Piecas no septiņām mīklām atkožam līdz kādiem 1:00, un viss jau sķiet daudzsološi, jo gan jau arī atlikušās 2 mīklas būs nieks - atliek salasīt jau atkostās un tad jau tās divas pa ceļam kaut kā.

Realitātē ideja par Osamas uzdevumu, ka valsts aizsardzībā var būt ne tikai dabas/kultūras objekti, bet arī ģeodēziskie punkti, atnāk gan tikai ap 3:30. Savukārt par pēdējo uzdevumu atrisinājums mums neatnāks, taču to atradīsim tikai aiz izmisuma, apbraukājot +- līdzīgus graustus.

Lielākais klupšanas akmens šim Diennakts pilsētas uzdevumam bija tie nelaimīgie 30km no epizodes apraksta, jo pēc Saldus posma mācības (kurā aizbraucām uz ne tiem Namiķiem) mēs principiāli visu nakti meklējām kaut ko, kas ir tieši 30 km (+-0.5 km) no Baznīcas vai Nīgrandes armijas bāzes (tālākie punkti).

Vismaz pa to laiku atradām aitas Priekules armijas graustos, traktorus un sargsuņus Krotē, variantus, ka Konsuela ir Žorzas Sandas romāns (tātad jāmeklē ZS jeb zemnieku saimniecība + Aleksandrija), tikai tie tuvumā esošie 3 lielciemi (Rudbārži, Ezere, Vaiņode) nu nekādi neiet kopā. Trakākais, ka tie 30 km no Baznīcas ideāli der Rudbāržu lielciema teritorijai.

Tad nu ap 7:15 no rīta tomēr izdomājam iebraukt Nīgrandē, jo it kā pēc augstuma tā ēka ideāli der, un neticamā kārtā - ir. Lādes mīkla šķiet īsa un viegla, taču galvā paliek piebilde no šīs epizodes apraksta, ka šoreiz būs jāizloka/jāpastaipa kājas, un galvā skan frāze, ka 7nieks ir drūma piedzīvojumu spēle.

Aizbraucam pie takas sākuma un atrodam vēl vienu atgādinājumu, ka uz takas būs mērce.
Skaidrs - tātad būs Flexkursija II.

Sadalāmies 2 daļās un tad nu maucam gar pašu krastu uz priekšu līdz uzvarai. Pašas takas drīz vien pazūd, taču kaut kā iziet jau var. Pēc stundas gājiena jau sāk piemesties šaubas, jo nu jau mēs rāpojam augšup-lejup pa stāvkrastiem un gravām, slīdam pa bebru un mežacūku takām. Pēc kāda laiciņa no upes lejas uz kraujas augšā pamanām lielu ozolu, pie kura tāpat vien stāv lielas koka kāpnes, nevar taču būt, ka tāpat vien.

Tad pēc nieka 2,5h sasniedzam maģisku plāksni ar uzrakstu “Dabas takas Zaņas līkloči - GALAPUNKTS” foršā plaviņā netālu no Zaņas atsegumiem un Zaņas ģeomorfoloģiskā lieguma - skaidrs, tātad te kaut jābūt. Atliek tikai pārmeklēt tuvākos kokus, sūnas, zaru kaudzes, aku kalna nogāzē, kur ūdens ir līdz pašai augšai. Pie pašas upes tiek vēl atrasts skudru pūznis, kas nez kamdēļ ir izveidojies ap baltu spaini, par laimi šī versija gan tiek ātri atmesta.

Paiet vēl kādas 30 min, un sāk rasties šaubas un izmisums, kuras pastiprina čatā minētais, ka 3h Lādes uzdevumam nav ok. Sākas ātrais skrējiens pāri laukiem uz takas startu, jo pamanām, ka vēl viena komanda ir tikusi uz lādes uzdevumu.
Vismaz skriešana attaisnojas, jo, tuvojoties lādei, vel nemanām citus auto.

Šķiet gan, neesam vienīgie, kas izdomāja sev Flexkursiju II, arī L.K.O laikam sev pagarināja pārgājienu, jo, ejot no lādes līdz auto pa taku, viņus nemanījām, lai gan jauns auto bija atbraucis.


Lai arī varējām šo spēli pabeigt krietni ātrāk, īsti nenožēlojam savu Flexkursiju II, varēja jau arī citām komandām BKO ļaut iepazīt Zaņas stāvkrastus un atsegumus :) Pielikumā dažas bildes,

Paldies BK par interesantajiem objektiem (it sevišķi Osama bebru aizsprotu) un mīklām.

P.S. Nākamajai sezonam aicinām apsvērt domu nedaudz pamainīt sēriju formu, nosakot, ka spēles laukums atveras mēneša pirmajā brīvdienā (vai pirmajā sestdienā, vai svētdienā), jo pašlaik izskatās, ka nākamsezon tikai novembrī un maijā (ok, tīri formāli arī janvārī) 1. datums sanāks brīvdienā.

Protams, ka it kā jau nekas netraucē vākt punktus pāris dienas vēlāk, bet nu tajā azarta jau būs krietni mazāk. Plus, ir taču interesantāk par FTF sacensties ar kādām padsmit komandām, nevis dažām.

Tiekamies FTF maijā. Aprīlī no mūsu puses, visticamāk, būs lēnais un nesteidzīgais variants kādā no nedēļas nogalēm.

Kopš pēdējās reizes, kad "Tirkīzzilie vienradži ar beibēm" kombinācijā ar "Trīs vīriem behā" Rēzeknē izcīnīja FTF, daudz kas ir mainījies. Visas beibes aizgājušas dekrētā, viens vienradzis iestājies sektā un konvertējies par vegānu, bet no trīs vīriem behā pāri palicis viens. Un tas pats tika iesēdināts Volvo.

Lai arī sākums nav daudzsološs, ticam, ka Embūti paņemsim uz pieredzi. How hard can it be?

Izdomājam, ka kemposim Embūtē pie vienīgās mājas - Tūrisma informācijas centra. Ierodamies laicīgi - 5 minūtes pāri pusnaktij un pirmā doma - wtf, kas te par ballīti, 20+ mašīnas, liela telts ar uzrakstu "STARTS" - kopš kura laika BK7 ir tik mainstream? Ā, Rogainings? OK.

Pēc 40min rogainingieši ir prom un mums rokās(prātos) jau 5/7 punktiem. Atlikušos 2 izdomāsim pa ceļam. Laižam! Pēc 7 sekundēm ierodamies pie pirmā punkta - Embūtes luterāņu baznīcas drupām. Ātri saprotam, ka nav. Uzsmaidam komandai, kas pie baznīcas ierodas pēc mums un dodamies šo pašu punktu meklēt uz Embūtes pilsdrupām. Tur izpildām garmina "Daily floors climbed" mērķi, bet pili neatrodam. Labā ziņa, ka mašīnā palikušie atrod, kur īstenībā ir šis punkts.

Tālāk sazīmējam, ka Baltais namiņš ir Bakūzes maiža (balta māja, dooh!), izdomājam, ka vienīgais iepriekšējā gada rogaininga punkts 6km rādiusā ir 78. Dodamies izbraukāt visas pļavas un pamestās un nepamestās mājas Embūtes apkārtnē. Long story short: pāris stundas un 0 atrastus punktus vēlāk domājam - a ko tās mašīnas pie karjera darīja? Skaidrs, baltais namiņš ir smilšu karjerā un tā bilde tak so obvious!

Maucam uz karjeru, nobraucam lejā, izbraukājam to visos virzienos, inspicējam ekskavatoru, izstaigājam visas bedres, gandrīz ar auto nokrītam no smilšu kraujas, līdz izbraucot ārā ieraugām zīmes "Privātīpašums" un "Objektā tiek veikta videonovērošana". Šī kombinācija tieši vienam cilvēkam komandā liek domāt, ka šis varētu nebūt īstais punkts (pārējie joprojām uzskata, ka BK logo ir paslēpts kaut kur metāla kastē karjera vidū). Labi, ja šis nav īstais, tad izdomājam diezgan randomā raut kaut kur 71.punkta virzienā, jo liekas, ka tur blakus ir kaut kas karjerveidīgs, kaut kāds ezers, nu vismaz kaut kāda cerība. Aizbraucam – tur, protams, nekā nav, bet gan waze, gan acis rāda, ka pa šo mazo ceļu notiek baigais trafiks. AIZDOMĪGI! Secinām, ka visi dodas uz 71.punktu. Tālumā spīd daudzi fanariki – nu neko, ies izpētīt. Beidzot!
Ir 3:48 mums ir 1/7. Izcils sākums!

Novelkam 6km rādiusa līniju no mūsu lokācijas un saprotam, ka baltais namiņš ir... TAS PATS FAKINAIS KARJERS! Dodamies tur kārtējo reizi, ejam apkārt, skatāmies kā mokās citi un mēģinām nebraukt 4.reizi pārbaudīt metāla kasti karjera vidū. Notiek apskaidrības brīdis un kāds ierauga kartē, ka tur blakus ir vēl viens karjers! Tur jau viss kā pa siera mērcīti - gandrīz iesēdinām džipu, bet nonākam augšā pie baltā namiņa un aleluja!
Ir 5:05 un mums ir 2/7.

Tālāk īzi pīzi lemon skvīzī 05:31 ieripinām kontā "Sezam atveries!" un mums ir 3/7.

Agri vēlais rīts gan ir atstājis nospiedumus vienradžu visādi citādi loģiskajā pasaules uztverē. Pie Sezam atveries! puse komandas meklē baznīcu un prāto, kopš kura laika bunkurā ierīko svētvietas. Cits vienradzis tikmēr full-on gumijniekos stāv uz sausas zemes un skatās, kā otrs pilnīgā tarzānā ar ielas apaviem mēģina rāpojot pa sienām applūdušā telpā saskatīt uzzīmētos ciparus.

Tas apmēram izskaidro to, kas notiek tālāk. Brīdī, kad sāk parādīties optimisma atblāzmas mūsu drūmajā FTF piedzīvojumā, izdarām stratēģisku lēmumu braukt meklēt atpūtas bāzi Vaiņodes lidlaukā, jo Jēkabpilī šādi angāri arī bija, tur tāds lidlauks arī bija un fair and square domās mums jau ir 4/7.

:)

1.stunda
Staigājam pa lidlauku, jo iebraukt tur nevar.

:)

2.stunda
Ieraugam behu, kas braukā pa lidlauku un skenē angārus.

:)

3.stunda
Braukājam pa lidlauku un skenējam angārus.

BĻE. TUR TAČU IR RAKSTĪTS BUNKURS BET ŠIE IR ANGĀRI??? Nospriežam, ka esam pilnīgi banāni. Lādes mīkla jau sen atrauta. Kaut kur bezmērķīgi klejojam, diezgan randomā aizmaucam uz Nīkrāci, uzvācam bāzi.

09:34 4/7. Sapņos redzam FTF. Kas ir loģiski, jo lielākā daļa komandas guļ.

09:51 5/7 - kurināmais upuris ir nokurināts.

Te nu arī esam atraduši visus 5 punktus par kuriem mums bija kaut kādas idejas. Diennakts pilsēta = ??? un Noziedznieks numur viens = ???

Domājam par Bin Ladenu un pa lielam mums ir 2 opcijas:
1. Iet 10km pārgājienā no Vaiņodes uz Priekuli
2. Iet 10km virtuālā pārgājienā ar pirkstu pa ekrānu Balticmaps aplikācijā un mēģināt no sliežu malās esošajām vietām kaut kā reverse-engineerot īsto vietu.

Izvēlamies 2.variantu un atskatoties varam izdarīt 2 secinājumus:
1. Tā bija pareizā izvēle
2. Mēs izdarījām absolūti nepareizus secinājumus no mīklas teksta, pievilkām tos random nepareiziem faktiem no Osamas Bin Ladena notveršanas operācijas un... trāpījām precīzi īstajā vietā.

Kā mums tas izdevās? Pavisam vienkārši:
Augustē līdz dzelzceļa sliedēm ir 8 adreses, kuru numerācija ir Auguste-1 -> Auguste-8. Šis skaitlis sakrīt ar Bin Ladena operācijā nepareizi norādīto nogalināto cilvēku skaitu. (Tas nekas, ka tālāk ir arī Auguste-9 un Auguste-11, to mēs neievērojām). Tāpat, zinām, ka uzņēmums "Agusta" ražoja helikopterus (kuri netika izmantoti Bin Ladena operācijā), bet kuru nosaukums ir līdzīgs Augustei. Tātad secinājums ir viens – punkts ir Augustē!
Esam klāt. Pēc veģetācijas liekas, ka jāiet pa labi. Duram taisni, neko incantu neredzam, līdz nonākam pie tiltiņa. Tur apošņājam tilta stūrus, visādus pakšus un caurumus, līdz ieraugām BK7 plāksnīti.

10:24 6/7.

Paralēli ieraugām VZD plāksnīti. Liekas nedaudz interesanti, ka šajā pašā nekurienē ir kaut kāds ģeodēziskais punkts, kurš "atrodas valsts aizsardzībā" un kuram nekāda saistība ar spēli, bet tas arī viss :)

Kamēr tiekam līdz auto, lāde tiek atrauta. Ir bēdīgi, bet mūs mājās gaida sievas ar bērniem, kurām tika solīts ātrāks ierašanās termiņš par pat šobrīd teorētiski iespējamo, tāpēc kā zibens no skaidrām debesīm ne no šā ne no tā, pilnīgi pats no sevis pie mums ierodas domu grauds par city24 sludinājumu Nīgrandē.

11:03 7/7. Apmēram pusmilisekundes laikā ir skaidrs, ka jābrauc uz Zaņas dzirnavām. Tur jau viens opeļs priekšā (L.K.O.?). Lai nestāvētu uz ceļa, randomā noparkojamies aiz tiltiņa pie takas. Tik pat randomā tieši pretī mašīnai ieraugām pirmo BK7 bļembu un tad jau raitā solītī līdz "lādei". Pie pēdējās bļembas saprotam, ka jārauj atpakaļ, bet tikmēr vēl 5 komandas min uz papēžiem. Neieradāmies jau šeit viņiem bojāt lādes meklēšanas prieku, tāpēc taisām finiša sprintu atpakaļ līdz tiltiņam tā lai neviens pretī nākošais nesaprot, ko un kāpēc te notiek. Vientulībā nonākam līdz Baļķiem un tur jau nokārtojam arī pēdējās formalitātes :) Kaut kā mistiski tomēr paņemam Second-To-Find, kas gan mūs nepadara par mazākiem zaudētājiem. Tomēr jaatzīst, ka mājās stāstot labāk izklausās, sak, riiiktīgi tuvu bijām FTF, palikām otrie!

Klasiskās 3 atziņas:
1. FAKING BALTICMAPS, KURAM NESTRĀDĀ TOPO UN ORTOFOTO KARTES FTF NAKTĪ, U SERIOUS BRO!!!??? MĒS MAKSĀJAM 10.99€ GADĀ!!!
2. Osamas mērce bija pārākā mērce. Mēs tīri uz pieredzi paņēmām, nekad mūžā neizdomātu.
3. Izsakām līdzjūtības komandai, kas ap 10:40 no rīta gāja pa dzelzceļa sliedēm pāris kilometrus no Augustes nepareizajā virzienā. Ceram, ka jūs jau esat nonākuši mājās.

Mērcei būt!

nu tad rekur mūsu 2 kapeikas...
jāsāk jau ar to, ka neesam jauni un pārgalvīgi. līdz šim visi 7nieka posmi, braukti pa mierīgo. nosacīti. daļa komandas patēloja spēcīgos un FTFā šosezon devās Madonas posmā. tagad atlikusī komandas daļa izdomā - a davaj, mēs ar gribam. nu tad lūdzu. komanda "Vienalga", mauc laukumā 29.februārī, lai raudātu 1.martā.

nedēļu pirms Embūtes posma, iesildamies totālā negulēšanas maratonā Jēkabpilī. Tur miega delīrijā izdomājam, ka Marts būs mūsu FTF mēģinājums. Sākam pildīt mājas darbu. Iepazīstam Embūtes rajonu kartēs, atzīmējam pierakstos "interesantos" spotus (kā beigās izrādas, atzīmē/neatzīmē, tāpat bļe aizmirsti).

Precīzi plkst. pēc 00:00(kkur 20min pēc, kurš ta vairs atcerās) ierodamies Skrundas Latvijas Naftā. Pirmais skatiens tankā - kādas 5mašīnas un fūre. Skaidrs. Rubaki jau ieņēmuši rajonu un principā visos auto redzi baltām gaismām izgaismotus purnus. Skaidrs. Tiek mocītas mīklas. Sākam arī mēs.

Komanda sarunā - visi 4 meklēs vienu punktu, līdz būs kāds variks. 20min - katrs meklē savu.
Talantīgākais paņem uz sevi puzli(Sezam, atveries!). Griež ārā paintā gabalus, liek kopā. 30min paiet, saliek. Tiek atrasta vieta. Mākslīgās saules atpūtas vieta - tas tač stabili lidlauks (šī vieta tika atrasta mājas darbā, btw).
Ātri tiek saprasts, ka balticmaps šodien iesūkā, jo satelītu nedod. Nu lab. Nekas.
Ar domu - gan jau būs, tiek atrast Baltais Namiņš. Pārējais - nu huj zin. Gan jau atlidos mūza un pateiks, kur, kas, kā.
Davaj, laižam. Pietiks sēdēt!

Sezam, atveries! Piebraucam, divas aizbrauc. Zbis. IR īstā vieta, tik nevar atrast. Tiek pieņemts lēmums maukt augšā pa tām trepēm, kas naturāli ir turpat, kad ieiet iekšā tajā ekā. Viens uzlien, saprot, ka mīziens ir nereālākais - nokāpj. Pēc 15min kāpj otrs - samīzās tāpat kā pirmais. Tāda skaļa doma - tak tās komandas kas te bija, tur vecenes bija. Kāds sakars (no offense nevienam)??? Viņas tak nekāptu tur augšā!
Kaut ko, kaut kā tiek atrasts. Ok. Maucam tālāk.

Mums beha, mums pohuj. Rauj kkur pļavā. Karte saka pa kreisi, šoferis rauj taisni. Izmainamies ar komandu. Tātad - Baltais namiņš kkur tepat. Maucam iekšā karjerā. Ieejam. Ieraugam treileri. Nu mēģinās. Apstaigājam, ieejam un paldies tam iepriekšējam hitrajam džekam, kurš viena skapīša durvis bija atvēris, lai nevarētu atvērt tās, kurās plāksne ir. HA! Neappisi!
Ok, 2 atrasti, maucam uz Embūti. Pa ceļam tiek kostas pārējās. Tiek vilktas līnijas, paralēles, trijstūri, KR4 viss, lai sazīmētu Ērču tramvaju. Jā labi, rogainings. Tiek izstaigāta - baznīcas drupas embūtē, izstaigāts starta punkts un tad sitiens pa galvu, ka tas tak ir kāds rogaininga punkts. Pirms tam, braucot, tika atrasta aizdomīga paskata vieta kartē, kkur Dinsdurbē. Pilnīgā dirsā. Davaj. Raujam.

Piebraucam no vienas puses, saprotam ka pa slapjo būs jāiet. Paldies, nē. Metam ripā, tieši piebrauc cita komanda. Piebraucam pie daudz maz labāka varianta, tur jau uz ceļa stāv viens rubaku komandas auto. Maucam tik tās ēkas virzienā, pretī jau spīd lukturi, značit būs. minūtes 5/10 pavadam, atrodam. Atpakaļ uz auto.

Un tagad principā sākās variants "Dir*ā", jo par pārējiem nav ne jausmas. Bet, tākā lidlauks ir safe variants, jo tak tie angāri ir, brauks uz turieni.

Piebraucam pie lidlauka (hz. plkst jau ap 5.00, 6.00). Ķieģelis ar kkādiem wannabe paskata vārtiem. OK. Mauks apkārt. No citas puses.
Piebraucam, redzam angārus - 3 ārā, visu izskenē. NAV. Raujam iekšā. Tālāk vēl kkādi 7 esot. Izskata visus - NAV. Bļe, nu moš kko garām palaidām. Poh. Otrā galā lidlaukam arī ir kaudze. Davaj cauri braucam. Braucam, braucam, un jā. redzam kko. Tālumā i angārus, i rubaku lukturu gaismas starus. Izbraukājam i pa kartinga trasi, i visus pārējos angārus - bļe nu NAV. kkur pa vidu apstājamies un domājam. A kāds sakars ? Tieši no muguras pielavās Opel Combo auto. Divi izkāpj ārā un vārds pa vārdam - Labvakar!(ir ap 6 no rīta, kāds labvakar?)

Opel Combo Šoferis - Jums te kkāda spēle notiek ? Mēs - Jā. Punktu meklējam. OCŠ - ā, tad tāpēc tik daudz cilvēki te. Mēs - Neuztraucieties! Šomēnes būs vēl vairāki tādi!

Komandas daiļā dzimuma pārstāvei ir parādījies variants par šo punktu, bet tas atrodas patālāk. Un tai pat laikā ir variants par Noziedznieku. Tākā noziedznieks ir tuvāk - brauks pakaļ tam.

Stāsts par noziedznieku - tika savilkts, ka Elku stacijā bija džeks Vasilijs Maslovs, kurš krita/mira kaujā. Bin Ladens ar krita kaujā(nosacīti kauja, bet nu kr4 mira). Tātad, būs!
Aizbraucam uz Elku staciju. Viens saka - es aizskriešu. Un aizskrien arī. ap 7 no rīta. pēc mirkļa zvana - "ir. bet netieku klāt. te ūdens.". Bazara nav, pārējie sariktējas, paņem gumpīšus ir jau pusceļā, pa vidam instagram bildīte uztaisīta un tas, kas aizskrēja, atmet bildi ar punktu. Nu labi. Atpakaļ uz auto.

Saprotam, ka ir 4/7. Brauks pakaļ tam bunkuram. Vieta ir legit.
Aizbraucam. Viena komanda skenē 1. centrālā atbalsta bunkuru. Mēs aizbraucam uz 2. Nedaudz pastaigājam - IR!
Atgriežamies auto.

Un te sākās sāpes.
Kurināmais upuris - nav. Idejas arī īsti nav. Lasi pa diagonāli, lasi no otras puses. Nu nenāk tā mīkla. NAV.
Diennakts pilsēta - vēl jo vairāk.
un tā - kādu stundu. Tiek tupa sēdēts kkur, kur ir zona. Google ir apgriezta otrādāk. N-A-A-A-A-V. Acis spiežas ciet. Besis.
un tad.
no zila gaisa.
pēkšņi un negaidīti.

miegaina, aizsmakusi vīrieša balstiņa - atradu kurināmo upuri.
ZA-JE-BIS. Motivācija, kas bija pazudisi, nu jau nedaudz atgriezās.

Tiekam līdz spotam. Tur jau divas komandas tikko nonākušas no punkta. Mūsu daiļā dzimumam pārstāve paliek ar tām runāt (Čau - Svētku Rasols un TACTICAT :)).
Šeit viss tiek izdarīts ātri.

un tad atkal - bezcers Nr. HZ KURŠ JAU atgriežas.

Par diennakts pilsētu tika izdomāts šādi - ka tā ir "Dāma"(jo nu ir sievietes, kas strādā uz ceļa, čut ne 24/7). Tur ir pamestas mājas, tas ir 30km no tālākā punkta. Braucam. Aizbraucam - a tur īsti nekā nav. Bet bļe, variants bija labs. un tā arī paliekam tur. 10:00 no rīta.
Viena pīppauze. tiek izšpļauts - da nu. Sēdēt gaidīt, kad kritīs FTF. Tas var būt ilgi. A braukt mājās, vēl debīlāk. Tiek uzkurīts. Tiek iekāpts auto. Refreshota 7nieks lapa un IR! Lāde ir kritusi.

Momentā. Truba ārā. Zvans Zvīdriņam ar tekstu - KUR IR DIENNAKTS PILSĒTA???
City24, Inesa, kkāds sludinājums. OK. Skaidrs.

City24 - labi, vairāk kā skaidrs.
"Inesa - Inesa...Inesa ?, bļe kāda vēl Inesa. Nav tādas, kas saistīta ar CITY24. Ir INESE ALEKSA.
Māja ar atrasta. Bļe, bet kāds sakars, tak teica INESA. Aj, gan jau sapisās. Poh raujam uz to māju". Apmēram tā.

Aizbraucam. Jup. Atrodam.

Ir dahuja agrs. nu ap 11:00. Miegs moka nereāli. Bet visi jūtās zaibis. Pa vidam ir prikoli - kur ta bļe tie 30km taisnā līnijā, INESA un viiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiislabākais ceļš, pa kādu jel kad ir braukts!!!!

Tiek domāta lāde. Ok. Zaņas līkloči. Pa ceļam strīdoties, šoferis gandrīz parauj pagriezienam, kas aizved uz dzirnavām. Pieripojam pie tā dzirnavu dīķa - a tur kādas 3-5(neatceros vairs) mašīnas. Visas dubļos. Un visas vairāk vai mazāk redzētas. kr4 rubaki. kr4 ir. Maucam.

Kā izrādās, ir kkāda plāksnīte pie tilta ???? neredzējām. :D

pa to taku ejam, ejam, ejam un pēēkšņi priekšā pārītis. Viena doma - "kas ta te, romantiskā pastaiga ap 11:30-12:00 ?", bet aizdomīgi, ka abi trubās sēž. Ok. VIENALGA. Divi mūsejie jau kkur pa priekšu aizskrējuši, divi iepalikušie ar dodas prom un ša ejot tālāk, pēdējais iepalikušais komandas dalībnieks (daiļā dzimuma pārstāve) saka - EU! Bet rekur plāksne. Ar koordinātēm.
Tiek pasaukti divi mūsu skrējēji. Paprasīts, kuram labāka zona, tiek nosauktas koordinātes un.. ..tas tak tepat! Aiziet. solītis raitāks un jā. Jāgaida rindā.
Esam cilvēcīgi. Ļaujam visiem izdarīt ko vajag.
Mūsu kārta - visu izdaram, ša tiks likta iekšā pudelīte no mums un.. jakā nav. bļe. pārbauda 5x visas kabatas un nav. BĻE KĀ VAR PAPIST PIPARIŅU ? KĀĀĀĀĀĀĀ ? Lab. vienalga. maucam prom.

Komanda savāc sniegpulkstenītes savām dāmām.
Vienalga saka PEACE OUT EMBŪTEI!!!

1kārt - Paldies Baltajam Kalnam par labo posmu. Mums patika.
2kārt - šoferis ir ļoti nikns par šī posma ceļiem. Bet nu - neko darīt.
3kārt - Paldies komandai TUMŠIE BRIEŽI par pipariņa nogādāšanu lādē.
4kārt - beidzot mēs saņēmāmies arī uzrakstīt kko. daudz kas ir palaists garām, jo vnk neatcerās. UN ja šo bija grūti lasīt, tad nu neko.
5kārt - ntie power napi šādos mērces brīžos palīdz.
6kārt - mērce.

Kad beidzot visi komandas biedri ir pierunāti uz ideju par Embūtes posmu 1. datumā tad startējam no mājām laicigi, jo priekšā vairāk kā 4 h brauciens. 00:00 noparkojamies ceļa malā, jo mīklas ir vaļā, bet lidz Embūtes centram neesam tikuši. No mīklām pirmā krīt Sezam atveries, un mums par laimi esam tieši tur pat blakus. Bildes leņķis tiek sazīmēts uzreiz, un punkts krīt salīdzinoši ātri, kad viens no biedriem ir gatavs saslapināt kājas.
Tālāk Kurināmais upuris. Ir ideja par Embūtes baznīcu, jo tā taču tikusi nodedzināta, bet aplūkojot foto, un apskatoties tuvējās baznīcas saprotam, ka nebūs, atrodam foto pierādījumu par īsto vietu. Bet lai Dievs stāv klāt par to ceļa posmu, kas bija jāmēro, labi, ka mašinai visi rati vietā. :D
Nākamais sarakstā ir Ērču tramvajs, lidz ar to krīt arī Baltā namiņa lokācija, pateicoties norādītajam rādiusam. Tomēr pirms īstā namiņa tiek izčekota pamesta balta ēka tur pat blakus. Viens pat uzlien bēniņos, tomēr žigli apdomājamies un saprotam, ka bildē bija smilšu krauja, dodamies tas virzienā un atverot īsto plauktu savācam skaitli un dodamies tālāk.
Pieļaujot ideju, ka mākslīgā saulīte varētu būt Vaiņodes lidlaukā, braucam uz turieni, lai gan pa ceļas uzrokam Nīgrandes raķešu bāzes karti, ar centrālā atbalsta bunkuru, un top skaidrs, ka jābrauc turp. Protams, ka sākām ar 1. un tikai pēc 20 minūšu ložņāšanas, tiek pamanīts, ka tomer bilde ar realitāti nav 1:1, ieskatoties kartē, nāk apgaismība, ka tur taču ir tādi divi, nozūdam uz mašīnu, atstājot kādu komandu meklējumos vēl tur pat. Īstajā bunkurā, iekšā/ārā, cipars rokā.
Tad sākoties nogurumam, nevienam nav mazākās idejas par Noziedzinieku nr.1 un Diennakts pilsētu, un nakamās stundas tiek pavadītas bezjēdzīgi apbraukājot apkārt, meklējot iespejamos sliežu posmus, bet atrast nespejam, un tomēr cik tuvu mēs bijām īstajai vietai saprotam, tikai tad kad lāde ir kritusi, un zvans centrālai arī bijis! Nu neko, griežamies atpakļ, esam īstajā vietā un ieraugot plāksnīti viens no Briežiem pārsteidz pārējos un izvelk binokli. Chek.
Tomēr visi Dievi bija ar mums un labi, ka pirmo izvēlējāmies ģeodēzisko punktu un tikai pēc tam Diennakts pilsētu, jo atverot lādes mīklu smaida gan šoferis, gan pārējie, jo ceļi ir katastrofa un Zaņa ir tepat netālu.
Pēc lādes braucam intuīcijas vadīti, ka jābūt kaut kur lejteces atsegumos, un atkal mums pr laimi pie dzirnavām redzam kārtīgu tusiņu, skaidrs, tātad te būs! Dodamies pa taku, sekojam norādēm, koorinātās atrastas. Lādes lokāciju nav iespējams nesaprast, jo ap šķūnīti viss nomīdīts! Sajūsmā par to, ka esam izturējuši 13 h piedzīvojumu, dodamies pa ceļu uz mašinu, piebrauc nesen satiktā komanda, kas bija identiskā situācijā kā mēs 9 no rīta, un saprotot, ka lāde mums rokā, norādam, ka šis ceļa posms ir nepareizais starts, jo gribējām, lai komanda izbauda visu kā nākas un neatņemām prieku par pašu spēkiem atrasto lādi!

Paldies Baltajam kalnam par posmu, noteikti šīs sezonas favorīts!
P.S. Šoreiz vismaz azarts meklēt un atrast lielāko daļu punktu, noturēja visus augšā līdz pat pabeigšanai. Ko nevarētu teikt par Jēkabpili.

Iesāksim ar citātu no mūsu Saldus logbooka: “Laikmetīgā māksla - mūsu kroņa numurs Saldū. Jo, nu, nebija nemaz Saldū. Pastaigājām pa karti, nepamanījām vistu rūpnīcu, meklējām tālāk. Kaut kā uzgājām šo: https://www.ss.com/msg/lv/real-estate/premises/buildings-and-complexes/saldus-and-reg/saldus-pag/bmopkl.html. [..] Pavadījām tur aptuveni 2.5-3h.” Varat minēt, vai šis fail mums palīdzēja izvairīties no fail arī Embūtē...

***

29/02 vakars. Apēdam karbonādes Saldū, nobāzējamies Skrundā, gaidām pusnakti. Atveram mīklas. Blad. Izskan tikai viens sarkastisks sauciens: “klau, būtu rēcīgi, ja Diennakts Pilsēta būtu tā Nīgrandes māja, kaut kas tur izskatās līdzīgs”. Neviens no komandas to nopietni neuztver, jo: (1) sketchy tā māja bija - daļēji apdzīvota, pilsētas vidū, ar ļoti neomulīgu plānojumu, (2) mums reti nospīd tik lielas haļavas, (3) publisks sludinājums, ka māja ir pārdošanā.

Sākam darbu pie mīklām. Sezams skaidrs pirmais - viens komandas dalībnieks tieši tikko šo topokartes reģionu ķemmēja. Ērču tramvajs arī krīt ātri. Saulītei versijas vairākas, bet vismaz ir. Ugunsgrēks arī sazīmējas, pāris versijas smilšu čupām arī. Ir ap vieniem. Nolemjam neskriet un piebeigt pēdējos divus. Līdz cipariem Bin Ladenā tiekam, bet ko ar viņiem darīt - hz. Pāris reizes pasmejamies par Diennakts Pilsētu, pat nenopietni atveram ss.lv sludinājumu (tur Ineses Aleksas, protams, nav). Ne komandas dalībnieks - izbijis nekustamo mākleris, ne pārējie komandas dalībnieki - nekustamo īpašumu sludinājumu entuziasti nevienā brīdī nesavelk kopā mīklas nosaukumu ar portālu. Ātri pienāk trīs naktī. Mīklas atminētas vēl arvien tikai piecas. Morale is low, nolemjam doties ielās, lai vismaz izkustētos.

Sezams. Pāris reizes pabāžam galvu īstajā vietā, bet nekāpjam peldēties, tad pēc pāris ēkas apgaitām saprotam, ka būs vien jālec baseinā. Done un punkts rokā.

Baltais. Aizbraucam uz gandrīz īsto vietu, bet tuvāk ezeram nekā vajadzētu un sākumā izstaigājam divas pamestas (?) ēkas. Vienā pat tik ļoti neaizdomīgi piesliets dēlis, lai tiktu uz bēniņiem. Bet punkta nav. Braucam otrpus lidojošajam ezeram - te priekšā sarkana māja. Pieklājības pēc ātri izmetam goda apli tai cauri, bet skaidrs, ka nebūs. Lamājam Centrāli, ka taču nevar nebūt pirmajā mājā, tā ir balta, blakus smilšu čupai, blakus ezeram, te taču vairs nav citu ēku - mūsējā atbilst perfekti! Tad pamanām kartē vēl kādu aizdomīgu baltu plankumu, kas burtiski atrodas smilšu čupas vidū. Nu neko - aizbraucam, paskatāmies. Tumsā, lietū izbrienam cauri smilšu čupām - tiešām, būs īstais! Diezgan epic. Tad nolamājam sevi, ka lamājām Centrāli.

Ērces. Vieta skaidra, bet tās niedres. TĀS NIEDRES, KARL! 66.67% komandas parauj uz mutes dubļos, bet īsto vietu kaut kā sazīmē. Tad kādu brīdi pariņķojam, sākam jau domāt, kā lai ar dubļainiem zābakiem lietū uzlien uz tiem kailajiem, slidenajiem kokiem, bet tomēr kāds sazīmē skaitli. Palīdzam 33.33% komandas, kas neparāva uz mutes, bet ļoti gribēja, jo bija jau sācis kāpt slapjos kokos, un dodamies ilgajā ceļā niedrēs atpakaļ pie mašīnas.

Tā kā opciju par Diennakti un Bin Ladenu vēl arvien nav, domājam, ka jāmauc tālāk uz baznīcu. Pa ceļam ieskrienam Vaiņodē paskatīt, vai nevaram na haļavu (lol) sazīmēt īsto dzelzceļa vietu. Neviena no iecerētajām (pie vecās PSRS bāzes un pie vecās stacijas, kur notika protesti - diversanti, kaujinieki utt.) neatrodas, braucam uz baznīcu.

Te liriska atkāpe par ceļiem šajā reģionā. Mēs saprotam, ka braucam 7niekā, nevis slīdam skrituļslidās pa Mežaparka gludo asfaltu, un sagaidām dubļainu, grubuļainu, mežainu mērci. Bet šis. Šis bija kaut kas no citas pasaules. Lai piedod reģions un Dina no Embūtes info centra, bet te atgriezīsimies tikai ar tanku. Skrunda - Vaiņode - Smaiži - Embūte - Nīgrande - Vaiņode - Nīgrande bija kā kratīties pa Barona un Čaka ielu demon lovechild pavasara atkusnī, lasot Liene Candy tviterkontu un paralēli skatoties Lauku Sētu. To darīt 15 minūtes draugu lokā ir OK, bet citādi nepatīkami.

Kurināmais. Epic vieta. Īpaši patika tikko atjaunotais zīmogs ar jēru virs durvīm. Nedaudz radās sajūta, ka naktīs te notiek ja ne KKK saieti, tad vismaz KPV vadības sapulces. Foršs ceļš, protams.

Saulīte. Piebraucam pie īstās vietas no peldbaseina puses, iebrienam iekšā un 33.33% komandas uzreiz pasaka, ka nav tak īstā vieta, galīgi neizskatās. Nepamanīja otro telpu.. Jau griezāmies apkārt, kad Vienradži apžēlojās un pateica, lai paaejam pāris soļus tālāk. Paldies! Air support tikmēr filmē inkriminējošus video, ko iesniegt Bez Tabu.

Ko tālāk. Ir ap 9:30, lāde vēl nav atvērta, bet skaidrs, ka pēdējās divas mīklas paši neatlauzīsim. Braukt uz Nīgrandi randomā paķemmēt mūsu puspamesto graustu? Tas taču tepat blakus. Ai, nē, mēs jau tur pavadījām tik daudz laika janvārī + skat. visus iepriekšējos iemeslus. Jā, mums ir labāka ideja - davai, braucam visu to ceļu atpakaļ uz Embūti. Jā, pa to nereāli foršo ceļu atpakaļ uz Embūti, jo, re, tieši 10:00 sāk strādāt Embūtes tūrisma centrs (mhm, mājaslapas MELO), ja kāds mums varēs palīdzēt, tad tā noteikti būs slavenā Dina no tikpat slavenā tūrisma centra. Jā, izvēlamies šo variantu. Jo ideja, ka Embūtes vēstures pārzinātājs varēs mums palīdzēt atrast obscure vietu uz pamesta dzelzceļa un dēļu kaudzi pie mūra sienas, škiet ļoti racionāla. Varbūt aizbraukt nosist laiku turpat Nīgrandē, graustā, kuru jau pazīstam, tīri paskatīties, ja nu pēkšņi? Nē, nē, tas pārāk neinteresanti, kratīsimies pa bedrēm atpakaļ uz Embūti.

Embūtes tūrisma centrs, protams, ciet. Zvanām Dinai. Dina nebūs šodien, nē. Bet pajautājiet rogainingam, viņi vāc punktus, noteikti zinās. Protams, ka nezina. Nu neko, nositam laiku, pļāpājot ar Melno Bedri, kuri ir nedaudz neapskaužamākā situācijā (#respect). Tad drīz arī tiek atvērta lāde.

Zvanām Centrālei. Aizņemts. Zvanām vēl. Aizņemts. Zvanām vēl. Aizņemts. Zvanām vēl. Aizņemts. Zvanām vēl. Aizņemts. Zvanām vēl. Paceļ.

“Zināt, kas ir ģeodēziskais punkts?” “Nē.” “Ir datubāze.” “OK....” Bet, klau, tīri intereses pēc, kā normāli cilvēki, kas nav ģeogrāfi, šito atminēja? Bet nu OK, 7niekā izmantotajam datubāžu sarakstam pievienojam šito (tūlīt aiz noderīgās lapas “World Windmill Database” un raksta “How to Make Your Two-Wheel Drive A3 Believe It’s a Jeep Wrangler at Heart”).

“Nu, un tas otrs, nu, ir tāda lapa City24, tur tāds sludinājums....” Centrāles teikumu pārtrauc komandas bļaušana un lamāšanās. Jo, jā, tieši tik gudri esam :))))))

Nu, neko, pieņemam tās diennakts nākamo un pēdējo stratēģiski idiotisko lēmumu un vienojamies sākumā doties no Embūtes uz Nīgrandi, tad atpakaļ uz Augusti. Jo nu nezinām jau, kur lāde būs, bet domājam, ka Embūtē taču, jo te tik daudz svarīgu vietu, bet īsti neviena punkta nebija. Mhm.

Diennakts. Homecoming, in and out in 90 seconds.

Bin Ladens. Pagrozamies, saprotam, ka jālien bebriem pa pēdām, neparaujam uz mutes, savācam punktu, izrāpjamies, gandrīz paraujam uz mutes no tilta upē. Šoreiz labi, ka gandrīz neskaitās.

Lāde. OK, upe. A upe ir gara. Kas tie par labumiem? Lāde vai metafora? Nostaigājam pa karti visu Zaņu (kas ir ļoti, ļoti līkumaina - atbilst mīklai), bet neredzam neko interesantu vai ievērības cienīgu. Bet, klau, rekur Desu strauts. Izklausās pēc lauku labumiem, mums patīk desas (par godu 33.33% komandas, kuriem šis joks neizskaidrojamu iemeslu dēļ piedzīvojis renesansi - THAT’S WHAT SHE SAID), braucam. Cerība maza, bet nu pamēģinās. Piebraucam - pamesta (?) māja, bet sajūta nav īstā. Nav vairs iedvesmas riņķot - zvanīsim atkal Centrālei. Ā, taka. Jā, redzējām, bet šķita tikpat non-assuming kā jebkura cita vieta pie upes. Nu OK, brauks uz taku. Miegainumā iemetam Waze takas beigu, nevis sākuma koordinātas, nonākam lielā dubļu vannā un ārā tiekam ar Jēzu uz pusēm, hidroplanējot / hovercraftojot kartupeļu laukā. Piebraucam pie īstās vietas, skaista pastaiga, patika diversija, klasiska piena kanna zemē, šots ceļa kājai un neliela pastaiga atpakaļ uz auto. Ir 13:46 vai kaut kā, izmisums mijas ar prieku, mijas ar negulēšanu, mijas ar neatbildētiem darba epastiem, mijas ar jauko pavasari.

Paldies Centrālei - kā parasti mācējāt sestdienas vakara entuziasmu, prieku un cerības uz lielisku un ātru spēli pārvērst izmisumā, ģimenes strīdos un vispārējā dzīves ienīšanā.

Pēc februāra 7nieka āķis lūpā un ar nepacietību gaidām marta laukumu. Uzzinām, ka būs Embūte un darba laiks tiek izmantots lietderīgi- ik pa laikam pelīte aizklīst uz google, nevis darba programmām. Pārliecināti, ka daži no atrastajiem objektiem noteikti būs 7niekā, sākam runāt arī par FTF. Izskan tādas frāzes kā “Nu, nezinu, mums tikai trešā reize būs, ko tad mēs..”, “Aiziet, šis būs easy”, “A, ja nu būs kā Jēkabpilī?”. Nonākam pie kopsaucēja- Sēžām mājās Rīgā un sagaidām plkst.00:00- sākam risināt. Ja mīklas atminam ātri, tad sēžamies Opelī un dodamies uz Embūti. Savukārt, ja mīklas nevedās, tad ejam gulēt un izliekamies, ka šis vakars un mēģinājums uz FTF nekad nav noticis.

Tā nu pienāk plkst.00:00 un saprotam, ka ir labi. No 3 rubakiem, 1 rubakam ir mūza un mīklas atmin tik pat ātri kā vīrietis iepērkas veikalā. Pēc 3h rokā ir 6 no 7 mīklām. Nu, ko? Sēžam karietē un braucam. Ceļš līdz Embūtei apmērm 2h (+sapakošanās), būs gana laiks, lai atrisinātu pēdējo mīklu. Bīiiiip, problēma. Mūza bija šoferim, nevis pasažieriem. Tā nu 2 h pavadām aplamos minējumos un laukumā ierodamies šķietami ar tām pašām 6 no 7 mīklām.

“Sezam atveries” jeb, prāt, aizveries. Atraucām pozitīvisma pilni. Ir plkst. 5:00, lādes mīkla vēl nav atvērta, čatā valda izmisums, taču mūsu pirmais punkts ir īstais un par pārējiem nav šaubu. Prieka pilni sākam ložņāt. Izložņājam, nav. Nu jau ar mazāku prieku, staigājam pa otram lāgam- NAV. Prieks pazūd. Atrodam spalvu- prieks atpakaļ. Atkārtoti ielienam pa caurumu, bet ne līdz galam, jo gumijnieki mašīnā. Neredzam. Sagaidām vienu komandu, otru komandu, trešo komandu. Visi atnāk, paņem, aizbrauc. Bet mēs kā Sprīdītis, kas meklē Laimi, tur kur tās nav. Bet ziniet, kur ir laime? Laime ir rasolā. Rasolā, kas bija mums uzšmorēts pusdienu trauciņos, un Svētku Rasolā, kas ieradās nākamie. Palīdz, ka zini, ka neesi vienīgā komanda mērcē. Tā, nu kopā sagaidījām komandu Tacticat, kas palīdz un dodamies tālāk. PĒC 2h MEKLĒJUMIEM.

“Baltais namiņš”. Atradām ātri caur google satelite, un cita komanda apstiprināja pasakot ezera nosaukumu. Piebraukt gan sanāca no pļavas puses, bet tas nekas.

“Ērču tramvajs”. Atrasts ar 100% pārliecību. Jo viens rubaks, mūzas pārņemtajam šoferim, ar rogaining video mēģināja pierādīt, ka tur nav tāda ķieģeļa caurums, līdz ieraudzīja liktenīgo ķieģeļa caurumu.

“Saulītes bāze”. Ir pāris komentāri par CENTRĀLO atbalsta bunkuru. Pazaudējām kādas 30 min., jo pievīla avots, kur bija detalizēta karte ar ēku nosaukumiem. Izrādījās, ka īstais centrālais bunkurs ir bāzes malā.

‘’Noziedznieks’’ Nav komentāru. Aizbraucām uz atzaru- nebija. Aizbraucām uz Vaiņodes lidlauka pusi- nebija. Joprojām nesaprotam kā varēja izpīpēt īsto vietu? Kāda saistība Bin Ladenam ar ģeodēzisko punktu?

“Kurināmais” Pabraucam garām kordām, jo pulkstenis ir... Cik ir pulkstenis? 12:00? 13:00? Mēs vairs neatceramies. Bet bija gana liels nogurums, lai koku dēļ punktam pabrauktu garām. Par spīti tam, tāpat ātri atrodam, paldies BK- bija iespaidīgi.

Kas notiek tagad? Lāde vaļā, tātad noniez roka un- “Diennakts pilsētai” un “Noziedzniekam” saņemam būtiskus hintus no centrāles un pēc neilga laika esam klāt lādes mīklai.

Zaņa un HES atrasti ātri. Ieraugām vairākus rubakus uz dabas takām, bet kājas nevelk iet vairāku stundu ilgo gājienu pēc lādes, tāpēc sākam meklēt reālus lādes punktus. Atrodam. Braucam uz estrādi, kur blakus pamesta sēta. Bet. Pa ceļam satiekam citu komandu, kas pamudina, ka jāiet pa taku apkārt. Paldies, Vēja māt, NEpaldies. Sekojot komandas ieteikumam, gājām garo ceļu līdz lādei. Tā jau takai ne vainas, bet, saprotiet, 10. vieta būtu sirdij tīkamāka, nekā vienpadsmitā.

Līdz šim mūsu favorīt ruba. PALDIES BK! Tiekamies aprīlī!

Apraksts sekos...
Darba stacija Sporta Angāra priekšnamā Vībiņos

Ak Embūte...Ne mirkli nedomājām, ka būs īzī, bet, cik ļoti nebija īzī, pat iedomāties nespējām.
Šoreiz izlēmām doties piedzīvojumā jau pirmajā naktī.
Šoreiz no Rasola tikai divas sastāvdaļas, bet, kurš gan teica, ka Rasolam vajag ko vairāk par majonēzi un vārīto desu. :D
Pusnakti sagaidījām Saldus cirkulī.
Opā, mīklas vaļā. Un jau pirmajās 25 sekundēs sapratām, ka būs auzas, mērce, viss slikti un totāls feils.
Nedaudz kafijas un pirmā mīkla atminēta. Rodas ideja par citām (pilnīgi aplama, bet to uzzinājām vēlāk). Nu, labi, vienu citu mīklu. Pārējās tumša bilde.
Baltais namiņš. Ātri sazīmēts ezers un atrasts satelīta attēlā arī pats namiņš. Trāpīts grimst. Punktu paņemam pirms 1:00. Sākam uz pozitīvas nots.
Tālāk dodamies uz Embūti aplūkot baznīcas drupas. Garām. Nekas, deguni vēl augstu pacelti.
Un pēc šī sākās taustīšanās tumsā.
Pa ceļam potenciāls objekts, raķešu bāze starp Embūti un Vaiņodi. Izrādās, ka tur tagad kāds modernāks mil. objekts, un šahtu un bunkuru vietā arumi. Oh well, vēl optimisma pilni.
Tālāk dodamies uz Vaiņodi. Lidlauks, angāri. Gan jau kāds no tiem būs īstais. Tam jābūt tur.
Piķa melna tumsa. Ātri saprotam, ka jāinvestē kitā nauda un jāiegādājās jaudīgāki lukturīši. Dodamies nezināmajam rīklē. Tad vienā brīdī blāvajā gaismiņā ieraugām pie angāra lielu suni.
Es jau biju izdomājis,kuru roku man mazāk vajag. Suns laikam bija pie ķēdes, bet nolēmām tomēr doties atpakaļ. Pa gaismu varbūt būs drošāk. Tur pat pirmo reizi mūsu ceļi krustojās ar TACTICAT. Kuri apstiprina, ka šī nav īstā vieta un vispār lidlaukā arī otrā galā nav īstā vieta. Kamdēļ mēs bijām spītīgi un tomēr devāmies uz otru lidlauka galu???
Dodamies tālāk uz Vaiņodes muižu. Pussagruvusī daudzstāvene. Izložņāta no ārpuses, visi pagrabi izstaigāti, bet nekā līdzīga mīklās esošajam. Ja vēl nebija skaidrs, tad mēs brutāli šāvām uz dullo ar cerību uzskriet virsū kādai no mīklu atbildēm, apbraukājot mums potenciāli interesantus objektus.
OK, neliek mierā lidlauks. Dodamies uz otru lidlauka galu. Tur tiek veikts skaists pārgājiens pa tumsu apskatot 8 angārus, bet neviens nav īstais. Un sāk uzmākties izmisums. Sāk parādīties jau pirmās domas par to, ka mēs bezjēdzīgi mokamies un 7nieks nav mums. Bet, tomēr nepadodamies.
Akli taustoties atrodas raķešu bāze, kurā, kā izrādās, ir Sezam, atveries! Pievienojamies tur esošajam 7.elementam un tikpat bezcerīgi kā viņi meklējam punktu. Mūsu bezcerībai atkal pievienojas TACTICAT. Kopīgiem spēkiem atrodam logo. Yass. 2/7 un sāk jau palēnām aust gaisma. :D Neliels boostiņš morālei. Protams, ka ideju, kur tālāk doties, nav. TACTICAT ar tikpat bezcerīgā situācijā. Izlemjam sadarboties. 7.elements pačukst, kur meklēt saulīti. Garais ceļš bedrēs un esam klāt. Meklējot punktu tika pavadīts nepieklājīgi daudz laika, bet, tomēr atrodam. Tālāk jau jaunizveidotā apvienība sāk kustināt prātus.
Izpīpējam nākamo punktu - Kurināmo upuri, par ko gan bija ideja, bet tā, kā komandā esam 2, grūti vienoties, ja viens no mums ir pret. :D Bedres, bedres, bedres. Pabraucam garām ''diennakts pilsētai''. Protams, nenojaušot ka tas vispār ir punkts. :D Tikai atskanēja komentārs , ka forša ēka, būtu kruta vieta 7niekam. (Cik tizli sajutos nedaudz vēlāk...)
Atkal bedres, bedres, vēl bedres, dubļi. Un Kurināmais rokā. Tur sastopam Vienalga un šie pačukst par Osamu. Paldies.
Osama krīt gana ātri. Ātri pamanījām, ātri savācām, ātri aiztināmies.
Nākamais ērču tramvajs. Ideja par punktu bija jau sākumā. Bet pietrūka gribas un apstiprinājuma. Tika atrasts video , kas to apstiprināja. Apvienotā komanda dodās tālāk.
Punkts atrodas viegli. Ejot pa gaismu arī iztika bez dubļu vannām. Tumsā noteikti, ka bijis jautrs punkts.
Atrodam un paliek tik Diennakts pilsēta. Tā, kā lāde jau bija atvērta, tad nodomājām, ka nebūs netaisnīgi jautāt pirmo un šoreiz arī vienīgo hintu (centrālei), jo mūsu plašais domu lidojums bija uzkāries uz dižciemiem Dzeldu un Vaiņodi., kur, nu, nekā, nevarējām sabīdīt kopā neierakstītos vārdus. Bet, kad uzzinājām, ka vieta ir Nīgrandē, bilde tapa momentā skaidra. Ātri savilkām city24 ar diversanti Inesi.
Atkal 30 min pa bedrēm un esam punktā. Pašu logo gan nepadevās ātri atrast, bet, pēc visu stūru un pakšu izložņāšanas, atrodam. Protams, ka nekur baigi nebij jāielien...
Lāde. Ātri sazīmējam upi, taku. Nogurums un slinkums liek meklēt reālu punktu kartē, nevis iet pastaigā gar upi.
TACTICAT parādīja savas zināšanas resursos un ātri sazīmēta pamesta māja, 10 min un esam klāt. Priekšā citas komandas. 7.elements plati smaidīdami dodas prom. Ar ko arī apsveicam. Izložņājam mājas drupas. Ielienam šķūnītī, izsecinām, ka tur nekā nav. :D
Tālāk apstaigājam estrādi, bet redzam, ka komanda, kas vēl bija pie mājas, atraduši lādi. Skaidrs, tam jābūt turpat ap māju. Nepagāja ne puse dienas un atskan sauciens ''IR!'' Un, protams, šķūnī. Facepalm moments, ceļakāja un ruba galā.

Mēs apņēmāmies šoreiz uzlabot savu rezultātu ar mazāk hintu prasīšanu, kas mums arī tīri sekmīgi izdevās. Centrāli tik reizi patraucējām. Priecēja citu komandu palīdzība un spontānā sadarbība ar TACTICAT. Rubaks rubaku nelaimē nepametīs. FTF nebija plānā un līdz tā reālai apcerēšanai vēl ko augt. Bet ,viennozīmīgi FTF dienas atmosfēra ir fantastiska. Mūsu skatījumā lielisks laukums, grūts, izaicinošs, emociju virpulis. No optimisma līdz bezcerībai un otrādi. Super.

Embūtes posmu gaidijām ar īpašu prieku, jo tas sakrita ar Embūtes rogainingu, kurā dalību ņēmām arī mēs (2/3 komandas). Kas var būt labāks kā 8h izlocīt kājas, pirms izlocīt kājas pa mērci! Atskatoties uz šo afēru, laikam otreiz tā nedarīsim...
Pirms izbraukšanas pa gabalu ar acīm noglāstam Embūtes baznīcu (mums bija noruna aizdomīgos objektus speciāli nepārmeklēt, lai nesačakarētu spēli..bet rogainingā tika uzskaitītas kādas desmit vietas kur noteikti ir lāde:)), un dodamies uz Brocēniem, kur būs mūsu ģenerālštābs. Patālu, bet sakarā ar jau pieminēto skrējēju pieplūdumu, visas jēdzīgās naktsmītnes kkur tuvumā ir pilnas, bet vienam rubakam Brocēnos ir pieejams dzīvoklīts un šķiet, ka tās 40 min ceļā neko nemainīs... Mēs paliekam uzticīgi formātam minēt mīklas plusmīnus ērtos apstākļos, tā teikt - smadzenēm vajag telpu. Duša, kāju masāža, voltarēns, dziriņa un gaidam pusnakti!

Mīklas!

Baltais namiņš.

Uzreiz ielec acīs bilde, jo rogainingā skrējām garām vienai bedrei ar ekskavātoru.. vai tiešām tā vieta? Googlemapsī neko baltu neredz.. Labi, tiks galā vispirms ar to tramvaju.

Mākslīgās saulītes atputas bāze.

Šķiet uzreiz ir skaidrs, ka runa ir par kodolsprādzienu un tātad par pašām kodolraķetēm. Mājasdarbs ir izpildīts un skaidrs, ka ir trīs potenciālās vietas - Rudbāržu bāze, Nīkrāces bāze un Vaiņodes lidlauks. Atliek tikai izvēlēties.. Lidlauks tiek atmests, jo kkā tomēr liekas, ka būs tās raķešu bāzes.. Kamēr par šo laužam prātus, tikmēr ārštata rubaks iesūta saliktu puzlīti sezama mīklai un ir skaidrs, ka šai jābūt Rudbāržu bāzei. Ček!

Diennakts pilsēta.

Ātri tiek atvērti neierakstīto vārdu kalendāri.. ok .. ko tālāk? Čujs saka, ka jāmeklē kaut kāds vēsturisks stāsts par kādu baronesi, kura ir nosvilinājusi kādu muižu.. Vienīgais kas atrodās ir par Embūtes muižu, bet šai dāmai neatbilst vārdi.. Meklējam tālāk.. Tiek pārbaudītas visas iespējamās kombinācijas, bet nekas neatrodās...izmisums.. šķiet dīvaini vai ne, jo ierakstot pareizo kombināciju, tak googlīte piedāvā reālu Inesu Aleksu! Bet nogurums un bezmiegs dara savu un šis mums paslīd garām:( paslīd garām divreiz, jo ap pieciem no rīta mēģinu kombenes vēlreiz, bet apstājos pēc Ero, Ēro, Ignese, jo apnīk rakstīt tos visus A vārdus.. Sāp radzenes.. Kautkādā brīdī tiek apsvērta doma vai tik tā nav tā munīcijas noliktava, jo tur tak visu nakti drošvien spīd prožektori un var bez fanāriem šim
objektam, kurš drošvien atrodās tur pat pie sētas, apiet apkārt, bet liekas ka šīs nepatikšanas varētu beigties izolātorā tāpēc atmetam šo domu...
Liekas, ka tam jābūt kādam lielam sovjet laika šķūnim vai kam tādam...
Atliekam...

Kurināmais upuris.

Šī mīkla tiek uzlauzta pirmā, jo tā tak noteikti baznīca.. bet betona lējuma? Jā, re ku bildes! Ček.

Ērču tramvajs.

Pievēršamies šai mīklai, kad rodas problēmas ar namiņu.. Tiek ātri sazīmēts, ka ir runa par rogainingu! Ideāli, šodien tādu noskrējām. No sākuma mulsina kāpēc 2019 gada Embūtes posmā jāmeklē kāda no septiņām mīklām, ja Embūtes posms ir 2020..., bet tad ātri saprotam, ka runa ir par 19 gada Embūtes rogaininga vienu no punktiem septītnieka vērtībā.. karte vaļā un vienīgais atbilstošais ir kapenes! Nopriecājamies, ka šī gada kartogrāfiskais rogaininga materiāls palīdzēs tur nokļūt! Vieta skaidra, mēram 6 km... Nu tas karjers uz robežas, bet nav baltā namiņa.. Meklējam teikas par lidojošiem ezeriem un uzduramies Briņķu ezera teikai!! Nu tak tas tur pat...pavelkam pa karti un pamanam vēlvienu smiltāju...ar baltu punktiņu pa vidu! Ček.

Sezam, atveries!

Šo sazīmējam pēc puzles salikšanas un ir skaidrs, ka jādodas uz sarkano zvaigzni!

Noziedzinieks numur viens.

Nu ko lai saka, šī mīkla ir ļaunā māsa Diennakts pilsētai... Lai gan ir skaidrs, ka jāspēlējas ar skaitļiem, nekas loģisks prātā nenāk.. Liekas, ka rindiņās būs paslēptas koordinātes, bet nevaram savilkt pietiekami daudz skaitļus.. Uzkrītoši liekas matemātiskā kļuda ar noslepkavotajiem, bet tā arī paliek kļūda.. neko nevaram pievilkt... Ir skaidrs, ka tas ir dzelzceļa posms no robežas līdz Priekulei, bet kur tieši? Paliekam pie 8340 un sasistas siles.. 0, jo taču operācijā nebija citu valstu kareivji, daā...

Šķiet, ka piecas mīklas ir atminētas līdz kādiem diviem pus trijiem un tad sākas mērce.. Beigās jau tiek meklēta hibrīdmīkla, kura satāv no diennakts pilsētas un osama...viss jaucas kopā... procesors reāli nevelk un fiziskais nogurums apvienojumā ar garīgo beidz nost pa vienam vien... Ik pa laikam kāds no rubakiem atlūzt, tad atgūstas, tad atkal atlūzt un ap sešiem septiņiem nezinot divu mīklu virzienu, nolemjam doties laukumā ar stratēģiju, ka, savāksim tos kas ir, un, ja paši nevarēsim apjēgt, gan jau kāds atvērs lādi, un pasmelsimies centrāles medus podā.. esam izmisuši.


Izbraucam no Brocēniem un pēc 40 min ieripojam Rudbāržu raķešu bāzē. Īsto vietu sazīmējam ātri un satiekam arī pirmo rubaku auto, tātad viss notiek. Hops, vispirms ielienam aiz nepareizajām durvīm, bet tad naski uz otrām un pirmie cipariņi mūsu! Labi ka gumijnieki ir neatņemami cīņu biedri jau kopš... sen.

Nākamā pietura namiņš. Iebraucam pie paša karjera, priekšā jau tas pats auto un ejam lūkot namiņu. No bedres malas to arī ieraugam un kamēr daļa iet meklēt punktu, daļa aprunājas ar kolēģiem, kas stādas priekšā kā LKO.. kā jums, kā mums, vārds pa vārdam un briest darījums. Mēs apzinamies, ka tās divas mīklas mēs tuvāko 24h laikā pašu spēkiem neatkodīsim un par FTF vairs šķiet necīnamies, tāpēc... Saulīte pret Bin ladenu.. Nododam svarīgo info par atpūtas bāzi, par ko gan laikam šiem pašiem ir bijušas aizdomas, un pretī saņemam bin ladena stāstu - kkas par wikipēdiju, kopētu tekstu, iztrūkstoši 50 km un tālāk jau skaidrs domu gājiens. A, kā jums ar tiem 834...Nē, tos nemaz neskatijāmies... Ņemot vērā , ka līnija 67 km gara, tad jāsāk mērīt no Liepājas.. Veicam vajadzīgos aprēķinus un ir skaidrs ka punkts starp Augusti un Elkuzemi! Prieks! Tātad varam iedarbināt 30km protokolu diennakts pilsētai. Tagad vajadzētu būt īzī! Aha.... Savelkam vajadzīgos rādiusus un turpmāk, ja kāds dod variantu, tad tam ir jābūt uz līnijas, ja nē, tad staigā tālāk... Mūsu gadījumā staigājām tālāk...daudz...

Nākamais punkts Dinsdurbes kapenes! Izmantojām šī gada rogaininga karti un esam klāt pie dubļainajām kapenēm, uz kurām iemīta normāla taķele. Bet dubļi mūs nebaida, tie tikai padara mūs stiprākus! Mēs rūdijāmies 8 h... Šķiet ka šo plāksnīti meklējām visilgāk.. nedevās ātri rokās. Šķita, ka jātēmē pa to caurumu un tad jau kkur ārā būs...nebija. Beigās acīgais rubaks ar kādu desmito piegājienu iekšpusē tomēr samanija vajadzīgo.

Slīdam tālāk.

Dodamies uz Nīkrāces bāzi. Diezgan veiksmīgi iebraucam līdz meklētajam bunkuram un nevienā citā netrāpam...drošvien tāpēc, ka pamanam citu komandu, kas kā reiz pamet nozieguma vietu... Ieejam iekšā, bet sāk likties, ka īsti neatbilst bildei.. jau taisamies prom, kad tomēr izlemjam paieties pa tām gala durvīm..un labi ka tā, jo šajā telpā jau ainava labāka! Raiti sameklējam un prom.

Braucot prom no bāzes saņemam info, ka lāde atvērta un varam veikt ilgi gaidīto zvanu...aizņemts...loģiski, jo ticam, ka neesam vienīgie muļķīši pie pilsētas mīklas:) Sazvanam un lūdzam padoma...kas?, city24..Inesa...pārdod. Sagremojam info un labi, ka Septītnieka tēvus nesatikām šajā brīdī, bet vēlāk pie lādes... Zvanam vēlreiz lai pastrīdētos, ka Inesa nav tas pats kas Inese un varbūt vēl kautko par diversanti, jo gribās izlikt emocijas, un labi, ka vēl nebijām nomērijuši 26km...:) Bet tagad mājās dīvānā apkopojot informāciju un izgulētu prātu uz šo mīklu skatoties ir skaidrs, ka, ja vien mēs būtu pamanijuši Ineses vai Inesas Aleksas profilu googlītē, tad šī mīkla iespējams kristu mūsu nagos un, zinot, ka binladenu jāmeklē uz konkrēta dzelzceļa, arī tie kmilometri neliktos svarīgi...

Vismaz esam tuvu, braucam uz Nīgrandi! Te normāls tirgus..šķiet satiekam visus rubakus, kas bija par iemeslu centrāles aizņemtajam telefonam:) Šis punkts nolādēts, jo kamēr tupi stāvam tajā lielajā gružu telpā un mēģinam kautko sazīmēt visi tik ienāk un tik pat ātri aizskrien.. Nesaprotam. Bet ir skaidrs, ka Kaspars toč atrada! Kādas trīs reizes:) Sveiciens viņam! Tikai pēc kādas šķiet pusstundas mūsu rubaks atrod grafitī pilnīgi negaidītā telpā.. ir skaidrs ,ka visa mūsu komanda ir saķērusi Rubavir20 , jo ķermeņi šķiet reaģē tikai uz Ēst, Gulēt, Liec mieru, Neko nerubiju....

Tālāk dodamies pie binladena.. Pa ceļam (jā, jā, tā paša, pa kuru braucot mierināju savu auto un piesoliju vismaz jaunu eļļiņu pēc šitā visa..) tiek sakomunicēts ar komandu Tomātu padusītes, kā jums, kā mums un uzjautājam vai pie binladena braucam pareizi... Ko!? 834 atslēga?! Nav nekāds sakars ar 50 km? Metam malā un jau šķiet, ka esam normāli ap.... , esam iebaroti ar vecu zivi..., bet viss cool, atrodot ĢEODĒZISKO PUNKTU 834, saprotam ka, izrādās mīklu, kuru mēs mocijām ar sāpošām acīm, var atrisināt divējādi, jo abas vietas ir apmēram tur pat..nu labi tas ģeo..punkts biki precīzāk. Turpinam braukt. Pa ceļam uz punktu mūs nolemj pamest divi rubaki, jo vakardienas skrējiens un negulētā nakts dara savu un enerģija vairs nav atrodama...mēs palikušie uzlādējamies vietējā bodē un nolemjam piebeigt šito mērci. Jāsaka , ka pēdējās stundās, powernapi un bedrainie ceļi ir mūsu labākie draugi....
Atrodam tiltu, bet arī te ne viss tik ātri...jo tak tilts, nevis bebru dambis... bet beigās viss labi. (paldies tomātu padusītēm, kādu pusstundu ietaupijāt:))

Baznīca pa fikso. Skaisti! Likās dīvaini, ka tik liela baznīca nekurienē ar trim mājām...bet varbūt kādreiz bij labāk..

Kalkulators nodžinkst un lādes mīkla....

Liekas vienkārši? Kur ir āķis? Labi...Zaņa nav nemaz tik īsa...kur sāksim? Skaidrs ka būs jāiet, tālu jāiet. Ja jau pirmie tikai pēc trim stundām...bet nu neko, braucam uz to zaņas dabas taku. Galā jau priekšā bariņš nesteidzīgi nāk pretī pa ceļu un vēl divi auto piebrauc, kaut pēc saraksta, uz doto brīdi, esam vienīgie kas nav atvēruši lādi..Aizdomīgi.. Atstājam auto pie pamestas mājas un ejam uzmeklēt taku. Laikam jau kāds mūs apžēloja, jo veiksmīgi pamanam uz koka BK zīmīti ar tekstu, ka jāiet tālāk.. ir skaidrs vismaz kur jāpiesien acis. Tālāk uz takas satiekam pašus rubas vaininiekus un nedaudz aprunājamies, šajā brīdī jau ir aizmirsies tas sasodītais 24city punkts:) un īstenībā ķermenis ir jau tādā kā safe mode...fiksi pēc lādes un mājās un neko citu... Atrodam koordinātes un secinam, ka lāde ir pie auto...labs... Teciņus atpakaļ un ir skaidrs, ka šķūnītī būs mūsu balva!!

Kaut rogainings mūs piebeidza fiziski un rubas laukums garīgi, tomēr emocijas, pēc kurām dodamies rubā, saņēmām pārpārēm!! Paldies orgiem!

P.s.
Un, ņemot vērā ķermeņa un prāta stāvokli, gribat ticiet, gribat neticiet, bet tieši minūti pēc mūsu triumfa, paši savām nogurušajām acīm redzējām ,kā šķūnītī ieslīd Tomātu padusītes!

Tiekamies aprīlī!

Mērce mana mērcīte,
Ko lai es Tev saku?
Paiet ruba rubiņa
Brienot dubļu taku.

Kā parasti nav jau ko daudz teikt. Paldies BK un #7nieka centrālei par kārtējo jauko,asiņaino un izmisuma pilno nakti.

Sākām ar nakstmītnes rezervāciju lai mīklu risināšana raitāk sokas, apzvanot vairakas vietas saprotam ka ir pakaļā,jo kaut kāds fucking rogainings norisināsies mērces laukuma un viss aizbookots. Vienu viesu māju gan sazīmējam pretī Skrunda-1.

Nesteidzīgi iekartojamies un ar vistu un lasi kas cepjas uz grilla nesteidzīgi gaidam 00:00.

Bam,mīklas vaļā. Vis vienkārši, atminam,paņemam punktus un pa mājām.
Fak,modinātājs iztrauceja jauko sapni.:)

Sadalam +- mīklas kas kuras ņem uztaisām kafiju un iegrimstam gaišajos,siltajos datoru un telefonu ekrānos. Laiks iet un iet,un mīklas ar pa vienai sprāgst vaļā kā popkorns.
Pulkst.jau nāk uz 4riem naktī un saprotam ka shits just get real,jo Dienakts Pilsēta un bin Ladens vispar nedodas rokā un atsitamies visu laiku kā pret sienu,fak,metam malā un laižam uz tiem ko zinām.

Pam pa ram,balzāms un citas svarīgās lietas somās un startejam.

1. Dodamies uz " Sezam atveries"puzle salikās ātri. Piebraucot jau redzam ceļš jau izbraukats un viena rubaku kariete jau priekšā. Uz reiz iegājām pareizajā nodalījuma,viena kaja uz betona otra uz mucas,skats ap stūri un volā, pirmie cipari rokā.Cepums no mums par bildi!

2. Pa ceļam sanāk "Baltais namiņš". Bedres nejuzdami bliežam pa akseleratora pedāli un esam karjerā. Izvelkot vidējo aritmetisko un skatotie no aspektīvā viedokļa šis ir 6km rādiusā no "Ērču Tramvaja" protams ja tas ir īstais.+atradām teiku ka Briņķu ezers agrāk lidinājies pa gaisu.Risas izbraukātas, značit kāds jau bijis. Nonesamies lejā bet kaut kā nevienu namiņu neredzem tikai ekskavatoru un dīvainas izcelsmes kasti.fffffāāāk nav īstais,davai ātri braucam paskatīties vai vispār pareizi domajam par Tramvaju.

3. Uzreiz saprotam ka runa pa rogainingu un meklējam Embūtes posma karti ar kontrolpunktiem. Izlasot visu saprotam ka ir tikai divi punkti kas atbilst bildei ar ķieģeļiem-kapenes. Paldies, labajiem cilvekiem kas jau iebradajuši kārtīgas takas lai tiktu līdz kapenēm.Vējš un tā interesantā skaņā ap kapenēm gan bija mistiska.Pam,pam,pam un punkts kabatā. Brienot ārā no brikšņiem nākamie rubaki jau steidz tajos iekšā.

2.1. Tarmvajs ritīgais bet kur karjers??mhmm virs ezera vēlviens karjers,maucam!Kalnā augšā un paveras burvīgs skats ar skaisto,balto treileri. Ātri uz,zem,iekšā,plaukts,skapīts vaļā un ir. Un ārā jau sāk palikt neomulīgi gaišs.

4.Tad tālāk uz " Dienakts pilsētu" protams ka Vaiņodes muižas teritorijā, jo tur tak vairāks daudzstāvenes bijušas kuras lielciema diversante likusi nojaukt un palikusi tikai viena,kas protams piebraucot tuvāk liek manīt ka nav īstā.

5.Varbūt nesākt? Tad ir nākusi askaidrība par bin Ladenu,vismaz mums tā likās. Elkuzeme, viņš tak iespējams daudziem bijis elks?!Aizbraucam,bl*,fuck,nav. Ka te vispār var kko salikt kopā?

6. Aši maucam uz "Kurināmais upuris". Viena no retajām baznīcām kas celta izmantojot betona liešas veidu. Ceļš līdz viņai...bez komentāriem. Piebraucot divas komandas jau streipuļo lejā un mēs aši augšā, čik pik un punkts rokā. Žēl ka nebija trepes,būtu ar augšā uzkāpuši.

4.1. Talak ceļš ved uz "atpūtas bāzi",jo par bin Ladenu un trako diversanti pilnīga 0. Ārā jau gaiš, vis labi saskatāms un braucot caur Nīgrandi acīs iekrīt milzīgā,sarkano ķieģeļu ēka. Nav divu domu, metam rinķī un ēkā iekšā,bet no otras puses. Apsekojot objejektu saprotam ka īstais. Izķemējam -1.stāvu,1.stāvu, domāju jau kā lai tiek uz 2.kad komandas biedre atrada. būtu pa tumsu braukuši 100 punkti nepamanītu,ja nu vienīgi lukturīšu gaismas nodotu.

7.Ātri uz "Mākslīgo saulīt". Pateicoties Baltic Map gļukam par velti izvazājamies pa bāzes pirmo daļu, atri saprotot ka nebūs laižam tālāk kur jau var redzēt mums vajadzigas formas bunkurus.1,2,3 un ir īstais. Pa ceļam nāca pacīnīties ar dronu,jo kāds taisīja sižetu Bez Tabū.:)

5.1. Acis sarkanas,miegs nāk,besis un vis pārejā buķete kas nāk lidzi cilvēkiem kas mērcē līdz ausīm. Sakam abraukāt vias iespējamās dzelsceļa pārejas, atzaru uz lidostu kur protams kāds jau sliedes nogopņijis. Nu kur vēl??? Mh, 30km no diviem tālākajiem punktiem,še ku reku no "mākslīgās saulītes bāzes" līdz Priekulei 30km,značit punkts ir Priekulē.Esot pusceļā skatamies ka lāde vaļā, nu ko vairs zvans draugam Mārtiņam.
"Nu ko,truba karsta kā lāde vaļā"?
-"Ir ir tāda liet".
-"bin Ladens ir Priekulē"?
-"toč nav,klausies...."
Tur tālāk kaut kāda huiņā par 834 ģeo....karoč kkāds punkts. Esot īstajā vietā saprotam cik ieprieks bijām tuvu,jo Elkuzeme te pat gandriz blakus. Ātra tilta izpēte un nekā,kur punkts? Tad labi ka bebra kungs nāca palīgā un ar baltajiem zobiem norādīja virzienu kur viņam nevajadzīga plaksnīte pielikta.Cipars rokā. Reizinam,reizinam,reizinam un lādes mīkla vaļā.

Bet sākas lielāka bēda ka mums bērni japaņem no viesu mājas SKrundā plkst:12:00 a waze saka ka tur būsim tikai 12:20,fak. Nu neko jāmauc pēc bērniem.
Ļoti liels paldies, @HM Neko Nerubī,kas mums ļoti izpalīdzēja-izručija.
Talakais iespējams ir safabricets un meli,bet varbūt arī nē?! Dodamies ciemos pie tantes Zaņas kas mūs uzņem ļoti silti un patīkami, ar kafiju un dažādiem naščiem un izturības vēlējumiem. Sekojot norādēm kas protams tumsā būtu daudz vieglāk saskatamas tiekam līdz šķūnim un jaukais 14h piedzījojums ir galā.

Paldies,Bk par kārtējo fantastisko mērcīti mūsu dzīvēs.
P.S.Hadenes remonta izmaksas segsim uz pusēm:)

“- Puisīt, kāpēc Tev sarkanas actiņas?
- Es raudāju...
- Nemelo!! Tas no 3,5 pašu spēkiem atminētām mīklām, neskaitāmiem feiliem, daudzo hintu prasīšanām un 16 stundām Embūtes laukumā. Tu nemāki rubīt rubu. Tev neliekas, ka jāmet tā ruba pie malas un jādodas uz Prāta Spēlēm vai Akropoles slidotavu?”

Melnās Bedres čubāri, nolēmuši laukumā startēt no ačgārnās puses, iebrauc Grobiņas viadā, nomet kompīšus, uzbliež IT stūrīti un gaida pusnakti... 15 min pirms mīklu pašaušanas vaļā darbiniece paziņo, ka mums jāpisas ārā no iestādes, kuru uz 40 min klapēs ciet. (Esam gandrīz jau kā VIADA DUS kvalitātes kontrole. Yep, gaidām šīs vakances piedāvājumu. Spēlējot citus laukumus, viadas netika taisītas ciet, tāpēc cītīgi strīdamies pretī, ka labāk zinām viņu protokolu.) Redzot, kā darbiniece iziet ārā uzkurīt, iesmejam par variantu aizslēgt durvis un izmest “jokes on you”... Bet nu neko, evakuējamies uz auto.
5 mīklas atminētas ar pārliecinošiem variantiem 40 minūtēs. Not great, not terrible. Nē, mēs nebrauksim laukumā, kamēr viss nebūs atminēts. Nav vērts pēc tam sēdēt ar 5/7 mīklām un gaidīt FTF krišanu lai uzzvanītu Centrālei. Tas mūs vienmēr iegāž. Tāpēc turpinām sēdēt pie 2 bezceriem. Lai...
2 bezcerīgās mīklas 7 stundās bez kaut viena pārliecinoša varianta. Ir astoņi no rīta. 0/7. Varam izlikties, ka tikko tik esam ieradušies laukumā. Varbūt vispār braukt mājās...

ĒRČU TRAMVAJS NR.34 -
- Īstais tak būs Embūtes pilskalns, jo tur tak sākas Embūtes rogainings, ne? Vai ne? Nē... Atskatoties uz mīklu, tā tomēr liekas paskopa. Okey, rogainings - tas ta puikām ir skaidrs, bet sasaistīt mīklu ar barona mūža mājām? Liekas, ka pietrūka papildu hints, kas būtu licis domāt tālāk, nevis apstāties tikai pie rogaininga sākuma punkta.
- Shout out M40 komandai par palīdzību pareizās lokācijas atrašanā jau krietni vien diennakts gaišajā laikā.
BALTAIS NAMIŅŠ -
- Objecto perfecto. Lieliska lokācija. Cepums (nu ok, tur nopelnīta visa paka) BK komandai par punkta atrašanu. Tieši šādu punktu dēļ ir vērts spēlēt #7nieku! Arī mīkla pietiekama, lai neiebrauktu grāvī (karjerā :D) ar nepareizo objektu ķemmēšanu.
MĀKSLĪGĀS SAULĪTES ATPŪTAS BĀZE -
- Mēs tak zinām, kas ir mākslīgās saulītes, un parasti tās čaļi ar bumeriem griež vecos lidlaukos, vai ne? (Vaiņodes lidlauks - easy peasy lemon sqeezy, vai ne? Nē… Īstais variants pēc lidlauka flekskursijas tiek pieņemts kā Nīgrande. M40 to arī apstiprina.)
- BK logo meklēšana šajā objektā vispār augstākā pilotāža mūsu tā jau sūdīgajai performancei Embūtes laukumā (vnk uzraksti atlūgumu no #7nieka, dodies mājās un vairs nekad nerādies rubā, pievērsies marku kolekcionēšana vai rokdarbiem b*e...) Piestājam pie pirmā bunkura, ieejam, ok, ir iespaidīgs, bet bildei neatbilst. Ieejam nākamajā, to, ka arī šis bunkurs neatbilst bildei, no sākuma nepiefiksējam un meklējam logo. Pēc brīža saprotam, NOPE, arī šis nav īstais. Atceramies, ka BK Centrāle muldēja kaut ko par to “support bunker 2”. Uzmetam uz kartes, labi, jāpabrauc mazliet tālāk. Ieejam iekšā PAREIZAJĀ bunkurā, nosakam nē, nebūs īstais. Dodamies tālāk. Un ziniet ko, iekš “Central support bunker nr.1” izskatās gandrīz tāpat kā mīklas bildē! Un tu hujārī pa to sūda bunkuru kaut kādas 2 stundas, nespēj atrast logo, izej ārā, uzgriez Centrālei un uz trīs reizes uzdotu jautājumu “Vai Jūs esat pareizajā bunkurā?” atbildi JĀ, FAKING JĀ, mēs tak neesam akli, bilde tak sakrīt :D Okey, logo ir uzpūsts uz raķešu novietnes kolonnas, ja nu kas, pēc 20 min būs klāt arī pati Centrāle. Labi, lai tad arī Centrāle brauc un pasniedz mums kursu logo atrašanā. Tad Tu vnk noliec trubu, paskaties vēlreiz bildē un saproti, ka NĒ, FAKING NĒ, šis NAV pareizais bunkurs! Logo tiek atrasts tieši pirms Centrāles ierašanās, tiek pārmīti pāris vārdi ar BK komandu, tad dodamies tālāk.

- Tomēr saprotam, ka mums nebija variantu uzreiz atkost, jo gan mīkla, gan bilde bija pārliecinoši par labu lidlaukam. Varbūt izpildīts mājasdarbs būtu palīdzējis, ja būtu piefiksēts nosaukums "atbalsta bunkurs". ¯\_(ツ)_/¯ Un vēl joprojām mums tā militārā bāze nerādās saules formā. Šis liekas no BK puses ielikts tāds riktīgi čakarējošais punkts, lai tikai būtu lieka flekskursija pa lidlauku.

KURINĀMAIS UPURIS -
- Mēs zinām, ka kristiešiem patīk hujārīt ugunī raganas un citus mošķus, - baznīca. Episka vieta.
SEZAM ATVERIES -
- Logo vieta klasiskais BK stiliņš. Mums patīk tāda tipa mērce ar asumiņu, lai savāktu skaitli. Stāvam pie peļķes, jāmočī iekšā, bet redz, pēkšņi visiem skarbajiem rubakiem attaisnojumi par caurajiem gumijniekiem. :D Ok, tiek uzauti garie gumpeļi, pārmests krusts un kapā iekšā. Ā, neko... tas tak tas memorij waters - dziļāks nekā ģeorallija upēs, tīrāks nekā Indijas upēs.

DIENNAKTS PILSĒTA -
- Meklēšanas procesā pat tiek atrasta īstā ēka un viens rubaks, atvēris sludinājumu, pārējiem piedāvā nopirkt šo īpašumu, šis redz esot labs #7nieka objekts. Bet netiek piefiksēts ne city24.lv, ne Inesa(e). Vienīgais piefiksētais objekts ir Vaiņodes sūdu banka, bet tas pats ar dievu uz pusēm un apzināmies, ka minējums nav īstais. Pareizo lokāciju saprotam tikai pēc zvana Centrālei.
- Tagad, mājās atskatoties, saprotam, ka bija jāņem bez variantiem. Tikai un vienīgi guglēšanas vaina.
NOZIEDZNIEKS NUMUR VIENS -
- BK matemātikas problēmas tika sazīmētas, bet neko vairāk par vecajām dzelzceļa līnijām nespējam izpīpēt. Skaitļi neatbilst nevienas stacijas vilciena pienākšanas/atiešanas laikiem. Navy Seal Six operācijas laikā mirušo vecumi nedod koordinātas un laikraksta “Kurzemes Vārds” raksts par Grobiņas čubāru bez noteiktas dzīvesvietas - Benjaminu Lādēnu (jā, ticiet vai ne, bet čubārs ar tādu iesaku tiešām eksistē!) -, kurš, apmaiņā pret alkoholu, sniedz intervijas par savu krietni vien slavenāko “vārda brāli”, mums neko nedod. Aptuvenais virziens ir ap Elkuzemes, Augstkalnes dzelzceļa pieturas punktiem, kuras, spriežot pēc kartēm, mežainuma ziņā varētu atbilst mīklas bildes apkārtnei. Bet saprotam, ka līniju forsēšanai un fleksursijai pa bijušo dzelzceļa līniju neesam gatavi. (Lokācija iegūta caur palīdzību no Centrāles).
- Atpakaļ ceļā no punkta uzvākšanas viens no rubakiem, sperot pa no rokām izkritušo pusdienu trauciņu, pamanās no visas sirds iespert pa sliedi. Nu tik ļoti, ka atlikušo rubu pieveic, lecot uz vienas kājas. Yep... tas pats čubārs, kuram pēc 24h jādodas kāpt Gruzijas kalnos.
- Atrisinājums, protams, saliekas kopā, bet nu... bezcers aizdomāties. Nu nebūtu. Vienkārši līnijas brutāla forsēšana I guess.

LĀDE
- Lieki teikt, ka arī lādes mīklu neatminējām paši. Tu piebrauc pie jau trešās viensētas, kur nu šoreiz čista būs lāde, un Tev priekšā no pagalma izpeld kaza. Un nevar saprast, kurš ir pārsteigtāks, - mēs vai tas nabaga lopiņš. Un b*e Jūs viens uz otru lupījat pāris minūtes, un pēc tam saproti, ka nav lemts, un zvani Centrālei.
- Lai gan no sākuma likās, ka šī ir klasiskā Embūtes mīklu diagnoze ar nepietiekamu hintu, tomēr, mājās pārdomājot mīklu vēlreiz, atzīstam, ka mīkla ļoti loģiska un šī bija kārtējā guglēšanas vaina.

Visā visumā saprotam, ka daudz kur paši kļūdījāmies un nespējām ieguglēt pareizos vārdus un pievērst uzmanību atslēgas vārdiem. Arī meklēšanas sistemātika piekliboja, jo vnk tupi browzēt kartēs dzelzceļa līnijas nav veids kā atkost Bin Ladenu.

Tomēr daudzas šī laukuma mīklas tomēr mums nepatika. Hintu trūkums mīklā nepadara to labāku. Šoreiz mīklu kvalitāti galīgi nevar salīdzināt ar Jēkabpils laukuma mīklām, kur, tiekot līdz pareizajai atbildei, viss saliekas kopā tik loģiski un par kurām BK Komanda pelnījusi vēl vienu cepumu paku.

Lai vai kā, PALDIES BK komandai - šī bija daaaaudz lielāka mērce nekā gaidīts.

Misija: “Pandoras Lāde”
⚠️ Pēc Lādes atvēršanas iesakāms ievērot 14 dienu karantīnu mājās – Zaņas līkloči kļuvuši par epidēmisko rajonu⚠️
https://vimeo.com/395119513

Joprojām laizot brūces, kuras radīja Jēkabpils FTF medības, Pelēkais Paugurs šoreiz nolēmis rubīt mierīgākā režīmā. Bāze Saldū, plānā mīklu (at)minēšana līdz “max diviem”, nodokļu deklarāciju iesniegšana un došanās laukumā pēc pāris stundām miega.

Ar mīklām kā parasti - sākumā šķiet kosmoss, tad kaut kas rokās iedodas, tad aizbrauc laukumā, zvani Centrālei, un saproti, ka tas ir bijis tāds kosmoss, līdz kuram neesi spējis nonākt. Diennakts pilsētai līdz city24 tā arī netikām, bet vārdu kombinācijas internetā tika meklētas.. kombinācijā ar “Embūti”, ne “Nīgrandi”. Līdz Nīgrandes idejai kaut kā tāpat tikām, jo, ja labi grib, tad no tām Inesām un Agredām var savilkt “Nīgrandi”. Bet ļoti labi jāgrib. Bin Ladena nekrologā nepareizos ciparus sazīmējām, bet, ko ar tiem darīt – nesapratām.

Pagulējuši pāris stundas, un pie 5/7+2 ļoti shady pievilktiem variantiem tikuši, ap 10iem dodamies laukumā.

Pirmo paņemam “Sezamu” – sākumā ne tas bunkurs, bet, pārskatot karti, tiekam īstajā, un ar sausām kājām relatīvi nesāpīgi punktu paņemam. Kaut kad ap to laiku arī krīt Lāde.
Pa ceļam uz “Ērču tramvaju”, atpazīstam ceļa malā “Melno bedri”. Protams, ka pie punkta izvēlamies šķērsot nevis lauku, bet kārtīgu gravu, lēkājot pāri upēm un slidinoties pa dubļu mērcēm. Punktu paņemam svētā vientulībā, bet atkāpjoties sazīmējam “Melnās bedres” biedrus, sniedzam morālu atbalstu un šķiramies.
“Baltais namiņš” – episka lokācija. Sataisam komandas foto Walter White style, un sākam domāt jau par nākamo. Pa ceļam esam sazīmējuši jaunu versiju Mākslīgajai saulītei, un šķiet, ka maršruts jāmaina, un jālaiž uz tālāko rietumu galu, mēģinot pacelt “Noziedznieku”, kuru domājam meklēt starp trešo (Priekule) un ceturto (Paplaka) mazbānīša pieturu, braucot no Vaiņodes.
“Noziedznieks” laikam ir šīs rubas vislielākais fail –
- Rubaks ūdenī – ✔️
- Nevajadzīga flekskursija pa brikšņiem – ✔️
- Pirmais zvans Centrālei – ✔️
- Noslīcis gumijnieks – ✔️
Punkts tiek paņemts, taču saprotam, ka Saulīte mums joprojām liels jautājums – Vaiņodes lidlauks vs Vaiņodes raķešu bāze. Ja lidlauks, tad pa ceļam, ja raķešu bāze, tad jābrauc atpakaļ uz augšu. Bet lejā paliek drošais “Kurināmais upuris”, kuru, pēc ilgas šaubīšanās, tomēr izlemjam ņemt pirmo.
Punkts episks – viens no favorītiem noteikti šo divu sezonu laikā. Kamēr viens rubaks ložņā visās iespējamajās spraugās, cits pienāk un, atmiņās par Rubas baznīcu, smagi nopūšas: “Ah, kur palikuši tie vecie, labie laiki, kad kods bija logā?” Skatiens uz loga pusi, un, protams, uz rāmja ir arī kods. 🤦‍♀️ (Kas interesanti – iepriekšējā vakarā tieši diskutējām par iespēju uzminēt Lādes atslēgu, un ka nekad nav bijis skaitlis, kas lielāks par 200.)
Nolemjam tomēr braukt uz Vaiņodes raķešu bāzi, kas sanāk diezgan labs gabals atpakaļ. Nonākot spotā, redzam kārtīgu norobežojumu, un, komunicējot rācijās, izveidojam acu kontaktu arī ar ārā iznākušo apsargu. Nolemjam veikt otro zvanu Centrālei, noskaidrojot Saulītes īsto lokalizāciju, kā arī pārjautājot par mūsu versiju “Diennakts pilsētai” (Nīgrandes raķešu bāze). Mārtiņam diezgan pļāpīgs garastāvoklis, un izrunājam kārtīgi arī mīklu mehānismu. Cepuri nost tam kosmosam, joprojām bieži vien nesaprotam, kā līdz tādiem augstumiem nonākt.
Pēc hintiem “Saulīte” un “Pilsēta” krīt nesāpīgi, un, atverot Lādes mīklu, laikam izjūtam vietējo priekšrocību – kāds no rubakiem, kam dzimtā puse Saldus, ir dzirdējis par Zaņas līkloču dabas takām. Pētot Zaņas upes gaitu topogrāfiskajās kartēs, redzami arī pāris potenciāla pilni grausti, bet nolemjam sākt pie Dzirnavezera un tad skatīties.
Piebraucam pie takas sākuma, ieraugām BK zīmi, un sākam fantazēt – gan jau, ka būs kaut kur pa ceļam, jātur acis vaļā, “stabili no abām pusēm galā būs”. Netika melots – pa kārtīgu dubļu mērci izmērcējamies, pa ceļam vēl nočekojam Estrādi. Nonākot līdz gala norādes koordinātēm, viens no rubakiem kaismīgi vēlas turpināt flekskursēt, bet beigās tomēr paņemam “shortcut” atpakaļ uz Estrādi. Tikuši pie Lādes, realizējam misiju “Pandoras lāde” (skat. video). Ja nu kas – beigās noglabājām Lādē arī kvalitatīvu respiratoru.

Paldies, Baltais kalns, bija patīkami mērcīgi! Tiekamies aprīlī!

Embūte, ak sērīgi izmirusī Leišmalīte! Cik sāpīgi skaisti tas bija! Marts, tāds notikumiem aizņemts mēnesis – ir divi varianti. Vai braucam kā LTF, kad visas takas ir rubaku iemītas, vai braucam kādā darba dienā. Nospraužam rubas datumu - 6. marts, līdz tam arī visu jāatmin ar maksimālu pārliecību, tā lai iet kā pa sviestu un nav īpašas šaizītes. Un tā nedēļas laikā pamazām sāk krist iespējamās lokalizācijas.
1. Mīklu šķetināšanas mēģinājumi
Baltais namiņš krīt pirmais un visai ātri, jo viss veiksmīgi sakrīt ar pirmo pamanīto ezeriņu, kas reiz lidinājies. BET karjeram 2 varianti, brauks uz vietas un tad skatīsies. (Ātri un nesāpīgi nav par mums - AIZDOMĪGI).
Mākslīgās saulītes atpūtas bāze - ē, redz kur Vaiņodes lidlauks. Kā reiz angāri tādi, kā Jēkabpilī izmaltie krustu šķērsu. Mūsmājās ar mākslīgajām saulītēm saprot tās, ko ar vāģiem griež pa riņķi! Jābūt! (NAIVI)
Ērču tramvajs – pameklējam, izlasam par rogainingu, ātri mapes Embūtes posmam vaļā, meklējam kurš no visiem 7niekiem ir īsti BK dabā un tad jau arī kapenes vairs nebija tālu. Video ar iztrūkstošajiem ķieģeļiem to apstiprina. (CERĪGI, TIKAI KĀPĒC ĒRČU TRAMVAJS?)
Kurināmais upuris – uz īsu mirkli sāk likties, ka tās būs Embūtes baznīcas drupas. Posms tak ir Embūtē! BET vienu lietu esam iemācījušies esot BK komūnā - kārtīgi izpētīt dotās bildes. Neviena nianse nav bez iemesla!!! Pēc pāris dienām arī atrodam meklēto – cēlo un bezgalīgi skaisto Smaižu baznīcu! (DAUDZSOLOŠI)
Sezam, atveries – vizuālais raunds! Nu jau mācoties no kļūdām drošu sirdi spiežam uz bolda. (Shame on us Valdemārpils laukumā, bet labi ka tikai 15 min) Ja izdodas salikt, izdodas arī atrast.
Diennakts pilsēta – nedaudz laiku prasa pārkāpt saviem principiem un iemācīties bez uzmanības neatstāt iznirstošos reklāmas logus, kāds arī likās city24.lv, kā arī atmest filozofiskās idejas par to, ka tam jābūt saliktenim, vai arī, ka ir tāda luga “Indulis un Ārija” tieši par to apkaimi, un Inese pirmie burti apzīmē Induli, un Adrija, savukārt Ārijas vārda izskaņu. (NEBEIDZAMIE PRĀTA LĪKLOČI!)
Noziedznieks numur viens – kā jau katrā laukumā, ir vārīgās vietas, un šī Kafijas biezumiem ir viena no tām. Nu ko, dzenamies bin Ladenam pa pēdām. Labi, sākam ar vismaz kaut ko! Raksts vikipēdijā – OK. Kāds sakars izņemt visus ciparus un vēl atstāt dažus, kurus tāpat jāsamaina. Parasti tas būtu kaut kas līdzīgs koordinātu šifram…jā, tām noteikti ir jābūt koordinātēm. Un GUESS WHAT – FIB (kur varētu iespraust pirmo ciparu) galvenie biroji pasaulē ir tieši 56. Un šeit Jūs biedri redzat pilnīgas katastrofas sākumu, kas nelaimīgi sakrīt ar iedomātu patiesību, jo koordinātas tak mūsu platuma grādos parasti sākas ar tieši šo skaitli. Tālāk mums viss ir tikai jāpakārto tam, lai koordinātas mūs aizvestu uz punktu, kas kartē ir uz Vaiņode-Priekule dzelzceļa. Sarakstam izlaistos ciparus no vikipēdijas un viss sakrīt, bet mūsu gadījumā dota tikai daļa no vajadzīgajiem cipariem, koordinātu pirmā vai otrā daļa). Laimīgā kārtā (HAHA) arī pārējos izlaistos ciparus sazīmējam un šķietami redzam gaismu tuneļa galā … taisni nenopriecāties, cik laba sajūta bija uz mirkli apsverot domu, ka mēs esam tik gudri un apķērīgi :D
2. Gremdēšanās mērces podā
Izbraucam no rīta. Diena pasakaina. Garīgais pacilāts, viss čiki piki. Viena doma par Lādena mīklu neliek mieru, un nagi tomēr niez uzsist ziņu centrālei – lai piepalīdz ar koordinātām :D Viņu atbilde – tās nav koordinātas. Sašutums, kauns, bepalīdzība. Kas tad tas ir? Pret devu kauna izjūtu tiek izsniegti pāris hinti, lai ar nelielu piepūli atrastu to ģeodēzisko punktu. WTF, ko mēs vispār ar to mīklu izdarījām – jautājums paliek atklāts? Mainām tēmu.
Laižam uz Nīgrandi, kur saules apspīdēts paveras 90to monstrs. Neuzkrītoši no ēkas aizmugures lienam iekšā, un neuzspējot atrast bildes vietu – TADĀ – cipariņi iebirst mūsu dienas kontā. Paložņājam vēl, pašausmināmies, cik traki pa nakti FTFistiem varēja iet – dziļas šahtas U KNOW.
Viss baigi forši, nākošais punkts – Vaiņodes lidlauks. Šaubu nekādu, lai gan... Esam klāt – BĻIN, NU! Kā tur vispār tikt var! Mārtiņš, laikam, nav baigi vēlīgais, ka visiem punktiem varēs uztaisīt PARK AND GRAB. Labi, par cik laiks mūs lutina – piedodami. Ūn jāāā, pastaiga laba, irbītes angāros arī apskatītas, izložņāti tikai 7 no 17 angāriem, jo citos ieperinājušies fermeri. Kāda iespēja, ka esam īstajā vietā? Tas atbalsta bunkurs jau no sākta gala nelika mieru, bet mēs ar kafiju visu apslāpējam, arī uzmācīgās domas - sūdīgi mums. Pameklējam interneta dzīlēs, un reāla karte ar reāliem bunkuriem arī jau acu priekšā. Secinājums - saulītes nojauca visu padarīšanu!
Labi, besoties lidlaukā, pie reizes pievelkam arī īsto vietu bļin Ladenam! Laižam uz to. Viss skaisti, tikai punkts uz dambja. Kamēr viens lietai pieiet praktiski un jau velk basikom, otrs paskatās un nosauc ciparus bez papildus akrobātiskajiem trikiem. Ērgļa acs – ne pirmo reizi lieti noder.
Laižam uz Smaižu baznīcu. Cik pasakaini bija TAS!!! Braucam, pēdējos pagriezienus jau šķiet, ka braucam nepareizi, un pēdējos ticības brīžos – IR! Bāc! Tādu vietu dēļ ir vērts izmežģīt smadzenes vairākkārtīgi, lai tur tiktu. Apbrīnas mirklis … jābrauc uz kapenēm, lai var saprast kas ar tām ērcēm.
Ceļš taisnā līnijā jau nav nemaz tik traki tāls. Nu jā, tikai baigi īsāki un taisnāki ceļi nepastāv. Braucot caur Dinsdrubi pārņem apokaliptiskas sajūtas par tukšumu – visas mājas tukšas, logi tumši, ļaužu nav, miers. Jāgatavojas kaujai??? Jā, bet nejau ar zombijiem, ar ko ļaunāku. Mežā atspīd meklētais, un drošu soli ejam pāri laukiem. Paķeram ciparus, dziedādami ejam uz mašīnu – a te mums pa drēbēm pāris desmiti briežutis. Fu tak! Ja šīs ir tās ērces, tad paldies, draugi! Dāsni, bet nevajadzēja! Sit ar knipi nost – šīs pārlec no viena cilvēka uz otru u.t.t. Nebija plānots spēlēt kariņos. Apkarojam šīs, laižam uz to smilšu kasti.
Ironiski. Tieši pa ceļam uz šo punktu runājām par steidzamu redzes pārbaudi vienam no komandas, jo ir ar ko salīdzināt. Tiekam pie treilera, un tad tik gāja vaļā - ieslēdzās vadātājs - tā, ka ejot pa apli un verot un cilājot un kustinot visu jau 100 reizi, punktu nespējam ieraudzīt. Intereses pēc uzfilmējam video, vai tiešām neredzam, vai arī nepareizi skatāmies. Atkal lūgt padomu centrālei? SHAME ON US, jo kā jau šajā spēlē, punkts atradās tieši tur, kur revidējot video, nemaz nebijām ieskatījušies. Vienīgais skapītis. NOPIETNI?
Nīkrāces bāze. Piebraucam tuvumā, vienam no diviem biedriem jau tāda ķecerīga doma stāties pie pirmā, ko redz – nē, nē, mundrums vēl navigatoram ir - mums tur tālāk jāpabrauc! Izmetam līkumiņus pa bāzi stundas garumā, līdz ČAKRA, ATVERIES! Vienīgā siena, uz kuras neko nevar saskatīt būs īstā. Meklējam gumpīšus. Uztaisam eksperimentus, vai bez brišanas arī tiktu pie cipariem – nē, roka pa īsu.
Vēl tā nelaimīgi nesaprastā Nīgrandes raķešu bāze. Sakopojam spēkus un maucam! Skurpulozi izpētam karti, kaut kā uzreiz uzrunā otrais bunkurs, ieejam iekšā. Oij, nē, nē, šitas nav kā bildē, braucam uz otru. Un ja nav otrs, tad jābūt pirmajam! Pirmajā bunkurā laužot potītes, saplēšot bikses un sadurot pirkstus pavadīta stunda, līdz iekšējā balss kliedz – LASIES NO ŠEJIENES. Izmisuma vai sāpju dēļ, ejam prom un lienam atkal otrajā bunkurā, kur tāpat kā pagalei ir divi gali, arī bunkuram ir tieši divi! Bilde uz otru galu COPY-PASTE. Punkts ir mūsu.
LĀDE – nobāzējušies, ar sadauzītām ekstremitātēm un saplēstām biksēm, Nīgrandē ārkārtīgi ātri saprotam, ka esam MAX 10 minūšu braucienā no Zaņas HES. Bet nekur jau nav teikts, ka jāmeklē upe slazdā, vai kā savādāk. Zīlējam kafijas biezumos, vai būs tā vērts šaut uz pāris noskatītām sētām, būs - būs, nebūs – arī labi. Labs ir – braucam. Sākam šturmēt vienas noskatītās mājas apkaimi. Mājā daudz nekā nav, bet čota smuks šķūnītis rēgojas. Ejam tālāk, aizdomīgi pasvaigi un vairākkārtīgi vērtas durvis. Saožam, ka tas labums ir tuvu. Ja nav virszemē, jāparokas pa skaidām – un tur viņa bija – piena kanna. Vientuļa, ar savu šmidziņu, sērīgi skaista gluži kā viss Embūtes posms.
Tikai atpakaļceļā uz mājām lasot logbukus saprotam, ka mūsu piedzīvojumā iztrūkst vesels etaps lādes meklējumiem - Who the fuck is plāksnīte un kādas Jums tur vispār vēl takas :D Nu, nekas – pēc šīs dienas piedzīvojuma, paldies, bet iztikām!
Tā vietā, lai šis būtu krietni vieglāks posms, Kafijas Biezumi izvēlējās tam piešaut kādu asumiņu. Bet lai vai kā – paldies BK komandai par posmu! Atskatoties uz to visu – bija labs! Sajūtu spektra nodrošinājums mēnesim garantēts!

Embūtes laukums Lemūru atmiņā paliks kā viena no saspringtākajām #7nieka epizodēm (nu, neskaitot S05E01, kurā gandrīz tika nogremdēta gumijas laiva - bet tas jau ir cits stāsts :D). Šeit reāli visu laiku tika balansēts uz izgāšanās robežas. Bet nu, par visu pēc kārtas.
Jau Jēkabpils epizode parādīja, ka ruba nebūt nekļūst vieglāka, un kopumā tas Lemūrus priecē. Tradicionāli atverot mīklas pusnaktī, pirmā doma ir - @#$%, viegli nebūs, labi, ka arī šoreiz noturējāmies pretī FTF kārdinājumam un neskrējām uz laukumu :D Sākas cītīgs un sistemātisks darbs lemūrčatā, kas rezultējas ar 5/7 bez milzīgas piepūles vai acu asiņošanas. PSRS mantojumu Lemūri pārzina gana labi, rogainings tos nebiedē un lidojoši ezeri arī ne. Kā pēdējais no piecinieka krīt Kurināmais Upuris, pēc tam, kad štābiņa Lemūrs raksturīgo arku ir "piesējis" dievnamam, distancējoties no Lemūra-pilota prātojumiem, ka ar tik tizliem koka veidņiem varētu būt veidota vien 90-to gadu sākuma lauku jaunbagātnieka pils. Brutforsējot apkārtnes baznīcas, īsto atpazīt nav grūti. Pa visiem Lemūri ātri sazīmē arī izsekojamo jēru-uzvarētāju un nobrīnās, kā gan tas spēj vest pie risinājuma Centrāles iecerētajā veidā. Bet atrasts ir atrasts.
Elpa ievilkta, un sākas riņķa dancis ap Noziedznieku Numur Viens un Diennakts Pilsētu, pārlecot no viena pie otra, zīmējot, mērot un shēmojot. Jāatzīst - un ne bez lepnuma - ka pareizo Diennakts Pilsētu Lemūriem tomēr izdodas indentificēt īsu brīdi pirms Centrāles publiskotā "kļūdu labojuma". Protams, arī šeit ienākts, tā teikt, pa sētas durvīm. Tomēr tie kilometri, you know, un tas, ka Inese un Inesa ir tikpat līdzīgas kā Adidas un Abibas, dara savu :D Rezultātā bildē redzamās sienas analīze ir īstā atslēga, kas atver vārtus uz Diennakts Pilsētu. Un tikai pēc tam Lemūri saprot gan punkta nosaukuma slēpto jēgu, gan visas pārējās nianses.
Atliek pēdējais - Noziedznieks Numur Viens. Šis nu patiešām ir punkts, kura meklējumi tā arī īsti nerezultējas ar 100% ticamu objektu. Kādas tik versijas netiek izvirzītas! Protams, vispirms acis aizķeras pie tā, ka bojāgājušo skaits uzdevumā nesakrīt ar wiki minēto. Ok, tātad skaitļa vārdi - 1, 8, 3, 4. Un..? Bildē redzamais dzelzceļš nedaudz sašaurina iespējamo pārmeklējamo rajonu, tomēr Lemūri tik vien var, kā izperināt ideju par Elkuzemes staciju - jo zināmā mērā Osamu taču varētu nosaukt par elku..? Muzikāli noskaņotā Lemūra teksts par to, ka šāds tituls daudz labāk piederētos Elvisam, tiek atstāts bez ievērības. Mums te vēl tikai Elvisa pietrūkst... :/ Štābiņa Lemūrs iedarbina vietējos Elkuzemes aģentus un Lemūriem ienākas dzelzceļa bildes. Nu... sliedes kā jau sliedes, zināmu līdzību ar 7nieka bildi var saskatīt. A ko tālāk? Lemūrčatā iestājas panīkums. Pēc brīža, atrodot, ka "Noziedznieks numur viens" ir grāmata par Hitleru, visi drusku atdzīvojas. Piepeši izrādās, ka termins "nacionālsociālisms" pirmo reizi ir parādījies tieši 1834.gadā! O! Būs! A vot @#$%, nebūs vis... Galu galā Lemūri aiz izmisuma nolemj orientēties uz Elkuzemes staciju. Arī fakts, ka Osama ir bijis liels "American Idols" fans, vieš zināmu cerību. Pēdējā no gaisa paķertā ideja saskaitīt visus uzdevumā minētos skaitļus kā reiz dod 16 km no Lietuvas robežas pa dzelzceļu, netālu no stacijas - tur arī meklēsim. Bez tam, rūpīga aerofoto izpēte liecina, ka galējas neveiksmes gadījumā būs jāpārmeklē tikai atsevišķi dzelzceļa posmi, nevis viss rubas areālam piekritīgais 20 km garais dzelzceļa nogrieznis, kas priecē. Bet pārliecības nav nekādas. Lemūri saprot, ka Rubas dievi tādējādi soda viņus par lepnības uzplūdos deklarēto "mēs braucam rubīt tikai ar 100% atminētām mīklām". Bet neko darīt, visai komandai der vienīgi 7.marts, tāpēc ir jābrauc ar to, kas ir.
Bet - sasodīts ķirsītis uz tortes! - vakarā pirms izbraukšanas Lemūrs-pilots pārrodas mājās ar sastrutojušu zobu un vaigu kā vidēja lieluma greipfrūts. @#$%, mēs nekur nebraucam! Vai braucam..? Lemūrs-pilots uzstāj, ka, ja reiz esot divus 7niekus norubījis ar kāju ģipsī, tad sūda zobs viņu neatturēs. Steigšus tiek pārskatītas visas iespējas, kā rezultātā Lemūrs-pilots tiek pārdēvēts par Lemūru-kara veterānu, tiek atrasts cits pilots un cits transports. Tomēr braucam! Bet ne tik agri, kā gribētos.
Ne pārāk agrā 7.marta rītā Lemūru ekipāža uzsāk virzību uz Embūti. Uuun aptuveni pēc kilometra jaunais transportlīdzeklis piedāvā "check engine". Ēeee... tad tomēr nebraucam..? Ņifiga, braucam gan, jo Lemūru jaunajam pilotam ir vēl otrs vāģis!
Brīdī, kad Lemūri ir tikuši līdz Embūtei, visai komandai nedaudz raustās acs. Ar antibiotikām sabarotais Lemūrs-veterāns vienīgais neizskatās nervozs, bet to norakstam uz zāļu ietekmi.
Kā pirmā tiek pārmeklēta Sezam, Atveries lokācija. Uzreiz ir skaidrs, ka vieta īstā, bet kur tad cipars?! Aptuveni 20 min laikā tiek izložņātas burtiski visas šķirbas, (bezjēdzīgi) uzkāpts stipri augstu un gandrīz nograbēts lejā, līdz beidzot izkristalizējas vienīgā vieta, kurai vēl nav tikts klāt. Sīkākais Lemūrs riskē, balansējot pa žļurgā peldošiem nestabiliem priekšmetiem, skaļš plunkšķis - @#$%, fūuu, nē, tas bija tikai no sienas atdalījies armatūras gabals - un vērtība iegūta sausām kājām. Sīkais Lemūrs ierauj šļuciņu jāgera "uz tiem nerviem", pārējie klapē šim pa netīro plecu, saceļot pamatīgus putekļu mākoņus. Ok, pirmais ir.
Kā nākamais tiek lūkots Baltais Namiņš. Vispirms gan Lemūrus aizved neceļos kāds ne pārāk balts namiņš ar acīmredzamām rubaku apmeklējuma pēdām, tomēr jau pēc brīža tālāk aizsoļojušais Lemūrs dod ziņu, ka īstā vieta ir citur. O, jā, objekts feins, punkts krīt ātri. Hm, un pagaidām pat neviena cita komanda nav satikta.
Jaušami priecīgākā omā Lemūri dodas pavizināties Ērču Tramvajā. Ā, un re, kur arī citas komandas - vieni brauc prom, otri tikko ieradušies. Lemūri traušas ārā, sasveicinās un barā kopā ar #jojo šturmē visai gleznainās drupas. Tautas daudz, punkts tiek pamanīts ātri - vairāk laika prasa fotosesija. Te jāpiebilst, ka nevienu ērci no šejienes līdzi nepaķērām. Iespējams, Lemūri nav šo radību iecienītākais transports :P
Kā braukt tālāk, lai nesanāk drūzmēšanās..? Hm, mēģinam Diennakts Pilsētu. Aprēķins izrādās pareizs, uz vietas nevienas dzīvas dvēseles. Objekts pamatīgs, izskatās, ka ātri neies. Lemūri izklīst pa kaktiem un, kā par brīnumu, samērā drīz punkts krīt. Ārā ejot, pretī drasē kolēģu bariņš - nu, ko lai saka, perfekts taimings.
Ar viegli drebošu sirdi Lemūri ierodas Mākslīgās Saulītes Atpūtas Bāzes ticamākajā lokācijā - bijušajā Nīgrandes raķešu bāzē (ir vēl rezerves variants - Vaiņodes bāze, bet Nīgrande pēc ilgstošiem pētījumiem atzīta par daudz cerīgāku). Uz pirmo skatu šķiet, ka nu @#$%, veiksme beigusies. Esam nekurienes vidū, no brikšņiem ik pa laikam vīd kaut kādi drupu gabali, bet nekā no vajadzīgā. Kur meklēt?! Teritorija milzīga. Bet, pirms vēl Lemūri sāk nervozi plucināt astes spalvas, Rubas dievi apžēlojas - kārtējā neceļa galā parādās ļoooti cerīgs objekts. Apskatot tuvāk, tas, diemžēl, tiek izbrāķēts, bet aiz viņa rēgojas vēl kaut kas. Cerību spārnoti, Lemūri laužas pāri dubļu zampai, seko mazs vilšanās moments, jo "bet ne nav tādi kluči, kā bildē", bet tālāk tomēr tie ir, ir īstā vieta, un ir cipars! Neticama veiksme! Pa ceļam uz mašīnu sanāk vēl pakomunicēt ar vietējiem medniekiem, bet, tā kā Lemūros viņi konkurentus nesaskata, tad šķiramies draudzīgi.
Atlikuši vairs tikai divi punkti. Par Kurināmo Upuri ir 100% pārliecība, līdz ar ko tas tiek atstāts saldajam ēdienam. Klusām skaitot lūgsnas visiem zināmajiem piedzīvojumu meklētāju svētajiem aizstāvjiem, Lemūri dodas uz Elkuzemi. Piebraucot pie stacijas, Lemūri pamana divus noparkotus auto. Pašus rubakus gan nekur nemana. Tātad vieta ir īstā - nu, vai kolēģi kļūdās tāpat kā mēs ;) Jāiet skatīties to 16.km. Pēc kāda brīža Lemūri gandrīz vai pagriežas atpakaļ - bildē redzamos betona gulšņus nomaina koks, un tiek pieņemts, ka betons ir tikai stacijas tuvumā. Pašas sliedes tālāk arī izskatās krietni aizaugušas. Tomēr kaut kāds čujs liek paieties vēl drusku tālāk un - ha! Priekšā manāms rosāmies kāds stāvs. Un gulšņi atkal ir betona, un vieta kļūst ar katru soli līdzīgāka bildē redzamajam. Kad Lemūri saprot, ka rosīgais rubaks kaut ko meklē pie interesanta tiltiņa, kļūst skaidrs - būs! Sākas meklējumi. Ziņkārīgākais no Lemūriem uzvaicā satiktajam, kāds risinājums viņu atvedis šajā lokācijā. Dzirdot atbildē kaut ko par Kalpaku, Lemūri tikai neizpratnē parausta plecus un izbola acis. Mums nekas tāds netrāpījās. Meklējumi turpinās. Vientuļais rubaks pēc brīža dodas pretī saviem komandas biedriem, kas tuvojas no otras puses, un tieši šajā brīdī Lemūri beidzot ir pamanījuši plāksnīti. Ātri un klusi, lai nelaupītu kolēģiem prieciņu pašiem atrast punktu, tiek veikta #bristunkrist operācija, kā rezultātā Lemūriem cipars rokā, bet Lemūram-veterānam pie sapampuša vaiga klāt vēl ar zaru pārdurts deguns. Nu, @#$%! Kāds slauka asinis, kāds atkal nomierina nervus ar jāgerīti, bet nu jau pats grūtākais varētu būt aiz muguras.
Pēdējais punkts - Kurināmais Upuris - ir Lemūru pilnīgais un absolūtais favorīts šajā laukumā. Fantastiska vieta! Punkta atrašana ilgu laiku neprasa, toties neparastā baznīca tiek aplūkota un sabildēta no visiem iespējamajiem rakursiem, uz kādu laiku pat aizmirstot par iespēju atvērt Lādes mīklu. Paldies, BaltaisKalns, par šādiem momentiem!
Bet nu atpakaļ rubā. Lādes mīkla nešķiet pārlieku sarežģīta, tik vien, ka Zaņas upe no mums labā gabalā. Asumiņu piešauj fakts, ka pusceļā redzam - arī #jojo dabūjuši Lādes mīklu. Azarts! Pa ceļam kartē tiek atrasti divi cerīgi zabrosi, jo neba jau būs visi Zaņas līkloči jāizstaigā (haha), un nosprausts kurss uz iztekai tuvāko. Veiksmīgas sakritības rezultātā kurss ved pāri dzirnavu aizsprostam, kuru šķērsojot, zobu sāpju mocītais un pa logu blenzošais Lemūrs-veterāns pamana pazīstamu plāksnīti. Lemūri knaši seko norādēm. Baigi jau nu knaši nesanāk vis, jo antīkās trepītes sniedz lielisku iespēju nograbēt lejā, bet azarts dara savu. Pa ceļam tiek cītīgi fotografētas visas dabas takas plāksnītes, jo kaut kur taču jābūt Lādes slēdzenes kodam! Neliels bridiens pa džungļaini dubļaino taku rezultējas ar koordinātu iegūšanu. Ātri, ātri uz mašīnu pāri kaut kādam laukam, #jojo noteikti jau min uz papēžiem! Gāzi grīdā! Zabross?! Drupas, aka, krūmi, kur vēl var būt?! Šķūnis?! Nav?! Ir!!! Lāde gan pamatīgi nomaskēta, bet Lemūriem jau acs ietrenēta. Un koda atslēgas, par laimi, nav. Oh, tās pēdējās minūtes... Nē, mums toč nedrīkst FTF gonkā piedalīties, šitā tak var ar sirdi aiziet :D
Tomēr kolēģi-konkurenti vēl nelien laukā no krūmiem, tā ka Lemūriem paliek laiciņš ij logbukā ierakstīties, ij savu suvenīru Lādē atstāt, ij nobaudīt malku Lādes dziras un izbrēkt uzvaras saucienu.
5 stundas 5 minūtes - pašiem prieks. Neskatoties uz visām potenciālajām un reālajām ķibelēm, Lemūriem ir kārtējo reizi izdevies pārspēt pašiem savu rekordu.
Liels paldies BaltaisKalns par laukumu, objekti un mīklas mums ļoti patika. Ar nepacietību gaidam turpinājumu un ceram, ka tas neliks uz sevi ilgi gaidīt.
Pagaidām - esam atbildīgi, rūpējamies par sevi un savējiem, un nekavējamies sniegt labi mazgātu palīdzīgu roku arī citiem, kam tas nepieciešams. Turās!

Īsumā par visu un garumā par Lādi:

* Ance burtiski izraudāja iespēju braukt pa dienu, jo gribēja iepazīties ar citām komandām, bet citas komandas ar Anci negribēja iepazīties :D Make love, not war :D

*Vai iesitot pa galvu komandas biedram, tas aizmirsīs, ka cita komanda acu priekšā, atrada punktu un atņēma atrašanas prieku? :D

*Mūsu pasaku un iedomu pasaulē, šai rubai bija jābūt easy game (punkti bija atrasti visi... Mhm), ātri paņemamai, lai varam vēl šo to apskatīties un pielikt punčus kādā lauku restūzī, bet liktenis lēma mūsu vietā. Tumsai nākot, nācās mest principus pie malas un lūgt hintus.
Pie malas nācās mest arī skaistās, balti rozā jakas, kuras bijām ieķērušas uz skidonu, jo,nu, būsim reāli-7nieks un gaišas drēbes?

*Embūtes apriņķis ir faking pilns ar PSRS prikoliem un kā par nelaimi, tie visi ir daudz maz vienādi. Atšķirīgākais bija jaunais armijas poligons, kur uz mums jau šķībi nolūrēja, jo Ancei vajadzēja apstāties meža ielokā-vispār neizskatījās aizdomīgi-un papriecāties par bembiju, kurš miera vējos ēda zāli tieši pie poligona žoga. Prom braucot bija mīzīgi, jo likās, ka tūlīt, tūlīt ceļam pāritinās to aso draņķi, kas uzpirdīs gaisā visas četras riepas un mūsu pieres rotās skaisti, sārti punktiņi.

*Gumijas zābaki vai vismaz gumijveidīgi zābki bija must have! Labi, ka Liene par to bija padomājusi vienīgā,bet slikti Lienei, jo tieši viņa izvilka īsāko salmiņu un dabūja zābakus likt lietā.

*Dievs un pizģec bija vispiesauktākie vārdi un pēc šādas dienas, tā vien prasījās izmērcēties svētajā ūdenī, lai attīrītu miesu un dvēseli, bet Dvēseli jau atradām pa ceļam.

*Ja maija FTF varēs dabūt jaunus amortizatorus, mēs būsim un mēs iesim pāri līķiem.
Starp citu-pieļaujam, ka kāda savvaļas čibrika notriekšana, nodarītu mazāku skādi mašīnai kā tie bedrainie ceļi.

* Vietas bija tiešām iespaidīgas, īpaši Kurināmais Upuris, bet iztrūka tomēr viena lieta-kāds Staķiks vai whatever, kur būtu tualete, lai nav dibeni jāsaldē mežos. Kafija un burdzītis arī nenāktu par ļaunu.

* Lādes meklēšana bija ekstrēma. Sekojām norādēm, koordinātes dabūjām un esam atpakaļ estrādē, kčik-un telefonā gļuks-rāda, ka jāiet uz drupām, kuras ir otrā upes krastā,kraujas augšā, kāpostu lauka malā. Ņemam shortcut pa taisno kalnā,kas nebija viegli! NAV!Atkal rāda, ka estrādē. Lēnām gar lauku brauc auto, izslēdzam visas gaismas ierīces un ejam uz čuju, lai nenodotu sevi vai nedabūtu kādu skroti dibuā. Ņemsim atkal shortcutu lejā no kraujas, tikai citā vietā. Vot vajadzēja tomēr GoPro kaut kur piepiļīt. Agnese iebruka kaut kādā zaru čupā līdz pat dibenam, Liene arī apsēdās pret savu gribu, Ancei galvā tikai ērces, ērces, ērces.
Tiekam līdz estrādei un atkal kaut kas nav. Davaj, jāuzsit ziņa Mārtiņam. Vārds pa vārdam un atrodam īsto šķūni,kurā lādes nav. NAV un viss. Visu izurķējam, izstaigājam, uz jumta palūram. "Mārtiņ, te čista nav lādes!"... Izrādās, ka kāds jokdaris-ahahhahha, cik smieklīgs gājiens, umņiki-bija lādi noracis for real, dēli nolicis citā šķūņa daļā, tāpēc mums bija nopietns struggle to atrast.
Bet viss ir labs, kas labi beidzas un Rīgā bijām nevis 9 vakarā, bet gan 3 naktī.
Paldies, paldies-šis bija max labi un cerams, ka aprīlis būs tik pat episks!

Neliela atskaite arī no mums.
Mīklu minēšana izvērtās pietiekoši interesanta un sarežģīta. Kā jau 90% procentiem komandu, arī mums Bin ladens lika raukt pieres un domāt, ko mēs vispār šajā pasākumā meklējam. Lielākā daļa atlikušo mīklu nāca salīdzinoši nesāpīgāk - Sezamu mierīgi izprintējām un salīmējām kopā fizisku karti. Saulītei uzreiz centāmies atmest domu par Vaiņodi, kas uzreiz šķita tāds mānigi vilinošs variants, par ko visi gan jau ir dzirdējuši un tā būtu pirmā asociācija. Par cik bija arī dzirdēts par Nīgrandes bāzi, tad domas vilka tajā virzienā, un arī vizuāls apstiprinājums ātri vien tiek nogūstīts. Ērču tramvajam izmēģinam pāris nepareizus variantus, līdz atrodam īsto. Baltais namiņš tiek atrasts uzreiz, pat ieraudzīts satelītbildē, bet nez kāpēc tiek atmests malā. Tiek apcilāti vēl kādi 3 varianti. Lielākās diskusijas šeit rodas par to kā pareizi izlasīt teikumu - vai ūdens ir smilšu bedres vidū, vai malā? Sākotnējā ideja, ka lidojošais ūdens ir domāts vienkārši sakrājies lietus ūdens, izrādās nepareiza. Tiek atrasta īstā teika par lidojošo ezeru un nākas secināt, ka jāatgriežas starta pozīcijā, kas arī izrādās pareiza. Smaižu baznīca vienkārši random haļava ar 0 effortu. Pati kaut kur izleca ārā bezmēŗķtiecīgi rakņājoties internetā. Diennakts pilsēta.. te nu gan jāsaka, ka paši vainīgi. Visnotaļ simpātiskās dāmas portrets nozib acu priekšā neskaitāmas reizes, bet galvā kaut kā nesaslēdzas. Līdz vienam brīdim, kad tiek ievāktas baumas, ka virsraksts labāk strādājot angliski. Brīdis mulsuma un neizprantes, un tad vienā milisekundē viss saslēdzas. Nav jau tā ka nezinātu par tādu portālu kā City24. Vārdsakot, viss kārtībā - mīkla ļoti laba, tik uzmanīgāk jāskatās search rezultāti. Kā pēdējais krīt Bin Ladens. Kolēģi jau brīdina, ka pašiem to būs visticamāk unreal atkost. Visādi mēģinam, uzskaitam informāciju par visu asiņaino Skrundas/Vaiņodes vēsturi, apzinām vietējos gangsterus... bet nekā. Protams, vēl ir versija uz dedukcijas principa samazīnāt meklēšanas laukumu. Ja būtu vajadzība, apbraukātu visas potenciāli aizdomīgās vietas vecā dzelzceļa garumā. Loģiski, ka šādas vajadzības mums nav un prasam kādu padomu kolēģiem. Ģeodēziskais punkts, tu saki, ja. Ar to pilnībā pietiek, lai atrastu īsto lokāciju. Norēcamies, ka apņirdzām BK par "quick math" spējām, kas izrādās galvenais hints pasākumā. Te nu gan rodas daudzi jautājumi, kā parastam mirstīgajam līdz kaut kam tādam tikt, par cik tā ir ļoti specifiska informācija. Uzzvanam Mārtiņam, lai pastāsta domu gaitu. Nu, principā, jā - tiešām nezinātājam to grūti atrast. Lai arī liekas, ka nevajadzīgi grūti, bet no otras puses tā tomēr arī ir savā veidā erudīcijas spēle. Tā ka nav ko pārmest. Plus, vēl prieks lasīt, ka citas komandas tiešām ir tikušas līdz īstajai vietai ar sava veida reverse engineering pieeju.
2. Laukuma iekarošana. Sabiedēti par ļoti sūdīgajiem ceļiem raugāmies uz nakts braucienu mazliet ar skepsi, bet tomēr nenomīžam. Laukumu izbaudam absolūtā vientulībā. Punkti nāk viegli. Lokācijas izcilas. Ineses tirgotajā īpašumā viss viegli un ātri.. jāpaskatās vēlreiz, cik maksā tā būda.
Saulītē izstaigājam visu bāzi. Mazliet fail, ka nepaskatījāmies rūpīgāk, ka ir pieejamas precīzas norādes uz īstajiem bunkuriem, bet īsti nepārdzīvojam. Uzvācam geocache - pēdējais ieraksts no Melnās bedres, hah.
Uz sezamu tā arī aizbraucām īsti neiedziļinoties, kas tas vispār ir. Par pārsteigumu tā izrādās armijas bāze.. nu lab, tikai loģiski. Bet tik un tā prieks un laime slapstīties pa tādām vietām.
Arī mēs piebraucām karjeram laikam no neriktīgās puses un sākumā lodājām pa to nepabeigto māju. Aizdomīgi atstutētais dēlis un atvērtā lūka uz bēniņiem noved gandrīz līdz shortcutam no bēniņiem uz pirmo stāvu, bet viss safe. Pats treilerīts konča.
Ļoti pateicamies tiem, kas pabrīdināja par ērcēm Ērču tramvajā. Kas to būtu domājis, ka tas pasākums jāuztver burtiskā nozīmē. Kādas gabalas 7 nolasām.. ļoti neomulīgi.
Bin Ladens arī uz vietas gribēja mūs piekāst, bet par laimi gumijnieki jau ieplānoti šādam pasākumam un viss safe.
Smaižu baznīca - neko pielikt, neko atņemt.. ja nu vienīgi trepītes uz torni. Ļoti simpātiska vieta ar savu šarmu. Diezgan daudz veco baznīcu aplūkots, bet šī ir tiešām ainaviski izcila.
Lāde - cipa viss easy, bet tomēr nav easy. Saprotam, ka runa iet par Zaņas līkločiem, bet kaut kas trūkst mīklā. Nu ne jau prosta ej gar krastu un skenē katru koku. Aizbraucam līdz turienei un nolemjam pameklēt visas potenciālās mājas tajā apkārtnē. Pāris neveiksmīgi mēģinājumi. Tiek pieņemts lēmums pamēģināt aizbraukt līdz atsegumiem, ja tur nebūs, tad sāksim iet pa taku. Pa ceļam uz estrādi ceļa malā rēgojas graustiņš. Nu, kaut kā pārāk neefektīvi priekš lādes izskatās, bet nu labi, 2min check up jāuztaisa. Pilnīgi negribīgi un absolūti neko necerot aizslāju līdz šķūnim. Vienā pusē nekā. Otrā pusē pasperu nost plāksni - opā! To gan negaidīju. Reizē prieks un gandarījums, gan arī vilšanās un neizpratne par šādu lādi. Liekas absolūts randoms, bet nu ir kā ir. Nopriecājamies, ka negājām garā pastaigā pa taku. Tikai vēlak, lasot logbooku, saprotam, kā tāds arī ir mērķis un ir norādes, kas aizved tieši līdz turienei. Tiek ietaupīts pārmetums centrālei par neizteiksmīgo lādi, jo galu galā viss makes sense, un savā ziņā tas pat ir oriģināli.
Gala atziņas par laukumu. Protams, ka patika. Prieka pilnas bikses un nevaram sagaidīt nākamo reizi!

Kopumā posms mums likās ļoti interesants. Visgrūtāk gāja ar Binladena atminēšanu. Vispašsaprotamākais uzdevums likās diennakts pilsētas uzdevums, bijām pārliecinātas, ka punkts atrodas Vaiņodes lidostā, bet ar centrāles palīdzību nonācām uz pareizā ceļa. Pie pareizajiem bunkuriem netikām tik ātri, jo bijām pārliecinātas, ka jābrauc uz Embūtes raķešu bāzi, kas tagad norobežota ar dzeloņdrātīm un kamerām. Naktī tas šķita baisi. Komandas secinājums - visiem punktiem jāpieiet no vairākiem skatu punktiem - jābūt kritiskiem gan vienam pret otru, gan pašam pret sevi. Paldies Baltajam kalnam par piedzīvojumiem, kas nodrošina vienas piedzīvojumu pilnas brīvdienas mēnesī.

Purva bridēji iepriekšējā vakarā divu bridēju salsmaizi nosvinējuši svētdienā 8.00 ir gatavi doties ceļā. 8 marts tomēr- puiši sagādājuši katrai meitenei pa šokolādei, kādi malači. Grūtais ceļš beidzot pievarēts.. punkti - kā nu kurais. Atmiņā paliekošākais laikam DIENNAKTS PILSĒTA. Sākumā darām, kā teikts- apejam apkārt bez fanarikiem. Ok, ejam iekšā. Meklējam, bet pagaidām bez rezultāta. Pēkšņi aiz loga dzirdam "ee, jūs tur ar gaismiņām" maigā balstiņā. Emmm, kas notiek?? Bet balss neatlaidīgi tuvojas. Ieraugām 2 apmēram 9-10 gadus vecus puikas, kas sāk nākt mums līdzi. Pastāstām, ko te darām un puikas piesakas palīgā. Nu OK. Meklējam visi kopā, pagaidām nekā.. puikas ik pa laikam demonstrē kaut ko no parkūr trikiem. Meitenes jau stresā- nevajag, kāp nost, nelec... Puikas pat klausa :D labi nu meklējam, meklējam visi kopā, bet nekā. Tik liela ēka, bet tomēr jau izložņāta. Jau izmisums piezogas. Hei, Janka, iedod mašīnas atslēgas, vajag paņemt šalli. Janka vēl iekšā mājā un izlec pa logu, lai salstošajai iedotu mašīnas atslēgas. Tai pašā telpā ienāk arī mazie puikas ar vienu pieaugušu bridēju. Sīcis jaunības trakumā nogrūž plāksni no sienas un hoooopiņā, punkts ir rokā. Nu jauki! Bet nu b*in, kurš kr*ns nolika to skārda sūdu priekšā punktam? Tik lielā ēkā?! Kāda jēga citiem bojāt pasākumu? Vai vainīgajam pietiek drosmes atbildēt?
Ok, vismaz puikām prieki! Piesolām puišiem šokolādi par labo darbiņu. Skārda sūdu atstājam UZ ZEMES.. Ejam uz mašīnu un saprotam, cik amizanti, ka vilinam puikas uz mašīnu piesolot saldumus.... no rīta saņemtā sieviešu dienas šokolāde nonāk mazo puiku rokās, piekodinām, lai no citiem pieaugušajiem saldumus neņem un tagad dodas mājās, jau vēls (viņu vecākiem noteikti patiks stāsts par grupu cilvēku, kas staigāja pa pamesto ēku, meklēja ciparus, beigās sauca uz mašīnu, jo teica, ka iedos šokolādi).
Okei, next.
Ģeodēzijas punkts... Unreal. Vismaz mums. Centrāle glābj.
Ļoti patika namiņš. Sajūtā kā filmās. :D
Lāde.. uz beigu koordinātēm sākam skriet, jo iekšējas derības liek kājas kustināt ātrāk. Kurš būs šīs sērijas mvp? Puse skrien uz māju, puse uz šķūni. Hmm it kā nav.. okei kas tie par akmeņiem tur pa vidu? Kas par mājiņām pie ceļa? Vēl aizvien nekā. Pētām koordinātes vēlreiz un mēģinām saprast, kur tieši? Mēģinām vēlreiz māju un šķūni- nekā. Saņemam info no citas komandas, ka vieta īstā un lai ejam uz šķūni. Šķūni?? Tur taču visu jau apskatījām. Bet ok, ejam. Meklējam, rokam. Kur? Zemē? Nu nav. Visi zābaki smiltīs, viens no rubakiem jau ar visām 4 nometies zemē. Nekā.. Ņemot vērā pieredzi diennakts pilsētā pieņemam lēmumu piezvanīt centrālei. Beigās jau krīt arī lāde.. zem pamatīgas smilšu kārtas. Tā vietā lai būtu tikai zem plāksnes un ar atsegtu vāku.. un jau atkal kāds ieviesis savas korekcijas spēles laukumā. Kāpēc? Kāda jēga? Svētdienas vakars, pāri 23iem. Rīt darba diena. Jau tā grūti. Kāpēc jūs tā darāt, ko?
Tā jau forši, ka visu atradām, bet rūgtuma piegarša. Posms kopumā grūts mūsu komandai(īpaši ar nelielo pohu pieskaņu). Paldies centrālei par atbalstu! Un paldies par marta laukumu. Mūsu sieviešu diena izdevusies. Cerams, ka puiku mammas nedusmojas un viņi neiegaumēja mūsu mašīnas numuru.

Viss sākās tālajā 12.martā.
Čoms saka, ka autiņam jāuzliek vasarenes, jo redz pa tādu ziemu baigi nokautas un vajag vēl vienai ziemai saglābt. Nuuu labi!¯\_(ツ)_/¯ Sacīts- darīts! Tad 13.martā uz Embūti? Ar Tavu autiņu?
Nu davai, gāžam!
Pienāk "pareizā" diena. Un startējam no saviem krajiem...

Par mīklām. Zinot, ka šajā sezonā ar tām iet pasmagi, jāmin laicīgi. Pirmo reizi atverot un pārskrienot pāri, īpaši acīs iekrīt divas- Osams un Diennakts pilsēta- būs jāp.pišās.
Otrais piegājiens Baltais namiņš : karjers un ezeri, kas lido, jopcik kādreiz 90% no ezeriem lidoja. Diez , kas nav. Ooo 6km no ērču tramvaja. Pārslēdzamies.
Ērču tramvajs:
Tas tak kaut kāda orientēšanās... bildē sabrucis ķieģeļu brīnums... ātri google palīdzi, rogainings uuunnn bildes kaut kādām Barona kapenēm, gan jau aizies. Dinsdurbe 6km Briņķu karjers. Ortofoto, jā ir kaut kads treilers. 5min pagājušas. Nav slikti salīdzinājumā ar Jēkabpili. Kur 3miklas krita 2h laikā.
Mākslīgā saulīte: Nu ,kas gan tas var būt, ja ne bemberistu poligons, ahā ir Vaiņodes lidlauks. Hmmm iekšā kaut kas nemierīgs ir, jo te apkārt ir tik daudz padomju militārās bāzes un tādi bunkuri arī tur var būt... Bet nu pof.
10min 3 punkti ir. Afigetj, kas ta nu?
Bēēēt, paiet 10min un nekas nekrīt.. tad vēl 10min.
Kurināmais upuris, jo Sezam atveries pārāk viegls lai tērētu savu laiku. Ha hā!
Viens pret vienu metot google parādās kaut kādi bezmērķīgi kristiešu brīnumi. Nuuu labi pieņemsim, ka tā ir baznīca. Bet ko tas man dod? Aaa bildē redzam betona konstrukcijas. Pameģināsim! O Tev brīnums- betona konstrukciju ēka Vaiņodes novads- parādās Smaižu baznīca, kas pirmo reizi tajā galā būvēta lejot betona blokus vai ko tur vēl... Tālāk neinteresē, jo vieta būs 100%
4 mīklas ir.
Ta kā paliek no ķipa vieglajām tikai Sezam atveries:
Ilgi zondejot Vaiņodes novadu no augšas uz leju Baltic maps saprotu vienu- Kādu pie velna karti viņi izmantoja? Šajā uzdevumā grūtības sagādāja ne jau mīkla, bet kā to atrast. Kadu brītiņu google mēģina iesmērēt maksas kartes kurām apzīmējumi paraugos neatbilst, uzduros acīm redzot pareizajai un oo, brīnums, militārā bāze virs Embūtes 100%
Ehhhh paliek neuzvaramās.
Diennakts pilsēta:
Vienigais no tām kundzēm iekrit acīs kaut kāda skolas beidzēja un māklere. Nekustamais īpašums vnm ir pareizā izvēle. Izpētot ar aizmiglotām acīm piedāvājumu, viss tirgojas Rīgas galā. Hmmm kas pie... ? Labi!
OSAMS.
Vairākas reizes pārlasot hintu, nekas baigi nekrīt acīs. Jāskatās Wiki! Hmmm tagad iekrīt acis info, kura ir sogrozīta vai vispār neeksistē. Ai labi!
Bildē redzu dzelzceļu. Un ko mēs zinām par tādām lietām? Dzelzceļa tilti... tiek atzīmēti 3 varianti un viens no tiem, kur nav jānoslīkst ejot uz turieni ir Augustē un pirms Vaiņodes. Ir vēl daži, bet to atstāsim pastaigai 10km pa dzelzceļa sliedēm, ja visi striķi plīsīs.
Paliek
Diennakts pilsēta:
Sēžot darbā pusdienas rijot. Sākam ar vienu no @Kafijas biezumi pārrunāt mīklas. Kā reiz iepriekšējās brīvdienās viņi bija Embūtē. Izstāstu par saviem variantiem un uz Vaiņodes lidlauku saņēmu dīvainu smaidu. Un uz Diennakts pilsētas mākleri apliecinošu galvas mājienu. Ko es neatradu? Atradi! Viss pareizi! Atver acis! Bleee Nīgrandē tirgo tomēr īpašumu. Ja jau tas ir Nīgrandē. Tad ka tik makslīgā saule nav Nīgrandes militārā bāze? Uz ko saņēmu apliecinošu smaidu. Nu viss varam doties!
Dodamies četri ar auto kam ir vasarenes virsū! Kads ir redzējis sniegu? Izņemot Madonu FTF dienā.
Tuvojamies Nīgrandes militārai bāzei. Aaaaa pagājušajā naktī bija vētra. "Tuvākajā" ceļā ir sagāzti koki. Kaut ko sanāk attīrīt,bet kaut ko NĒ. Metam ripā uz garāko ceļu. Nekas! jau paspējām gardi pasmieties. Izskatās būs jautra nakts!
Mākslīgā saulīte.
Pēc kartes sākam zondet bunkurus virzoties uz priekšu. Par laimi gāž pamatīgs lietus! Pec 2 bunkuru nepareizās izvēles, ieķeksējam vēl divus. Divi ies slīkt purvā, divi piebrauks ar auto. Piebraucam, aizejam. Jopcik! Nav! Hmmm.. no āra izskatījās lielāks... (that's what she said) Čoms uzkāpj augšā. Pieņemsim, ka nobļaujas 47. Neatceros kādi tur bija cipari... Jā, vidējā snieguma starts!
Diennakts pilsēta:
Vel joprojām stipri līst, ko uzskatu par neredzētu veiksmi!
Pupu un krānu istaba no ārpuses izskatās pati labākā, bet vajag tak pagrabu izstaigāt. Mhm ,nepareizi! Pēc 30min pagrabā un neskaitāmiem strupceļiem apmeklējam TO istabu. Skaisti!
Nākamais maršrutā Briņķu karjers, kapenes un vēl viena militārā bāze.
Ceļā uz Balto namiņu, strauji, stipru lietu nomaina stipra snigšana, vidējais ātrums krietni samazinās. Daudz joki par vasarenēm, bet šoferim jāķer nepārtraukti auto.













Baltais namiņs
Vēl dzīvi, bet ceļā pagāja 1h aptuveni. Un tas ir tikai 3.punkts...
Krīt dažās sekundēs, uz vietas tiek baudīti ziemas prieki! Kādas 20min aptuveni.
Ērču tramvajs:










Ceļā pamanām divus auto. Un lukturīši kaut ko spīdina laukā. Esam klāt noliekam auto kalnā uz augšu kustības uzsākšanai, jo tā reiz viens skolotājs esot teicis ir pareizi, tad kad ir sniegs 15cm aptuveni. Nemēriju, bet brižiem likās metra dziļumā, braucot ar vasarenēm.
Tur, nez kapēc arī min 30 meklējam kaut ko, jo uzlīst uz pussabrukušas sienas jēdz, bet zem pusnogāzušās koka- nejēdz.
SEZAM atveries:









Sāku pagurt stūrēt auto...








Tātad, esam klāt!
Startā ielidojam nepareizā ēkā, bet to ātri labojam. Punkts atkal nekrīt ātri, jo vieglāk ir ložņāt pa dzelzbetona vārtiem nevis paskatīties aiz stūra.
Dodamies uz Vaiņodi, jeb Auguste. Pēc brīža saprotam, ka tāda braukšana noved pie mežonīga degvielas patēriņa un laikam tajā galā nav DUS ,kas strādā naktī. Vēl tiek pasēta 1.5h braucot uz Latvijas naftu kur vēl kādu laiku jāklauve, lai kāds apkalpo. Tas bija neviltots pārdevējas pārsteigums , ka kāds beidzot pie viņiem lies degvielu!

Osams:


Miljons gadi ceļā un bla bla bla...
Vēl tik pat ilgi mēģinot atrast ciparus. Vienīgais, ko atrodam ir plāksne, ģeodēzes punkts, kas atrodas valsts aizsardzībā, o, beidzot var saprast, kam tas hints bija. 🤣
Beeeeet. Nojauta saka ka cipari ir pie koka, bet kura? Viss krasts ir izstaigāts, viss tilts attīrīts no sniega, ūdens līmenis tāds, ka zābaki par īsu, lai tur ņurkotu. Sniegs ir visur: acīs,degunā, ausīs.. laikam sākam pagurt. Jāraksta centrālei, vai jāgaida rītausma, jo tādā laikā neko nevar ieraudzīt. Nelīdz ari @Kafijas biezumi hints. Esam tur, bet acis aizsnigušas. Nu neko. Aust saule un viss atrisinās pats par sevi.
Rītausmā vajag obligāti būt 》

》Kurināmais upuris:
Ceļā uz turieni ir atkal mūsu mīļie nogāztie koki. Apbraucam pa grāvi .
Skaista vieta, rītausmā bija vnk super! Cipari arī krīt sekundēs.
Nu ko ,LĀDE .
Vēlēšanās iet gar Zaņu nav nekādas! Ticējums vēsta, ka akmens vai LĀDE šajā gadījumā būs pēc 4km pastaigas gar upes krastu, ta kā, nafig to visu un maucam uz baļķiem pa taisno.
Mhm! Neiedziļināšos pārbraucienā. Un neticēšanā, ka tā ir lādes māja, kaut kā ar patiesībām un nepatiesībām dabūjām lādi vaļā. Šīs lādes izpildījums nav mīļākais . Bet labs darbiņš, kas labi ,vai nu kaut kā tā, padarīts!
Bija labi, patika, paldies komandas biedriem par humoru! Tas palīdzēja stūrēt un neaizmigt!

Šīs mīklas patika, bija ko pacīnīties, bet varēja visu atrast, nebija iestajies- koka miza bildē un atrodi, kur tā ir- hints.

Paldies BK! Tiekamies, kad nu tiekamies!

Embūte mūs salauza. Vairākas reizes. Arī mašīnu.

Mājasdarbu pildīšanai piegājām ar tik lielu nopietnību, ka jau februāra beigās viens no INTARIEM aizbrauca uz Embūti, lai paskatītos, kas tas vispār ir. Atverot jautājumus, dažas vietas jau bija zināmas. Pārējās mēģināja atrisināt tieši un precīzi viens - tas pats, kurš bija braucos izlūkos.
Rezultāts bija līdz šim sliktākais laukums INTARA BUSUĻA necilajā karjerā.
Pirmais punkts SEZAM, ATVERIES! tika atrasts ātri gan teorijā, gan praksē. Jūra līdz ceļiem, braucam uz Ērču tramvaju. Šis punkts tāds šaubīgais, bet komanda, ko satiekam pirmajā punktā - Zilonis ar Pūciņu, arī dodoties uz to. Nu tad jau būsim pareizi sapratuši. WRONG!

Aizbraucam - drupas ir, bet uzreiz saprotam, ka nebūs īstās. Metam kaunu pie malas uzprasam centrālei padomu, kas ātri vien atnāk, stipri sašaurinot iespējamās vietas līdz kādām, šķiet, 5. Nu neko, braucam. Rullējot pa apšaubāmas izcelsmes ceļu, priekšā redzam diezgan lielu zampu. INTRS BUSULIS pie sevis nodomā, ka visticamāk pāri netiks, bet turpina rullēt un... Toč netika. Ierokamies dubļos tā, ka mašīna līdz pusriepai zampā un spolējot izskatās, ka riepas vietā būtu šokolādes fondjū. Sākumā liekas nedaudz rēcīgi, bet pēc minūtēm 50 jau piezogas zināma līmeņa izmisums. Pēc stundas un vēl nedaudz beidzot kaut kā izmokamies ārā. Un palūdzam centrālei precīzāku norādi, kur tās fakinās ērces meklēt.

Labā ziņa - laukumā pāris nākamajos punktos vairs īsti nesatiekam nevienu komandu. Bet varbūt tas ir tāpēc, ka atkal aizbaucam nepareizi. Vairākas reizes.
Pēc Ērcēm aizbraucam līdz sliedēm, lai Bin Ladenu atrastu. Izrādās, šis punkts mums nemaz nav mājās sameklēts. Tik vien kā paskatījāmies, kur ir sliedes. Izcili, protams. Atliek vai nu iet pa sliedēm, vai mēģināt risināt. Ir tikai 3.uzdevums, bet INTARAM BUSULIM jau max besis. Iebraucam Latiņā pēc mikroviļņu krāsnī uzsildītām piciņām. Best. food. ever.

Piciņas tiek notiesātas mašīnā. Ārā ir auksti un sāk snigt. Saprotam, ka pa sliedēm neiesim un uzdevumu neviens nesaprot. Kārtējā ziņa centrālei, no kuras saņemam izsmeļošus norādījumus. INTARS BUSULIS visu dzīvi veltot šī uzdevuma atrisināšanai, visticamāk nedadomātos līdz ģeodēziskajiem punktiem. INTARS BUSULIS labāk paliks pie tā, ko māk vislabāk - braukšanu uz nepareizām vietām. Atrodam punktu un turpinām labākajās laukuma tradīcijās - aizbraucam uz Vaiņodes lidlauku :))))

Uzzinam, ka no šejienes tikuši vesti Centrāltirgus paviljoni un visādus citus fun fact, bet lieki piebilst, ka tā aptuveni pusotra stunda mūs nepavirzīja laukumā uz priekšu pilnīgi necik. Atkal snieg, ir auksti, mašīnai sabuktēta apakša. Zvans centrālei. Viņiem laikam INTARA BUSUĻA jau max žēl un uzreiz atsūta īsto bunkura lokāciju. Bunkurs, protams, neatrodas šajā lidlaukā.

Pārējie punkti nāk vieglāk, jo vismaz tie bija kārtīgi atrasti jau mājās.
Lāde arī veiksmīgi, bet ar alternatīvās centrāles palīdzību. Oficiālajiem jau bija kauns jautāt, jo jutāmies kā gatavie lūzeri. Protams, atrodot lādi, gandarījums un prieks, bet vairāk tāpēc, ka beidzot tiksim mājās.

Laukumā bijām visamz 10 stundas, kas ir mūsu personal worst.

Secinājums = izpildīt mājasdarbu un nepaļauties uz tik ļoti aptuveniem minējumiem kā "viens no 70 iespējamajiem punktiem noteikti būs īstais".

Embūtes Ruba no žurku partnera skatu punkta

Par mīklām neko baigi nevaru pastāstīt, par cik birojžurkas tās nolēma minēt dienu pēc manas dzimšanas dienas svinībām. Labās ziņas ir, ka Bin Ladena mīkla man pieleca divas dienas pēc brauciena.

Slinks sestdienas rīts- ar mājās aizmirstiem gumpijniekiem izbraucam uz Embūti, pa ceļam piestājot “Mežavējš”, lai iestiprinātos ar pilsētniekiem šķietami milzīgām karbonādes porcijām. Vieta kur paēst- tiešām laba.

Pirmais punkts- “Sezam, atveries”. Nedaudz pabraukājamies pa mežu apskatot pāris pussagruvušus objektus līdz uzduramies īstajam. Ejot iekšā vēl apbrīnoju masīvos dzelzsbetona vārtus, bet galvā saistībā ar zīmīgo nosaukumu nekas nesaslēdzas. Turpmākā pusstunda tiek pavadīta izložņājot gandrīz visus objekta kaktus bez nekādiem ievērības cienīgiem rezultātiem. Par laimi- kāds tomēr bija iedomājies paķert līdzi savus gumijniekus un rodas ideja ielīst mazajā lodziņā, caur kuru var piekļūt applūdušajai vārtu telpai. Kad pret ūdeni nodrošinātā žurka nonāk pie attiecīgā lodziņa, pilnībā ignorējot citas žurkas norādījumus, ka uz sarūsējušām mucām var droši kāpt, ir dzirdama visnotaļ mīkstmiesīga attaisnošanās- “Te ūdens ir pārāk dziļš” vai arī “Es pēc tam netikšu ārā” un vēl visādas nīkulības… Prātīgākās žurkas tomēr nonāk pie secinājuma, ka bildē redzami ir vārti. Izložņājam nepareizo vārtu telpu līdz iesūtam žurku gumijniekos atpakaļ no kurienes tas nācis- mazajā lodziņā- un punkts drīz vien arī krīt.

Tālāk seko “Ērču tramvajs”. Aizbraucam līdz pareizajai vietai un, nenovelkot uz acīm, aizčāpojam līdz lauzto koku iekļautajai celtnei. Punkts krīt ātri, par cik tas tiek nejauši sataustīts, mēģinot uzrāpties uz palodzes. Lecam atpakaļ mašīnā, bet ātri vien kļūst skaidrs, ka lokācija un nosaukums ir atstājis paliekošu psiholoģisku traumu jūtīgākajai no birojžurkām (un viena partnera), kura apgalvo, ka jūtot kā ērces rāpo pa viņas kājām.

Dodamies meklēt saulaino angāru. Nonākot līdz pamestās bāzes ķieģeļu drupām uzduramies omulīgai komandai, kas pēcpusdienas saulītē grillē desiņas un malko jēgeri. Pēc īsas sarunas, satiktā komanda smaidīgi noskatās kā aizbraucam uz nepareizajā virzienā. Kādu laiku ložņājam pa ķieģeļu drupām, līdz kļūst skaidrs, ka attiecīgā izmēra angāru te neatradīsim. Braucam tālāk un ierodamies pie daudzsološa paskata būves reizē ar kādu dāmu komandu. Brienot caur purvainiem brikšņiem pie ieejas nonākam teju reizē. Pēc īsa brīža kāda no sāncenšu komandas pārliecināti nokliedz: “Nav īstā vieta”, un dāmas raitā solī pamet angāru. Gribētos jau teikt, ka izdomājām paši, ka tālāk arī var aiziet, bet ja pilnīgi godīgi, vismaz es gluži vienkārši gribēju izpētīt drupas un tā nu uzdūrāmies īstajai vietai. Punktu ātri sazīmējam un braucam tālāk uz diennakts pilsētu.

Vietējo acu skatienu pavadīti dodamies pagrabā, kurā varēja atrast visādus brīnumus, izņemot trepes un pašu punktu. Pašķiramies un punktu efektīvi atrodam divas reizes, par cik zonas pārklājums bija visai nosacīts un pirmā atklājēja ziņa žurku čatā gluži vienkārši netika saņemta.

Sāk krēslot un sākas pamatīgs putenis. Braucam ciemos pie Bin Ladena ģeodēziskā punkta. Aizčāpojam līdz kartē atliktajām koordinātām un satiekam nedaudz apsnigušu komandu pie tiltiņa, kas apgalvo, ka tur esot jau kādu laiciņu. Jāpiezīmē, ka šajā brīdī zemi (un krūmus) ir pārklājusi vienmērīga, dažus centimetrus bieza sniega kārtiņa. Izpētām visus tiltiņa neapsnigušos kaktus. Šajā laikā pilnīgi noteikti neveidojās situācija, kurā kāds gandrīz ieslīd upītē pa dubļaino, apsnigušo nogāzi. Idejas izsīkst un noklausāmies blakus esošās komandas sarunu ar centrāli. Tiek kaut kas runāts par blakus esošo bebru dambi, un šajā virzienā metamies krūmos, kopā ar trīs blakus komandas censoņiem. Plāksnīti sniegotajos krūmos izdodas ieraudzīt tikai tad, kad ar seju gandrīz tai uzskrienu virsū. Ejot atpakaļ uz mašīnu sākas saruna, par to, vai bez centrāles palīdzības vispār būtu kaut ko atraduši. Visas citas žurkas kaut ko optimistiski stāsta par sistemātisku apkārtnes izmeklēšanu, kamēr man vēl spilgti atmiņā palicis, kā Jēkabpilī vairāk kā divas stundas nevarējām atrast punktu, kas bija paslēpts efeju mērcītē. Pirms varam sēsties mašīnā, sagaidām līdz bērnišķīgākie komandas locekļi beidz mētāties ar sniega pikām.

Pēdējais punkts- uzvarošā jēra baznīcas drupas. Vieta sniegputeņa laikā izskatās nedaudz spocīgi, bet tajā pašā laikā pasakaini. Ātri vien atrodam plāksnīti, un pirms varam doties tālāk, ar trīcošām rokām tiek uzņemts ilgas ekspozīcijas foto ar baznīcu fonā un izstumts nesen atbraukušās komandas civics, kas bez jebkādām grūtībām pamanījās iestigt dubļainajā ceļā.

Savadām ciparus un lādes mīkla rokā. Visai ātri top skaidrs, kas tā tāda tante Zaņa ir un sākam braukt dabas takas virzienā. Slīdot garām takas sākumam, žurka, kuru ērces neliek mieru, pamanīja mazo plastmasas BK plāksnīti, un tik laimīga izleca ārā, ka pat durvis aiztaisīja tik pēc vairākkārtēju kolēģu lūguma. Mašīnu, novietojam aiz pakalniņa, lai citām komandām neliegtu atklājēja prieku un dodamies flekskursijā. Turpinot pa taciņu, aiz koka tiltiņa atrodam plāksnīti, kas liek doties tālāk, un domājot par mums sekojošām komandām rodas fantastiska ideja sniegā kārtīgi iemīdīt pēdas pāri tiltiņam. Nonākam līdz galam, ievadām koordinātas kartē un soļojam atpakaļ, tikai lai šķērsotu tiltiņu, uz kura vēljoprojām bija redzamas mūsu radītās “viltus” pēdas. Konsultējoties ar savām gudrajām ierīcēm ātri vien nonākam pareizajā lokācijā, un pēc nelielas okšķerēšanas vecākā un kaujas laukā visvairāk rūdītā žurka uzrok šķūnī paslēpto piena kannu.

Kopumā fantastisks posms. Lokācijas- skaistas un interesantas, kā arī mīklas- it īpaši tā par bin ladenu- tik drīz no atmiņas neizkritīs. Milzīgs paldies BK komandai par iespēju izrauties un aizmirst vienmuļo pilsētas karantīnas dzīvi.

P.S. Ērces beigās tik tiešām izrādījās tikai iedomātas.

Toļikam brīvdienas beidzās! Patika.

Mes jauninie

Saakumaa likaas: miklas pilnigs kosmoss. Mes tris rubaki. Viens risinaja maajaas. Nuu labi, lai jau risina, doma otrs rubaks. Toch ta vajaga? a kur buus kaifs ja startesim visu atminejusi? Pieredzejusie seit iesmaida par jaunino maldiem. Vel tiek izvaicats personigi pazistams kaiminkomandas rubaks, lai drusku apgaismo. Iegustam 3 ciparus no Bin Ladena un hintu ka ‘geodezija’. Saprotam, musu roka nav vel piesauta..

Saakam celu apbrunojusies ar ladetajiem, arejam baterijam, laptopu, mainas biksem un mainas apaviem. Gumpisus nepanemam.

Maksligas saulites baze.
Parliecibas dikti nava, bet ira varianti. Sakam ar pirmo teritoriju, Tiisu bazi. Vel nezinam, ka atgriezisimies, jo Sezam atveries ir seit. Sini bridi puzle bija salikta, bet veel nerubijam, kur teritorija atrodas.
Sadalamies, veicam apgaitu. Uz bridi pazaudejam treso rubaku, jo izradas teritorija, kura vinam krita kemmeet, lielaka ka bijam domajusi. Telefons samajam izslegts. Kad beidzot happy satiekamies, drusku maigi paznaudzam.
Next variants saraksta: Vainodes lidlauki, jo viena no vecajam PSRS kartem zem lidlauka iezimets rakesu baze. Teritorija wow. Prieka berzejam rokas, angaru, ka nosets. Izcili, nava jastaiga, pievizinamies pie katra, lai ieskatitos vai saskan foto. Viena angara vietejie skalda malku, cita stav salmu rulli. Braucam uz otru galu. Tikmer pasapnojam par speed test uz lieliska stavokli esosa skrejcela. Esam otra gala. Mums piebrauc vietejie aizmugure. Taa... skaidrs, jaskaidrojas, izgruzam vienu rubaku runaties. Mes lauzita krievu valoda vervelejam par speli un rekur foto. Vietejais sak smaidit, saka labi labi, jus jau ne pirmie kas sito mekle. Jusu angars tas kur salmu rulli ieksa, tikai otra puse. Nuu, labi... ticibas lielas nava, bet, ja vietejais saka, paklausam. Sekojam atpkal uz otru gali. Nu nava tachu iistais.
Viss, zvans Centralei. Nigrandes baze. Centralais atbalsta laukums.
Skaidrite. Easy. Lidojam turp. Atrodam teritorijas karti, nu tur skaidri un gaisi rakstits Central support bunker 1. Vispar bez jautajumiem. Esam klat. Uz bunkura kaiminkomanda pikniko. Mes izkemmejam bunkuru pa centimetram, saakam kemmeet apkarti, papiknikojusie kaimini ar keras pie meklesanas. Kemmejam atkal, no otra gala, mainamies vietam, a ja vdrug kads ko palaidis garam. 1.5h pagajusi. Ceribas 0. Nu ko esam palaidusi garam??? Foto toch sakrit? Jaaa, toch sakriit, atbildi visi 7 vienbalsiigi! Kamini kadam zvana. Siem saka: galvenaja bunkura uz zemes esosajiem betoniem. Aaa, blins, kaut kadi neliesi betonus sagazusi. 3 rubaki ar atbalsta balki, cel augsa betonus, afigek smagi, divu komandu sadarbiba dara brinumus, visi bluki dabuti vertikali, nu toch kaa bilde. Bet hinta nav. Sjo, atkal ceriba papezhos. Zvanam Centralei. Saka ka uz vertikalajiem. Nu esam bunkura, vertikalie bija apgazti, visus pacelam, nu nava te neka. Un tad taads... a jus esat otra bunkura, tur divi identiski. Johaidi!! Taada losishu sajuuta :D Prats izcili atlasija pazimes, lai apstiprinatu tam kam gribeja ticet. Centralais parasti tak viens vai ne? Nu ja. Tas nekas, ka karte baltiem burtiem ‘centralais 1’ un 2cm talak rakstits ‘centralais 2’. Acs atrada ‘centralais 1’ un vispar neizlasija parejos uzrakstus. Jo kamdel lasit, fakts ka centrs tikai viens!!! Kad saubas un bezceriba bija augstakaja punkta, parjautajam viens otram, toch foto saskan? ... nu, ja ka saskan, nevar nesaskanet, jo tas ira centralais, toch redzejam karte uzrakstu ‘centralais’. A nekaa.... kad esam pareizaja bunkura, tad arii ‘atrodi tris atskiribas’ foto ir skaidras un kliedzosas.
Kaiminu rubaku komanda nosmej: toties otru bunkuru tagad sakartojam vel lidzigaku :D Sorry par to!

Noziedznieks numur viens
Mums ir hints par cipariem un geodezija. Okkk... saprotam, ka tas ir looti daudz. A mums ...nuu un, ko ar to iesaakt. Labi, google paliidz, tiekam galaa, atrodam punkta aprakstu, punkts rokaa. Muusos urdiitaajs, a kaa vareeja aizrubuuties liidz geodezijai???
Tikai kad finisheets, izlasiijam pieredzejoso rubaku komentaros, ka atslegvards ‘valsts aizsardziba’ aaaa.... Sitais bija mums sodien kas jauns: geodeeziskie punkti ir valsts aizsardziba (googleejaam geodezisko punktu nozimi un tas ka tie ir valsts aizsardziba sapratam pec plaksnites uz dzelzcela balsta). Nu esam par gramu gudraki!!

Pateicoties musu neatlaidigajam rubakam, kurs godam ieguldijas majasdarbos, nakamie 4 celas viegli.

Diennakts pilseta salikas un padevas rokas viegli. Veiksme jamil, sadaloties, lai kemmetu istabas, viens rubaks iegaja pareizaja istaba. Bingo!

Kurinamais upuris. Salikas viegli. Bet hintu atrasts paguvam iesvist. Jau tuvejos kokus noglaudijam, ielist zem baznicas esosaja cauruma paguvam.... un tik atgriezoties atpakal pie baznicas sienam, lai izrunatu talako strategiju, viens rubaks nostajas blakus plaksnitei. Bingo.

Ercu tramvajs devas viegli. Palidzeja rogaininga pieredze. Citadi nez vai sazimetu, ka tie tris tipini sasadomaja rogainingu. Aizgajam bez ercem.

Sezam atveries. Tur zvanot uz Centrali vaicajot par Saulites bazi iieguvam hintu ka jabrauc atpkala uz Tiisu bazi. Un to teritoriju jau zinajam, zinajam kuru angaru vajaga. Ir rokas. Kaajas sausas, preteji ka pabiedeja.

Visi cipari rokas. Vadam ieksa, lai dabutu ladi. Nekas nenotiek. Vadam vel. Piesledzas otrs rubaks. Nekas nenotiek, vienigi noblokejam iespeju ievadit un dabonam uzrakstu ‘Lenak draugs, uzgaidi..’ . Mos iegutos lielumus jaatdala ar punktu. Izmeginam. Nepalidz. Zvanam Centralei. Ha, jasareizina. Mes fukshi, nekada nojausma par sito nebija. Done.

Zaņas līči skaidrs. Izlasam ko nu izdodas atrast. Tik a kas tur jamekle? Lade esot jamekle. Komentaros rubaks bija lasijis, ka lai soreiz nezvanot Centralei, tas nebus appludis. Nu skaidrs, znacit jamekle kkas kas var applust. Kas? Sala, ala, tiltins, zema vieta? Takas sakums, ejam, skatamies uz upi citigi. Pec neliela gajiena, nejausi, pilnigi netisam, atraujot acis no upes, iegustam koordinates. Paaldies rubaku dievam, ka neturpinajam tikai upi boliit.. A vel esot lades kods jemekle, zina sacit viens no rubakiem. Youtube ta redzejis. Nuuu, labi, ejam, nu jau brienam, skirot zarus un slidinoties pa dubliem keroties zaros, lai neiejaucamies upe. Viens rubaks ciikst, ka nu sita vairs nava taka, nevar but ka sita ir taka, pat nekadi neatbilst nekoptas takas parametriem. Metam mieru, ejam pec lades, tas te tuvu, ja kas naksim atpakal.
Ladi atrodam, kodu soreiz redz nevajadzeja. Laimigi ierakstamies. Uff... 10h trasite, 12h no briza kad izbraucam no majam.
Cela no lades uz masinu gremdejamies atminas, iesmejam tresajam rubakam par epizodem, kuras vinu velejamies maigi paznaugt...
Te kaiminu komanda mus sagaida. Samie finisheja dazhas minutes pirms mums.
Jautajums: jus ievadijat paroli? Mums taads error error... smieklini rimstas, acis izbolam. Ko? Kadu paroli? Mes jauninie, pirma reizite sodien! Atzistamies. Tur neko vairs. A tur kanna bija parole, kura jaievada un tad jus tikai finishejat, mes jau domajam ko jus tik atri no skunisa iznacat. Viens kaiminrubaks saka, nu jums jadodas atpakal. Otrs rubaks apzelojas par mums. Parole ievadita. Finishets tagadddd.

Paaaldies par piedzivojumu. Bija ritiigi cool. Nokeram kaifu (1) miklas, kutinat savu peleko masu, (2) uzzinaat info, kuru nedadomatos par pasauli meklet, (3) pabut vietas, kuras brivpratigi un pat nejausi neieklistu.

Ekselento Diversantu kaujas operācijas „The Umbrella Corporation” atskaite

Pēc visa šī laika, kurš gan īsti spēj atcerēties kā tika minētas mīklas. Galu galā šis viss sākās marta sākumā, kad pasaule (nu ok, Latvija) bija citādāka. Atmiņās palikusi tik lielā sajūsma, ka būs jādodas uz Embūti un tās tuvāko apkārtni, kas ir pārpilna ar kaudzi interesantu objektu. Mīklas tika atminētas pāris dienās. Problēmas sagādāja Diennakts pilsēta un Noziedznieks numur viens (cik tagad zināms, lielākajai daļai arī).
Jāatzīst, ka Noziedznieka priekšā kapitulējām un nācās vērsties pēc palīdzības pie BK Centrāles. Uzzinot risinājumu bija pamatīgs šoks:
1) Kā to vispār var izpīpēt;
2) Kā palaidām garām tik būtisku informāciju, ka skaitļi stāstā ir nepareizi, jo Osamas likvidēšanas operācija ir pētīta neskaitāmas reizes.
Var pievienot arī trešo šoku, kad laso citu komandu stāstus, atklājās, ka ir vairākas alternatīvas, kā šo uzdevumu var atrisināt.

Par Diennakts pilsētu arī tika prasīts BK Centrālei, bet tas jau bija pēc tam, kad ar citām informācijas metodēm tika iegūta nešaubīga lokācija. Prasījām par mīklu. Kāds sakars, kāpēc tāds nosaukums, kāds sakars ar tiem sieviešu vārdiem, un visbeidzot, kāpēc tiek pieminēta kāda cita Diversante, kurai ar mums nav nekāda sakar (par to tā īsti skaidrības nav). Saņemot atbildi bija paliels facepalms, bet ok. Lokāciju taču atradām.

Par cik pārējais ir irrelevanti un laiks jau pagājis nepieklājīgi daudz, jāķeras pie kaujas operācijas aktīvās fāzes.

Negāja jau nemaz tik viegli. Saistībā ar ieviesto ārkārtas stāvokli, plānoto braucienu nācās pārlikt vairākas reizes. Pa to laiku tika anulēts Baltais namiņš, kuru bijām sazīmējuši diezgan nešaubīgi. Draudēja anulēšana arī vienam citam punktam dēļ publiskās apkārtnes. Draudi, ka BK Centrāle var aizklopēt visu pasākumu arī bija jūtami, jau tā nokaitētajā gaisā. Bet nē, par laimi notika pretējais. Embūtes laukuma eksistence tika pagarināta vēl uz vienu mēnesi. Tādā viedā radās iespēja beidzot sagrupēties un doties fantastiskajā Embūtes laukumā.
Un tā, Ekselentie Diversanti, ievērojot stingrus nepulcēšanās ierobežojumus, dodas ceļā 10. Aprīlī. Divu dienu kaujas operācijā plānots apskatīt vairāk nekā 20 objektus, to skaitā arī obligātos punktus, bez kuriem šo operāciju pabeigt nebūtu iespējams. Pirms tam bija dzirdēti stāsti, ka ceļi ir briesmīgi, autotransports tiek lauzts uz nebēdu, vajag gumijas zābakus, un tml. Pēdējais par laimi tika iegādāts un noderēja. Pārējais gan izpalika. Tas laikam dēļ tā, ka tomēr braucam prātīgi, bez liekām gonkām, kā arī dēļ laika, ar ko mums noveicās. 10. un 11, aprīlis bija patīkami saulains un sauss. Pateicoties tam, jāsaka, ka viena no šī posma iezīmēm bija tā, ka nevajadzēja lamāties par dubļiem, kas ir visur, bet gan par putekļiem. Tie bija vājprātā daudz. Ar tiem bija noklāts viss iespējamais un neiespējamais.

Pirms mesties iekšā laukumā, piestājām un pamatīgi izložņājām tādu vietu kā Stirnas. To apmeklēt mums ieteica Jenotu komanda. Patiesi interesanta vieta. No n0tajām mājām miestā, apdzīvota tikai viena, kā arī tajā atrodas iespaidīgā Stirnu muiža. Šī bija liriskā atkāpe un pateicība Jenotu komandai.

Diennakts pilsēta

Posms sākas ar šo. Zinot, ka jābūt īpaši piesardzīgiem un jāievēro maksimāls diskrētums, ilgāku laiku nogaidām pie „kultūras nama” līdz pārliecināmies, ka „gaiss ir tīrs” un var mesties iekšā. Atrodam fotoorientieri, bet saprotam, ka ar to nekas nav līdzēts. Punkts slēpjas kur citur. Dodamies super-stealthy ēkas izķemmēšanā. Pilnīgi negaidot, punkts rokā.

Mākslīgās saulītes atpūtas bāze

Par cik izdevies iegūt šīs vietas sākotnējo shēmu, kontroles bunkuri ir sazīmēti, skaidrs, ka tie ir divi un līdz galam nav skaidrs kurš ir kurš. Dodamies uz pirmo. Jā ir. Viss ir, bet punkta nav. Jāpaskatās kartē, bet nu interneta pārklājums ierīcēs ir praktiski nekāds. Tik izlienot ārā, izdodas dabūt visai vāju savienojumu. 7NIEKS īpatnība – lai arī cik zaļi domājošs tu esi, izdrukā mīklu bildes un parakstus, noderēs, jo šķiet, ka BK Centrāle un Tehniskā komanda apzināti izvēlas vietas, kur ar pārklājumu ir īpaši švaki. Saprotam, ka nav pareizais un staigā dodamies uz otru. Nu dīvaini gan, centrālais – tātad galvenais un svarīgākais, bet nē, varenā padomija taisīja visu dubultā. Nu laikam jau jēdzīga pieeja. Ja ļaunie Rietumi uzkož vienu un nobliež, tad paliek otrs. Tajā arī viss ātri un skaisti.

Sezam atveries

Acīm redzot, apzināti viena no vieglākajām mīklām, bet ar sarežģītāko piekļuvi. Nu jūs jau zināt ko mēs ar to domājam. Bet te gribās runāt ne par piekļuvi tik daudz cik par objektu, kā tādu. Diversanti ir ieguvuši lielu pieredzi par bijušajiem PSRS objektiem. Ir redzēts daudz kas, milzīgas bāzes, iespaidīgi skrejceļi, ievērojamas militārās pilsētiņas, kurās spēj apmesties pat 5000 militārpersonu un viņu ģimeņu, bet izbrīnīja, tas, ka Šajā vietā vēl ir saglabājušās ievērojamas konstrukcijas, kas satur metālu. Absolūti lielākajā daļā iepriekš minēto objektu, metāla kārotāji tos ir brutāli izzāģējuši, padarot tos bīstamus. Savukārt te, ir divi milzīgi dzelzsbetona vārti, kas nav redzēti citur, ar visu konstrukciju. Tā vien šķita, ka kaut kur ir poga, kur nospiežot tos varētu aizvērt. Vieta totāli unikāla. Un jāsaka, ka arī slēpšanas metode radīja īpašu baudu, bet tas pateicoties iepriekš minētajiem gumijas zābakiem, ko sagādājām pirms brauciena. Ideja patiesi lieliska, paslēpt ievērojamā celtnē, visgrūtāk pieejamākajā vietā. Jāsaka gan, ka pēc šī bridiena gumijas zābakus pilnībā nomazgāt neizdevās. Izsakām līdzjūtību tiem kas, to darīja bez gumijas zābakiem, cerams, ka jūsu kāju ādai viss ir labi.

Baltais namiņš

Lai arī punkts sen anulēts piestājām arī pie tā. Ļoti sirreāli. Kaut kā visu laiku domas vedina uz to, ka gribētos mīklu nosaukt par Breaking Bad, bet nu...

Ērču tramvajs

Šeit gan nedaudz kas par mīklu jāpiemin. Diversante Analītiķe lika lietā savu šarmu un sazinājās ar kāda video īpašnieku kurā bija redzama mīklā norādīta siena. Tika iegūta informācija par precīzu atrašanās vietu. Piebraucām cik vien tuvu var, neilga pastaiga un domas, ka šī vieta tumsā noteikti ir krietni iespaidīgāka. Tas ko rakstīja arī citas komandas – Punkta nosaukumam ir pamatīga psiholoģiska ietekme, jo pēc tā apmeklējuma, neatstāja sajūta, ka kaut kur kaut kas rāpo un kož. Līdz tikām līdz dušai... Ar šo arī noslēdzas kaujas operācijas pirmā diena. Laižam uz kaujas operācijas atbalsta bāzi Priekulē.

Otrās dienas sākums...

Kurināmā upuris

Nelielas navigācijas kļūdas dēļ, nomaldāmies no lokācijas par dažiem kilometriem, bet ātri atgūstam kursu un tiekam apskatīt ievērojamo baznīcu. Skaisti, interesanti, vērtība rokās, pievienotā kulturālā un arhitektoniskā vērtība milzīga.

Noziedznieks numur viens

Beidzot satiekam arī kādus citus rubakus – Ģimenīti pilnā sastāvā. Ievērojam pieklājību un domājam ieturēt pauzi pirms doties meklējumos. Uzvelkam miera pīpi un dodamies pa sliedēm ģeodēzijas punkta virzienā. Kā par pārsteigumu, sastaptā komanda jau dodas mums pretī. Ar zināmu vilšanos nošķobāmies, ka būs kārtējais park & grab. Hahaha... Nekā nebija, to ko ģimene ar diviem bērniem spēj atrast minūtes laikā, Diversanti ar apmācību un pieredzi meklēt no acīm paslēptas lietas, nespēj sameklēt. Tilts tiek izložņāts no visiem iespējamajiem un neiespējamajiem punktiem. Tiek izpildītas dažādas akrobātiskas piruetes, bet nekā. Šķiet, ka visur būts jau četras reizes. Un kārtējais facepalm. A kur tad palikušas pēddziņu iemaņas?! Sākam sekot pēdām tuvāk upei. Aizdomīgi nopēdots viens krasts un pēdas dodas prom no tilta, bet kur... Ha, daži metri un plāksnīte ar vērtību ir rokās.

Zaņas piedzīvojumi

Kā jau visiem arī mums - kas tā par tanti Zaņu?! Sākotnēji acis krīt uz Zaņas muižu. Varbūt, ka būs tik vienkārši. Prātā arī tiek paturēts cits variants – Zaņas dzirnavu dīķis ar iespējamu pastaigu maršrutu, kurš visticamāk ir nevis pastaiga, bet gan normāls offroad, jo tie, kas kādreiz šo vietu uzturēja ir vai nu nobeigušies vai arī atmetuši ar roku tam visam un aizmaukuši uz Īriju. Nu jā... Zaņas muiža ir pat ļoti apdzīvota un tur jau nu nebūs. OK, laižam uz to otru variantu, galu galā, atbilst arī tai mīklas daļai par līkločiem. Pašizolācijā sēdošais aģents no anonīmās komandas arī brēc, ka nav ko vilkties uz kaut kādu muižu un jāmauc pa taisno uz takām pie Zaņas dzirnavu ezera. Sacīts darīts. Nobraucam, gar dzirnavām un, protams, ka skatoties uz dzirnavu ezeru pamaucam garām informatīvajai norādei par taku esamību šajā lokācijā. Pabraucot pa ceļu tālāk, saprotam, ka ir tikai lauks un tas mums neder, fikss grieziens atpakaļ un izlemjam nomest transportu pie pašām dzirnavām esošajā mazajā placītī. Vēl netiekot līdz tam, pa transporta logu pamanām plāksnīti ar BK logo. Transports nomesst, ņemot vērā daudzās sūdzības par dubļainuma faktoru šajā Latvijas vietā, nodrošināmies ar gumijas zābakiem un dodamies pie plāksnītes. Izlasot uzrakstu, nopriecājamies, ka nu tik būs normāls pārgājiens Flexkursijas stilā un maucam pa taku lejā. Viena plāksne, otra plāksne un te pēkšņi, kad tempu tik sākam uzņemt trešā plāksne ar cipariem, kas saka – Fuck U, go back loser. Te nu bija lielā pastaiga. Nu neko, maucam atpakaļ. Atrodam nepabeigtu ēku ar šķūnīti. Pirmais, kas nāk prātā ir ķemmēt ēku, jo tomēr vairākas reizes ir bijušas ēkas ar palīgēkām un tajās nekas nav bijis. Ātri saprotam, ka ēkā jau nu nebūs, jo nav kur slēpt. GPS koordinātēm īsti negribas ticēt, bet tomēr... Dodamies uz šķūni un ir. Jāsaka, ka zinājām ko meklēt. Kāpēc? Nedaudz zemāk!

Atziņas par Embūtes posmu:
1. Ja jau Jēkabpilī sākās domas par to, ja būtu jāveido 6. Sezonas tops būtu grūti piešķirt pirmo vietu, izvēloties starp Jēkabpili, Madonu un Rīgu. Tagad šim sarakstam pievienojas Embūte. Tad nu šobrīd laikam kopējais rezultāts būtu tāds – 1. Rīga/Embūte. 2. Madona; 3. Jēkabpils; 4. Saldus; 5. Ape; 6. Valdemārpils. Bet ne jau, ka pēdējie bija sliktāki, bet dēļ piedzīvotā, redzētā un emociju spektra.
2. Tas ko gribējās teikt par to, ka zinājām ko meklēt. Jūs InstaBitches un InstaPunks, savaldiet savas tieksmes. Tik daudz spoileru par posmu nav nācies redzēt. Vienu brīdi pat bija bildes ar lādi. Tāpēc arī bija zināms, ka lāde ir piena kanna. Tiesa gan, bilde pazuda diezgan ātri. Cerams, ka tas ir BK Centrāles nopelns, jo nu šitā darīt nevar. Sagaidiet, kamēr laukums slēdzas un tad lieciet iekšā savus Instapiedzīvojumus. Jā, kāds teiks, ka nav ko čekot Instagram uz 7NIEKS hashtagiem, bet nu mums interesē kā gāja tiem, kas izprot šo lietu un liek bildes no iepriekšējiem posmiem, nevis no esošajiem aktīvajiem.

Īstenībā jau viss sākās ar komandas pieteikšanos un to, kā vispār mūs saukt. Visādas versijas, bet beigās paņemam to LLP (Lohiem Lohu Problēmas), kāda starpība. Little did we know, ka mēs nodžinksojām un pirmais mēģinājums bija totāls LLP :D

Paņemiet kafiju, šis nebūs īsi.

Sezama lokācija bija visvienkāršākā, viens rubaks šo paņem uz sevi, saliek puzli, nočeko karti un ir.

Baltais namiņš - Mhm karjers, un googlē, pārbaudot karjerus Embūtē, izmet lursofta adresi kādam SIA. Google maps redzams juridiskajā adresē kāds balts namiņš no augšas, liekas ir īstais, pie tam blakus karjeram. Mazliet aizdomīgi, ka BK ir tādu vietu izvēlējušies, bet nospriežam, ka būs īstais, jo tuvumā ir lidojošais Briņķu ezeriņš, lai gan LV lidojuši ir visi ezeri savā laikā :D. Kamēr tikām līdz tai liktenīgajai dienai, kad izvēlējāmies braukt, punkts jau tika anulēts un tika atklāts slēptais skaitlis. Logbookā tik varam lasīt cik interesants bijis posms, žēl, ka palaidām garām šo iespēju :(

Mākslīgās saulītes atpūtas bāze - Diezgan fiksi uzķeram domu par kodolsprādzienu, un jāmeklē militāru objektu. Ja vien tas būtu tik vienkārši. Johaidī, cik daudz tajā apkārtnē ir tādu variantu. Viens no tiem ir pats Sezams, bet ne jau tur būs divi punkti. Izfīčojam par Vaiņodes lidlauku, jo pēc bildēm varētu būt. Vēl par to prātā nāk atmiņas, ka viens radinieks tur agrāk dienējis un krievu laikos tur tika glabātas kodolraķetes. Nu tad jau toč` ir jābūt. Ir vēl viena alternatīva, pa ceļam no Embūtes, to arī atzīmējam, bet visas cerības uz lidlauku.

Diennakts pilsēta - Kā lielciems, tajā apkārtē parādās Vaiņode. Ok, kas vēl? Tiek atrasts raksts par Vaiņodes kieģeļu rūpnīcu, un, ka ķieģeļnīca nodarbina ap 150–160 strādnieku, to starpā arī vairākas sievietes (skan daudzsološi). Jo bildē arī ķieģeļu mājas un nu varbūt kāda no tām mājām tāda pussabrukusi tā arī stāv. Diversantes meklējot atradām visādus crazy stāstiņus arī par dumpinieku grupiņām otrā pasaules kara laikā, kuru vidū bijusi kāda DIVERSANTE, kaut ko nezko viņi bija sastrādājuši vairākās lokācijās, bet neatradām kā šo diversanti sauca un dabā esošās lokācijas bija grūti sazīmēt, tikai aptuvens čujs un street view versijas.

Kurināmais upuris - LLP - novērtējam par zemu centrāli, paliekam pie pirmā varianta, ko google iemet par nodegušu baznīcas Embūtē, tam visam vēl bonusā nāk kāds varonis, kurš turpat apglabāts, case closed, must be it. Googles bildes tādas nepārliecinošas, bet tāpat domājam, ka ja nu tur tomēr viena no tām arkām ir ar apmetumu or something (kā tad!! :D).

Ērču tarmvajs - LLP v2 - Iedomājāmies, ka būs tik īzī kā rogaininga starta punkts Embūtē, jo tur tak ir drupas un bilde kā no drupām, gan jau saies.

Noziedznieks numur viens - Apskatām bildi, ok kaut kāds aizaudzis dzelzceļš, pēc gūglēšanas un maza čatiņa ar paziņu no Priekules puses, noskaidrojam, ka ir viena līnija no Priekules uz Vaiņodi un tālāk. Derēs, bet kur tad ir tas foto spots? Salīdzinām ar wiki to Osama stāstiņu, iemetam teksta salīdzināšanas saitā copy paste, baigi acīs lec tie skaitļi un daži vārdi, bet ko ar to iesākt?! Emm... Lab, varbūt Vaiņodes apkārtnē vienkāši bruteforce pārķemmēsim, izdomās uz vietas.

Pirmais mauciens, nebraucam visi, jo sākusies pašizolācija, tiek tikai viena ekipāža.

Rubas rīts, pirmais punkts ir Sezam atveries. Pie sezama vairākas komandas, ložņājām turpu šurpu, bet tas sezams kā neveras vaļā tā neveras. Ir viens aizdomīgs skaitlis uz sienas, bet nav BK logo, tas ir īstais? Nu daži te ilgi ložņāja, neko neatrada, barvedis iegāja iekšā un veni vidi vici tikpat ātri iznāca ārā. Tad jau nevar būt nemaz tik ilgi meklējams un nav nekur jāraušas, ne tā? Šaubas māc vai tas ir īstais skaitlis, bet ok, neesam jau īsti lietas kursā par to, kas meklējams. Protams, tas nebija īstais skaitlis, bet to gan saprotam, tikai vēlāk :D Tālākais ceļš ved uz Embūtes tūrisma centru, domājam, ka tur pils drupās būs ērču tramvajs, bet lol nē. Varējām jau tupēt mašīnā un gūglēt alternatīvas, bet bija tikai telefoni līdzi kā zaļknābjiem, un neērti tupēt googlē no telefona, mēģināt kaut ko izpīpēt no rogaininga kartes, pat neiedomājāmies par leģendu. #LLP

Pie baznīcas viss super izbradāts, tas tikai dod vēl apstirpinājumu, ka domu gājiens sakritis. Turpat pie baznīcas ir nošauts un apglabāts kāds tur vīriņš un tā piemiņas akmens vēsta - 1905. gada revolucionāram, tātad varonis arī ir, kam sekot. vismaz mums tā likās. Pieejam tuvāk, mmhm, šī nav īstā vieta. %$@#. Okei, kas vēl bija plānā? Mākslīgās saulītes atpūtas bāze V1 un V2, sākam ar V2, jo tas bija tuvāk - aizbraucam, a tur FUKEN nolīdzināts lauks un tālāk jauna armijas bāze, munīcijas noliktavas. Check. Pabraucam dziļāk (garām armijas vīriem un vietējam reksim, kas ar drūmu skatienu mūs nopēta), ja nu vēl kaut kādas paliekas tai bāzei kaut kur atstātas, nop. Ehh, Vaiņode it is. Pa ceļam uz lidlauku mēģinām diennakts pilsētas nepārliecinošās versijas apbraukāt, bet nekā prātīga nav. Lidlauks, pierullējam no vienas puses, angārus redzam, ejam, ceļā ieraugam kaut kādu random suni, kas tur sargā teritoriju. Davai no citas puses :D Pierullējam tur, un tāda savāda rosība lidlaukā, treileri, cilvēki kaut ko saimnieko. Ne jau BK būtu tādā vietā likuši punktu, mūsu pirmais zvans centrālei, mmhm, nav īstā vieta. Uzzinām par Nīgrandes bāzi un pie viena pajautājam, kas pie velna ar Noziedznieku. Sākas tāds neko sev putenītis, saņemam norādes un vienkārši facepalm - tā teksta nesakritības bija atrastas, bet googlēšana nebija pietiekama, lai kaut kas derīgs no tā rastos. Labi, aizbraucam, pa ceļam satiekam vēl vienu komandu un tur tā savā ziņā smieklīgi mums sanāk saruna, šie jautā kā atadām - sakām, ka zvanījām centrālei un izrādās, ka bijām idejiski atraduši pavedienus, bet nezinājām kā tās izmantot. Viena meiča no tiem rubakiem nievājošā tonī "āāā, jūs esat vieni no tiem", "lab lab, a kā jūs atradāt?" "mēs draugu komandai piezvanījām" - "nu da, mēs nezvanījām čomiem". Uz tādas nots brienam tālāk, bišķi besis, ka pirmajā dalības reizē šitādu attieksmīti nākas redzēt, bet nu ok. Kādu stundu vandamies ap tiltu, skatāmies visur, pat ūdenī lupījām un cerējām, kaut ko saskatīt. Kamēr meklējam tos ciparus un besis sasniedz jaunu līmeni, pienāk vēl viena komanda, ģimenīte, un, par atvieglojumu mums, arī viņiem neveicas atrast skaitli, tātad neesam tik ļoti lohi kā domājām, meklējot "loģiskā tilta un sliežu tuvumā". Pa kādu laiku otras komandas rubaks ir aizkļuvis līdz kaut kādam šķūnītim tālu krūmos čeko, kas tur, bet protams nav jau īstā vieta. Neko, bazarējam, viens random skatiens krūmos pie dambja, NU LOOOOOOOOOOOL....Un beidzot ir pirmais 100% pareizais cipars atrasts!
Saprotam, ka bez atkostiem posmiem nav rubas rubīšana, kamēr gaišs joka pēc braucam uz Nīgrandi, jo ir čujs, ka tur tomēr kaut kas ir, varbūt diennakts pilsēta? Aizdomīgi nolūrējām uz ēku, kas vēlāk izrādījās Diennakts pilsēta, bet nepiestājām, jo no tās puses nekas neliecināja, ka otrā pusē situācija ir daudz drūmāka un no tās puses realizēta bilde.

Sakāve un saņemšanās

Tajā pašā vakarā galīgi nebija miera. Kā var pieteikties septiņniekam, ķipa pildīt mājasdarbu, bet neaizdomāties tik tālu, ka centrālei ir fuckin big brain un jādomā citādāk par šīm mīklām un attēliem jāpieiet daudz nopietnāk, nevis "izskatās līdzīgi, nav 1:1, bet nu moš moš". Vakarā isrokam Kurināmo un arī tā lokāciju, Mākslīgās saulītes atpūtas bāzi, pietuvojos ērču tramvajam - izraku melnbaltu kapeņu bildi, bet atkal neiedomājos, ka jāiemet aci rogaininga kartē un jāpalasa leģendu.

Pēc pāris nedēļām cits komandas rubaks (Aukstums) ir gatavs dabā mesties iekšā Embūtes mērcē, uzkurina mūs arī un pat piesakās atrast ērču tramvaju un diennakts pilsētu līdz galam. Nu davai.

Otrais mauciens

Pirmā pietura Nīgrandes bāzē, kaut kur randomā nometam tačkas un brienam uz pirmo “kalniņu”. Tiekam līdz angāram līdzīgākai telpai, ir īstā? Velkam vēlreiz bildi ārā - tā kā ir - tā kā nav, paga, bet priekšā esošie gruveši bišķi citi, fons kinda tāds pats ( vēlāk lasot logbook redzam, ka kāds pacentās un fonu pielaboja, lai vēl līdzīgāks. Nē nu malači :D ). Karoč pameklējam vai nav vēl viens šitāds angār-thing, liekas, ka nav īstais. Pēc neliela yolo pārgājienā trāpam vēl vienam angār-thingijam. Lienam iekšā, NAV DIVU DOMU, IR ŠIS. Paiet kāda minūte un ir arī skaitlis. Looool, pat saskatām kaut kādu sakarību, ka bildē esošais BK čuvak, laikam pat skatās uz to vietu. Varbūt domājām pārāk daudz par to, paturam to prātā, nezinām jau īsti kā šī bilžu ideja strādā, bet ja nu tas nākotnē noder!! Nākamā diennakts pilsēta - Aukstums streetview lielciemos bija pāris objektus atradis, kas varbūt derētu. Nīgrandes puspabeigtais ērms bija nolikts malā kā, ticamākais variants, bišķi vēlāk iemetis google Inese Aleksa un to būdeli uziet, tāpēc gan jau, ka būs īstā vieta..Šoreiz cenšoties būt par grama tiesu gudrāki sameklējam arī alternatīvas, nodegušas zārku ražotnes, viesu mājās un ko tik vēl ne. Tos gan bišķi "izslēdzam", jo citiem attālums neiekļaujas 26km robežās un nav arī sakars ar kādu Inesi utt. Rullējam klāt pie tās mājas un redzam, ka citi jau lien iekšā. Bazara nav, tad jau ir īstais spots. Ejam apgaitā no ārpuses, bet nekas īsti neielec acīs izņemot vietējo mākslas krānu galeriju. No sabrukušās puses lienam iekšā, atrodam foto spot, prātā visu laiku sēž tas, ka tikko skaitli dabūjām redzamības lokā un būtībā no noziedznieka nr1 arī bija tiešā redzamībā no foto spota atrodama plāksnīte, tikai citā virzienā. Tryhard meklējam šajā telpā, bet kā nav tā nav. Jau sākam domāt par to vienu fakino ķieģeli uz augstās sijas, un ka tā būtu stulba spēle, ja tiešām uz tā ķieģeļa būtu skaitlis. Bet nu man tomēr ir čujs, ka jāpavazājas pa citām telpām, un točna, ir. Tieši "mākslas galerijas" telpā atrodas skaitlis, bilde un ārā pa logu. Te sākas prieki ar telefonu, izdodas atlikt kurināmā koordinātes un redzēt to punktu kartē, a no esošās lokācijas xiaomi negrib rādīt ceļu. Lab missen, mums ir vēl viens tāds pats. Tam problēmu ar karti nav, varam lidot. Netālu no baznīcas uz ceļa satiekam noplukušu lapsu, kura izskatās kā ballējusies kopš Jāņiem, viņa mums velta tādu šoka pilna skatienu - "ko, te vēl kāds brauc, vai arī man štirī?!" un pazūd. Nu da celiņš būtībā starp arumiem, varētu nebūt nekāda lielā satiksme, ja neskaita Embūtes rubakus. Baznīca episka, punkts krīt viegli. Turpinājumā īstais ērču tramvajs, čill brauciens, čill pārgājiens pāri pļavai un tā iemīta taciņa, ka šaubu par punktu nav :D Kādu laiciņu tizlojamies meklējot punktu. Pa to laiku Aukstums netīšām atrod geocache, jo gāja tajā virzienā čekot kokus, kur rādīja kameras acs bildē. Neko sev :D Pa to laiku arī atrodam skaitli un varam cilpot tālāk. Pēdējais punkts Sezams. Atkal izošņājam it kā visu, atrodam pat mazu odzi, kas sauļojas, skaitļa nav. Ieraugām arī zibens novedējus, kas iepriekš nebija ievēroti.. Katrā stūrī pa zibens novedējam, paga, vienā nav, ejam skatāmies, guļ zemē skaitlis nav.. Vēl rodas teorija, ka bildē priekšplānā ir ja ne spalva, tad “snīpītis” un jāmeklē koks, no kura snīpītis dabūts, apkārtnē gan tādu neredzam. Atgriežamies pie durvīm, un ir variants, kur neesam līduši, slapjākais spots, kur lūrējām iekšā, bet vēl nekāpām. Nu ne jau. Gumpīši īsti nav, citi nopietnie apavi, bet ūdens ies cauri stabili. Drošības pēc uzzvanām centrālei, apstiprinoša atbilde, tālākās norādes, kur skaitlis atrodas dzirdam tikai fonā, kāda starpība, jo ir skaidrs, ka ja ielīdīsim, būs. Lādes mīkla, davai!

Sākumā wtf, kāda tante Zaņa?! Ok, ir kaut kāds ciems? Upe? Dzirnavas? Kādi līkloči - upes? A paga, ir arī dabas taka zaņas līkloči, ok liekam uz to dabas taku, tad čekosim, dzirnavas, un, ja nu viss slikti, tad varbūt upes ietekas vieta? Lab, kurss skaidrs.
Braucot lejā pie takas sākuma un dīķa no kalniņa augšas ir skaidrs, ka īstā vieta, jo citi BK draugi instagrama storijos bija jau padalījušies ar interesanto hesiņu, bet kamēr mēs priecājamies, ka ir īstais spots, Aukstums jau braucot ir ieraudzījis bk simboliņu uz takas sākuma. Visi excited, bet iemesli atklājas tikai izkāpjot :D Lab, aizejam vispirms uz to hesiņa caurumu, izskatās shady. Aukstums uzmet aci tomēr, un tāds "tur būtu rip ja iekristu" - nu da.. :D Ok, skatāmies, kas uz tā BK simbola šoreiz - "dodies pa mērces taku uz priekšu". Pārgājiens it is. Pa ceļam shady tiltiņš uz estrādīti un jau tad nodomājām, ka paļubomu tam vajadzēs iet pāri :D Ejam ejam līdz nonākam pie nosacīti takas beigām, vismaz tur taka stipri samazinās, redzam oriģinālo taku tālāk, bet te beidzas “šoseja” - nez kāpēc :D Tikai tāpēc paceļam acis no takas un ieraugām norādi ar koordinātām, ātri telefonā. Kaut kur blakus dīķim, točna? Joka pēc ierakstām citā telefonā, bļ**, tas rāda citur, tuvāk, pāri tiltiņam. Davai, iesim uz otru punktu, ne jau pirmā reize, kad trubai šodien besis. Pa ceļam iečekojam estrādi, tālumā jau redzam pamestu vai nedaceltu māju, dooh, kas gan cits tas varētu būt :D Izošņājam visu to teritoriju, nekā nav. Beidzot xiaomi attopas, tagad esam on the spot, viņš nepārprotami rāda uz šķūnīti. Bet es taču tur jau biju, šķūnis tukšs.A kas tā par skaidu plāksni zemē? Kannas vāks parādās, joka pēc paraustu to vāku, ja un tas ir tikai vāks, nē TUR IR VAIRĀK KĀ VĀKS, IIIIIIIIIIIIIIIIIIIIR.

Tautā pastāv teiciens par to, ka pirmie kucēni slīcināmi. Varam teikt tikai vienu, jāslīcina ne tikai kucēni, bet arī pirmā reize BK 7niekā. Lai arī cik dusmīgi, pārguruši, kašķīgi utt. bijām pēc pirmās reizes, kas cieta fiasko. Tomēr saņēmāmies un nepadevāmies, jo tas nav mūsu garā un izgājām Embūtes 7nieku.