Pēc Madonas ‘gandrīz’ uzvaras un mūsu Saldus ‘precizitātes’ bija skaidrs, ka labais tonis prasa FTF.

Pirmās 15 min gan bija tādas, ka lasi uzdevumus un galīgi nav skaidrs, kas kurš varētu būt.
Bet tad ātri vien aiziet - krīt Saimnieks meklē sievu (meklējam teika Jēkabpils Haralds), parādās idejas par Sālsmazi un Zero waste (kaut kas attiecīgajā garumā netālu no lidostas)

Vel nedaudz, un jau ir skaidrs Pazust Latgalē princips - tās biedrības pasākums Kūku pagastā un FB eventā tiek atrasta atbilstosa mašīnas bilde, tikai eventa maršruts gan nav pieejams. Vel nedaudz un tiek savilkta līnija no iepriekšējās šī pārgājiena bildes (pilskalna) un nākamās (skatu platforma), tad tiek atrasts veselības maršruts ap Laukezeru un šīs līnijas tuvumā piemeklētas daudzsološas pamestas mājas ar ceļu (kaut kā taču tas auto tur nokļuva). Ticamība ap 80%, sliktākajā gadījumā būs flexkursija no pilskalna uz skatu torni.

Vientuļais vīrs ir pārceltuve, tikai kura no visām (Dunavas, Līvānu, Pļaviņu, kāda bijusī Jēkabpilī). Te nāk palīgā info par 29 km no tālākā punkta. Ja paņem Zero waste, tad Dunavas pārceltuve ir par tālu, savukart Līvānu ideāli der (jo kaut kā jau tie 29km būtu jaizmanto). Ticamība ap 70%, jo nu vel iespēja, ka kāds cits punkts ir tālāk kā arī - kura puse Daugavai, fonā var redzēt mājas, taču streetview nav pieejams.

Ninja Warrior šķiet, ka būs tilts uz Daugavsalu Jēkabpilī, jo blakus ir baznīcas kapi, upe, grants autotrase un tilts arī tāds pavecs.

Paliek ‘dzimšandiena’ - tur ilgu laiku tiek apspēlēts Stārķi/svēteļi un Krasti, līdz kādā brīdī rodas koncepcija, ka būtu stulbi pateikt, ka stārķis nav atnācis un tad prasīt, kurš tad nav atnācis. Tiek pamētēta ideja par lašiem un nejauši uzgooglējas vecā Lašu pirts, uzdevuma bildē esošie žagari nujau šķiet ļoti iederīgi kā norāde uz pirts slotu.

Tā nu ap 2:10 škiet, ka viss ir un atliek tikai apbraukāt, tikai nedaudz bažas rada, ka citiem jau esot 4 mīklas un tika prognozēts, ka uzvarētājiem pietiks ar 6 stundām..

Samnieks meklē sievu - ātri atrodam foto vietu, taču plāksnītes nekur nav - tiek izložņāta patilte, margas, info stends, zem/ap akmeni, līdz nejauši tiek uzspīdināts tālumā uz kokiem.

Pārceltuve - protams, ka sākumā tiek aizbraukts uz Līvāniem, vismaz ļoti operatīvi saprotam, ka nav īstā puse un braucam uz pazust Latgalē.

Pazust Latgalē - neticami eleganti var piebraukt praktiski līdz punktam, nedaudz tiek pazaudēts laiks ārpusē, taču kaut kā tiek atvērtas durvis un ir.

Zero waste - piebraucam klāt un dodamies meklēt piķa melnajā tumsā izslavēto atkritumu poligonu, drīz vien padomju mantojuma ēkas iznirst starp kokiem.
Uzreiz skaidrs, ka vieta īstā. Sākam ķemmēt visas ēkas no iekšas un āras, vairākas reizes apejot katru stabu, pētot grīdu, griestus, visas spraugas un atkritumu kaudzes. Atrast neizdodas gandrīz stundu, uzrāpjamies arī uz šaubīgā jumta, taču arī tur nekā nav. Visbeidzot dodamies garajā pargājienā apkārt pēdejai ēkai ik pabrīdim paskatoties augšup uz ķieģeļiem kuri kuru katru brīdi varētu uzgāzties...ejam līdz … ekspedīcija caur brikšniem atnes augļus. Nieka stunda un ir.

Sālsmaize - punkts, kas sākotnēji šķita kā viens no drošākajiem, prasīja vairākas stundas. To ka būs jautri mēs sapratām tiklīdz izkāpām no auto, pilnīga tumsa, smalks lietus un biezā migla padarīja meklēšanu īpaši izaicinošu. Uzreiz sadalījamies un izklīdām pa visu teritoriju (kā pieņemts, labakajās šausmu filmu tradīcijās). Redzamība bija tik slikta, ka objektus varēja atrast tikai skatoties kartē. Šeit noriņķoti tika daudzi kilometri un sāka ieplaisāt morāle, labi ka šim gadījumam bija sagādāts Ruma PowerUp. Ar spēka dziru padalījāmies arī ar garāmejošajiem Pelekā Paugura cīnītājiem. Iegūtā enerģija ļāva izmest vēl pāris lokus pa tuvo apkārtni un veiksmīgi atrast bunkuru… ko dienā braucot visticamāk būtu uzgājuši 10 minūtēs… Nakts tomēr ir nakts.

Lašu pirts - ēka mežiņā atrodas viegli, taču punkta nav. Tiek izložņāta krāsns, ielūrēts boilerī, zem grīdas, sienas caurumos. Tad tiek nolemts, ka “Krasts” nozīmē, ka punkts būs krastā (sveika Flexkursija), un tiek pulēta apkārtējā krastmala un ūdenī esošie koki. Lieki teikt, ka 3x reizi ieskatoties boilerā pie pašas malas tiek pamanīts punkts un kopumā izniekotas kādas 30 min, taču atceļā uz auto pamanāmies nomaldīties un nonākt kaut kādā aplūdušā pļavā pie plata grāvja. Cerības uz FTF škiet jau nekādas, taču arī citas komandas dīvainā kārtā nav daudz manītas un lādes mīkla neskarta.

Pārceltuve II - vel 2x20 min brauciens un ir. Paliek tikai Ninjas tilts, un šķiet - cik grūti gan tas var būt.

Tilts - šis ir Madonas posma Mārcienas dejavu, kur arī 30 min nostāvējām 100 m no īstās daudzstāvenes. Šeit arī pārbaudām tiltu (56.482922, 25.788801) un tad stāvam uz ceļa kaut ko meklējam datoros, līdz pēc 15 min vienam rodas doma, ka - ja nu tāpat stāvam, varu paskatīties to uzbērumu, kas tepat blakus..
Atceļā no punkta vel tiek mēģināts slēpties no citas piebraukušās komandas un tiek iets bez ieslēgta lukturīša, taču viņi diemžēl ir pārāk vērīgi.

Lādes uzdevums - diezgan ātri sazīmējam, ka tas ir purvs + Susēja un droši vien Salts, atliek tikai aizbraukt un ir. Tad kādas 20 mini saprast, kuru pavasara sākumu jāmeklē/jāievada.

Posms mums patika, bija ļoti dažādi objekti un arī pašas mīklas bija atškirīga principa. Bija daži ļoti viegli uzdevumi (Saimnieks meklē sievu, pārceltuve, zero waste), gan arī tādi, kuros sākuma ir iespēja padauzīt galvu pret galdu (dzimšanas dienas) +dažādība - Pazust Latgalē - kur tu ātri zini ko tev vajag, taču tad tev jāpiemeklē vieta un Samnieks mekle sievu, kur vajadzīga tikai meklēšana.

🎶 “Risinam neguļam, risinam neguļam,
Risinam neguļam, risinam neguļam,
Risinam neguļam, risinam neguļam,
Meklējam, meklējam,
Līdz LĀDEI izturam!” 🎶

Melnās Bedres šoferis vēl knapi ārpus Rīgas izstūrējis, kad pakaļējā sēdeklī divi rubaki jau iegriež ballīti. Mājasdarbu pildot, tapis vairāk kā skaidrs, ka lidlauks vienkārši nevar nebūt starp laukuma punktiem, tāpēc Valdemārpils mērces poda himna playlistē arī tālu nav jāmeklē. Rubaki vēl vienai flexkursijai gatavi!

Laukuma pirmajā potenciālajā bāzes vietā (lasīt – benzīntankā) uzreiz top skaidrs, ka būs par šauru, jo no ārpuses vien uzreiz skaidrs, ka aizdomīgie tipi ar datoriem pie galdiņiem var būt tikai citi rubaki. Tomēr ha!, pārdaugavas pusē gan tiek atrasta un naski ieņemta brīva vieta. (Pēc laukuma iesmējām par Whipper Snappers logierakstu, kur viņus īsi pirms pusnakts izmeta no cirkuļa. Grābeklis, kuram kaut reizi, šķiet, uzkāpj katra komanda. Mums pielēca tikai pēc vairākiem neveiksmīgiem piegājieniem citos laukumos. :D).

Refresh pogas deldēšanas pārtijs var sākties! Oooooops, “502 Bad Gateway” errors vienlaicīgi uz vairākiem ekrāniem. Skaaaaaaaaaidrs, ies karsti!

Viens garš teksta blāķis! Otrs blāķis! “Bļē, man jau jāsāk pierakstīt. Es tak neatcerēšos.”

Un tā Melnās Bedres rubaki risinājumu purvos iestiga līdz pat pieciem rītā. Tieši tik smagnējiem soļiem tie devās cauri mīklu akačiem un kļuva aizvien sagurušāki, vēl laukumā nenonākuši. Meklējot saimniekam sievas vai jūtot līdzi vientuļajam vīram, kuru jau piecdesmit ceturto dienu vientulības sāpes žņaudz, tie mātes Gūgles arhīvos uzdūrās pat visdažādākajām referencēm par Jēkabpils iemītniekiem, kas noraksturoti kā iedzert un uzdzīvot mīloši.

Piecos no rīta rubakiem par to pašiem izdevās pārliecināties, jo ik pa laikam DUS durvis vēra vēl un vēl citi kungi un dāmas smieklīgā kondīcijā.

“TAS IR MANS VECTĒVS! Tajā auto. Eu, Tu redzi? Paskaties! Tas tur, kas sēž iekšā. Paskaties!!! TAS IR MANS VECTĒVS!”, kliedza stipri iereibis vīrs, beidzot atšuvies no nabaga pārdevējas un pievērsis skatu attēliem rubaku izpriecās.

Melnajai Bedrei diemžēl no šiem vēlajiem ciemiņiem precīzākas norādes par auto un... vectēva... atrašanās vietu izdabūt neizdevās.

Savukārt kādas citas meičas, kurām četri rubaki ar datoriem benzīntankā PIECOS NO RĪTA likās ārkārtīgi uzjautrinoši, es atkārtošu, ĀRKĀRTĪGI uzjautrinoši, bija kaut ko dzirdējušas par roadgames un geokačingu, tomēr pieci no rīta bija pieci no rīta – tās vairāk vēlējās ķerties rubakiem ap kaklu, nevis izprast šīs jaunās, cēlās piedzīvojumu spēles nianses.

Tā nu piecos no rīta komandai viss apnika un tā devās laukumā ar šķietami atminētām 5/7 mīklām.

Maršrutā vistuvākais un pirmais apmeklētais objekts bija tilts. Par to, ka attēlā redzams dzelzceļa tilts, nebija nekādu šaubu jau pašā sākumā. Vieta arī īstā. easy gaaaame.

Lašu mīkla komandai vēl tajā pašā DUS kādu laiku sagādāja mokošas ciešanas, līdz kādu rubaku piemeklēja spēja atklāsme par monētām. Tā gan par katru cenu vēlējās biedrus rubakus aizvest ellē ratā pretējā virzienā uz Stārķiem. Kāds cits rubaks, mācījies no Valdemārpils flexkursīgajām kļūdām, kur tāda nebūtiska lieta kā liels akmens attēlā tika pamanīts tikai jau pēc apjomīgas kāju izkustināšanas, šoreiz nolēma ieskatīties rūpīgāk dzimšanas dienas ballītes attēlā.

Protams, pieci no rīta ir pieci no rīta. Rubaks attēlā ieraudzīs nevis pirts slotiņu, bet cukurniedru bunti, lol. Par laimi, saliekot kopā divas galvas ar trešo rubaku, kļūda tika labota.

Pirtiņas tuvumā tiek sastapta pirmā komanda, ar kuru punkts arī tiek gāzts reizē. Laiks pamest pārdaugavu un apmeklēt izslavēto lidlauku.

Atkritumu termināla atrašanās vieta tika sazīmēta nekļūdīgi, un nekļūdīgumu apstiprināja tumsā klīstošie lukturīšu zibšņi. Svešie rubaki jau kādu laiku šeit klīstot. Un klīstot. Un klīstot. Un klīstot.

Bez rezultāta. Kamēr vairums Melnās Bedres rubaku nolemj turpināt otras komandas bezcerību un klīst tādā pašā garā, viens rubaks uz laiku nozūd, lai pēc laika paziņotu, ka ir atradis meklēto. ... Vienkārši gājis tur, kur citi neiet. Oke, zūdam miglā.

Ir apmēram septiņi no rīta. Nākamais ir angārs kaut kur tepat tuvumā. Kamēr trīs rubaki dodas tā meklējumos, ceturtais pieņem izmisušus zvanus no draugu komandām, kurām klājoties vēl bēdīgāk. Angāra meklējumi tik tiešām pārvērtušies kārtējā flexkursijā, un arī citi punkti likuši manāmi aplauzties. Esot liels besis (Shout-out Pelēkajam Pauguram un Life’s a Peach!).

Septītnieka čats apgalvo, ka mērcē iestigušas daudzas komandas. Daža pat nolēmusi kapitulēt. Lai arī Melnajai Bedrei pašai klājas tikai nedaudz labāk un ceļš līdz LĀDEI vēl joprojām ļoti tāls, apstāklis, ka laukums ir tik grūts, ka grūti ir visiem, iekšēji silda sirsniņu. Tieši tādiem ir jābūt laukumiem, lai ir, par ko cīnīties, nevis viss cauri rekordīsā laikā. Mērce viņiem drausmīgi patīk!

Diemžēl īsu brīdi vēlāk LĀDES mīkla jau ir vaļā. Top skaidrs, ka, ja vien LĀDE atkal nebūs tādā ellē kā Kuldīgā, FTF pilnīgi noteikti vairs nespīd.

Sālsmaize tiek uzieta turpat netālu. Lai nenodotu punktu lidlauku apsēdušajām komandām, rubaki fiksi pabrauc nostāk. Un labi, ka tā, jo jau pēc brīža uz ceļa piestāj Tomātu Padusītes. Angārs principā blakus? Kuš. Ja LĀDE jau tiek meklēta, tad var sākt treidoties. Lašu pirtiņa/angārs pret... VECTĒVU. Jeb pazudušo auto.

Nu jā, turpat jau Melnās Bedres rubaki pa karti bija visu laiku maldījušies, tikai līdz gala rezultātam netikuši. Dabas pārvaldes FB profils arī tika vērts vaļā ne reizi vien, tikai nez kāpēc uz pievienotajiem attēliem komanda nespēja palūkoties.

Rogāļu dižakmens maršrutā ir tuvāk, tāpēc nākamais. Par šī punkta mīklu, tāpat kā vientuļo vīru un dzimšanas dienas ballīti, komanda izsaka pateicību Baltajam Kalnam, jo tās, kad atrisinātas, šķiet tiešām ļoti izdevušās! Tādas, kas atrisināšanas brīdī vienkārši iespēra kā zibens, visu momentā saliekot pa plauktiņiem.

Akmens apmeklēšanas brīdī Saule jau teikusi laburītu, tāpēc apmeklējums izvēršas patīkamā pastaigā. Vēl vairāk – lai arī kopš LĀDES atvēršanas jau pagājis zināms laiciņš, rodas pamatotas aizdomas, ka izcīnīt 2. vietu vēl aizvien ir pavisam reāli! AIZIET!

Un pār komandu nāk vēl kāda ATKLĀSME! Daugavsala nakts vidū tika pārķemmēta pilnīgi lieki. TAS IR PĀRCĒLĀJS! Vieta, kuru Melnās Bedres rubaki pēc Mamadonanas laukuma paši bija izmetuši kā ideju BK, bet Jēkabpils laukumā to pilnībā izmetuši no galvas. Nu, cmooooooooon. Tik būtiskas lietas, šķiet, aizmirst var tikai FTF nakts izmisuma mērcē. Bet, bet, bet... ja tā ir īstā vietā, tad... omg, omg, komandā tāds hype! Tas būtu tik epic!

Komanda fiksi, fiksi pazūd Latgalē, kur viss skaisti, tad brāžas uz Līvāniem. Pārcēlājs otrā pusē, tāpēc, to gaidot, drošības labad tiek pārbaudīts krasts, bet nē, visiem ir pilnīgi skaidrs, kur punkts meklējams.

IR! NICE! BESTEST LAUKUMS! Viens no labākajiem punktiem, kāds bijis! PALDIES!

Atlikusi vien LĀDE. 2. vietas garša rubakiem jau ir uz mēles. Pacilātas sajūtas! Tūlīt, tūlīt būs!

Pēc pavisam neilga laika rubaki jau LĀDI atraduši. Diemžēl ar to pavasari gan kaut kas nav īsti lāgā. To sākotnēji tie vispār aizmirst, un tā vietā rubaki pārmeklē māju, cerot tajā uziet kodu. Kļūda gan drīz vien tiek labota, tomēr neviens no izmēģinātajiem pavasara variantiem nevēlas būt derīgs.

Kā tā? Varbūt tomēr ar slēdzeni kaut kas nav? Nebūtu pirmā reize, kad rubakiem LĀDĒ defekta dēļ iekļūt neizdotos. “Centrāle? Vai mēs domājam pareizi? Mūs interesē tikai atbilde uz vienu jautājumu. Bez precīzas priekšā teikšanas. Paldies.”

Lieta darīta! Sajūsma milzīga. Laukums viens no favorītiem. Un vēl tā sajūta, ka desmitos no rīta ir izdevies pievārēt grūtu laukumu, kurā citas komandas jau kapitulējušas. Nais!

Paldies, BK! Līdz izpriecām nākamajā laukumā.

Melnā Bedre out.

🤷🏼‍♂️

Pirmkārt – Liels paldies BK Centrālei par kārtējo laukumu, piedzīvojumiem un emocijām!

Otrkārt – FTF jaunavības zaudēšanu 😊

Birojažurkas & partneri jau kādu laiku loloja ideju piedalīties FTF. Patiesībā kalendārs jau septembrī tika izčekots pēc mēnešiem, kuros pirmais datums iekrīt sestdienā, tomēr sanāca aizbraukt tika februārī… Gatavojoties FTF atcerējāmies iepriekš lasīto logbookā – piemeklējām štābu, studējām kartes un piemeklējām potenciālus punktus. Paši jutāmies gatavi… Ak vai… kā mēs kļūdījāmies…

#Sālsmaize: Mazliet pamaldījāmies par blakus esošiem dubļu laukiem un pārāk lieliem angāriem. Otrajā pieturā ļoti operatīvi atradām īsto un klusiņām aizlaidāmies. Kopumā lidostas teritoriju nevarēja nepamanīt 3os no rīta un pat lidmašīnas varētu tur nolaisties. Lieli un mazi lukturīši bija uz katra stūra.

#Pazust Latgalē: Kur sākt? Uz ziemas posmiem standartā piesaistām 4x4, lai būtu lielāks komforts un pārliecību par braukšanu uz neceļiem… Mīklas aptuvenais reģions bija skaidrs (turpat mežā pie Laukezera) un nolēmām ar mašīnu pabraukt un pameklēt. Jāatzīmē, ka šis viss bija 8os no rīta… ir besis… nāk miegs… viena žurka jau guļ… un tad iestigām vienā mazā (no sākumā mazā) dubļu peļķē… Visi lecam ārā skatīties (labākais rīts ever guļošam rubakam)… Bāc! Tikai aizmugurējie riteņi griežas… Kac tas par 4x4? Pēc nelielām sportiskām aktivitātēm mašīna ir ārā un visi atkal esam nomodā.

# Zero Waste: Ēku ātri atradām, bet pašu punktu kādu pusotru stundu meklējām. Mierināja tikai apstāklis, ka arī citām komandām ar šo punktu neiet. Apskatījām nobildēto ēku no visām pusēm, bet 200metrīgo no augšas un iekšas… Kad viss jau bija izmeklēts pieķērāmies arī garāko apskatīt no ārpuses un tur arī bija… Secinājums: vajadzēja tās efejas ātrāk meklēt.

# Dzimpenen astotā gada stilā: Ar mīklu gāja grūti. Īsi pirms atradām ēku vēl bija bažas vai esam īstā vietā, jo atradām saimniecību Lāši. Laimīgā kārtā turpinājām ceļu un bija viss pareizi.

#Saimnieks meklē sievu: Varētu visi nakti dziedāt: “Who the f… is Haralds?” Cītīgi meklējām visos portālos un kopā iemācījāmies vairāk par Saimnieks meklē sievu un Magoni Burku nekā jebkad. Brīžiem pat nonācām ne tik ķītros portālos (lietojām darba datorus, protams)… Vajadzēja centrāles palīdzību jau ap plkst12iem, jo nebijām gatavi sākt skatīties seriālu un citas idejas vairs nebija.

# Vientuļa vīra piezīme: Ar šo mīklu arī galīgi negāja... Punkts un ideja laba, tikai mēs nebijā uzdevuma augstumos…

# Latvian Ninja Warrios: Vienīgais location, kuru mēs bijām jau iepriekš identificējuši kā potenciālu punktu, bet tāpat sākotnēji aizbraucām uz nepareizo… Tas laikam labi raksturo mūsu FTF.

# Lāde: Purvs, māja un lāde ir ātri rokā, tomēr ar kodu galīgi neiet. Ievadījām pareizo, bet neatnāca vaļā. Vēlāk atnāk vēl Neko Nerubī un kopā meklējam visvisādus variantus pavasara sākumam… Nekas nelīdz. Vairak kā stundu dalot lādes atrašanās vietu ar Neko Nerubī viņi pieņem lēmumu zvanīt Centrālei- ir skaidrs, ka Mārtiņa video par slēdzenes atslēgšanu būs vēlreiz jāskatās… Problēma ir lietotājs, ne slēdzene. 😊

Kopumā pavadījām laukumā gandrīz 16 stundas. Vai mēs to nožēlojam? Nē! Pāris dienas atpūtīsimies un sāksim kalt plānus nākamajam mēnesim!
(PS. Uz FTF martā diemžēl nesanāks, bet kādu citu reizi gan. Tad arī būsim gudrāki un ar lielāku FTF pieredzi 😊).

Pēc decembra FTF un janvāra laukuma, kurš mums krita tik viegli, ka pat drusku savīlāmies un īsti nebija ko šeit uzrakstīt, Jēkabpili noskatījām ar izaicinoši augstu pašvērtējumu. Vēl par Saldu - jā, arī mēs aizbraucām uz Ģērmaņu dīķa Namiķiem, kuri bija nu tik ļoti 7nieks kaut vai tikai tā izmisuma pārgājiena caur dubļiem dēļ.
Jēkabpils.
Ap 22:30 četratā nobāzējamies pie Daugavas, viena rubaka lauku mājās 5min attālumā no Staburaga. Protams, ar cerību, ka Staburags arī būs viens no punktiem. Vēl viens rubaks pieslēdzas attālināti. Atšķirībā no Madonas nekādu sevišķi nopietnu izpēti par laukumu neesam veikuši. Tikai tik, cik ar treknu punktu kartē atzīmēts lidlauks un prieks, ka to lidlauku Google street view var izbraukāt krustu šķērsu.
Klausāmies "It's the final countdown", esam visādā ziņā pacilātā un apņēmības pilnā garastāvoklī.
0:00 mīklas. Sālsmaize - kas tie par penteriem? Aa, re kur angārs, tad jau lidlauks - lieliski! Piesakās pirmais, kurš šo meklēs.
Pazust Latgalē - nu f**k, atkal gari penteri. Nākamais uzņemas šo uz sevi. Izlasa, pasmīn. Uzreiz pieduras Dabas resursu aizsardzības biedrībai. Heks, peks, FB vaļā - biedrība, events, pārgājieni, bildes un meklētais ir rokā. Maršruts tiek sazīmēts no pārējām bildēm un video - kaut kur starp Dzirkaļu pilskalnu un Laukezeru, šaipus grāvim. Noskatoties "Into the wild" treileri un izlasot pārējo tekstu, nobriestam, ka te būs baigi jābrien un jāķemmē mežs.
Par Zero waste diezgan precīzi ziņo ārštata rubaks. Drusku aizdomas, ko tik tuvu lidlaukam, bet pārāk pārliecinoši - gan jau būs.
Lūk, dzimpene jau mums sagādā zināmas grūtības. Diezgan ātri top skaidrs, ka runa ir par jubilejas latiem. Savelkam kopā gadus un vēl visādas citādas sakarības, bet nekāda prātīga lokācija neparādās. Skaidrs, ka nav ieradies stārķis, jo viņu taču mamma nepalaida. "Stārķis krasts" google ziņo par kaut kādu bērnu grāmatu. Lasām autores biogrāfiju, cerot, ka šī kaut kur Jēkabpilī būs dzīvojusi, mācījusies. Nekā. Uzpeld variants par Veco lašu pirtiņu, tur arī geocache. Lasi mēs pievelkam klāt tā, ka lasis tak ir tas jubilārs, pie kura visi ierodas, tad jau viņam tur ir jābūt, pats par sevi saprotams. Nu bet kāds sakars ar stārķi? Varbūt tomēr skursteņslauķis vai sprīdītis? Paliekam pie pirtiņas ar domu, ka diez vai, bet vismaz ir variants.
Saimnieks meklē sievu - uz pirmo saskatām gaidīto stāstu par Lāčplēša un Kangara cīņu Staburagā. A kas tas par tādu Haraldu? Cerība par atrašanos 5min attālumā no Staburaga punkta mirst brīdī, kad uzejam stāstu par Rogāļu gravu. Ehh, tomēr laukumā neesam nobāzējušies...
Vientuļā vīra piezīmes šoreiz ir mūsu sāpju punkts. Uzreiz pieduramies 54.dienai - 23.02., vīriešu diena, kas dzimis/miris, kādi notikumi Jēkabpilī utt. Neko jēdzīgu neuzejam. Drīz diezgan sakarīgs variants sāk likties Radžu dižakmens - tā taču arī sala, nu putniem kaut vai, un vientuļais vīrs varētu būt nabaga akmens. Pagooglējām - velns, ka tik nebūs jāpeld, dvielis palika mājās.
Ninjas lokācija arī tā nepārliecinoši dodas rokā - ir 2 varianti uz Ziemeļsusējas, bet tie kapi nav gluži blakus. Ehh, gan jau būs.
Saprotam, ka kaut kas mums noteikti nav ritīgi, jo visi potenciālie punkti ir salīdzinoši tuvu un tie 29km nekādi nesanāk. Vēl kādu laiku pacīnāmies ar jubileju, jo joprojām neticam lašu pirtiņai, kaut gan bildē ir žagari, kas tā kā piedien pirtij, un vientuļnieku, kuram nevaram piemeklēt sakarību ar 23.02. Ap 3iem sākt nākt otrais miegs, nospriežam, ka jābrauc - kas būs, būs, vismaz pirmie atrastie punkti dos kaut kādu action un atgriezīs pārliecību un cerību. Yeah, right...
Sakāpjam mašīnā, atzīmējam Ziemeļsusējas tiltu Dolomītā - f**k, jābrauc 40min, galīgi neesam nobāzējušies tuvu! Pēc 10min ceļā kartē tiek sazīmēts Piksteres ezers, kura "krastā" ir pamestas mājas "Stārķi". Šoferis uzdod pa mēmajiem - ši tam tak jābūt īstajam, un tad arī tie 29km sanāks! Palūram kartēs - nu nē, ši tie Stārķi ir galīgi bez jumta, tur nebūs. Šoferis uzstāj, ka re kur pāri ielai ir "Ezermalas", arī pamestas, bet ar jumtu, un ka tas jau arī tā kā krasts. Vēl apmēram 10min notiek šķelšanās komandas iekšienē. Šoferis uzstāj, ka vajag izmest "mazo līkumiņu" uz to pusi, pārējie pretī, ka tas nemaz nav mazs līkums un ka Ezermalas ir pārāk pievilktas aiz matiem, ja Stārķiem būtu jumts, tad brauktu, bet tagad ne. Beigās demokrātiski ar 3:1 nobalsojam, ka uz Piksteres ezeru nebraucam. Šoferis uzmet lūpu, ik pa laikam ironiski izmetot, ka tāpat taču būs jābrauc atpakaļ tad, kad aiziesim uz to pirtiņu un sapratīsim, ka tur nekā nav.
Pirmais "drošais" - Ziemeļsusējas tilts Dolomītā. Uzmetot pirmo skatienu, top skaidrs, ka nav. "Lieliski..." Vismaz cerība, ka šis tad būs tas, ko kartē kaut kā vajadzēs sazīmēt 29km rādiusā. Otru Ziemeļsusējas tiltu nolemjam vēl nepārbaudīt (tas arī nebija īstais, redz, ka uz Ziemeļsusējas ir veseli 3 veci tilti :D), jo tomēr drusku līkums un nākamais punkts liekas tuvāk.
Vientuļnieks, variants Nr.1 - Radžu dižakmens. Pirmās aizdomas rodas brīdī, kad nevienu tur nesatiekam. Tumsā, miglā neko neredzam, brienam pa pļavu, uzejam kaut kādu ceļu, nonākam krastā pie akmens. Spriežam, vai BK brauktu ar mašīnu tur, kur piebraukt var, bet nedrīkst? Taču krasts pretī akmenim pārāk stāvs un akmeņains, nebūs. Te nu bija - pirmie atrastie punkti iedos cerību...
Vecā lašu pirtiņa. Šoferis, protams, smīkņā, ka te jau nebūs un ka viņš neiešot, lai tie pārējie paši iet aplauzties. Beigās tomēr nāk, jo tur geocache. Mēs, protams, tumsā paņemam azimutu pa taisno pāri arumam, cauri krūmiem un grāvim, nevis pa ceļu. Kādu laiku sāk likties, ka te nekādas pirtiņas nav, jo krūmi sasituši ģīmi un miglas tumsā neko nevar redzēt. Pirts atrodas, un šoferim par lielu izbrīnu ir īstā. Dāmiņas džekiem uz pleciem, ielūr vienā vietā, ielūr otrā - check! Cerība atgriežas.
Vientuļnieks, variants Nr.2 - Ādamsona sala. Galīgi nav.
Lidlauks. Cītīgi lasot norādes, tuvojamies rubaku tusa vietai. 6:00 pie pēdējā pagrieziena mūs aptur viena komanda ar piedāvājumu iemainīt hintus - viņi lidlaukā esot pavadījuši 4h, citiem arī viegli neejot, esot gatavi dalīties ar padomu, ja mēs kaut ko iedodam pretī. Mēs tikai vienu atraduši un vēl cerību pilni atbildam, ka mēģināsim saviem spēkiem. Otra komanda nosmīn, kaut ko piemin par draudzību un aizbrauc. Nu, piedodiet, rubaki, mēs negribējām tā uzreiz padoties, nav mūsu stilā :)
Mēģinām ieraudzīt, kura tad būtu tā slimnīca, ko uzreiz atpazīsim. Neatpazīstam, bet pieņemam, ka tā, kas nav angārs un vēl kaut cik turas kopā. Sadalāmies 2:2 un rezultātā loģiski, ka pārķemmējam visus angārus pēc kārtas. It kā ir skaidrs, ka jāmeklē kaut kas mazāks, bet ko Tu tumsā, miglā un lietū saskatīsi?! Tiek apsvērts variants ielauzties tajā angārā, kas apsargāts, jo tas taču ir viskrutākais salīdzinājumā ar pārējiem, kuros miskaste. Viens divnieks ieiet arī tajā pavisam lielajā angārā, kurā ir īsta miskaste, un automātiski meklē kaut ko turpat blakus. Bet tumsā neierauga to, ko vajadzēja ieraudzīt. Ap 7:00 sajūtamies kā galīgi mīkstie, jo Lādes mīkla ir vaļā, bet mums tik viens punkts kabatā - whaaaat?!?
Nospriežam, ka jāaizbrauc to termināli palūkot. Neesam vieni, protams. Pētām 200metrīgo. Ieraugām, ka te mazāk kolonnu rindas nekā bildē, tad jau nebūs īstā. Ejam blakus, tur, kur bilde. Kādu stundu pavadām pētot visus ķieģeļus, visas spraugas, izspārdīti visi s**i pa malu malām - a mazums tā kā Irbenē būs uz grīdas un kāds gudrinieks paslēpis? Citai komandai jau tāds izmisums, ka šie kaut kur atraduši trepes, nāk zagt mūsu čaļus, lai šie palīdz uzsliet un pieturēt, kamēr visām kolonnām pārbaudīs augšas. Protams neko neatrod. Atnāk gaisma un besis. Pēc ķermeņa valodas var noprast, ka trepju entuziasti neizturēja un piezvanīja. Visi bariņā klusiņām nozūd, mēs neskatāmies kur. Vēl kādu brīdi meklējam, apejam to māju, kur bilde, domājam varbūt jālien uz jumta, beigās izlemjam sekot tur, kur trepju komanda aizgāja. Kā tad - garajai mājai ārā uz sienas arī ir. Sākas diskusijas par to, cik ētiski vai maldinoši no BK puses ir bildi uztaisīt vienā mājā, bet punktu ielikt citā. It kā jau bija norāde par tiem 200m, taču kaut kā pierasts, ka jāmeklē puslīdz bildes tuvumā. Viens rubaks sašutis līdz sirds dziļumiem, nospļaujas nah** un aiziet mašīnā gulēt. Pārējie 3 ar jaunu sparu dienas gaismā atgriežas lidlaukā. Kādu laiku vēl paklīst, spriežot, ka kaut kādi angāri varbūt ir aprakti zem zemes un kā tad tādu vispār var atrast! Mokas nav ilgas, ieraugām kaut ko tumsā nemanītu, kam bija paiets garām un kas varētu atbilst meklētajam. Ir!
Precīzu norādi mīklā tā arī īsti nenolasījām, spriežam, ka šis bija uz veiksmi - ieiesi tumsā īstajā vietā, laimēsies, neieiesi, nelaimēsies. Mums nelaimējās. Vai zinot, kā mums gāja, būtu pieņēmuši hintu no tās komandas, kura mūs pirms lidlauka apturēja? Nē, nebūtu :) Sorry, džeki.
Mašīna dziļi Jēkabpils mežos nemaz nav tik dziļi, principā var piebraukt klāt. Bijām gatavojušies baigi brist pa mežu, nekur nav jābrien. Dabas resursu biedrības video jau bija redzēts, ka mašīnai var atvērt aizmuguri. Uzreiz arī veram vaļā. Degunā iecērtas ne tā labākā smaka, atrodam meklēto, taču jautājums joprojām aktuāls - tur toč neviens nedzīvo? :D
Rogāļu gravā arī viss ātri un nesāpīgi. Kaut gan dienā tādus punktus parasti nav tik viegli pamanīt, acīgākais uzkāpj uz akmens un ir uzdevuma augstumos.
Vientuļnieks, variants Nr.3 - Radžu ūdenskrātuve pie peldvietas. Izdomājam, ka vientuļnieks varētu būt jaunais, īpašais dizaina soliņš, uz kura visi tikai pasēž, uzpīpē un aiziet. Nav, b**, protams, ka nav.
Ninja nr.2. Pēc neilgas kartes izpētes atrodas visi meklētie ģeogrāfiskie priekšnosacījumi. Jābūt. Un ir arī. Tiek uzņemta bilde ar decembra FTF kreklu un BK cepuri (sk. zemāk). Atliek vien atrast to sasodīto vientuļnieku...
Pulksten 11:00 šķiet pietiekami pieklājīgs laiks, lai patraucētu draugus, kuru izcelsmes vieta ir Jēkabpils. Varbūt šiem būs kāda ideja par Vientuļnieku... Ideja ir - Līvānu pārceltuve. Ko pēc 35h nomoda izlasa rubaks, kurš ar jēkabpilieti sarakstās? Jēkabpils pārceltuve :D :D :D
To skaidrs, ka atmetam, jo Jēkabpils neierakstās 29km. Kartē savilkti rādiusi krustu šķērsu. Sagooglēti visi iespējamie ezeri ar un bez salām, Daugavas posmi. Nekas pārliecinošs kā nav, tā nav. Atkal un atkal pieminam Līvānus, it kā redzam, bet neieraugām. Taču arī pārējiem laikam neveicas pārāk labi, jo pirmais Lādes trijnieks vēl nav noslēgts. Centrāle ziņo, ka no 12-16 zvanīt tikai ārkārtas gadījumos. 11:55 esam vēl pārliecības pilni, ka atradīsim pašu spēkiem. Galvas izlauzītas tā un ši tā, smadzeņu kapacitāte sāk iet uz beigām, arī ārštata rubaks, kurš nakti saldi gulējis, nevar neko prātīgu izdomāt. Vēl viens rubaks nolūzt.
Vientuļnieks, variants nr.4. Atlūzušais rubaks pēc pusotras stundas pamostas pie Viesītes ezera, pārējie paspējuši izbesīties un sasniegt izmisuma pakāpi, kurā tiek nolemts zvanīt.
-Bildē ir mašīna un ūdens, un jāņem vērā tie 29km. -Jā, paldies, mēs tieši to arī visu laiku meklējam, nerubījam vienalga. Vai tas ir Viesītes ezers? -Nē. (Neesam pārsteigti.) Svarīga ir tieši mašīna, kā braukt tālāk. -F**k, pārceltuve. Līvāni. -Yes!
Braucam uz pretējo krastu Līvāniem. Pa ceļam nedod mieru, kas tur bija ar to 54.dienu, nu nevar būt, ka tam nebija nekāda sakara. Centrāle mūs apgaismo par mēness fāzēm 23.02., Jaunu mēnesi un "Pārcēlāju". Total brain freeze! Nu ši tik tālu aizdomāties! Vienkārši WOW! Plus vēl punkts ir uz paša pārcēlāja. Šī ir 100% mūsu favorite mīkla ever. BOMBA!!
Gaidot krastā pašu vientuļnieku, uznāk neliela panika saistībā ar to, vai mums ir vai nav jābrauc pāri. Te izpaužas mūsu dažu rubaku ģeogrāfiskais analfabētisms, jo centrāle esot teikusi, ka jābrauc pāri. Taču rubaki-zvanītāji ir pateikuši, ka mēs esam Līvānos. Nē, mēs neesam Līvānos, mēs esam pretī Līvāniem. Cik nu mums vēl ir atlikušas dedukcijas spējas, izspriežam, ka, ja teica, ka no Līvāniem jābrauc pāri un mēs esam pāri, tad mums nekur nevajadzētu braukt. No pārcēlāja nobrauc vēl viena komanda, tad jau esam pareizajā pusē. Ar apelsīnu ciemakukulī ejam pie vientuļnieka un ātri atrodam meklēto.
Lādes mīkla vaļā, vieta skaidra, maucam prom. Pavasara sākums skaidrs.
Saltajā purvā priekšā Birojžurkas. Ar to pavasari neesot tik vienkārši. Ievadām savus variantus, nav. Metamies ar Birojžurkām uz vienu roku. Internets te, protams, švaks. Mēģinām visus iespējamos pavasara sākumus - pavasara semestra sākums, pulksteņa laiki, Meteņi, pavasara brīvlaika sākums, marta sākums utt utt. Jau sākumā rodas doma, ka varbūt meteoroloģiskais pavasaris. Tīmeklis saka - 24.12. Atslēga nepadodas, meteoroloģisko pavasari atmetam. Ierodas vēl viena komanda, Birojžurkas sāk runāt, ka būs jāzvana. Mēs pazvanām pirmie - tomēr meteoroloģiskais. Ļaujam Birojžurkām pierakstīties pirmajiem, jo viņi bija pirms mums. Iedzeram, atstājam savu dziru un braucam uz J-pils Hesburgeru.
Tagad, mājās pētot, joprojām neatrodam, kurā vietā tas bija 25.01. Bet ja jau FTF atrada, tad jau kaut kur bija :)
Lieki piebilst, ka pirmdienas rītā, lasot FTF logbook tekstu "bija dažas ļoti vieglas mīklas, piemēram, pārceltuve", gribas histēriski smieties :D
Bija superīgi! Ļoti labs laukums. Bija tieši tas struggle, nu un varbūt drusku vairāk, ko gaidījām!

Bezcerība un izmisums @Jekabpils

Pieticīgi bijām
Neko spožu negaidijām
Bet ka tik slikti ies
Pasarg' Dies!

Sešās stundās pirmais punkts
Skarbs tas iznākums
Bet stipri esam
Turpinājām rakt.

Lēnu garu, dienas gaismā
Negulētas nakts trakā transā
Lādi izcēlām un tad jau liekas
Vispār bija forši.

Lietas, kas tajā liktenīgajā naktī varēja notikt labāk vai nenotikt vispār:
1) aizbrauc uz Jēkabpili. Ceri iekārtoties cirklī rubīt rubu, bet tie aiztaisa to bodi ciet no 23:55 uz gandrīz pusstundu. Bad luck!
2) Sliktākā ideja ever - sākt ar sālsmaizi. Vēl tizlāk bija aizbraukt uz sālsmaizi un nonākt Zero Waste. Iziet cauri visai 200m ēkai un pateikt: izskatās līdzīgi zero waste, bet te jau nebūs. Mēs zinām, kur tā vieta īstenībā ir.
3) Rakt sālsmaizi 3h. (no 2-5am). Paiet īstajam bunkuram gar degunu, tumsā un miglā to nepamanot. Visu laiku prātā jautājums kas BK uztverē ir "riktīgi tuvu"?
4) aizbraukt uz "mūsu Zero waste" un atrast tur tikai garāžas un čupu ar izmestiem skolas galdiem un krēsliem.
5) saprast, ka būs jāatgriežas fakinajā lidlaukā pēc abiem punktiem.


Tad kādu brīdi gāja labāk. Ap 6am beidzot atradām pirmo punktu - lašu pirtiņu (Vismaz šī mīkla pēc pirmā wtf aizgāja uz urrā). Šampis, oma uzlabojas un saprotam, ka šādā tempā turpinot (Viens punkts/6h) visu BK posmu varam iziet 2 diennaktīs! Not that bad?!
Braucam uz Latvian Ninja warriors. Te atgriežamies pie lietām, kas varēja notikt labāk vai nenotikt vispār:

6) aizbraukt uz Leimaņu bunkuriem, jo aprakstā pieminēts, ka 17m dziļi. Neizlasīt nākamo teikumu, ka praksē to nevar pārbaudīt, jo aizbērti, aizbrukuši or smth. Izbrist cauri kartupeļu laukam un atrast 3 sīkus perdeļu bunkuriņus, kas 100% nav īstā vieta. Fuck!
6) Saprast, ka Latvian ninja warriors drošvien ir tilts. Atrast random tiltu pie kapiem un upes. Aizbraukt. Ir kapi, ir upe a tilta ta vairs nav!
7) 7.40am. Sēžam pie neesošā tilta. Domājam tālāko plānu. Ieraugām, ka lāde kritusi. Var zvanīt centrālei, bet what for? Ar vienu atrastu punktu mēs tik pat labi varētu braukt mājās un izlikties, ka April, April, mēs šonakt Jēkabpilī nemaz nebijām. Nolemjam zvanīt tikai tad, kad atradīsim visu ko varam no sevis vēl izspiest. BK čats uzlabo garastāvokli un iedod kopības sajūtu, ka mēs neesam vienīgie pilnīgās auzās...
8) Ir variants par Latvian Ninja Warriors (pareizais variants!!), bet tas tiek laipni atmests, jo kapi esot pārāk tālu no upes. God damn!
9) aizbraucam uz random ūdenskrātuvi ar salām pačekot vientuļnieku. Neko neatrodam, loģiski.
10) Braucam atpakaļ uz lidlauku, nu jau dienasgaismā. Atrodam Zero Waste. Tas prasīja kādu brīdi. Kas tieši te aizgāja ne tik labi? Viens no rubakiem uzkāpa uz naglas, kas izgāja cauri zābakam. Labi, ka ir aptieciņa mašīnā! Tiek sniegta pirmā palīdzība.
11) Turpinām meklēt sālsmaizi, pētot kartē bunkurus, kuros vēl nebijām un kuri varētu būt mazāki. Nebraucām atpakaļ uz ēkām, kur naktī jau bijām. Nevaram atrast. Fuck it, besī šī vieta, zvans Mārtiņam.

Rodam arī apstiprinājumu no citas komandas, ka mūsu ideja par pazust Latgalē ir pareiza. Ierakāmies fb bildēs vēlreiz un atradām precīzu locationu. Tad hesītī pie brokastīm un kafijas ar centrāles palīdzību tiek izfīčoti visi atlikušie punkti. Skāba sajūta par Ninja Warriors.
Nu Ok, ar Haraldu mums vajadzēja lielu hintu. Labi, ka nesākām skatīties visas saimnieks meklē sievu sezonas! Un ja nu kādu interesē, google ar keywordiem “duelis dāmas dēļ” izmet visādas rokasbumbas un citu sporta veidu dāmu cīņas. Absolutely irrelevant shit.

Tad nu tālāk jau daudz maz solīdi varējām nofinišēt ar gandrīz 17h pilnīgā mērcē.
Paldies- šis weekends paliks atmiņā ilgi.

Whipper Snappers cīņa par FTF 2.0

Lēni un nožēlojami...
*************************************************************
Lai arī viss jau pateikts ar vārdiem "lēni un nožēlojami", tomēr neliels atskats arī no mums.

Šī nebija mūsu nakts. Gandrīz viss bija slikti sākot ar laukuma atvēršanas brīdi.
Tik daudz aizšāvuši garām un nevarējuši atkost vēl nebijām.

Nobāzējušies kāda Jēkabpils veikala stajankā iepretim Viadas kalonkai, kur manāmi gan rubaki, gan vietējais kolorīts, sagaidam pusnakti.

Mājasdarbs izpildīts ļoti uzcītīgi, bet, kad zināšanas jāliek lietā - citēšu purva Intu ((c)Pelēkais Paugurs logbook): "HUJ BĻA!"
Minējumi par īstajām točkām nāca lēni, smagi, nepārliecinoši un... par neīstajām.
Kā pirmās točkas variants rodas SĀLSMAIZE. Skaidrs, ka kaut kur tur būs.
Pirmās nepareizās točkas variants ZERO WASTE kā nākmais.
Kā otrā nepareizā točka tiek nolikta DZIMPENE ASTOTĀ GADA STILĀ - Atašienes dzelzceļa stacija.
Blakus Čiekuriņi, Eglītes, visādi dzīvnieki un tostarp garkājainais draugs Briedis. (Starpcitu arī pamesti Laši!) Interjers šķietami atbilst. Patālu gan ir, 29km diez vai ierakstīsies, bet - atzīmējam.
Trešā nepareizā točka - LATVIAN NINJA WARRIOR, tilts pār Ziemeļsusēju pie Dolomīta. Grants ceļš, kapi, upe, pārdaugava - ir tak!
Ceturtā - PAZUST LATGALĒ. Atrodam īsto bildi, savelkam maršrutu un atzīmējam... Silabebrus. Pie šī gan neapstājamies un turpinām rakt.
Pa starpai samērā pārliecinoši atklājas SAIMNIEKS MEKLĒ SIEVU, bet par VIENTUĻO VĪRU nekas nav zināms.
Aptuveni pēc 02.00 sākam kustību.

LATVIAN NINJA WARRIOR, 1. cēliens.
Piebraucam, zem tilta, nav īstais. Priekškars.

2. cēliens.
Tilts Salā pār Saku. Grants ceļš, kapi, upe, pārdaugava.
Piebraucam, bieza migliņa, nav tilta. Priekškars.

Pārtraukums.

SĀLSMAIZE. mazā flexxkursija it is.
Sadalamies pa angāriem, pārāk lieli. Jāmeklē mazāki, bet neko tālāk par savu.. neredz.
Migla nepalīdz.
Kādu stundu bradājam pa dubļiem, zāli, peļķēm, brikšņiem. Pārbaudam šķietami mazākās ēkas. Regrupējamies.
Pirms prombraukšanas pārbaudam vēl pēdējās ēkas, pie kurām netālu manīti citi rubaki pēc tam dodoties prom. Nav.
Lienot ārā no brikšņiem manām aizdomīgu uzkalniņu.. uzkāpjam augšā, apakšā ir konstrukcija. Ejam apkārt, un.. ir arī ieeja.
Stunda, pusotra, ja ne vairāk, bet šo tomēr paceļam.
Visapkārt spieto rubaki. Izslēdzam lukturus un cenšoties nesalauzt kājas dodamies prom.
04:30

ZERO WASTE
Pēc aprisēm manāmi līdzīga ēka, netālu, atbilst aprakstam.
Teritorija iežogota un aizslēgta - Nav.
Īsā laika sprīdī gan tiek sazīmēta arī īstā vieta. Termināls (facepalm). Braucam atpakaļ gandrīz uz SĀLSMAIZI.
Arī šeit rubaku spiets. Izbrienam cauri musaram un pievienojamies.
Katrā no ēkām izejam vairākkārt, nopētam katru kolonnu, grīdu, griestus, sienas un katru caurumu.
Tad kolonnas bez ēkām.
Vēlreiz darām to pašu. Tad vēlreiz un tad.. vēlreiz. Repeat. Tiek apiets arī no ārpuses.
Saprotam, ka īstā ir ēka ar trīs kolonnām. Precīzi nosakām bildes uzņemšanas vietu. Lai iet vēlreiz viss jau iepriekš darītais!
Pa starpai ielienam arī divu kolonnu ēkas portālā un nogriežamies.. pa kreisi. Brutāli izlaužam ceļu, acis gandrīz atstājam uz zariem.
Pārbaudam arī attālākās ēkas. Izmisumā uzlienam arī uz jumta, bet nekur tālu.
Bļāāā... kādas 2 - 2.5 stundas jau aiz muguras.. pietiek.

SAIMNIEKS MEKLĒ SIEVU
Par šo vismaz ir apziņa, ka jābūt.
Tumsā no pareizās vietas ātri atklājas tas, kam esam nākuši pakaļ.
Uzvācam ātri. Skaista vieta.
07:10

Pa to laiku NLP jau ir pašāvuši LĀDES mīklu.
Mums ir 2/7. za-je-bis.

Esam gatavi LATVIAN NINJA WARRIOR 3. cēlienam.
Pa ceļam krīt LĀDE. Not today, draugi.
Respektabls sniegums, ņemot vērā citu komandu rezultātus. Gribam iepazīties ar NLP.
Nepārdzīvojam, jo bija skaidrs, ka esam tāāāāāālu no patiesības.
Arī #7nieks čats liek noprast, ka neesam vienīgie šajā neapskaužamajā situācijā.
Uzmundrina Neko Nerubī, MB un arī citu kolēģu ziņas. Vēlreiz pierādās, ka rubaki ir very cool people.
3. cēlienā ņindza tiek sagūstīts. Priekškars, ziedi, aplausi.
Arīdzan skaista vieta!
07:50, 3/7

Un ko tālāk? Pabeigt citā dienā? Šādai idejai atbalsta nav.
Manāms prāta aptumsums. Tālāka notikumu secība arī sajukusi.

DZIMPENE atašienes stacijā par tālu, nebraucam. Joprojām mēģinam atkost PAZUST LATGALĒ lokāciju, tā vietā, lai aizbrauktu pakaļ tam, ko esam jau praktiski atraduši.
No putna lidojuma manīts skurstenis, noteikts arī, ka pie pamestām mājām vajadzētu būt.
Mistiskas sakarības savienojot meklējam VIENTUĻO VĪRU gan Daugavsalā, gan citos neceļos. Ne mazākās idejas par pārceltuvi.
Uzaust apgaismība par jubilejas latiņiem. Tikpat mistiski tiek veidotas sakarības starp Stārķi un Skursteņslauķi. Bildē redzamajiem žagariem netiek piešķirta nekāda nozīme. Aizmaldamies arī uz Stārķēniem.
Uz ZERO WASTE atpakaļ nevienam negribas, bet.. tur vismaz kaut kam ir jābūt.
Pa ceļam, lai pilnīgi atmestu Atašieni, patraucējam arī centrāli.

ZERO WASTE part 2.
Krīt 5-10 minūšu laikā.
Pirmajā piegājienā vēl tumsā, protams, priekšroku dēvām 10 reižu iet tur, kur jau būts, ne tur, kur neviens no mums nav gājis.
10:30

Otrais piegājiens Jēkabpils laukumā diez vai sanāks un tālāk jau hints pēc hinta vai drīzāk norakstam pareizās atbildes.

DZIMPENE
Lasis. Pirtiņa. Nu jāāāā...
Pamanāmies arī tur nomudrīties un ar pirmo piegājienu palaist garām vērtību.
Gan ēka, gan krasts tiek ķemmēts drošu stundu. Gan uzkāpjam kokā, gan ieslīdam ar vienu kāju upē.
Tikai tad varam vēlreiz palūkoties īstajā vietā.
Tur točna nav? Nē, nekā! Skaties, es tev tūlīt bildi vēl uztaisīšu... ui..
Gadās.

Centrāle iedod hintu par pārceltuvi un tiek apciemots VIENTUĻAIS VĪRS.
Ap 14:00

Tālāk skaidrs, ka netālu no Laukezera. Tik tālu aizbraucam, bet esam jau tik tālu padevušies, ka seko kārtējais hints, lai arī turpat blakus vien bijām un iepriekš tass viss jau tika noteikts.
Hujviņzin, kur pagāja viss tas laiks, bet mazliet pirms 15:00 tiek uzvākts PAZUST LATGALĒ.

Pildot mājasdarbu bija manīta SĀLSMAIZE, DZIMPENE, SAIMNIEKS MEKLĒ SIEVU un arīdzan NINJA WARRIOR no putna lidojuma.
Jau laukumā samērā precīzi noteikts PAZUST LATGALĒ, bet neko no tā izmantot nespējām.

LĀDE
Pēc visām neveiksmēm arī šis ne tik raiti, ja ņem vērā, ka bija pavisam vienkārši.
Purvs skaidrs. Salts arī. Sākumā kā iespēju noliekam divus tiltus un tikai tad pamanām pamestās ēkas.

Pie LĀDES pretī pabrauc jau divas ekipāžas, priekšā vēl divas. Nolemjam nogaidīt, lai vismaz LĀDES atrašanas un atvēršanas prieks netiek sabojāts.
15 min. klusums, neviens nav manāms. Dodamies iekšā.

Priekšā jau Whipper Snappers un DEMONLORD WOLFPACK. Viss pa zolīdo - katram 10 minūtes.
Ar pavasara sākumu neesot tik vienkārši. Sagaidām savu kārtu un paši par to pārliecināmies.
Ar internetu tā pat, kā ar pavasara sākumu.
Pēc kāda brīža LĀDI atver Whipper Snappers, vēl pēc brītiņa uzgaudo un projām dodas vilku bars. No hinta atsakāmies.. velti.
Brīdi vēl pacīnāmies, bet mazliet pēc 17:00 ir tāds besis, ka griežam centrālei pēc pēdējā hinta.
Agro pavasari neviens nebija ne manījis, ne dzirdējis.
17:20

Vairumā laukumu centrāli netraucējam un šķiet, ja ārī sanāk patraucēt, tad ne vairāk kā vienu reizi.
Arī FTF score ĀTRI UN BEZ ŽĒLASTĪBAS / 4 TANKISTI BEZ SUŅA ir samērā pieklājīgs - 3/6 jeb 50%.
Ātri un bez žēlastības, šoreiz, lēni un nožēlojami.

Lai vai kā - laukums mums patika. Ne tik ļoti kā Saldus, bet still. Un saņēmām kārtīgu devu īsto #7nieka sajūtu.
Kā vienmēr - paldies kolēģiem un BK komandai!
Pie neveiksmēm mēs neapstājamies! Tiekās!

P.S. Atgrieziet, lūdzu, LĀDĒ viskiju. Gentleman Jack Mamadonanā bija mmmmmm!

🤷🙅🙏

Citiem vārdiem sakot - galīgi nebija mūsu mēnesis. Atbildot uz NLP jautājumu, kur tad citas komandas tā iesprūda, sanāk, ka visur iesprūdām, draugi, visur.

Mīklas nemācējām, kodus neredzējām, atslēgas nepazaudēt arī nemācējām. Labi, ka neapmaldījāmies.

Starp citu, mums bija iespēja uzdot Mārtiņam jautājumu, ko viņš pats domā par Jēkabpils laukumu. Videointerviju skaties šeit: https://vimeo.com/388857351

Kā iesācēju rubaki, mīklas minējām sestdien siltās mājās pie aliņa, un svētdien devāmies laukumā.

Sālsmaize izklausās too easy to be true, bet info paceļam ātri (tā vismaz mums liekas). Ok. Atbraucam uz bunkuriem un veiksmīgi padiršam pirmās 2 stundas. Sanāk tik hujova, ka pat geocache vienā no bunkuriem pēc koordinātēm nevaram atrast. Zbis. Lienam katrā bunkurā pēc kārtas, garām paskrien stirnas. Visi itkā esam pabeiguši universitāti ar augstākajām izglītībām, bet par to, ka bunkuram jābūt daudz mazākam un ar soliņu (kā bildē) aizdomājamies tikai vēlāk. Ok, maucam atpakaļ uz galvenā ceļa, čekojam visas pamestās ēkas/bunkurus. Slava bogu viens no rubakiem iet pārbaudīt to pašu maršrutu, ko pārējie jau izčekoja un atrod tuneli. Super spots, cepuri nost pirmajai komandai par atrašanu miglā.

Pēc pirmās mini-uzvaras ieķeram skaistu 1h flexkursiju Daugavsalā, parunājām arī ar tilta apsargu, bet bez palīdzības. Labi, pagaidām atmetam.

Pazudis Latgalē diezgan veikli atrodam dabas resursu Fb lapu, arī video atskaite iekrīt acīs. Atšķirībā no pirmās over-achiever komandas, izdomājām palūgt Fb lapus īpašniekus padalīties ar koordinātām. Ilmārs veikli atbild, bet nav pēdejais rajona pacans - prasa 3 like lapai par info. Īsts Jēkabpils hustlers. Ātri sakrapaļījām laikus un koordinātas rokā. Apskamojam sistēmu tho! Laukumā spotu atrodam veikli. Vienīgi braucam ar behu, negribējās smērēties, tāpēc normāls kusaks ar kājām iziets, bet tas tikai plusos, drīz vasara kā nekā!

Par saimnieku ir nojauta, ka tā ir teika vai kaut kas uz to pusi. Īsumā caur rubaku rubakiem kaut kā saprotam, kur ir tas nelaimīgais Haralds, kuru tik ilgi domājām. Uz vietas viss atbilst aprakstam/teikai, liekas, ka spots ir rokā. Izložņāti abi tilti, akmens, atrasts geocache, bet no zīmes ne sūda. Pēc 1h viens no rubakiem meža kalngalā pamana baltu plāksnīti - YESSSSS! PRĪVĀTĪPAŠUMS zīme - you fcking real? Visi sabrukuši un zajobīti domājam vismaz nobildēties uz lielā akmens, un bums, viens no rubakiem stāvēja pie pašas zīmes! Jesus.

Dzimpene vispār bālais. Zero clue. Pēc centrāles ieteikuma, sapratām par jubilejas latiņiem un ātri izpīpējām lokāciju “laši”. Uz vietas tikai viena potenciāla vieta - tā garām. Nu kāds sakars, tādu kusaku braucām. Viens no rubakiem piemin, ka jāskata gar krastu, bet mēs veiksmīgi noignorējam un braucam prom pēc hotdogiem. Paralēli vēl domājam izčekot Ninja tiltu, kurš arī bija garām. Labs!

Ar zero waste atradām kartē pāris potenciālos 200m spotus. Laukumā ņihuja negāja tik viegli kā datora krēslā, mājās. Pirmā ēka izskatās 1:1 kā bildē, bet daudz īsāka. Bļed nav! Pēc pāris neveiksmīgiem minējumiem, beidzot atrodam ēku un liekas, ka ir! Protams, ka nav. Vēl kādu 1h droši pavadām nesaprašanā, izpētot katru stabu, armatūru, atkritumu, pat caurumus sienā izspīdinam. Pieduries!? Ar čomu rubaku palīdzību un ar zariem izskrāpētu seju atrodam sienas ārpusē ciparu.

Zvanam centrālei, BĻEĢ! LAŠI! Bija pareizi. Atkal 30 min ceļā, kartē fiksi atrodam to vienīgo būdu gar krastu. Ejam pāri pļavai (jo ceļš domāts mīkstajiem). Protams, atnākam nepareizi :) Ok, ejam cauri mežiem un atrodam māju. Sadzirdam koka durvju čīkstēšanu atverot, visi pārmīzām jēgu! Bet viss safe, vējš piedurās. Ātri izčekojam māju, atrodam vēl vienu geocache, bet no BK ne miņas. Pag, bija tak ar ūdensrozēm kkas, laikam krastā. Veiksmīgi papišam vēl 15min, līdz kāds no citiem rubakiem salūza un palūdza hintu. Weak AF.

Uzmetām monētu un izlēmām par pārdaugavas krastu, lai izčekotu pārcēlāju (šis ar hintu diemžēl). Ar krastu noveicās un atradām ļoti veikli.

Tad maucām uz tiltiem. Jau bija maksimāli tumši, lokācijas bija creepy as hell. Visu cieņu organizatoriem, saņēmam labu adrenalīna devu. Caur alternatīvām kartēm atrodam 3 iespējamos underground tiltus un dodamies pie katra izmeklēt. Otrais tilts ir, tikai problēma, ka augsti un tumši. Un vispār zajobs jau, čiepas blakus arī samīzušās. Čaļi īstenībā arī, bet nevar izrādīt :) Vietu sazīmējam ar nelielu palīdzību, bet spots nereāli kruts!

LĀDE! Likās, ka būs dirsā. Īstenībā bija arī :) lokāciju atrodam ļoti viegli, bet nevienam īsti negribās līst pa dubļiem un tumsu uz pamestu māju mežā. Kompānijā iestājas panika, bet nu saņēmāmies un devāmies ceļā (vienīgi nebija skaidrs vai vienā virzienā). Ok, māju ātri atrodam, spots kolosāls. Ātri apejam apkārt un saprotam, ka kāds tur dzīvo/ja, un ganjau tur uz visu mūžu paliks... Dziļa nakts, visi samīzušies! Labi, pohuj, uzzvanījām centrālei - kas par sūdiem, huļi jālien mājā pie bomāriem. Labās ziņas, ka nav jālien tajā misenē. Sliktās - mājā tāpat jālien, vienkārši no otras puses. Čiepas jau uz raudāšanas robežas, a te vēl random hatā nekurienes vidū jālien. Zaibuha! Slēdzene nost, durvis vaļā ar kāju(jo visiem mīzaks), ātri atrodam plauktā lādi. Bet nu viss smird un izskatās, ka blakus telpā toč kāds aizgājis ziemas miegā uz visu mūžu. Bļed vēl kods. Bled bled bled. 6 varianti visi hujņā. Najebaļi. Varētu teikt, ka 30min štukojām un sagāja, bet tà diemžēl nebija, jo visiem bija zbal. Brāļi no centrāles izručīja un esam finišā. Ātri ielogojamies un pišam ko kājas nes uz behu un mājas. Neatceros, kad pēdējo reizi bija tāds action, bet bikses toč mājās būs jāmaina :)

Paldies veči, 10/10, tiekās Martā! Stay #Mērce

Btw laukumā pavadītas +-14h

Februāra rubu gaidījām jau no 4.janvāra un jo tuvāk nāca TĀ diena,jo vairāk taureņi rīkoja dišukus vēderos.Vai tā varētu būt mīlestība? 😄🤭
Lasot 7nieka čatu,bija mazliet mīziens,ka viss būs slikti,bet nodrošinājušās ar pilnīgi visu iespējamo, 7.februāra vakarā,sākām savu ceļu uz Jēkabpili. Staķika stāvlaukums uz brīdi kļuva par mūsu ģērbtuvi,jo bija tak jāuzvelk visas jaunās štātes-lukturītis tur, lukturītis te, kamera, telefons, vēl 20 liekas lietas, kā jau normālām žubītēm pieklājās.
Lemjam,ka pirmo ņemam Ninzju (Ninja).Ninzja tāds tricky,ne velti minēts,ka ar pāris nepareiziem šāvieniem atradīs īsto :D, Aizgājām,protams, uz nepareizo.Pareizais bija turpat blakus,bet Ancei likās,ka lol,nevar būt, ka tas ir tik tuvu,bet viss safe, ātri sapratām, kur vēži ziemo un maucam uz tiltu, Agnese atklāja dibenšļūkšanas sezonu un varbūt tieši tāpēc punktu paņēmām tik aši.
Waze čopelīte jau sāk stāstīt ceļu uz Lašiem, gandrīz špagats pie mašīnas un esam ceļā.Ar pirmo uztrāpām uz taciņas,kas aizved līdz pirtiņai. Pirtiņā pavadām 10 minūtes, bez emocionālas piepūles ciparus izceļam. Mazliet fiziskais, lai uzceltu un dramatiski attainotu punkta atrašanu. Gada balva aktierspēlē.... WILD MOMS!!!
Viens, divi, trīs un esam pie akmeņa. Atkal pierādījās, ka mēs nediktējam noteikumus un BK ir 7 soļus priekšā ar izdomu. Muguriņas sāk niķoties, nav tik viegli izložņāt zem visādiem tiltiņiem un krūmiņiem, bet punktu Liene paņem no kalna augšas. God bless atstarojošo materiālu!
Čunčinam uz Latgali un spriežam, ka baigi ātri 3/7 izcēlām. Ak! Paldies Dievam un Svētajam Pēterim,ka viss bija sasalis.Bail pat domāt, kas tur darījās nedēļu atpakaļ un atceroties Saldus piedzīvojumus Ancei notrīc lūpa :D Piebraucām pie paša punkta, minūtes laikā tas bija rokās, apstaigājām, apskatījām-nu tā, pieklājības pēc-un adios,amigos. Next-Līvāni!
Pārceltuvē valda kapa klusums, upes esamība neglaimo mums, jo vējš nav tas patīkamākais, bet mēs neesam nekādas mīkstās. Izložņājam visus krūmus, niedres, mājas pagalmu, drupas un pat paceļam laivas. Aizbraucām pat uz tālo pārceltuvi, bet tur tāds klusums, ka pat mirušie nestaigā. Braucam atpakaļ uz Līvāniem, zvana Ofisa Planktoni. Viss slikti. Say no more. Braucam. Pa ceļam saprotam, ka vietuļnieks ir fočēts pret spoguli un viss ir otrādi. Plosts un punkts ir otrā krastā. Safe, safe-arī visgudrākie mēdz kļūdīties, if u know what I mean 😄
Aizbrauksim izručīt meitenes un pie reizes aiziesim uz sālsmaizi un apskatī Zero Waste. Tā ručījām, ka gandrīz pašas ieručījāmies. Viss beidzās labi ar traktora iesaistīšanos, visu sīkumos būtu gari jāstāsta un to godu atstāsim pašām vaininiecēm 🤭. Sālsmaize nav tas vieglākais spots un ja tur reāli kāds gaidītu-nekad nesagaidītu un mūs izsludinātu meklēšanā. Viena crazy vieta. Tumšs, ne sūda neredzi, katrs paugurs-hujaugurs izskatās pēc īstās vietas, visi 20 vienādi, kaut kādas drupas un zemes krāvumi. Sniegs, ledus, atkal špagats un soprāns atbaida visu, kas slēpjas tumsā. Hints no malas. IR! Vispār-rūgtu pēcgaršu atstāja miskastes. Miskastes visur. Jēkabpilieši būtu pelnījuši dabūt pa dirsu ar slapjiem džinsiem. Sālsmaize ir tāds spots, kur gribētos atgriezties vasarā, un izšurīt katru stūri, bet bail iekāpt sūdā vai līķī, tāpēc šo ideju uz laiku jāatceļ.
Pieripojam pie netālā Zero Waste, kas tāpat kā lidlauks ir totāla sūdu bedre. Katrai kollonai apejam apkārt pat divreiz. Pa āru izstaigājam, tikai pa aizmuguri nē. Pēc brīža liekas, ka kāds kliedz "ATRADU" un patiešām-Agnese atradusi! Zajebis. Tagad tikai vientuļais vīrs un lāde.
30 minūtes autopilotā un klāt esam, 'šoferis' apliecina, ka te kaut kas esot un lai tik meklējam. K-čing!
Uzgriežam kalkulatoru un lāde ir vaļā. Mīkla nebija tik grūta. Pareizos vārdus savilkām, centrāle apstiprināja un iedēva hintiņu.
Nu bāc!!! Kas par vietu! Sajūta kā 46.gadā,lai gan tajā neesam dzīvojušas. 10000% tur māds ir nolicis karoti un norakts ābeļu dārzā. Lādi atrodam ātri, kodu gan nē. Zajobs un zvans centrālei. Ances omītei būtu ko teikt saistībā ar šo pavasra iestāšanās datumu, jo ja omīte nezina, tas nav noticis!

Kā mums visumā gāja? Pārāk gludi 😄 Kaut kāds asumiņš pietrūka. Ekšana. Hvz, moš dubļi, kuros ierakties...NOOOT! Bet paldies, paldies, forši tāpat, jo meiteņu kompānijā un mazais chills no mājas dzīves. Tiekamies martā? Yaaaas!

Februāri Lemūri sagaida ar zināmām bažām par to, kādā virzienā nosvērsies ruba. Vai rubaku skaita pieaugums neliks tai kļūt aizvien pieejamākai (vieglākai)..? Jo, lai cik interesants nebūtu bijis Saldus laukums, atzīsim godīgi - nekāda nopietnā mērce tur nebija. Tomēr pusnaktī, iemetot aci jaunajās mīklās, izskatās nice, te būs, ko galvu palauzīt. FTF tīma izcilais ātrums gan dara Lemūrus domīgus, bet, redzot ka STF un TTF nekrīt un nekrīt, ir skaidrs, ka nebūs viegli (aleluja!).
Pie mīklām nopietni ķeras kartes vislabāk pārzinošais Lemūrs. Sālsmaize atrodas ātri. Par bunkuru skaidrs (pat doma netiek pieļauta, ka tas varētu būt kāds no lielajiem aviācijas angāriem), bet kurš konkrēti, skatīsies uz vietas - par laimi, ir kartes, pēc kurām tie visi ērti atrodami gan tumsā gan miglā ;)
Zero Waste angārs arī rokā pāris mirkļos. Lidlauku neaiztiekam, tur jau ir Sālsmaize. Bet, redz, netālajā Lauktehnikas teritorijā kā reiz pāris 200 m gari objekti ir. Kaut orientieris blakus Sālsmaizei, galavieta jau tomēr gan nostāk, lai punkti nepārklātos. It kā tālākais, turklāt varētu jau būt pamests, jo apsaimniekotājs - minerālmēslu tirgotājs mainījis adresi pirms pāris gadiem. Cik var saskatīt streeview, konstrukcija arī varētu atbilst. Derēs (galu galā nederēja, bet tas nu tā :D). Nu, ja arī ne, atradīs ko citu uz vietas, 200 m angārs nav adata.
Pazust Latgalē. Ok, not bad... atzīstams centiens paslēpt svarīgo liekvārdības plūdos. Galu galā vienīgais, kam te var piesieties, ir tā biedrība. Iekopējam googlē. Hm. Kā par brīnumu, tāda patiešām pastāv, par spīti pompozajam nosaukumam. Kad jau, tad jau. Uzņēmumu reģistrs, adrese, ortofoto u.c. kartes. Izskatās super - ezera krasts, pamesta viensēta, ēkas apkārt interesantas, netālajā bardakā zinātājs atpazīs pamestas automašīnas pat satelītattēlā. Streetview gan nav, bet izskatās 99% legit. Derēs. (Nē. Un pat ne domas nebija kaut ko skatīt iekš FB vai kā tā... Tā nu sagadījās, ka šo mīklu risināja antisociālākais no Lemūriem :D)
Pa to laiku pārējie Lemūri virtuāli breinštormo Dzimpeni. Kas tie par čiekuriem, vardēm un citiem ērmiem, ir skaidrs uzreiz, bet tālāk vezums nekust. Stārķis..? It kā too easy, bet, no otras puses - varbūt, ka mēģinājums paslēpt vajadzīgo, to, tā teikt, ierāmējot un pieliekot pie sienas? Tēma iztirzāta, vietas pārbaudītas. Nebūs.
Pirmā nakts ar to off, mīklu minēšana turpinās nākamajās dienās.
Šķiet dīvaini, ka Dzimpene ir astotā gada stilā, a personāži piedalās arī ar vēlākiem izlaiduma gadiem. It kā lielākā daļa pārstāv pa vienam katru izlaiduma gadu, kaut parasti gadā izlaida 2 personāžus... Jā, bet "it kā" un "lielākā daļa" nav vērā ņemams arguments. Beidzas viss ar to, ka štābiņa Lemūrs pēkšņi atceras, ka interešu apvidū ir pieejama Lašu pirtiņa, tāds foršs zabrosiņš. Un lasis tak arī nav ieradies. Jopcik, žargonā runājot, viņi visi tak ir laši, nāk atskārsme pār Lemūriem! Galu galā, dzimpenes astotajā gadā arī bieži vien svinēja pirtīs... Gaviles, būs, būs īstais! Visbeidzot interneta plašumos tiek iegūts pat proofpic ar sienas fragmentu, kas atbilst BK bildē redzamajam. Yess. (Ā, vai jau minēju, ka Lemūri, vēlāk lasot citu komandu logus, ilgi nevarēja saprast, par kādu pirtsslotu tur visi runā..? :D Mjā, reizēm mēs patiešām neiespringstam uz detaļām).
Saimnieks Meklē Sievu. Jākobštates placdarmā ir tik pilni meži ar WW1 betonu, kā nekur Latvijā, tādēļ Lemūri ir svētā pārliecībā, ka kāds no bunkuriem noteikti piedalīsies spēlē. Tamdēļ absolūti ģeniālais savā atbilstībā un vienkāršībā risinājums (aha...) nāk ātri. Un tātad - pēc pamatīgām sadursmēm starp Krievijas un ķeizariskās Vācijas armijām (riktīgi kruti krabji, ne..?) pie Jēkabpils, krieviem izdevās izveidot un noturēt Jākobštates placdarmu - kilometrus 70 garu frontes līniju, kurā iestājās standstill uz vairāk kā diviem gadiem, kas arī ļāva te mierīgā garā izbūvēt tik daudz fortifikāciju, savilkt lauka šaursliežu dzelceļus un tamlīdzīgi. Tantīte Jākobštate formāli gan atradās krievu pusē, tomēr frontes tuvums haubices šāviena attālumā nevarētu ļaut to uzskatīt par baigo panākumu. Atliek tikai atrast vietu, kur brašais un bārdainais ulānu (vai citas kavalērijas) hauptmanis Haralds veica savu pārdrošo reidu un pārrāvumu. Tā ir vienīgā zacepka, kur meklēt punktu! Pēc pāris dienu meklējumiem kļūst skaidrs, ka varbūt tomēr būs jāiepazīstas arī ar Magoni Burku... Jo galīgi nekādas liecības par brašo Haraldu vēsture neglabā. Arī ziemeļu karā ne… Arī huņņu-somugru konfliktā ne… Diemžēl, līdz laikam, kad Dievs radīja zemi un Pērkons ar Vellu spēkojās, Lemūri neaizrakās, pietrūka pacietības :D Tiesa, kārdina vēl arī vēsturnieks Haralds ar savu WW2 bunkuru, bet nu, šitas nebūs, galīgi cits storyline. Kaut kā procesa gaitā nez no kurienes ir uzradies Haralds Leimanis (kā? a jupis viņu zin) un uzpeld Leimaņu bunkuri. Turklāt štābiņa Lemūrs ir atradis bildi, kur trīs bērzi (pie tiem "sīkajiem perdeļu bunkuriņiem" (c) Whipper Snappers) ir tik līdzīgi BK bildes kokiem. Bet kāpēc izvēlēties tos aizmugures bunkureļus, ja īstie, lielie ir mežā pie līnijas?! Jau trešajā izmisuma pilnajā dienā viens no Lemūriem tomēr mēģina iedziļināties “Saimnieks meklē sievu" peripētijās, tomēr pēc piecām minūtēm riebumā novēršas. No way, šo mēs neanalizēsim. Davai, es abstrahēšos no visa un meklēšu pēc bildes un sev vien zināmu lietu analīzes, saka Lemūrs. Neticami, bet pēc nepilnas stundas čatā tiek ierakstīts: es zinu, kur tas ir. Kad sapratīšu, kāpēc, pateikšu arī jums :D Gudrā Lemūra domu gaita vēl šobrīd pārējiem nav īpaši saprotama, bet jā, vieta ir īstā! Lūk, arī atbilde uz jautājumu "Who the fuck is Haralds?!", kuru, līdzīgi kā Birojžurku Banda, Lemūri ir uzdevuši sev ne reizi vien. Cepuri nost, mastermind cienīgs uzdevums. Redzot, cik viegli FTF tīms ir ticis galā, vienkārši pareizi paprasot googlei (un ne tikai šeit), Lemūri dziļu paklanās NLP priekšā. Pačots un uvažuha.
Latvian Ninja Warrior. Tilta (really, kāds te var saskatīt ko citu?!) attēlā Lemūri nekļūdīgi atpazīst dzelceļa tiltiem raksturīgo nesošo konstrukciju. Visticamāk, dzelzceļš ir šaursliežu. Un tad jau štābiņa Lemūrs atrod vajadzīgajiem parametriem atbilstošo. Viens no Lemūriem atceras, ka pirms gadiem 4 ir jau bijis zem šī tilta, tomēr negrib apgalvot, ka tieši tā tur izskatījās... Lai vai kā, variants šķiet drošs arī bez tā.
Vientuļa Vīra Piezīmes. Ar šo sanāca interesanti. Pirmajā naktī minējumu gaitā karšu speciālists Lemūrs saņem zvanu no kādas laukumā esošas komandas - vai mums būtu kāda ideja par šo. Vienīgais, kas Lemūram ātrumā (pie tam vēl ne pārāk nopietni iedziļinoties aprakstā) ienāk prātā, ir Līvānu pārceltuve. Vēlāk šī ideja tiek no visu Lemūru puses cītīgi izķidāta. Kāds apelē pie tā, ka sala tomēr ir un paliek sala. Ok, vairākas potenciālās salas tiek izpētītas, nekā interesanta. Kāds cits atkal atbalsta tēlainās domāšanas ideju - kāpēc gan uz salas kāds nevarētu uzkavēties "ilgāk par cigaretes dūmu"? A uz prāmja neviens ilgāk nepaliek, tas tak loģiski! Galu galā tēlainā domāšana un loģika (un beigās arī potenciālo punktu salikšana uz kartes un kilometrāžas uzmērīšana) gūst uzvaru. Lemūri paliek pie Līvānu pārceltuves versijas. Cipars 54 minējumu gaitā tiek aplūkots un atzīts par kārtējo "Ķoķas Moņas pili" (zinātāji sapratīs ;)), līdz ar ko Lemūriem ir pamatīgs pārsteigums Neko Nerubī logā izlasīt par mēness fāzēm un Mielavu :D
Rubas datums tiek nosprausts, tiklīdz rodas skaidrība par visiem punktiem. Katram gadījumam, lai izbēgtu no drūzmēšanās pie objektiem, tiek pieņemts (ouu, cik grūtais!) lēmums pietrausties agrāk un sākt laicīgi.
Tā nu 08.02., startējuši no Rīgas ap sešiem, pirms astoņiem no rīta Lemūri jau ir laukumā.
Vispirms tiek nolemts doties uz Sālsmaizi, pa ceļam uzmetot skatu Zero Waste vietai. Zero Waste vieta izskatās tā, ka - fāāk, nu nebūs. Pirmā mazā vilšanās. Piebraucot pie Sālsmaizes - jopcik, priekšā auto! Nu, un kāda jēga bija celties piecos?! Otra mazā vilšanās. Ok, kamēr šie tur ņemas, mums te netālu vēl geokešu derētu savākt, laižam. Pēc minūtēm 15 - nu bet #@$%& taču!!! Kešs rokā nedodas. Nu tā sev dienas sākums... :( Braucam atpakaļ, rubaki  jau prom, Sālsmaizes punkts krīt zibenīgi. Tobrīd Lemūri vēl nenojauš, kā te citi mocījās, liekas viss pa vieglo. Labi, tagad atpakaļ pie Zero Waste. Googlējam to 200 m angāru. Hm, tepat blakus..? No way... Bet paga - te tak rakstīts Terminālis!!! Nē, nu kur bija mūsu acis?! Būs īstais. Pēc pāris minūtēm esam objektā, pēc vēl 10 minūtēm krīt punkts. Jā, nu, skaitliski mazajai Lemūru komandai ir izstrādājusies sava stratēģija lielobjektu pārmeklēšanā, kas arī šoreiz izrādās rezultatīva. Nākamais - Latvian Ninja Warrior. Hit'n'run, mīlīši, hit'n'run! Lemūri atļaujas pa ceļam vietējo dostoprimu apskati, pāris slēpņu uzmeklēšanu, nelielu pastaigu līdz tiltam (lai gan Lemūrtanks spētu to šturmēt līdz pat nullpunktam) un pat lāsteku kauju zem tilta :D
Labi, ļoooti laaabi, bet mēs jau zinām, ka nedrīkst sapriecāties, tikai ne to - to ruba nepiedod.
Ir laiks uzmest garu. Pie Lašu pirtiņas tiek piebraukts 100 m attālumā un šturmēts no pretējās puses. Tāpēc izdodas uzkrist kā sniegs uz galvas Ofisa Planktona dāmām, kuras, cik var saprast, kāpj uz lāvas jau kuro reizi. Pirtiņa izrādās mazāka kā domāts un slēptuvju tur nešķiet daudz. Viens-divi, sīkākais Lemūrs jau pacelts līdz boilerim ar pilnu pārliecību, ka jābūt. Eh, tomēr nav. Jābūt, jābūt, reku, paņem lukturi, nē, nu... paga! Ir, tiešām ir! Jā, starp citu - lai slavēta kārtējā Lemūru paviršība. Piebildi "krastā" uz vietas neviens neatcerējās. Citādi, iespējams, būtu ieberzušies pa nopietnam. Pamājam Planktoniem un laižamies tālāk. Nu jau sāk šķist, ka agrās celšanās handikaps būs pietiekams, lai mainstrīms no Rīgas mūs nepanāktu.
Hei, Harald! Slidinoties pa noledojušo taku pie Saimnieka un sievas, Lemūri neaizmirst bildēt un bildēties. Haralds labi pastrādājis! Arī akmens ellīgi iespaidīgs. Kādu brīdi jāpameklē, un tad jau bļemba rokā. Jā, te tumsa būtu bijis labs palīgs...
Nu, ko, laižam Pazust Latgalē. Piebraucot Dabas resursu aizsardzības biedrības oficiālajā adresē, viss izskatās ļoti cerīgi. Pie mājām šaipusē pamestu auto kavalkādes šķiet ierasta lieta. Vajadzīgo lokāciju gan kāds nesen sakopis, toties blakus vecas ēkas, riktīgi interesantas! Bet nu, tas nelāgais čujs, ka bišķi par civilizētu te, lai laistu pāri rubaku ordas... Palūrēts tiek te un tur - iekšējā balss aizvien skaļāk saka, ka nebūs. Ko nu?! Lemūrtanks lēnām šūpojas pa taisnāko celiņu uz Sūnu skolas pusi, Lemūri čeko pieejamos avotus, soctīklus un tā. Nu, kas tad mums te ir..? Hm, a tā biedrība taisa pārgājienus, doties turp kur devās viņi - tam varētu būt nozīme! Jā, reku ir bildes, reku ir arī maizesvāģis! Ok, 20 km pārgājiens... Another flekskursija!? Zinot BK, neiespējami jau nav, bet tad FTF tik ātri nekristu. Pētot bildes, nogriezni izdodas samazināt uz 5 km. Braucam. Tas auto ar izpletni nomests netika, visticamāk, varēsim lielāko daļu nosacītā ceļa izbraukt ar Lemūrtanku. Un piepeši - aleluja! - tiek uzieta diskusija ar visai konkrētu vietas norādi (Lemūri iesmej par to, kas tur komentos darījies :D). Pa taisnajiem celiņiem nav pat baigais līkums un finiša taisnē Lemūrtanks jau sēž uz astes abām Garneļu ekipāžām. Līdz galam Garneles nebrauc, tamdēļ Lemūri tiek pirmie punktā un pat pagūst sataisīt fotosesiju. Barā ar Garnelēm punkts krīt ātri. Lecam un laižam! Fūūu, šis bija tricky, adrenalīns uzbangoja asinīs, labi, ka viss beidzās veiksmīgi. Bet tas jau ir tieši tas, kas rubai piedod vajadzīgo asumiņu! Laiciņš bišķi patērēts, bet nekas traks.
Tad nu uz Līvāniem. Cerību par WW1 bunkuru Lemūri nav atmetuši, un, ja uzdevumos tā nebija, tad Lāde tur točna būs! Tamdēļ loģistika izvēlēta tā, ka Līvānos Vientuļais Vīrs mūs pārceļ vajadzīgajā pusē, paralēli iegūstam pēdējo ciparu un labas izejas pozīcijas startam pēc Lādes. Neviltots ir Lemūru prieks, ieraugot pēc pazīmēm dabā, ka vieta sakrīt ar bildi. Un arī pārcēlājs jau ceļā no pretējā krasta. Viņu gaidot, Lemūri pārmeklē šo krastu, un, drošs paliek nedrošs, pirms braukt uz prāmja, uzvaicā pārcēlājam. Uz salas tak ir - viņš atsmaida. Juhū, Lemūrtanks uz "salas" virsū, cipars rokā, prāmis šķeļ spoguļgludo ūdeni, fotogēniskais Lemūrs ar brēcienu "I'm the king of the world" vicina rociņas prāmja priekšgalā.
Mīkla arī vaļā. Hm. Varbūt paēst pusdienas tomēr papriekšu..? Versiju apmaiņa onlainā ar štābiņu, Lemūrtanks palēnām sāk ripināt uz Jēkabpili. Bet te nu štābiņa Lemūrs ir uzdevumu augstumos un pareizā lokācija tiek noziņota ekipāžai, kamēr vēl pa rokai šortkats. Karbonādes pagaidīs - Lemūri pagriež stūri un metas pakaļ Lādei. Lādes mīkla nešķiet sarežģīta un tas iemidzina modrību, arī kodam (diemžēl) tiek pieiets pa vieglo. Dziļajā nekurienē pazūd internets, toties parādās daudz smagās mežtehnikas. Negaidītie šķēršļi mazliet kavē Lemūrus, tomēr neapstādina, un pēc brīža tie jau lec ārā pie mājas. "Ja mēs apsteigtu visu nakti rubījušos Planktonus" doma piedevusi tādu kā go-go-go efektu :D Tiesa, māja izrādās neatbilstīga galavietai. Protams, redzot Saltopurvu kartē kā "apdzīvotu", Lemūri ieradušies pārupes zabrosā. Aizdomīgi nopētot skapi, kas vienīgais uz saviem pleciem vēl tur iegruvušo griestu smagumu, Lemūri piesardzīgi evakuējas, cenšoties pārāk skaļi neelpot. Tomēr tā otrā vieta būs īstā. Piebraucot, viss izskatās vairāk kā cerīgi. Fake lock Lemūrus nebiedē. Iekšā viss pa smuko, Lāde rokā momentā, tešam iekšā kodu. Nekā. Varbūt otrādi - mēnesis vispirms, datums pēc tam..? Nekā. Labi, tas bija astronomiskais, paprovē kalendāro, tad vēl šito un šito vēl arī no abām pusēm. Still nekā. Moš ir kādas maiju kalendāra versijas..? Tu labi zini, ka pareizi rausti?! Jā, nav jau pirmā reize! A es instrukciju noskatījos trīsreiz, dodiet man! Ok, es ar pamēģināšu. Nu, fāāāk, no way... Vai mums atkal jāziņo Centrālei par nestrādājošu slēdzeni, nu kas tas par lāstu?! Viens Lemūrs iziet pagalmā un noķer zonu. Paklau, Centrāle, kas tur ir ar to pavasari..? Janvārī?! Ok, ir dzirdēts tāds, darba specifika... Paklau, bet kā šito iedomājas citi? Nu, vismaz daži, vismaz FTF tīms?! Eh, vēlreiz poklons NLP. Ei, vadam iekšā 25.01. Jā. Jā, pēc tam paskaidrošu. Ieraksts, foto, Lemūru suvenīršmidziņa iegulst Lādē, no sirds iestrebts gardais rubas šmigas malks, izskan uzvaras brēciens "Nepeld!!!" Viss, tagad laižam pēc karbonādēm :) Jā, ja uz 100% zinātu, ka nav slēdzenes gļuks, iespējams, ka iedomātos vajadzīgo, jo viens no mums tomēr bija dzirdējis par šī gada fenomenu. Bet nu neko, šī mazā noslēguma lažiņa nespēja izbojāt kopējo lielisko iespaidu par februāra laukumu. Liels paldies orgiem par šo piedzīvojumu!
Dīvaini, bet ar visu (divreizējo) nomaldīšanos no pareizā ceļa un dažu slēpņu uzmeklēšanu Lemūriem šis kļuva par ātrāk pievarēto laukumu ever - no ierašanās brīža līdz Lādes atvēršanai 5 h 50 min. Ļoti, ļoti patīkama pēcgarša, šoreiz mīklas tik labas, ka grūti izvēlēties favorītāko :) Lemūru izvēle tomēr nosveras par labu Vientuļā Vīra Piezīmēm, un arī kā objekts tas ir kaut kas vēl nebijis. Lieliski!
Tiekamies martā!

Stāsts par agoniju.
Nac, meitiņ, apsēdies, es tev pastāstīšu stāstu!
Karoče, viss notika aptuveni tā:
Jau janvārī noliekam datumu, kad brauksim iekarot Jēkabpili, sajūtamies baigi naži un paredzam ka ar mīklām ies īzī pīzī un mierīgi varam maukt jau 7.datumā (kad sapņo tad aizver acis). Ar mīklām neiet, nevienam nav laika normāli pieķerties, tā pastarpā kaut ko paminot pienāk piektdiena, viss ir slikti, 4 mīklu mums nav, ir versijas bet nekas jēdzīgs. Sākas dumpis uz kuģa, balsošana and shit like that, bet sieviešu spītība ir nesalaužama, komandas vienīgās Y hromosomas tiek atstātas garāžā un nolemjam doties laukumā lai arī saprotam, ka būs pilnīgs gateris. Ceļavējam tik saņemam aicinājumu jau tagad mašīnas panelī ieskrāpēt centrāles numuru.
Savācamies, pauze maķītī (Happy meal the best :D) un pirmo reizi pārkāpjam saviem principiem un zvans centrālei lai pārbaudītu savas necilās versijas par punktiem. Saņemam pāris hintus, stresaini googles meklējumi un dodamies ceļā. Pirmā pietura Koknesē, jā jā tieši tur mēs cerējām atrast Vientuļā vīra piezīmes :D. Izstaigājam uz vienu pusi, uz otru pusi, fuck – nav, labi pa ceļam ir Pļaviņas piebrauks tur (komentāri ir lieki ka arī šeit nekā nebija). Pulkstens jau pāri diviem naktī, bet joprojām esam sausā, besis un neesam vēl pat līdz Jēkabpilij tikušas. Okei, pamēģinās Zero waste, tur toč būs pareiz. Aizbraucam, nu come on, tik daudz vienādu kolonu, tur tak dajebkur var to štruntu uzpūst. Pastaiga līdz viņam galam, neliela ekskursija pa sabrukošo daļu un tad sākam vairāk vadīties pēc mīklas teksta. Ja nav iekšā, tad varbūt jābūt ārā. Izlienam pa sienas caurumu laukā un pīlītē dodamies apsekot ēkas ārpusi un beidzot arī cipari ir rokā. Smaidi sejās, neliels morāls pacēlums, ka varbūt nebūs nemaz tik traki beigās. HA! in your dreams! Nākamais-sālsmaize. Pieripojam pie viena angāra, pie otra, pa ceļam geokaste jāsameklē, noskaņojums labs, paslidinamies, paizklaidējamies, bet pareizo angāru nevaram atrst. Pēc kartes jau principā visus esam izčekojušas, jau sāk mākt bailes ka varbūt pavirši skatijāmies un kādā no visiem bija. Palikuši pēdējie divi objekti kartē kuros vēl nebijām un tad sākās pasākuma jautrākā daļa - krakšķis, mašīna sasveras uz priekš un redzi kā ūdens parādās virs ledus mašīnas priekšā (galvās jau uzburta aina kā mašīna filigrāni aiziet uz grunti ne sliktāk kā to izdarīja Titāniks un vēl pat nav 14.februāris. Madara galvā jau rēķina cik maksā jauns motors, citām no stresa čurājamais piemetas. Hmm...krītas eļļai temperatūra. Vai tas ir slikti? Da nē, viss čotka, nesatraucies tas normāli, jaunie Eiropas standarti :D (nesekmīgi centieni iedvest mieru Madarā, ka viss būs labi un uz Tolmetu šodien braukt vēl nevajadzēs un to ss.lv var aizvērt) Faakk....(vēl daudz cenzētas leksikas). Tā, tagad tikai mieru, pamēģini padot uz atpakaļu, hmm..neiet, labi – uz priekšu, ar nekustas. Okey chill, galvenais ir neierakties vēl dziļāk (tipa ūdenī un ledū to varētu izdarīt :D). Nu neko, izkāpsim, pastumsim un būs viss čikiniekā. Mhm, kā tad :D Atver durvis un saproti ka līdz auto slieksnim ir ūdens (cenzēta leksika). Oh well...gumpeļi līdzi tikai vieni, tātad kādam jāiet basām lai zābaki paliktu sausi. Ūdens ledusauksts, mūsu spēciņi vāji un autiņu neizdodas izkustināt ne stumjot uz priekšu ne atpakaļu. Izmisīgs sauciens pēc palīdzības čatā un Wild moms ir gatavas mums palīdzēt (joprojām milzum lielais paldies un respect gan par centieniem, gan morālo atbalstu). Ģeniālais plāns, ka tūliņ Wild moms pieāķēs mūs un izvilks izkūp gaisā ātrāk nekā brīnumsvecīte jaunajā gadā, jo arī viņām sanāk ielūzt bet reakcijas ātrums ļauj veiksmīgi tikt laukā. Nu labi, jāštuko cits variants, nevaram tak te palikt un gaidīt Lieldienas. Labs ir, brauks uz Cirkuli pēc papildus padsmit metriem štropes, lai Wild moms autiņš paliekot uz cieta seguma var izvilkt mūs, kamēr mēs divas rikšojam uz netālo kokapstrādes cehu cerībā ka tur ir sākusies darba diena (pulkstenis jau 6 rītā). Mums veicas, cehs tieši sāk darbu, noķeram vienu čuvāku, mazliet sievišķīga šarma (cik nu daudz viņš var būt pēc negulētas nakts un šitā pasākuma) un esam tikušas pie glābēja. Mmmm...kas gan var būt seksīgāks par vīriešiem ar lielu tehniku :D Situācijas izpēte, mierinājums ka ārā tiksim, varbūt vienīgi bampers paliks un lietas sāk notikt. Štrope, Manitou jauda, stīvas kājas visiem, autiņš tiek izrauts cauri krūmiņiem un ledum, un esam glābtas, pat nepazaudējot neko vairāk kā tikai kalpaku un savu lepnumu (no malas tā izskatījās pēc vadarbības). Milzu respect strādniekam, šitā ņemties pa ledusaukstu ūdenī lai palīdzētu svešiem skuķiem, pat zinot ka neko vairāk par pliku paldies nesaņems. Paralēli no miega bijām jau izcēlušas (vai vismaz centušās to izdarīt) visus ko zinām, kam varētu būt gali Jēkabpilī bet protams, ka četros naktī neviens nav tik atsaldēts lai brauktu kaut kur un tikām “pieklājīgi” pasūtītas (ehh..ja vien mēs būtu Pamelas Andersones tad stāsts būtu citādāks). Šinī brīdī smejamies, ka kapēc nevaram būt kā normālas čiepas un tusēt Vecrīgā, bet pa kaut kādiem pāķiem vazājamies apkārt. Nu tā, saņemamies meitenes, viss ir labi, autiņš rūc, panelis neizskatās pēc ziemassvētku eglītes, viss ir čotka, laiks beidzot savākt to punktu. Izbraucam pēdējos angārus, velns, nu nav tā punkta. Labi, ir gana agrs lai modinātu centrāli, rise and shine. Savācam punktu, neliela fotosesija un varam beidzot doties tālāk ar cerību kā nākamie punkti kritīs vieglāk. Saule arī jau uzlēkusi. Cirkuļa pauze, katrai pa karstam kakao un var rullēt pēc dzimpenes punkta. Domājam, ka būs ātri iekšā un ārā. Izstaigājam ēku, no iekšas, no āras, līdz krastam noejam, iekāpjam akā. Nu come on, kur ir fakinie cipari?! Esam pa centimetram jau aplūkojušas visas ēkas sienas, logu ailes, palodzes, uzlīdušas uz krāsns bet nav. Pilnīgs besis, “Stulba spēle, lai tas Zvīdriņš pats nāk un meklē savus stulbos punktus. Fuck you! ”. Pēc laika piebiedrojas Lemuri, apmainamies frāzēm, un nemaisamies viņiem pa kājām. Bāc, iegāja un izgāja. Nu come on...kā?!?! Labi, eajm vēlreiz skatīties, vienīgais ko nepārbaudijām bet norakstijām kā variantu bija katls (šo feilu norakstīsim uz smadzeņu atrofiju). Vajadzētu beidzot ar Ninjdzu tikt galā, ir varianti bet īsti neviens neatbilst. Pieslēdzam papildus smadzenes no malas un beidzot ir jēdzīgs variants. Pa ceļam aizbraucam paņemt busiņa punktu, ātri un nesāpīgi, un par to apbalvojam sevi ar nelielu fotosesiju. Rogāļu akmens kā mīkla krita pirmā, bet fiziski uz vietas izpaudām visu savu atlikušo tizlumu. N-reizes norotējām ap akmeni, jogas pozās izlocijāmies zem tilta, apstaigājām strautam krastu, pat aizvilkām atpakaļ un visas trīs čubāru statujas nopētijām. Pa to laiku piebiedrojās cita komanda, nedaudz koķetērijas, apmainīšanās iespaidiem un beidzot arī bļemba atrodas. Ninjdzā protams ka pirmajā rāvienā aizvelkamies uz nepareizo tiltu (tavu brīnumu, tipa šodien mēs arī kaut ko pareizu varētu izdarīt), bet atceļā mūs pārķer lādzīgs onka un piemiedzot ar aci norāda uz vietu ko mēs gribētu apskatīt. Yes, šis ir īstais, sameklējam ciparus un var doties tālāk (vismaz vienreiz mums šodien paveicās). Esam tuvu, vairs tikai vientuļais vīrs un šaujam uz Līvāniem. Piebraucam, pārcēlājs otrā krastā, mazliet apskatam krūmiņus un gaidam kamēr atpeld pārcēlājs, paklačosies, varbūt viņš zin kur ir bļemba. Lāga cilvēks, mazliet parunājamies, ātri atrodam meklēto un var raut vaļā lādes mīklu. Saltais purvs atrodas ātri, par lādes atslēgas kodu arī (tad vēl nezinājām ka tomēr šaujam nepareizi), bet par sērijas nosaukumu ir tikai variants. Pieslēdzam mājās palikusās komandas biedra smadzenes, lai nāk talkā jo tomēr ir rubaks ar stāžu un ātri vien tiekam pie meklētā. Rullējam virsū uz pārcēlāja un čubinam savāk lādi (pastarpā pāris jociņi par to vai autiņš nav gatavs vēl vienai peldei). Atrast lādi – easy game, tikt lādē – pēdējais pazemojums un lūgums centrālai pēc palīdzības. Piezīme nākotnei – jāņet līdzi savs pārnēsājamais LMT sakaru tornis :D
Šī bija tik pazemojoša un agoniska ruba, ka šo reizi mēģināsim izdzēst no savām atmiņām. Tik daudz lūguši pēc hintiem un zvanījuši centrālei nebijām nekad un ceram, ka tas vairs never ever ever neatkārtosies. Jēkabpils – tu nemīli mūs, mēs nemīlam tevi.

Laukuma atvēršanu sagaidījām mājās uz dīvāna, jo uzreiz zinājām, ka Jēkabpili apmeklēsim tikai nākamajā nedēļas nogalē. Pirmais iespaids par mīklām – baigie teksta blāķi, bet nekas, būs, ko palasīt. Par sālsmaizi uzreiz skaidrs, būs lidosta. Pazust Latgalē atrodas nedaudz vēlāk, bet diezgan viegli, jo Dabas aizsardzības biedrības FB lapā daudzi rubaki komentos pie bildēm jau paspējuši uzdot vairākus jautājumus vietējiem par auto atrašanās vietu. Zero waste liekas arī kartē atrodam diezgan ātri. Info par pirti arī diezgan viegli nonāk mūsu rokās. Saistību ar jubilejas latiem palaižam garām, taču domājam – pirts, ja pirts, tātad zaķīšu, zaķis ir garkājains draugs un dzimenes parasti svin pirtīs, viss skaidrs. Saimnieks meklē sievu atradām ļoti atbilstošu teiku. Vientuļa vīra piezīmēm arī vajadzētu būt easy – salas, kkāds ezers, gan jau Radžu ūdenskrātuve. Un ninja warrior būs vecais tilts pār Ziemeļsusēju, ko ātri atliekam kartē. Neskatoties uz komentāriem čatā nodomājam, ka dzīvē gan jau nebūs tik traki.

Sestdienas rīts, dodamies uz Jēkabpili. Esam piesaistījuši vēl divus rubakus, lai viss notiktu raitāk un lai vakarā mēs varētu laicīgi atgriezties vecrīgā uz drauga vārda dienas svinībām. Sākam ar lidlauku, uz vietas skaidrs, ka lielie angāri nebūs īstie, jāmeklē kas mazāks, taču neko tādu mēs neredzam. Izbraukājam teju visu lidlauku, iztaigājam dažādas šaubīgās ēkas, taču nekā. Beigās īstā vieta tur kur vsmz 3x pabraucām garām. Nu nekas, tpt sanāca deizgan raiti.

Jāpaņem tagad zero waste, apskatām pāris graustus Ķieģeļu ielas rajonā, bet nekā, prasām padomu vietējam, kurš ceļmalā lasa malku, šis saka, ka neko tādu nav redzējis. Nu labi, pabraukājam vēl drusku, apstājamies pie nākamās pamestās ēkas. Nav īstā, bet iekšā kkāda rosība, iesim paprasīt. Nedaudz nomīžam, kad ieraugam vietējos ar cirvjiem un āmuriem, bet viss chill, izrādās ģimene trijās paaudzēs lasa un attīra ķieģeļus. Šie mums ar info arī diez ko nepalīdz, uzzinājām šo to par pilsētas vēsturi, bet neko noderīgu. Labi, lai zero waste paliek, gan jau vēlāk atradīsim.

Aizbraucam uz Pazust Latgalē un Rogaļu gravu. Viss ātri, bet gravā drusku aizkavējāmies, nekas traks. Dzimenē satiekam vēl citus rubakus, pārmijam pāris vārdus un šie mums saka, ka Radžu ūdenskrātuve Vientuļa vīra piezīmēs visdrīzāk nebūs īstā, jo esot jau iečekojuši. Nodomājam, ka gan jau nemācēja atrast. Braucam paši skatīties. Salas visādas, taču koki uz tām neatbilst bildē redzamajiem. Apbraucam apkārt visam ezeram, iečekojot gandrīz katru vietu, kur pie tā var piebraukt. Laikam nebūs, nu nekas, moš Biržu karjers, tur arī kkādas salas bija.

Braucam uz dzelzceļa tiltu, šim jābūt easy, bet protams nav īstais. Nāk jau besis un vakars. Centrālei zvanīt negribas, bet izrādās vienam no mūsējiem ir pazīšanās citā komandā, palūdzam hintu un atrodam īsto tiltu.

Nu ko, vēl divi punkti jāatrod. Braucam pārbaudīt zero waste vēl vienu variantu, atkal nav īstais, bļe, nu nav vairs tik garu māju apkārt lidlaukam. Beigās ar nelielu palīdzību un alternatīvām kartēm atrodam īsto, tagad, protams, liekas, ka bija jābūt stulbiem, lai nepamanītu uzreiz. Ciparu meklējam ilgi un dikti, beigās salūztam un zvans Centrālei.

Ar palīdzību no malas noskaidrojam, ka Vientuļais vīrs ir Līvānos. Braucam gar Daugavas malu, meklējam īsto spotu, nekā. Joprojām nav skaidrs, kā citi tik ātri saprata, ka tā ir pārceltuve. Bez palīdzības no draugiem, šito meklētu vēl ilgi. Viennozīmīgi grūtākā mīkla. Paveicas, ka pārcēlājs tieši atbraucis uz Līvānu pusi, jo, izrādās, ka nakšņo otrā pusē ar visu kuģi un, ka šis bija pēdējais brauciens.

Lādes mīklu atminam diezgan ātri, Saltais purvs, viss skaidrs. Stulbi, ka jābrauc 45min no Līvāniem, bet nekas. Nedaudz uztraucamies, par to, kas mums jāatrod tajā purvā, jo šī ir tikai mūsu otrā ruba un vēl tik labi nezinām, kā lietas šeit notiek. Nolemjam, ka, atrodot īsto vietu, noteikti būs skaidrs, ka tā ir īstā. Realitātē nekas nebija skaidrs, apbraucām apkārt visam purvam, izmēģinājām pāris šaubīgas takas, bet nekā. Help! Ar diezgan būtisku palīdzību atrodam īsto vietu. Māja diezgan bailīga, durvīm priekšā atslēga, logiem nav izsisti stikli, priekšā aizskari, dažās vietās uz mājas sūnu dekorācijas- moš kāds dzīvo. Sperties iekšā nedaudz mīzīgi, jo bijām lasījuši, ka slepkavības Jēkabpilī ir lielā cieņā. Apejam apkārt, ielienam iekšā no otras puses, lādes nav. Atgriežamies pie pirmajām durvīm, atslēga izrādās fake un ejam iekšā. Sajūtam cigarešu smaku, redzam tukšas pudeles un arī pa kādai konservu bunžai. Bļa, tūlīt no istabas kāds izspersies un pirmdien būs sižets par 4 rubaku slepkavību Degpunktā! Atveram durvis, viss tukšs. Atrodam lādi, bet atslēgas kodu nekādīgi neizdodas uzminēt, izmēģinam visu – gan datumus no uz galda esošā puskailo meiteņu kalendāra, gan grāmatas plauktā utt. Nedaudz vēlāk ierodas arī Svētku rasols. Kopīgiem spēkiem mums arī nekas neizdodas. Vienojamies, ka jāpiezvana centrālei vēl pēdējo reizi un lieta darīta. Lieki piebilst, ka uz drauga vārda dienas svinībām vecrīgā nepaspējam.

Kopumā šis laukums mums ļoti patika, vietas bija drūmas, taču emocijas superīgas, neskatoties uz laukumā pavadītajām teju 12h. Liels paldies organizatoriem un Ilzei no citas komandas, kura mums ļoti palīdzēja. Tiekamies martā!

Viss slikti...šis mums bija smags laukums. Par spīti lielam ego un entuziasmam. Oh well... Vajag tiem jaunajiem aplauzienu.
Laukums patika, mīklas arī. Tik tā mūsu spēja nonākt līdz atrisinājumam gauži kliba. Cītīgi pildījām mājasdarbus, bet sanāca kā skolā. Stipri viduvēji. Laukumā devāmies ar 4.5 atrisinātām mīklām. Tad vēl bijām optimistiski noskaņoti. Cik gan ātri tas mainījās. Sālsmaize ātri tika atrasta.Zero waste spotiņš arī, bet tur pirmā aizķeršanās . Tur arī pirmais palīgā sauciens. Tālāk saimnieks meklē sievu. Pēc visu krastu, tiltiņu, skulptūru izpētes.Šis punkts krita mūsu nagos. Talāk pazust latgalē. Ideja bija skaidra. Bet mēs protams, ka izvēlējamies braukt pa garāko ceļu.Jo savādak tak nebūtu ekšens. Bet pēc mini offroada nonācam pareizajā vietā.
Tālak bija mērce. Ideja tikai attālināta par dzimšanas dienu. Attālināta, jo doma par latiņiem bija pareiza. Bet mēs ieciklējāmies uz stārķi. Un par lasi nekādi neaizdomājāmies. Kad mums pateica kārtejo reizi priekšā - zivs neieradās. Skaidrs bija ka lasis. Pat ciems atradās pareizais. Bet ak lielo nelaimi. Visus meža ceļus izbraukājām, dubļi, izmisums.Upes krastā nekas nav.
Izbesijām centrāli, dabujām mega hintu. Sapratām ,ka baltic maps arī savā arsenālā jāpievieno. Oh well..iemācījāmies vismaz kaut ko.
Ninja ar nekrita bez hinta, tāpat kā vientuļais vīrs. Kur beigās mēs piekukuļojām pārcēlāju ar gardu aliņu...Kauns.
Saltais purvs. Tā ir īpaša vieta. Kas tagad ir sinonīms bezizejai. Izbraukājām to apkārtni reizes 10 šurpu turpu.Uzkāprs visos mednieku tornīšos, izložņāti tilti tuvākajā apkaimē. Mums pat tika slavas stunda pagozēties kameru priekšā. Domāju mednieki būs neizpratnē par to ko redzēs savā video no zvēru barotavas. Izrādās bijām pat uz pareizā ceļa gala uzbraukuši. Bet nezinu kāds vadātājs lika apgriezties un doties no turienes prom. Tad kārtejais pazemīgais paligā sauciens...shame...sarkstam un bālējam.. Kā mums varēja neienākt prātā meklēt mājas. Tik stulbi... Atradām mājas. Neomulīga vieta, lai.neteiktu savādāk. Tur arī sastapām 7. Elementu. Kurus jau manījām pirms tam.Tikpat bezcerīgi riņķojot ap purvu. Tad nu lādes mīklu centāmies kopīgiem spēkiem risināt. Izmēģināts tika daudz. Bet nesekmīgi. Jo jā, Jūs uzminējāt. Mums nebija ne jausmas, kā integrēt pavasari mīklas atrisināšanā. Tad pēdējais palīgā sauciens,un lāde vaļā.
Iegūtas daudz atziņu, kā turpmāk pieiet mīklu risināšanai. Jābūt uzmanīgākiem, vērīgākiem. Jāpaplašina info resursu loks.
Jāaudzē raksturs.

Kopumā super. Paldies par BK par šo piedzīvojumu.
Tomēr ne tikai Jpils iepazīta, bet arī trūkumi sevī. #7nieks vairāk nekā spēle.
Rokas nenolaižam. Tiekamies martā!

- “Ar pāris nepareiziem šāvieniem izpīpēsim pareizo vietu”
- “Labi, ka paņēmām automātu”

8 garneles divās bundžās. Vienai no bundžām BK7 nevainības zaudēšana.

Mīklu minēšanas (ne)loģika:
1. Sālsmaize: Kartē atlikti 20+ angāri, baigi lieli. Bet tomēr pašā teritorijas sākumā ir daži ģeometriski zemes vaļņi krūmos, kas pievērš uzmanību satelītskatā.

2. Pazust latgalē: Daudz stāsti, kur sākt, Tornis, Līvu krasts, Nāves salu, visus objektus atrast var bet pasaka neko, došos dziļi dabā tur, kur devās Dabas resursu aizsardzības biedrība izklausās pēc specifiskas norādes, māte google, fb, atrodam ziemassvētku pārgājienu, kas atbilst, atrodam kur sāk, kur beidz, pēc bildēm sākam samazināt meklēšanas apgabalu, saprotam, ka starp Laukezeru un Dzirkaļu pilskalnu.. bet ka'tur īsti gāja.. atrodam ka viņu mājaslapā vairāk bildes un ir +/- maršruta bilde, ar forošopa maģiju atkožam precīzu ceļu un uzejam, ka ceļa ir pamesta māja, pēc satelīta var redzēt skursteņa ēnu, mājasdarbs izpildīts!

3. Zero Waste. Llidostas teritorija, aplūkojam, kas varētu būt 200m ir vaiŗaki objekti kas garāki, bet skaidras domas nav, līdz uzgāja'm pareizo karti, kur atzīmēts "Termināls" atrodam papildus rakstus, kas to apstiprina un heisā paveicās mūsu loģika sakrita ar BK.

4. Dzimpene. Tiek vilkts kopsaucējs ar dažādiem dzīvniekiem un pēc atsevišķām bildēm tiek atrasts, ka Laši varētu būt īstais spots. Pirts slotiņu protams neviens nepamana.

5. Saimnieks meklē sievu. Šī mīkla krīt ātri (kā tad). Tiek ieguglēti vārdi ‘’hardalds, jēkabpils un cīņa” un atrodam, ka netālu bijis partizānu bunkurs, kur notikušas svarīgas cīņas un tad atnācis Haralds Bruņinieks (vēsturnieks) par to visu pastāstīt pārējiem. Bunkuru aptuvēnā lokācija tiek parbaudīta pret pārejiem punktiem - 29.9 km gaisa līnijā. BINGO.

6. Vienuļais vīrs. 100% tas ir Radžu ezers, ar kādu no pussalām, jo ‘’atdotu kaut PUSI SALAS” taču norāda uz pussalu. Vai ne? Un Pārējā mīkla uz kādu jauniešu iecienītu atpūtas vietu, kam būtu jābūt apraktai benčikos. Vai ne? Un “54. diena”, taču atsaucas uz Zemgales ielu 54 - ēku kas jau gadiem ir pārdošānā blakus ezeram. Perfekti.

7. Latvian Ninja. Rubaki atrod kapus, atrod 3 tiltus pāris kilometru radiusā. BINGO. Vai ne? Un vēl pie tam grantēti ceļi. Nav slikti, var doties ceļā.

Pēc ceļā apēstiem Maximas banāniem, bulkām un vēl banāniem, vienai no grupas uznāk satraukuma trīce un nepacietība sākt darbu. Trasē nonākam ap 10:30 rītā. Pirmais ir zero waste. Izbrienam cauri sasalušai miskastei un pēc izstaigāta jumta, koka kāpnēm, blakus ēkām, abām noliktavām, tomēr ir signāls, ka punkts ir atrasts un grupējums kāpj atpakaļ mašīnās. Doma par efeju un pātagu meklēšanu bija pareiza. Pirmais punkts 30 minūtēs. Noteikti palīdz tas, ka esam 8 purni.

Tepat tālāk Sālsmaize. Izkāpjam ārā pirms lidlauka, pie pirmajiem zemes vaļņiem. Abās pusēs durvis. Vienā riktīgs musara palags. Rodas biznesa ideja te veidot Sajūtu pastaigu taku. Garneles izklīst, izbrien dažādas vietas un atskan signāls, ka punkts atrasts. Sabildējamies, enerģija kāpusi un optimisms augstā līmenī. Te pavadījām 15 minūtes.

Tālāk uz Pazust Latgalē. Te satiekam Lemūrus, uztaisām standarta foto ar pudeli pie stūres un dodamies tālāk. 3/7 rokā. Pulkstens tikai 12:00.

Vientuļā vīra piezīmes. Maucam skatīties tās pussalas radžu ezerā, bez konkrēta mērķa. Gan jau kāda pludmalīte būs ar tieši tādiem kokiem otrā krastā, ne? Nav. Nav atkal. Pārbaudām VISU ezera perimetru - vismaz 8 dažādas pludmalītes... Zaudējam te kādas 2h. Vietām gandrīz izskatās tāpat kā bildē, bet nav. Plkst 14:00. Labi, pie šī vēl atgriezīsimies.

Braucam uz Lašiem, kur braši brienam pāri sagāztiem kokiem upē un brikšņiem, lai tiktu pie namiņa. Sastopam vēl pāris komandas, kuras te rosās. Kāds no garneļu rubakiem nopūšas un pārliecināti saka, ka mīklā rakstīts ‘’krasts’’, aiziet un pārrakņā visus grodus ūdensmalā. Tikmēr citas komandas pazūd un iestajas tā muļķīgā sajūta, ka nespēj atrast vienkāršu punktu. Paiet dažas minūtes un akrobātika, un punkts rokā. Ejam laukā no punkta kā kundziņi, šoreiz pa taku.

Tālāk pa ceļam jāsavāc Ninja. Izšaujam 4 pirmos autoceļu tiltus netālu no kaut kādiem kapiem un neviens nav īstais…ok. Tālāk uz “Saimnieks mekle sievu”. Braucam kādas 40 minūtes prom no Jekabpils pārliecināti, ka tuliņ būs. Atbraucam. Te ir tikai piemiņas vieta krusta formā, un informatīva plāksne. Iebrienam mežā, kur plūst upīte maza (jo bildē taču ir, vai ne?) taču nav tādas gravas no kuras varētu uzņemt tādu attēlu. 15 minūtes un jāsecina, ka varbūt jāuzvana Centrālei. Centrāle apstiprina, ka esam aizšāvuši garām ar lielgabala jaudu pretējā virzienā. *$(%#$#. Pacietība galīgi izsmērēta pa sūnām. Kāds sakars? Rogāļu akmens? OK. Labi. Elpojam. Tāds bija piefiksēts, bet teika nebija lasīta.

Pa ceļam saņemam hintu, ka vientuļais vīrs meklējams Līvanu piestātnē. Nu jopcik. Jau 3 greizi atminētas mīklas. Iebraucam Jēkabpils gaļas namā un nomierinām prātu ar Solaņku pirms Rogāļiem un Līvāniem. Pēc maltītes Jēkabpilī izšaujam vēl 3 tiltus. Nav. Ārā jau satumsis. Plkst 19:30 piebraucam pie Rogāļu gravas, 20 minūtēs punkts rokā. 5/7. Ak dievs, beidzot.. Tikmēr vienam rubakam top skaidrs kāpēc runa par Harladu un Goriteni - bārdains onewheel braucējs ar īpašām jūtām pret koku.

Piebraucam pie Līvānu pārceltuves un skatāmies. Bildes vieta īstā. Viss tumšs. Punkta nav. Otrā krastā? Ko? Nopietni? 54 minūtes ceļā. Nu nē. Saprotam ka viss slikti un sākam jau braukt atpakaļ. Tad pēkšņi ziņa, ka pastāv iespēja pārcelties pāri. Wow. Perfekti. Šis atgriež nedaudz zaudēto pašapziņu. No tumsas iznirst pārcēlājs un visi sakāpjam virsū. Punkts pēc brīža rokā. Kopumā vispār gaidīts pavērsiens. Plkst 20:34. 6/7.

Joprojām tikai Ninjas palikušas. Otra krastā izšaujam vēl 5 tiltus, kas ‘’ķipa’’ atrodas netālu no kapiem. “Ķipa” ir plašs jēdziens. No pariezā punktā bijām 200 metru attālumā. Bet neviens no 8 rubakiem nepamanīja kartēs un tumsā īpašo valni ceļa malā vai dzelzceļa tiltu. Pēc hinta, viss skaidrs. Tas nekas, ka pārbaudīti vismaz 13 citi tilti. Lādes mīkla rokā. Pareizais spots krīt kamēr lejam degvielu un pērkam kolas Jēkabpilī. Mentālais stāvoklis kļuvis vājš. Plkst 22:40 un esam jau 12h trasē.

Piebraucam pie Lādes vietas - skaidrs, ka īstā vieta, gandrīz iesēdinām vienu no automašīnām grāvī, jo ledus. Māju izķemmējam vairākkārt un vairāki cilvēki parausta priekšanama durvis, bet kā pilsētnieki, dzīvojot īres dzīvokļos neviens nepieliek vairāk spēku. “Šitās durvis tak aizslēgtas, tur droši viens kāds guļ iekšā’’. 30 minūtes vēlāk tomēr kāds prot atvērt vējtvra iekšējās durvis un sākam lauzt Lādes kodu. Lieki teikt, ka pat apsvērām citā telpā esošu gleznu, kas ir tikai nedaudz līdzīga Vilhelma Purvīša gleznai “Agrs pavasaris”, uz kuras gads virsū “2005” - nav pareizā atslēga. Pēc kāda laika, ar nelielu ārējo palīdzību, atslēga tomēr krīt un plkst 00:39 lāde ir vāļā. Baltvīna mērce sarūgusi, bet gandarīta par savu neatlaidīgo pieeju ‘’pārbaudām vēl šitos četrus tiltus, ok?’’ darbības principam. 14h trasē un tagad vien 2h mājupceļš, kurā smējāmies par pārējo komandu veikumu logbookos. Tuvākajās dienās pievienosim arī video.

Ko lai saka.. Jāpriecājas, ka nesanāca tikt uz ftf gonku. Laukums iespaidīgs, riebīgs un konkrēta mērce.
Jau dzirdot pirmās atsauksmes, sapratām, ka rožaina dzīve Jēkabpilī nav gaidāma. Nospraustajā mīklu minēšanas vakarā uz kartes varam atlikt ar pārliecību pusi punktu. Nākamajās divās dienās lēnā garā izlobām pārējās mīklas. Bet divas lokācijas joprojām nav precīzi skaidras - ninja warrioru tā arī norunājam, ka sameklēs īsto uz vietas, tak nebūs jau grūti.. Un Latgalei sazīmējam aptuveno reģionu pie laukezera, gan uz vietas labāk sapratīs.
Pašu mērces strēbšanu spontāni izplānojam sestdienas naktī, lai arī sākotnēji plānojān svētdienas rītu. Tak būs vairāk actiona naktī, mazāk tautas, un paliks vairāk laika atpūtai pirms darba nedēļas. Tā nu sestdienas naktī ap pusvieniem ieripojam jp teritorijā. Lai arī pa ceļam pirmie ir zero waste un sālsmaize, kvorums nobalso, ka ar tiem nevajagot sākt. Zinot to plašo lidlauka teritoriju, būs ilgi un grūti. Nav ko pist garīgo jau pašā startā. Tā nu pirmo mēģinam ninja warior. Protams, pirmais šāviens garām. Atkal izvēršās diskusijas, kas īsti skaitās pārdaugava.. Jo redz vietējiem jēdziens pārdaugava nozimē labo krastu. Bet labajā krastā nav. Ne pirmais, ne otrais mēģinājums. Trešais mēģinājums rīdzinieku pārdaugavas izpratnē. Viss smuki, betoni, stroikas, bet ne īstie. Tik vēlāk mēs nācām pie apgaismības, ka mūsu versija par apgriezto bildi un to, ka čubārs atlētiski stāv ar kājām gaisā ir pilnīgi suņa murgi. Ok, šito iepauzējam. Laižam uz lašiem. Tur priekšā kolēģi. Kopīgiem spēkiem, cītīgi ķemmējot, tomēr acs ieslīd boilera tvertnē. Iegūstam norādes, ka īstie kapi ir kreisajā Daugavas krastā.
Un sākas viss no sākuma. Skenējam, meklējam. Pārbaudam tuvumā esošos ābeļu kapus. Nava. Raujam uz jauno versiju. Brāļu kapi! Mistiski saliekot kopā vārdus Jēkabpils, pārdaugava, kapi - šī opcija lec kā pirmā no mātes googles. Nu tad jau īstie! Nu bļin, šito čakaru. Pilnīgs meža vidus, ceļš kā slidotava. No vienas puses mēģinam.. nekā. Apbraucam apkārt, un no otras puses mēģinam.. Un no norādes uz kapiem aizved izjātas forvardera sliedes. Tiekot līdz pusceļam un sasmeļot zābakus, secinam, ka diez vai absolūtā nekurienes vidū būs kāda industriāla ietaise.
Nu neko, iepauzējam jau atkal šo. Laižam atpakaļ uz otru krastu. Rogāļos viss skaisti un viegli. Nu jāmēģina to tačku atrast. Un te otrs aplauziens. Visi ceļa gali ap laukezeru izbraukāti un ne smakas no mūsu range rovera. Visur šlagbaumi, visur privātīpašumi.. Bet mīklā bija minēts privātīpašums.. Hmm. Tiek pieņemts nepopulārs lēmums atstāt dāmas mašīnā, kamēr kungi siro ar kājam gar ezera krastu pa tele2 bezzonas spotiem. Tā slapstīšanās nakts aizsegā pa māju pagalmiem uzdzen tādu interesantu adrenalīnu. Bet vienā brīdī saprotam, ka nerubījam dzīvi un gaidīsim puslīdz pieklājīgu rīta stundu zvanam centrālei.
Beidzot tiekam pie paša smeķīša un esam lidlaukā. Visi tik ļoti saškrobējušies par par ahūno progresu, ka nemaz negrib līst ārā no mašīnas, lai tumsā klaiņoju pa šo dieva aizmirsto vietu. Un hujakš, mūsu zero waste strojka dzīvē izskatās gaužām citādāk.. Nu ok, iesim staigāt pa bunkuriem. Plotwist.. Ceļam otrā pusē pirmais bunkurs arī ir īstais. Negaidīts pavērsiens. Arī zero waste patiesā lokācija uzpeld 10min laikā. Ķemmējam, ķemmējam un vēlreiz ķemmējam. Sāk aust gaismiņa, saprotam, ka jāsāk domāt inovatīvāk, un drīz vieb cipars rokā. Well played Baltais kalns. Laikam visi rubaki ar šo gājienu bija mazliet apkāsti. Lai gan pārlasot pēc tam mīklu, var jau ar šādu tādu netiešu mājienu par ārpusi nojaust.
Ir pienācis rīts un laiks jaunam mēģinājumam atrast īstos kapus. Aizbraucam uz Dzelznavas kapiem. No ceļa redzam vecus kūts mūrus, kas atkal neder mūsu teorijai. Ir jau pusdeviņi rītā.. Da nu nafig šito, zvanam centrālei. Hints - sākas ar Dzelz.. Nu tur vecais dzelzceļa tilts ir. Mašīnā uz brīdi apmulsums, mēs taču kaut ko runājām par Dzelznavu.. Pag, bļin, mēs taču esam tepat uz vietas. Milzīgs facepalm. Bildi neviens nav grozījis un loģiski, ka tādā gadījumā kur gan citur cilvēks var tā karāties, ja ne no tilta. Ah, cik viegli tas patiesībā bija. Plus vēl tiekam pie papildus informācijas par Latgali un, ka visu varot atrast facebookā, un vispār jau ir pie Baltiņu ezera..
Savācam tilta ciparus un atkal kursējam uz Latgali. Cītigi skenējam ezera apkārti, nopētam visus pagalmus. Brienam mini flexkursijā pa mežu, un atkal nekā. Kasam paurus, raucam pieres, lamājamies un krītam izmisumā. Nu vnk nebūs. Zvans vēlreiz.. Precīzāku hintu plīz. Centrālei zajobs auklēties, dabūnam pretī bildi ar konkrēto vietu kartē. Nu ja, nepareizo ceļu mēģinājām. Tā arī joprojām neesam tikuši skaidrībā kā tieši līdz tai konkrētai vietai var tikt, jo pēc mūsu kartēm tele2 zonai tur jābūt tīri okei
:D
Lai vai kā, ciešanas galā. Braucam uz Līvāniem pēc pēdējā puzles gabaliņa. Speciāli šo atlikām uz dienu, kad pārcēlājs kursē un nav lieku aplauzienu ar izvēlēto krastu. Viss jauki un mīļi. Apsveicinamies ar plosta matadoru, tiekam uz borta, atrodam bļembu. Starp citu, naktī braucot tā arī būtu nepareizajā krastā atbraukuši. Lādes mīkla vaļā, neilgs brīdis un tiek savilktas pareizās paralēles ar Saltaispurvs pie Ziemeļsusējas. Viss forši, tepat vien netālu ir... Daugavas otrā krastā.
Onkāls jau piekurbulējis savu drundaļotu. Fiksi pieskrienu klāt un prasu, lai pagaida minūti... Mums ar vajag tajā krastā. Tā nu mēs izbaudījām punkta burvību uz visiem simts procentiem un sastādījām vientuļajam vīram kompāniju uz dūma tiesu.
Lāde. Vispār jau pēc mūsu aprēķiniem pašas Saltais purvs mājas likās kā apdzīvota sēta. Tāpēc laimi sākumā meklējām upes pretējā krastā citās pamestās mājās. Laimi neatradām, bet līdz pautiem iekrist vecā akā gan izdevās. It kā smieklīgi, bet varēja beigties sūdīgāk. Ok, pārbraucam uz otru krastu. Māja tāda 50 uz 50. Ceļs nebraucams, viss aizaudzis, bet nu vēl tīri solīdi no ārpuses. Kautrīgi ejam uz pagalmu, baidoties, ka iznāks ārā vecs onkāls ar plinti un dzīs prom. Protams, pēc pirmās galveno durvju eksaminācijas tiek pieņemts pārsteidzīgs verdikts, ka aizslēgtas. Bet viss chill. Apkārt tik daudz visādu vietu kur ieslēpt lādi. Plus vēl otrā pusē durvis tomēr vaļā. Iekšā skats neaprakstāms. Domas dalās, vieni saka, ka tas nav Baltā kalna stils likt lādi tādā vietā.. Es rakņājos pa tiem sūdien un priecājos par katru atradumu. Pritons fenomenāls. Tā antikvariātu daudzveidība ir vnk neatkārtojama. Un visu laiku nepamet sajūta par kādas dzīvas, vai nedzīvas būtnes klātesamību. Ēdiena paliekas un nesen lietotā točiņa uzdzen šermuļus. Beidzot kāds nāk pie prāta un attaisa pareizās mājas durvis. Uz otras puses kontrasta tīri dzīvojamas telpas. Viens, divi.. Lāde rokā. Protams, arī mēs īsti nevarējām aizdomāties par meteoroloģisko pavasari, bet nu whatever.
Kopsumā, tā sacīt jāsaka.. Laukums jau nu kolosāli sataisīts. Gaužām drūmi un tumši. Pašiem nevedās tik labi, cik vēlētos, bet tieši šāda pieredze ir tā, kas vislābāk iespiežas atmiņās.

Pēc veiksmīgas rubīšanās “Purva bridēju” aprindās , brīvā laika nesaskaņu dēļ, bijām spiesti doties plašajā pasaulē bez mūsu spēcīgajiem un pieredzes bagātajiem komandas biedriem. Tā bija MĒRCE ! Es pat teiktu krievu sinepes.. pirmās 4 stundas pavadījām laukumā un nebijām atraduši nevienu punktu. Bet ko gan var gaidit no komandas kurā ir divi dzērāji , skropstiņu meistarite, farmaceite un “7nieka” nevainību nupat zaudējis rubaks ? Vismaz labi ka Voyager nepieviļ nekad. Paldies par posmu , gaidām martu

ja pirmos gadus teju ne katrs BK posms pagāja “es tavai mammai nezvanīšu” zīmē (ko vēl citu teikt, skatoties kā ķertākie komandas biedri apmet virvi ap vidu, lai, ja nu sanāk krist, nenokrītas zemāk par zemi), tad tagad, atverot mīklas, arvien biežāk pārņem tā "Денис, скажи мне, ты дебил?" sajūta. nu tā, ka skaties un nesaproti, kur, ko, kā, kad un galvenais – kāpēc. labi gan, ka tā ir tikai daļai komandas, daļa mums ir arī diezgan apķērīga. bet vislabāk, ka mēs es esam pagalam draudzīgi – un, ja nu visi striķi trūkst, to, ko nevar saprast no gūgles, kartēm un kosmosa, vnm var pajautāt kādam sāpju biedram.

mēs veci, dzīves paguruši lāči, uz FTF aci nemetam. vai arī drīzāk metam, bet nu – it is what it is – kam darbi, kam bērni, kam miegi, kam prieki. tā nu, par cik jau esam tāda krietna tabora apmēros, tad tik vien kā daudzmaz laicīgi sadīlējam datumu, kad brauksim cīņā un.. nu tad, kad nāk tuvāk, tad čatiņā kaut kāda rosība sāk parādīties minējumos. šoreiz padsmit stundas pirms izbraukšanas ir tik vien skaidrs kā, ka būs 2 pilni auto, ir divi zināmi punkti, ir visnotaļ miglainas opcijas diviem citiem, bet nu vispār “imitēsim FTF un mīklas minēsim uz vietas”. arī nav slikts variants. Smadzenes gan ar to nav īsti mierā, un pa novakari izpīpē, ka stārķis nav nekāds stārķis, bet gan lasis, atrod ar izslavēto FB lapu ar dabas biedriem. par trīs punktiem ir tā, ka ir diezgan skaidrs, ka nekas nav skaidrs, bet gan jau kaut kā. galgalā piecu gadu laikā neviens punkts neatrasts (un neapčamdīts) nav palicis, un ir bijušas daudz lielākas mērces (ja ne tekstuāli, tad fiziski noteikti).

BK 7nieks nav nekāds BK 7nieks, ja rīts nesākas ar Cirklīša kafiju un bulku. šoreiz tiekamies JPilī. kā allaž saskatāmies ar citiem, kuru ietērpi liecina, ka šodien gluži muzejs vai pastaiga pa promenādi nebūs dienas plānos. ašas brokastis un dodamies cīņā. vēl tik saņemam Smadzeņu ziņu, ka Laši būs pareizi, jo beidzot bildē ir pamanīta arī tāda visnotaļ paskarba pirtslotas līdziniece – tad jau toč būs īstā vieta.

sākam ar to, ko zinām riktīgi droši – Zero Waste un Sālsmaizi. Pa lielam visos punktos mums šoreiz riktīgi smaida veiksme, nu tā ka riktīgi. Nu, OK, ne visiem no mums, bet vienam konkrētam subjektam, kurš tipiņi tipiņus pa priekšu savāc 6 no 7iem punktiem un pat lādi. Oh well, komandai no tā tikai labums un iekšēja konkurence ar piešķir savu asumiņu, vismaz puišu galā noteikti (kur tas tipiņi tipiņu un “paņemšu-ka-ne-pilnīgi-neizkrītoši-šortkatu-citiem-priekšā parādās laikpalaikam). tā nu mēs ij vienā, ij otrā vietā, tā vietā, lai stundām klīstu apkārt, to lietiņu nodarām kādās.. padsmit minūtēs. atkritumu valstībā vēl paslīpējam savas amatierteātra aktieru prasmes, lai pārējiem meklētājiem, kuri ložņā pa otro stāvu un apskata katru ķieģeli, negribas paskatīties no kurienes gan mēs parādījāmies (labi labi neesam nekādi FTF cīnītāji, bet kaut kādam pipariņam jau tai spēlē jābūt arī vēlajiem putniņiem; pie tam diena tikai sākusies, nav ko beigt ballīti pārāk agri :D)

kamēr neuzkrītoši slēpajamies savos auto no citām komandām, lai tik nepamana, kurš un kur ir īstais Sālsmaizes spots, viens auto palaiž garām, kā otrais pīpē pārceltuvi un Haralda cīņu vietu, bet mēs uz sevi paņemam tiltu. zvans vietējam iezemietim, kas gan sakās, tādu jēdzienu kā JPils pārdaugava nezinām, bet tiltu it kā zina, kapus ar un grants ceļi jau visur ir, un variantu ar iedod.. kā lai saka... mēs ar pāris reizes nošaujam greizi, līdz visbeidzot izpīpējam īsto variantu. kad apskatīti visi iespējamie saimnieki, tantītes un Haraldi, un katrs atcerējies, ko nu atceras par Magoni Burku, motociklistu kursiem un krabjiem, un visbeidzot SīmaņHaraldu un Lāčplēsi, ne bez zāles palīdzības tiekam līdz īstajai vietai. bet arī šeit veiksmīte seko – ij vienā, ij otrā iet veikli – atnācām, pāris minūtes paskatījāmies, ieraudzījām un aizgājām. saulīte vēl augstu augstu un punkti krīt viens pēc otra, un skaidrs, ka vakariņām būs būt un pat diezgan laicīgi. Lašos kārtējo reizi secinām, ka ir labi, ka komandā daļa ir augumos padevušies diezgan pāri pār vidējo – ar minimālām pūlēm tiek sasniegts maksimāls rezultāts. Pārceltuvē ar tik vien kā jāsagaida saimnieks, kurš mūs, jau piebraucam ieraudzījis, steidz uz mūsu pusi.

Lādes mīkla krīt viegli, un jau pēc 5min ir viennozīmīgs variants, ka tā ir Īstā vieta. Dodamies ceļā pa tādu... ļoti mālainu ceļu nekurienes virzienā. sasnieguši šķietami kartē atzīmēto vietu saprotam, ka māja ir, tāda visnotaļ sabrukusi ir, bet sajūtas nav. un kur gan ir tas pavasara sākums? ā, rekur mednieku tornis. kad sākas medības? pavasarī. nu re – pavasara sākums. bet nekā. skat – rekur grils! kas tad vēl cits ir pavasara sākums, ja ne grils? :D lieki teikt, ka, ja ne ģeogrāfiski, tad sirdī visi esam pilsētnieciskākie no pilsētnieciskajiem, jo grils izrādījās zvēru barotava ar tai apkārt apbērtiem kāļiem :D kas gan arī, iespējams, ir pavasara sākums :D pamājam kamerai, vēl vienu reizi ielienam namiņā un nolemjam pabraukt uz priekšu, lai noķertu vismaz kaut kādu zonu, un saprastu, kur nošāvām greizi, jo citu variantu nemaz nebija, cik šis bija drošs.

pēc dažām minūtēm abu auto stiprais dzimums apjauš, ka GPS signāls ir kaut kur labi ja Jelgavā un Liepājā, bet ne purva viducī, un, ka māja nav īstā. tā īstā ir vienus pārsimts metrus tālāk. un jāsaka kā ir – īstā bija episkāka. par cik bijām dienas gaišajā laikā, tad nekādas bailītes nesajutām, atkritumu kaudze virtuvē ar nebij pretīgāka kā Sālsmaizes namiņu izlietoto pamperu grīdas segums, līķu smaku ar nesajutām. izstaigājām bēniņus, papriecējām acis, ka saimnieks bijis īsts patriots – tik daudz Latvijas Balzama noteikti visi rubaki kopā nav dzīves laikā izdzēruši, kā viņš viens vai ar čomiņiem, un nospriedām, ka vispār jau tīri glīta māja būtu, ja vien..

un visiem tiem, kam slēdzene sagādāja problēmas... nu come on! Toms Bricis ir meteoDievs un meteoDievs tā tika teicis (vai laikam drīzāk teicis, ka kāds skandināvu zemē tā ir teicis), ka ‘ja nav kazai piena, tad nav’ aka ja tā ziema līdz 25.janvārim nav sākusies, tad klapējam bodīti ciet un pārejam uz trīs gadalaikiem. Tāds lūk stāsts par pavasara sākumu. Bet! jāatzīst - ne jau ar mēs tik supergudri un uzreiz pie meteoDieva atklāsmēm ķērāmies; sākām arī mēs ij ar meteņiem, ij astronomisko pavasari, lai ar trešo piegājienu no atmiņu dzīlēm izvilinātu – “eu, klau, pamēģini šito, es atceros, ka Bricis kaut ko tādu teica..”

PS ruba kādu laiku jau nebeidzas ar lādes atvēršanu un vakariņām. tai seko nākošās dienas došanās uz kādu no pilsētas automazgātuvēm, kur tiek saņemts skatiens, kas bez vārdiem pasaka, ka nu lielāka cūka pilsētā vairs redzēta nav :D šoreiz pie tam baltais autiņš tika palutināts ar tādu krietnu pirmslādes puscentimetru māla maskas, tā ka skatiens bija īpaši izteiksmīgs, un auto vanna ilgāka kā ierasts. ups! vainīgi, Bet. būs nākošā reize, noteikti būs.

uz tikšanos martā!

Šoreiz īsāk, jo esam contrarians - mums patīk vieglos laukumos pavadīt lielāko diennakts daļu (Saldus, blad), bet tos sarežģītos izskriet (tikai šoreiz! tikai tāpēc, ka mājasdarbs izpildīts!).

Sālsmaize - vieta skaidra, bet izķemmējām pilnīgi visus lielos angārus, arī tos, kas pavisam citā lidlauka pusē, cauri visiem Latvijas dubļiem, pāri visām Latvijas mega peļķēm. Gandrīz uz vēdera ielīdām pazemē. Tad, izrādās, īstā vieta turpat, kur pie Ļeņina galvas - vispār ne pie main attraction, noslēpusies trijās priedēs.

Zero Waste - kartē šķita, ka parāk tuvu Sālsmaizei, bet izrādās, ka īstā! Viens no komandas kaut kur atrada lielas trepes un sāka līst augšā pie visiem stabiem, protams. Puse komandas uzlīda uz jumta, protams. Bet relatīvi ātri viens no censoņiem aizlīda tur, kur nevienam negribējās, un punkts tad jau krita raiti.

Saimnieks - atgādināja Rēzeknes veco dzelzceļu, ļoti cool vieta (ja nepaslīd un neieveļas dubļos)! Cepums Haraldam par statujām.

Pazust Latgalē - sākumā, protams, no kapiem aizbraucam pa labi, jo ceļš izbraucamāks. Atrodam tikai pamestas mājas, paceļam dronu, gandrīz paliekam peļķē. Tad tieši vienā no 5 kartēm, kuras lietojam, atrodam bildi, kurā satelītā objektu pat varbūt caur puņķiem var sazīmēt. Braucam atpakaļ un pa otru ceļu. Paveicās (šoferis noteikti teiktu, ka nafig nebija veiksme, bet gan viņa un A3 pilnīgi unikālās attiecības) un neko nenolauzām. Pasēdējām nedaudz busiņā un braucām tālāk.

Vientuļnieks - 50% komandas šī bija aktivitāte kādās kāzās, vieta tika atrasta pirmā, 2 min pēc mīklu atvēršanas. Tomēr šaubīgi - tālu, vai tad tiešām būs jāceļas pāri, ko darīs FTF, vai tad tiešām brauks atkal apkārt, jo laukums tik smukā aplī sanāk. Piebraucam, bet skaidrības vēl arvien nav. Vēl viena komanda sēž pēc skata padevusies mašīnā. Pabrienam pieklājības pēc pa krūmiem, bet uzreiz arī dodamies uz pārcēlāja pusi - nekam citam te neko īsti nevar ne uzpūst, ne piekabināt. Pretī tieši pārcēlājnieks jau iekāpis savā auto un jautā, ko tad meklējam. Sakām, ka to pašu jau vien meklējam. Viņš piedāvā barteri - mēs pasargājam 5 min (more like 20 beigās) pārcēlāju, kamēr viņš ģēlas brauc kārtot, viņš pretī mums dod atbildi. PROTAMS, KA MĒS PASARGĀSIM ŠO PELDOŠO, MOTORIZĒTO BRĪNUMU, 25% KOMANDAS JAU KAĻ PLĀNUS, KĀ TUR ATGRIEZTIES SUMMER INTERNSHIPĀ. Tad viņš arī apstiprina aizdomas, ka punkts ir tur, kur šķita. Samaksājam nodevu un tiekam Daugavas otrā krastā.

Dzimpene - mīkla prasīja nedaudz vairāk laika kā citas, bet pirtsslota rokā un tas, ka esam paaudze, kas 8. gadā apmeklēja diezgan daudz tādu ballīšu, nodod vietu. Uz vietas, protams, iestrēgām krastā + tas boileris nu galīgi neizskatījās hollow. Izķemmējam māju, krastu - nav. Vēlreiz - nav. Vēl divas komandas - nekur nav. Līdz kāds tomēr izlemj paskatīties boilerī - ir. Cool, bet nočammājāmies - ielīdām pat krāsnī un visos caurumos, kas bija ārpus mājas.

Ninja - bija pāris varianti, īstais izrādījās tas, kurš pirmais. EZ

Lāde - Ogas! Purvs! Dienvidsusēja (still team #bringbackdienvidusēja)! Ziemeļsusēja! Salts! Saltpurvs? Nopietni? Veiksme + 25% komandas acīgums = lādes vieta in 5 min. Lieliska lokācija, stulba komanda, kas neiedziļinās Google search par pavasari, jo prātā tikai karbonādes. Lamāšanās uz slēdzeni (jo slēdzene idiots, nevis mēs), pēc brīža arī zvans Centrālei, lamāšanās uz Centrāli (jo slēdzene idiots, nevis mēs), #rip, klusuma brīdis, acceptance, nedaudz meh piegarša, ka vienīgais hints, kas bija jāprasa, bija par lādes kodu. Bet nu OK, KARBONĀDES SAUCA ĻOTI, ĻOTI..

Mega paldies Centrālei, pēc diviem asiņaino acu laukumiem decembrī (5h Mārcienas privātī..tpu..raķešu bāzē) un janvārī (kad imitējām FTF 2. janvārī un pavadījām grab’n’go laukumā 17 h) mums šis bija nereāli baudāms laukums.

Shoutouts Lūšu Krogam - sorrz par piebradāto tualeti et al.

Īsi komentējot... šis laukums atgādināja, ka 7nieks nebūs vienmēr haļava... nevar paļauties ka izies veiksmīgi, ir gan mājasdarbs jāpilda, gan jākaplē laukums ja negribi ieberzties uz mega stundām... kopumā laba mērce, daudz jāgera un pie lādes 20cilvēki... domājām kas ir Pavasaris, izštukojām ka Ziedonis, superīgs variants tas Imants Ziedonis un viņa dzimšanas gads, vai datums, bet nekā, likās jau ģeniāli... :D mūsu rubaks pēc 2h grainda telefonā izceļ lādes kodu un paņemam vismaz mazo uzvaru! Paldies par laukumu!
PS. Šoreiz braucām paplašinātā sastāvā ar draudzenēm, parādījām kas ir mērce, kāpēc lielāko daļu laukumu esam pavēlu mājās un ļoti saguruši no 6.laukuma spēlētāja! :D
Priekā!

(o)(o) beidzot saprata, kas rubaku leksikā ir mērce :D

Hintu padarīze, Haralds Sīmanis, garkājainais lasis un zaķīši uz ceļiem.

Gāja tik sūdīgi, ka grēks nepadalīties.
Vienīgi kosmosam zināmu iemeslu dēļ, visa M47 komanda (4 rubaki) bija uz viena neveiksmīgā viļņa jau no mīklu atvēršanas brīža.
Pavirši pildīts mājas darbs rezultējās ar “jebaķ kapaķ” laukumu.
Izbraucam no Rīgas ar it kā saminētām mīklām, taču pārliecība ir tikai par Sālsmaizes lokāciju, jo tā jau ir pateikta priekšā. :) Nu nekas, braucam uz divām dienām, laiks ir.
Pirmo punktu ņemsim Pazust Latgalē, jo pa ceļam… mhm… pēkšņi viens no rubakiem tomēr uziet video ar pārgājienu un vāģi. Beztēmā norullēti jau aptuveni 20km. Pagaidām atliekam.
Vientuļā vīra piezīmes… 54. diena… 23. februāris… Vīriešu diena. Haraldam un Almantam vārda diena. Ar to arī viņus apsveicam. Šis domu gājiens rezultātus nerada. Teksts arī īpaši domas neraisa, tikai tas, ka runa ir par salām. Ieciklējamies uz salām un ūdeni. Braucam pārbaudīt Radžu ūdenskrātuvi – miss. Jau divi galīgi garām, nav labi. Atliekam.
Lai galīgi nesačakarētu morāli, braucam uz Sālsmaizi ar apziņu, ka vieta īstā, tikai jāsameklē skaitlis. Piebraucot pie lidlauka apstājāmies tieši pie īstās vietas, taču pārbaudījām ēku ceļa pretējā pusē. Uz otru pusi neviens pat nepaskatījās… fak… Labi, ka ātri sapratām – jāmeklē pauguri. Taču atrast īsto arī pa dienu bija izaicinoši. 1,5h un punkts krīt.
Zero waste. Protams tika sazīmēts visur citur, tikai ne blakus lidlaukam, kur tajā brīdī bijām. Pirmais variants netālu no lidlauka, slēgta teritorija, nebūs. Otrais variants blakus bruģētajam ceļam meža vidū (jā bļac, blakus ninja warrior, tajā brīdī nezinājām), arī nav īstais. Esam netālu no biržu karjera… Tur jāpārbauda šaubīgs vientuļā vīra variants - miss. Treišai variants 99%, ka nebūs, bet jāpārbauda. Jau tumsā tiek apskatīta bijusī dolomīta rūpnīcas teritorija. Visi variant izsmelti, jāņem nākamais.
Dzimpenes kārta. Garkājainais stārķis, garkājainais skursteņslauķis. Kurš nebija ieradies? Nu stārķis, viņu taču mamma nepalaida. Nahujam viņam tie zari rokās? Ir taču jābūt iemeslam. Moš melnā stārķa ligzda? Bet māja taču jāmeklē. Padodamies un pajautājam hintu… Garkājainais lasis? Ok. Lokācija skaidra, bet pats punkts uzreiz nekrīt, jo jāatrod īstā māja. Tēmējam uz krastu un ir. Pirtī ilgi nebijām un apkārt neblandījāmies. Uzreiz uzkāpām tur kur bija jāuzkāpj.

Smaga diena, tikai divas mīklas rokā. Un nav jau tā, ka ir pārliecība par vēl nepārbaudītajiem punktiem. Moš pirmdien būs jāņem brīvdiena? Dodamies paēst, pēc tam uz naktsmājām, lai pārspriestu rīcības plānu un izgulētos.
Zero waste mīkla ir atkosta.
Mazais hints, ka vientuļais vīrs ir jāmeklē Daugavā. Ok, ir jauni varianti par daugavas salām, kuri jāpārbauda. Pārceltuves variants jau mājās tika atmests, jo viens no rubakiem bija redzējis insta storiju, kurā bija pārceltuve. Un dāma, kura bija ielikusi storiju teica, ka neesot nekāds sakars ar 7nieku.
Labrīt. Dodamies pārbaudīt jaunos variantus, kuri it kā varētu būt pa ceļam uz ninja warior. Rakstu šo un smaidu cik nepareizi sākās mūsu 2. Diena. Protams, neviens variants nav īstais.
Ninja warior. Mājās tika sazīmēti vairāki variant ar grants ceļiem, kapiem, upi, pārdaugavā. Bet neesam tik daudz vecus tiltus no apakšas redzējuš, lai saprastu, ka tas ir tilts. Vairāk likās, ka tā bilde ir apgriezta uz otru pusi un betona konstrukcija ir kaut kas ierakts zemē. Tiek pārbaudīti trīs varianti un viss veltīgi (Jā, bļac, pēdējais variants bija pavisam netālu no pārceltuves, tajā brīdī nezinājām). Saņemam hintu, ka jāmeklē tilts. Oukej. Tāls ceļš atpakaļ, bet ar otro piegājienu/tiltu ninja tiek atrasts. Forši, ka vakar jau te braucām garām 3x meklējot zero waste.
Laiks skrien, jau pus diena izčakarēta. Braucam uz Zero Waste, šoreiz pareizo. Skenējam visas maliņas un nonākam pie īstās telpas ar 3 rindu kolonnām. O, ir īstā vieta. Skenējam visas maliņas, nav. Eu rekur trepes… Nu nejau tāpat viņas tur noliktas. Kurš uzlīda katrai kolonnai augšā? Mhm, mēs. Tieši tādiem kā mums tās trepes tur arī bija noliktas. Tad kāds no komandas ieminējās par ķieģeļiem un efejām un punkts rokā.
3. piegājiens vientuļajam vīrietim. Nu jau esam paprasījuši papildus jautājumu – no kuras puses daugavai? No abām? Sala, bet kā? Nav neviena, kurai no abām pusēm piebraukt. Blakus ir Daugavsala. Pēdējā cerība… Protams, ka nav. Zvans draugam ar jautājumu kas tā bļa par salu? Nav sala? Fāk. Besī. Lohi, uzrāvāmies. No offence, bet tā instastorī dāma – peža.
Saimnieks meklē sievu. Meklējot īstos krabjus un Haraldu tiek studēta vēsture, bet nekas īsti skaidrāks nepaliek. Kāds ir atradis Haraldu ar bārdu… Mūsu faking “mīļo” Haraldu Sīmani, par kuru mēs tagad zinām pilnīgi visu. Kā sauc viņa bērnus, kā ar sievu iepazinās, kur mācījās, kā māja nodega, cik forši viņam ir draugi, kādā krāsā ir viņa istaba un ļoti, ļoti daudz citu svarīgu info. Pie šīs mīklas mums nebija vispār neviens jēdzīgs variants. Meklējām arī strautus, taču sasaistīt ar krabjiem, tantīti un Haraldu neizdevās. Hints, pareizie atslēgas vārdi gūglē un ir.
Atgriežamies pie Pazust Latgalē. Pēc fb komentāriem grūti saprast. Kaut kur starp Ķikuru kapiem un Kursiešiem pie Laukezera. Aizlaižam uz nolikto punktu pie Laukezera. Pēc kādas pus stundas ir skaidrs, ka tā nav īstā vieta. Otrais mēģinājums tuvāk Ķikuru kapiem… Pat apzinoties, ka tas auto no gaisa jau nenokrita, sākam brist pa mežu, jo kaut kur taču pa vidu ir jābūt. Dienas gaisma sāk iet uz beigām, par ēšanu ir aizmirsts, besis + vēl pārcēlājs jānočeko. Diemžēl, bet vēl viens hints un vāģis atrasts.
Noguruma wtf saruna… 1.rubaks – Nav baigi daudz zaķīši uz ceļiem redzēti. 2. Rubaks – Nu jā, jo viņiem taču nav ceļu. Nav mazu baznīciņu meža vidū, kur viņi uz ceļiem lūgtos.
Vientuļa vīra piezīmes darbojas… Piebraucam no Līvānu puses, nedaudz jāuzgaida kamēr “sala” atnāk pie mums. Laipni palūdzam vai drīkstam nedaudz apskatīt salu. Ir. Paldies, paldies. Bet salas kapteinis piebilst – nu mēs šodien līdz 19:00, ja nu kas. Aha, značit lāde būs otrā pusē. Lādes mīkla veiksmīgi tiek atšķetināta 20 minūtēs, sagaidām salu un braucam pāri Daugavai.
Pa ceļam uz lādi pārspriežam iespējamās koda kombinācijas, bet… Pie lādes jau bija tusiņš un kaut kā neveiksmīgi nepabrīdinājām, ka gribam paši. Un te pēkšņi 2501. Lieki piebilst, ka būtu vēl pasēdējuši kādu laiciņu pie koda, jo 2501 nebija mūsu sarakstā.
Laukums pret mums bija nežēlīgs, bet tāpat visi smaidīgi un ļoti apmierināti. Liels paldies BK!!!
Milzīgs paldies Tomātu padusītēm par pacietību daloties ar hintiem.
PS. Novēlotais shout outs atpakaļ M40, priekā!
PPS. Pielikumā bilde ar mūsu maršrutu.

Mūsu nelokāmais koncepts rubīt rubu tikai darba dienās bieži revidē komandas rindas un kopā turas tik kodols. 3 oriģināl Jenotiem pēdējā brīdī piepulcējās divi jauni un aiziet maucam vakarā uz Jēkabpils naktsmājām pārģērbāmies ceļa kāja un aiziet.

1. Zero veist skaidrs ka lidlauks tāpat skaidrs ka salsmaize turpat
Zero veist krīt ok ātri


2. Salsmaize oficiāli ilgākais čakarēpunkts un gandrīz sačakareta rubas nakts :D izložņājam visus bunkurus angārus izbradajām dubļus un visvairāk mums iegrieza mūsu sabiedrotā nakts. Jo bijam vairākkārt pie īstās vietas gan misenes pretī, pat kartē pamanījām īsto vietu, bet tumsā nesaskatijām, lieki teikt ka dienā no tās vietas būtu pamanījuši uzreiz

O.k nakts 4:30 un dodamies prom no lidlauka šobrīd liekas vissliktākais rezultāts ever nakts galā, bet mums tik viens punkts bļin zhopa tā nedrīkst būt

Te nu izručija abi pārējie punkti
Saimnieks meklē sievu easy un turpat blakus jābūt maizes vāģim ap to kraju pinamies, līdz jaunais jenots uzķēris spēles garšu soc tīklos uzrok komentu par kapiem un maucam. Tur uz vietas satalitkarte palīdzēja, atradām skursteni un doma aizmaucam tur palūrēt bija ideāla.

Whuu vismaz 3 no 7 maucam gulēt plāns izpildīts. Jenotu princips vienmēr pirmā nakts 3-4 punkti neskatoties uz kūtro sākumu well done

No rīta, gaismā atrodot sāls maizi viesiem tāda nopūta bāc tepat visu nakti bijām un 3 reiz te piestājām, nekas uz Embūti būs vēl mošnāki prožektori tankam, papeldinam tanku pa dubļu un ūdens trasi kuru tur atradām Mmmm forši.

Maucam uz pārceltuvi, pa ceļam pārbaudīt vēl citas vientuļā vīra vietas, bet doma ka pārceltuve. jup ir, te nu sastopot pārcēlāju un uzzinot ka pa nakti barža stāv otrā krastā pārņem prieks un labi vien ir ka salsmaize mūs piebremzēja citādi ko mēs te naktī darītu, vēl nodomātu ka nav īstā vieta, bet labi ka viss sanāca labi.


Ninja Warrior,
Mūsu prāt 7nieka all time sliktāka mīkla no centrāles puses. Nu nav saprotams ka tas ir tilts tik pat labi var nobildēt soliņa dēli no apakšas un uzrakstīt aprakstā "Tramvaja pietura, kiosks, netālu kebabs man liekas ka pietiekami lai Rīgā atrastu spotu" nu Fui FUi fui par šitadu feil mīklu uzprasijām čomiem mini hintu sapratām ka tilts tad atradām. Baigi nepatika tik nekonkrēta mīkla kas pat nedeva nekādas šanses to meklēt

Dzimeni esam atkoduši ka tie ir latiņi, bet lašu nosaukums nenāk prātā bļin vēls un zajobs mazais hints no kolēģiem ka esam uz pareizā ceļa un savacam pēdējo punktu

Lāde: bļin cik vēl bij' tādu kas iebrida purvā līdz kulei līdz saprata ka paliek bīstami 😁 tad sapratām ka kkas ņiaļo un zona zona zona, zonas nav knapi vienu svītriņu sazīmājām sapratām ka neko neatradisim bez neta, knapi sazvanam centrāli saprotam ka purvā nav jaslicinās, bet mājās bez zonas un netā neatrodam, braucam ārā no meža līdz pat ceļam un tur tik parādās zona,

Centrāle jau laikam sapratusi ka lādes koda mīkla arī feils jau bez prasīšanas bij' pateiksi hintu, bez kura mēs toč nebūtu sapratuši kodu.
Come on kā bez neta varētu nonākt līdz pavasarim un bet vispār saprast ka tieši tas jāmeklē. nu hvz tāpat kā Ninja warrior šie divi bišķi pa šķidru maigi sakot :D

Piebraucam pie pašām namdurvim pēc lādes, šķeļot meža tehnikas dubļu takas ierēcam par rubakiem kas rubā dodas ar maziņām riepiņām 😁

pasākums kā vienmēr zAaeeeeeeebissss ku labs :D ar nepacietību gaidām Embūti
Paldies

P.s. Jau redzam ka ir jauns stils rakstīt attālumus starp punktiem aprakstā, nevajag tā darīt, tas čakarē prieku meklēt un atrast, aizbraukt un saprast ka jāmeklē cits :D lūdzu atmetiet šo jaunumu

Mums Bija MHM...
Nu šī sezona laikam ir neveiksmju sērija mīklu minēšanā. Katru spēles laukumu ir kāda mīkla, kas nedodas rokās. Jēkabpilī tas sevišķi iekrita acīs. Ļoti abstraktas mīklas. Pirmās 3 vēl ātri krīt, bet tālāk sākas murgs. Nu laikam izkrita no prāta, ka eksistē pārcēlāji, ilgi tiek domāts- ko tā mašīna dara pie Daugavas? Kāda jēga no tā? Kas tas par vientuļo nabadziņu? Tikai ar draudzīgas komandas palīdzību tiek iegūtas atbildes uz šiem jautājumiem. Rogāļu grava vnk nedodas rokās, jo mekletājā vienigais rezultāts ir par kaut kādu Baronu un velnu. Liekas ir izmēģināts viss, visi Haraldi un Jēkabpiļi, Krustpiļi, visi pagasti un novadi, kas blakus ir. Kamēr neieliec to visu sviestu " " tikmēr netiek parādīts, kads sakars Haraldam ar Jēkabpili. Pēdējai mīklai skaidrs, ka jāmeklē Tilts, bet ir tik daudz gruntsceļu un kapu... vnk daudz laika vajag...
Lašu pirts, par monētām pielec uzreiz, bet kādā sakarā mīklā bija tas mulsinošais jautājums? Meklejot atslēgu jautājumā, tiek pazaudēta tada nianse, ka netālu ir Lašu ciems. Protams pirts slota arī tiek ignorēta. Laikam kaut kā tā gāja ar mīklam. Mokoši! Pirmā sezona ,kad grūti ir ar mīklām! Entuziasms noplacis? Nezinām.
Bet jaatzīst, ka nopirktā VIA ferrata šajā sezonā nav vajadzīga...
Par ciparu ievākšanu.
Vienīgais, kas sagādāja grutibas bija zero waste. 2h kauna, nu tik ļoti negribējās iet gar tiem virsū krītošajiem ķieģeļiem! Ekipējumam jaiepērk ķiveres! Tumsā cauri krūmiem izspīdināt neizdevās! Pārējie punkti bez aizķeršanas. Nedaudz mulsināja kurā pusē būs pārcēlājs. Kā jau nojaušat šeit nedaudz pazondēju, kur jāmeklē cipari. Vismaz šeit paveicās!
Lādes mīkla, tieši tāda kādai jābūt, pēc tām mīklām. Un pat par to pavasari kaut kas bija lasīts iepriekš.
Lādes vieta vnk super!
Kopumā par spēles laukumu. Laikam tomēr ir foršāk pameklēt tos ciparus ,nevis -piebrauc, izkāp, nobildē, prom.
Kuldīga vnm būs favorīts!

Nedēļa pirms plānotās rubas INTARAM BUSULIM paiet klausoties Haralda Sīmaņa mūziku un gremdējoties atmiņās par to, kā tālajā 2008.gadā laba ballīte tika iegriezta Jēkabpils klubā Atlantis. Prāts klejoja pilnīgi kosmiskos virzienos, jo laši taču dzīvo Atlantijas okeānā, tātad varbūt jābrauc veco Atlantis lūkot, kur reiz pārmēru lielos apjomos ticis baudīts absints. Paveicās, ka līdz spēles dienai prāts beidza klejojumus un pieslēdza veselo saprātu.
Jau pirmajā vakarā krīt Sālsmaize. Tur jautājumu nav. Vientuļa vīra piezīmes kādu laiku INTARU BUSULI notur pie Burkānsalas. Tur, izrādās, joprojām dzīvojot cilvēki, kas uz salu brauc ar laivām. Pēcāk, veicot dziļāku jautājuma ekspertīzi, tiek atrasta Līvānu pārceltuve.
Pazust Latgalē tiek atrasts FB un pēcāk sazīmēts ar satelīta attēliem.
Saimnieks meklē sievu patiesībā krīt ļoti ātri, bet neizraisa ticību visos INTAROS BUSUĻOS, tāpēc pavediens tiek meklēts gan Haralda Sīmaņa dziesmu tekstos, gan skatoties šova Saimnieks meklē sievu sērijas, kurās dalību ņem jēkabpilieši. Ja labi grib, prāts spēj savilkt kopā visnejēdzīgākās lietas.
Lēnām minot, līdz nedēļas beigām visi punkti atrasti. Vien Latvian Ninja Warrior paliek ar jautājuma zīmi. Ar to arī sākam.
Protams, punkts nav pareizs. Nekas, ir arī plāns B, kas atrodas netālu. Būm, arī tas nav pareizs. INTARS BUSULIS vairs tik jestri nedzied. Dodoties uz mašīnu, no tuvākās mājas iznāk vietējais Ninja Warrior un rāda mums virzienu, kurā jāiet. Nav jau ko zaudēt - dodamies. Taka taisni tāda, kā redzēta vienu rubaku storijā. Tas jau būs īstais. WIN!
Pa Zero Waste INTARS BUSULIS vandās nepilnu stundu. Goda vārds, visi akmeņi pārcilāti un bildes visos stūros sataisītas. Kad sāk makties virsū max besis un pīpējas kāda 3 cīga, viens no BUSUĻIEM atsūta čatā, ka kods kritis. Izrādās, visi izlīda pa caurumu, bet neviens nebija pakustējies uz sāniem. C'mon! Dodoties prom no punkta, pa šauro ceļu pretim brauc mašīnu kolonna. Esam paspējuši izvairīties no festivāla.
Sālsmaize INTARAM BUSULIM sanāk gandrīz park&grab. Kamēr INTARS ir nepareizajā pusē, BUSULIS ar pirmo atrod pareizo caurumu un kods rokā. Process aizņem max 5 minūtes.
Pazust Latgalē ir tikai aptuvens punkts. Auto tiek noparkots no iestigšanas drošā vietā un laužamies pa krūmiem aptuveni puskilometru. Katrs solis draud ar acs zaudēšanu. Kad krūmi beidzas, meža pastaiga ir pat diezgan baudāma.
Gaidot Līvānu pārcēlāju, tiek izokšķerēti arī krasti. Tikmēr piebrauc vēl divas rubītāju mašīnas. Tiekot uz klāja, INTARS BUSULIS uzreiz meklē nevis kodu, bet vietu, kur apsēsties, jo nav ko kājas lieki deldēt. Veiksme ir tik pat slinka kā INTARS BUSULIS, tāpēc ar mums draudzējas. Kods INTARAM BUSULIM pie paka*as. Pabīdamies uz sāniem, kad citi rubaki tiek līdz krēslam, bet dāma apgalvo, ka varētu mūs arī pārmest pāri bortam, jo esot neganta. Ou OU oU.......
Dzimepenes pirts ir pilna kā tramvajs ar rubakiem. Vispār, runājot par punktu, INTARS BUSULIS 2008.gadā pirtī nesvinēja dzimšanas dienu, tāpēc šī punkta lokācija tika dzemdēta visilgāk. Talkā nāca rubaks, kas mērcējās jau pirmajā rubas naktī. Ja nebūtu viņš, INTARS BUSULIS tusētu pie jau minētā Atlantis kuba, kas vēl joprojām šķiet neparasti laba ideja. Tomēr pirts festivālā, kas pārpildīts ar rubakiem, tika pierādīta arī teorija "kas citam bedri rok, pats iekrīt", saukta arī par "mērfija likumu", angliski " what goes around comes around" un te INTARS BUSULIS izcēlās. Rubaku tik daudz,ka nav kur kāju likt, garākais no Busuļiem pārkarina telefonu pār krāsniņas malu, uzņem foto un nokliedzas "ATRADĀM!", bildi pat īsti neapskata, dodas prom. Mērķis - visi rubaki saskries vienā istabā, tikmēr INTARS BUSULIS netraucēts meklēs "īsto" vietu.. Tālāk jau paši saprotat - visi aizdevās un INTARS BUSULIS pēdējais..🤦🏻‍♀️

LĀDES jautāums tiek atvērts, kad mutes pilnas ar karbonādi, aliņu un aperoliem. Lūšu krogā laimīgā stunda, tāpēc minējumi kļūst aizvien vaļīgāki un braukt pēc lādes saņemties aizvien grūtāk. Purvs - skaidrs. Upe - skaidrs. Braucam uz tiltiem! Apkārtne tiek izbraukta krustu, šķērsu. INTARS uzvelk dūmu pie vairāk nekā viena bezjēdzīga tilta. Varbūt jāiet purvā? Nē, nevar būt!
Busiņš pa grants mērci brauc, skanot visām detaļām. Zonas nav. Paliek tumšs. Līst. Pie pirmā zonas stabiņa zvans alternatīvajai cenrālei, kur paziņo, ka jāmeklē mājas. INTARA BUSUĻA otrā spēle un otro reizi LĀDE jāmeklē pēc mājas nosaukuma.... Tik pamēģiniet nākamreiz nelikt māju nosukumu!!!!!!!!!!!!!!!!!!
Pie lādes ejam ar kājām, jo bail mērcē iesēdināt busiņu. Esam vienīgie, meitenes mīž biksītēs, no tā, cik scary. Sākam virpināt lādi. pirmais kods variants nav, otrais ar nav. Trešo sākam un ierodas Purva Bridēji. Ļaujam viņiem atrullēt ciparus, bet izrādās - tas bija mūsu nākamais variants. Visi kopīgi padegustējam dziriņas un uzvelkam smēķi. Patīkami.
INTARS BUSULIS ceļā uz mājām lasa citu komandu logbukus, gardi smej, dzer vīnu, piestāj paēst kūkas un plāno nākamo rubu naktī.

Mēs arī zinām visu par stārķiem, it sevišķi melnajiem(vārdi, ligzdu vietas Sēlijā) , jo 2008.gada putns😀 Arī Haralda Sīmaņa dzīve nav sveša, iepazināmies arī ar salu iedzīvotāju dzīvesstāstiem.
Ar lādes kodu gan sanāca viegli, jo paziņa, kas spēli jau izgāja teica, ka esot smieklīga sakritība, kad versijai tika izvirzīts divu rubaku mājas kods- bija skaidrs un uz lādi devāmies ar pārliecību.
Paldies, par posmu.!

🍷🍸🍹🍺🍾🍻🥂🥃🧉🥤

Sākās viss ar savākšanos un saprašanu, ka būtībā visiem der tikai viena nedēļas nogale februārī, tāpēc datums bija skaidrs, nu tikai mīklas jāatrisina. Gāja grūti, bet kaut kā beigās likās, ka puslīdz varianti atrasti ir visām. Tas bija maldīgs uzskats.
Problēmas sākās jau pirmajā, kur iebraucām, Zero Waste. Māju atradām, bildes vietu arī atradām. Bet ciparu nu pilnīgi nekur. Aizdomīgās kāpnes lika apsvērt iespēju tās pārlikt citur un pagrābstīt kolonnu augšas. Labi, ka neizdarījām to. Komanda izklīda un pēc savākšanās kopā bezcerīgi nolēma prasīt hintu, Pēc hinta diezgan normāli atrada.
Tālāk braucām Sālsmaizē. Pēc nelielas maldīšanās atradām lielos angārus un citu komandu mašīnas. Sapratām, ka jāmeklē tur, kaut gan angāri likās pārāk milzīgi. Kamēr klaiņojām un krājām bezcerību, uznāca nepatīkams vējš un lietus, kas atkal lika lūgt palīdzību no centrāles. Cipars rokā, bet komandas pašapziņa all time low. Izsalkums, aukstums un kauns dzen paēst un pārdomāt turpmāko dienas plānu.
Ar pilniem vēderiem nolemjam braukt uz tuvāko, vientuļa vīra piezīmēm. Mājās pēc gariem (nu jau skaidrs, ka aplamiem) prātojumiem izlemjam par labu Daugavsalai. Aizbraucam, neredzam neko līdzīgu vai cerīgu, uzreiz metam kaunu pie malas un jautājam apstiprinājumu, pirms iebraucam tur, kur var iestigt. Saņemam atbildi, ka galīgi garām, esot Līvānos. Sākam saprast, ka vienkārši neko nezinām , ir auksts, slapjš un drīz jau tumšs, nav jēgas salt un kaunēties par palīdzības prasīšanu, tāpēc nolemjam vienkārši prasīt vienmēr, kad sāk likties, ka braucam greizi. Žēl drusku dīdīt centrāli, bet līdz galam šodien jātiek.
Pēc kārtējās izgāšanās braucam uz diviem objektiem, par kuriem esam pilnīgi pārliecināti - Saimnieks meklē sievu (atboldes meklējumos gan izpētījām pat Haralda Sīmaņa koncetrrūres) un Pazust Latgalē (paldies, feisbuk!). Tos atrodam ātri un viegli, kopā ar ticību saviem spēkiem.
Tad mēģinām otrreiz apciemot VIentuļo vīru, šoreiz Līvānos, pussalā ar māju, kas jau ilgi tiek pārdota, bet ne nopirkta. Vējš milzīgs, lietus slapjš, tāpēc ātri vien nospriežam, ka visdrīzāk cipars būs mājā iekšā. Uzjautrinamies par mājas izcilajiem grafitti (it īpaši par darbīgo Arti, kas izpalīdz inspektoram). Izstaigājam visu apkārtni, bet nekā. Kaunu pie malas, prasam centrālei. Saņemam ziņu par pārceltuvi, kas laimīgā kārtā vēl stundu būs vaļā. Bez starpgadījumiem aizbraucam, atrodam ciparu un pie nākamā punkta.
Mājās Dzimpenes punktu izprātojām kā saistītu ar Stārķiem, kā nekā, garkājis netika uz svinībām, jo mamma nelaida. Bet uz vietas izdomājam būt gudri un pārprasīt. Vēl viens trieciens, nav pareizi, jāmeklē laši. Mēģinām mājā saprast, kāpēc lai lasim būtu garas kājas, bet nu labi. Atrodam lašus, nu jau ir pavisam tumšs un pēc izpētes un palīdzības uzzinām, ka jāmeklē pirtiņa. Problēma tāda, ka tumsā taciņu grūti atrast, ejam turp cauri krūmiem un kokiem. Uz vietas izmeklējam visas malas, pat ielecam akā. Bet nekā, ciparu neredzam (tā mūsu šodienas raksturīgākā lieta), Gandrīz jau galīgi izmisuši, kad beidzot kādam ienāk prātā uzkāpt pareizajā vietā un cipars rokā. Braucam tālāk.
Tumšs, auksts un kapu idejas tā arī neizdevās pietiekami daudz noīsināt mājās. Uzreiz skaidrs, ka nebūs spēka visus apbraukāt, lūdzam palīdzīgu roku. To arī dabūjam, turklāt diezgan izsmeļošu, laikam centrāle beidzot izkodusi, ka mums viss šodien jāpasaka tieši. Braucam uz vietu, bet priekšā ceļam nogāzies koks. Nu nekas, atrodam apkārtceļu. Bet tāpat vispirms apciemojam nepareizo tiltu un arī uzrakstu pie blakus mājas, ka tās pagalmā tilta nav. Nekas, ejam uz nākamo tiltu. Tur klaiņojam pa apakšu, apkārt, bet atkal ciparu neredzam. Apsveram iespēju rāpot pa tilta apakšu, bet liekas bīstami. Auksts, slapjš, vēls un vējš. Prasām palīdzību. Un saņemam to, cipars zināms un redzam lādes mīklu.
Lādes mīklu diezgan ātri atkožam. Bet šodienas triecieni darījuši savu un tomēr paprasām apstiprinājumu centrālai. To arī saņemam un laižam meklēt lādi. Izstaigājam māju, uzņemam nomāktības devu, ieraugām FHM kalendāru un uzreiz arī pašu lādi. Liekam pareizo kodu, bet slēdzene neatveras. Tad pamanām, ka slēdzene nemaz netur kasti ciet. Veram vaļā, dabūjam paroli un viss galā.
Beidzām diezgan apmierināti ar pēdējo mīklu, bet gāja grūti. Sapratām, ka neko nesaprotam, nemākam atrast ciparus un mākam pa dubļiem bradāt.

Kad no rīta, pirms došanās uz rubas laukumu, autopilotā sāc tīrīt un spodrināt zābakus it kā gatavotos iet uz darbu un no blakus istabas atskan: ‘’Cik naivi!’’ Kad mašīnā pastāsti komandai un rubaks saka: ‘’Šis būs jāieraksta backlog’ā!’’ Tad zini, ka dažs labs ir galīgi pārstrādājies un tas liecina, ka būs mērce. Ceļā dodamies ar 5 puslīdz atminētām mīklām, pa ceļam atkožot vēl vienu lokāciju.

#1 LATVIAN NINJA WARRIOR
‘’Pilnīgi pietiek.. ar pāris nepareiziem šāvieniem.’’ Jā, pilnīgi pietika. Kā pirmā lokācija - Auzānu kapi. Jo grants ceļš - check, kapi - check, upe - check, Pārdaugava - check. Tā čekojām vēl kādās 3 lokācijas, kuras jau pat ir piemirsušās. Tad nu mēs, četri kapsētu tūristi, izlēmām uzgriezt Centrālei, kas apgaismoja par Dzelzavas kapiem. Ehh, tur netālu nesen bijām. Biežāk izmantotā frāze atlikušās 10 stundas: ‘’Wow, skaties, ir grants ceļš!!!’’ Lokācijā klāt arī kolēģu komanda, tāpēc ātri sameklējam cipariņus un prom uz nākamo punktu.

#2 SĀLSMAIZE
Pēc kapsētu ekskursijas dodamies uz Sālsmaizi. Ar pirmo piegājienu neredzējām spīdošo traktoru (pēc tam tumsā braucot sapratām), metām riņķī un braucām vēlreiz no Heša. Tālāk vispār bez problēmām. Piestājām tik labā spotā, ka 5min laikā punkts rokā. Sākumā iegājām pie kaimiņiem, pēc sauciena ‘’”īiiuuuuu, kas par miseni!’’ atcerējāmies mīklas tekstu un aizdevāmies pāri ielai uz īsto spotu, kur punkts tika veikli paņemts.

#3 ZERO WASTE
‘’Audi A4, cleared for takeoff’’. Patusējam pa lidlauku un dodamies uz poligonu. Tur jau bizo vairākas komandas. Pievienojamies meklējumiem. Nu ko lai saka, man liekas kāda stunda pagāja. Apskatījām katru stabu, caurumu, sienu un grīdu vienatnē, pa pāriem, visi 4, ar citām komandām, bez citām komandām, ar 2 acīm, 4 acīm, aizvērām acīm utt. Arī no ārpuses, bet tumsā kaut kā palaidās garām cipars. Taču otrais piegājiens veiksmīgs. Cenšamies neuzkrītoši pazust, kad kāda kolēģu komanda pamana: ‘’Nu nejau jūs atradāt un tagad mēģinat klusām doties prom’’. Nē, nē, nēeee nēeee…

#4 SAIMNIEKS MEKLĒ SIEVU
Šo lokāciju atminējām bez problēmām, dodamies uz gravu. Izlemjam nedaudz piestāt, lai saprastu tālāko plānu. Izrādās atrodamies jau gandrīz pie gravas, tad nu aiziet. Iebrauksim nedaudz iekšā pagalmiņā, lai apgrieztos. Iebraucām, a kā izbraukt? Audiks sāk spolēt, vairs nevaram izkustēties. Nakts, tumsa, esam nekurienes vidū pie puspamestas mājas, lietus, vētra. Vai var būt vēl sliktāk? Lasi tākāk!!! Pēkšņi atraujas vaļā mājas durvis un rekur pats saimnieks!!! Opis gados sāk mūs nolādēt, ka esam iebraukuši viņa svētajā pagalmā, ko mums te vajag, lai lasamies fiksi prom. Sakam, ka nevaram, jo mašīna nekust. Šis ieskrien mājā, atrod to savu sievu un skrien laukā abi un turpina mūs lamāt. Neviens normāls cilvēks tādā laikā te nebraukājot, ko mums vajag, tūlīt būs policija. Cenšamies skaidrot, ka esam sajaukuši tumsā pagriezienus, tikai gribējām apgriezties, bet mašīna iesēdās dubļos. Paralēli stumjam mašīnu un dubļiem pilnām mutēm (nepārspīlēju) cenšamies nomierināt saimnieku un sievu, ka tūlīt būsim prom. Par laimi tiekam ārā no dubļiem un esam gatavi turpināt ceļu. Pabraucot nedaudz tālāk, sajutāmies slikti, jo pagalms tiešām izskatījās briesmīgi un, lai opapam ar omi no rīta nebūtu tik slikti, izsūtījām vienu bruņinieku ar Liepkalnu zefīriem un 20EUR vēlreiz atvainoties par ko tikām.. salamāti vēlreiz. Oh well. Ā un punktu atradām ātri, jauka vieta :D Braucot prom uz ceļa vēl izskrēja kalnu kazas (stirnas), bet visi tikām cauri sveikā. Un mums pirmo reizi 7nieka vēsturē piedraudēja ar policiju - omg!!! bad boys, bad girls, whatcha gonna do, whatcha gonna do when i come for you (turn off the lukturītis and hide behind the tree)

#5 PAZUST LATGALĒ
Ir vakars vēls, gandrīz jau nakts + vētra, pajautājam Centrālei precīzāku lokāciju par ‘’Kaut kur starp Laukezeru un Dzirkaļu pilskalnu’’. Prātā visvairāk palicis tas baltais skapis, naktī izskatījās īpaši baisi.

#6 DZIMPENE ASTOTĀ GADA STILĀ
Par lasi tapa skaidrība ceļā uz laukumu. Kapsētu ekskursijai pa vidu pat bijām aizšāvuši līdz Lašiem, bet nolašojāmies un neatradām pirtiņu. Bildē nodomājām, ka rokās pušķis, ko dāvināt gaviļniekam, nevis pirts slota. Vakarpusē tikām pie hinta un devāmies atkārtoti, kur arī atradām īsto lokāciju un pēc ~15min meklējumiem arī viltīgi paslēpto punktu.

#7 VIENTUĻĀ VĪRA PIEZĪMES
Ar šo netikām galā, gribējām lūgt kādai komandai hintu, bet ZERO WASTE viens rubaks pēkšņi jautā - Līvānos uz pārceltuves jau bijāt? Akkk, te nu bija, ne gluži hints, bet nu.. Pabrīdināja, ka strādā tikai līdz 19:00. Bet kā.. Ir 18:40, nevar būt, ka punkts būs vietā, kas nav pieejama. Drošs paliek nedrošs:
bruņinieks: hallo, sveiki, sakiet lūdzu, pārceltuve līdz cikiem šodien strādā?
vientuļais vīrs: līdz 19:00
bruņinieks: oho, skaidrs. jūs pietauvosieties Zasas vai Līvānu pusē?
vientuļais vīrs: Zasas
bruņinieks: hmm, tad pārceltuve drīz nestrādās.. bet.. vai var vienkārši.. paskatīties?
vientuļais vīrs: *klusums*
bruņinieks: *facepalm*
vientuļais vīrs: āaaaa, jāa, jāa, jā, varēs.
pārējā komanda: *nespēj valdīt smieklus par neveiklo sarunu*
Tad nu pačekojām, coolio!

#8 LĀDES MĪKLA UN LĀDE
Lādes mīklu atvērām 22.02.2020. 22:22!!! Atradām Salto purvu, pāris variantus par somu pavasari un no tiem izvēlamies.. maiju? Maija Bērziņa IK agrāk bija reģistrēta meža vidū. vai tur ir pamesta māja? Jādodas skatīt. Bet nebija. Tad nu vēl zvans pēc hinta un bruņinieks pūš: redzēju māju ar nosaukumu Saltaispurvs.. Dodamies, pa ceļam pāris šķēršļi (krāva koksni), bet tiekam līdz galamērķim. Protams, baisa māja, meža vidū, kas izskatās apdzīvota. Sākumā ieejam pa aizmugurējām durvīm, palasam vēstulītes, paklīstam apkārt, kādā brīdī 2 rubaki nozūd un whatsappā tiek atsūtīta bilde ar lādi. Hip hip, urrā!

#9 SECINĀJUMI
Embūtē nelašojamies! Tiekās!

VISS IR DŽEZĀ
GANG, GANG 🖤🖤🖤

Kauja operācijas „Divi baisi krasti” atskaite:

Nākošajā dienā pēc atgriešanās no šaušalīgās Jēkabpils, sēžot štābā starp neizkrāmētajām ekipējuma somām un kastēm, gremdējoties atmiņās par aizvadīto sestdienu un svētdienu, sāk rasties pārdomas, par mīklu minēšanu. Sajūta, ka tas bija ļoti sen. Patiesi sen, kad Diversanti pirmo reizi ieraudzīja mīklas. Nav arī ko brīnieties. Mīklas tika atšautas vaļā 01.02. plkst. 00:00, jo Diversanti tika piesaistīti, kā atbalsta elements vienai no FTF komandām (diskrētuma nolūkos neminēsim nosaukumu). Ieraugot mīklu saturu, bija liels WTF (bet pie tā pēdējā laikā jau pierasts).
Pirms mīklu sadaļas gribētos pieminēt, ka Diversantiem šis posms bija pārbaudījums ne tikai cīņā pret Jēkabpils noslēpumiem un BK sagādātajām mīklām (nebūt ne tām vieglākajām), bet arī pārbaudījums komandas kopībai.

Ok. Mīklas.
Šķiet, ka Latvian Ninja Warrior nav nekas grūts un ir versija par dažiem tiltiem (ak kā mēs kļūdījāmies). Cerībā, ka ir pareizs atminējums, liekam mierā un ķeramies klāt citām. Laiks Sālsmaizei. Par cik Jēkabpils nav gluži sveša, mīklā minētās norādes ir skaidrs uzreiz un tiek atrasta pareizā vieta (vārds pareizā ir jāliek gan pēdiņās, jo ar pareizo tiek saprasta ļoti aptuvena vieta, labākās BK komandas tradīcijās par attālumu izpratni). Sajūta, ka Haralds arī nav nekas traks, tik jāpalauza galva vairāk.
Sniedzot atbalstu partnerkomandai tik tālu arī esam tikuši. Vairs nekādu ideju. Tālāk jau seko gara nedēļa, kuras laikā 50% komandas intelektuālās kapacitātes atrodas ārpus valsts robežām, kur nav neviena brītiņa ķerties klāt mīklām. Atgriežoties dzimtenē tiek uzzināts, ka mājās palicējiem gan ir izdevies iegūt pat ļoti ticamus variantus par bēdīgi slaveno sievu meklētāju Haraldu, Dzimpuku un Zero Waste, kā arī diezgan precīzu un 100% Pazust Latgalē lokāciju. Tātad, par visu nedaudz plašāk.
Sievu meklētājs Haralds tiek sazīmēts pateicoties skrupulozai interneta ķemmēšanai ar pamatīgi analītisku pieeju. Meklēšanas procesā, pat nebija domas skatīties nevienu no tā briesmīgā seriāla sērijām. Tika uziets kāds raksts, par Jēkabpils tuvējās apkārtnes labiekārtošanu, kur kādā svarīgā vietā, Daugavas krastā, kāds koka tēlnieks ar vārdu Haralds ir parūpējies par tematiskām statujām, kas atbilst vietējai teikai. Šaubu nav. Apkārtnes bildes arī atbilst un šī vieta ir īstā. Dzimpuka vieta arī tiek atrasta pateicoties vizuālajam apstiprinājumam, no dažām ne visai publiski iegūstamām bildēm, bet viena no Diversantu specialitātēm ir ne tikai spridzināt, bet arī iegūt augstas ticamības sensitīvu informāciju. Vienīgi sākumā neliekās kopā mīkla ar atrasto vietu, bet iedziļinoties nosaukumā un vēlreiz rūpīgāk aplūkojot mīklā minētos mošķus, top skaidra sakarība ar latiem. Jāsaka, gan, ka sajūta šo atminot, bija tāda, ka bijām nokļuvuši BK centrāles domāšanas frekvencē, jo tik abstraktu risinājumu savilkt kopā ar reālu punktu uz kartes ir ne tikai jāmāk, tur jābūt kādām pārdabiskām spējām. Kaut gan, varbūt beidzot sākam piedzīt skillu. Zero Waste vispār nekādas problēmas un jautājumus neraisa, vienīgi tas, ka ir divi varianti un abi viens otram diezgan tuvu. Otrais tiek izslēgts, jo ir pārāk sagruvis. Un visbeidzot – Pazust Latgalē. Mīklas teksts likās gan sarežģīts, gan viltīgs, gan arī vienkāršs. Nēē... Nekā vienkārša tur nav gan. Skaidrs par pagastu, tāpat skaidrs, ka Dabas resursu aizsardzības biedrība arī tur pat netālu, bet tas arī viss. Nekādās FB lapas un nekas cits netiek darbināts, pat prātā nenāk. Mēģinām atrast visādus vizuālos apstiprinājumus, bet nekā. Beigās aktivizējam vietējo aģentūru, kas mums diezgan ātri atsūta precīzas koordinātes un maizesvāģis rokās. Praktiski lielākais nopelns šo mīklu atminēšanai ir Diversantei Analītiķei, kas nenogurstoši urbās interneta plašumos un meklēja informāciju citos, ne tik publiski pieejamos viedos, lai sasniegtu rezultātu.
Atliek vienīgi tikt galā ar Vientuļā vīra piezīmēm un arī tas Ninja Warrior šķiet pārāk neuzticams variants. Kā jau noprotat, viegli nebija. Lasot citu komandu stāstus, vienkārši gribās dusmās uzsprāgt. Vieni raksta – skaidrs, ka pārceltuve, otri raksta, ka pārceltuve, trešajiem arī nav šaubu, ka pārceltuve, vienīgi kura pārceltuve. Mums šī mīkla liekās vienkārši totāls brainfuck un astralmozgajobs hipertelpas mēroga mudrījumā. Pat pēc tam, nācās kapitulēt šīs mīklas priekšā un prasīt palīdzību citiem, tāpat nekādi neliekas kopā tā lielā bilde, par to, kā var saprast, ka tā ir pārceltuve. Ok, kaut kāds abstrakcionisms tajā visā ir, kaut kā to vienas cīgas laiku varētu sarēķināt, ka tas atbilst vidējam, laikam, kas nepieciešams, lai pārceltos pāri Daugavai šajā vietā, bet šā vai tā, tas viss šķiet very very inconclusive. Arī šī ieraksta titulbilde tiek veltīta tieši vientuļā vīra piezīmēm.
Latvian Ninja Warrior – Šaubas bija milzīgas par visu, ka arī nekas konkrēts nedevās rokās. Skaidrs, ka tilts, bet kur? Atrodam vienu tiltu, nav kapu, atrodam citu tiltu, kapi ir, bet nav grants ceļa un turklāt tas ir Daugavas labajā krastā. Bet pag. Mēs tak par 7NIEKU runājam, a ja nu ir Daugavas labajā krastā un Pārdaugava tik norāda virzienu kurā doties nonākot pie tilta. Nu nē. Tik traki jau arī nevarētu būt. Beigās no n-tajiem informācijas avotiem salasām kaut cik reālus variantus un vēršamies pie komandas, kam sniedzām atplatu FTF naktī. Sākotnēji lūdzām hintus, bet tos saņemot bilde kļuva tikai mazliet skaidrāka. Beigu beigās, kapitulējam pilnībā un pazemīgi palūdzam ko konkrētāku un lokāciju esam ieguvuši.

Mīklas atrisinātas, nospraužam 22/23.02.2020. un kā par brīnumu plānojam doties pilnā sastāvā, jo tiek visi. Ak tāds naivums mūs vecumā. Nedēļu pirms nospraustā izbraukšanas datuma atkrīt Diversants Džedajis. Kaut kāda galaktikas mēroga ģimenes krīze. Vēl pēc dažām dienām arī Pēdējā brīža Diversants paziņo, ka augstākā vadība nolēmusi nosūtīt kādā slepenā uzdevumā. Lai tas būtu pavisam jautri arī piektais Diversants, kuram vēl nav codename, jo tā arī vēl nav piedalījies īstās kaujas operācijās, paziņo, ka diemžēl šis pasākums sāk vilkt uz 50/50 un drīz pēc paziņojuma nolec pa visam. Lielākā problēma, ka naktsmītnes jau ir sarunātas un bezmaksas atteikšanās laiks ir nokavēts. Tā nu Diversanti palikuši tikai divatā – Diversante Analītiķe un Diversants Garīgais līderis. Sākam štukot ko darīt. Opcija izlaist posmu pat netiek izskatīta. Tik nolemts pārbaudīt spēku divatā. Kopumā iznākums jau bija zināms, jo Diversanti ir tāda suga, kas arī vienītī ir milzīgs spēks, bet jo mazāka komanda, jo grūtāk sasniegt uzstādīto mērķi. Skaidrs ir, laižam divatā.
Izbraukšana pieklājīgā laikā ap plkst. 11:00. Fiksi pārplānojam maršrutu un nolemjam doties, pa Daugavas mierīgāko un arī skaistāko – kreiso krastu. Likumsakarīgi arī kā pirmais tiek apmeklēts Latvian Ninja Warrior. Izkāpjot no mašīnas un dodoties objekta virzienā sākam lūgt visas iespējamās dievības, lai tik pirmās vērības lāsts nav atguvis spēkus (tie kas seko mūsu piedzīvojumiem, zinās par ko ir runa). Pārbaudām vienu tilta pusi jau sāk par to rasties pamatotas bažās, bet nē. Viss ir labi, jo nokļūstot otrā pusē, pirmais BK logo Jēkabpilī tiek sameklēts diezgan ātri.

Dzimpene astotā gada stilā

Netīšam pabraucam garām provizoriskajam parkingam, noskatāmies, ka krustojumā stāv VOLVO, nu neko, gan jau taisās braukt kaut kur citur, kamēr mēs apmetamies riņķi, lai trāpītu parkingā, VOLVO nav izkustējies. Nu neko, lecam ārā un maucam caur pļavu krasta virzienā. Atskatoties, redzam, ka VOLVO tomēr novietojas mums blakus. Caur brikšņiem un dubļiem (tie gan bija daudz šajā posmā) sasniedzam pirtiņas ēku. Visas telpas izstaigātas jau vairākas reizes, geocache arī atrasts, bet vērtība rokās nedodas. Pa to laiku pievelkas komanda no VOLVO – LUPATAS. Arī viņiem diez ko neiet. Metot n-to apli pa ēku, uzmanību piesaista katls ar dīvaini dubļiem nosmērēto ūdens krānu. Hmmm… tur tak mēs neesam skatījušies. Labi, lai iet, ar veiklu kustību ielūkojamies tajā un IR. Steigā dodamies prom un skatāmies, ka pretī jau dodas nākošā komanda, aiz viņiem vēl viena. Esot parkingā pieripo vēl divi spēkrati. Sajūta, ka gandrīz visas tā brīža komandas atrodas vienuviet. Sazīmējam pagājušā posma Rīgas Staķika komandu – INTARS BUSULIS, sasveicināmies un laižam prom, jo festiņš izvērties pamatīgs. Nu ka jau īsta dzimpene pirtiņā. Jāatzīst, ka arī mēs diez ko lielu vērību nebijām pievērsuši mīklas bildei un par kaut kādiem zariem, sariem vai sazin kam vēl BK čubara rokās nebija ne nojausmas un tik lasot citu komandu logus, vēlreiz atvērām bildi un facepalmojām.
Laiks iekārtoties kaujas atbalsta bāzē. Jēēē… tā atrodas vienā ēkā ar Valsts policijas iecirkni. :D Tas izdarīts. Lieliskas pusdienas Jēkabpils Gaļas namā un laižam tālāk.

Pazust Latgalē

Saklausījušies baisos stāstus par nežēlīgo ceļu līdz slavenajam maizes vāģim, ļoti piesardzīgi pieripojām gandrīz pie paša ievērības cienīgā apskates objekta, bez mazākās ceļa seguma aizskaršanas (nē mums nav auto ar paaugstinātu caurgājību). Negribās, jau prasīt, bet nu vai tad citi tur rallija posmus rīkoja pat to ceļu vai kā, ka tik daudz apskādētu automašīnu? Jāsaka, ka vieta diezgan iespaidīga. Tā apkārtne un tie meži šķita diezgan maģiski. Nekādu izteikto smaku, par ko sūdzējās citas komandas, arī nesajutām. Nez varbūt mikroiesnas pie vainas vai mežonīgais vējš. Vērtība rokās, laižam tālāk.

Saimnieks meklē sievu, jeb Haralda murgs

Iespēja nošļūkt uz dibena pa kādu nogāzi vai taku – ļoti augsta. Priekšā jau viena komanda rosās, nopakaļ jau otra cenšas kaut kur nenoslīdēt, esam trīs komandu sastāvā. Visi kaut kur rosās. Nu tak jābūt tiltiņam visi izložņā to, bet pārliecība nevienam acīs nav novērota. Skaidrs tik tas, ka te būs plāksnīte, tik jautājums kur. Pēkšņi pirmā komanda (Laikam LAIZAM, kas uzrāvās uz Subara), kaut kur nozūd. Pēc tam seko arī tie kas mums mina uz papēžiem. Kaut gan neviens tā īsti pārliecināts neizskatījās. Pirmā komanda atgriežas un mērķtiecīgi speras Daugavas virzienā un tik pat pēkšņi griežas apkārt un pazūd. Skaidrs, ka ne pie/uz tiltiņa, skaidrs, ka ne uz paša akmens, bet kaut kur otrā krastā. Vēlreiz tiek nopētīts informatīvais stends, soliņi, arī miskaste. Nē nav. Paejot nedaudz uz priekšu gar to strautu (vai kas tas būtu) arī acīs iekrīt kaut kas pazīstams un tik sirdij tuvs. Ir. Laiks doties lidlauka virzienā un nodibināt kontaktus ar partnerkomandu.

Zero Waste

Piebraucam ar pēdējiem dienas gaismas stariem un strauji satumst. Priekšā jūra ar mašīnām (nu kādas četras vismaz + viena pa ceļu ripinās klāt). Nu baisais lukturīšu festiņš terminālī. Sākotnēji nemaz nemeklējam vērtību, bet visiem garām ejošajiem rubakiem uzdodam jautājumu vai nav no mūsu uzticamā cīņu biedra, kuram iedevām codename – Diversants Kurators no komandas - ZAĻAUDIS. Visi sastaptie rausta plecus, bet viens pasaka, ka meklētā persona atrodas tur nedaudz tālāk. Sastopam Zaļaudistus un uzsākam meklēšanu. Visa garā ēka izstaigāta krustām šķērsām. Tāpat kā citas komandas, arī mēs esam izspīdinājuši visas šķirbas, visas kolonas un visu pārējo. Sākam ķemmēt tuvējo apkārtni (bet pa caurumu tik pabāžam galvu vai labākajā gadījumā, izkāpjot caur to, nekur tālāk par dažiem metriem nedodamies). Viss ZB… Izložņāts starp n-tajām “pātagām”, pat atradām pirms tam nepamanītu ēku termināla dienvidu daļā, kas jau nu ļoti atbilst 7NIEKA stilam, bet arī tur nekā. Sākās izmisuma pilni saucieni – Zvani Martiņam, zvani citiem rubakiem, zvani kādām. PANIC… Beigu beigās nolemjam pazvanīt komandai, kam sniedzām atbalstu FTF naktī. Atbildē tiek paskaidrots, ka pats punktu neatrada, bet to izdarīja cits komandas biedrs, līdz ar to precīzi (patiesībā pat ne tuvu) nezinot to atrašanās vietu tikai kaut ko norāda par efejām. Pag… Ko?! Kādas vēl efejas? Tur vai tad bija kaut kas par efejām?! Nu jāaa… Mīklu minēšanas procesā tik ļoti ieciklējāmies uz aptuveni 200 m garo ēku, ka fakts par efejām vienkārši tiek aizmirsts. A kur tad efejas būs? Ne jau ēkā iekšā. To saprotam, tikai pēc neparotāmas norādes saņemšanas no BK Centrāles. Visi vilcieniņā pa caurumu iekšā (drīzāk ārā) un maucam gar sienu dienvidu virzienā. Pēc mokpilniem aptuveniem 80 metriem, klupdami krisdami atrodam vērtību. Piedevām, vērtību pamana rubaku vilcieniņa pēdējais vagons. Abas komandas sajūsmā. Kāds Zaļaudists pat pasaka, ka te jau līda, bet nevienā brīdī neskatījās zemāk par jostas vietu un koncentrējās tik uz krūšu līmeni un augstāk par galvu. Šīs mokas ar kaunpilnu kapitulāciju ir noslēgušās, dodamies tālāk.

Sālsmaize

Šķita, ka vietu esam atminējuši precīzi, bet nekā. N-tie angāri, kas pēc izmēra neatbilst, jo ir par lielu. Par šo faktu vēl nākas pārliecināt Zaļaudistus, jo šie spītīgi atsakās ticēt teorijai par personāla nevis kara aviācijas angāru. Sākās paniska lidlauka izbraukāšana, krustu šķērsu un atkal sākas - Zvani Martiņam, zvani citiem rubakiem, zvani kādām. Beigās nākas kapitulēt arī šīs mīklas priekšā un gan ar partnerkomandas, gan ar BK Centrāles starpniecību tiek sameklēts pareizais poģiks. Pēc vērtības atrašanas prātojam, ka nu pilnīgā dirsā un naktī šis pasākums ir kaut kas nereāls. Pārdomās cenšamies iztēloties tās FTFistu ordas, kas 1. februāra nakts melnumā, miglā un lietū gāzās pāri lidlaukam un arī atrada šo maģisko vietu. Jāsaka, ka pēc posma pabeigšanas speciāli iegriezāmies te vēlreiz, lai paskatītos, kā tas viss izskatās gaismā. Pārliecinājāmies, ka arī gaismā šīs nebūtu diez ko viegli, bet lielāks izbrīns bija par ceļa pretējā pusē esošo bunkuru, kurš ir tik pāris metrus no ceļa, bet ko tumsā pat neieraudzījām (Wishlist papildinājums – transporta LED prožektori vērsti uz sāniem). Pēc Sālsmaizes mūsu un Zaļaudistu ceļi škiras. Pirms atvadāmies, bartera ietvaros, vēl pakonsultējamies par Vientuļo vīru, gribās saprast kurā krastā tad ir jāmeklē (pirms tam palīdzējām Zaļaudistiem ar Dzimpuka lokāciju). Saņemam visai dīvainu atbildi, kas kaut kā nešķiet ticama un nekādi negrib iegulties smadzenēs, kas tik ļoti noregulētas uz 7NIEKA viļņa – “Uz salas!”, kā uz salas? Vai tas var būt, kā tas var būt, tas tak kaut kā nav loģiski, jo salai tak ir apmeklējuma laiki. Ar šo domu dodamies uz kaujas atbalsta bāzi, lai atgūtu spēkus pirms lielā fināla nākošajā dienā.

Otrā diena un atlicis tikai apmeklēt Vientuļo vīru un atvērt lādi. Pametot savu kaujas atbalsta bāzi policijas iecirkņa ēkā, nokļūstam uz ielas, kur viss izskatās, ka kaujas laukā vai arī pēc pamatīgām pilsētas svētku svinībām. Visur apgāztas miskastes, zari, daļas no jumtu konstrukcijām. Iepriekšējās dienas vakara un nakts laikā piedzīvotā vētra nav saudzējusi nedz rubakus nedz pašu Jēkabpili. Pa ceļam daudzās vietās sagāzušies koki un zari. Labi, ka izbraucām diezgan vēlu, jo, ja būtu maukuši agri no rīta, pastāvēja iespēja nokļūt uz kāda ceļa kuru aizšķērso kāds vējā neizturējis koks. Labi, ka glābšanas dienesti, jau bija savu darbu paveikuši. Piebraucam no Līvānu puses, Vientuļais vīrs cītīgi darbojas otrā Daugavas pusē. Sagaidām, auto virsū, kāpjam ārā un Vientuļais vīrs jau plati smaida ieraugot BK atribūtiku. Gribam, jau ložņāt pa visām “salas” “ēkām”, bet vientuļnieks pieklājīgi norāda, ka tas nav nepieciešams. Dažas sekundes un vērtība rokās. Vēl daži teikumi ar vientuļnieku un iegūstam diezgan amizantu atbildi uz jautājumu, kas nomocīja mūsu prātus visu iepriekšējās dienas vakaru – Ja vērtība ir “uz salas”, kurai ir apmeklējuma laiks, tad ko dara rubaki naktī? Atbilde ir tik pat ģeniāla, cik ģeniāli milzīgs varētu būt nakts rubaku besis piebraucot pie salas no nepareizās puses. Nu šis bija episki. Tiešām episki. BK Centrāli vajadzētu nominēt kādai reģionu ekonomiskās attīstības veicināšanas balvai. Pieļaujam, ka ne viens vien rubaku vāģis ir izmantojis “salas” pakalpojums, lai tiktu no viena krasta uz otru.

Lādēs mīkla diez ko sarežģīta nešķiet. Dodoties Saltāpurva māju virzienā, izmantojam iespēju, kamēr ir pieejamas kaut cik lādzīgs interneta pārklājums un meklējam informāciju par pavasara sākumu. Vairs nav nekādu šaubu, ka BK Centrāle, izvēloties lādes vietu, īpaši meklē tādas vietas, kur bez kosmisko tehnoloģiju palīdzības, internets praktiski nav pieejams. Vienīgais, ko kaut cik prātīgu atrodam ir informācija, ka Somija tāda interesanta zeme bez vienotas nostājas un, ka katra pilsēta dzīvo pēc savām paražām, likumiem un sazin kādas veselā saprāta interpretācijas, jo katrā valsts mazākajā miestā pavasara sākums ir atšķirīgā datumā un laikā. Nodomājam, ka gan jau nebūs tik sarežģīti, jo pavasara sākums vairāk vai mazāk ir diezgan internacionāls datums un gan jau tie somi tur tā pat vien pieminēti… Kā tad… This is 7nieks that we are talking about. Nothing happens just like that. Every detail has it’s own meaning.
Pie ceļa uz mājām jau stāv viena mašīna, mums piebraucot pieripo jau otra. Kopā esam jau trīs komandas. Mēs un #404! brienam mājas virzienā, kur mūs sagaida varen jauks suņuks un dāmas no Life’s a peach komandas. Šķiet, ka dāmas jau visu izdarījušas, bet par lielu pārsteiguma izrādās, ka lāde vēl nav atrasta. Protams, ka sākotnēji aizdomas izraisa ar slēdzeni un ķēdi slēgtās durvis, bet nu kaut kā negribās tās lauzt vaļā, jo tak 7nieks paredz nepielietot fiziskā spēka un kaujas iekļūšanas elementus, kā arī parasti jau nekas nav jālauž. Ok. Jauns secinājums par 7nieka noteikumiem. Izložņāta ir visa apkārtne, šķūnis, pirtiņa, ēkas publiski pieejamais pirmais stāvs un bēniņi. Pat mazmājiņā sanācis ielūkoties. Kamēr mēs vienā pusē, kāda no abām komandām tomēr, tiek iekšā ēkas slēgtajā daļā un lāde ir atrasta. Sākās mocības ar kodu, jo neviens variants nevienai no trīs komandām nepalīdz. Tiek izmēģināts viss kas, bet nekā. Pēc laba laiciņa pavadīta, rubaks no #404! paziņo, ka ir viens variants – 25. janvāris! Ko? Kādā sakarā? Kāds vēl pavasaris janvārī? Viņam mamma tā esot pateikusi. Koooo? Jā, tāpēc arī tie somi pie vainas. Izrādās esot kaut kāda mistiska vēl mistiskāku somu zinātnieku teorija par kaut kādām vidējās temperatūras svārstībām, kam ir kaut kāda korelācija ar dienām gadā, kad kaut kas notiek vai nenotiek un no tā varot izsecināt, ka pavasaris ir iestājies, jo visas mainīgās vērtības ir sastājušās savās vietās…. Mūžu dzīvo, mūžu mēģini izprast BK Centrāles domu lidojuma virzienu. Ierakstāmies logbookā, atstājam savu vizītkarti – dūmusveci un uz īsu brīdi atvadāmies no Jēkabpils. Bija grūti, bija jautri, bija labi piedzīvojumi un lieliska kopības sajūta satiekot gan draugus, gan citus rubakus. Ekselentie diversanti pārliecinājās, ka var 7nieku rubīt arī divatā. Tiesa gan, pāršķirstot logbooku, saprotam, ka nemaz tik unikāli neesam un arī dažas citas komandas šo posmu ir pievarējušas identiskā skaitliskā sastāvā.

Secinājumi:
- Grūti izšķirties par sirdij tuvāko punktu. Izpildījuma ziņā – Vientuļā vīra piezīmes, apkārtnes estētiskā baidījuma ziņā – Pazust Latgalē, beša līmeņa paaugstināšanas ziņā – Zero Waste.
- Lielos militāros objektus vēlam pārmeklēt, kad ir gaišs, jo šī brīža pieredze rāda, ka tumsā tas var aizvest pamatīgos neceļos.
- Mūžu dzīvo, mūžu kļūdies 7NIEKĀ, jo BK Centrāle izdomas ziņā ir nepārspējama.
- Viennozīmīgi šis posms paliks atmiņā kā viens no labākajiem.

Paldies BK Centrāle par kārtējo vienreizējo piedzīvojumu. Šis bija to vērts par visiem 200%


*Bilde veltīta Vientuļā vīra piezīmju mīklai

ДУБЛИ bāzējas pirmajā naktī pa mājām. Kož mīklas un seko FTF cīņai pirmās divas stundas. Atskats uz mīklām un mūsu versijām.

1. Sālsmaize. Lokāciju sazīmējam ātri. Lidlauks un bunkuri. Jautājums kurš tikai? Top uzreiz skaidrs būs jāskatās uz vietas.

2. Pazust Latgalē.
FB vaļā, biedrība atrasta. Bildes - maršruts, gaisa ainas karte - lokācija ir. Pamesta māja BŪS īstais.

3.Zero waste. Demčenko Google saka lidlauks. Pirmā doma, nevar būt kā BK liks divus punktus vienā vietā. Izmantojot vecās kartes un mērogu sazīmējam ēku. Pēc mērījuma 160 m. Mīklā teikts ap 200. Vai būs pareizā? Bet Terminālis Lidlaukā un Demčenko, BŪS.

4. Saimnieks meklē sievu.
Skaļš bļāviens no tualetes IRR! Akmens, teika. BŪS!

5.Dzimpene astotā gala stilā.
Kas par zvēriem pirmo pusstundu nav nejausmas. Bļāvējs no tualetes saka ka Latvijas monētas. Pārbaudām teoriju. Viss ir. Bet kāda šeit ir sakritība?? Atveram Excel. Saliekam visas monētas rindā pēc vārdiem un izlaiduma gada. Viss skaidrs jābūt koordinātēm!! Lauzām gan excel ar formulā gan savus prātus ar izdomu. Piezogas doma a varbūt too deep ejam?? Nē tā nevarbūt, koordinātes ir pareizā atbilde. Sameklējam Latvijā iespējamos 3x koordinatu veidus. Summējam, dalām, liekam pa pāriem, izmēģinām visu. Eu skaties! Sanāk viena koordināte ir Jēkabpils pusē. Un atbilde Krasts. Tātad velkam koordinatu pa ass līniju kamēr esam upes krastā un tur būs! Būs būs jā..
(laukumā BK iedeva hint un tad jau lieta skaidra). Nav koordinātas :( ДУБЛИ jau bija uzprogramējuši koordinātu hacker 2000.. Bet nekas, noderēs vēl! 😄

6. Vientuļa vīra piezīmes.
Līdz pat iebraukšanai laukumā nav nejausmas kur un kas jāmeklē. Ir izskatītas visas salas. Potenciālās vietas kur var piebraukt ar automašīnu pie ūdens. 54.diena 23.febr. Armijas/vīriešu diena. Tātad armija, cigaretes dūms. Jā kaut kas iet kopā.... Bet ne līdz galam.
(Centrāle hint un skaidrs Līvanos). BET ar to viss nebeidzas. Esam Līvānos Zaķu Sala - ĪSTĀ VIETA.!!!! Pludmali atrodam, automašīnas stāvējušas pašā krastā BŪS! O blakus ir pamesta ēka. Izložņājam visu. Divi stāvi + pagrabs + bēniņi tik smalki vēl nebija izķemmēti 😄😄 nepamet sajūta ka kaut kas līdz galam nav.... Bet po dodam virsū, meklējam vnk ļoti labi nomaskēt! Uz vienas sienas ēkas otrā stāvā grafiti "cigaretes ir šeit ⬆️", jābūt TAK, mīklā minētās cigaretes dūms! No selfie stick Gopro un pieres lampiņas uzmeistarots SmartLightGo. Nofilmējām visas malas bēniņos, griestos visas ailes.... 🤷‍♂️ P.S. Ja kāds grib redzēt video dod ziņu..
(Centrāle hint un braucam uz pārceltuvi).

7. Latvian ninja warrior.
Izpētām bildi. Viss skaidrs, bilde otrādāk. Meklējam visas vietas kas atbilst aprakstam gar upes krastu. Doma ka tas ir ūdens uztvērējs kurš plūdu laikā novada ūdeni. Kapi ir, grants ceļš ir. Bet tā Pārdaugava neliek mieru.... Kurš krasts pareizais?? Sazīmējam vienu šaubīgu vietu. Braucam jāmēģina. Nav... (Centrāle hint un izrādās random tilts. Un bilde pareizā veidā.). Pirmā doma geocatch tilts, bet neliekas kopā - kapi nav, grants ceļš nav... Atrodam pareizo BŪS.

Lāde.

Lādi ДУБЛИ ver vaļā braucot pāri Daugavai ar pārcēlāju. Šoreiz maskējamies ar Baltu Guli. Nobraucot krastā lokacija ir un kods arī rokās. Aiz muguras 4 komandas, dodam virsū gāzi, Gulbis laideni slīd pa dubļiem. Ceļš šķīst ДУБЛИ ieņem aizsardzības pozu un maskējas. Gulbis kļuvis viegli brūngani.

ДУБЛИ Rallists saka ka jābrauc iekšā pagalmā, jātestē 4x4! Komanda ļoti iebilst - ejam ar kājām. Priekšā viena komanda jau ķemmē māju. Ievērojot godīgu spēli, ДУБЛИ gaida pie ieejas. Bet lādes NAV! ДУБЛИ sagaida savu kārtu un iet iekšā (tiek ieslēgts SmartLightGo) un meklējumi var sākties. Ātri secinām ka Lādes NAV šajā mājas pusē. Sagaidām savu kārtu, atzīmējamies. Smiekli/prieks/rūgtuma sajūta.
Paldies par laukumu tiekamies Embūtnē.

Toļikam brīvdienas beidzās. URĀ!

Pūkainie līdz šim mīklas ir risinājuši kopā, uzēdot kebabus un čipuļus un dodas laukumā ar izrisinātām mīklām. Bet februāra mēnesis sanācis tik aizņemts, ka mīklas tika risinātas atsevišķi un izbraukšanas dienā nav ne mazākās nojausmas par vienu. Vēl jāpiebilst, ka iepriekšējā naktī svinēta dzimšanas diena. Tā nu 4 saguruši Pūkainie 23.februārī ap 10:00 izbrauca no Rīgas Jēkabpils virzienā.

ZeroWaste
Pēc satelīta kartes pētīšanas veiksmīgi tiek sazīmēts pareizais objekts. Uz vietas viss salīdzinoši ātri - uzreiz intuīcija saka, ka jādodas uz lielo māju un ka nav vērts līst mazajās.
Sadalāmies pa teritoriju un viena no pūkainēm, iedama un līzdama cauri efeju labirintiem, pārbaudot ķieģeļu (ne)izturību veiksmīgi uziet punktu. Lasot citu komandu logbookus, īsti nav saprotams ar ko cilvēki neapmierināti. 200m ēka - tādad var būt jebkurā vietā mājā/ap māju. Kā arī lielisks hints par efejām, kuras kuplā skaitā bija sasopamas punkta pusē.

Sālsmaize
Google karte mājās tiek izbraukāta un ātri sazīmēts lidlauks. Skaidrs, ka uz vietas būs nedaudz jāpameklē. Nonākot uz vietas stiprā dzimuma pūkainie secina, ka ir jāmeklē mazs angārs ar spicu kori - tas esot redzams bildē. Daiļās pūkaines to bildē līdz galam nesazīmē, bet piekrīt. Tiek atrasts tā kā pazemes angārs, kur tiek arī ielīsts, tomēr nav īstā vieta. Bet nedaudz pabraukājot apkārt - punkts rokā.

Pazust Latgalē
Sākumā, lasot mīklu, šķiet tāds blāķis ar tekstu, ka vispār nav skaidrs, kā, lai mīklu atrisina, bet to pārlasot, acīs iekrīt divi atslēgvārdi “Dabas resursu aizsardzības biedrība” un “Kūku pagasts”. Biedrība aši tiek atrasta FB, arī mašīnas bilde un pārgājiena maršruts. Vieta skaidra. Uz vietas jau viss vienkārši. Pirmā doma, ka jātaisa vaļā aizmugure - un punkts rokā. Dažas bildes un bliežam tālāk.

Saimnieks meklē sievu
Ar mīklu gāja diezgan smagi. Tika meklēti “Saimnieks meklē sievu” dalībnieku vārdi. Tika meklēti Magones Burkas vīri. Tika pētīta Haralda Šlēgelmilha sievas vēsture. Tika meklētas BMX trases, visi citi iespējamie sporta Haraldi un ar to viss saistītais. Nekādas skaidrības par mīklu tā arī nerodas. Bet tad kaut kā mistiski tiek uzieta Rogāļu grava un akmens, kura pakājē esošais spicais akmenis vienam no Pūkaiņiem sakrīt ar mīklas attēlu. Iegūstam informāciju par vietu, saprotam, kas ir bārdainais Haralds un kas ir Go ritenis. Vieta ļoti skaista, ūdens krāsa neparasta. Veiksmīgi atrodam punktu. Atpakaļceļā uz mašīnu satiekam vietējo, kurš mums sāk stāstīt par āderēm un vēl viskaut ko. Paklausamies un dodamies tālāk.

Vientuļā vīra piezīmes
Šis ir punks par kuru skaidrība nav nekāda. Esam izpētījuši šķiet visas salas upēs un ezeros. Esam izpētījuši visu Salas rajonu. Nekā. Pārlasot mīklu, šķiet, ka priekš BK mīklām, šķiet pārāk poētiski un skaisti. :D Tātad tam jābūt dzejolim. Jūtamies ļoti cerīgi, kad uzejam to, ka Guntaram Račam ir dzejoļu krājums, kur katrai gada dienai ir veltīts dzejolis. Ieguglējot rindiņas, protams, ka nekas netiek atrasts. Atrodam FB lapu, kur katrs dzejolis kā bilde ir ielikts. Secinam, ka gada 54.diena ir 23.februāris. Dzejoli atrodam - nekādā jēgā. Tiek padzirdēts hints, ka mīklā mašīna ir svarīga. Tomēr tas tāpat neko īsti nedod. Kaut kā pa ceļam uz Jēkabpili, pētot karti, kaut kā acīs iekrīt Līvānu pārceltuve. Varbūt tur - bet tā kā patālu, un no kuras puses arī nav skaidrs. Abi krasti izskatās tādi, kur punktu paslēpt nevar. Bet nu nekas. Braucam pārbaudīt no Līvānu puses. Šķiet, ka šeit tiešām nav kur paslēpt, arī otrs krasts neizskatās cerīgs. Varbūt uz pašas pārceltuves. Ok, jāiet parunāt ar vientuļo vīru, vai drīkstam apskatīt platformu. Punkts rokā. Izmantojam iespēju un pārceļamies uz pretējo krastu, kur mūs gaida nākamais punkts.

Dzimpene astotā gada stilā
To, ka tie ir jubilejas latiņi saprotam diezgan ātri. Bet iegūtā atbilde - Stārķis - nedod neko. Tiek pārbaudīti varianti, kas saistīti ar stārķiem, svēteļiem visos veidos. Drošības pēc tiek pameklēti arī skursteņslauķi un sprīdīši Jēkabpilī nekā. Ievērojam, ka bildē ir redzami kaut kādi salmi vai kas tamlīdzīgs. Domājam, ka tā varētu būt skola, kur skolēni nes savītušus ziedus. Varbūt slimnīcas. Nekā. Beigās izskan variants par slotiņu. Tiek saprasts, ka tā varētu būt pirtiņa. Pūkaine atceras, ka bija kaut kāda pirtiņa manīta Google plašumos. “Vecā lašu pirtiņa”. Viss sakrīt. Lasis pie vainas un viņam ir dzimšanas diena. :) Uz vietas īstā vieta tiek pārbaudīta vairākas reizes, bet punkts netiek ieraudzīts uzreiz. Tomēr viss veiksmīgi, punkts rokā. Sapriecājamies, ka maršruts super veiksmīgi saplānots un dodamies tālāk uz šķietami pēdējo punktu. Kā saka: “Pirms neesi pārlēcis, nesaki hop”.

Latvian Ninja Warrior
Pūkaine, kas parasti karšu mīklas neaiztiek, šoreiz mēģina mīklu izrisināt. Izpēta upes, izpēta kapus. Pārlaimīga, ka ir atrasta “pareizā” vieta, padalās atradumos ar pārējiem. Pārējie piekrīt un pieņem, ka viss sakrīt. Upe ir, grants ceļš ir, kapi ir, pārdaugava ir. Tiltveidīgs objekts satelītkartē ir redzams. Nu jābūt. Aizbraucam uz vietas. Viss sakrīt - uzkāpjam kalniņā - a tilta nav. Koooa? Kā tas ir iespējams. Izmetam līkumu pa kaut kadām drupām un sarūgtinājuma pilni saprotam, ka nav īstā vieta. Tad nu sākām meklēt tālāk. Kartē tiek atrasti vairāki tilti. Mēs neskaitījām, cik, bet apmeklājām daudzus (pārāk daudz) tiltus un tā apakšas. Nekā. Izmisums un besis ņem virsroku. Nolemjam lūgt palīdzību centrālei. Nedaudz skumīgi dodamies pakaļ punktam.

Lāde
Diezgan veiksmīgi lādes mīkla šķietami atrisināta. Bet ir problēma - ir veseli 3 Saltie purvi. Bet it kā tikai viens, kurš atrodas pie Ziemeļsusējas. Bet pētot nonākam pie secinājuma, ka tur nav pilnīgi nekā. Pat takas ne. Par cik ir jābrauc apmēram 30min un esam pārguruši, nolemjam pazvanīt un apstiprināt, ka ir pareizais purvs. Centrāla saka, ka jā, bet jāmeklē…. Nepaspēj pateikt līdz galam, sakam, ka negribam dzirdēt vairāk hintus un noliekam klausuli. Braucam uz purvu - šeit mērci izbaudījām vistiešākajā veidā. Ceļš bija tik dubļains un izšķīdis, ka sajūtas bija tādas, ka braucam tiešām pa mērci. Piebraucam krustojumā, kur atvedusi navigācija - nu te tiešām nekā nav. Ieraugam, ka Whatsapā centrāle ir atūtījusi diezgan tiešu hintu video formā. Ar negribīguma piegaršu, tomēr nolemjam izmantot šo hintu, un tālāk jau viss vienkāši. Atslēgas kods šķita super asprātīgi un viegli. Kaut kad nesen šo informāciju par to, ka Somijā rudeni nomaina pavasaris, bijām dzirdējuši. Kad ieradāmies, lāde gan nebija aizslēgta, bet pamēģinājām mūsu kodu un viss bija pareizi. Ierakstījāmies, paņēmām končiņas un lādi aizslēdzām ciet.

Lai gan pēc ļoti veiksmīgas dienas sākuma, vakars bija diezgan depresīvs - mīklas un laukums ļoti labs. Paldies BK par laukumu un tiekās martā :)