie mašīnas.
4/7 ZĀĢERU DŽAKŪZIS. Skaista vieta, prieks ka paguvām pirms izņemts no aprites punkts. Gribējās uzkāpt tornī. Tikmēr, arhitekti tikai siekalojās gar koka sijām, pārējiem nebija skaidrs kāpēc. Punktu atrodam pēdējā vietā, kur vairākkārt iets garām.
5/7 SAGLABĀT UN NOSARGĀT. Pieneņu lauks saulrietā, max romantiski. Smuka vieta, arī gana daudz opciju noraut ādu no plaukstām. Punkts ātri, bet pavisam netīšām rokās.
6/7 TUR KUR TEVIS NAV. Kāpnes ir, bet kāpņu konstrukcija nav. Bet tas jau neaptur izložņāt visus stāvus, beigās gan punkts galīgā podā pie ieejas. Vienā no telpām kāds vēl nesen dzīvojis. Mazliet cerējām, ka būs jābrien pa pagraba puscelīša dziļuma ūdeni. To nakošreiz, cerams!
7/7 ZAĻAIS CIEMA PINCIS. Iebraucam pie Eesti bois, tie met piektdienas vakarā saulītes ar behu un gandriz vai aicina uz strelku. Ha. Punkts pec brīža rokā, lādes mīkla ar. Viens divi un komandas MVP turpina pelnīt punktus un risināt mīklas. Viens divi, kafija, banāns un kārums, un esam pie lādes. Forši. Pirmo reizi tik ātri, kopā laukumā aizvadītas 5.5h, turklāt bez hintiem. Pirms pusnakts sākam ceļu mājās, un nav pat besis un slapjas kājas? Izņemot vienu indivīdu kurš laukumu izgāja sausām kājām, bet sev apavus ar ūdeni nolēja sēžot mašīnā atpakaļceļā. Kaut kas nav labi, laikam, tāpēc nākošreiz obligāti jāmauc FTF.

Pssst! Kur var ātri un lēti pārkrāsot autiņu? Mamma vēl nav redzējusi.

Cepuri nost DEMONLORD WOLFPACK priekšā, kas acīmredzot atbildi uz Baloža Forta mīklu saņēma caur citiem nesasniedzamu astrāli. Šo šķetinājām līdz asiņojošiem dibencaurumiem, bet tā arī netikām pat par sprīdi tuvāk absolūtajai patiesībai. Lasiet Lemūru logu, tur viss pateikts ;)

Un, mēs mīlam rubīt laukumu naktīs, jo var pačakarēt Centrāles miegu ar zvaniem :DDDDD

Neskatoties uz to, ka Lemūri bezmaz visus nagus nograuzuši, gaidot jauno rubas laukumu, laiks ap tā publikāciju viņiem padevies visai darbīgs, tā ka mīklu atvēršanas brīdī visa komanda saldi čuč. Nākamajā rītā, iemetuši vien aci mīklās, Lemūri aiztrauc darbos. Kā vienīgais brīvais pie minēšanas ķeras pilots, kuram tad arī gaužām raiti izdodas sabirdināt lemūrčatā pirmos četrus risinājumus.
Veckārķu pili šis jau iepriekš noskatījis un atzinis par 7nieka lokācijas cienīgu, līdz ar ko Zāģeru Džakūža mēmais šovs rada vairāk jautrības, kā neizpratnes.
Par Šokolādes Tāfelīti pilotam arī viss skaidrs, jo gana daudz "tāfelīšu" dzīvē pētīts - tiesa, sākotnēji atzīmēta tiek jaunākā sūkņu stacija, kas vēlāk rezultēsies lieliskos fotouzņēmumos ;)
Ipiķu skolas un Ulmaņa stādītā ozola stāsts bija kādreiz nācis Lemūram ausīs, arī nepārprotams proofpic par Tur, Kur Tevis Nav, atrodas.
Kas attiecas uz Zaļo Ciema Pinci, Meizakilas stacijai raksturīgie apgaismes stabi ar 4-5 šķēršiem arī ataust atmiņā, jo Latvijas pusē tādu peronu nav, to pilots ir izpētījis jau senākās gaitās. Tiesa, vagons, kur bez šaubām būs punkts, atmiņās uzpeld kā zils, tāpēc tikai uz vietas, ieraugot to pārkrāsotu, Lemūri saprot, kas ar to zaļo pinci domāts. Sākumā likās, ka tā nosaukts strelku dzīšanā nepieredzējis čubārs :D
Slāpes Pēc Viļņiem tik viegli nepadodas, dikti jau nu neparasts vietvārds tās Sedvakas. Pamazām iesaistās pārējie Lemūri. Lemūrs-grammarnazi pat pārrisina krustvārdu mīklu, lai būtu 100% pārliecināts par visu burtu atbilstību. Bet tad jau ienākas pareizā kombene, kuru JāņaSēta priecīgi akceptē.
Salabot un Sargāt prasa jau nopietnu visu Lemūru galvu lauzīšanu nākamajā dienā. It kā pēc bildes ir jābūt Pantenes muižai - tik raksturīgas taisnās ailas tolaik bija retums. Bet kā pievilkt mīklu?! Kopšanas cirte mežā būtu pats tas, bet kur tad būs lokācija?! Pilots padomā "ārpus kastes" un piesienas tam ātrumam, kurā viss notiek. Hm, kaut kur šajā pusē tak notika TELE2 feikā meteorīta akcija, jaunā tarifu plāna ietvaros operators ieguva dažus biznesa klientus, bet padirsa daudz ierindas zvanītāju. Taukainie stiprāki, vājie pazuda..? Oookey, not bad, un krāteris taču ir bijis tikai kilometru no Pantenes! Būs īstā muiža! Panākumu spārnots, Lemūrs-pilots ātri izrok nepārprotamu proofpic arī tam mūra veidam, kas līdz šim to mulsināja, un drīz pēc tam, jau droši kombinējot Panteni ar uzdevuma detaļām, nonāk pie vienkārši ģeniālā un ģeniāli vienkāršā risinājuma. Pantene Pro V!!! Nu cepuri nost BK orgu priekšā, 5***** uzdevums, Lemūri stāvā sajūsmā.
Un tad sākas stragls ar Baložu Fortu. Un tas turpinās līdz ceturtdienas vakaram. Lemūros valda nepieredzēts izmisums, tā vēl nekad nav bijis. Pilots paziņo par gatavību rubīt bez atrisinājuma ar cerību ko sagrābstīt uz vietas, un arī tā vēl nav bijis. Jo!
Šajā laikā Lemūri ir svēruši un vētījuši ik burtu mīklā, ik krūmu kartē, ik pikseli bildē trīs dienu garumā. Sākas viss, Lemūriem vienojoties par  formulu - it kā 3 vārdi, kuri apzīmē vietu, un uzdevums par 2013. gadu lokācijas konkretizēšanai. Aiziet!
Pirmais vārds. Pēc ilgām diskusijām (D-light reklāmu studijas, prātulām ka D-light dzer Ķengaraga špaņi, un vai uzdevumā kas mainītos, ja tā vietā būtu krafta alus, kas liktu domāt par hipsteriem u.c.) kā primāro Lemūru konsīlijs apstiprina "sala". Tomēr laiva šķiet tas specifiskākais trasporta līdzeklis. Varianti - jumts (lifts), pludmale (vilciens).
Otrais - ne mazāk karstas diskusijas liek palikt pie "audzinātājs" (jo tomēr "ļoti mazi cilvēciņi" ir tas, kas to atšķir no skolotāja, kurš dresē vienkārši "mazus cilvēciņus"). Varianti - audzīte, skolmeistars, skolotājs. Visi nāk smagi, jo, wtf, mūslaikos audzinātājs, kurš "pavēl", ir Hāgas tribunāla kandidāts :D Štābiņa Lemūrs kaut kad piemin arī "burtnieku", jo te tāds ezers tak, un tie bērni tur it kā boksterē. Tas top noraidīts, jo lielā puse ezera jau ārpus laukuma, un jāmeklē tak apzīmējums cilvēkam, ne procesam. Burtnieks (burvis, zintnieks seno Baltu kultūrā) nu nekādi neatbilst aprakstītajām darbībām.
Trešais. Vai nu telts vai būda, te uzvarētāju nav. Variants - patilte. 
Vieglāk neiet ar 2013.gada notikuma lokāciju. 1001 veida vaicājumi googlei paliek bez rezultāta. 2013.gada rudenī notiek viss un visur, tikai ne interešu lokā.  Pirmais jau wtf, kas par krimināļiem, nav tak deviņdesmitie. Jā, bet Lembergs, piemēram, - bilst politkorektais Lemūrs :D Tad jau tiek atrasts arī bijušais Mazsalacas deputāts-izvarotājs, un nolemts vārdiem nepiesieties, gan jau Centrāle zin labāk kur, kad un ko noziedzies kāds tautas kalps, kurš bijis atbildīgs par novada svētku (or smthng) rīkošanu. To, ka tas ir kāds tamlīdzīgs ļembasts, liek domāt pieminētā (zvejnieka) zābaka mešana. Tālāk, lai notiktu svētki uz ūdens, vajadzīgs paliels ūdens. Un masas, lai alko iznīcināšana kļūtu apjomīga. To nodrošināt reģionā var tikai  Mazsalaca pie Salacas un Rūjiena vai Naukšēni pie Rūjas. Seda te tek caur neapdzīvotiem jebeņiem, Burtniekam publisko svētku krasts ir tālu ārpus interešu loka, pārējie ūdeņi un/vai miesti par sīku. Googlēts, meklēts, domāts, pētīts, rezultāts = 0. Pēc 3 dienu šādām mokām abstraktāk domājošais Lemūrs astrāli iziet no ķermeņa un atgriežas ar ģeniālu ideju. Kriminālās autoritātes uz ūdeņiem ir pirāti, un Kapteinis Morgans tak visādus dzertiņus organizē! A-le-luja! Šito prieku. Ar jaunu entuziasmu Lemuri rok un sarok 2013. gada rudenī notiekošu Kapteiņa kausu, viss, viss atbilst, bet notiek tas... Saulkrastos. Precīzāk - Pabažos, Katrīnbādē. Ok, viss vēl nav zaudēts, Latvijā ir pāris Pabažu, viena Katrīnbāde (ja kādu interesē - pašā Roņu salas centrā ir Morgani), toties ap 70 Saulkrastu. Lieki teikt, ka neviena vieta nav pat tuvumā mums vajadzīgajai lokācijai. Lemūru astes nolaižas pavisam.
Pelēki bezcerīgs uzaust piektdienas rīts. Sestdien jābrauc. Un piepeši kā zibens no skaidrām debesīm - štābiņa Lemūrs ir kļuvis par renegātu! Viņš, kurš šoreiz laukumā neizies, nav izturējis spriedzi un ir palūdzis hintu, ko Centrāle ar laipnu un plašu žestu piešķīrusi. Pārējie Lemūri vispirms brēc "klusē, nesaki!!!", līdz tomēr atzīst, ka šoreiz štābiņa balss ir saprāta balss. Bet tā pavisam padoties tomēr lepnums neļauj. Tiek nolemts vaicāt Lemūram-renegātam tikai vienu vārdu no četriem, bet pārējo tomēr paveikt pašiem. Un Lemūri izvēlas otro vārdu. Burtnieks...Tiešām? @#$%& TIEŠĀM?!?!  Te nu Lemūri vēlas Centrāles loģikai veltīt sen saklausītu atziņu: Kaut arī mirāžām un vitrāžam abām ir kāds sakars ar āžiem, tomēr tas NAV viens un tas pats. Ok, tālākais jau dažu minūšu jautājums. Pirmais vārds tad, droši vien, būs pludmale, nevis sala. Ne par ko vairs nebrīnoties, tiek iedarbināts google engine. Un skat, izlec Silzemnieku pludmale. Ar to pietiek. Pamestais Silzemnieku zāles miltu cehs ir apmeklēts, pat vairākkārtīgi. Fuuuuf. Tagad, 100% pārliecībā par to, ka punkts rokā, Lemūri lūdz renegātam atklāt pārējos vārdus. Seda.... WTF. Bet, nu jau ar pareizo atslēgas vārdu kombinējot, ātri rokā ir Ģeogrāfu mafija, kuri, pretēji normāliem cilvēkiem, pie dabas žūpo rudenī un vietās, kur pat pustrakie makšķernieki iemaldās reti. Turklāt, video liecina, ka uzdzer šņabim kolu!!! Zābaka mešanas faktu gan neizdevās konstatēt, pat zinot. Nu, jā, "zini vai mini" varianti Lemūriem nekad nav patikuši. Un visbeidzot, kā fuckin ķirsītis uz tortes - TORNIS. Tīri teorētiski, tie kas kaut reizi gājuši Kolka-Dubulti, it kā varētu saprast, par ko te stāsts, tomēr šī uzdevuma loģika Lemūriem atgādina slaveno anekdoti par to, kā aprakstīt krokodilu. Tu zirgu zini? Jā, protams! Nu vot, nemaz nav līdzīgs zirgam!
Lemūrus nopietni moka ziņkārība - vai kāds var padalīties, kādu domu gājienu lietojot, viņš ir pareizi, bez hintiem, atminējis Torni! Gaidīsim PM! :P
Long story short - Lemūri ir norubījuši 3 sezonas un redzējuši daudz dīvainu uzdevumu, bet vienmēr savās domās lamājuši Centrāli tikai līdz tam brīdim, kamēr saprasta uzdevuma loģika. Un katru reizi atzinuši, ka paši (Lemūri, t.i.) ir kaut kur nolohojušies, bet uzdevumos viss korekti. Šī ir pirmā reize, kad tā nav. Bet nu ok, nekļūdās jau tikai tie, kas neko nedara, un Lemūri nav ļaunatminīgi :)
Tā nu priecīgu prātu jaukā, svaigā sestdienas rītā trīs Lemūri sakrīt iekš Saab9-5, dēvēta arī par Vintāžu, un dodas laukumā ar parasto prieku un entuziasmu.
Pirmais punkts - tas pats Baložu Forts, pie kura mūriem tik daudz asiņu izliets virtuāli. Dzīvajā fortifikācijas krīt raiti, Lemūri atzīmē, ka laikazobs fortam daudz nav kaitējis, un nosprauž kursu uz Panteni bez V.  Dievīgi braukt pa svaigi salijušajām grantenēm - ne puteklīša. Panteni sen gribējies apmeklēt, ļoti jau nu oriģināla celtne! Tiesa, šeit jau daba drīz paņems savu, pēc gadiem 50 būs tikai akmeņu kaudze, bet pagaidām - kaut kas kolosāls. Punkts krīt ne uzreiz, bet gana ātri.
Nākamais mērķis - Ipiķu skola. Lemūri te izložņā visu, gan intereses pēc, gan tādēļ, ka tualešu apskate atlikta uz beigām :D Punkts krīt brīdī, kad drošākais Lemūrs jau sāk mērcēt ķepas dzidrajā pagraba ūdenī. Atceļā pie Vintāža Lemūri sastop Pelēkā Paugura ordu, tomēr Ikaruss nekur nav manāms, pieticis ar 2 džipiem, lai visa pļava piebirtu rubaku pilna. Atkalredzēšanās priecē, bet 2 metri ir 2 metri, distance jāietur. 
Meizakilā viss notiek zibenīgi, jo viens Lemūrs, pienākot pie Zaļā (ahā! tagad šis ir zaļš!) Pinča pašauj ķepu tieši tur, kur plāksnīte. Lai paildzinātu ārzemēs pavadīto laiku, Lemūri uziet un inspicē ārkārtīgi neparastu pareizticīgo baznīciņu.
Tagad pie Vecajiem Stārķiem! Ceļš tāls, Lemūri nocietušies pēc action, bet, piebraucot pie lokācijas, tiek pamanīts random pizdjuks, kas enerģiski rakņājas vietā, kur parasti visi atstāj auto. Izrādās - uzstāda daudzām aizliedzošām ikonām papildinātu privātīpašuma zīmi. Nepatīkami pārsteigti, Lemūri pabrauc garām. Bet nav jau vakarējie - noslēpuši auto no pizdjuka acīm, tie veikli un klusi iešmauc pa "sētas durvīm" un džakūzī iekšā. Baigi žēl, ka piepeši kādam te ko savajadzējies aizliegt, unikālā ēka tādā stāvoklī, visiem pieejama, te atrodas gadu gadiem. Bet, lai nu kā, prombraucot Lemūri nofočē zīmi un aizsūta bildi Centrālei, kas tad arī veikli lemj punktu slēgt.
Lemūri ripo uz Rūjienu papētīt vietējos dostoprimus, ieturēties un iepirkt šmigu. Līdzi sataisītas gardas maizītes, jo izlūkojot tapa skaidrs, ka tā būs labākā opcija - pat pirmskovida laikos Rūjienā varēja paēst tikai darba dienās, un tad arī vien pāris vietās uz pāris stundām, pusdienlaikā.
Nākamā pietura - Sedvakas. Teritorija izrādās apjomīgāka, kā domāts, zināms laiks paiet, to inspicējot, turklāt Lemūrus pārsteidz pamatīgs gāziens. Par laimi, tie drīz pamana jauko torni, un izmanto brīdi slavenajai fotosesijai a-ļa vertikāle. Fotogēniskākais Lemūrs fiksi tiek pie četriem jauniem zilumiem, bruņas iegūst patīkamu rūsas nokrāsu :P
Tikmēr gāziens jau pāri. Mazliet nošņurkuši, Lemūri ierodas pie Šokolādes. Līdz objektam gabaliņš ejams, Lemūri izbauda pastaigu nesteidzoties, jo tālumā jaušami rubaku stāvi. Pienākot pie objekta, tie izrādās Birojžurkas, kas, šķiet, savas darbības lokācijā jau beiguši. Pārmīti pāris vārdi, un Lemūri dodas meklēt. Un te nu jāsaka lielumlielais paldies, ka visas Žurkas (un partneri) pratās iekost astē un nelaupīt Lemūriem to aplauzienu, kurš pēc tam rezultējās visai ilgā sajūsmas pilnā objekta apskatē un superīgā fotosesijā. Nu, labi, bet ko tālāk? Lemūriem šoreiz ir plāns B, tāpēc tie dodas uz aizdomīgu ēku grupu pāris "tāfelītes" tālāk. Mazliet tā kā bažas, vai svaigi salijušais dambis neslēpj kādas lamatas Vintāžam, bet viss ok, pie otrās ēku grupas Lemūri nonāk uz visiem 4 riteņiem. Ātri samanīta vajadzīgā ēka un 4nieks busiņš arīdzan. Jāsaka, ka šodien Lemūri satiek tikai daudzskaitlīgas komandas :) Iepazīstamies ar 4nieku, uzpļāpājam, kopīgi kādu brīdi pameklējam, līdz mazākais Lemūrs ielien kādā trubā dziļāk, kā tā priekšgājēji, un punkts krīt. Reizē ar to - Lādes mīkla. Mirklis mulsuma, bet pieredzīte dara savu - Baložu Forta dēļ karte tik daudz pētīta, ka drīz vien zīmīgais apendikss ir noskaidrots un Lemūri uzsāk ceļu pie Lādes, no, iespējams, visneizdevīgākās pozīcijas.
Liels ir Lemūru brīnums, ka Lādes lokācijā tiem izdevies ierasties šodien pirmajiem. Viņi trauc meklēt zīmes dabā, tomēr drīz jau var paļauties arī uz ziloņtaku, kas tos noved pie mērķa. IR!!! Lemūri bijīgi atver Lādi. Tiiik ilgi mēs šito gaidījām! Lāde ir negaidīti spodra un kārtīga, Lemūri izņem vienu mazo šmidziņu, pievieno 3 savējās, pielogojas un ābeļdārzu satricina tradicionālais "Nepeld!!!" Un ir jau arī īstais laiks, jo atceļā Lemūri sastop Pelēkā Paugura un Gan Jau Sanāks rubakus.
Laiks garajam mājupceļam. Laukumā pavadītas 6,5 nesteidzīgas stundas patiešām brīnišķā zaļumzaļā mitrā un svaigā vasaras sākuma dienā. Kas var būt labāks par šo?! Par favorītiem atkal grūti izšķirties - ja no oficiālajām laukuma lokācijām, tad laikam tā būtu Pantenes muiža. Bet vislabāk tomēr patika feikā šokolāde -  jaunā sūkņu stacija, kur satikām Birojžurkas. Nu, tas bija Černobiļas un Stalkera megamix! Patika arī pabūt ārzemēs pēc kādas pauzītes :)
Milzīgs paldies orgiem, lieliski punkti, ilgi gaidītā ruba nelika vilties! Tiekamies jūlijā.

Dārgā, Ruba!
Ak, kā Tu mums pietrūki! Senajā martā, būdamas visas birojžurkas plānojām un paņēmām FTF aprīļa posmam atvaļinājumus. Paldies, Covid, par 1. aprīļa aplauzienu!

Te, nu, FTF nevarējām sarunāt un pie pirmās iespējas mīklas minam no mājām. Gāja gludi, katrs atsevišķi pirmās dienas un tad salīdzinām. Izrādās, pārklājas atbildes, bet trūkst grūti nākošais Baložu Forts. Idejas bija daudz, bet secinājumi nekādi. Zvans draugam... :/ Bez draugiem nekādi.

Pienāk diena braukt laukumā un emocijas sit augstu vilni, cik noilgojušies! Pa ceļam visi paķēr vecmammu pīrāgus un laižam uz mistisko Baložu Fortu ar vairāk cerību nekā pārliecību. Pirmās divas pieturās skaidrs, ka nav. Rubaks R ierauga 'oh, re ku Baloži' - braucam turp un pa ceļam netīšām atrodam īsto. Krīt ātri un bez žēlastības.

Paspējam vēl paķert Zāģeru džakūzi pirms to slēdz Centrāle ar Lemūru palīdzību.

Diena iet aši un laiks uz Slāpes bez viļņiem. Tik pa nepareizo ceļu un daļu jāiet kājām, bet tas tik pie lietas. Viss gludi.

Šokolāde nākamais. Ceļš uz to pi****. Nepalīdz, ka dodamies uz nepareizo vietu. Vieta fantastiska un BK vērtīga, bet nav pareizā. Dodoties prom satiekam priecīgus Lemūrus kuriem pēdējais punkts. Palika viņus žēl, bet rubu nebojājām un ļāvām pašiem secināt to svarīgāko. Dodamies tālāk un nr 2 vietā viss ātri. Ielienam trubās- nekā. Rubaks A- 'tur var tikt tālāk, bet galīgi negribās'. Pieredze, gan rāda, ka jālien vienmēr ir tālāk nekā gribās un punkts krīt kamēr 4nieks vien noskatās.

Laiks pelnītām pusdienām- bet Rūjienā nekas vaļā nav :(( sīkspēki paķerti Topā un pa taisno uz Ipiķu skolu un pie lēnīšiem. Viss labi un lāde vaļā. Atrodam pareizo vietu un tik 20 min attālumā, bet paralēli 7. Elements arī atvēruši, bet mūs nepiesteidza.

Kopumā: pie mīklām bija jāpadomā, bet liekas, ka laukuma izaicinājumiem esam pat pārāk labi piešāvušies. Lokācijas fantastiskas!

Paldies un tiekamies jūlijā!

Kad sākās Covid ierobežojumi sabiedriskiem pasākumiem, tad 7.elements to neizjuta un tikai noraustīja plecus, jo ikdienā drūzmainu veikalu un piesmakuša kino vietā priekšroka vienmēr tika dota izbraucieniem dabā. Arī darbs abiem turpinājās kā ierasts. Bet, tad, kā āmurs uz galvas, bija atceltais 7nieks. Tas gan sāpēja. Bet neko darīt, vismaz būs vairāk laika atrast potenciālos objektus. Atrodam dažus iespējamus variantus un gaidām. Kaut arī uz laukumu abi sarunājam doties 06.06, bet tāpat sagaidām mīklas pulksten 00:00. Ieraudzījuši mīklas saprotam, ka ierūsējis ir ne tikai mūsu Opelis, bet arī mūsu prāts. Taču pa drusciņai, līdz rubas dienai tiekam gandrīz galā.

Par mīklām īsumā:
Ipiķu skola, Pantenes muiža, Zaļais ciema pincis, Zāģeru džakūzis un Slāpes pēc viļņiem tika atrastas nosacīt bez sāpēm, jo labi bijām pildījuši mājas darbu. Tomēr mums līdz rubai palika divi neatrisināti bēdu brāļi:
Pirmais no tiem - Šokolādes tāfelīte. Šis sagādāja lielas problēmas. Tika ķemmētas satelītu kartes, kā arī dažādi tika locīts vārdu savienojums «sūkņu stacija», taču lieki piebilst, ka neko atbilstošu tā arī neizdevās atrast. Un šo astājām rubas dienai.
Otrais bēdu brālis - Baložu forts. Šī mums bija viennozīmīgi visgrūtākā mīkla. It kā tik daudz informācijas, bet, meklējot internetā, pilnīgi nekas nesniedza vajadzīgās atbildes. Vislielākās zobu sāpes sagādāja tieši mīklas daļa par kriminālajām aprindām un alkohola iznīcināšanu, jo tieši šī daļa mums lika noraidīt potenciālus objektus. Skaidrs, ka tas nav jāuztver burtiski. Ohh, kādi varianti tik mums nebija- sākot ar jauniešiem no sociālās korekcijas izglītības iestādes Naukšēnos, kas reizēm sakopj Rūjas upi, un beidzot ar makšķerniekiem Burtnieku ezerā, kas makšķerē bez licencēm un izliek nelegālos tīklus. Makšķernieku variants arī pats par sevi izskaidrotu to alkohola iznīcināšanu. Bet bez rezultātiem, neko 100 % atbilstošu neatrodam un ir tikai pāris bēdīgi varianti. Arī šo atstājam rubas dienai.

Tā nu pienāk sestdiena un plkst. 8:30 braucam uz Rūjienu ar piecām 100% atminētām un dažiem minējumiem par iztrūkstošajām mīklām. Pa ceļam tiek atrasts kādas Sintijas blogs, kurā redzama balta ķieģeļu māja bijušajā Rūjas zivju audzētavā. Mašīnā izskan ilgi gaidītie vārdi - Klau, man šķiet, ka atradu Baložu fortu! Tā nu, pacilāti un priecīgi 11:20 ierodamies pirmajā punktā- Zāģeru džakūzī. Izstaigājām diezgan pavirši, tāpēc nākas ložnāt pa otram lāgam un ir!

Dodamies pēc «Slāpes pēc viļņiem», bet pa ceļam iebraucam pamestā veikalā, kas bija viens no iespējamajiem Baložu forta varinatiem. Protams, tur baltu ķieģeļu sienu ar caurumu neieraugam, ieraugam vien potenciāli instagram bildi. Aizbraucam līdz nokritušajam tornim, kādu brīdi apbrīnojam BK viltīgo bildi un dodamies tālāk. Well played BK, well played.

Tālāk jau ceļi ved uz Rūjienas dīķiem jeb kā mums šķiet- Baložu fortiem. Atduramies pret privātīpašuma zīmi, kas mudina domāt, ka vieta nav īstā, jo BK šeit punktu neliktu, bet pārliecība, ka tur kaut kam ir jābūt, mudina mūs spiest gāzi grīdā. Vieta, protams nebija īstā, bet remontu gaidošais Audi neatstāja vienaldzīgus un pats svarīgākais, redzam, ka ēka ir mats matā ar mūsu iztrūkstošo «Šokolādes tāfelīti». It kā priecājamies, bet tā kā Baloži mums sāpēja visvairāk, tad gribas kliegt - Tu teici, ka te būs BALOŽU FORTS. BALOŽU FORTS, KARL! It kā preicīgi par redzēto, bet bēdīgi, ka baloži turpina mūs apdirst. Aizbraucam nedaudz uz priekšu un īstā Šokolādes tāfelīte rokā.

Tālāk dodamies uz Pantenes muižu. Viss ātri un nesāpīgi. Tā teikt, park and grab.

Ipiķu skola. Šeit satiekas vairākas komandas. Pirmo komandu, kuru sastopam, izmisīgi uzrunājam, lai dabūtu hintu mūsu mīļajiem baložiem. Seda, Burtnieks, tornis, pludmale. Atviegloti pasakam, paldies «Gan jau sanāks» un ka tad jau mēs paši tālāk atradīsim. Veikli atrodam skolas ciparus un dodamies talāk.

Meizakila. Ceļš diezgan garš, ir laiks atrast Baložu fortu- un ir (mums tikai likās, ka ir)! Netālu no Burtnieku ezera, pie Sedas upes ir šķietami pamesta makšernieku bāze, ir arī kaut kas līdzīgs pludmalei un viena no ēkām varētu būt arī tornis. Nemanot, esam nonākuši arī stacijā. Kamēr otra komanda izložņā peronu, izsecinam, ka visticamāk būs pie vilciena. Sagaidam, kad beigsies lietus, skats zem vilciena un meklētais rokā.

Dodamies uz mūsu mīļo fortu. Bet, tā kā nedodamies uz FTF, atpakaļceļā uztaisam lielu pauzi, lai apskatītu pamestu objektu Rūjienas apkārtnē, kas nav 7nieka objekts, bet tika noskatīts jau sen. Šis pasākums mums ievilkās, bet tā jau nav jūsu problēma un nav jālasa mūsu paltraki. Tādēļ izlaižam un ejam tālāk.

Baložu forts- we meet again. Dodamies atkal iekarot baložus. Aizbraucam uz pamesto makšķernieku bāzi. Skatāmies uz laivām- dažas jau ilgi nelietotas, citas svaigas. Īpašums nosacīti nekopts. Nu, šķiet, ka būtu jābūt, bet nav. Ēka, kas no augšas izskatījās pēc torņa uz zemes raga, beigās izrādās tikai koka būda. Mums līdz Ballei Baložos vēl tālu un zvanām centrālei. Saprotam, ka atkal nošāvām greizi un dodamies uz nu jau īsto Baložu fortu. Ierodamies, ieraugam trepes un vaļā lādes mīkla.
Pirmais rubaka teksts pēc lādes atvēršanas bija necenzēts teikums. Arī otrs un trešais teikums. Bet nepagāja ne piecas minūtes, kad šis pats rubaks pagriežas pret mani un mierīgā balsī paziņo «Es atradu, braucam» (Tu neesi Tu pats, kad esi izbesījies par Baložu fortu). Kaut arī Lādes mīkla prasīja zem 5 minūtēm, ceļš līdz viņai prasīja 35 minūtes.
Un ko mēs varam pateikt par lādi? Tā smarža un tas prieks! PALDIES BK! Kārtējo reizi izveidojāt mums labāko mēneša nedēļas nogali! :)

Heiyo, ar atgriešanos dzīvē, draugi!

[1/7; 13:27] Pirmais krīt ‘Zāģeru džakūzis’ - punkts atcelts pirms paspējām ierasties laukuma apkaimē. Nu, ok. Lieki piebilst, ka šis bija viens no trāpīgi izštukotajiem punktiem pirms mešanās īstajā spēlē.

[2/7; 14:25] Sākam tad ar ‘Zaļā ciema pinci’. Dodamies divās ekipāžās un pusceļā saprotam, ka viena blice uz spēli ieradusies bez jebkādiem dokumentiem.. komentāri lieki. Bet problēmu parasti spēlē pietiek, veikli rodam risinājumu un Salacgrīvā realizējam izshēmoto rokādi, lai vismaz mašīnu vadītājiem ir identitāte, un ar dievpalīgu laižam ārzemē (!). Eventuāli viss pa smuko un mierīgi!

[3/7; 14:49] Tālāk laižam uz tuvējo Ipiķu skoliņu jeb ‘Tur, kur Tevis nav’. Veiksme ir ar mums, un pirmais ieskats točiņā arī dod meklēto. Nesteidzīgi izšiverējam pārējās telpas, jo par atlikušajiem punktiem mums ir vairs tikai blāvi minējumi, ko visi apzināmies, taču neviens nevēlamies atzīt. Nedaudz kauns viens otram acīs skatīties, bet nu tā viņš i’, ka smadzene nav pāris mēnešu #7niekā pastaipīta.

[4/7; 15:58] Starp ‘Šokolādes tāfelīte’ minējumiem tāds aizvien pārliecinošāks sāk iezīmēties vecais Rūjas zivju dīķis. Ko tur daudz - aiziet! Spēkratus nesaudzējot, pa neceļu pusi (jo prombraucot saprotam, pa kuru ceļu visas citas komandas visticamāk tur ieradušās) esam nokļuvuši īstajā vietā un, ar paliekošu neizpratni, kā tā nebeidzami garo tuneļu-akvāriju tehnoloģija audzē zivis, un uzvāktu skaitli atkal esam situācijā, kad nākamo galamērķu nav.

[X/7; 16:27] ‘Sataisīt un sargāt!’ drupu meklējumos cerību staru pamet Košķeles muižas ēkas. Mēģināts nav zaudēts, un raušamies vien aiz tās elektrosētas un pa mīnu lauku brienam pļavu, lai drupu iekšiņās jau apstiprinātu nojausto, ka te, nu, nebūs gan.

Ja nav, ta’ nav. Nolemjam remdēt izmisumu ar kārtīgu maltīti Rūjienas ‘Trīs draugos’, taču vilšanos sagādā šamējo darba laika šilte pie vārtiem.. Nu, ok! Topiņam jau arī īstenībā nav nekādas vainas.

Tā nu pilsētas centra laukumā, leksējot salātiņus no plastmasas kārbiņām ar koka dakšiņām, skaitām draugus, kuriem nebūtu kauns bičot pēc kāda pavediena. Pa visiem salasām veselo brandžu un atgūstam dzīvesprieku - gan jau izpērsimies līdz tai lādei.

[5/7; 19:29] ‘Slāpes pēc viļņiem’ anagramma atšifrējas tikai pēc jauniegūtā pavediena, ka tā tiešām ir anagramma. It kā jau šķita, ka visas variācijas bija notestētas, bet tiklīdz Lursoft māju nosaukumu sarakstos ieraugām Sedvakas, atkal viegli nokaunamies un metamies ceļā. Vēlreiz kļūdāmies, par navigācijas rīku izmantojot googlemaps, un braucot pa absolūtākajiem neceļiem, kur, 100 punkti, neviens pirms mums te šonedēļ nav bijis, ar neapgāžamu pārliecību kā tādi divi japāņu buldozeri, tuvojamies iecerētajai vietai. Zona izsīkst vēl straujāk kā ceļa esamība, un pēdējos 1,5km līdz Sedvekām beigu beigās mērojam kājām, esot par augstvērtīgāko saldo Rīgas asiņu avotu vietējām insektu kolonijām. Pietiekami optimālā tempā atrodam arī nogāzto ūdenstorni un dodamies atpakaļ nekurienē pēc autiņiem, lai atkal atgrieztos pie tukšās siles - par atlikušajiem punktiem domu nav.

[6/7; 20:34] Sirsnīgā pateicībā saņēmuši ziņu no jau nākamajiem draugiem, ka ‘Sataisīt un sargāt!’ mīklā piebaroti tiekot mati (ko?!), zondējam pa visām kartēm, kur būšot meklējama atklāsme.. Ilgi zondējam, un Pantenes muiža tad kā ar mietu pa pieri. Ģeniāli! Uz vietas, muižas skaistuma saulrietā apstulbināti gan esam akli, un īstais koks rodas tikai pēc stundas-pusotras. Bet steigas jau nav, jo tāpat nezinām, kur tas noslēdzošais punkts.

[7/7; 23:07] ‘Baložu forti’, jā.. Šis punkts nāca tik sūri un drūmi, ka nedaudz sāp vēl pat tagad rakstot. Jau kuro reizi braucam pa tiem pašiem ceļiem krustu-šķērsu, puse komandas jau tukšām baterijām, jo vadiņš mums uz visiem tikai viens. Cienot Tevi, lasītāj, garo stāstu nešķetināsim, bet, paturpinot savu neveiksmju sēriju, attopamies Sedas upes nepareizajā krastā pie Burtnieka ietekas. Zemes jau šķīst, un ir sasniegts ‘viss slikti’ augstākais punkts - līdz otram krastam 40+ min.. Bet neko darīt, sakostiem zobiem laižam un vismaz tur čujs uzreiz norāda uz īstajām kāpnēm.

[LĀDE; 23:56] Mīkla ir sekunžu jautājums, jo pret vakaru rajona karti jau lasām kā savu mīļāko dzejoli. Neraža, ka LĀDE pilnīgi otrā laukuma malā, taču to pat neapspriežam. Uz vietas arī sekojam iedzītajai maģistrālei un bez liekām stropu virināšanām ceļam īstajam vāku, rakstāmies iekšā un done deal. Vispār jau bijām priecīgi, taču neiespringām to izrādīt, jo sagurums jau bija ņēmis varu.

Bet! Tas nemaina faktu, ka uzdevums izpildīts, un, mīlot savus draudziņus no @M40, @PelēkaisPaugurs un @Garnadži, ka neatstājāt mūs nebūtībā, bet eleganti pametāt pirmklasīgus pavedienus, un joprojām augsti cienot @BK komandas meistarību, gaidīsim Latgali.

Pēkšņa plānu maiņa, un laukumā dodamies sestdienas krietnā vakarā, nevis svētdienā, kā plānots iepriekš. Dienas laikā saņemam ziņu, ka pirmais maršruta punkts tiek atcelts. Sākam ar Silzemnieku. Par punkta patiesumu gan domas dalās, bet ierodoties galamērķī, ieraugām īsto caurumu. Diezgan ātri krīt cipari. Novēršam kāda plānu šajā vietā izmest veļasmašīnu. Dodamies uz Sedvakām. Interesanta vieta, gribētos par to uzzināt ko vairāk, bet info neatradām. Punkts krīt ātri. Tālāk dodamies zivju dīķu virzienā. Kādu brīdi diskutējam, kuri dīķi ir īstie, bet apspriežoties dodamies no mūsu skatu punkta uz tālākajiem dīķiem, atrodam īsto ēku ar pirmo. Kādu brīdi gan pavadām, meklējot ciparus. Beigās tos atrodam vietā, kur katrs jau pa reizei bija ieskatījies. Dodamies uz Pantenes muižu, kur esam jau viesojušies Geocaching ietvaros. Grab'n'Go jau tumsiņā. Turpinām uz Ipiķu skolu. Nejauši pamodinām kaimiņus. Pa iemīto taciņu dodamies skolas virzienā. Pirmās durvis ir īstās. Ļaujamies fotosesijai. Tālāk ceļš ved uz Igauniju, kur zaļais pincis ātri krīt. Lāde tiek atminēta 5 minūšu laikā. Laiks uzkodu pauzei, un dodamies atpakaļ uz Latviju. Pie lādes sastopamies ar cīņu biedriem, kuri diemžēl jau dodas prom - gribējām aprunāties. Sekojam mīklā dotajām norādēm un ātri vien atrodam īsto medus cirsli. Sāk līt. Īsa iestiprināšanās un fotosesija. Laukums iziets 4 stundās. Absolūts rekords. Pirmā pieredze, izejot laukumu pa nakti.
Mīklu minēšanā cietākais rieksts bija Zaļais pincis. Bet pateicoties iegūtajām zināšanām, to meklējot, lādes mīkla krita ātri.
Rūjienas laukums savā ziņā mūsu krajs, tāpēc varbūt mīklas tik viegli padevās un laukums krita tik ātri. Šoreiz favorītmīkla Šokolādes tāfelīte, kur bija īsts komandas gars.
Uzticamais auto joprojām kopā ar mums un arī šoreiz Quattro uzdevuma augstumos.
Prezidents kopā ar mums.

Ātri noskaidrojam, kurā datumā komanda tiek - izrādās, visiem diezgan tukši kalendāri visai vasarai :D Nu tad ņemam pirmo nogali.

(Respect tiem cīnītājiem, kuri varonīgi pirmajā naktī gāja frontes līnijā, lai mēs mīklas varētu risināt komfortā, ar aliņiem un hintiem.)

STRATĒĢIJA:
sākt no tālākā punkta (aka Igaunijas), lēnām virzoties uz Rīgas pusi, ar cerību, ka lāde būs tuvāk šai pusei. Tas, biedri, bija aplauziens.

ZAĻAIS CIEMA PINCIS
Liekas, miljons stundas ceļā, bet beidzot sasniegts ārzemes. Pirmās pēc ilgiem laikiem.
Ar šo punktu viss skaisti un gludi - to minējām vienu no pēdējiem, jo likās āķīgais, bet beigās tika atminēts un kods atrsts pavisam ātri.

TUR, KUR TEVIS NAV
IPIĶU SKOLA minēšanas laikā krita pirmā. Braucot uz to, nedaudz pamuļļājāmies ar virzieniem, nācās līst pa konkrētiem krūmiem, odi ēda dvēseli ārā no ādas, bet vieta izcila. Kamēr šiverējāmies pa skolu, pievienojās vēl viena komanda, bet mēs diezgan žiperīgi jau bijām tikuši līdz tualetei, negaidīti šeit izcīnījām mazo uzvaru un laidām prom.

SATAISĪT UN SARGĀT!
Izcila mīkla! Par šampūnu iedomājāmies, bet tas galīgi nesaslēdzās kopā ar jebkādu mūsu loģiku, tāpēc punkts krita ar nelielu palīdzību no zāles. Punkts paņemts ātri. Visi baigi priecīgie, jo pagaidām slīdam ļoti raiti, bet pārējie punkti virs nav tik baltiem diegiem šūti.

ŠOKOLĀDES TĀFELĪTE
Ceļā un punktu tiek labi pamasēts BMW vēderiņš. Galā mūs sagida vēl viena komanda. Iepazīstamies. Čau, Don Julio! Uzzinam, ka šie jau 40 minūtes te apkārt peras un nevar atrst kodu. Nu labi, mēģinās mēs ar. Pakuļamies visi kopā vēl labas 20 minūtes, bet jēga nekāda. Ziņa centrālei, ka vajag palīdzību. Tiek norādīts uz trubu. Nu protams. Gan Don Julio, gan INTARS jau tur mēģināja list, bet samīzās un tālāk nerāpoja. Nu neko, paldies Don Julio par spēcīgo lampu. Rāpojām pa otram lāgam. Atvadījāmies no DJ un katrs laidām uz savu pusi. Viņi – uz Igauniju. Mēs – uz Rīgas pusi.

SLĀPES PĒC VIĻŅIEM
Atverot uzdevumus, tiek uzmesta acs krustvārdu mīklai, jautājumi izskatās easy ņemami, tāpēc ar šo nesteidzamies. Nedaudz panika piezogas, kad tie visi burti stāv mūsu priekšā un neko loģisku tur nevar sazīmēt. "VED SAKAS", "DEVA SAKS" un, protams, leģendārais "EDA KVASS". Jā, arī mēs pieļāvām domu, ka uz Rūjienas kafeni e.d.a. pēc kvasa būs jābrauc. Ar viena dalībnieka, kurš rubu šoreiz izlaida, palīdzību tiek atrastas mājas ar nosaukumu "Sedvakas", un tiek atrasts vēl vairāk, kā atklājas vēlāk: vairā nekā vajag, jo tālāk atrodas cita ēka un satelītā var redzēs trīs cilindriem līdzīgus obketus tai blakus. Viens no tiem cilindriem būs īstais! Šoreiz pietāte pret barjeru un zīmēm, kas skaidri norāda, ka ne automašīnas, ne gājēji teritorijā nav gaidīti, izglāba mūs no kļūdas.

BALOŽU FORTS
Nu šis mums bija tā vidēji sūdīgi atminēts. Principā – iebrucām pagalmā pie tantuka, kurai bija liela garāža no baltiem ķieģeļiem. Sākām stāstīt, kas un kā. Parādījām Baložu forta bildi un viņa parādīja virzienu uz iespējamo vietu. Nebija ko zaudēt. Braucām pēc tantuka norādījumiem. Aleluja un skāvieni viņai, jo pareizi! Es nezinu, kā mēs šeit kodu tik ātri atradām, bet bija tieši tik ātri, lai mēs paspētu jau sākt domāt par to, ka aši atvērsim lādi un ēdīsim karbonādes uz kādas vietējās terases.......

WRONG un WRONG!!!!!!!!!!

Pirmkārt, tajā zīmetajā kartē izskatās, ka pa vidu ir upe. Domāju, ka nebijām vienīgie, kas uz šo ieberzās. Bet par spīti tam atradām vienk izcilu vietu, kur vajadzēja būt lādei. Tur bija:

1) 2000. gadā nodegusi muiža.
2) Pie priedes nošauts čalis (=negaidīts uzbrukums), kuram par godu priede nosaukt viņa uzvārdā – Nazarova priede! (mēs to kaut kāaaaa savilkaaaammm ar izkapti kokā… nu tur na zarov… tā kā zaross.. neee???)
3) Un vēl tur bija skatu tornis.

Grūti izteikt vārdos, cik pārliecināti mēs bijām par šo vietu un cik liels bija mūsu aplauziens saprotot, ka jābrauc atpakaļ uz Igaunijas robežu. Bet nu taisnība jau ir – izkapts kokā šeit tiešām nebija…

Otrkārt, Rūjienā 7dienā nav kur paēst! Un nav kur dabūt aukstus aliņus – bijām 4 veikalos, nevienā aliņi nebija ledusskapī. Nu neko, atlika ēst piciņas, kuras mums veikalā nevarēja uzsildīt. Nē, nē, mikrene bija, bet pardevēja, stāvot tai blakus, pateica, ka nav neviena, kurš tajā mikrenē ieliek mūsu piciņas. (gifiņš ar WHAT? Izteiksmi)

Sēdējām pie Topiņa uz ielas, dzērām siltu aliņu un ēdām aukstas piciņas. Saņēmām sevi rokās un braucām atpakaļ uz Igaunijas pusi.

Pie lades jau sākās slīdošais grafiks. Mēs atbraucām, citi brauca prom. Redzējām, kur viņi iet, tāpēc aizgājām pareizi. Piedodiet Don Julio, ka pēcāk uzreiz nepateicām, ka ejat uz nepareizo pusi, bet nevarējām saprast, vai nesagandēsim jums meklēšanas prieku. 😊 Beigās gan nedaudz pabļāvām pareizo virzienu, cerams – sapratāt.

LAUKUMS: izcils
LAIKS: izcils
KOMANDA SASTĀVS: izcils
ĒDIENS: cry me a river

Atdalījušies no Garnadžu pamatsastāva, kas bija tik izsalkuši pēc rubas, ka devās pretim FTF mērcei, First2Find mērķis šoreiz būt pirmajai komandai divu cilvēku sastāvā, kas atrod lādi.

Jāatzīst, ka šoreiz ar mīklām gāja ļoti grūti, vai nu pāris mēnešu pauze atrofējusi smadzenes vai arī divatā domu gājiens ļoti līdzīgs, taču par pāris mīklām nākas lūgt palīdzību Garnadžu pamatsastāvam.

Pantene un Ipiķu skola krīt diezgan ātri, ar lielāku piepūli, bet arī Zaļais pincis pēc google maps krietnas izbraukāšanas ir pievārēts.
Tālāk jau paliek interesanti.
Krustvārdu mīkla atrisinās ļoti ātri, bet 3 dienu laikā no burtiem nespējam neko salikt kopā, esam izbraukājuši visu baltics maps, arī Igaunijas pierobežu, jo jau sāk likties ka no šiem burtiem nekas latvisks nevar sanākt. Viens no rubakiem pat uz atsevišķām kartītēm izrakstījis katru burtu un turēja pie darba galda, lai ik pa laikam var uzmest aci un varbūt kaut ko tur ieraudzīt. Pēc 4 dienu struggle nonākam beidzot līdz Sedvakām, wtf, for real!
Tālāk mocamies arī ar mēmo šovu, tas ka vecs it kā skaidrs, tas ka putns arī, viens rubaks jau no paša sākuma brēc ka tas ir stārķis, bet vecstārķi nav atrodami Rūjienas apkārtnē. Izmisuma brīdī tiek atrasti visas Latvijas putni un googlēti kontektstā vec+putns + rūjiena, bet īsti netiekam uz priekšu. Tiek uzraktas z/s Vecgāršas, kas likvidētas un bijušas reģistrētas uz Ināras Krīgeres - KASKAS vārda, pašiem jau liekas ļoti asprātīgi, bet diezgan ātri top skaidrs, ka nebūs īstā vieta. Ar milzu grūtībām un nelielu palīdzību krīt arī šis brīnums, līdz kuram diemžēl tā arī neaizbraucām, jo pēc aizgulēšanās un fakta,ka startējām vēlā svētdienā, izlēmām nemērot to gabalu.
Un, nu, protams, Šokolādes tāfelīte un Baložu forts. Beigās jau bijām izpīpējuši pareizo loģiku abiem, gan saprotot, ka šokolāde ir vizuālais raunds, gan atrodot ģeogrāfu mafijas video, bet kaut kā līdz gala secinājumam īsti nenonākam, tāpēc tiek lūgta palīdzība no zāles un komanda iedod mājienus pareizā virzienā. Ja šokolādes tāfelīti vēl saprotam, tad Baložu forts - ak dievs - mūsuprāt, Pilsblīdenes tipa mīkla, kuru savlaik minot arī gandrīz gribējām izšķaidīt smadzenes, cepuri nost FTF rubakiem, kuri pēc logbook šķietami nesāpīgi izpīpēja mīklu.

Laukumā viss ļoti raiti, pat esot tikai divatā, ilgākā aizķeršanās pie Šokolādes tāfelītes, kur pavadītas ap 40min un sapulcinātas jau 3 komandas, paklausot komandu, kas pirms mums jau it kā visās trubās ielīdusi, tikai iespīdinam caurulēs, bet paši nelienam, līdz metot jau 3 apli skaidrs paliek, ka jālien vien ir līdz galam. Pārējos punktos ilgāk par 15min neuzturamies.

Lāde, njā, it kā jau viss skaidrs, bet paši varam sev sist pa pieri, kad tā ieciklējas uz kuģīti, tad tiešām neko citu vairs neredz, visas upes izbraukātas, bet nekā. Tad nāk arī apskaidrība, esam netālu, pati lāde krīt ātri, forša vieta.

Paldies BK par rubu, tiešām bijām noilgojušies, bet uz Daugavpili būs jāiekruķī galva atkal BK mīklu frekvencē.

Mīļās sirdis ir iesācējas un sliņķes ar vienu pieredzējušāku un aktīvāku dzelzs sirdi.

Spēj visas savākties tikai uz vakara aliņu, tāpēc visas dienas piedzīvojums, kad vēl jāmauc no migas ārā jau 8, ir jau milzīgs sasniegums. Grūti vairāk no tām kaut ko sagaidīt.
Lai gan mēnesī jau 12 dienas aizritējušas, tikai dzelzs sirds spēj savākt pavedienus rubām. Tā arī izdomājām braukt ar divām skaidrām mīklām spēles laukumā piektdienā, kad mazāka iespēja satikt citus rubakus. Zin kā, lai izaicinošāk, jo sirdīm jau patīk paspēlēt pa nerviem.

Kaut kā tomēr sirdis savācās un nedaudz ieklausījās arī vesalajos saprātos un (gandrīz veiksmīgi) atminēja un izbrauca visus punktus. Labi, ka dzelzs sirdij ir kontakti un tā varēja sadabūt hintus no citas labas komandas.

Kopumā gandrīz notriekts putns, pāris grāvji, lielas peļķes mežā (Waze ved 50min, Google 25. Brauks tak kur Google. Pa knapiem meža celiņiem ar skaistām peļķēm no lielajiem lietiem. Labi, ka auto tām sirdīm liels), čilošana Čilenē, nobļautas balsis, piečurāti meži, pievarēti everesti ar kokiem, akmeņu mešana peļķē, lai apšļakstītu vienu no sirdīm Šokolādē, Igaunijas apbrīnošana, vāģu mītiņš un bitkoinu zagšana. Bija skaisti!

Ziniet sirdis vēl atgriezīsies un pamaitās visiem jums vēl dzīves. Bet nu tomēr esam mīļas un nevainīgas, tāpēc piedodiet mums!

Pēc Embūtes pozitīvu emociju pilnā posma “Kad gliemeži skrien..” kodols nepacietīgi gaidīja jauno laukumu. Tā nu tika nolemts braukt laukumā jūnija vidū un līdz tam kačāt risināšanas muskuli un iztikt maksimāli bez ārējo spēku palīdzības.
Pusnaktī sagaidām laukuma atvēršanu. Mīklas neizskatās pārāk briesmīgi. Ejam gulēt ar naivu domu, ka līdz braukšanai noteikti tikt galā. Komandai tiek piepulcināti papildu gliemeži, un ķeramies pie minēšanas. Ar skaidru prātu pārlasot mīklas, sāk sāpēt smadzenes...
Tiek pieslēgta smagā artilērija no interneta dzīlēm un pamazām sāk parādīties gaisma tuneļa galā. Pirmā krīt “tur kur tevis nav”. Teksts joprojām bezsakarīgs, bet ir atrasta vizuālā sakritība uz 100%. Bingo!
“Šokolādes tāfelītes” bildē skaidrs, ka jāmeklē sūkņu māja lielam ūdens daudzumam, kanalizācijai caurules daudz par resnu. Tiek pamanīta Rūjas dīķu sistēma un divas potenciālās ēkas. Diezgan droši, ka viena no tām ir īstā, bet joprojām nav saprotams, kur tur šokolāde. Vēlāk pētot kartes citiem punktiem, rodas šokolādes apgaismība!
“Sataisīt un sargāt” – tiek izmeklēti visi Valkas un Valmieras (nu bet loģiski ka “V” ir kāda no šīm 2 pilsētām), ēku restauratori, sportisti, pasākumu organizatori, kuriem būtu kaut mazākais sakars ar akmeņiem vai drupām. Nu OK, akmeņus var apsmērēt ar kaut ko un tie paliks stipri, bet kā var vājie akmeņi pazust, vošem sviests. Tiek meklēts no otras puses – visas muižu un piļu drupas Ziemeļvidzemes pusē. Tiek atrast sakritība ar attēlu. Pantenes muiža. Pēc pusstundas vienam gliemezim atnāk apskaidrība par šampūnu. Šī laikam ir viena no labākajām mīklām. Cepums autoram.

“Zāģeru džakūzis” – gliemežiem vienmēr patīk vizuālās mīklas un šī arī ir labā. Skaidrs, ka ir vecs stārķis un kronis. Internets neko labu neuzrāda, tā ka turpinām kustināt smadzenes. Kronis pamazām transformējas par karali, kas tālāk transformējas uz pili. Tikai problēma, ka nav tādas Vecstārķu pils. Piecas sekundes pirms gliemeži saprot sakarību starp Vecstārķiem un Veckārķiem, ienāk ziņas, ka punkts ir kompromitēts un tiek atcelts. Fck, mēs bijām tik tuvu. OK, gribi negribi jāķeras klāt smadzeņu nāvi izraisošajam baložu fortam un pincim.

“Zaļais ciema pincis” – skaidrs, ka jāmeklē platsliežu dzelzceļš un stacija. Laiks, kas patērēts, dzenājot mazbānīšu maršrutus un visas LV vecās dzelzceļu kartes, tiek noskalotas podā. Tiek pārbaudītas visas tuvākās stacijas – nav vizuālās sakritības. Meklēšanas procesā tiek atrast pat lapa, kurā ir apkopotas visas esošo un bijušo staciju nosaukumi un bildes (bildes gan ~ 90% staciju ēkām). Vienu brīdi parādās doma par Igauniju, bet ātri vien tiek atmesta, jo BK jau nebūs tik traki, ka trieks rubakus pie estipoisiem dažas dienas pēc robežu atvēršanas. Pārņem izmisums. Mainām stratēģiju – sākam meklēt pinci. Tiek izķemmēta Puikule (nu ja ir kule jābūt arī pincim), Dikļi un visas zaļās vietas ar specifisku formu. Tukšums... Un tad tiek uziets 300 lpp. pdf, kurā tiek atrasta vizuālā sakritība. IGAUNIJĀ. Faaaaak. Mācība nākamajai reizei – neatmest trakās versijas.
“Baložu forts” mīkla lika atsalt gliemežu smadzenēm vairākas reizes un tā arī nav līdz galam skaidra arī pēc lādes atvēršanas. No dažiem strupceļiem var pieminēt – Ozolmuižu (jo Ozols savā klipā liek maziem bērniem saukt burtus), pietura Baloži (jo pieturā cilvēki, kuriem ir pastāvīga dzīves vieta, nolemj īslaicīgi palikt, tēlojot cilvēkus, kuriem nav pastāvīga dzīves vieta) un ezera krasts (jo makšķernieki- dīkdieņi tur kaut kur droši vien piestāj ar savām laivām un D-lightiem). Un visam pa vidu tiek pārmeklēti visi zābaku mešanas pasākumi un alkoholā pastrādātajiem nedarbiem 2013. gadā... Par šo punktu pat sāpīgi domāt...
“Slāpes pēc viļņiem” – Kādas tik kombinācijas nav izdomātas... No “Seda VAKS (VAKS pamatdarbības sfēra ir graudu un rapša produkcijas pirmapstrāde, uzglabāšana un realizācija; nu loģiski, ka ir sakarība, viņiem ir graudu torņi!) līdz pat Deva Saks un neiztikt bez Kvasa... Kad nekas prātīgs nesanāk, ķeramies pie pārējiem krustvārdu mīklas jautājumiem, gan jau tur slēpjas atbilde. Un jā, 11. jautājumam ir norādīts nepareizs dzimšanas gads un 49., atšķirībā no pārējiem, nav norādīts dzimšanas gads. Un tie dzimšanas mēneši - visi taču ir maijā un jūnijā. Šajā brīdī ir pārliecība, ka jāizpīpē koordinātes! Tiek apspēlēti dažādi varianti – pēc secības, maijs/ jūnijs, dzīvie/ mirušie... Bet, saliekot galvas, domas un idejas ar citas komandas rubaku, tomēr tiekam pie atbildes.

Ar laukumu tikām galā diezgan ātri (caurulē gan līdz pēdējam tik tālu nevienam negribējās līst); pusdienas baudījām pieminētajos Trīs draugos. Favorītos Ipiķu skola (jāmeklē rokā Ulmaņa stāsts) un Pantene. Lādes mīkla padevās diezgan ātri (neiztikt gan bez interneta meklēšanas pa visu pagastu, gan bez leģendārā kuģīša)! Paldies par laukumu un 13. jūnija labo laiku!

Braucām uz Rūjienu pēc saldējuma, bet tā arī nedabūjām...
Tātad visu pēc kārtas. No Pīlādzīšu atziņām pēc FTF gonkas saprotam, ka nekas viegls nav gaidāms.. kaut gan īsti tas nepārsteidz. Norezervējam vienu sestdienas vakaru mīklu minēšanai un 13.datuma vakaru zemajam startam. Mīklu minēšana izvēršas grūta. No bildes atpazīstama Ipiķu skola, uzduramies džakūzī bildei, bet tai pašā vakarā arī ieripo čatā sēru vēsts, ka punkts anulēts. Pārējās mīklas ar pirmo mēģinājumu nerīmējas kopā. Ok, drīz vien dzelzceļa meklējumi šķērso robežu un zaļais pincis tiek atmaskots. Krustvārdu mīklā easy tiekam pie burtiem, bet ko ar tiem iesākt nezinām. Eda kvass? Seda un mistiskas kombinācijas no pārējiem burtiem? ASV kedas? Taisām gudru gājienu un mēģinam random vārdus tulkot no Igauņu valodas. Pavīd variants par tulkojumu "Turpinājums", ahā - ir tāda dokumentālā filma. Moš jānoskatās. Bet brīdī, kad google translate sāk piedāvat variantus par Seksa mucām, tad saprotam, ka Rubas dievi vienkārši smejas par mums. Ar kādu 300.to piegājienu burti tiek salikti pareizā secībā. Fortam un šokolādei laika gaitā saprotam pareizo domu virzienu un ar pacietīgu kartes skenēšanu tiekam pie kaut kādiem variantiem, bet pārliecības nav. Uzzvanām centrālei, uzklausām viņu viedokli. Viss skaidrs, pareizo vietu screen shoti jau figurē čatā kādu laiciņu. Sataisīt un sargāt pilnīgi neskaidra galva. Atkal vienkārši izķemmējam interneta dzīles ar visiem iespējamajiem variantiem un atzīstam Pantenes muižu, kā vizuāli līdzīgāko. Citu pierādījumu nav.
13. jūnija vēls vakars, pieripojam pie Forta. Protams, sākam visu darīt no pretējās puses, bet punkts ātri vien rokā. Nākamais galapunkts Šokolāde. Un te nu iet vaļā šī posma mērce. Šoferim jālamājas par uzticēšanos navigācijas short cutiem, bet tak, nav ko mīzt, drīz būšot labāks ceļš, kur pat autobusa pietura esot. Ok, uz labā ceļa pabraucām 700m un tad sākas tas leģendārais divsliežu ceļš. Nodomājam, ka mēs tādi sportiski un varam 2km arī noiet. Pēc pirmajiem 200 metriem saprotam, ka nav nemaz tik traks tas ceļš un jāmēģina ar mašīnu braukt. Tā nu arī lēnām tiek ripināta mašīna, kamēr pārējie iet pa priekšu un atlauž zarus. Protams, uz vietas atkal punkts nekur nav redzams. It kā visi trubu gali apspīdināti.. Ai, kā negribas, ai kā negribas.. bet kādam būs jālien trubās da galam. Apmaiņā pret ciparu vērtību šokolādes punktam tika ziedots telefons :( Neveikla žvangāšanās pa Takeši pils akmeņiem un vienā brīdī telefons pa gaisu. Izvilkts no ūdens, sašķaidītais nabags vēl dzīvoja 5 minūtes, kas bija tieši laikā, lai paspīdinātu gaismiņu pareizajā caurulē. RIP Huawei.
Saprotams, ka nav citu variantu, ka līdz Sedvakām var tikt vienīgi turpinot pa mūsu mīļo divsliežnieku, kuram zāle vietām jau kapota augstumā. Bet viss labi, kas labi beidzas. Tiekam sveiki arī tur. Skaidrības par cisternu nav. Vienkārši klupdami, krizdami ložņājam pa teritoriju. Starp citu, ir tur arī pāris labas vietas, kur nosacītajā vasaras nakts pustumsā var arī nosisties, ja neskatās zem kājām :D Random staigāšana vainagojas ar panākumiem un Igauņu seksa muca ir atrasta krūmu biezokņos.
Nelielas pārdomas, vai doties gulēt, vai paņemt vēl vienu punktu, bet nu izlemjam patestēt pirms miega Pantenes muižu.
Un atkal navigācija grib izspēlēt ļoti ļaunu joku. Redz, tas ceļš ziemeļu virzienā uz Rūjienu, kas jau ticis izpētīts mājās, robota izpratnē neesot nemaz ceļš. Nu nevar būt, a davai vispirms tiekam līdz Rūjienai un tad vadam iekšā Pantenes lokāciju. A bet, lūdzu, re kur ir jums ceļš, saka navigācija - un tā arī ieripojam jaunā versijā par divsliežu meža ceļu. Šoreiz vēl labākā.. pēdiņās. Stingra krievu valoda līst pār šofera lūpām, bet uzdevums ir doties uz priekšu. Līdz vienā brīdī niecīgās divas sliedes pārvēršas forvardera izdangātā purva zampā. Nu noplauka, ka turpat blakus varēja apmest ripā. Nu neko, atbraucam atpakaļ uz Sedvakām. A ko tagad? Iekšā tikām, bet ārā nav kur izbraukt? Vai jābrauc viss tas gabals pa zāles ceļu atpakaļ līdz fortam? Bet nu kā tā var būt, ka te ir asfalts un tālāk nav asfalta? Pēc maniem aprēķiniem šim vispār būtu jabūt normālajam ceļam, pa kuru te piebraukt. Izrubījām googli un braucam pēc zvaigznēm. Protams, navigācijas brīdinājums par strupceļu pēc pāris kilometriem vainagojas ar Rūjienas sasniegšanu civilizētā veidā.
Līdz ar šo piedzīvojumi un pārdzīvojumi beidzas un viss pārējais kā pa sviestiņu. Pantenes muiža īstā, satiekam vienīgo reizi kolēģus. Saprotam, ka uzķerts ritms un miegs jāatliek. Ipiķos zem Ozoliem nevienu nesagaidījām, bet mūsu točiņu apsmiešanas fetišs pamestās vietās beidzot dod arī kādu taustāmu labumu. Zaļais pincis arī vairs raizes nesagādā. Iesvētām Meizakilas civilizētās labierīcības.. kā Žigis teiktu - ir par cilvēkiem padomāts. Telefonos pagrozām kartes, saprotam, ka nav aršana. Atveram kompi un principā momentāli viss top skaidrs. Pēc pavisam neilga brītiņa jau esam klāt pie lādes lokācijas. Tur vairs diži daudz ko nav domāt. Izkapti, neatradām, bet pļāvā jau iemīta šoseja līdz kārotajam Medus cirslim. Apkārts stropam iemīdīts riņķis, kas jau pa gabalu simbolizē 7nieka kulta rituāla vietu.
Tas arī viss. Gulēt gājām jau no rīta. Paplunčājamies Burtniekā, uzcepām līdz paņemot gaļiņu un pat pie 3 asarīšiem tikām. Bet saldējumu tā arī nenopirkām.
P.S. Pieprasām petīciju par Pantenes muižu kā jauno šampūna logo.

Tehno bunkuram likstas šajā sezonā sagādā anagrammas (čau, Ape) un neplānotas flexkursijas. Rūjienā dabujām ierīt abus uzreiz "viļņu" mīklas izskatā.

Ar pirmajām piecām lokācijām gāja ļoti raiti. Daži jau plānoja, ka paspēs uz pusdienām Valmierā, bet tad Vidzemes ceļi bez cerībām uzsēdināja mūsu autoparka uzticamāko tačku. Daļa gāja meklēt pēdējo punktu, daļa meklēt Jeru pagasta atsaucīgos ļaudis. Vilcēji atradās, punkts arī un paspējām vēl pa dienasgaismu veldzēties Valmiermuižā. Uz nākamo posmu apbruņosimies ar lāpstu.

Paldies par laukumu, tiekamies D-Pilī!

Plānošana
Tā kā neplānojām doties uzreiz pirmajā nogalē, šoreiz bija doma, ka būs pietiekami daudz laika minēt un izštukot, kas ir kas. Kā tad - darba nedēļas beigas pirms izbraukšanas atskrēja ātri - skaidrs bija tikai viens punkts un daži minējumi pārējiem.
Tur kur tevis nav
Pirmā doma, ka kaut kādai dziesmai tādi bija vārdi, vai pat dziesmas nosaukums. Liekas, ka Kivičs varēja raudāt par kaut ko tādu, izrādās, ka 2 A-europas gabali kopā izveido šādu nosaukumu. No dziesmām gan neko neiegūstam.
Dienu pirms braukšanas savācamies kopā minēt to, kas palicis. Skatāmies bildi, liekas, ka skolas gaitenis, nostaļģija tekstā un kas tur vēl. Rodas vēl teorija par slimnīcas gaiteni, jo kaut kādi radi ugunsdzēsēji agrāk izteikušies, ka tādi gaiteņi kā skolās ir arī slimnīcās un sākam intensīvi meklēt abus. Kā variants no vietējiem rūjieniešiem tiek iegūta vecā Rūjienas slimnīca. Atrodam bildes, bet detektīvs Neblonds atgādina pievērst uzmanību detaļām, vēlreiz paskatāmies uz attēlu, paga, tie logu rāmji tādi īpatnēji. Pēc brīža atrodam Ipiķu skoliņu, ir īstie logi, atrodas pat īstais gaitenis ar krāsni utt. Done.
Sataisīt un sargāt
Teksts mūsu smadzenēs neizteica neko.
Dienu pirms braukšanas tikai pieķeramies bildei un nosaukumam, ka jāsataisa un jāsargā. Sākam meklēt pilis/muižas, kuras ir grausti, bet kāds varētu gribēt sataisīt/privatizēt un sargāt. Atrodam pat variantu - Ērģemi, kur kāds čuvak no Valkas taisās vienu līdzīga paskata vietu atjaunot, atrodam gana daudz bižu, ka nav īstais spots. Par daudz bijām uzsēdušies tām pilīm un kaut kā uznāk izmisums, uzprasāmies pēc hinta un tikai tik daudz, ka tās nav pilis. Saņemam vēl hintu “domāt ārpus kastes”. Jau sākas mazs cepiens par šito izteicienu, okei, muižas vai kas cits. Atgriežamies pie Košķeles muižas un Pantenes muižas, bildes, vēl bildes, Pantene varētu derēt, drošības pēc double checkojam ar hintotāju, un te nu sākas rēcīgākā daļa tajā vakarā:
-Mums liekas, ka pantenes muiža
-Nop
-%#@ kas tad?
- *čalis atsūta Pantene pro V bildi*
-Tu #@$% pieduries? Mēs taču teicām Pantenes muiža
-Ā nu jā
Šokolādes tāfelīte
No paša sākuma baigi smagi ieciklējāmies uz to, kas redzams attēlā, ka noteikti no augšas tā varētu būt kāda ēka, kas vizuāli varētu atgādināt šokolādes tāfelīti kitkat, bet tā arī uztaisam vienu no ne-meklēšanas LLP - neatveram pat google maps skatu no augšas.
Dienu pirms braukšanas vēl straglojam ar to tekstu, to attēlu un neprasmi atvērt google maps līdz pazvanām paziņu komandai, tā zvana laikā viens no mums beidzot atver karti, ierauga tāfelīti un būtībā vienlaicīgi, kad padzirdam hintu jau zinām, ka skatāmies uz īsto vietu. Punkts kartē.
Zaļais ciema pincis
Punkts krīt pirmajā dienā pēc mīklu atvēršanas, vienkārša bruteforce pieturu meklēšana tajā galā un sapratne, ka Latvijas pusē īsti nav redzēti tādi jocīgi laternu stabi. Pirmais meklējums ar tādiem stabiem uznirst bildēs arī drīz un atklāsme, ka tas ir bišķi pāri robežai Igaunijas pusē. Done.
Baložu forts
Šīs mīklas ideja no teksta nāca super viegli. Dīkdieņi ar specifisku transportu? Īslaicīga nakšņošana nestandarta būvē? Ūdensceļš uz kura iznīcina alkoholu un pamanās vēl kaut kur zābaku mest? Šī visa organizēšanā ir kaut viens ģeogrāfs? Say no more - jāmeklē, kur noticis 2013.gada ģeorallijs un jāčeko, kur ir nometnes. Bet hints 0.5-5km ir pilnīgs pipec skatoties uz atrastajiem punktiem, kur nometnes varētu būt. Izmisums diezgan liels, dienu pirms brauciena sazināmies ar paziņu komandu, šie iesaka iečekot esošos un bijušos geocache, stragls ar bijušajiem, bet tomēr forts atrodas un tiek nosprausts kartē.

Zāģeru Džakūža minējumi
Vecs pīpmanis stārķis ar ķiveri galvā. Vairāk joks nekā risinājums. Kaut kas saistībā ar mēri? Maska, kurai ir ķip knābis. Nekas neuzpeld. Visādi tiek apspēlēti dokumentā vārdi (Ķivere, motociklista ķivere, aizsargķivere, sakabe, saāķēt, saliktenis, stārķis, svētelis, omīte, opis, vecs cilvēks, pīpmanis, pīpēt), kas no tām šarādēm nāk ārā, bet ko ar tiem iesākt, kā likt kopā… Karti pat neatveram īsti, jo slinkums un braukšanas datums ellīgi tālu sākumā, pa to laiku punkts atcelts, un tad nu čatiņā atklājas, ka domāta Veckārķu muiža, un nu kaut kādā veidā Kārķi un stārķi varēja sazīmēties, ja vien būtu mēs karti pabīdījuši bišķi. Nu nekas, pievienojam kartē punktu, kuru iečekot pēc lādes, ja neaizmirsīsim, un būs laiks. Protams, kad lāde bija vaļā, tad pašāvām garām pagriezienam, jo vēders ir tas kungs.

Slāpes pēc viļņiem
Mīkla aizpildīta, tie burti nemeiko sensu. Labākais, kas iznāca ārā bija VAS KEDAS, nu hz kāpēc neuztaisījām ASV KEDAS, bet šis mums daudz labāk patika. No paša sākuma jau domājam, ka tas ir kāds bunkurs vai vecā tipa ūdens tornis. Meklējam torņus, bet nu kā, lai nosprauž, kurš būs īstais? Dienu pirms braukšanas joprojām ārdām kartes un googli ar ūdens torņu meklējumiem un, nemēģinām pat anagrammas taisīt, jo pašiem tie burti liekas neloģiski, un diezgan nopietns daudzums ar anagrammām sanāktu googlēšanai. Ir jau vēls, ir normāls besis, uzprasām hintu citai paziņu komandai. Sedvakas, facepalms ieraugot googli, punkts un varam “gatavoties” rītdienai.
Prikoli ceļā
Dažiem rīts sākās smagi. Izrādās, ka divi no mums līdz trijiem spēlējuši spēles un koduši, viens bišķi smagāk par otru, un rīta feelinga stāsti, varētu teikt, vesels rīta “standups” sanāca, kamēr tikām ārā no Rīgas un random standup temati sazīmējās pa ceļam.
“Es redzu kaut ko..” minēšanas spēle, kas noved līdz
-“klau kāds ir ceļmallapas latīņu nosaukums?”
-”Es nezinu”
-”Kā vari nezināt, kas Tu par bioloģijas skolotāju?!” :D
Laukums
1/6 - Baložu forts
Atbraucam, meklējam, neatrodam. Atbrauc cita komanda ar volvo, laikam sameklē, laikam pafeiko meklēšanu un atrašanu (nevarējām saprast) un notinas. Apskatījām visas mājas un visus stūrus, apgaitas laikā jau nolūram uz tām trepītēm, ka nu gan jau BK grib, lai kāpjam augšā, bet nu drošības pēc vēl pa leju padzīvojam un, kad lejā nekā nav, labi, uzlienam augšā un ir! Nu shady kāpiens, jo likās, ka tās trepes ša pajuks, bet nu beigās viss ok. Vienam no rubakiem lika padomāt par tievēšanu.



2/6 - šokolādes tāfelīte
Maucam no forta pa taisno uz tāfelīti, viens shortcut pa šady celiņu, biši ieberam grīdā dziļāk šur tur, bet nu relatīvi viss pa mierīgo, braucam, braucam, vēl viens tāds shortcut ceļš, jo tālāk braucam, jo jocīgāks paliek. Pamanām jau iepriekš sastapto volvo, nē nu mēs moš varam parullēt biš tālāk, taču tā doma pēc kādiem 5 metriem tālāk beidzas. Intereses pēc izkāpjam, palūram, vai točna būs slikti braukt uz priekšu, bet tomēr izdomājām, ka negribās vilkšanas/stumšanas piedzīvojumus un noraut tādu kārtīgu LLP, pietika ar to braucienu atpakaļgaitā un apgriešanos šaurā vietiņā. Varbūt pat citiem izbraucām apgriešanās laukumiņu :D Bet neko, metam ripā un pa pedāļiem uz nākamo variantu kā piebraukt pie tāfelītes, atkal tāds sketchy celiņš, īpaši tas sākums, kur liekas, ka mēs varētu vienkārši uz vēdera uzsēsties un palikt, bet nu pilots jūt, ka passerati (passatam esam iedevuši šādu kļičku, nav gan nekāds maserati šķūnings, bet visam savs laiks) šim ir gatavs un laižam pāri ar tādu vieglu šūpojienu/lecienu, citā vietā nolūzuša koka zarus no ceļa aizvācām, nu tāda neliela talka gadījās, tālāk jau easy game līdz tāfelītei. Izrādās, ka trāpām ne tur, kur plānojām, mūsu plānotā tāfelīte bija tālāka, bet to uzzinājām tikai braucot no šī punkta. Trāpījām TIEŠI, TUR KUR VAJAG ar pirmo :D Sākumā vēl šaubas griežot iekšā, bet kad redzējām citu mašīnu un vēl to ēkas stāvokli, šaubas pazuda. Knapi esam ārā no mašīnas, ka Aukstums jau pirmajā trubā iekšā (uzreiz bija skaidrs, ka ēka īstā, par trubu vienkārši bija čujs) un jau priecājas, ka ir atrasts. Pārējiem arī jāiečeko kā tad tur ir. Nu ibio rio, tādu zosu gājienu LLP sen nebija veikuši. Truba laba, pēc tam smējām - gluži netīšām 3 minūšu punkts sanāca. Easy. Labi, ka tā! :D

3/6 - Slāpes pēc viļņiem
Ceļš uz šo posmu sanāca īpaši aizraujošs, protams, ka ņēmām atkal shortcut un devāmies pa taisno gar dīķiem, pa sketchy celiņu, galvenais ir nemīzt. Vienā vietā tilta plaisu salabojām nedaudz. Tiekam līdz īstajam spotam, redzam iepriekš satikto auto, un nu tad jau atrastā adrese neviļ. Lab, ārā no mašīnas, random servisā/noliktavā iekšā un tā diezgan intensīvi to vienu teritoriju pārķemmējam, pa to laiku cita komanda klāt un kaut kur citā ēkā/krūmos nozūd. Bišķi vēlāk šos satiekot viņi vēl cenšas ar vieglu smīnu nespoilot, ka jāiečeko vēl tās citas ēkas, moš tur būs, bet nu Aukstumu neapmānīt, meklētais ūdens tornis atpūšas dabā bišķi tālāk un, kur nu vēl bez ielīšanas iekšā :D Pie viena tiešām iečekojām pārējās ēkas un interesanto piramīdu, bet davai, kustēs, KURŠ GRIB SALDĒJUMU?!?! Davai uz Rūjienu un tad kaut ko sataisīsim un sargāsim!

Rūjienā gan tāds bišķi neizdevies plāns, saldējuma veikaliņa atrašanās vietu nebijām uzgūglējuši (kā arī to, vai tas vispār ir vaļā), tā nu paķērām topiņā salčiku. 1/5 bija Rūjienas, nu šai reizei pietiks, moš nākamreiz 5/5 :D

4/6 - Sataisīt un sargāt
Saldējums done, maucam taisīt, sargāt utt. Pagrieziens uz Sēļiem, viens no komandas rubakiem pirmos dzīves gadus pavadījis tur un kā trāpam pa lielisko grants ceļa trepi, no dīvāna pilnā kaklā sāk skanēt "Country roads, take me home, TO THE PLACE, WHERE I BELOOOOONG". Pārrēkuši jēgu pieripojam pie Pantenes, štrāse iestaigāta, joka pēc visi rindiņā ejam apkārt muižai pa taciņu, daži no mums pazūd pagrabā, jo hei, BK patīk tumšas vietiņas, pārējie tikmēr dodas apkārt un drupās iekšā. Punkts rokā, pāris minūtes iečekot interesanto arhitektūru, pāris bildes un braucam uz skolu.

5/6 - Tur kur tevis nav
Pie skolas pagrieziena satiekam jau atkal iepriekš sastapto volvo, smaids sejā, jo esam atkal kādam uz pēdām. Piestājam stāvlaukumiņā, jo taciņa tieši no turienes ļoti labi iemīta. Knapi tiekam iekšā skoliņā pa tuvākajām durvīm, ka esam klāt pie pareizās skaitļa lokācijas, BET NE ĪSTĀ KABĪNE, pārējās nepārbaudījām, jo vispirms gribējām redzēt to liktenīgo foto gaiteni, pagrabiņš arī tāds “BK gaumē” ar ūdeni utt. Atliekam to kā pēdējo, jo zābaki palika mašīnā. Šaubīgas grīdas, šaubīgas sienas, šaubīgi griesti. Nu nepatīkami tur ložņāt, vēl nepatīkamāka doma, ka varbūt otrajā stāvā ir kaut kas. Bišķi uztraukti, bet lēnā garā iečekojam visu līdz tiekam līdz atkārtotai WC inspekcijai. Bilde tīra, neadekvāti skaļš bļāviens pārējiem (labi, ka citas komandas nebija tuvumā) un tinamies prom, tikai prom ejot pamanām ozolu un saprotam, ka tas arī bijis gana nopietns hints, tikai nebijām rakuši vēsturi. Citu komandu logbuks palīdzēja saprast šo domu nedaudz vairāk.

6/6 - Zaļais ciema pincis
Prom no skolas, fiksi pāri robežai un Meizakilā iekšā. Tālāk gan super lēnā čigānu zagļu cienīgā ātrumā ripojām pa Meizakilas galveno (?) ielu, līdz vienā sānā pamanījām vagonu. Volvo jau tur, komanda tup mašīnā, laikam viss atrasts. Pārmijam pāris vārdus par to, ka redzējām viņu auto arī ceļā uz Šokolādes tāfelīti, un metamies vagoniņa/sliežu virzienā. Daži pie vagona, daži pie sliedēm un čekojam, kas notiek. Sliežu duets nebija tālu ticis, kad vagona pētniekiem jau skaitlis rokā.

LĀDE
Savadam skaitļus, atveram lādi, redzam, ka tur tāda normāla mērcīte, bet davai, uztaisam selfiju vispirms? Selfijs check, maršs uz to būdiņu pie vagona domāt, ārā laiciņš ir diezgan vēss, bet šobrīd ok, nets Igaunijas pusē daudz labāks kā 7nieka aizmirsto punktu tuvumā, labāk pameklēsim te un tad dosimies pēc lādes. Idejas visādas. Tas FUCKING KUĢĪTIS! Tātad noteikti ir upe. Aaaha, aaaha - sākam ar Rūju - nē nebūs. Rodas doma par Naukšēniem. Nu, close enough, bet tie ceļi nu ne tuvu nav tādi kā sazīmēti un tie “upītes savienojumi”? Nop. Rodas domas par Mazsalacu, jo lāde jau var būt arī bišķi ārpus noteiktā attāluma, bet tur arī nekas tā neizskatās. Labu laiciņu tupam, sākam jau salt, un tad pieņemam lēmumu, ka davai, Rūjiena - Naukšēni un pa ceļam aizmugurējais dīvāns vēl var googlēt un karti bīdīt. Nedaudz sazināmies ar čomiem, par tēmu - kas tā par fucking upi un kuģīti. NAV UPE. Tu pieduries? Zīmē kuģīti speciāli sauszemē? Braucam braucam, bīdam karti, un tad detektīvs NeBlonds no dīvāna bļauj “STOP! Tā tak ir robeža!!!” Aši sazīmējam kārtējo shortcut un metam ripā (un ne tikai), kādu no mums "Sātans sauc pusdienās" - ceļā uz lādi grants akmeņi daudz uzstājīgāk šķīla pa mašīnas apakšu, bijām nedaudz excited, attiecīgi lidojām :D Pie lādes piestājam, braukts te ir diezgan, redzam pēdas, redzam svaigas sliedes, kas ved pat dziļāk, bet nu neriskēsim, aiziesim ar kājām. Sekojam norādēm, pie sevis skaitām tādā secībā kā uz kartes maliņas rakstīts, Krāsmatas, check, Tornis check (fiksi uzlienam tornī, nē tur nav koordinātas), “kokā pakārta izkapts” - nu ķipa, ja mēs to balto nāvi tā saucam, tad okei. Ā PAGA, NEGAIDĪTAS BRIESMAS, to taču tas nozīmē - mednieku spots. Paga, bet ko te var medīt, kas ir tik liels, kas tiek TUR klāt. Alnis. OOOOKEI, šeit nekas prātīgs neatrodas, ceļā uz sabrukušajām mājiņām normāla štrāse iemīta. Pa ceļam viegli iečekojamvai nav vēl kāda īstāka izkapts un jap, ir arī lāde. Tāds riņķa dancis tur gājis, ka citus variantus pat nemēģinām čekot tā kārtīgi. Papriecājamies un tinamies, jo mums uz pēdām jau min citas komandas, un negribās izbojāt atrašanas priekus nākot no taciņas tieši. Kā tiekam pie mašīnas klāt, tā redzam, ka volvo jau ripo iekšā! :D Good luck, have fun, bet mums tagad plānā piestumt vēderus un uz mājām, pa ceļam priecājāmies par pirmo vietu logbookiem. Nu monstri!

4 lietas, ko gribas pieminēt par šo posmu:
(1) tik smalki pasmīkņāt par 2000-ošo gadu kosmētikas brīnumu - universālo matu šampūnu, kas skaistas padara visas - eleganti. Eleganta arī pati Pantenes muiža;
(2) iespējams, esam pirmie, kas BK posmu izbrauc ar moci;
(3) paldies #Jenots apēd.. par garšīgo un lipīgo dzērienu lādē;
(4) sagurušos ar naktsmītnēm pozitīvi pārsteigs Ķoņu dzirnavas - ļoti autentiska vieta, garšīgs ēdiens un industriālais mantojums.

Lai nu ko, bet rubīt mēs vairs nemākam un nācās pagandēt Centrāles miegu :( veicām vairāk palīdzības saucienu nekā pārējā 7nieka karjerā kopā

Bet tā notiek naktīs, kad neizdodas absolūti nekas

Šokolādes tāfelīte un Baložu forts dzina mūs absolūtā izmisumā. Līdz Burtnieku ezeram aizminējāmies un nosacīto rādiusu skenējām, bet bez panākumiem. Par tāfelīti gan, nebijām ne tuvu risinājuma dimensijai

Arī igauņu pusē meklēt nepieleca. Mazsalacas stacija 2007. gadā izskatījās uz mata kā foto. Fotošops? A kur vēl atradīsim peronu ar visu ekipējumu un normālo sliežu platumu? Strenči?

LĀDE: kuģītis, tad jau upe. Atzīmējam Olerus un Y veida ceļu, kas ved uz Rūjienu, Oļas upi, kas itkā met līdzīgus lokus, un Meždibenu mājas uz ceļa, kas kinda atbilst. Laižam. Pēc stundu garas ekskursijas un izmisuma negribīgi modinam augšā centrāli kārtējo reizi, jo laukums ir izsmēlis mūs fiziski un morāli.

Paldies par piedzīvojumu jebkurā gadījumā! Ārpuskastes mīklas, kombinētas ar neatrodamiem, aizmirstiem objektiem un izmisuma apstākļiem ir tas, kas šo spēli padara tik īpašu.

foto: vēl cenšoties kaut ko izrakt pirms palīgā sauciena, Ipiķos, 2:49 no rīta

Šoreiz mums galīgi neveicās ar risināšanu. Sanāca izsmadzeņot un sagūglet tikai Ipiķu skolu un kādā brīdī atnāca apskaidrība arī par Pantene pro v. Nē nu krustvārdu mīklas mums arī patīk, bet nosačkojām un pārāk maz gūlējām. Par to,ka kāds punkts būs citā valstī arī neiedomājāmies un dzelzceļa līniju tikai līdz robežai izpētījām..visu cieņu FTFistiem!
Pats laukums dižas problēmas nesagādāja, ja nu vienīgi ceļš uz šokolādi un slāpēm pec viļņiem diezgan ļoti nepatika mūsu sārtajam darba zirdziņam. Braucot atmiņā atausa vecā anekdote par veco ezīti,kurš skrēja pa zālīti un smejās.

Rūjiena - ilgi gaidītais laukums!! Ar entuziasmu metāmies mīklu minēšanā un 3 no palikušajam 6 krita viegli un ar pārliecību: skolu un staciju sazīmējām ātri, Sedvakas iekrita pavisam negaidot skennējot karti attiecīgajā atvidū un meklējot balto ķieģelu sienu. Par pārējām 3 īstas parliecības nebija, taču bija varianti, kas šķita gluži ticami: komandas biedrs ieraudzīja Pantenes muižu pa autobusa logu, šokolādes tāfelītei līdzīga ēka sazīmējās pie Burtnieku ezera (ak vai, tā fotogrāfija uzņemta pirms 2 gadiem) un balto ķieģeļu grausts turpat Sedvakās.

Izskatās gana kompakti un cerību spārnoti, ka viss būs raiti, galu galā tikai 6 puknti dodamies ceļā no bāzes nometnes Ķoņu dzirnavās.
Iemetam koordinātes vāzē un aidā. Pēc pusstundas brauciena pa glīti asfaltētiem lielceļiem saprotam, kaut kas nav tā...ak, vāze pārrēķinājusi maršrutu un izlēmusi mūs pavadāt cauri pusei Igaunijas. Ko lai saka, skaista ekskursija, bet nebija plānota. Nekas, vēl jau agrs. Zaļais pincis pamanās gluži ātri, tāpat arī punkts zem tā. Ar Ipiķu skolu arī samērā gludi - lai arī negribīgi, taču iegriežamies WC un rokā ir.
Nākamā ir muiža - viss sakrīt, viss ļoti ticami, bet punkta nekur nav. Pēc stundas klejošanas šķiet, būsim kļūdījušies un jābrauc vien prom, kad uzrodas cita komanda un apstiprina, šī ir pareizā vieta. Lieliski! Nolemjam nebāzties viņiem virsū, ieturet vēlo brokastu vai agro pusdienu pauzi ar desmaizēm, kamēr šie pa muižu. Jā, jā, punkts esot, lai tik mēs sameklējot fotogrāfijas leņķi un punkts būšot rokā. Izklausās easy, leņķi arī tūlīt arodam, taču no punkta joprojām ne miņas. Nu ko, jāzvana centrālei, taču, kā jau tika brīdināts iepriekš, tā šodien nav sasniedzama. Ehh.. Turpinām ložņāt un nez kapēc šķiet, ka jāmeklē augstāk, jo kaut kur čatā bija kas minēts par kapnēm... Labi, ka komandas biedra pastaiga pa mūriem beidzās labi, lai arī bez punkta guvuma. Nu tad jāmeklējam palīdzību pie citām komandām un par laimi, kādu arī izdodas sazvanīt. Jāmekle zemāk, zem acu līmeņa. Olalā, kā mēs šito tik ilgi varējām nepamanīt, vismaz pāris stundas.

Nu labi, laižam tālāk uz Sedvakām. Muca ir, lai arī apgāzta, he-he, taču baltā siena nav īstā. Neko darīt, būs jāmeklē cits forts. Nav ko kaveties, laižam uz noskatīto šokolādes tāfelīti, iemetot tās koordinates vāzē. Pēc pusstundas brauciena esam klāt, taču no fotogrāfijā redzētās ēkas ne miņas, šī ir pavisam cita vieta. Ar nokārtiem deguniem dodamies apskatīt, kas tad te īsti ir un... ieraugām caurumu baltā ķieģeļu sienā. Braucot uz tāfelīti, atbraucām uz baložu fortu. Pavisam precīzi, pie pašas ieejas, pats balodis mūs sagaidīja.

Bet ko darīt ar to šokolādi? Nav neviena varianta. Bezcerība. Izskatās pēc sūkņu stacijas, bet tuvumā esošās ir jau rekonstruētas un ar pilnīgi labu derīguma termiņu. Cetrāle joprojām nav sazvanāma. Negribas jau atkal uzbāzties citām komandām, bet ko lai dara. Saņemam gaidīto ziņu par šokolādes lokalizāciju un laimīgi dodamies ceļā. Vāze mūs atkal ved pa nepareizo maršrutu, krūmi nepārtraukti skrāpē mašīnas sānus. Diena izrādījusies negaidīti gara un niķīši arī nāk virsū. Beidzot esam klāt - yuhoo, ir īstā. Viss labi, viss skaisti, bet punkta nav un nav. Nogurums liels, viss apnicis, apsveram iespēju braukt mājās un agriezties citu dienu. Savelkot dienas bilanci, saprotu, ka zaudējumos jānoraksta arī saules brilles, kuras esmu kaut kur atstājusi. Nu cik var zaudēt tās lietas?! Pirms kapitulācijas, iemetu acis čatiņā, kur izrādās, atkal esmu glābta. Zvans draugam, informācijas apmaiņa par trūkstošajiem punktiem un sarunājam tikties pie LĀDES, kur tikšu arī pie brillēm.
Tālākais jau notiek raiti, kopīgiem spēkiem esam pie LĀDES, pirms vēl saule norietējusi :)

Izaicinajumu pilna ne-viegla diena, skaists laukums, jaunas mācības un drauga pleca sajūta. Paldies BK par bīnīšķīgo laukumu, Brūklene un Gee komandām par palīdzību!!!

Paldies par laukumu.

Favorīts, protams, šokolāds tāfelīte, ieraugam trubu "nu nejau jālien te iekšā" un lienam iekšā ;D

Ipiķu skolā visus bērniņus izslaucījām, jau vilkām zābakus (flip-flopus), lai ietu pagrabā, bet labi, ka savajadzējas uz toču.

Pantenes muiža tik izpētīta no visiem rakursiem, negaidīts pārsteigums bija pagrabs, punktu uzgājām kāpjot lējā :D

Respect par bildi pie "Slāpes pēc viļņiem", kad atradām gulošo, gribējām meklēt kādu kas nav atplīsis...

Pārējās ķibeles tikai pieredzes trūkuma dēļ.

Pulksteni arī nemācējām, laikam nebija vnk spēks, paldies komandai, kas palīdzēja kopā atvērt! Tiekamies, kādā citā laukumā :)

Bija ļoti karsti:)

whohoo, banda savākusies uz Jūnija rubas iekarošanu! Mīklas šķetināt sākam iepriekšējā vakarā. Viens no pirmajiem jautājumiem, atverot mēneša mīklas- vai tiešām nebūs angāru?!!
Divi rubaki D&E atmin krustvārdu mīklu pirms tikšanās, Jūrmala - Rīga vilciena brauciena laikā. Esam nu savākušies uz search party pilnā sastāvā, pievienojušies ir arī pāris jaunie. Viens rubaks M uzreiz atrod “Tur kur Tevis nav” uzreiz kā pieliek sēžu pie krēsla. Tālāk ķeramies kopīgi tam “Slāpes pēc viļņiem” zvēram pie ragiem. Rodas idejas un paralēli arī mazītiņš izmisums par to, cik daudz vārdu variācijas excel varētu mums saģenerēt, un varbūt tomēr jāmēģina vēl kādu algoritmu uztjūnēt? Aizrit stundas 2-3 līdz saliekam kopā to jancīgo vārdu. Slava post it lapiņām!
Paralēli maļam uz rinķi variantus par dzelzceļa sliedēm un visām rajona konfekšu rūpnīcām. Ir izrakāti sazin kādi informācijas avoti. Rubaks D paliek vai traka, jo nevar atrast to sasodīto konfekšu un limonādes fabriku, tad biedrs AZ uziet citu fabriku, D atrod mācību materiālus ar Rūjienas konfekšu un šokolādes fabrikas Efekts bildi un atlikušo stundu laikā atrod tieši neko. Tikmēr tam pincim mums ir veseli 3 varianti.
Te atjēdzamies, ka vajag atzīmēt, kur atrodas tas anulētais punkts, lai var atmērīt to biedējošo 41 km taisni. Esam tik ļoti attapīgi, ka nepamanām jau publicēto atbildi.
Kaut kā izvelkam, ka “Sataisīt un sargāt” ir jābūt Košķeles muižai, jo tur tādi tīri smuki ķieģelīši un stāsts pārāk labi saiet kopā ar muižas vēsturi - muižkungs Vulfs, kurš tur to sanāksmi pāris min laikā slēdzis. Taču kāds tur sakars ar to barošanu? Kungi un zemnieki? Ok, rīt jau redzēs.
Uz “Baložu Fortu” un “Šokolādes tāfelīti” skatāmies lielām acīm un saprotam, ka atjautīgāki netopam un ka laiks doties pa mājām. Rītam jābūt gudrākam.

Tauta no Rīgas savākta, tiekamies Valmierā ar 2. ekipāžu. Pa ceļam uzejam reālāku variantu “sataisīt un sargāt”. Perfekta lokācija, turpat blakus Košķelei, tamdēļ ieķers abas, jo dubults neplīst.

Pirmais punkts laukumā Košķele. Drupas ir, taču kaut kā par maz un visa teritorija apjozta ar elektriskajiem ganiem, kur pļavās ganās jēruļi. Pa ceļam sadraudzējāmies ar vietējo, kurš bija tīri runīgs. Ok, nav. Laižam uz Panteni, kur pa gabalu stāv stalti izslējusies mūsu muiža. Priekšā mūs sagaida 4 bruņinieki ar močiem. Lecam pa logiem iekšā. Visur, kur skaties, tīri smukas vietas punkta lokācijai. Ieraugām to tumšo bedri, jau izskan: “ tur izskatās tik pretīgi, nu 100%, ka Tur kādam jālien”. Veiksme nospīd, pirms sūtam mazāko iekšā, mūsu jaunākais E atrod punktu. Emocijas nu i pacilātas, beidzot ir pirmais punkts!

Dodās tālāk. Pa ceļam tiek sazvanīts Rūjienas informācijas centrs, jo D nevar likties mierā ar to Šoko fabriku Efekts. Ļoti apmulsusi sieviete aicina satikt vietējo vēsturnieci Rūjienas izstāžu zālē. Paralēli izskan ideja: “A, ja nu šis ir tas pats stāsts kā ar adatas aci un to putniņu?” Hmm, vai tiešām tas punkts varētu būt tik tuvu slāpēm? Komanda sadalās- katrs brauc uz savu šoko tāfelīti. Volvo paceļ punktu, tikmēr Mitsubishi dodas jau uz Sedvakām. Uzzinām, ka Madaras mamma ir zagle un 3. punkts arī paķerts. Sasmējies gan par to, cik maldīgas tās bildes var būt.

Joprojām ir izmisums par “Baložu fortu”, toties ir izkristalizējusies Pinča lokācija. Jātiek taču galā ar fortu pirms braucam uz 2 Igaunijas pierobežas punktiem! Kaut ko paši izgudrojam, taču jāgriežas pēc zvana draugam. Ha, ģeogrāfu mafijas brauciena karte rokā, nu tik būs! Attopamies nudien ne tur, knišļi masveidā uzbrūk pat auto. Zvans draugam NR2, nu mēs atkožam to vietu, taču joprojām nav saprašanas kamdēļ tur tie baloži.
Pieripojam un tur priekšā sen neredzēti draugi un.. baloži! Punkts tīri fiksi rokā.

Aidā uz pierobežu! Aizbrienam līdz Ipiķu skolai, pirmais, kur tiek iemesta acs - šķībie skolas podi. Dzirdam kliedzienu- rubaks ieslīdējis pagraba ūdeņos. Visa māja izstaigāta, punkta vēl nav. Izspriežam, ka D būs jābrien iekšā. Pirms D atgriežas no auto ar lampiņu un krokšiem, jaunākais E vilrīgi smaida, jo atradis punktu tajā pašā klozeta būcenī. Viltnieks gribēja, lai māsa drusku pabradā pa pagraba veldzi.

Šaujam uz Igauniju! Pie bānīša jau grozās cita komanda. It kā negribas līst virsū, taču mēs arī gribam atrast punktu un raut to lādi vaļā. Daļa izklīst pa sliedēm. Divi palien zem vilciena un katrs savā galā atrod punktu. Jancīgi, ka 2 gab, taču abiem viens un tas pats cipars.

Lāde vaļā. Skaidrs, ka mīklas apraksts ir koda atslēgas atminējums, tas var pagaidīt. Ok, ir karte un kaut kāds tornis, pamesta vai sadegusi konstrukcija, izkapts kokā un mistiskais pārsteigums. Izpētām karti - 2 tiltiņi, O, re kur upe, jo te kuģītis!, un ezers vai purvs? Kādu brīdi gan sēžam un lauzām galvu par to, kura tad ir tā mūsu upe un vai mājas specifiski apzīmē kādus no apkārt esošajiem objektiem. Vienam pat izskatās, ka tā viena ēka varētu būt Ipiķu skola. Tiek saņemta informācija, ka tur nav ne smakas no upes. Da labi. Ko pie velna tur dara tas kuģitis?!!! Palūkojamies uz karti kā uz ceļiem un baaaamm, tā taču LV/EE robeža. Atgriežamies Latvijas pusē, a tur jau gaida jaunais alnēns. Ieripinam pa norādīto ceļu un šeku reku priekšā tornis un pamesta māja. Kur tā nabaga izkapts? Vajadzetu gan būt ābelēs, jo tā bija redzēts laukos pie opapa. Bez izkapts atjaušam, ka negaidītais uzbrukums dzīvo iekš bišu mājiņām. Priekšā vēl lērums cilvēku, taču nevar saprast, vai tur lāde, vai viņi kaut ko meklē. Izrādās tās ir 2 komandas, kuras meklē Arta pusdienlaiku un laipni aicina mūs izmēģināt savus spēkus. Nākam pie lādes ar savu minējumu par 11:45, jo nu tā astīte varētu būt ap 15 min. Nav, tātad jāpaspēlējas ap to laiku, jo nu diži vēlāk jau nebūs, tad jau saule ir zenītā. Pirmās 2 komandas gan visus ciparus izmēģinājušas, taču mums tā laimē krīt un max 10 min laikā atslēga atlec vaļā.

Šīs dienas draugi: āpša kungs, zaķis , lapsa un jaunais alnēns.

Mājupceļā paralēli pakutinam vēderus ar citu komandu stāstiem un apjaušam beidzot Pantenes patieso stāstu. Ak, jel!

Jāpiemetina gan, ka katru reizi mūs piemeklē viena un tā pati bēda - apspriežam for fun un apsmejam stāstus un rakstus par vietām, kuras galu galā izrādās kāds no patiesajiem posma punktiem.

Tiekās 1. jūlijā uz pirmo ftf mēģinājumu!

Paldies par silto laiku un zoologijas stundu!! 5 stirnas, 3 lapsas, 2 jenotsuņi, zaķis, daudz odi un igauņu zaļā pūķa bauditaji. Par laimi bez lāčiem un vilkiem!