Vēls ceturtdienas vakars, 2. janvāris, 2020. gads.
Atmiņas par 2019 pēdējo nakti vēl pavisam svaigas, emocijas pilnas saujas, tankistu whatsapp čats vēl īsti nav norimies...
Rubaks izņem no ledusskapja alu, uzvelk komandas izcīnīto S06E05 FTF BK hoodiju... ir laiks dalīties piedzīvotajā!

Ideja par došanos pēc janvāra FTF izskanējusi jau pasen, tomēr nekas konkrēts līdz pat 31.12. nav sarunāts.
31.12. plkst. 20:00, kad viens no tankistiem jau ar vienu kāju vilcienā uz kādu citu vecgada pavadīšanas pasākumu, tiek veikti pēdējie zvani - braucam!
Tā noformējas 4 TANKISTI BEZ SUŅA.
Ja kādam liekas - hey, new kid in the block!? Nē, gandrīz tie paši vēži tikai citā kulītē.
2 rubaki ar mazliet lielāku pieredzi (ĀTRI UN BEZ ŽĒLASTĪBAS), 1 #7nieka nevainību zaudējis S06E04 Mamadonanā un spēles garšu jau izjutis, bet pēdējais - svaigas asinis.
ĀTRI UN BEZ ŽĒLASTĪBAS pilnā sastāvā šoreiz ierasties nevarēja. Tomēr, netikušie rubaki - lielākā komandas daļa, laukumā, protams, vēl dosies!

Skrējiens pēc FTF sākas tieši tajā pašā mirklī kad nolemts, ka jābrauc - pirmais punkts - VEIKALS! Vecgada vakarā pēc plkst. 20.00 tā jau ir problēma.
Nekas, kā jau kārtīgiem rubakiem nākas, tiek veikta izpēte un sagatavots stratēģiskais plāns. Rimi līdz 21.00 - shady. Maxima 22.00 - der. Paspēsim savākties un drošas 30 min. veikalam.
Īsi pēc 21.30 tankisti piebrauc pie Maximas - ciet! Uz durvīm 21.30. Blyat cykac! Pārbauda iepriekš precizēto informāciju - visur norādīts 22.00. Nu kā tā var!?
Ap 21.40 otra Maxima - same shit. Tagad točna boikots! 21.50 Statoil (edited: ja viņa nezina, kas ir Statoil - viņa tev ir par jaunu) tiek sagādāts iztikas minimums, atspirdzinoši dzērieni. Varam doties kaujā!
Pa ceļam pirmā apmācība pervakam.

23.40 Saldus pilskalns, intro foto vieta. Daudz mašīnu, cilvēku. Dažu cilvēku uzvedība visnotaļ aizdomīga, dažas kompānijas un sejas jau iepriekš redzētas. :)
"Džeki, lai skatītos salūtu lukturi uz pieres taču nevajag, ne!?" Pārmijam pa kādam vārdam, nekā interesanta te neesot... aha, šonakt nevienam nevar ticēt! Mazliet paslapstamies, salecam tankā un gaidam 00.00.
Par cik vieta ideāli piemērota daži paskatās arī salūtu, bet viens tankists vēro tikai BK mīklu salūtu laptopa ekrānā.

00:45 un mums zināms ir TIKAI 1 punkts - MIDSOMERAS SLEPKAVĪBA.
Stirnu buks savilkts ar cepli, skatu torni un ēku, kas ir pie paša ūdens.

01:40 TIKAI 2 zināmi punkti - VAKARA PASACIŅA.
Šķiet, ka bijām notupījuši un nevienu no pasaciņām nebijām atraduši, bet pēc bildēm un objekta interjera nosecinājām, ka būtu jābūt.

Pa to laiku tankists pervaks ir paguvis noskatīties visu "Citāds ordenis" filmu. Atzīst par labu esam. Patika, var atstāstīt, bet.. neko vairāk tas nedod!
Tankistam, kuram ar mīklām parasti vedas, nav nekā, absolūti nekā. Tikai domu virziens, kas vēlāk izrādās samērā pareizs.

02:20 ir 3 zināmi - LAIKA MAŠĪNA, aka ЧТЗ С-100.
Iepriekš manīts, tomēr ātrāk nav savilkts kopā.
Un jā, tankists mīklu minētājs atrod ne tikai vietu, bet precīzu monumenta tehnikas vienību aprakstu - С-100 ЧТЗ с плужным каналокопателем КМ-1200.

Īsi pirms 03:00 sāk pamirt laptopu bačas. Sajūta visnotaļ nolemta, 3/7 mīklas. Karoče, kad izslēgsies pēdējais laptops varam braukt mājās. Šādi mums te nav ko darīt.
Tiek nolemts, ka totāli zb, #vissslikti, braucam vismaz aplūkot traņķi. Mēs puikas no laukiem, mums patīk traņķi. Vismaz kas jēdzīgs. Tomēr sāksim ar citu.
Cerams uzvāksim vismaz 3 zināmos punktus.

MIDSOMERAS SLEPKAVĪBA.
Priekšā dažas mašīnas, lukturīši zib jau netālu no objekta. Vai nu kupla rubaku komanda, vai vairākas, bet ballīte pilnā sparā.
Pāris mirkļi un kāds skaļi paziņo, ka ir. FTF nakts, ticēt nevar nevienam. Mūs čakarē? False positive? Nē.
Būtu forši, ja tik skaļi un visiem barā iet lūkot tomēr ne, lai visiem vairāk atrašanas prieka. :)
03:15

LAIKA MAŠĪNA, aka ЧТЗ С-100
Priekšā jau beha, 40 minūtes un nekā. Neko, puikas no laukiem paskatīsies, kas traņķim vainas. Kur eļļa leķē, kur saļņiks jānomaina.
Viens no tankistiem kurš nedraudzējas ar geocaching nosauc melno kastīti par GPS. :D
Pēc brīža daži kā labākajos servisos jau ir apakšā, bet tur nekā.
Īss brīdis un no īstā leņķa tiek saskatīts kas spīdīgs un svaigs (kad mēs tur bijām skrūve kabīnē vēl bija nomaskēta ar gumiju). Divi tankisti kabīnē un piešķiļ to dampi.
Tā atklāti doties prom nevar, mirkli vēl pariņķojam un lecam savā tankā. Beha paliek.
03:50

VAKARA PASACIŅA
Rubaki jau priekšā, visi gan mašīnās pie ekrāniem.
Nakts, tumsa, pa kurieni jāiet? Pa taisno!
Ievērtējam skaisto objektu, sākumā neievērojam plāksni. Spriežam, ka kaut kur līst augšā būtu mazliet overkill.
101 reizi - ja liekas, ka tur nebūs un ir par traku - tur būs!
Tomēr ievērojam. Brīvprātīgo nav, tomēr tankists, kas kā ierasts ir kaut kur augstāk, kur var uzkāpt, uzvāc punktu.
Vēlāk, jau gaismā, braucam šeit garām, šķiet, pat vairākkārt - nu forši, skaisti un spīd pa gabalu, bet tumsā tu hujārī caur, iespējams, čoma omcenes dārzu. Labi, ka nav sezona.
04:45, 3/7.

Ko tālāk? Hvz. Uz staķiku pasēdēt pie laptopa.
Tur jau rubaku interneta kafejnīca. Eļiks, ibio. Davai nohostē kāds, pagraizīs 1.6 vai halfiņu.
Pārmetam pāris vārdus, izskatam iespēju treidot LAIKA MAŠĪNU pret MĀKSLAS MUZEJU, bet sarunājam, ka tomēr vēl pagaidīsim katrs savā staķika galā.
Stratēģiski nolemjam, ka treidošana mūs noliktu sliktākā pozīcijā pret pretinieku. Tomēr pavisam iespēju neizslēdzam, ir besis.. pamatīgs. Jūs jau zināt to BK īsto sajūtu!?
Tikai tik, cik iemainam info par objektu aptuveniem atrašanās attālumiem - MUZEJS nav Nīgrandē vai 30-40km attālumā un LAIKA MAŠĪNA ir salīdzinoši tuvu.
Rubaku pilns, visi parēc. Cool, jaungada balle tomēr!

Turpinam izmisīgi maldīties internata plašumos, īsti nekurienē.
Jau no sākta gala ilgi tiek mežģītas DIVAS MĀSAS Imula un Amula. Pelākais pulvera strops vroģe skaidrs, ziemeļi un upju sākums arī, laicīgi saprotam, ka upes tek uz jūru.
Karte pārskatīta, hesi, dzirnavas un dzirnavu ezeri meklēti, arī Satiķu dzirnavezers, bet apstiprinājumu negūstam un kaut ko sarežģījam un notupījam.
Tankists mīklu minētājs visu šo laiku ir nepiekāpīgi meklējis ČUBĀRU UZ SIENAS vai dzirnavas visos iespējamajos veidos un uzstājis pārējiem tankistiem, kas mēģina aizvilināt neceļos, - kad ieraudzīsi, tu sapratīsi, ka tas ir TUR!
Bet visur trūkst redzamās koka konstrukcijas.
KRĪTIŅU BRANŽA - tik vien kā, ka Irēna vai Irīna hrenova zīmē. Un variants par Ezeres pili, jo tur ir pagrabi. Uz turieni nesteidzamies.
MUZEJS - atkal kāds mēģina ievilināt neceļos, tomēr spriežam, ka būtu jābūt tepat pie pilsētas nomalē, brutāli jāķemmē karte. Bet nekā.

Un tad mums tomēr sāka smaidīt veiksme..
Laukumā 2x izmantojām "palīdzību no ārpuses". 1.reize.
Staķikā iepeld bariņš ar sīkiem pizģukiem, apsēžas blakus. Sākotnēji nepievēršam uzmanību. Loga atspulgā manāms, ka pizģuki savā starpā met ar galvu uz mūsu pusi, kaut ko bazarē, ierēc. Varbūt šķita, ka sīkie ir petuhi, tomēr izrādījās, ka sakarīgi čuvāki!
Kas vēl labāk zinās MUZEJU, ja ne šitie pizģuki, kuri noteikti tur vazājas un dzen huiņu!?
"Eu, džeki, Jūs vietējie!?" it kā jau skaidrs, bet tomēr. - Jā! Panāk šu..
Zinat lielu, pamestu, trīsstāvīgu ēku, spilgti ziliem logiem, iekšā kaut kādi zīmējumi?
Domā... nē.. nezinam. Blyat. Ā, paga! Viens attopas un sāk dzīt bazaru ar pārējiem. Tankisti uzreiz - ššššš, klusāk! Nāc tuvāk!
Tas ir tur, nu tur.. pacans ar nelielām grūtībām noorientējās kartē, bet tomēr... boom! IR! Un tas ir reāli blakus! Saldus pacani zbis izručīja!

Nav laika - 2 tankistiem jābrauc uz MUZEJU, 2 paliek šķetināt neatšķetināmo.
Visu nakti caur google nonstopā tika stumts "dzirnavas", "vējdzirnavas", "drupas" Saldū, Brocēnos, bez rezultāta - koka konstrukcijas.
Un tad, kolīdz 2 tankisti aizbrauc uzvākt MUZEJU... baaam, ČUBĀRS UZ SIENAS, Kapukroga vējdzirnavas. Datētais laiks 06:15.
(Pat šobrīd, kad vizuāli ir zināms, kas jāmeklē, ir tikai viens zināms veids, kā atrast objektu (nemeklējot to pēc nosaukuma) - meklējot Gaiķu dzirnavas. Un tikai. btw, arī šobrīd rezultāts nav atrodams tādā ceļā, kā tas bija vakar un aizvakar. Padalaties, lūdzu, ar stāstiem, kā atradāt šo objektu! Reāli interesē!)
06:25 MUZEJS ir uzvākts. 4/7
Uzreiz braucam pēc ČUBĀRA UZ SIENAS. Viss ātri, 5/7. Ievērtējam objektu, labs!

Tad tankists mīklu minētājs gandrīz uz dullo uzšauj uz divām lokācijām. Uzšauj sasodīti veiksmīgi.
1.Pilsblīdene. Jo kādā rakstā minēts Dzīvībai bīstams objekts, jo zināms ir dzots, ir minēts stallis, kaut kādas karietes, blakus kapi un, jo nekā cita vienkārši nav.
2. Satiķi. Jo Imulai un Amulai, pulvera stropam jābūt pareizi. Nekā cita nav un tur ir pamesta ēka / drupas. Doooh.. tiešām tik daudz laika vajadzēja to saprast!?

KRĪTIŅU BRANŽA
Piebraucam, lienam iekšā.. eu, ir īstā vieta! Ielīdām no otra gala, bet mūmiju sastapām.
07:25, 6/7. Laižam uz Satiķiem, jābūt, citu variantu nav.

07:45 čatā sarunas par paņemšanu uz krīta. Staķikā dzirdējām, ka behām ir 6/7. Ticēt vai nē, bet.. priekš mums neizklausās labi. Acīmredzot paldies Origami Haizivīm, pateicoties kurām nekādi darījumi netika veikti! :)
LĀDE vēl ir neskarta un drošībā!

DIVAS MĀSAS
Ir drupas, ir spots! Park & grab, hit & run, krītot, klūpot.
Nav datēts, bet ap 08:00 7/7, pirmie pašaujam LĀDES mīklu!!

LĀDE
Lasam, viss daudz maz viegli, nekādu kodu, nekādas šifrēšanas, bet.. kāds ir sinonīms vārdam sētnieks?
pārbaudam ticamākos - nekā. Blyat.
"palīdzība no ārpuses", 2.reize.
Viens no tankistiem modinās muču, tai būtu jāzina. Nav vairs tik agrs un tas ir tā vērts.
Muča nepieviļ un ņem uz pieredzi - internets!? Pff, salagas. No gultas laukā un sinonīmu vārdnīca rokā. Namiķis! - Namiķi!
Neviens no tankistiem nebūtu iedomājies.
3 adreses, izslēdzam lieko. Paliek 2, kas ļoti atbilst aprakstam un lokācijai.
Un Te sākās huiņa.
Attālums no Saldus stacijas samērā līdzīgs...papaļi ar paviršu mērīšanu un nedomājām, ka būs tik precīzi.
Vienai vairāk atbilst lokācija - ļooooti nomaļa, nav īsti piebraucama ceļa, pamesta un... "izskatās pēc kārtējās pamestās #7nieka vietas". Ļoti izskatās.
Otra vairāk atbilst aprakstam - ēka, šķūnis, kūts - trīs ēkas. Bet normāli jumti, nav tik nomaļi. Not so #7nieks.

Ticot tankistam, kuram naktī bijis vairāk čujs un ņuhs uz spotiem, nolemjam doties uz vairāk nomaļo un pamesto...
Pa to laiku vēl kāda no komandām tiek pie LĀDES mīklas. Fcuk. Stress.
Tālāk - kā mēs papisām, kā vēlāk izrādās, stundu vai pat vairāk handikapa un gandrīz arī FTF.
10 minūtes ilgāk jābrauc (ap 30 min.). Ap 1.5km līdz spotam beidzas ceļš, ir pilnīga ūksts. Tālāk kājām.
Ceļš, kuram virziens it kā pareizāks kartē nav iezīmēts. Iesim pa iezīmēto (garāko). Slapjš, apsalis, slidens, dubļi, pārplūdis strauts, steiga - slapjas kājas. Pēc noieta kāda kilometra, kur jānogriežas un būtu jābūt vismaz taciņai uz Namiķiem - nav nekā. Egļu jaunaudze, purvains, slapjš apvidus, mežš, brikšņi... Poh.. ne pirmā BK style pastaiga. Izbrienam, parādās elektrības stabi bez vadiem, ēka, drupas no ēkas, kaut kāds vroģe mini šķūnis. Viss aizaudzis. Tuvojamies prātīgi - Jāni uzreiz negribās traucēt. Bet kur kūts? Sabrukušās drupas ir kūts? Un tas tiešām būtu šķūnis? Tomēr cenšamies meklēt, jo kinda #7nieks style.
izbrienam perimetru, viss ir vairāk aizaudzis kā kārtīgam, spalvainam tēvainim.. jā.
Ēkai nav logu, pat ne plēves vai kā cita priekšā. Nav pat taciņas.
Tankists pervaks konstatē beidzamo un vissvarīgāko faktu - bļe pat malkas nav, Janka būtu nosalis!
Pizdyec blyat! Nevaram noticēt, bet neesam tur, kur vajag. Tomēr ēkā, kā teikts, joprojām tā arī neielienam!
Ārā pa taisnāko ceļu, kas arī nav īss, tomēr caur mežam nav jālien. Pa ceļam mednieku viška, protams uzlienam vēl tajā! :facepalm:
Dažš vēl prombraucot nespēj noticēt, ka nav šeit un nosaka, ka ir sajūta, ka tomēr ir.

Tikmēr LĀDES mīkla ir vēl vienai komandai! Ticība ir gandrīz zudusi, bet LĀDE joprojām ir neskarta.. viens no tankistiem mudina pārējos pielikt soli!
Vēl 30 min. brauciens. fcuuuuk.
Pedal to the metal un tanks lido pāri visām bedrēm uz īstajiem Namiķiem. Refresh poga kā allaž karsta #7nieka lapā.
Jau pāris reižu pārdomāts, kas ir LĀDE, ja nav koda? Nav jālien ēkās? Putnubūrītis, ierakta or what?
Esot jau ļoti tuvu īstajai lokācijai pretī patraucas divas naktī redzētas rubaku mašīnas. (Cik daudzi vēl aizbrauca uz neīstajiem Namiķiem un, iespējams, gāja pa mūsu pēdām?)
Jau pie pašas lokācijas redzam, ka priekšā ir rubaki! blyaaat, pizdyeec, papisām!
Bet liekas, ka tikko atbraukuši un vismaz pēdējie nesteidzīgi izkāpj no mašīnas un aiziet Namiķu virzienā. Vēl ir šance atrast!?
Izlecam no tanka, automātiski pieeskrienam pie pastkastes, BK logo otrā pusē sākumā nemaz nemanam....
paveram pastkastes spraugu - priekšā spīd dzletana, mīksta paciņa un pudeles kakliņš! IR! IR! IR! Shit just got real! Cenšamies noturēt emocijas, TOMĀTU PADUSĪTES it kā skatās mūsu virzienā, bet tomēr šiverē pa Namiķu pagalmu.
Pastkaste tā viegli uzreiz vaļā nenāk un iešaujas prātā doma, ka atslēgas ir tikai Namiķu Jankam!
Viens jau liek pārējiem tankistiem sargāt LĀDI un metās skriet pēc Jankas ar sagatavoto cienastu... FlapJack...khmm.. Par Maximu Jūs atceraties, ja? Alkohols neder, so.. bijām gatavi atdot visu, kas mums bija! :D
Tomēr tankists pervaks dara savu - сила есть ума не надо!
Ātri veicam ierakstu, reģistrējam sērijas atslēgu, savācam FTF package un uz brīdi arī saldo dziru, lai atzīmētu uzvaru blakus pie tanka un ļautu TOMĀTU PADUSĪTĒM netraucēti atvērt LĀDI, tomēr tajā brīdī mūsu tolerance viņiem varētu būt totāli pie pakaļas.. var tikai nojaust to vilšanās sajūtu.
Tomēr pārminam pāris vārdus, atzīmējam un tad jau pozitīvi nosakām "Tiekās laukumā!"

No 00:00 līdz pat 5-6 no rīta viss likās pilnīgi bezcerīgi. Arī neīstajos Namiķos, bet beigas.. TIK negaidītas un episkas! Tas ir BK #7nieks, tā ir ruba!
Paldies visiem rubakiem par kompāniju un konkurenci, un, protams, īpašs, draudzīgs sveiciens TOMĀTU PADUSĪTĒM! Novēlam pacelt arī savu FTF!... tikai tad, kad laukumā nav ĀTRI UN BEZ ŽĒLASTĪBAS vai TANKISTI. :P

Last but not least...
Hei, pižoni! Mēs ar nepacietību gaidām arī Jūsu logbook ierakstu! :)

Paldies BK par kārtējo, lielisko laukumu un āsom objektiem!
Tiekamies 2020 laukumos!

LAIMĪGU VISIEM JAUNO 2020.gadu!

Paldies,BK centrālei par posmu, kurš šķita pagaidām grūtākais par ko arī liecināja jaunizveidotā interneta kafeinīca Circke K DUS.Kur daudzas komandas pavadīja ilgu laiku:)

Apmetāmies Brocēnos apartamentos un nepacietīgi gaidījām,kad pulkstens sitīs 00:00.Un ir,mīklas vaļā bet vispirms atveram bez alko šampi,salejam glāzēs,saskandinām, laba vēlējumi un mīklās iekšā.

Wow,mhmmm,mjāāā...ko? Laikam ir problēma,mīklas liekas RELATĪVI vieglas,bet uz sitiena tikai pa divām esam droši. Viss saprotams bet mamma google neko negrib palīdzēt.
pulsktens jau nāk 2:30, pagaidām ir variants par "vakara pasaciņu",100% zinām "laika mašīnu" un "Midsomeras slepkavību". Slikti,ļoti slikti,bet ceram ka citiem iet labāk:D
Kravājam mantas un laižam uz 1. zināmo punktu.

"Midsomera" Vietu atrodam ātri,jo mājas darbs izpildīts un jau ir izpētīts ka pie ezera ir jauns skatu tornis un blakus tāds vecs,bīstamas vecais kaļķu ceplis.Un protams "Stirnu buks"

Laižam tālāk uz "Vakara pasaciņu" domājam ka laižam.1.stops Zvardes baznīcas drupas,bam, nav,zajebis.Labi netālu vēl ir Ķerkliņu baznīcas drupas,bam,bļāviens atkal neritīgās arkas. Metam mieru,jo jau apmēram 50km un vairak par stundu zaudēts.

Tad droši teleportējamies uz "Laika mašīnu" mums punkts krīt var teikt uzreiz bet komaidai kas bija jau priekšā gan tā neveicās,jo teica ka jau ilgu laiku meklē un mums aizbraucot vēl tur palika.

Un par tālāko plānu nav nekādas nojausmas, jo nekas vairs nelīmējas kopā. Kur braukt?Ko minēt?Nekas tak neminas un šinī brīdī Cirkulī bija jau izveidojusies interneta kaffe.Viss pilns ar izmisušām,drūmām un nomocītām sejām. Izskatās ka neviens nav ticis tālak par 2-3 punktiem.

Pēc izmisuma pavadīta laika pekšņi komandas biedriem vienam pec otra smadzenes sāk strādāt ar lielāku jaudu un atveras čakras,jo pēķšņi izpīpejam "Divas māsas", "Krītiņi", " Vakara pasaciņa" ir salikušās un var laist talāk dzīvē.

"Divas māsas" bet protams ka strops ir Saldus un upes ir Imula un Amula,sapratām ka nav jameklē upes kas sākas no ziemeļiem. Vienā mirklī esam pie slūžām un punkts arī krīt.

"Bērneļi" kas iemūrēti atrod mūs un norāda virzienā uz Remti. Te atkal izmisums mācās virsū,jo izmeklēts viss,pat uz vēdera nolīsta visa laipa lai kārtīgi pārliecinātos ka plaksnīte nav kaut kur pie ūdens. Un par laimi "baltā dāma" arī neierāva ūdenī, bet likās ka maigi noglāstīja roku kamēr taustījos zem laipas.Bet beigās vis ok,ar alpīnismu mums viss labi un punkts ir.

Tad pa ceļam piebiedrojas "čubars uz akmens" līdzi paraujot aiz rokas mūmiju no Pilsblīdenes.Un tālāk ar vieglu spārnu pacelšanu nolaižamies "mākslas galerijā". Protams vis nebija tik rožaini, jo no sākumā izrubijām veco kaļķū fabriku kurā par laikmetīgo makslu arī nevarēja sūdzēties.

Nu,ko, laiks Lādei.
Tā,sētnieks,pamesta māja,Jānis,kaut kādi km un bla bla bla. Sāk likties ka ir drusku žopa. Saule jau virs horizonta,acis tomātīgi sarkanas un vairāk par 1h pavadīts pie štukošanas.Izgajam cauri visam Saldus lursoft adrešu katalogam,lejuplādējām Tildi, jo likās ka google nespēj īsti dot īstos sinonīmus.Beigās paliekam pie "Namiķi". Vieni par tuvu, otri kaut kur ellē, trešie ar kaut kur tur blakus. Protams līdzi tiek sekots lai kādi citi nedabū TFF. Zajebis, esam pie paskastītes pirmie un neviens vēl nav atvēris,bet ir bet,nepieversām uzmanību pastkastītei ka nesen ierakta skaista ar BK logo un protams nafig vispār tadai mājai paskastiti. Un dodamies sētā meklēt. nepaiet 5min kad piebrauc cita komanda, pieiet pie pastkastītes un saprotam ka esam lohi un reāli pap**** FTF :(

Mācīsimies no kļūdām un nakamreiz vairāk jāpievērš uzmanība detaļām.Kopuma ļoti labs laukums. Mūsu pagaidām favorīte.
Paldies,<BK komandai>

Ja nu kādam interesē, tad Komētforts arī atskaitīsies par Saldus piedzīvojumiem. Sākās viss ar to, ka pāris nedēļas atpakaļ ciemojoties pie draugiem un apspriežot kādi kuram plāni Ziemassvētku un Jaunā gada laikā, izskan jautājums - Eu, jums tas 7nieks katru mēnesi sākas pirmajā datumā? Pirmajā Janvārī arī būs? Varētu pārmaiņas pēc kaut ko ekstrēmu padarīt Jaunajā gadā un šito pamēģināt. Un te nu divreiz nav jājautā. Tā arī rodas jauna hibrīdkomanda, kur puse ir rubaku jaunavas, kas pagaidām ir tik leģendas dzirdējuši par šo pasākumu.
Vecgada vakarā sagatavojam visu nepieciešamo, ieturam simbolisko svētku maltīti un dodamies ceļā. Izrādās, ka pietiekoši laicīgi tiekam līdz lokālajam cirkulim un ierīkojam sev štābiņu. Lai gan cita komanda jau ir priekšā, bet vietas pietiek abām komandām.
Ir tieši pusnakts, nesteidzīgi pavērojam salūtu horizonta malā, iemalkojam simbolisko šampi, un sākam ķerties pie mīklām. Pirmais acu uzmetiens liekas daudzsološs. Nekādu šifru, nekādu audio vai citu mistiku. Paiet kāds laiciņš un saprotam, ka nav viss tik viegli. Ir pārliecība par dažiem punktiem, bet pārējie punkti ir vai nu tumša bilde, vai arī viens otra idejas apbedījam ar pretargumentiem.
Vienā brīdī saprotam, ka vajag izvēdināt galvu un jābrauc uz apzinātajām vietām. Kā pirmo izvēlamies netālu esošo Midsomeru. Piebraucam pie vecajām dzirnavām, nopakaļ piebrauc vēl divas mašīnas. Viss tumšs, kaut kur uz dullo ejam. Pēkšņi attopamies, ka vecās dzirnavas nav nemaz tik vecas un mēs reāli bradājam pa iekoptu dārzu. Ieraugam to dambi, kas redzams interneta bildēs - skats itkā puslīdz atbilst.. blakus ūdens, ir reliņi.. bet tas ka logā spīd gaisma un var redzēt izpušķotu svētku eglīti liek noprast, ka nebūs. Uz ātrām šaibām izdomājam, ka varētu būt pie skatu torņa, jo netālu kaut kur ir arī tas ceplis. Nekādus pierādījumus tam nerodam, bet ideja laba. aizbraucot uz vietas - prieks un laime, ir īstā vieta. Priekšā jau tusiņš un drīz jau pirmie cipari rokā.
Pēc tam meklējam neeksistējošo. Vārdsakot tā Laika mašīnas mīkla mūs noveda līdz pilnīgam prāta absurdam: Pansionāti, sektas, krišnas, kara leģionāri, spoku raksts par Emburgas bomžu mitekli utt. Top ģeniāla ideja par kaut kādu kara veterānu biedrību un ka maybe pie tās biedrības adreses ir uzstādīts kāds bruņu tehnikas pārpalikums vai makets . Protams ka nekā tur nav.
Labi, moš veiksies ar mākslas muzeju. Ideja par veco kaļķu fabriku. Aizbraucot uz turieni saprotam, ka atkal nebūs īstā vieta, lai gan izskatījās, ka tā varētu būs vēl viena mākslas galerija.
Braucam tālāk uz drupām. It kā ir apzināta vieta, kas diezgan līdziga mīklas bildei. Pa ceļam izskan jautājums: A bija uz pagastu vai novadu robežas? Atbilde: uz pagastu. Un tad seko vēl viena atbilde: Bet mīklā rakstīts, ka uz novadu.. pam pa ram pam. Saprotam, ka esam ceļā uz neīsto vietu. Un te pēkšņi mums uzspīd necerēta laime. Ceļa malā rēgojas nu ļoooti interesants aparāts. Ka tik tā nav mūsu laika mašīna. Veram vaļā durvis - oppaaa, ir gan īstā. Te no blakus mašīnas iznāk džeks, kurš pats jau ir izmisuša veterāna stadijā. Saka, ka nevarot jau sazin cik ilgi atrast. Mūs komandas jaunčubārs ielien iekšā un momentā atrod kāroto punktu. Otras komandas pārstāvis šokā. Netic savām acīm. Un tā vietā, lai divos kvadrātmetros sameklētu punktu, viņš ir tik ļoti izmisis, ka gatavs treidot to punktu pret kādu citu palīdzību, ja mums vajagot. Parādam viņam punktu un pretī dabūnam koordinātes īstajam mākslas muzejam. Kaut kā tizli, jo šis variants itkā bija izskanējis, bet kaut kā tika palaists garām. Lai vai kā, tomēr aizbraucam uz savām dzirnavām. Priekšā menti noparkojušies. Tā kautrīgi pabraucam garām un noparkojamies mazliet citur. Sākt uzmākties domas, ka varbūt ir bijušas kādas sūdzības un tādēļ šie tur piebraukuši, bet laikam jau vienkārši ceļinieki gaida savu svētku kumosu. Lai vai kā, pārbrienam pār lauku līdz dzirnavām. Dzirnavas smukas, bet, protams, nav īstās. Lai gan pēc pēdām saprotam, ka neesam vienīgie, kam appisiens.
Braucam uz Remti. Peldu tornis gan ir 100% drošs. Naivi ceram par Remtes muižas pazemes tuneli, bet nu loģiski, ka nav īstais. Vismaz ieķeram Peldu torni.
Braucam atpakaļ uz pilsētu paķert mākslas muzeju. Vieta episka un arī episki smirdīga. Nu dien, negaidīti skaisti tie zīmējumi. Punkta atrašana gan izvēršas diezgan pagrūta, bet viss kārtībā.
Tālāk seko laika teleports un saprotam, ka mistiski pagājis laiks, bet neko jaunu neizdodas izdomāt. Labi, brauksim uz divām māsām. Ievadam navigāciju uz Zaņas upi.. bams, 45km. Kā tā.. pirms tam nepārbaudījām, jo viss taču likās tik loģiski. Ok, meklējam citas idejas. Saprotam, ka lieta grozās ap Imulu un Amulu, bet atkal nevar atrast precīzu vietu. Nolemjam, ka šobrīd jau vienkārši jānosit laiks, tāpēc nesteidzīgi braucam tajā virzienā ar domu ik pa brīdim piestāt pie Imulas. Aplūkojam iztekas vietu - nekā īpaša. Brauksim tālāk uz Gaiķiem. Un tad mūsu ciešanas ir galā. Lāde ir paņemta un var prasīt palīdzību. Par cik tāpat nepretendējām par uzvaru baigi nekautrājamies par palīdzību, jo zajobs ir diezgan liels. Zvans augšā, tiek gūts apstiprinājums, ka bijām jau pareizi ceļā uz Satiķiem. Dzirnavas virziens arī uzzināts. Nu par tiem zīmējumiem gan izvērtās rēcīga saruna. Pusaizmidzis klausos, kā pa burtiem tiek saukts kaut kāds lielgabalu atveres vecvārds, kuru ar pieciem mēģinājumiem tāpat neizdodas izburtot. Bet kad pasaka, ka cilvēks uzblīst.. nevis izstaro siltumu, izlaiž garu vai sazin vēl kas, viss top skaidrs un var tālāk nestāstīt. Par cik Pilsblīdene tāpat bija nosprausts kā nakāmais pieturpunkts, diži nepārdzīvojam.
Diezgan mierīgi atrodam savus pēdējos punktus. Nu jau pa dienas gaismu var beidzot ar kādu bildi uztaisīt. Atveram lādi. Viss itkā vienkārši, bet tomēr izskatās, ka būs laikietilpīgi Bet veiksme ir mūsu pusē un sākam skatīties mājas pareizajā pusē un ātri vien nonākam līdz faktam par namiķa un sētnieka korelāciju. Plus vēl izrādās, ka esam vien pāris km attālumā. Piebraucam klāt reizē ar citu komandu. Visi izkāpj ārā un automātiski atrauj pastkasti. Maza vilšanās, ka tik vienkārši, bet nu ir labi tāpat.
Kopumā jau laukums bija ļoti interesants un aizraujošs. Jāatzīst, ka mīklas tiešām bija sasodīti grūtas un laukumu izgājām vairāk ar haļavas palīdzību. Cepuri nost tiem, kas paši šito visu izpīpēja un tika līdz galam vēl pirms pusdienlaika. Jo informācija par dažām vietām tiešām bija ļoti skopa.
Laimīgu un izdevušos visiem Jauno gadu! Tiekamies citos piedzīvojumos!

Sveiciens Jaunajā gadā!

Šis bija mūsu pirmais mēģinājums doties pēc FTF, jo esam taču saldenieki :) Un kāpēc gan nepamēģināt? Likās, ja esam vietējie un tad jau būs easy, bet tā gan vis` nebija. Kad uzzinājām, ka janvāris būs Saldū, tad sākām domāt, kurās vietās tad varētu būt. Variantu bija daudz. Lielas cerības likām uz Šķēdes pili, jo tā tak ir tiiiik laba vieta. Tur ir gan pagrabs pa kuru izstaigāt, gan pati ēka un kur tad pils tornis. Fantastiska potenciālas rubas vieta! Taču... ne šoreiz..... :(

No mājām startējam apmēram 23:30 un satiekamies ar pārējiem komandas rubakiem Saldus pilskalnā. Izdomājam, ka mēs nesēdēsim mājās un mierīgi neminēsim mīklas, bet gan dosimies uzreiz laukumā. Ierodoties pamanām vēl dažus rubaku auto, apkārt klīst čubāri ar pieres lampām. Ieņemam laukumu pie Saldus burtiem, salejam šampi, sagatavojam viedierīces un skaitīm sekundes līdz pusnaktij. Salūts iet gaisā, bet mēs, pagriezušies ar mugurām, lasām mīklas, galīgi aizmirstot par to ka jauns gads ir iestājies. Salecam autiņā un pēc minūtes 2 punkti jau ir pavisam skaidri.

Laikmetīgās mākslas muzejs – bijušā gaļas kombināta „jaunā” ēka, būve kurai katru dienu sanāk braukāt garām un katru reizi nodomājot: ‘’...ja Saldū būtu #7nieks, tad tur noteikti būtu punkts..’’. Iečekojam mākslu un, vēl nav pulksten 1:00, kad pirmais punkts jau krīt.

Midsomeras slepkavība. Ir skaidrs, ka skriešanas sacensības ir Stirnu buks, atrodam arī maršutu. Ieciklējāmies vairāk uz to garāko skrienamo maršutu un izlēmām, ka jābrauc uz „Pūzni”. Bet..., kurš tumsā zina, kur gan tas ir. Uz Pūzni ir braukts, jo diezgan laba peldvieta, un, cik atceramies, tad kaut kādi grausti tuvumā ar tur bija. Nočakarējāmies kādu stundu, bet tad pēkšņi visiem nāca kaut kāda apgaismība un izdomājām braukt uz Cieceres ezera skatu torni, kas starp citu ir viena rubaka rakstīts un vadīts ES projekts :) Zinām, kur ir tornis un kur ir ceplis, tad starp tiem jābūt vēl kaut kam. Piebraucam, pieejam pie mājām, tālumā redzam lukturīšus, tas nozīmē, ka mums jārīkojas ātri. Tā arī darām un punkts tiek ātri ir kabatā.

Divas māsas – mirkli apdomājoties viens no rubakiem skatās uz mīklas bildi un skaļi iesaucas: ‘’Es zinu, kur tas ir! Tās ir Satiķu dzirnavas un tur ir arī drupas!” Piebraucam, kad vēl neviena cita te nav bijis, tikko sākuši meklēt, ka jau atskan – sešpadsmit!!!!!!

Laika mašina, punkts, kas laikam bija pats pirmais skaidrs. Izlasot sērijas aprakstu kur pieminēts kolhoza sapnītis šī bija viena no idejām. Plāksnīte ar cipariem atrodas diezgan ātri. Pulkstens rāda 3:00 un mums ir 4/7.

Vakara pasaciņa jau gāja krietni grūtāk. Vienam rubakam bija ideja par Remtes muižu, bet muiža ir par smuku un tur ir skola – neder. Mēs turpinām meklēt teikas, kas varētu būt kaut cik līdzīgas pasaciņai. Atlika tik datorā atvērt vienu mājaslapu, kas telefonos nevērās vaļā un teika ar īsto vietu tiek atrasta. Aizgājām uz torni un nejauši tika uzspīdināts uz augšu uuunnn – ‘’ee,e reku ir!’’! Ir kaut kur 3:37, bet... tagad arī beidzās mūsu vietējo veiksme un haļava...

Krītiņu branža. Ar šo mums gāja grūti. Aiztināmies uz Zvārdi un Striķiem, jo dažiem no mums ir domas par to rajonu kur ir kurgāns un atpūtas bāze ‘’Lapsas’’ vismaz spriežot pēc tiem zīmējumiem. Viens no rubakiem saka, ka šeit nebūs un mums vispār vajag smuku pagrabu. Kāds sakars vispār, ka kaut kur netālu no kurgāna būs, jo Auces posmā jau bija. Protams, ka neviens neklausās un vēl projām esam kaut kur Striķos vai Zvārdē, t.i., kaut kur ellē ratā bez zonas... Bet tas tas pats rubaks atrod Pilsblīdenes pili, viss sakrīt tur noteikti ir jābūt. Kad kārtīgi izskaidro kāds sakars Pilsblīdenes pilij ar to zīmējumu, tad sāk arī pārējie ieklausīties un mēs braucam, jo citu variantu tā pat nav. Kā saka – mums nav ko zaudēt. Piebraucam un sarunājam, ka iesim visi kopā, bet protams, tas tā nemaz nenotiek, katrs aizvelk pa savu eju :D Mūmiju atradām, bet nesabijāmies. Punktu arī atradām. Nesapratām gan, kāpēc paaugstinātas bīstamības objekts, jo likās, ka vēl tīri labā stāvoklī. Apkārtne gan tāda pabaisa, it sevišķi tā trīsstāvene, kur laikam kāds vēl arī dzīvo. Pulkstens jau 5:34 un mums vēl tikai viens punks palicis.

Čubārs uz akmens sienas – nu šis mums sagādāja vislielākās problēmas. Domājām, ka tam jābūt uz Saldus novada robežas. Izmeklētas, apbraukātas visas dzirnavas, klētis un viss pārējais, kam varētu būt tāda akmens siena. Aizbraucam atpakaļ uz pilskalnu vēl padomāt, bet sajūta, ka smadzenes jau atteikušās strādāt. Pirms 8iem uzpeld Vējakrogs, kas atrodas tieši uz Saldus-Brocēni robežas. Piebraucam, redzam akmens sienu un blakus ir arī zīme, kas norāda uz to, ka tieši šeit ir novadu robeža. Arī ar bildi gandrīz sakrīt, trūkst tikai to koku augšā, bet vienalga mēģinām tur kaut ko atrast. Sakāpjam atpakaļ mašīnā un ieraugām, ka pirmie jau ir tikuši pie lādes mīklas, saprotam, ka FTF mums vairs nespīd. Skumji un besīgi.... Pabraukājam vēl nedaudz pa Vējkroga rajonu, ieraugām vēl vienu piemērotu ēku, siena ir, bet atkal to koka dēļu augšā nav... Stulbi, ļoti stulbi... Izbraucam vēl kaut kādu apli pa apkārtni, bet nekas nekrīt acīs. Izlemjam, ka varbū jāpeņem pauze un divi rubaki tiek mājās. Pārējiem arī ir doma braukt mājās ievilkt elpu, bet tad, ziņu padod draugu komanda, kura arī iesprūdusi „akmens sienas punktā”. Kamēr komunicējam ar kolēģiem, arī lāde ir kritusi. Uzreiz zvanām centrālei, jo visiem jau piegriezies šis baļļuks. Uzzinājuši vietu saprotam, ka tur jau gandrīz bijām, bet likās, ka uz to pusi nebūs, jo tas tak uz Kandavas-Brocēnu robežas- kāds vēl Saldus. Aizbraucam pēc viena rubaka, kas tika kaut nedaudz mājās, otrs gan šoreiz nedevās līdz. Aizbraucām uz Kapukrogu un punks atradās uzreiz. Pulkstens ir jau 10:53 un mums beidzot ir 7/7. Pēdējam punktam veltījām gandrīz 6h!!!!

Lāde – ieņemam vietu pie Staķika un minam. Normālu sinonīmu vārdam „sētnieks” nevar tik viegli atrast. Pirmais variants mums bija uz Zirņu pusi, kur arī aizbraucām izlūkos. Māja tur bija gana veca, arī šķūnīši un citas vecas ēkas bija blakus. Netālu no mājas bija senas ēkas drupas, iečekojām arī tās, bet sapratām, ka šoreiz nebūs. Vēl brīdi padomājām Zirņu autobusa pieturā un uzgājām māju ar nosaukumu Namiķi. Tad nu maucām tur, jo tāpat nav ko zaudēt :D Piestājām pie iebraucamā ceļa un nospriedām, ka māja izskatās diezgan traki, tad jau jābūt īstajai. Viens rubaks aizgāja līdz akmenim pagriezās un uzreiz ieraudzīja logo, palūrējām iekšā un tiešām irrrrr!!!!! Beidzot! Jaunā gada lāde ir arī mūsu. Saldus piepilda! Saldus - medus piliens Kurzemē. Saldus gotiņa- the best :D

Cerams, ka mēs saņemsimies vēl kādu reizi doties pēc FTF. Mēs noteikti mācīsimies no šīs reizes un mīklas mierīgi minēsim un pārdomāsim sēžot siltā istabiņā uz dīvāna. Laukums tiešām bija ļoti labs un arī labākais veids kā iesākt jauno 2020.gadu. Starp citu, šis bija pirmais laukums, kur navigācija tika izmantota ļoti maz.

Liels PALDIES!
Lai Jums visiem baigi labais gads!

Lai gan lielākā daļa Vektora sākuši rubīt pavisam nesen, mīlestība pret to pietiekami dziļa un liela, lai pavilktos uz Jaunā gada svinībām Saldus laukumā.. un piezdīvojumā paķertu līdzi arī pieredzējušāku rubaku no citas komandas. Sarunājuši headquarterus Druvā (shoutout "Kāda jēga"), sametuši bagāžniekā visu, sākot no Ziemassvētku lampiņām līdz pat galdam, dodamies uz Kurzemes pusi, cerībā atrast ne tikai lādi, bet arī sniegu - Decembra FTF skrējiens pārvērtās par kārtīgu Ziemas pasaku, ko gribētos vēl šoziem paspēt ieraudzīt.
Neilgi pirms pusnakts no galvenā galda tiek nocelti ēdieni, dzērieni un galda spēles, lai varētu cītīgi ķerties klāt mīklām. Šoreiz pusnakts tiek sagaidīta, spiežot refresh pogu, un tā vietā, lai meklētu kādu salūtu, tiek vērtas vaļā mīklas un meklētas vizuālas norādes uz vietām, kuras būtu zināmas.

Misdomera krīt pēc viena acu uzmetiena, pārējās mīklas sākotnēji tumša bilde. Pēc neilga laika atskan balss no ārpasaules (lasi - ārpus galvenās istabas), un pienāk laiks Vakara pasaciņai. Laikmetīgās mākslas muzejs izrādās tieši tas grausts, kas, Saldū esot iepriekš, jau tika nokristīts par #7nieka punktu. Salīdzinoši mierīgi tiekam galā arī ar Laika mašīnu, pēc diskusijām un "Ahhh, es nepareizi mīklu lasu" tiek atrastas arī divas māsas, bet problēmas sagādā Krītiņu branža un čubāra akmens siena.

Akmens sienai iedvesma tiek smelta no pagājušā gada Ainažu-Staiceles posma, līdz ar to tiek ķemmēta novadu robeža (Saldus novada, protams), meklējot dzirnavas, un izdodas atrast grausta kontūras tieši uz novadu robežas netālu no Juku dzirnavām, kas varētu potenciāli būt īstais. Citas idejas nerodas. Krītiņu branžā zīmējumu tulkojumi dažādi ("Te stabili tam mazajam kaut kas nav sanācis, es arī tāpat darītu" (Ēriks, 21 gads); "Varbūt tā ir domāta radiācija? Moš Nīgrande? Ai, nē, par tālu.."; "- Hm, vai tik nebūs Zvārdes poligona kurgāns? - Nē, tak, es jau teicu, ka tas bija pagājušajā gadā Auces posmā!!" (šī saruna x 3 vismaz)), apskatītas teju visas Latvijas pilis, līdz laimīgas sagadīšanās pēc vienai puslīdz identiskai pilij izdodas atrast bildi no pagraba, un beidzot tiek pieņemta doma par Pilsblīdeni, kaut gan nav ne jausmas, kā zīmējumi jāiztulko un kādi sarkofāgi tur varētu būt. Tiek salikts maršruts un tik pēc četriem, bet ar 7/7, izripojam laukumā.

Laika mašīna izrādās sūrāka kā gaidīts - tiek izložņāta gan no augšas, gan apakšas, gan iekšā iekāpj šķiet visi rubaki, bet punkts krīt tikai pēc sestās reizes kabīnē. Braucam uz "Akmens sienu" ar mācību turēt acis vaļā un meklēt kaut ko, kas neiederas. Mūsu Akmens sienas versija atrodas uz Saldus un Kandavas novadu robežas, kur netālu ir arī Brocēnu novada robeža. Atrodam tur miljons zvaigžņu debesīs, bet neko vairāk par brikšņiem un gravu neatrodam. Mašīnās ātri tiek meklētas citas versijas, un pārmeklējam vēl pāris dzirnavas Šķēdes pusē, līdz saprotam, ka vienkārši jādodas uz nākamajiem drošajiem punktiem. Divu māsu punkts uz vietas rokās iedodas patīkami ātri un pazūd dzirnavās iegūtais nogurums. Pie Vakara pasaciņas beidzot satiekam arī citus rubakus, kas gan ķemmē Remtes pastaigu takas, tāpēc cēli apmetam loku (jo kārtējo reizi navigators palaidis garām pagriezienu) un noparkojamies tuvāk ezeram. Pie torņa skaidrs, ka būs jānodarbojas ar alpīnisma trikiem, un paspējam punktu paņemt, pirms taku staigātāji piebraukuši un pievienojušies. Braucot uz Midsomeru tiek izsviesta frāze "ceru, ka ar nākamajiem punktiem būs tikpat ātri kā ar iepriekšējiem 3". Ha, jā, lol. Šķiet, Midsomera varētu būt lielākais feils. Punkta meklēšanā tika iesaistīti gumijnieki, pārtikas plēve, savilcēji un pāris nevainīgi koki. Tā kā saule jau aususi un līdz ar to izgaismojas izmisums, vaicājam pēc padoma "Kāda jēga", kas arī atbrauc rīta gaismā uz mūsu izmisumu palūkoties. Krītam ne tikai mēs kaunā, bet arī punkts, un, tā kā lāde kritusi, kopīgi lūkojam palīdzību no Centrāles, lai beidzot atrastu Čubāra sienu. Pēc norāžu iegūšanas, punkts krīt ātri un operatīvi. Mākslas muzejā stiprā aromāta dēļ pirmie rubaki palaiž garām punktu, bet arī šeit skaitlis rokās dodas salīdzinoši nesāpīgi.
Veram vaļā Lādes mīklu - kāds jau siro pa BalticMaps, meklējot viensētas, cits pērk Letonikas abonementu, lai ieraudzītu fantastiski informatīvo šķirkli (tiem, kas nenopirka - namiķis, vārtu sargs). Ir veseli 3 Namiķi 6-18 km rādiusā no Saldus stacijas, taču tieši vieni ir 7-17 km rādiusā. Izmetot loku caur Druvas headquarteriem, dodamies uz Lādi. Piebraucot diezgan ātri tiek ieraudzīta BK uzlīme uz pastkastītes (kas atkal neiederas īsti kopējā ainā), diezgan slinki tiek pameklēta arī atslēga pastkastītes tuvumā, līdz tiek atklāts magnētiskais mehānisms un Lāde beidzot krīt.

Kopumā Saldus laukums ļoti patika. Bija tieši viena vilšanās - Saldus kebabs bija ciet. :( Paldies Baltais kalns, tiekamies februārī!

Jāsāk ar to, ka Absorbents izveidojās no pāris Mārupes Henesija rubakiem un bariņa vietējo Saldus jaunrubaku. Pēc pirmā FTF ar Mārupes Henesiju Madonā un vietējo palīdzības, domājām, ka FTF būs rokā ātri un laidīsim svinēt Jauno gadu. Plkst. 24:00 noskatāmies salūtu un sākam rubīt uzdevumus. 2 no punktiem skaidri, pārējie diezgan tumša bilde arī vietējiem. Ap plkst. 3:00 šķiet, ka mīklas ir atminētas un dodamies ceļā. Par Krītiņu branžu ir idejas, kuras pārbaudām Saldus pilsētas robežās, bet visi izrādās aplauzieni - Fuck, meklējam pārējos punktus. Midsomeras slepkavība un Laikmetīgās mākslas muzejs padodas ātri un viegli, dodamies uz PMK. Aizbraucam, priekšā cita komanda, kura jau stundu ķemmē traktoru un apkārtni. Daudz nedomājam un darām to pašu, pēc apmēram stundas skaitlis ir rokā un laižam uz Remti. Arī Remtes apkaimes punkti nāk salīdzinoši viegli un palikuši 2. Divas māsas un Krītiņu branža uz ko jau aplauzāmies. Nu jau mašīnā sēžam un risinām, bet atbildes kā nav tā nav un parādās izmisums. Aizbraucam uz Striķiem un arī tur nekā, daļa rubaku pret rītu jau nevar izturēt bezmiegu un sāk lūzt nost. Nolemjam pagulēt un ar svaigu galvu atkal ķerties pie atlikušajām rubām.
Pieceļamies un saprotam, ka viss joprojām ir pilnīgi neskaidrs un bez palīdzības nekādīgi. Par Krītiņu branžu visi nokaunāmies un saprotam, ka būs jātraucē centrāli. Hinti ļoti noderīgi un saprotam uz kurieni jādodas. Krītiņu branža rokā un muiža ideāli spocīga. Divām māsām palīdzību lūdzām Mārupes henesijam un arī viņu norādes mums atvēra acis. Visi punkti rokā un vadām kodu. Bet fuck! Kaut kas nav kārtībā un pie lādes uzdevuma mēs netiekam. Domājam, ka varbūt kādā no punktiem esam kļūdījušies un drošības pēc pāris punktus ir jāpārbauda. Beigās no centrāles saņemam ziņu, ka viss ir pareizi un jāmācās reizināt. Iemācāmies un viss notiek - lādes uzdevumu saņemam, bet WTF? Kāds ir sētnieka sinonīms? Brocēnu Viršu viesmīlīgajās telpās pavadām vēl pāris stundas, pētām kartes un saprotam, ka saviem spēkiem pie gala rezultāta nenonāksim. Centrāle iedod mums hintu un dodamies ceļā. Lādi atrodam uzreiz, bet šķiet, ka vajag atslēgu. Bet esam lauka vidū ar apkārt pilnīgi neko, staigājam pa lauku, dubļiem un mēģinām izdomāt - nekā! Beigās viens no rubakiem izdomā nedaudz stiprāk paraustīt durvis un vaļā! 23h pavadītas laukumā un jaunais gads var sākties. Paldies organizatoriem un pārējām komandām, laimīgu jauno gadu!

Īsumā - 17h, asiņainas acis un izmisums. Tāds bija šis super EZ grab’n’go laukums mūsu komandai.

Pēc decembra FTF mēģinājuma un tik daudzām iedvesmojošām stundām Gaiziņā, nolēmām, ka gribam mēģināt nakts piedzīvojumus vēlreiz. FTF alternatīvais sastāvs gatavs, tikai nakts uz 1. janvāri galīgi neder - 33% komandas atkal ar apšaubāmas izcelsmes instrumentāli vokālo ansambi jāsniedz priekšnesums Rīgas jaunatnes krējumam. Nu nekas, tad braucam 2. janvārī. Taisīsim savu FTF! Domāts - darīts! Izbraucam no Rīgas vēlā pēcpusdienā, ap 21:00 iekārtojamies Saldus izslavētākajā naktslokālā Hesburger un veram vaļā mīklas!

Viss risinās nereāli lēni, nepalīdz tas, ka Hesburgera darba laiks nav diennakts + pat vietējais kaķis, kas mitinās aiz Hesburgera durvīm, jau sāk mūs judgot. Shoutouts Hesburgeram, ka mūs neizmeta, un kaķim, ka mūs neaplipināja ar blusām.

Midsomera - Stirnu buka karte, aptuvenais reģions skaidrs, pa ceļam izložņājam visas citas pamestās mājas, tiekam līdz īstajai un relatīvi ātri atrodam bļembu. Komandas dalībnieks, kam šis ir otrais laukums, saka, ka tik ilgi (30 min!!!) iepriekš nekur, izņemot Gaiziņu un nepareizo Mārcienas raķešu bāzi, pavadījuši neesam. Oh, honey, you just wait....

Vakara pasaciņa - vietu kartē atrodam, bet tumsā, protams, nepamanām un aizejam pastaigā pa pils parku uz kaut kādu citu skursteņveidīgu mēslu - smuks, bet nav īstais. Tad cauri mazdārziņiem uz īsto vietu. Te nu pavadījām kādu stundu praktiski uz vēdera ložņājot pa to nelaimīgo laipu un vandot (metaforiski, protams) visus tuvējos mazdārziņus. Nu nav nekur tajās drupās, nu nav! Pat uzlienam pavisam tuvu īstajai vietai, bet nu nevar būt, te tak neviens neuzlīdīs. Nav tak jāņem ekipējums. Pat latvāņu lauka vidū tomēr bija tādā augstumā, kur var kādu piepacelt, nevis jāboldero pa krītošiem ķieģeļiem augšā šķībā tornī. Protams, eventuāli pamanām nelielu atspīdumu, kā Harijs zibsni - in the very corner of my eye there was something shiny... Tad 33% komandas, kas ir sportisti - kriketisti, tpu, amerikāņu futoblisti + bolderisti, uzbūvēja sev trepes no netālu esošajiem bluķiem un aiz matiem uzvilka sevi savākt ciparu. Ir ap pusnakti, laukumā pavadītas ap 3h.

2 māsas - uj. Māsas skaidras bija ātri. Bet īstā vieta, kas figurēja sarunās jau no paša sākuma, šķita pārāk tuvu - kur tad tas “tecēja, tecēja”? Da nekur tad viņas neaiztecēja, turpat pie iztekas noslinkoja. Bet ok - pēc kārtas. Zinājāt, ka Kalnamuižā ir nerēli cool slūžas un māju drupas? Nu tā, ka ļoti 7niekam piemērotas. Zinājāt, ka tur var nokļūt caur muižu, kurā ir fancy viesnīca? Jāiziet cauri pagalmam, nakts vidū jāiededzina visas automātiskās apgaismes ierīces, tad jānoslīd lejā pa ļoti stāvu nogāzi cauri mežam, un turpat jau būs. Nē, vieta ļoti cool un impressive. BET NAV ĪSTĀ. Zinājāt, ka pa ceļam no turienes uz īsto vietu kaut kādā d*rsā ir privātmājas, kuru pagalmā arī ir pamestas slūžas un vecs tilts? Ne? Mēs zinājām. BET NAV ĪSTĀ. Tad last ditch effort - atgriežamies tajā vietā, kas ir pārāk tuvu iztekai, un IR! Ir ap 4:00. Nu blad nu.

Laika mašīna - relatīvi aši. 33% komandas ielien iekšā, nepamana skrūvi, citi 33% ielien un pamana. Done and done. Ir ap 4:20. Funding secured. Not much else, though.

Laikmetīgā māksla - mūsu kroņa numurs Saldū. Jo, nu, nebija nemaz Saldū. Pastaigājām pa karti, nepamanījām vistu rūpnīcu, meklējām tālāk. Kaut kā uzgājām šo: https://www.ss.com/msg/lv/real-estate/premises/buildings-and-complexes/saldus-and-reg/saldus-pag/bmopkl.html. Nē nu tālu, bet zili aizkari ir, plānojumā sort of pēc tā gaisa mēsla rokām arī izskatās. Braukt tik tālu negribas, bet izmisums arī, so nu..braucam? Ļoti iespaidīga ēka. Zili aizkari ir, trīs stāvi ir, pamesta ir, pilnīgi pakaļā plānojums arī - trepes, kas ved uz nekurieni, stāvi, kuri savienoti ar maziem caurumiem. Tikai māksla ir tāda tradicionāla - alus bundžas un baloži. Citādi - nereāli iespaidīgs objekts. Var pazust uz diennakti. Pavadījām tur aptuveni 2.5-3h līdz apkārtnes māju logos sāka iedegties gaismas, un pirmo stāvu iemītnieki manāmi sāka skatīties puspamestās mājas virzienā un pievērst uzmanību lukturīšiem, kas tur ik pa laikam uzzibsnī. Nolēmām regrupēties mašīnā, pēkšņi 33% komandas nāk apgaismība, un īstā vieta rokā. Ir ap 8:20. Blad. Ap 9:40 atrodam punktu. Blad.

Ir izmisums, ir miegs, ir jau gandrīz pusdienlaiks.
Zvans Centrālei - HALP!!!!!

Akmens siena - uzreiz bija skaidrs, ka dzirnavas. Atvičaju, ka apskatījām VISAS PASAULES DZIRNAVAS internetā, tikai ne īstās. Vēl arvien nesaprotam, kā, kur, ko, kapēc? Mistērija, ne mīkla. Suni gan satikām, bet pie siksnas. Impressive vieta.

Krītiņi - atkal - nereāli laba vieta, ļoti cool mīklas formāts. Ja būtu minējuši mājās, siltā dīvānā, ar laiku noteikti būtu sazīmējuši. Oh well. Mūmiju redzējām.

Lāde - investīcija sinonīmu vārdnīcas subscription, jaunu vārdu apguve - 33% komandas vēl arvien ir pārliecināti, ka namiķis ir jumiķis (mental picture —> namiķis = Karlsons), bet OK, laikam vārdnīca zina labāk. Sazīmējam vismaz trīs potenciālus Karlsonus reģionā, bet rādiusā vislabāk iegulstas vieta, kura izrādās īstā. Also, šī vieta ir vistuvāk A9, kas nozīmē, ka vismaz metaforiski mājas jau būs pavisam tuvu..pavisam..pavisam..tuvu..NOPE. Vieta īstā, pie pastkastes aizmaucam uzreiz - kā tad neapskatīt, ja ir. Nu un tad kādu 1.5h meklējam atslēgu. Jo mums patīk lādes raustīt pareizā veidā, bet tāpat nez kāpēc nevarēt viņas atvērt (#rēzeknefail). Paceļam visus akmeņus, izložņājam visus krūmus, domājam, vai nesaukt Jāni, bet pēc Jaunā gada svinībām negribas īsti viņu traucēt. Turpinām pārcilāt akmeņus, domājam par pastkastes izrakšanu, atskrūvēšanu, aizvešanu uz Rīgu, arī iešanu gulēt turpat viņai blakus.

Zvans Centrālei - HALP!!!!!

Ā, jūs gribat teikt, ka atkal kādu nepareizu milimetriņu pa labi no īstās vietas mēģinājām viņu attaisīt? Vai, nu gluži klasika mūsu komandai!

Paldies Centrālei - ļoti cool laukums. Pēc šitā prasījās vienu recharge mēnesi ar mierīgu laukumu, kuram esam sagatavojušies iepriekš, ko arī Jēkabpilī dabūjām.

Honourary shoutouts visām Saldus apkaimes karbonāžu vietām, kurās nebijām, jo laukumā pavadījām 17h (bez braukšanas turp un atpakaļ).

Sveiki kolēģi, cīņu biedri, rubaki, organizatori!
Kādu brītiņu esam gājuši cauri 7nieka laukumiem mercējoties mērcē un neko nerakstot. Nav tā, ka nav ko teikt. Vienmēr ir kāds stāsts, piedzīvojums, vilšanās.

Īss piedzīvojumu kopsavilkums:
Iespējams esat dzirdējuši par Valdemārpils upes gultņu piedzīvojumiem! Jā! Mūsu komandas kolēģim ļoti patīk upes gultnes, diemžēl, viņam nācās vilties Saldus mērcē, neatrada atbilstošas gultnes, kur iet 8h garumā, nepārprotiet, pārējiem komandas biedriem nepietrūkst tas! ¯\_(ツ)_/¯
Madonā,Ledavotā, drusku iemanījās upes gultni apgūt. Stulbi neredzēt plāksni acu priekšā, bet to man nav jāstāsta, paši ziniet kā tas ir!
Visus spēles laukumus cenšamies max ātri izbraukt, kamēr, tā teikt, vēl karsts un, protams, nakts medības mums ir tuvas.
Tātad, ierodamies Saldū, iestiprināmies un dodamies ievākt "Slepkavības" punktu.
Ai, ai. Gāž kā no spaiņiem! Nogaidīt. Ha ha, kādēļ ir domātas grūtības? Jā, tieši tā! Paldies tiem, kas to lustru kārtīgi nostiprināja! Vismaz kārtīgi samirkām un izbaudījām šo punktu max!
Tālāk! Kārtējo reizi garām cirkulim, baudīt "mākslu".
SKAISTI, NAV KO TEIKT! šoreiz arī cipari krīt ātri! Dodamies tālāk!

"Laika mašīnā" arī baigās grūtības nav. Ātra mīkla, ātri cipari. Bet skumjas ir par Krītiņa branžu, vēl joprojām nav 100% pārliecības, tikai tiek izslēgti varianti, bet nekā taustāma.
Paralēli turpinam ievākt punktus un sāk parādīties gruntsceļi, kas atgādina dubļu vannu.
Par "čubaru pie sienas" nav komentāru. Ātra mīkla, ātri uzvākti cipari.
"Vakara pasaciņa" ir tāda jancīga, jāiet pa kāda mazdārziņu, bet pēc neomulīgām pastaigām un mūsu klinšu kāpeja-upes gultņu revidenta ātrām kustībām, cipari ir kabatā. Nē, nē plāksni atstājām tur pat. Lai citiem arī jautri kāpelēt!
Paliek "Māsas", pirms krītiņu punkta, ko atstājām uz beigām . Te arī mums nav 100% pārliecības, it kā uz to ūdensdzirnavu ezeru velk, bet mazums... Vieta super! Tik skaisti tur tas ūdens tumsā izskatās!
Eh... Krītiņu branža un ceļš atpakaļ pa to "autobāni"! Saņemam arī apstiprinājumu, ka tas būs tur kur būs un ar mierīgu sirdi dodamies ceļā! Jā! Mēs apsolījām sev šajā sezonā nehintot! Pēc "Slepkavības" salīšanas vairs nav vēlēšanās izķemēt Saldus- Brocēnu novadus. Jauns gads un var arī drusku piekāpties principiem.
Nu, diemžēl šoreiz mūmiju nesatikām, kaut gan gribējām! Mūsu sieviešu pārstāves, kamēr vīriešu pārstāvji meklēja loģiskāko ieeju, ātri pievarēja šo punktu.
...
Lāde! Protams, sinonīmus nezinam... Reģistrācija letonika.lv drusku uzlabo mūsu zināšanas. Nepagāja ne nakts ,ne mēnesis, esam ceļā uz lādes māju. Nolemjam uzvesties klusi! Lai cilvēks guļ. Tikmēr ceļā notiek domu apmaiņa, kas būs lāde? Putnu būrīts? MAN markas kokvedējs? Varbūt siltumnīca? Varbūt RIMI hipermārketu būs uzbūvējuši? Protams, pārsteigums ir! Pastlādīte!
Malači BK! Jūs padarāt mūsu dzīvi krāsaināku!
Paldies par 2019. gada spēles laukumiem! Bija jautri, skumji, nogurdinoši, slapji, ekstrēmi!
Īsāk sakot visa sajūtu gamma.

P.s. Viena no mūsu komandas pārstāvēm, gandrīz 8 mēnešus kā jau mamma, nevar nepiekrist WILD MOMS teiktajam: "Ziniet,kad piedzimst bērni un jūs lēnām ieslīgstat rutīnā?Man jau likās,ka nezināsiet."
Jā, meitenes! Došanās #7nieks rubās ir kā malks svaiga gaisa starp visām jaukajām bērna kopšanas ATVAĻINĀJUMA dienām :) Lai gan, rubās devos arī pirms gaidīju savu dēlu un arī gaidīšanas laikā, tomēr tagad #7nieks laukumos ir "cita aršana" :D
Veiksmes mums, mammas!

Ziniet,kad piedzimst bērni un jūs lēnām ieslīgstat rutīnā?Man jau likās,ka nezināsiet.Bet tā bišķiņ notiek un tad muterītes sāk tusēt ar citām muterītēm un uzzināt ko jaunu.Tā pie debesīm, kā spoža zvaigznes,parādījā Agnese ar savu stāstu par 7nieku un ievilka mūs šajā milzīgajā piedzīvojumā.
1.janvāris ir tikpat nemīlēts kā pirmdienas, jo jauns gads un lielākajai daļai latviešu mutēs valdīja Sahāras cienīgs sausums,tikai ne rubakiem! Saldus laukums bija jau vaļā,lāde jau pāris reizes kritusi un Liene saka-Yolo, braucam arī mēs. Pulkstens rādīja jau pāri 20,bet pēc pāris minūtēm jau bijām nosacīti gatavībā mesties nezināmajā. Nosacīti,jo mums nebija pro lukturīši,nepaņēmām maiņas drēbes utt. Ārā bija tumšs as fuck un varam tikai nopriecāties, ka Agnese bija pilnā kaujas gatavībā ar lukturiem. Prāts bija jāpalauza, arī no suņa bija jāpabēg, bet kāpēc,lai nepaskraidītu pa kaut kādām tumšām takām? Skriešana radot laimes hormonus, bet nu hvz kā tur ir. Pamaldoties,bet tomēr atrodot torni,pēc kārtīgas izpētes nākas secināt,ka būs jākāpj uz augšu. Un nē, šis nav nekāds tornis no pasakas par garmatainām žubītēm. Nav ne kāpņu, ne garo mati-tikai nobrukusi siena, kur Agnese veikli uzrāpjas, atstājot visu iedzīvi un jaku lejā. Ārā vējš kā Kamčatkas līdzenumos un Peldu tornis ir caurvēja un baloža mājvieta.Galīgi nav kā Turcijā vai siltajā gultiņā un ejot uz mašīnu Agnese nopriecājas, ka viņai bijusi iespēja kaut kur uzkāpt un tas nav bijis korķis.
Aptaujājot vietējos iedzīvotājus,ap 2 naktī sāk noskaidroties kas ir tas jaunais, apmeklētais objekts, kas pieminēts Midsomerā-tāds Saldū ir tikai viens un aši dodamies uz to. Lienei nākas pārvarēt savas bailes no tumšām, pamestām vietām un mežiem. Šis punkts bija lielāks struggle,jo piedaloties pirmo reizi,smadzenes vēl nevēlas sadarboties un tās mēģina pārliecināt ka "Lol, nau vērc, brauc mājiņās čučēt, pasēdi IG, feisītī, uz normāla podiņa, ne mežā... ".
Izložņājam visu ēku,īstajā telpā notipinam kādas 20.reizes,apložņājam visas celtnes un būves 50m rādiusā un nospriežam,ka padoties nedrīkstam, vieta ir īstā un nevaram neko zaudēt, kā tikai dzīvību. 4 no rīta zvanām centrālei, kas saldi sutina savā gultiņā un nedaudz piezogas skaudība. Dabūjam hintu un esam vieglā šokā, ka nepaskatījāmies aiz vienīgās lietas,kas vispār bija telpā pie sienas. Lol.
Jādodas mājās, ir pus 5, jāpaspēj līdz 7:30 būt Rīgā,jo ir darba diena,vīriešiem jāiet uz darbu un mammu pienākums gaida.Lemjam,ka visus punktus meklēsim mājās un brauksim, kad būs atrasti visi.
3.janvāra vakarā liekas, ka 95% ir atrasti,runājam, ka brauksim 4.janvārī no rīta, bet atkal spontāni izlemjam doties jai šovakar. 21:00 izbraucam no Rīgas,pa ceļam paķeram Lieni Tukumā,kura savu vīrieti uzpirkusi ar kādu labumiņu no lielpilsētas, jo mūsu spontānā brauciena dēļ,viņam ir jākancelē savi plāni un jāpieskata mazā.
Čubāra punktu atrodam ātri, Ance šo atrada googlē un šis bija 1000% īstais objekts. Agnese arī apstiprina, ka dzirnavas ir tīra klasika 7niekam. Lecam mašīnā un suņa pavadītas maucam pie "māsām",par kurām mēs nedaudz šaubījāmies, bet Agneses neatlaidība vainagojās panākumiem.
Ūdens gāšanās lejup rada milzīgu troksni,vieta ir bīstama-shortcuts ir slidīgs, akmens siena aizdomīga. Lienes teiktais par akmeņu kustēšanos nāk reizē ar liela akmens atdalīšanos no sienas, kas savā ceļā nepažēlo ne Anci, ne Agnesi. Laimīgas sagadīšanās rezultātā tiekam cauri ar nobrāzumiem un nedaudz sapampušu potīti.Bet zaudēt jau nav ko,vai ne? Tikai dzīvību!Punkts ir kritis un dodamies uz Laika mašīnu.
Visu ceļu dudinam kā mazas žubītes un dziedam, ka šitas būs īzī pīzī-lemon skvīzī, bet dzīve mūs paņēma uz pleciņa,lai atgādinātu,ka mēs neesam nekādas noteicējas. Skats episks-3 čiepiņas apkrāvušās lukturīšiem, ložņā pa milzu traktoru. Viena zem,otra uz un trešā ap to. Ir nakts un uz ceļa valda neierasti dzīva satiksme,kas katru reizi liek domāt-Nu,nu,vēl kāda komanda piebrauks? Saprotams,ka šeit esam jau vairāk kā stundu, lūdzam palīdzību no malas un punkts krīt. Joprojām grūti noticēt, ka nepamanījām skrūvi, jo kabīnē bijām 308279302.reizes un pat pacēlām grīdu,kas nebija no vieglākajām.
Dodamies uz Mākslas muzeju. Smaka nav tik skaista kā māksla tajā un uz brīdi aizmirstam kāpēc vispār šeit esam. Punktu atrodam nejauši, jūsmojot par Pantilon darbiem <3. Ance nospriež, ka grib,lai viņš apzīmē viņas dzīvokļa sienas.

Izlemjam par pauzīti Staķikā,jo paēdis cilvēks ir laimīgs cilvēks. Izskatāmies viegli briesmīgas, jo netīrās drēbes labi kontrastē uz staķikā esošo jauniešu ballīšu apģērba.Btw-7nieks 100000000000% ir daudz labāks veids kā pavadīt laiku,kā pieļurbāšanās klubā.
Pēdējais punkts tiek atrasts ar palīdzību no malas un labi,ka tā.Tas ko bijām izdomājušas pašas, pārvērstos par  "Into the Wild 2" un centrālei būtu jāčinī augšā vēlviens punkts,kur būtu jāatrod mūs.Vietu atrodam, pagrabus izstaigājam savas reizes 70,satiekam arī mūmiju (Lai vieglas smiltis,pūkainais draugs. ) un punktu atrodam vietā, kurā vienīgajā nebijā iegājušas. Jāatzīmē,ka visas telpas ir salīdzinoši vienādas un uz brīdi nesaproti kur biji un kur nē.

Viss. Lāde ir vaļā. Google arī. Liene par 40 ceņiem (kas bija īpašs jociņš visas nakts garumā) jau nopirkusi Letonikas virtuālo sinonīmu vārdnīcu. IR. 3 vienādi punkti, visi līdzīgos attālumos, bet aši atsijājam vienu no tiem un maucas uz visnomaļāko un ticamāko.Bet ouuuh boy-ja vien jūs zinātu!!!
Ja zināt,kas ir mērce uz grantinieka,tad šī vieta bija milzīga mērces muca, mērce kvadrātā!Kāda sūda pēc tur iebraucām zina tikai augstākie spēki. Tikām pāri šļurai un noparkojamies uz vienīgā, daudz maz stingrā pleķīša un tad sapratām,ka ir dirsā. Dirsā. Dirsā. Dirsā. Ance tā lamājusies un stresojusi nebija sen,jo vienīgais, ko viņai piekodināja-NENOGREMDĒ MAŠĪNU! Ancei sāk raut uz korķi, trīcēt rokas un smadzenes is shutting down. Labi, ka Liene un Agnese ir vēl pie pilnas sajēgas. Lemjam, ka zvanam centrālei, jo atpakaļceļa nav. Lūdzam, lai nesaka neko priekšā, tikai, lai pasaka vai esam uz pareizo ceļu. Izstāstam situāciju un arī centrāle konstatē,ka ir smagā dirsā un komanda,kas nesen atvērusi lādi, jau brauc mājup. Tuvākā māja-3km. Skaties uz abām pusēm, pilnīga žopa vārda tiešākajā nozīmē.Liene lemj, ka kāps pie stūres un mēģinās apgriezt mašīnu vietā,kur tas fiziski nav izdarāms. Ance ar Agnesi izlauž krūmus,izmīda zāli, lai pārliecinātos,ka nav celmu un akmeņu, logi vaļā un pa milimetram izkliedzoties mašīna ir izgriezta ar skatu uz lielāko mērces bļodu kāda redzēta. Ja reiz iebraucām,tad faktiski būtu arī jāizbrauc. Skats bija maximāls. Liene, kurai ir pieredze autosportā, pilnā ručkā deva cauri dubļu laukam, Ance ar Agnesi jau devās tam cauri kājām, paralēli filmējot Lieni. IR!!!! VIŅA TO PAVEICA! Ance un Agnese sāk skriet cauri dubļu laukam, Liene jau priecīga lēkā pie mašīnas,visas apskaujamies un priecīgi kliedzam-fak,tas bija traki! Viss ir nofilmēts un aizsūtīts centrālei (sorry par rupjībām un Ances briesmīgi aizsmakušo balsi, kas ir kā no šausmenes:D) Viss. Jādodas pēc lādes, kas ir pēdējie Namiķi šai pusē. Braucot pēc tās, visu ceļu esam šokā par tikko piedzīvoto-tāds komamdas darbs, wow!
Sasniedzot Namiķus, Agnese uzreiz dodas pie pastkastes.Protams, ka atslēgu meklējām labu laiku-kokos, ap akmeni, zālē un pat mājas pagalmā. Ir 5 no rīta. Izdomājām iebāzt telefonu pa spraudziņu un to nofočēt no iekšpuses, ja nu atslēga iekritusi iekšā. Opā-magnēti. Nu bet protams. Lāde ir vāļā, bildīte šur, bildīte tur-kā jau kārtīgām sievietēm un varam doties mājup, pa ceļam nomazgājot mašīnu pēc offroad'a ar Hyundai. Turpinām šokēties par to, ka izgājām un kā Liene izdabūja mašīnu no vietas, kur tas bija tikai ar 5% iespējamību. Ance ar Lieni ir zaudējušas savu 7nieka nevainību un āķis ir lūpā. Visas trīs esam ļoti gandarītas. Cepuri nost par izdomu un ieguldīto laiku spēles rīkotājiem. Tiekamies februārī :)))

Stāsta īsā versija:

Viens no tiem laukumiem, kur punktus dabā aplasījām rekordātrumā - apmēram 2.5h laikā (ar pāris geokešiem pa vidu). Devāmies laukumā, pārliecināti, ka laika mašīnu un abas māsas esam atkoduši pilnīgi greizi, tomēr #7niekam neraksturīgā kārtā tie izrādījās īstie!

LĀDEs mīkla gan nedevās rokā, kā rezultātā pie Cieceres skatu torņa vienatnē nosēdējām kādu stundu+. Līdz vienā brīdī no zila gaisa stāvlaukumā 5 minūšu laikā kā sarunājušas ieripoja vēl miljons komandu. Ballīte varēja sākties!

Paldies BK par LĀDEs oriģinalitāti! Laukums kopumā arī ļoti, ļoti patika! Gan objektu dažādība, gan veidi, kādos bija noslēpti punkti!

Tiekās februāra mērcē!

Stāsta garā versija:
ez game

Jāatzīstas, ka šoreiz Lemūri gandrīz pārkāpa savu principu - nepiedalīties FTF skrējienā. Ideja par Jaungada sagaidīšanu rubas apstākļos šķita tik ļoti vilinoša! Bet... laikam jau nav lemts, un lietas salikās tā, ka pirmās jaunā laukuma (un gada) minūtes abi sākotnējā sastāva Lemūri tradicionāli sagaidīja savā mītnes vietā, risinot 7nieka mīklas un acu gaišumam ieķemmējot nedaudz dzirkstošā.
Pirmais jaunā gada ieraksts Lemūru watsapp čatā vēstī: "Mīklas baigā šiza. Labi, ka neaizbraucām" :D Un tomēr aptuveni 4 stundu laikā vairāk vai mazāk skaidrības ir par 6 punktiem. Divas Māsas krīt praktiski uzreiz, arī Midsommeras Slepkavība saliekas ātri - StirnuBuks un tā. Čubārs Uz Akmens Sienas pēc kāda brīža arī tiek atšifrēts. Speciāli komandām "Četri tankisti bez suņa" un "Izcilnieki", kas par šo interesējās - šajā vietā atrodas geocaching punkts (ne pati fiziskā slēpņa kastīte, bet samērā sarežģītas mistērijas interešu punkts). Lemūri, būdami pieredzējuši slēpņotāji ar tendenci uz neveselīgiem prāta mežģiem, te reiz jau bija viesojušies. Mazajā melnajā arhīva mapītē atradās pat foto ar raksturīgo metāla detaļu uz koka konstrukcijas :)
Cīņa ar Laika Mašīnu uz stundu izved vienu no Lemūriem no ierindas, filma tiek noskatīta pilnībā, bezmaz acis nemirkšķinot - a vdrug tur kāds svarīgs sīkums būs redzams tieši tajā sekundē. Zinām mēs tās 7nieka filmas! Sausais atlikums ir tāds, ka tas viss ir ļoti aizraujoši, bet vispār nekādi nepalīdz. Līdz beidzot tēlaināk domājošais Lemūrs izsakās, ka runa varētu būt par kādu vecu, savu derīgo mūžu nodzīvojušu tehniku, kas kā piemineklis tagad kaut kur stāv. Tehniski domājošais Lemūrs tūlīt ņemas maksimāli intensīvi pētīt bildi, līdz paziņo bezmaz visas agregāta tehniskās detaļas. Ahā! Kaut kur šitāds ir redzēts! ;)
Vakara Pasaciņa pēc dažām stundām rezultējas ar Remtes peldu torņa atrašanu. Laikmetīgās Mākslas Muzejs rokā nedodas ne sitams. Krītiņu Branžas atkošanai tiek veltīts gana liels laiks, līdz izsecināts - tas varētu būt Alšu kaļķu ceplis. Kaļķis = krītiņi, bērna zīmējumā labi redzami divi pils torņi = kā reiz cepļa siluets ir līdzīgs, un zināms, ka kaļķis izvelk mitrumu no ķermeņa (mūmija, you know...). Tas, ka visi pārējie abās bildēs redzami ķiņķēziņi paliek bez jēgas un atbildes, uztrauc, bet ko lai dara..? Ar to dzirkstošais Lemūru glāzēs ir izsīcis, idejas un pacietība arī - laiks migai.
Nākamajā rītā štābiņa Lemūrs iepriecina visus ar zibenīgu Mākslas Muzeja atrašanu, par Krītiņu Branžu diskusijas turpinās līdz pusdienlaikam. Liekot un liekot prātus kopā, visbeidzot rodas ideja, ka mums vajadzīgs saliktenis, kurš sākas ar "pils-". Pilsblīdene! Blīdene, nopietni..?! Tas ķēms ar auru/ādu/iztvaikojošu ūdeni nozīmē "uzblīst"?! #@%$&^! Pats labākais, ka tūliņ pat tiek atrasts izskaidrojums arī pārējām bildēs attēlotajām lietām - Kundera dzots, mototrase, dzelzceļa līnija, trīsstāvu ēka... Bet mūmija?! Ko ar to? PSRS laikā te kaut kur bijis veco ļaužu pansionāts - varbūt tie vecīši kā mūmijas ievīstīti..? Izvilkums no watsapp čata:
- varbūt tur uz vietas būs piepūsta gumijas sieviete, ievīstīta tualetes papīrā..?
- džīzaz... :D :D :D
- eu, es ceru, ka viņi nebūs ievilkuši pagrabā beigtu zirgu?!
- nuuu... tas ir BaltaisKalns, nevar zināt :P
Galu galā tiek atrasta interesanta info, ka 6,6 km attālumā esošajā Blīdenes kapličā esot apglabāts kāds grāfs Hermanis fon Keizerlings, uz kura zārka sudraba kapsulā atradusies viņa balzamētā sirds. Nu, ja šitas nav par mūmijām, tad kas vēl?!
Ar to tad arī miers, 12 h laikā Lemūriem viss atminēts.
Protams, vilkt procesu garumā neviens netaisās, un jau 4.janvāra rītā Lemūri pilnā 4 rubaku sastāvā bliež uz Saldus pusi. Kaut kur Tīreļu rajonā sākas baisa lietusgāze, debesis tumšas kā katla dibens... Lemūriem ir čujs, ka labi nebūs, bet laikam jau rubas dievi tomēr ir ar mums, Saldus apkaime sagaida ar tīri ciešamu laiku. Ir gan manāmas minimālas pazīmes no Madonas laukumam solītā sniegvilkšņa... Bet ilgi tas neievelkas, atkal jau it visur ir baudāmas Lemūru iecienītās dubļu vannas :P
Nolemjam sākt ar Krītiņu Branžu. Kaut arī šķiet, ka viss ir iztulkots pareizi, sīka šaubu ēna tomēr paliek - tad jau labāk uzreiz tiekam ar šo galā. Jau piebraucot pie iespaidīgā objekta, ir skaidrs, ka būs. Praktiski uzreiz atrasta bildē redzamā vieta, neliela fotosesija, o, ir arī mūmija - dažu sekunžu klusuma brīdis, nu, ko, dusi saldi, četrkājainais draugs (labi, ka ne zirgs, jā gan), bet mums vēl punkts jāatrod. Kāds brīdis paiet, līdz acīgākais Lemūrs tomēr pamana vajadzīgo. Dodoties ārā, satiekam veselu auto kavalkādi - punktā ieradušies citi rubaki. Cik viņu tur - kādi 10-15?! Džīzaz, davai ātrāk uz nākamo punktu!!!
Vakara Pasaciņai jeb Remtes peldu tornim piebraucam it kā no pareizās puses, šaubu par vietu nav. Pa ceļam gan Lemūri saprot, ka soļo (lasi - jož palēkdamies) pa kāda mazdārziņu, bet ziemas laikā jau tomātus un redīsus neizbradāsi, tā ka droši uz priekšu. Ļoti savlaicīgi uzspīd saulīte, top pāris jaukas bildes, tomēr lieki nekavējamies. Punkts tiek atklāts ātri, izveidota piramīda no lielākā un sīkākā Lemūriem, seko bišķi mīzīgs balansējiens un punkts ir rokā. Fiksi prom, jo pāri mazdārziņam torņa virzienā jau deso nākamie rubaki. Nu toč, īsts žurku skrējiens :D
Tālāk programmā Čubārs Uz Akmens Sienas. Kā jau minēts iepriekš, vieta bija skaidri zināma, tā ka te viss fix un fertig. Kas, īstenībā, ir ļoti labi, jo Lemūriem nolēmis kompāniju sastādīt vietējais suns. It kā nav nikns, bet ļoti runīgs gan, līdz ar ko rodas bažas par nevēlamu diskusiju ar blakusesošo māju saimnieku. Tomēr šis neparādās. Citas komandas nav manāmas.
Tāpat lepnā vientulībā izdodas paviesoties pie Divām Māsām Satiķu dzirnavās. Brīnumainā kārtā apģērbi un apavi paliek sausi, kaut arī lieliskā iespēja paslīdēt uz dubļainās nogāzes nedaudz tiek izmantota, un pie paša punkta sīkais veiklais Lemūrs gandrīz uzspraužas uz kaut kāda horizontāli torčījoša metāla stieņa. Nu, vēl pāris centimetri un būtu riktīgs #@%$&^... bet nu, viss labs, kas labi beidzas!
Tālāk uz Laika Mašīnu. Tur jau divas komandas priekšā. Sasveicinamies, iepazīstamies, pievienojamies procesam. Pasākums ieilgst. Spītīgākais Lemūrs jau pamanījies pagulēt dubļos un stiklos zem sasodītā dranduļeta, pārējie tikām apčamdījuši bezmaz katru detaļu, atrastas geocaching slēpņa abas (!) kastes, cipara nav nekur. Pēc kāda brīža diezgan neuzkrītoši pazūd viena no kolēģu komandām. Skaidrs, atraduši. Pastiprināta uzmanība tiek pievērsta vietai, kur šie tika manīti rosāmies. Mjā, acīmredzot, tas bija māņu manevrs :P Vēl pēc brīža otrās komandas pārstāvis tiek pieķerts uzkrītoši ilgi darbojoties simtreiz izčamdītajā kabīnē; viņš laipni parāda atradumu arī Lemūriem, ciešanas galā, a-le-luja! Nu, sukuļi, šitā nobāzt! :D Tomēr jāatzīst, ka spēle pilnveidojas un nebeidz pārsteigt. Pirmā reize Lemūru atmiņā, kad zīme ar ciparu nav statiska, aiz ko arī salīdzinoši nelielajā pārmeklējamajā platībā až kādas 40 minūtes pagāja, ja ne vairāk.
Ok, laižam tālāk. Laikmetīgās Mākslas Muzejs tukšs un skanīgs, var mierīgā garā izpētīt mākslasdarbus. Visu cieņu autoram - Lemūri stāvā sajūsmā par šo. Ak, ja viss, ko ļauži par graffiti dēvē, būtu izpildīts šādā kvalitātē un līmenī! Priecājoties un fotografējot, Lemūri bezmaz palaiž garām punktu, bet mazāk ar foto nodarbinātā Lemūra acs to tomēr piefiksē.
Plānā pēdējais punkts, Midsommeras Slepkavība. Tur darās kaut kas neiedomājams, veseli bari rubaku dažādās noguruma stadijās klīst pa perimetru, nevar saprast - kurš jau atradis, kurš ne, kas te vispār notiek?! :D Lemūri, principā, nav cilvēknīdēji, tieši otrādi, viņi ir visai draudzīgi zvēri, un tomēr nākas atzīt, ka nupat jau gaiss kļūst par biezu... Kamēr fotogēniskie Lemūri meklē vietu, kur smuki nobildēties, atbildīgākais no četrotnes ir ātri un veiksmīgi atradis punktu.
Trampampam! Ir pagājušas drusku mazāk kā trīs stundas, un Lemūriem Lādes mīkla jau rokā! Šķiet, Madonas laukuma rekords varētu tikt labots. Bet, tā kā no pirmā skata īstas skaidrības nav un Lemūriem jau pamatīgi kurkst vēderi, tiek pieņemts lēmums par pusdienu pauzi. Izslavētā Velve neiepriecina, uzraksts uz durvīm vēstī, ka vaļā būs tikai pēc pusstundas. Gaidīt neviens nav gatavs, ok, kas te vēl ir? Stendera pica? Lai iet! Pēc stundas Lemūri ir gatavi atzīt pāris faktus. Pirmām kārtām, Stendera picā var nosacīti cilvēcīgi ieturēties par visai normālu cenu. Vismaz gaļas podiņi ar fetas sieru ir labi. Toties Artūra pica, pēc Lemūra-picumīļa domām, sanākusi tāla no ideāla (#@%$&^, viņš teica pēc otrā kumosa). Otrām kārtām, ir pilnīgi skaidrs, ka sētnieks ir namiķis. Letonikas palīdzība gan netika izmantota, tādēļ neizpalika arī minējumi "vai sesks varētu būt sinonīms sētniekam, kam problēmas ar personīgo higiēnu..?" un tamlīdzīgi, līdz izkristalizējās neapstrīdamais :D Un it kā jau viss būtu labi, bet šeit seko katrā laukumā nepieciešamais ieberziens (tā teikt, lai dzīve par aveni neliktos).
Ātri vien tiek aizpiļīts uz Namiķiem, kas blakus Laika Mašīnai, bet burtiski pēc dažām minūtēm ir skaidrs, ka šajā vietā nu nekas neatbilst kritērijam "nomaļa lauku māja". Ok, neviens jau arī necerēja ar pirmo sitienu trāpīt. Mobilajos tālruņos tiek atvērtas visas iespējamās un neiespējamās kartes un aplikācijas (tā vienīgā reize, kad nav līdzi laptops!!!), un meklēti Namiķi. Un tā ir neiedomājama mistika, ka nevienā no 4 telefoniem nekas netiek atrasts (aizskrienot laikam priekšā - mājās viss piepeši atradās minūtes laikā)! Pēc kādas pusotras stundas Lemūri pamazām sāk krist izmisumā, tiek jau apšaubīta pati sinonīma pareizība. No brutāliem mēģinājumiem izskatīt kaut ko kartēs uz plaukstas lieluma ekrāniem sāp acis. Namiķu nav. Toties ir Loši un Tupas. Kas gan, protams, nekādā veidā neapzīmē sētnieku, toties pilnībā apraksta Lemūru tābrīža pašvērtējumu :( Galu galā tiek veikts zvans Centrālei, lai noskaidrotu - ir Namiķi vai nav. Ir. Ok. Bet kur?! Te nu arī pie viena jāatzīst, ka izmantot māju nosaukumu Namiķi vietā, kur visus meklētājus stabili aizsit tepat blakus esošie lielie Namiķi, ir ļauna māstermainda cienīgi :D Visbeidzot tiek veikts zvans draugam uz Rīgu, lai pasēž pie normālas kartes un atrod mums tos sū... sūros Namiķus. Galu galā laukumā esošais štābiņa Lemūrs savā telefonā mistiskā veidā atrod kaut kādus Namiķus, čubārs no Rīgas apstiprina attālumu, bliežam!!! Objekts izskatās cerīgs (kurš gan tādā sajūsmā pievērsīs uzmanību pastkastītei..?), Lemūri aplūko pirtiņu - kura taču nav nedz šķūnis, nedz kūts, bet Lādes tur nav. Tikmēr uz ceļa manāma kaut kāda rosība, piebrauc vairākas mašīnas, apstājas... objektam neviens netuvojas. Cik zolīdi, nospriež Lemūri. Redz, ka mēs Lādi meklējam un uzgaida. Bet Lādes nav. Hm, nu... varbūt tomēr vieta nav īstā..? Dodoties atpakaļ uz ceļa, Lemūri pamana kādu personāžu, kas izrādās - jā, nu, kas to būtu domājis? - tas pats Jānis. Pieklājīgi apsveicinamies, painteresējamies par Lādi. Bišķi kauns, ka nav līdzi cienasta, bet pēc 4 (!!!) stundu cīņas ar Lādes mīklu par šo bijām pilnīgi piemirsuši :/ Jānis mums laipni norāda uz pastkasti. Nu... #@%$&^!!! Lēnā garā dodamies uz tusiņa pusi, apsveicinamies, iepazīstamies, piedāvājam savu palīdzību. Tomēr tā acīmredzami nav nepieciešama, jo ap Lādi spieto kādi 10 rubaki :) Ok, nupat vairs nav kur steigties, Lemūri uzgaida. Kad "jojo" komanda ir prom, izrādās, ka viss vēl nav beidzies. Kā lai dabū vaļā Lādi? Kamēr Lemūri lēnām bakstās, klāt ir nākamue rubaki. Entuziasma pilni, viņi par visām varēm vēlas pievienoties, tomēr laipni atsakam un atgādinam nerakstītu rubas likumu - ļaut pie Lādes esošajai komandai pašai tikt galā, ja vien tā nepārprotami nebrēc pēc palīdzības. Sorry, "Nlp", ja nu varbūt izklausījāmies drusku īdzīgi, bet tādu rindu pie Lādes nevienā no trim sezonām īsti neesam piedzīvojuši :D Galu galā Lāde ir vaļā (bija vieglas bažas par spēka pielietošanu, tomēr viss beidzās labi), tiek veikts ieraksts, izbaudīts malciņš dziras kopā ar tradicionālo brēcienu "Nepeld!", kā arī atstāts Lemūru sveiciens. Par godu jaunā gada veiksmīgam iesākumam uzšvirkst brīnumsvecītes. Nepilnās 7 h šī gada pirmais laukums ir veikts. Saldajā, kā jau ierasts, pa ceļam uz mājām tiek lasīti aizraujošie FTF'istu logi :D
Liels paldies BK par laukumu! Šoreiz visi objekti bija tik feini, ka ir zināmas grūtības izvēlēties favorītu. Lemūri balso par Pilsblīdeni kā iespaidīgāko vietu, tomēr graffiti noteikti arī tiks vēl ilgi pieminēti ar sajūsmu. No mīklām visinteresantākā, protams, Krītiņu Branža :)
Tiekamies februārī!

Žetons par laika mašīnas objektu – labi izdomāts paslēpt. Vietējiem gan škita, ka mēs gribam kādus metālus noskrūvēt un solīja saukt policiju :)

Krītiņu bandu cītīgi pameklējām Šķēdes muižas pagrabos un kapličā, mākslas galerijā, protams, ka bija jāiekāpj pa vienīgo logu nevis jāpaskatās vai tuvumā nav kādas durvis, uz otro stāvu bija jāuzlien pa nepabeigtajām kāpnēm nevis kāpņu telpu un Remtes torņi bija jālien zem laipas/galda nevis jāpaskatās uz augšu.
Interesantākā daļa gan bija tie otrie Namiķi pie Ģermāņu ezera, kas ideāli der – nomaļi, dažas ēkas ir, mājā pa logiem redzams matracis. Ceļš uz tiem arī bija labais – pirmos dubļus izbraucām, tad atradām cietāku saliņu un labi ka tā – pēc brīža jau ceļš bija brienams un tad sākām brist jau pa pļavu – kur nu vel ideālāka vieta padrūmai spēlei.

Paldies par spēli, mums patika. Katrā ziņā labāk, lai ir ko pamocīties un pameklēt, nevis dažu stundu žurku skrējiens.
(Pat gribētos, lai Lādes vietas būtu kā neīstie Namiķi, kur tev vel jāatrod īstais ceļš kā tur tikt, jāsaprot kā šķērsot dažus grāvīšus un tad tu tiec pie finiša.)
Forši bija, ka arī Lādes uzdevumam un arī pašai Lādei bija nedaudz jāpadomā.

P.S. Redzot dalībnieku rekordskaitu, gan jau 1.februārī gan jau būs kādas 25..30 komandas un pat būtu jāsāk domāt kā viņas labāk izkliedēt.

Intelektuālais kapitāls! Bet precīzāk tā trūkums ir tas, kas iezīmēja šo laikumu mūsu komandai. Madonas laukums devās viegli. Saldus bija ar sarežģījumiem. Braucām ar pārliecību par sešiem punktiem (izrādījās pieciem).

Ja krītiņus un pasaciņas sazīmējām relatīvi viegli, tad laika mašīna lika frustrācijā aizsvilties ne vienu reizi vien. Darba versija - dzelzceļa stacija Airītes, bet praksē nemaz nepārbaudījām, jo Life’s a peach komanda šo variantu izbrāķēja, tiekoties pie māsām. Tālāk devāmies uzvākt nākošo “drošo” punktu pie akmens sienas. Nop. Atlikām vēlākam apskaidrības mirklim, kas šajā dienā īsti tā arī nekad nepienāca.

Pie laika mašīnas kādas 3-7 komandas (ļoti nenosakāmi nu dien) jau spieto, ložņā, virina, rausta, rāpjās un baksta visu, ko var. Kabīnē salienam 3 dažādu komandu pārstāvji. Pa visiem identificējam hujātu.

Galerija, lai gan nolaista un nedaudz ož, iespaidīga. Pakavējamies, tomēr punkts dodas rokā viegli.

Pie Midsomeras satiekam zaļus #7nieka gurķīšus (tas gan nav komandas nosaukums), kas atbraukuši uz savu pirmo laukumu. Iedodam pāris tips & tricks un turpinām meklēt to sasodīto sienu.

Kad meklējumi nevainagojas ne ar ko un besis sāk iezagties, jo nav skaidrs kāpēc šoreiz ir tādas neizskaidrojamas grūtības, tad vēlreiz pazemīgi lūdzam palīdzību zināmām komandām. Kamēr gaidām atbildi no vienas, lūdzam atsaukties otru. Drīz vien esam ceļā uz īsto lokāciju. Tā gan izrādās ļoti instagram friendly. Būs smukas bildes februāri. Jau dusmojamies mazāk uz savu prāta aptumsumu.

Lādes mīkla vaļā. Bet nekāda minēšana nebūs, pirms netiks notiesātas kādas lauku karbonādītes.

Vai nu tāpēc, ka neiedeva majonēzi pie kartupelīšiem, vai arī tāpēc ka pasūtījumu pieņēma tā it kā mēs nespētu saprast, ka karbonāde “Diāna” ir “Diāna” tikai tāpēc, ka nāk ar sēnēm, “sētnieku” kā “namiķi” nesazīmējām. Īgnums vairs nebija slēpjams, jo mūsu izvēlētās mājas bija diezgan apdzīvotas. Viss slikti. Kārtējo reizi vērsāmies pie Life’s a peach un Melnās bedres, samierinoties, ka šis laukums būs jāizdzēš no mūsu atmiņām. Nedaudz bēdīgi ripinām uz mājām, spriežot, ka ja ne FTF nakts, tad laukumā ir jādodas 7dienās. 6dienas brīžiem traki daudz to komandu.

Neskatoties uz mūsu prāta nebūšanām, paldies par laukumu. Tā jau smuks un mīklas jau arī labas. Liels paldies arī Life’s a peach un Melnā bedre – izručījāt.

   Jau labu laiku atpakaļ bijām nolēmuši, ka Jauno gadu iesāksim 7nieka spēles laukumā. Tā arī darījām.
   Ir 31. decembra vakars, dažas minūtes pirms pusnakts, aizbraucam uz stāvlaukumu, no kura paveras skaistākais skats uz Saldus pilsētu, knapi atrodam vietiņu, kur noparkoties, jo par pārsteigumu mums, neesam tur vienīgie. :D
Pl. 24.00 šampis un mīlkas vaļā -
pirmais iespaids - neko nesaprotam, bet gan nosaukumi, gan bildes izskatās ļoti labi.
Pagājusi stunda - vēl joprojām nekā nav. Minūtes 30, ir nojausma par 2/7 punktiem.
   Pirmā mīkla tiek atrasta ar Maps palīdzību - "Laikmetīgās mākslas muzejs". Laiks nedaudz izvēdināt galvu un aizmirst par izmisumu atiecībā pret pārējām mīklām. Esam klāt, nedaudz spooky, vējš pūš cauri logiem un kustina plēves gabalus, kas pie tiem piestiprināti, bet noskaņa mums patīk. Esam īstajā stāvā un sākam aplūkot mākslas darbus, kas ir visai iespaidīgi. Atrodam arī īsto telpu, bet ciparus nekur neredzam. Izstaigājām visu stāvu un atpakaļ ejot ieraugam punktu.
   Nākamais punkts mūsu plānā ir "Midsomeras slepkavība: melnais koferis" Esam uzgājuši gan cepli, gan vērošanas torni, gan Stirnu buku. Viss sakrīt, jābūt! Šis punkts grūtības nesagādā un savācam to ļoti ātri. Vieta ļoti forša.
   Sēžam mašīnā un meklējam vēl kādu punktu. Atrodam Remtes muižu un teiku par iemūrētajiem bērniem un viss sakrīt ar "Vakara pasaciņa drūmajiem bērneļiem". Dodamies uz muižu. Izstaigājām sajūtu taku, muižas parku un saprotam, ka šeit jau nu, laikam, gluži nebūs. Aplūkojam vēlreiz un saprotam, ka patiesībā ir jāmeklē pie ezera. Izlaužamies cauri mazdārziņiem un te nu tas ir - Peldu tornis visā tā krāšņumā, paspīdinam lukturīšus un punkts tur ir, tikai jāveic neliels kāpiens līdz tam. Neskatoties uz bagātīgo vecgada vakara galda notiesāšanu, tas problēmas nesagādā.
   Ko tālāk? Īsti nekā vairs nav. Sākam saprast, ka daļa no piedzīvojuma būs jāatstāj arī uz nākamo nedēļas nogali. Vēl tikai pārbaudīsim "Divas māsas" mīklu. To, ka tās ir Imula un Amula, sapratām jau sākumā, tikai ko īsti meklēt? Upes beigas? Dambi? Esam atraduši Satiķu dzirnavas un gribam mājās braucot uzmest tām aci. Tā arī darām. Atrodam veco mūri un arī punktu. Nedaudz piesmelts zābaks, bet tas jau sīkums.
   Dodamies mājās. Mājās uzreiz saprotam, ka pieļāvām kļūdu ignorējot Melioratoru pieminekli.
Tātad vēl jāatrod 2 punkti.
   "Čubārs pie akmens sienas" - To, ka tās bija dzirnavas, sapratām jau no sākuma. Bija nepieciešama tikai neliela meklēšanas atslēgas vārdu izmaiņa, lai tiktu atrastas Kapukroga dzirnavas.
   Paliek tikai vēl "Krītiņu branža". Vienīgais mūsu variants ir Zvārdes poligons, un, kā reiz, tur netālu atrasta māja ar nosaukumu "Krītiņi"... (punkts "Sevis maldināšana" izpildīts) ...
   Sagaidām sestdienu un taisāmies braukt otro reizi. Te pēkšņi ziņa no drauga ar siltu ieteikumu, lai apdomājam ideju par braukšanu uz Zvārdi. Saņemam hintus par mīklu un savelkam kopā atrašanās vietu. Šoreiz atkrita kaut kas līdzīgs apjomīgajai ekspedīcijai pa Gaiziņkalnu.
   Dodamies uz Pilsblīdeni. Garām motokrosa trasei aizbraucam uz Kundera dzotu. Saprotam, ka kapos jau laikam gluži punktu neliks. Jābrauc uz to iespaidīgo, pamesto muižu, kura atrodas blakus 3 stāvu bloku mājai, kurā apdzīvots gan izskatās tikai viens dzīvoklis. Sākam ķemmēt pagrabu. Sastopam arī mūmiju, izložņājam visu pagrabu, līdz atrodam punktu. Vieta vienkārši superīga - nedaudz baisa un ar spēcīgu auru.
   Nākamā pietura - dzirnavas. Iespaidīgi bez gala. Vēl saglabājušās koka konstrukcijas! Šeit top daudz bilžu un veltīts daudz apbrīnas.
   Pēdējais punkts - meliorācijas arkls. Aizbraucam, apstaigājam, iekāpjam - acīs iekrīt spīdīga skrūve. Punkts rokā!
   Lādes mīkla vaļā un dodamies pēc karbonādēm! Gaidot ēdienu, domājam sinonīmus un meklējam māju, kuras nosaukums varētu būt kaut kas līdzīgs sētniekam. Slotnieks? Tīrībnieks? Velti. Veicam reģistrāciju vietnē letonika.lv un māja diezgan veikli tiek atrasta.
   Sapirkts pilns maiss ar labumiem, lai ir ko aizvest Jāņonkulim - mēs taču braucam ciemos! Sacīts, darīts, varam doties pēc lādes.                       
Pastkastīte izskatās pārāk jauna un friša uz visa fona. Jā! BK logo atrasts. Kādu laiciņu meklējam atslēgu, līdz acīs iekrīt kniedes uz pastkastītes sāna. Magnēti - ģeniāli! Teicami nostrādāts!
   Ņemam maisu un brienam ciemos pie Namiķu mājas saimnieka. Lēnām un piesardzīgi ieejam pagalmā un mēģinam sasaukt mājās iedzīvotāju. Pēc kāda laiciņa onkulītis iznāk. Sasveicinamies, iedodam maisu ar labumiem, novēlam veiksmīgu Jauno gadu, pārmijam pāris vārdus. Cilvēks bija ļoti laipns, draudzīgs un ļoti pateicīgs par ciemakukuli. Ar smaidiem uz sejām atvadāmies un dodamies prom.
   Rezumē par Saldus laukumu - izcilas un iespaidīgas vietas, interesantas mīklas un vienkārši superīgs laukuma noslēgums.
   Paldies par šo posmu BK komandai! Paldies par citādu Jaunā gada sagaidīšanu! Tiekamies nākamajā laukumā!

Izcilnieki, kas nepavisam nebija izcili.
(Rubaka - Iesācēja piezīmes).

Personīgi es (Izcilnieku wannabe rakstnieks, kā šodien gribētos sevi dēvēt) piedalījos pirmo reizi, un teikšu godīgi, āķis lūpā.
Bet par to vēlāk.
Jau pirms gada mani uzrunāja viens no Izcilniekiem, vai negribu maukt līdzi. Toreiz nodomāju, kādu sūdu man grib iesmērēt... un vēl pa naudu. Īsāk sakot, laipni atteicu.
Taču šogad mani pierunāja un jau pirms mēneša klusi vēroju čata rosību, mēģinot atminēt mīklas, kad pārējie brida līdz celim ūdenī pa Madonas purviem.
Tas mani uzrunāja, tad nu ilgi nedomājot, piekritu doties līdzi Saldus sērijā.
Rosība Izcilnieku čatā sākās jau 1. janvārī... es vēl nodomāju, kas pa idiotiem, galva sāp nereāli, mutē tuksnesis, bet šie tur kaut kādu pilnīgāko murgu runā par mūmijām, slepkavībām un pilīm. Īsāk sakot, noignorēju un devos ikdienas gaitās (gulēt).
Bet nu, kad 2. janvārī bija jau nedaudz skaidrāks prāts, sāku pētīt mīklas kopā ar pārējiem Izcilniekiem.
Divas dienas darbā minētas mīklas, izmeklēts viss internets un ar peli izbraukāta visa Saldus novada karte, it kā 6/7 vajadzētu būt (Oj, kā mēs vēlāk kļūdījāmies ar šo), pārliecības vienīgi nebija par Čubāru (mhm-mhm, kā tad).
Tad nu pienāca tā liktenīgā ekspedīcijas dienā, kad visi draudzīgi deviņos no rīta izbraucām no Lidostas staķika.
Pa ceļam jau pirmais piedzīvojums - ārā krīt kaut kas līdzīgs sniegam un pirmā mašīna grāvī arī redzēta. Īsti ziemīgi laikapstākļi. Burvīgi, nodomāju es, labi ka paņēmu rezerves drēbes.
Pirmais punkts, par kuru visai droši bijām pārliecināti, bija Remtes muiža. Tuvojoties Remtei, pa priekšu parādījās vēl 3 braucošas automašīnas, pēc kurām nospriedām, ka esam uz pareizā ceļa. Kamēr priekšā braucošās komandas nogriezās muižas virzienā, mēs bijām pārliecināti, ka punkts jāmeklē pie ezera esošā tornī. Kamēr cītīgi meklējām punktu, tikmēr atvilkās arī pārējās komandas, tā nu mēs tur vesels bars ap 15 cilvēkiem kopīgiem spēkiem pirmo punktu atradām. (jej bogu, nesaprotu, kā pārējās komandas to slēpni pamanīja tumsā). Dikti priecīgi par pirmo punktu, ejam mašīnas virzienā, kad viens no Izcilniekiem padzirdēja citu komandu sarunu, ka tas jau esot otrais punkts nepilnu 10 minūšu laikā. Tas mums lika aizdomāties, vai tiešām visu esam pareizi atrisinājuši, jo pēc mūsu aprēķiniem, pa ceļam neviena punkta nebija… ak naivie. Izdomājām atgriezties pāris kilometrus atpakaļ, jo viens no Izcilniekiem bija ievērojis vienu muižu, kā arī redzētas automašīnas, kas no turienes izbraukušas. Tā arī bija - aizbraucot uz Pilsblīdenes muižu, satikām mūmiju un ieguvām savu otro punktu. Šī bija tīrā veiksme, jo Krītiņu bandu bija plānots braukt meklēt kaut kur starp Zvārdes baznīcas drupām. Paldies acīgajiem Izcilniekiem, ietaupīja mums divas stundas. Tālāk devāmies meklēt divas māsas, ko arī veiksmīgi bijām atšifrējuši jau iepriekš. Atbraucot uz vietas, nu jau priekšā vesels korķis. Jutos kā tādā mazā Baltā kalna salidojumā. Dabūjuši ciparus, teleportējāmies uz Laika mašīnu. Arī tur nabaga traktoru padsmit rubaki apsēduši no visām pusēm – kāds uz jumta, kāds kabīnē, kāds zem kabīnes. Beigu beigās, punkts bija rokā. Īzī, nodomāju es, 3 punkti nepilnā stundas laikā, tad jau ap 15:00 sildīsim jau pirtiņu pie vietējā Izcilnieka tēva. Ak, naivais es.
Tālāk devāmies uz Midsomeru. Paldies vietējam Izcilniekam, kurš zināja visus “īsākos un labākos” Saldus neceļus, kā rezultātā pie skatu torņa ieradāmies pēdējie un atkal priekšā vesela rinda ar rubakiem. Nodomājām, ka tik lielā barā meklēt nav interesanti, tāpēc ieturējām nelielu pusdienu pauzi ar čaju, balzamiņu un tostermaizēm.
Tā nu ap pulkstens 12:30 devāmies uz Nīgrandi. Tur bija doma meklēt Laikmetīgās mākslas muzeju, jo viss sakrita perfekti – pamesta 3 stāvu ēka, brūnā krāsā, zili logi. Par šo punktu bijām pārliecināti uz 200%, jo arī no kosmosa tā ēka pilnībā atbilda aprakstam par lidojošo cilvēku. Bet, tuvojoties Nīgrandei, saņēmām nepatīkamu vēsti no citas komandas, ka esam aizšāvuši garām. Bet nu neko, ja jau 40 km nobraukti, vajag to ēku apskatīt. Kā pārējie Izcilnieki teica, šī perfekti atbilst Baltā kalna stilam, taču nekā, no izstādes tur ne miņas. Ja jau esam tuvumā, izdomājām izķemmēt arī vietējo kaļķa cepli, jo bija aizmodas, ka tur varētu būt arī tas Čubārs. Vieta ļoti iespaidīga, taču neko vērtīgu tur neatradām. Bet dažreiz ir vērts apmaldīties, lai redzētu ko tādu.
Apsēdāmies mašīnā un visi aizdomājāmies. Rokā 5/7 un par pārējiem punktiem poņas nav. Nu neko darīt, zvans draugam, un, kā izrādās, viena Izcilnieka draugs esot zīmējis attēlā redzamo grafiti. Viens, divi, rati spolē, un pēc 40km esam klāt pakaļ savam sestajam punktam muzejā. 6/7, parādās cerība, taču ne uz ilgu laiku.
Sākām pētīt kartes, lai atrastu vecu pamestu ēku uz novada robežas. Pāris variantus atradām, taču, aizbraucot uz vietas, skaidrs, ka nošāvām greizi. Noteikumos sapratām, ka spēles laukums būs Saldū, tātad Saldus novadā, tāpēc koncentrējāmies uz Saldus novada robežu. Bet, atkal, naivie Izcilnieki. Nu jau ārā paliek tumšs un cerības sāk zust. Tad nu pieņēmām lēmumu prasīt zāles palīdzību un pēc pāris hintu saņemšanas, atradām vecās kapukroga dzirnavas. Piezīme Centrālei – Brocēnu/Kandavas novada robeža neatrodas Saldus novadā. Bet tas tā. Laikam mēs, muļķi, nejēdzam lasīt Latvijas karti.
Ar pēdējo uzdevumu arī negāja viegli, pat latviešu valodas skolotāja nemācēja palīdzēt ar sētnieka sinonīmu (gribētos viņai teikt - sēdies divi). Divas stundas cauri, cerības sāk zust. Un atkal, zvans draugam, lai saņemtu kādu hintu. Pēc apstiprinājuma, ka īstais vārds ir namiķis, izķemmējām apkārtnes kartes un devāmies pie tuvākā namiķu mājas. Pāris minūtes un lāde bija rokā. Paldies par balzamiņu, bija garšīgs.
Kā jau minēju, āķis lūpā un ar nepacietību gaidam nākamo rubu. Daudz kas ir iemācīts un neliela pieredze iegūta. Cerams, nākamreiz iztiksim bez zāles palīdzības.
Paldies, tiekamies februārī!

Purva bridējiem gāja.. slideni ! Vairāki bridēji izbaudīja šo lielisko atrakciju pārbaudot savu reakciju un līdzsvara spēju. Visiem uz brīdi aizrāvās elpa, kad viens no mums paslīdēja labākajā vietā.. jā, tieši pie divu māsu slazda. Fju, mazo šoka devu saņēmuši, bridēji turpināja brist pa Saldu.
Ja saglabājas šādi laika apstākļi, iesakam apbruņoties rubakiem ar 2 biksēm uz cilvēku.
Paldies par posmu! Ar nepacietību gaidām martu.

Šī nebija Jaunā gada apņemšanās, bet spontāna piecu noobīgu rubaku apvienošanās, no kuriem viens atklausījies stāstus no citām komandām jau kādu laiku alka atrast savu komandu. Tā nu pirmajā janvārī sākām risināt mīklas.

Tas bija garš rakņājiens pa netu, līdz tikām pie katras mīklas pa minējumam un pirmajā svētdienā nolēmām doties medībās. Taču dodoties ceļā sapratām, ka divi punkti tāpat kaut kā neticās līdz galam. Bet nu šeku reku zvans draugam un nolēmām pirmos pa ceļam meklēt krītiņus. Nu viens rubaks no mūmijas konkrēti pārbijās, bet tas tā profilaksei laikam. Gan jau rūdījums reiz pienāks. Otrais stops – divas māsas. Manījām arī vēl citu rubaku bariņu, taču braucot prom vēl nesapratām, kāpēc viņi brauc citā virzienā, ja tur punktu nav. Nu tad apbraukājām visus pārējos punktus un atčahnījāmies, ka čubārs jau vēl nava atrasts. Tad nu skaidrs, kur tie pārējie toreiz aizbrauca. Tā nu ar pāris hintiem no draugiem izmetām aplīti uz dzirnavām. Viens no vismazāk iespringušajiem rubakiem smēķēdams un lēnām ejot apkārt dzirnavām iesaucas, kas atradis pēdējos ciparus. Viss jau būtu labi, tik dažs labs jau bija paspējis uzlīst uz augšējām sijām un nonākt pretējā pusē (Laikam lieki pieminēt, ka arī mākslas muzejā kāds pamanījās lieki uzlīst uz stāvu, uz kuru trepes nemaz neveda). Tad nu sapratām, ka nevienmēr tā sāls slēpjas kaut kur augstāk virs mūsu galvām.

Nu oki doki lādes punkts vaļā. Aizbraucam uz Velvi paēst (porcijas tiešām labas un ļoti garšīgi, paldies par ieteikumu!), vienlaicīgi centāmies atrast kas tad ir tā sētniekvieta. Viens no rubakiem pavilkājot karti ierauga Namiķus un pēc letonikas un zemapziņas nojauš, ka varētu būt pareizi, tik jā viena bēda – kartē tajā apvidū manāmi veseli trīs Namiķi. Lai nu kā, nospriedām kuri var būt īstie, pārliecinājāmies pavaicājot citai komandai apstiprinājumu un laidām! Saulriets jau tuvojas, piebraucam pie Namiķu mājām, jau no mašīnas redzam BK melno aplīti uz pastkastītes. Nu i skaidrs laužam vaļā. Kkā paraustam – a moš jāmeklē atslēga. Spīdinam iekšā un filmējam ar flashlightu video telefonā, nu redzam ka tur kkādi magnēti, bet turpinam meklēt atslēgu. Tad nu vēl pēdējais zvans draugam – atslēga neesot jāmeklē, viss esot uz magnētiem. Tad nu tomēr uzdrošinājāmies pielikt nedaudz vairāk spēka un lāde bija vaļā! Paldies BK par šo pirmo piedzīvojumu, noteikti turpināsim rubīt tālāk.

Tā nu atvadoties no Saulrieta un trīs Bembijiem, kas ganījās vietējā Namiķu pļaviņā, devāmies mājās, nodomājot, ka tomēr viss bija pārāk gludi priekš pirmās reizes. Nu vot tā nekas pēc tam vairs nebija gludi. Atbraucot mājās, viens no rubakiem saprot, ka spilgti rozā jakas mugurpuse ir konkrēti melna no cita rubaka mašīnas sēdekļa kaut kādas mistiskas substances. Tā nu atlikušais vakars tika pavadīts cenšoties to likvidēt ar WD 40, kas pārsteidzošā kārtā pat izdevās labāk nekā cerēts, taču uz teātri tā vairs nav ejama – tikai uz turpmākajiem 7nieka rubiem!

P.s. Jakas situācija bildē jau ir ideāla salīdzinājumā ar to, kas bija sākumā.

Ar mīklām bija nenormāla cīņa, it sevišķi ar čubāru, krītiņu branžu un laika mašīnu. Beigās čubārs uz akmens sienas tika atrasts googlējot visus Saldum apkārt esošos novadus kopā ar atslēgvārdu “vējdzirnavas”, un čekojot bildes. Laika mašīna - likās vienkārši wtf un galīgi nedevās rokā internetos - paldies labvēļiem, kas pavedināja geocache virzienā. Krītiņu branža prasīja visvairāk pūles un lamuvārdus, beigās jau liekot rubakiem apšaubīt savu veselo saprātu, un tika atminēta tikai ceļā uz Saldu, pateicoties hintiem no citiem rubakiem.

Laukumā gāja mazliet labāk, lai arī ne bez aizķeršanās. Veiksmīgi sakrita, ka varējām posmu iziet darba dienā, izbaudot patīkamu divvientulību laukumā :) Pārsvarā punkti krita diezgan raiti, neskaitot laika mašīnu (ne jau nu būs iekšā motorā iebāzts :D) un šķiet jau klasisko misēkli ar nepareizajiem Namiķiem, pie kuriem piedevām iestigām un gandrīz norāvām bamperi džipam.

Lai arī procesā vairākas reizes piezagās totāls izmisums, kopumā foršs posms, paldies centrālei par kārtējo kvalitatīvo rubu!

Piektdiena,noliktais vakars,darbi beigušies un planktoni dodas rubīt rubu.Šoreiz ,gan nepilnā sastāvā-tikai meitenes.Pašām nav simtprocentīga pārliecība par mīklām-vai ir īstās vietas,un,puiši motivē,ka atradīsim lādi tikai svētdienas vakarā. Un,Liene,kas visu laiku tirinās pa mašīna saizmuguri ar savu-man ir laba prieksņojauta 😀 Dreskodu-kleitas,šoreiz,ievēro tikai viens no planktoniem 😀 Pārkrāvušās ar ēdienu,priecīgi ripinam uz pirmo punktu.Krītiņu branža.Nedauzd visām satraukums-paaugstinātas bīstamības objekts.Pagrabu atrodam ātri,pāris reizes visu izķemējam,atrodam tik mazu dzīvnieka mūmiju(izspriedām,ka čupakabra) un neizpratnē,kur cipari,dodamies nedaudz muižas apskatē.Galvā doma,tak,nebūs jākāpj augšā,jo viss izskatās pārāk bēdīgi.Liene jau ir gatava riskēt un kāpt,bet tā negribās.Neliela palīdzība no zāles-vai ir jākāpj-Nē! Skaidrs,dodamies atkal ķemmēt pagrabu un satikt mūmiju.Pašas sasmejamies,vienīgā telpa,kurā ne reizi neiegājām ,bija īstā.Pāris foto,un laižam tālāk.Priecīgas,šis gan bija ātri.Esam nākamajā punktā,ieķeram nelielu tūristiņu Remtē,saņemam mīlestību un veiksmi no ozola.Pastaiga ar domu-''kur var noslēpt vienu fakinu torni'',lidz tornis kā mirāža pie mums atpeld.Pēc ātras izpētes saprotam-šeit būs jākāpj.Par laimi,Madara ar kāpšanu ir uz Tu,un cipari ir rokā.Priecājamies kā mazas meitenes,ka nav vēl 10 vakarā,un mums tik labi iet. Tālāk Čubārs.Un,sākās jautrība.Pietuvojoties dzirnavām mums pietruvojas arī nikns suns.Aiz bailēm visas salecam pa logu dzirnavās,ciparu meklēšana vairs nav prātā.Galvenais atrast ar ko aizstāveties.Esam sabijušās ne pa joka.Maksimāli lielāko sprunguli esam atradušas,sagrupējamies un sākam izpēti.Suns patur acīs mūs,mēs paturam acīs viņu,un tā riešana,sit pilnīgi ārā visas domas.Čubāra sienu izložņajam pa centimetram,kāpjam uz maiņām visas.Bail,slīd,akmeņi kustās,un tas suns.Suns apklust,mēs nedaudz uzelpojam,liekas,šis aizgājis uz māju.Prieki īsi,jo suns uzrodas pavisam tuvu un nebalsī turpina riet.Panikā atkal sametamies aiz ''drošajiem'' dzirnavu mūriem,un atrodam ciparus,diezgan nejauši -visas caur to logu tak salevcām jau sākumā dzirnavās.Paturam suni acīs un atkāpjamies uz mašīnu.Klupdamas ,krisdamas,cauri tiem ''džungļiem''Kas sasitās,kas saskrāpējās,viss ir štrunts,galvenais mašīnā un drošībā.Mūsu lielo sprunguli atstājam ceļmalā,ja nu kādai komandai vel noder,un laižam tālāk.Sirds lec visām pa muti ārā,un ir īstais laiks sāk stāstīt suņu šausmu stāstus.Sirds vēl uztraukumā dauzās,bet esam jau pie Māsām.Neesam isti drošas par lokāciju,jo puiši visu nedēļu teica-nav īstā vieta.Esam apbruņojušās ar rezerves variantiem.Izlemjam pajautāt zālei-vai ir īstā vieta,neko vairāk.Ir istā. Lietus gāž,vējš.Izlemjam ar Ilzi,ka mēs šo varam pacelt divatā un ejam.Ātri saprotam,ir jatiek lejā,bet viss slīd,dubļi...Ripoja Ilze lejā no kalna...Cipari atnāk ātri,bet Ilzei tagad jātiek arī augšā.Un,šeit bija prātīgs lēmums,nelīst lejā abām divām(Un,Liene arī negribēja šļūkt pa dubļiem,jo tak kleita mugurā 😀 ) Palīdziga drauga roka,krītoši ķieģeļi,bet,vismaz,nebija ripoja lejā Ilze no kalna otreiz.Baidamies jau sapriecāties,ka mums iet tik labi.Bet,laižam baudīt mākslu.Esam 100% pārliecinātas-vista ir īstā. Lai arī kāds no komandas puišiem,visu laiku neticēja,ka tā ir īstā lokācija.Galerijas apskate-iespaidīga.Jūtamies nedaudz neomulīgi-vai nu nevaram atiet pēc tā suņa,vai pilsētas tuvums..Bet,gribas ātrāk atrast un lekt tālāk.Un,tad visām pie pirmā lielā darba ir-wow.Lienes sajūsma pat tiek kušināta 😀 Pirmo iespaidu sajūsminātas,damies uz priekšu,un pavisam nejauši atrodam ciparus.Ok,darīts! Bet,gribas redzēt vēl...un,izejam visu izstādi.Darbi fantastiski.Galerija mūs negrib tik ātri laist ārā,nedaudz pamaldamies un esam jau atpakaļ uz ceļa.Traktors-kārtējais punkts,par ko mums teica-šis nebūs īstais.Un,mīku minot,mēs arī nevarējām savilkt paralēle-kāpēc traktors? Bet,uz šo nostrādāja čujs un ņuhs.Pāris bildes un pārmeklējam traktoru.Nav,nekā nav-esam gandrīz vai palīdušas zem traktora,lidz izlemjam-jāparmeklē kabīne otreiz,ne tik viņā jāsabildējas.Un,ir.Pusnakts,esam gandriz vai visus punktus atradušas.Priecājamies,un baidamies,ka lādes mīkla būs pilnīgs gemars.Midsomerā,vietu atrodam ātri,punktu tikpat.Matemātika,un lādes mīkla ir vaļā.Lasam un psihojam-negribam neviena naktsmieru traucēt un staigāt gar kāda īpašumu.Atrodam māju,kas varētu būt īstā,viss atbilst mīklai.Bet,negribēšana slāt pa svešu pagalmu ir tik liela,ka saprotam,ir jāzvana centrālei,nav ko lieki laiku tērēt.Sirds nedaudz sašļūk,vieta nav īstā,bet tiek dotas norādes un pagalmā nav jāiet.Atrodam ātri lokāciju,un mūsu bailīgās dveseles,ka tik neiztraucēt kādam naktsmieru,sāk pārķemmēt tuvāko lauku.Kāpēc gan lai nebūtu pie siena ruļiem,vai kokiem?!Ejam ,un visas kā viena sakam,te nav,nebūs,bet turpinam meklēt.Sāk piezagties izmisums,varbūt zvanīt centrālei vēlreiz?!Mistiskā variantā pie mums atnāk apskaidrība paskatities paskastītē-pārāk laba un neiederīga ,nu jau, viņa škiet ainavā .Un,ir-ir Lāde! Prieks,sajūsma,un pat vējs netraucē.Sabildējamies,pierakstamies,ieraujam prieka dziru un dodamies uz mašīnu apēst kūku-esam pelnījušas! Adrenalīna iespaidā vēl top pāris ekstravagantas bildes mājupceļā(Esam pārvarējušas sevi,bailes,gandrīz vai kā uzkāpt Everestā ) un pat pašām neticās,ka gāja tik ātri un labi.

Brūklene bauda Saldus Laikmetīgo mākslu. Iesakām arī citiem!

Dienas moments: Braucam pēc “vakara pasaciņas” punkta. Iebraucam Pilsblīdenē un nopētam pamesto hruščovku. Dēm, izskatās #7nieka cienīgi (pat nofočējam) un muiža blakus arī. Nu neko, braucam tālāk, jo ašajā konsutācijā māte google nekādus lielgabalus/kapenes/auras no “Krītiņiem” nerāda.
Fast forward pāris h uz priekšu - 6 punkti kabatā, hints par dzelzceļu tuvumā un esam atpakaļ Pilsblīdenē ar mācību uzticēties vairāk savai #7nieks poņai.

Laimīgu jauno visiem!! Un BK paldies par kārtējo foršo rubu!

Ps - wtf, kā to akmens sienu varēja atrast!! Pārķemmējām internetu visas apkaimes dzirnavas pētot, bet bez hinta nu nekā. 🤷🏼‍♀️

Paldies dzērājiem un garnadžiem. Centrālei brīvdiena. :)

Jau decembrī noteikts nākamā laukuma rubīšanas datums - 11. janvāris. Par pārsteigumu komandai janvāra sākums sanācis īpaši rosīgs darbos un nedarbos, tad nu mīklas tiek minētas tikai 10. janvāra pašā vakarā. Startējam uz Saldu tikai ar 4 skaidrām lokācijām un aptuvenu nojausmu par pārējām 3.
#1 VAKARA PASACIŅA DRŪMAJIEM BĒRNEĻIEM
Dodamies uz Remtes muižas parku, piebraucot uzreiz manām torni un dodamies pie ezera. Apejam tornim apkārt gan no iekšas, gan āras, nekā. Nu nejau augšā kaut kur! Pirmais kāpiens vainagojas panākumiem un cipars rokā. Balto dāmu nesatikām, bet visnotaļ ziņkārīgus makšķerniekus gan.
#2 MIDSOMERAS SLEPKAVĪBA: MELNAIS KOFERIS
Pēc Stirnu buka un Rozentāla skriešanas svētku maršrutu izpētes tika piefiksēts jaunais tornis un pamestais ceplis blakus. Protams, sākumā kāpiens tornī, lai ievērtētu apkārtni un potenciālos spotus apkārt. Diez ko nepalīdzēja, bet skats skaists. Dodamies pa taciņu cepļa virzienā un sākam ķemmēt pamestos objektus. Atrodam būvi ar vārtiem un esam pilnīgi pārliecināti, ka jāmeklē koferis ūdenī. Bet telpā tumšs un lukturu gaismas par maz. Ierodas arī Brūklene, ko mēģinam iesaistīt savās avantūrās, bet viņi nepadodas un pēc kāda laika jau dodas prom. Kā? Kur? Ā, “lampa”, ko pirmo pabakstījām, tikko ierodoties objektā.. oh well, savas 30min nobumbulētas.
#3 LAIKMETĪGĀS MĀKSLAS MUZEJS
Lokācija noskaidrota nejauši, jo izrādās, ka pasaulslavenais mākslinieks ir slavens arī mūsu draugu lokā. Vieta wow - izstāde lieliska. Aromāts no gaļas kombināta rada īpašu atmosfēru. Apmetam pāris lokus pa būvi, sameklējam punktu un dodamies tālāk.
#4 LAIKA MAŠĪNA
Lokācija tika uzieta nedaudz nejauši ar Google Maps palīdzību. Ķemmējam visu zem, ap, uz, iekš, jau 15min un nekā. Piebrauc vēl viena komanda, atkārtojam to pašu vairākas reizes. Nepaspējam attapties, kā pa mazo platību rosamies ne tikai mēs, bet šķietami arī visi tuvējā ciema bērni. Acīgākais izrādījās kolēģu rubaks, kurš pamana skrūvi, kas galīgi neiederas kopējā peizāžā. Damn.. Bērni sajūsmā, prasa, kur dodamies tālāk. Pēc atbildes, ka tālāk nevar, jo mēs ar mašīnu, saka, ka braukšot ar riteņiem. Diezgan bēdīgi devās prom, saprotot, ka viņu ruba beidzās tik pat pēkšņi, cik sākās.
#5 DIVAS MĀSAS
Ladies and gents, this is the moment you've waited for.. ar šo brīdi viss aizgāja pa pieskari. Pēc paviršas upju izpētes sākumā par 2 māsām noturam Bukupi un Cieceri. Un uz Bukupes, protams, ir ūdenskritums. Dodamies tā virzienā, taču, piebraucot, bet vēl neizkāpjot no mašīnas, saprotam, ka nebūs, jo abas ietek vienā ūdenskrātuvē, nevis iztek no tās. Turpinam meklējumus Google, vērojot fantastiski skaistu saulrietu. Tad nu tiek sazīmētas Amula/Imula, bet jau ne par ko šajā dzīvē neesam 100% pārliecināti, tādēļ seko zvans - Hallo, Centrāle? Saņemam apstiprinājumu un nu jau pēc kārtīgākas izpētes dodamies uz Satiķu dzirnavezeru. Lieki piebilst, ka vēl pagājšgad staigāts pa Abavas senleju.. Ķemmējam apkārtni, tumsā sākumā pat neieraudzījām īsto spotu. Punkts tiek paņemts viegli, ātri un bez traumām.
#6 KRĪTIŅU BRANŽA
Pie Satiķu dzirnavezera satikām Liesas infarktu, palūdzām hintu par šo punktu (paldies!). Ar uztveri mums šajā dienā pašvaki, līdz ar to hintu, ka objekts atrodas netālu, uztveram vieglprātīgi un aizbraucam uz tuvāko muižu- Šķēdes muižu. Protams, piebraucot pie muižas jau saprotam, ka nav īstā. Bet nu jebkurā gadījumā woooow, varena! Kā otrais variants- Pilsblīdenes muiža, pa ceļam arī atšifrējam zīmējumu nozīmi. Pirmie 2 rubaki, kas ieiet muižā, konstatē, ka neesam vieni, jo no otrā stāva kaut kur tālumā skan meiteņu čalas un smiekli. Uzreiz dodamies uz pagrabu, jo augšā taču nav droši! Punktu atrodam ātri, mūmiju nemanījām. Izejot ārā, rubaks, kurš iegāja pēdējais, prasīja, vai sākumā dzirdējām meitenes bļāvienu. Tad atcerējāmies, ka bija vēl kādi cilvēki. Tad sapratām, ka ārā taču nebija neviena mašīna un nevienu vairs nesatikām/nedzirdējām. Kādreiz jau bija hospitālis.. Ņemot vērā, ka mums patīk spooky stāsti, vienojāmies, ka tur spokojas. (Tā kā šī mīkla bija neskaidra, pa dienu bijām ieskrējuši arī vecajā kaļķu fabrikā. Lokācija, protams, nepareiza, bet bija ekskursijas vērta.)
#7 ČUBĀRS UZ AKMENS SIENAS
Meklējam Google pamestas dzirnavas, bet nekas nekrīt acīs. Palūdzām Centrālei hintu. Kā jau iepriekš minēju, ar uztveri mums bija švaki. Saklausījām nevis Kapukrogs, bet Kalnakrogs. Un kas to būtu domājis, ka uz Brocēnu/Dobeles novadu robežas ir vieta ar nosaukumu Kalnakrogs un tai tieši blakus pamesta/sabrukusi un akmeņaina celtne, kas no Google street view izskatās tieši tas, kas mums ir vajadzīgs. Dodamies ceļā, pa ceļam neliels izbīlis, jo mašīnai priekšā izskrien ziemeļbriežu (stirnu) bars, kādi 7 zvēri točna. Bremze tiek uzspiesta laicīgi, tāpēc tiekam vien pie īsa zoodārza apmeklējuma. Esam klāt pie noskatītā objekta, kādreiz bija iespaidīga būve, arī akmeņaina un ir kokmateriāls, bet skaidrs, ka neder. Kārtējais zvans Centrālei un Waze tiek ievadītas Kapukroga dzirnavas. Iekāpjot mašīnā saprotam, ka esam aplipuši ar dadžveidīgām lietām, kas tiek knibinātas nost visas 30min līdz dzirnavām. Arī mūs galā sagaida ļoti rejošs suns, lukturu gaismās no krūmiem spīd vēl kāds acu pāris, bet jau tāds besis, ka vnk ejam pēc punkta, kuru arī ātri atrodam.
#8 LĀDES MĪKLA UN LĀDE
Sinonīms vārdam sētnieks.. apkopējs? apsaimniekotājs? Favorītversija- pagalma menedžeris. Nu vārdusakot nosēdējām 1,5st depresijā un bezcerībā pie jaunizveidotās interneta kafejnīcas Saldū (tagad šo atceroties un rakstot pat rauj besis). Whatsapp saņemam screenshot no Centrāles ar īsto sinonīmu un virzienu, braucam pie Jankas. Janku netraucējam, uzreiz knibinam pastkasti, saprotam, ka vajag atslēgu. Pēc 15min meklēšanas un zvana Centrālei izrādījās, ka vajadzēja nevis atslēgu, bet nedaudz vairāk spēka. Lāde vaļā, svinam mazos dzīves prieciņus, besis pagaist un lasot Logbook, dodamies māju virzienā.
#9 SECINĀJUMI
Žēl, ka bērnus no Laika mašīnas nevarējām ņemt līdzi. Bet domājams, ka šiem arī āķis lūpā, vēl pāris gadi un būs jaunā rubaku paaudze. Piezīmes sev: klausam sirdsbalsij, nav nekā varenāka par čuju, ņuhu un poņu.

Pūkains sveiciens jaunajā 2020. gadā!

Pūkainie, joprojām turpinot spēlēt JFF (just for fun) stilā, mīklu minēšanu atlika uz 4. janvāri, lai dotos laukumā 12. janvāra rītā ierastajā sastāvā.

Ieraugot mīklas: “Ok, nav pārāk traki, viss vairāk vai mazāk saprotams, bet kas tie par zīmējumiem?!” Lieki piebilst, ka “Krītiņu branžas” zīmējumi arī aizņēma visvairāk laika. Pirmajā piegājienā diezgan veikli atrastas atbildes uz 5/7 mīklām – neatminēta paliek Pilsblīdene un Mākslas muzejs, kas pa traki aizņemto darba nedēļu tomēr atrodas un ar mierīgu sirdi un kartē saliktiem punktiem var gatavoties Saldus mērcei.
Svētdiena, 12.janvāris. Turpinām pierādīt, ka agri izbraukt mums ir grūti, un dodamies ceļā no Zolitūdes puses ap 8:45.

KRĪTIŅU BRANŽA. Ierodamies pie muižas ap plkst. 10:00. Visas šaubas jau pagaisušas kārtīgi pārbaudot kartēs un satelītos Pilsblīdenes muižas apkārtni un no mākslasdarbos sazīmētās trīsstāvīgas bloku mājas. Piebraucam, noskurinām zibenīgi pielijušās pūkas un vēja kokteiļa un lienam pa taisno pagrabā. Īsa pastaiga pa burvīgajiem pagrabiem un rokā ir. Pirmais punkts sekmīgi krīt.

VAKARA PASACIŅA. Arī šeit viss jau laicīgi apstiprināts, atliek tikai atrast kā pareizi pieiet. Pēc īsas apskates punkts tiek veikli ieraudzīts, un brašākais Pūkainis, kam lielākā masa (drošāk, ka vējonis nenopūtīs lejā) dodas augšā pakaļ.

ČUBĀRS UZ SIENAS. Minēšanas laikā iebaroti veiksmīgi atslēgvārdi mātei Googlei un šī mīkla krita visātrāk no visām. Uz vietas piebraucam, pagaidām, kad komanda pirms mums mierīgi atrod punktu, novēlam satiktajai komandai veiksmi un dodamies meklēt. “Hit ‘n run” turpinās un trīs punkti rokā mazāk kā stundas laikā - esam šokā par tempu.

DIVAS MĀSAS. Atrasts gan pirmajā meklēšanas vakarā, bet vēl līdz pēdējam brīdim sagādā šaubas, jo apstiprinājumu nav izdevies atrast, un tuvojoties gaidām nākamo Gaiziņkalnu vai flekskursiju. Piebraucot, stāvlaukumā redzam auto un cilvēkus, kas BK7 stilā dodas skatīt dzirnavu drupas. Tuvojoties ieraugām atpazīstamas sejas, kas jau ir jūtami priecīgas par atrasto punktu. Arī mums viss skaidrs, ieraugot drupas. Veikli no augšas ieraugām, prātīgi noslidināmies lejā un paņemam.

LAIKA MAŠĪNA. Ar nelielu pitstopu Cirkulī, dodamies ceļot laikā. Arī šis kaut kā mistiski, bet veikli sazīmēts. Tikai uz vietas mazliet pieviļ meklēšanas skills, jo spīdīgā skrūve pamanīta, bet saistību ar bļembu uzreiz saskatīt nesanāca - bēēē. Mazliet noskatīts kur ielūrējuši rubaki no citas komandas un... mazliet stulba sajūta par pašu spēkiem neatrasto, bet ok, rullējam tālāk baudīt mākslu.

MĀKSLAS MUZEJS. Atrast šo pārāk veikli negāja, bet galu galā kas pārmeklē visu satelīta attēlus ar Saldus apkārtni, tas atrod. Pa ceļam braucot, veikli tiek piebraukts pie gala, kurā ērti uzkāpt pa trepēm. Aizspiežam degunus, sadalāmies pa stāviem un brienam. Veikli paņemts pareizs pagrieziens un diezgan ātri skaitlis atrasts pat nepaspējot ieraudzīt lielākos no mākslasdarbiem. Arī par šo pēc tam mazliet skumji lasot Logbookus. Atkal esam šokā. Ir aptuveni pusdienlaiks un kabatā ir 6/7 punktiem. Nu tad laižam uz pēdējo.

MIDSOMERAS SLEPKAVĪBA. Risinot arī šis gūst skaidrus pierādījumus un par vietu šaubu nav. Pirms piebraukšanas pie torņa tiek pamanīta īstā ēka ezera malā. Priekšā komanda, kurai dodam laiku parušināties, kamēr aizejam papētīt seno kaļķu cepli, remdējoties siltās atmiņās no Kuldīgas. Pēc brīža dodamies skatīties kur tad punkts slēpjas. Ar pirmo piegājienu nemaz tik viegli skaitlis neatdodas, bet kad viss pārējais apskatīts un vēl vienu reizi dodam iespēju pagrabstāvam pierādīt sevi, punkts atrodas. Pazūdam kokos, ļaujam pārējām komandām mierīgi meklēt un nespējam noticēt, ka vēl nav plkst. 13:00 un visi punkti ir kabatā.

LĀDE. Vēlreiz pitstops Cirkulī, kur īsi pēc mums lādes mīklu ierodas risināt arī citi rubaki. Kafija iegādāta, galvas kopā, sinonīms sētniekam-Namiķis salīdzinoši ātri uzrodas un izklausās traki ticams. Pāris mājas kartē, pārbaudam attālumu taisnā nogrieznī. Vienas mājas ap 18km un otras ap 16km attālumā no stacijas. Bliežam uz to kas iekļaujas dotajā attālumā. Bāc, kafija nav pat izdzerta, labi bliežam, ja nebūs tuvās, brauksim tālāk uz otrām mājām. Pirmajā acu uzmetienā izskatās pēc normālas saimniecības. Tuvojoties jūtam, ka vieta īstā, pamatīga nopūta. Riņķojam, apskatām pagrabu, bet no lādes ne miņas. Pēkšņi Pūkainim galvā iešaujas pastkaste, kas bija pietiekami pieklājīgā izmērā, lai būtu lāde. Aši soļi atpakaļ pa celiņu, pavērta lūka – IR!!! Pēc apskates ieraugot, ka svaigi ierakta un ar logo uz muguras – nu kā varēja nepamanīt?!?! Ok, bet kā lai šito dabū vaļā. Sākumā raustot bail salauzt konstrukciju. Pēc vēl neilgas čamdīšanās un čammāšanās, mēģinot pa lūku kaut ko sačamdīt, tomēr ar spēku atnāk vaļā. Viss. Ir. Malači. Pārliecināmies, ka neviens auto netuvojas un pūkains selfijs ar lādi. Pēc brīža jau mašīnā – “Eu, bet vēl ir gaišs! Tik ātri beidzās?! Vēl jau diena tik pusē! Kur besis un izmisums?!”

Galu galā, ar nelielu aizķeršanos mīklās, viss veiksmīgi atrasts un pēc salīdzinoši neveiksmīgā Madonas posma, kur nācās kapitulēt un sazināties ar Centrāli, stalti varējām izsoļot cauri bez palīdzības. Vai posms bija vienkāršs? – nezinām, katrā posmā var kaut kas pārsteigt un sagrozīt domas. Šoreiz gan viss diezgan veiksmīgi.

Kārtējo reizi dodoties mājās lasām LOGus un gudri spriežam kā būtu beidzot izmēģināt FTF (cerams, ka jau drīzumā).
Paldies BK par laukumu, kā vienmēr interesanti un aizraujoši! Tiekamies februārī!

Vārdu “7nieks” bijām dzirdējuši pirms kāda laika, bet sīkāk neieidziļinājāmies, jo tad bijām pārņemti ar geocaching un likās, ka nekas cits vairāk nav nepieciešams. Bet, kā saka, apetīte rodas ēdot. Kad geocaching paspēlēts, visas Rimi un Maximas uzlīmes sakrātas, tad pārim nepieciešama jauna nodarbe. Kā saukta, aiz apvāršņa parādījās fascinējoša PSRS laiku torņa bilde Lielirbes pusē, kas mūs ievilināja meklēt sīkāk, kas tas 7nieks īsti ir. Atradām dažus video, bet jāsaka, ka informācijas nebija ļoti daudz- principā, tas ko sapratām, ka būs auzas. Lai Jums bilde iezīmētos skaidrāk, pastāstīsim- esam divi, kur viens ir izteikts piedzīvojumu meklētājs un viena ir rīdziniece, arī piedzīvojumu meklētāja, bet tomēr ar robežu. Robeža nedaudz tika dzēsta šajā Lielirbes tornī. Kad uzkāpām šajā tornī ABI (parasti mums vīrietis kāpj un sieviete lejā gudri komentē). Tad arī sapratām, ka esam gatavi 7niekam. Un gluži kā Sprīdītis meklēja laimi, mēs meklējām komandas nosaukumu. 8.janvāra vakarā, laime bija atrasta, dalība bija pietiekta un viss sākās. Pirmā doma, ieraugot uzdevumus- kas par nahuj? Bet google kā jau google, viens un divi palīdzēja tikt galā ar visiem uzdevumiem. Par Čubāru gribētos piezīmēt, ka palīdzēja tas, ka bijām iesācēji, t.i. nezinājām, cik strikta ir robeža ir uzdevumiem un novadiem. Atļāvāmies meklēt kripatiņu ārpus google norādītās robežas un liktenīgā bilde ātri vien tika atrasta- viens no pirmajiem, ko atrsinājām. Galvassāpes bija tikai Irēnas kundzes vecuma murgojumi. Viss sakrita ar Markusa zīmējumu, bet tika atspēkots no Irēnas puses. Bija atrastas visas pamestās muižas, pilis, apbedīšanas biroji, kapi.. mēs vairs negribam turpināt šo sarakstu, jo tālākie meklējumi jau paliek pazemojoši smieklīgi (izmisis cilvēks sapratīs). Kad mūsu nervi bija sabeigti, radās doma, ka nervus varētu sabojāt vēl kādam. Un kam gan citam, ja ne citai Irēnai. Tā nu bilde nonāca pie Irēnas (60+gadi). Lieki teikt, ka tas nepalīdzēja. Tā nu 12.janvāra plkst.10:00 bijām trasē ar vienu neatrastu objektu. Bet laime piespēlēja, un izpalīdzēja, kāda komanda, ko satikām pie Midsommeras slepkavības, jo tā dāsni padalījās ar informāciju par to no kuras muižas atbraukuši. Paldies! :D Pilsblīdene pašā sākumā tika apskatīta kā variants, bet diemžēl Irēnas kundze mums lika domāt, ka esam uz nepareizā ceļa. Vislielākās galvas sāpes mums bija Lāde. Par letonikas maksas pakalpojumiem nebijām lietas kursā, tādēļ tika izmantota Saldus tūrisma karte internetā. Tiklīdz ‘skrullējot’ karti bija aizdomīgs vārds, tā tika izmantota google. Lieki piebilst, ka google bija arī tādi meklēšanas kadri kā “Jānis, kas dzīvo Namiķos”, “Kurzemē sētnieku sauc par”, “sētnieks tautā saukts par’’, “simtlatnieks Saldū”.. :D Pēc aptuveni 2,5h bijām pie pastkastītes.

Paldies BK organizatoriem par foršo spēles laukumu un interesantajiem objektiem! Pateicoties jums esam ievilkti šajā sektā. Uzminiet, kura komanda pēc pāris mēnešiem tiksies ar rūdītajiem rubakiem mēneša 1.datumā? 😉

Dubļi 4/6 sastāvā sāk savu saldo piedzīvojumu jau sestdienas vakarā. Pirmo reizi pietuvojamies stratēģiskajam laukumam jau dienu iepriekš.
Skaidra pārliecība ir par 5/7 mīklām. Ar savu moto, ka "viss jau būs labi, bet ne uzreiz" dodamies ceļā.

#1 Laika mašīna
Ar skābekli bagātinātā atmiņa atlētiskajam dublim lika atcerēties šo traktoru, kad kādreiz, darba pienākumu pildīšanas ietvaros, tam garām braukts. Atrodot Namiķu traktora marku, Youtube tiek noskatīti dažādi video par traktora salona iekšpusi un gūti nepārprotami apstiprinājumi par īsto vietu.
Nonākot pie Namiķu traktora, jau vieni rubaki to ieņēmuši. Pabraucam gabaliņu nostāk un pagaidām savu kārtu. Piebrauc nākamie rubaki, domājam, ka tad jau rindas kārtībā pašturmēsim (Paldies, Ekselentie Diversanti, par aizrādījumu Apes posmā pie lādes! Dubļi vairs līdzīgas kļūdas nepieļauj ;))))). Neko, otra komanda uzreiz pie traktora. Nu tad mēs ar, no mašīnas laukā un pie traktora. Veicam ārējo (augšējo, apakšējo, frontālo, aizmugurējo) apskati līdz atlētiskais dublis nočukst, ka 're kur ir' un iespīdina lukturi pa mazu šķirbiņu uz BK vizuli. Nekavējoties divi dubļi ieņem kabīni un ar saviem knaģiem satausta vizuli, piefiksē un laižamies prom.

#2 Laikmetīgās mākslas muzejs
Mīkla tiek atminēta diezgan aši, bet mieru nedod Google Maps nepareizi norādītā Saldus Vistu atrašanās vieta....
Ierodoties pie vistām, viss skaidrs, īstā vieta un kādas 4 mašīnas jau priekšā. Ātri muzejā iekšā uz pareizo zāli pie īstajiem mākslas darbiem. Skaisti!!!! Mazo BK mākslas darbiņu aši piefiksējam un mūkam prom.... Dubļiem tik ļoti patīk vienatnē mīcīties pa to mērci!

#3 Vakara pasaciņa
Atkožas ātri - apsēdinot pareizos mīklas atslēgas vārdus māmuļas Googles klēpī.
Piebraucot pie objekta - neviena auto. Kāds prieks!!!! Ar gavilējošām sirdīm traucamies uz torni. Mirklis zemes līmenī, daži mirkļi acu augstumā un tad paveramies augšup, kur zaigo BK vizulis. Atlētiskais dublis nedomājot uzraušas augšā un lejā un laižam tālāk.

#4 Midsommeras slepkavība
Tā kā vairāki dubļi ir centīgas Stirnubuka stirniņas, zaķēni un lūši, tad ezers tiek sazīmēts ātri. Sakarība starp jauno skatu torni un pieredzes bagāto cepli ar tiek atkosta.
Nonākot objektā atkal kādas 3 komandas jau darbojas. Dubļiem ātri rodas pārliecība, ka jāmeklē slapjajā pagrabā. Un kaut kas velk uz to, ka objekts būs tiešām koferis, kas ar ķēdi nostiprināts zem ūdens. Un ne par velti tur tie koki pie kāpnēm... Viens dublis pabaksta šur un tur zem ūdens - nekā!! Ierodas atlētiskais dublis, 'hold my beer' moments, un pats nostājas uz zemākā pakāpiena gumpeļos. Baksta ūdenī līdz.....'plunkššš!!!' un ieveļas pagraba jaukajos ūdeņos līdz viduklim. Visiem neliels šoks, sūtam atlētisko dubli uz auto pēc sausām drēbēm un turpinām meklēšanu. Kamēr atlētiskais dublis susinās, mainam stratēģiju no "atlētiski" uz "vanaga acs" un nepaiet ne dažas minūtes, kad darbiņš padarīts un varam doties tālāk.

#5 Čubārs uz akmens sienas
Čubārs saliekas tikai vakarā pirms iziešanas laukumā. Ir skaidrs, ka tam jābūt vecam ūdenstornim vai dzirnavām. Bet nekādi neizdodas atrast meklēto. Tad, kaut kādiem mistiskiem spēkiem iedarbojoties, pēdējā vakarā tiek ieklikšķināta pareizā kombinācija un lokācija rokā!
Uz vietas viss kā pa sviestiņu ar siltu nazīti.

#6 Divas māsas
Pelēkais pulvera strops, aka Betona rūpnīca, būtu skaidrs. Kartē tika novilktas divas līnijas. Viena - Amula un otra - Imula. Daudz piepūles neprasīja atrast arī pirmo slazdu Imulai Satiķos. Tomēr... itin nekas interneta dzīlēs neliecināja, ka tur ir līdzīgs objekts meklētajam.
Uz šo punktu dodamies ar mazu mazītiņu gruzīti pārliecībā. Bet bet bet.... pieejot klāt - viss skaidrs! Pareizā lokācija! Sākam ar stratēģiju "vanaga acs" un zibenīgi ieraugām vizuli, pārslēdzam uz "atlētiski" un atlētiskais dublis, nu jau sausajās ūziņās, atkal ir gatavs samirkt un dodas pakaļ BK vizulim.

#7 Krītiņu branža
Sākumā viss skaidrs. Tur ir divi zīmējumi, kas nozīmē vienu un to pašu, bet vienu ir zīmējis 5gadnieks un otru 80gadnieks. Domas ir aptuveni šādas... viņiem lika uzzīmēt konkrētu pili - kundze zināja, ka tā ir trīsstāvīga un izskatās kā māja, bet puika zīmēja ēku, kas pirmā asociējas ar pili. Tālāk vajadzēja zīmēt kapenes un pagrabus - tur arī parādās lielgabali, bailes, dzīvnieki utt... Nu vienvārdsakot, slīdam ar aukstu nazīti pa cietu sviestiņu. Vienīgais variants - Šķēdes muiža. Turklāt atrodam, ka tur ir pagrabi ar kapenēm. Aizbraucam uz turieni, palūram iekšā un braucam prom. Nebūs!!
Zvans Centrālei, saņemam īstos zīmējumu skaidrojumus un visi kubiki sakrīt pareizajās kastītēs. Pašturmējam Pilsblīdenes muižas pagrabus, pasveicinam mūmiju un vēram vaļā lādi!

#LĀDE
Sinonīmi sētniekam šķiet daudz! Rūķis, skudra, dārznieks tiek apskatīti kā pirmie. Pēc tam atrodam internetā vidusskolas uzdevumu krājumu latviešu valdodā, kur prasīts savienot 10 vecvārdus ar to skaidrojumiem, un viens no skaidrojumiem ir sētnieks. Uzdevumu izpildam un tiekam pie namiķa. Namiķi laukumā ir vairāki. Zvans Centrālei, lai pārliecinātos, ka neklauvējam pie nepareizām durvīm. Piebraucam pie pareizās lokācijas un viena mašīna jau priekšā. Domājam, aha, nu labi, viņi meklē lādi. Netraucēsim un pagaidīsim mašīnā! Sēžam minūtes 15. Saprotam, ka laikam mašīnā kāds ir! Kāpjam laukā noskaidrot, vai viņiem biedri jau labu laiku meklējas vai kā. Nekā! Izrādās viņi esot auto ar visu stratēģisko mantu, lai tā nesalītu. Un viņi nevar kāpt ārā, jo tad mums noraus pašas beigas. Un kuram gan patīk, ka norauj pašas beigas. Mēs mašīnā un braucam kādu labu gabalu pa ceļu uz priekšu. Nogaidam atkal minūtes 10 un atgriežamies Namiķos. Nu jau esam vieni paši! Ātri saprotam, ka tā ir pastkaste. Sākumā mēģinam pieklājīgi atvērt, tad pameklējam atslēgu un tad pieliekam mazliet vairāk spēka un....tadaaa!!

Paldies, paldies par saldo Saldu! Bija forši!

Šoreiz ne ar Komētfortu, ne ar #FrančuPīlādzīšiem nesanāca izbrauciens tāpēc devāmies iekarot laukumu divatā.

Mājasdarbs bija grūtākā daļa, lai varbūt no sākuma tā nešķita - Krītiņu branža un vakara pasaciņa krita pāris minūšu laikā pēc mīklu atvēršanas. Bet tad laika mašīna - wtf? Filma laba, bet nu nekādi nelīmējās kāds mīklai sakars ar traktoru. Paldies Kometfortam par hintu kas uzvedināja uz pareizā domu gājiena. Midsomeras slepkavība - kind of bija apjausma par rajonu - tik daudz skrējienu gar ūdeni Saldū nav bijuši, bet ne tik ļoti par precīzo lokāciju. Risinot Čubāru un Māsas bija nepieciešami uzvedinoši jautājumi Kometfortam, jo gribējās braukt ar plus-mīnus skaidru plānu. Muzejam sanāca uzskriet virsū veicot uzlidojumus Saldum no gaisa. Tātad plāns bija.

Braucienu sākām vēlu - ieradāmies Pilsblīdenē pēc diviem, kas ļāva izbaudīt divvientulību. Visas masas jau šķiet bija sen priekšā vai beigušas rubu. Līdz Midsomerai, kas mūsu plānā bija pēdējā, visi punkti bija hit'n'run. Pa vidam paspējām arī iebraukt Maximā pēc marķiera, pamanījuši ziņu, ka ar to būs problēmas. Ierodoties mūsu noliktajās Midsomeras koordinātās sapratām, ka nedaudz netrāpījām ar vietu kartē - iebraucām izdangātā laukumā starp 2 privātmājām (laikam nebijām vienīgie), kur mūs klusi novēroja no vienām no mājām. Uzreiz skaidrs, ka nebija īstā vieta, ziņa #Pīlādzīšu centrālei un ceļā uz cepli un skatu torni.

Lāde. Šoreiz sagādāja maz grūtību. Pieeja letonikai bija. BalticMapos tikai viena māja bija 7-17 km radiusā un pie tam tā atbilda arī pārējam aprakstam. Aizbraucot tur, pirmā lieta bija apčamdīt pastkasti, bet nu izskatījās legit ciet. Biku pastaigājot apkārt atgriezāmies pie pastkastes, jo nu bija pārāk svaiga, aizmugurē tika pamanītas pareizās norādes un pārējais jau ir vēsture.

Labs laukums, īpašs prieks, ka bija iespēja doties apmeklēt muzeju. Skaisti. Tiekās februārī.

Mājasdarbs bija izpildīts kārtīgi & šis bija Tehno Bunkura ātrākais posms 6. sezonā. Krītiņu lapsu nesatikām, bet Akmens sienas sargsuni gan. Tiekās februārī!

(o)(o) bija plānojuši 2020. gadu iesākt savādāk kā vienmēr - tika plānots rubīt rubu. Bet diemžēl, VIŅŠ no mūsu plāniem bija dzirdējis tikai to, ka gribam gadu iesākt savādāk, bet neko par to, ka gribam rubīt rubu Saldū. Damn! Nākošreiz savas vēlmes jāizsaka skaļi, skaidri un nepārprotami! Tomēr gads iesākās savādāk, vismaz pāris (o)(o), bet šis stāsts jau nav par to.
1.janvāra naktī, tie (o)(o), kas sagaidīja savādāk, nolēma ķerties pie mīklām - pieķērās un saprata, ka labi vien ir, ka VIŅŠ mūs bija sapratis savādāk un, ka nekur neaizbraucām, jo mīklas šķita neatrisināmas. Temperatūras iespaidā tomēr daži punkti noskaidrojas, kā pirmais krīt Čubārs, pēc tam arī par bērniem viss skaidrs. Tad tiek izčekots Stirnu buka maršruts Saldū un skaidrs, ka punkts ir starp skatu torni un cepli, bet pierādījumi minimāli. Paskatamies filmu par Citādo ordeni, bet nē, nekas nenāk prātā, Krītiņu brandža vispār murgs, par pelēko pulvera stropu viss skaidrs, bet māsas upes ir garas un kur tas slazds - grūti pateikt. Muzejs arī nav, jo meklējot Pantilon māte gūgle rāda tikai bikses tādas un bikses šitādas un vējā plīvojoša lelle arī acīs neiekrīt. Labi, (o)(o) 1.janvāra rītā met mieru risināšanai un dodas izgulēt temperatūru.
Kad svētki "nosvinēti" un temperatūra mazinājusies, (o)(o), kuri reiz Saldū atpūtās un apmeklēja Druvas dampi, iedomājas, ka tas varētu būt laika mašīna. Paskatamies bildes - nē, nebūs! Un tad atmiņā ataust, ka bija taču arī otrs dampis, bet diemžēl, mūsu vizīte netika dokumentēta un "tas otrs dampis" ir jārestaurē atmiņās. Un atmiņās "tajā otrajā dampī" iekšā ielīst nevar! Tad tiek iečekoti youtube video ar "tā otra dampja" līdziniekiem un tomēr sajūtas saka, ka punktam tur ir jābūt! Nedēļu pirms braukšanas par māsām tikai aptuvena nojausma ar vairākiem variantiem par īsto punktu, par krītiņiem nekā un par muzeju arī nekā. Tad risināšanai pieslēdzas citi (o)(o) un krīt muzejs. Tiek atrasta vējā plīvojošā lellīte. Par māsām un par krītiņiem palūdzam hintu kolēģiem. Pēc hinta viss skaidrs.
18. janvāra rītā (o)(o) dodas iekarot Saldu. Pirmajā punktā vislielākais un kā izrādās visbailīgākais no (o)(o) ar izbaiļu kliedzienu saprot kāpēc tika pieminēts, ka vienu no punktiem sargā mūmija :) .
Otrajā punktā sastopam konkurentus - sasveicinamies un turpinam iesākto - cilāt bluķīšus, rāpties pa sienām, fočēt ezeru, līst zem galda. Tad pēkšņi visi (o)(o) saskatās un lēnām, nesteidzīgi dodas prom. Paņemam Čubāru uz akmens sienas, iemalkojam garšīgus dzērienus un dodamies uz nākošo punktu - pie māsām. Izkāpjot no mašīnas, šķiet katrs no (o)(o) iesaucas "wow", jo skaisti. Drosmīgākais no (o)(o) jau slidinās lejup un punkts ir kritis. Dodamies tālāk uz muzeju. Lai gan piestājam tieši pie loga, kas tā vien aicina, lai mēs pa to iekāptu, tomēr nē, inteliģenti (o)(o), mākslas baudītāji, taču ieiet muzejā pa durvīm un tikai iziet pa logu. Sacīts darīts. Atrodam punktu un izejam no muzeja pa logu. Nākošā pietura - laika mašīna. Kā skudras ložņājam iekšā ārā līdz plāksne tiek pamanīta pa spraugu, no ārpuses. Otrs drosmīgākais no (o)(o) kāpj iekšā laika mašīnā, līdzi ņemot savu uzticamo draugu (iepriekš zināmi kā gumijnieks un timberlands). Otrs drosmīgākais izdomā, ka var taču ielikt tur iekšā aifonu un nofočēt to ciparu un nosaka - "galvenais nenomest!" Uzticamais draugs (iepriekš zināms kā timberlands) piekrītoši pamāj un atkārto burvju frāzi - "galvenais nenomest!" uz ko otrs drosmīgākais no (o)(o) (iepriekš zināms kā gumijnieks) iemet aifonu laika mašīnā! Damn! Lieki piebilst, ka otrs drosmīgākais no (o)(o) jeb gumijnieks metas ārā no laika mašīnas un kopā ar citiem (o)(o) ložņā pa laika mašīnu no ārpuses, tikmēr uzticamais draugs (iepriekš zināms kā timberlands) izvelk plāksni un piefiksē ciparu. Pa to laiku otrs drosmīgākais no (o)(o) (iepriekš zināms kā gumijnieks) ir pierunājis laika mašīnu atdot viņam aifonu - sveiku un veselu. Braucam uz pēdējo punktu. Izmēros vislielākais no (o)(o) mēģina atvērt durvis - konstatē, ka neveras :D Meklējam ilgi, iezogas doma par gumijniekiem, bet labi, ka mašīna patālu un neviens negrib iet pakaļ. Tad trešais drosmīgākais no (o)(o) tomēr izdomā forsēt durvis vēlreiz un voila, vaļā ir. Tā kā šis bija pēdējais punkts, tad tiekam arī pie lādes koda.
Kādu laiku pasēžam meklējot sinonīmus un vietas. Saprotam, ka Namiķis būs īstais, bet vietu, uz kuru braukt gan izvēlamies neloģisku..nu neko darīt, mēs vismaz neiebraucām pilnīgā pakaļā :D un mierīgi, bez akšena varējām tikt ārā no nepareizajiem Namiķiem. Tad vienojamies par īstajiem Namiķiem un braucam. Galā pastkaste uzreiz iekrīt acīs, pavirinot iemirdzas arī dziras pudeles, tad jau skaidrs - ir īstā. Bet kur atslēga? Kamēr meklējām atslēgu piebrauca cita komanda, pieklājīgi nenāk virsū, bet aiziet uz Jāņa pusi. (o)(o) tikmēr izmisīgi mēģina atrast atslēgu :D tad saprot, ka ir magnēts! ĀĀĀ, tad meklējam magnētu, lai to magnētu, kas ir kastē varētu dabūt ārā, jo tur droši vien klāt būs atslēga :D HOW COOL IS THAT? :D labi, ka šī muļķīgā doma tika atmesta, kad izskanēja frāze, ka tur droši vien ir stiprs magnēts. Un pirmais drosmīgākais atlauž nafig to pastkast' vaļā! urā! (o)(o) laimē apskaujas..nē, vnk ierakstās, un lec pa mašīnām un brauc pa mājām, lai tiktos februārī. Paldies jums un paldies (o)(o)!

Tā kā šis mums bija pirmais #7nieks, tad viegli nebija.
Uzpeldēja interneta plašumos šis te pasākums. Doma nav slikta-jāpamēģina.
Tad nu savācāmies cilvēku bariņš no visdažādākajām vietām. Tādēļ tāds komandas nosaukums. Esam no Rūjienaa, Valmieras,Limbažiem, Saldus (domājām, ka būs baigā priekšrocība šim posmam. Izrādās, ka nē :D) un Bulgārijas.
Iepazīšanos liksim pie malas.
Protams, ka īsti nezinot spēles specifiku un pa lielam ne ko jāmeklē un kur jāskatās devāmies pirmajā laukumā. Pirms tam neko nepētijām, domājot, ka mūsu "vietējais" visu tak zinās. Bet, ak vai, pirmajā piegājienā iesprūdam pēc 4 atrastiem punktiem. Google tika pārmeklēta no A-Z, apzvanīti draugi, paziņas, vecāki. Kas tik netika darīts, lai atminētu iztrūkstošās mīklas. Viegls izmisums, tā varētu raksturot mūsu pirmo piegājienu. Tā arī neko neatrisinājuši, noslēdzām pirmo dienu un devāmies mājās. Bet āķis bija lūpā. Un pirmie atrastie punkti aizrāva un neļāva tam visam atmest ar roku. Vienojāmies spēli pabeigt. Ieturēt nedēļas pauzi un mēģināt atkal. Visu laiku tika refrešots instagram un FB cerībā uz kādu spoileri zem #7nieks utml. Bet nekā, cepuri nost. Visi mēmi kā kapi. Bet tad BK iepostoja neizpratni par to ka reti kurš prasa hintus. Tas mums bija īsts Facepalm moments. Tā var?! Tad nu arī mēs pārvarējuši kaunu un mierinot sevi, ka esam jauniņie. Palūdzām BK, lai nedaudz ievirza mūs pareizajās sliedēs. Tā teikt apstiprina mūsu aizdomas. Pēc mūsu apgaismošanas. Tad arī tā bilde tapa skaidrāka, un nākamjā nedēļas nogalē bijām gatavi. Mājasdarbs izpildīts, vietas atrastas. Sekmīgi pabeidzām atlikušo laukumu dažu stundu laikā.
Finālā aizvedām Jānim cienastu, izabudījām Saldus apkārtni arī ārpus spēles laukuma.
Iespaidi un emocijas par visiem 100%.
Āķis lūpā, un varu apgalvot, ka šī nav pēdējā reize.
Tiekamies Jēkabpilī
Paldies BK par fantastisko piedzīvojumu.

Mums paveicās. Mājasdarbu pildījām ilgi un cītīgi, lai gan kļūdas 2 objektos un krītiņu bandai labu variantu dodoties laukumā nebija. Godīgi, mīkla šķita sarežģīta un jāizrāda cieņa FTF komandām

Bet kā tad viss beidzās? Mūsu "Laika mašīnas" objekts izrādījās "Krītiņu banda", jo interneta dzīlēs atrodamā info liecina, ka muižā bija vēsturiski paredzēts iekārtot stipri līdzīgu iestādi kā "Citāds ordenis". Prieks neviltots, jo viss internets tika izskatīts līdz asiņainām acīm meklējot šķietami neiespējamo.

Satiķu dzirnavas bija minējums, kas nezin kāpēc izrādījās pareizs (tas formulējums mīklai liek domāt par izteku Saldus novada Ziemeļos). Ne mūsu garā

Saldus kaļķu rūpnīca bija labs mēģinājums. Atmetām punktam ar roku un, pa ceļam uz jauno "Laika mašīnu", garāmbraucot pamanījām īsto māju. Pagalam ne mūsu garā

Arī grand finale trāpījums precīzs - un kopīgs sveiciens Jānim ar komandu "Otrais ES", kura bija sagādājusi cienastu un laipni pieņēma mūs savā labo darbu misijā. Kauns mums

Sausais atlikums - laukums rekordlaikā, mums neatbilstošā stilā. Diena palīdzēja it visos objektos. Esam morāli gatavi, ka otrreiz uz šādu veiksmi cerēt nav ko un gatavi piedzīvot pamatīgu 15 stundu fiasko Jēkabpils laukumā :)

papildus info par Pilsblīdeni (open in new tab vai no pc): https://www.facebook.com/mazsnams/photos/ms.c.eJw9kNkNRDEIAztahdO4~;8aeFgS~;oyG2o~_rg85DQdE~;~_dACyggCwoKINiwVEG5EL4glNxO4E1kB8wWMD1AKfWFxs1aToghwjzlA2oFwPTo9LMfmD0ntDp0euYaw24rbYjKsDMfO5W6y8T~;aDRAihPeP7AG~_eQcY~-.bps.a.2247903708597883/2247911971930390/?type=3&theater

INTARAM BUSULIM lieliska debija. Kā ar karstu nazi pa sviestu, ja neskaita āķīgo pie traktora.

Ekselento Diversantu kaujas operācijas “25 iemesli kāpēc Saldus nav pilsēta” atskaite

Ja teiktu, ka ar šī posma mīklas nesagādā lielas raizes, tad pamatīgi melotu…
Citos posmos bija dažas āķīgākas mīklas, bet kopsummas rezultāts parasti bijis šāds – 5/7 easy, pārējās čakarē prātu. Šoreiz pilnīgi citādi. Mīklu atminējumi nāca grūti un ilgi. Pēdējo mīklu (uzminiet kuru :D ) atminējām tik divas dienas pirms kaujas operācijas aktīvās fāzes. Tāpat jābilst, ka vismaz divas mīklas bija pat bez aptuvenas atrašanās vietas un bez visual confirmation, kas galīgi nav Ekselento Diversantu informācijas ieguves stilā.

Labi, nedaudz par mīklām.

Vakara pasaciņa drūmajiem bērneļiem: Tika saprasts, ka Saldus apkārtne ir pilna ar torņveidīgām drupām un tādas ir gandrīz katrā sevi cienošā miestā. Izmantojot atslēgas vārdus, tika sameklēts kāds stāsts kas pamatīgi atbilsts pasaciņas saturam. Jā!! Ir!! Vizuālais apstiprinājums arī iegūts.

Laika mašīna: Vispār neskatoties pievienoto videofailu un tikai virspusēji pārskrienot pāri mīklas tekstam, tik izsecināts, ka tam jābūt traktoram, kas pārvērsts par pieminekli Namiķos (foršs vārds, ne?). Izsecināts paļaujoties tīri uz čuiņika. beigās viss beidzās labi un vieta ir pareizā, ar to visa jautrība nebeidzās.

And so it begins…

Skatoties uz mīklām, mīklu bildēm, mīklu aprakstiem (izņemot Krītiņu Branžu) šķiet, ka visam jābūt viegli, tak teksti ir atkodējami un bildes var dot norādes, bet nekā. Nekas nedodas rokās. Neskaitāmas stundas pavadītas tikai kartēs vien. Rezultāti nekādi. Izpētītas tūkstošiem bildes, kas saistītas ar Saldus apkārtni. Nu nav līdz šim bijis tik traki. Nedēļa riņķi un atminēta ir tikai pusotra mīkla (Laika mašīnai nav vizuālā apstiprinājuma). Kaut kas galīgi neliekās kopā.

Čubars uz akmens sienas: Izskatās pēc atlaužamas, tik jāķeras klāt un jālauž. Nēēēē…. Nebūs tik viegli. Apskatītas n-tās dzirnavas, cepļi, torņi, drupas, bet nekā. Tāpat kā citiem, ir akmeņi, ir akmeņos caurumi, bet nav to koka konstrukciju. Labi. Atliekam, laiks vēl ir.
Midsomeras slepkavība: Skaidrs, ka pie ezera. A ko? Tur ezeru maz? Nēē… To tur vairāk nekā vajag. Kas par skriešanas sacenēm? Ne jau BK cilvēki skrien kaut kādos parastos skrējienos, BK cilvēki skrien Stirnubuku (nu vismaz mums tā liekas). Ok. Sameklējam maršrutu, it kā ir. Nelaime tik tāda, ka tas jau arī ved garām vairākām ūdenstilpnēm. Labi. Skatāmies, kas tur varētu būt. Protams, ka internets ir ārkārtīgi skops un neko negrib dot. Vienā no izmantotajām kartēm iezīmējas kaut kādas ēkas Cieceres ezera krastā, bet pēc apzīmējumiem, nav gluži pamestas. Jocīgi, bet čuiņiks liek domāt par Cieceres ezera skatu torni. Labi tas varētu būt tas jaunais un iecienītais, tur pat netālu ir kaļķu ceplis, kas ir diezgan nedrošs. Labi. Pievienojam kā daļēji atminētu, bet meklēsim vizuālo apstiprinājumu.
Pārējās mīklas vēl joprojām noslēpumainā miglā tītas. Tajā brīdī notiek pavērsiens komandas sastāvā un mums pievienojas 7nieka veterāns no komandas, kas katru reizi maina nosaukumu. Jā, jā… Tas pats, kurš bija mūsu kurators pašā pirmajā Ekselento Diversantu posmā – Rīgā, 2019. gada septembrī. Kā jau mums pieņemts arī viņam jāpiešķir codename (pagaidu) – Diversants Kurators. Diversants Kurators neliek vilties. Pa nakti kaut ko meklējis un izrādās, ka sameklējis Laikmetīgās mākslas muzeju, ieguvis labu starta pozīciju Divām māsām, kā arī paudis versiju par Čubaru uz akmens sienas un Krītiņu Branžu. Pēdējie divi gan neatbilda parametriem. Bet nekas, jo arī tas sniedza zināmu progresu.
Lai arī Čubars uz akmens sienas bija nepareizs, tas sakrita ar kaut kādiem nesaprotamiem atslēgas vārdiem, kas mums nezināmu iemeslu dēļ, pēkšņi iedeva pareizo attēlu tādā veidā it kā tas būtu vienmēr tur bijis. Tajā brīdī atmiņā atausa cilvēka smadzeņu ezotēriski-astrālās spējas ar kurām savā laikā eksperimentēja CIA, KGB, MI6 un, iespējams, DGSE. Šķiet, ka minot mīklas, šīs slēptās cilvēka smadzeņu spējas kādā brīdī, kad visa uzmanība tiek sakoncentrēta uz konkrētu mērķi, spēj materializēties un iedot gaidīto rezultātu. Citu starpā šis ezotēriski-astrālais spēks ir sastapts gan grāmatās par burvjiem un raganām, kurās nosaukts par maģiju vai arī 20. un 21. gadsimta vēsturiski-dokumentālajā drāmā, kas saucās Zvaigžņu kari, kurā šis spēks ir pazīstams..... Nu jā, tizli sanāca... arī kā spēks.

Ok, ejam tālāk.
Čubars ir, ķeramies pie māsām. Pamatīgi tiek darbināta kartogrāfija un salīdzināts abu māsu – Imulas un Amulas tecējums pa laikmeta līdzenumiem un gravām, izsecinām, ka Amula īsti nav pa ķeksi un tēmējam uz Imulu. Rezultātā, ir aptuvena nojauta, kur varētu būt. NOJAUTA!!!

Nu tā, kas mums ir palicis? Midsomeras slepkavība, kurai čujs, ņuhs un poņa liek skatīties uz Cieceres skatu torni un kaļķu cepli, kā arī Krītiņu Branža kurai vispār nekas jēdzīgs prātā nenāk.

Par Krītiņu Branžu:
Kā mēs uz to skatījāmies. Miks uzzīmējis Baznīcu vai pili ar diviem torņiem. Tika izpētīts viss pieejamais un nepieejamais par Saldus un tuvējās apkārtnes baznīcām un pilīm ar diviem torņiem. Visa iegūtā informācija ļoti vispārīga un nekam nederīga. Kaut kādas autoavārija kur kāda mašīna ielidojusi grāvī. Kriminalinform iespārda, bet nekā noderīga. Kariete? Nu kāda kariete, vispār nekā jēdzīga. Kaut kāds kaķis. Kārtējās kaķīšu dzirnavas. Ok. Daži varianti ir, bet nedod vēlamo rezultātu. Ejam pie Irēnas. Trīsstāvu stroika. Ok, šis tas tiek atrast, pat vien interesanta bilde ar trīsstāvu stroiku, kur izskatās, ka vienā vai divos dzīvokļos kāds dzīvo, bet nu maz ko tas dod. Kaut kāds sarkofāgs? Varbūt, bet it kā filmas Mūmija epizodes Latvijā nav filmētas. Skaidrs, ka varētu būt runa par kādu militāru nocietinājuma būvi. Artilērijas pozīcija, forts, cietoksnis. Vienīgais uz ko vedina domas ir Zvārde, bet nu pārējais neiet kopā. A kas tas par radioaktīvo cilvēku no filmas The Watchmen, vispār nav skaidrs. Diversants Kurators izvirza teoriju par radiāciju vai kādu citu apstarojumu. Bet nu tas mums ar neko nedod, jo nu tuvākais, kas ar to saistīts, varētu būt Skrunda vai arī Baldone ar radioaktīvo atkritumu izgāztuvi. Nav tas. Nu smagi, ļoti smagi, bet tagad, ko mums pasaka BK centrāle:

Autoavārija = Dzelzceļš (Ouuu right. Tjipa vagoni un savienoti un vienā krava iekšā. Go figure)

Baznīca vai pils ar diviem torņiem = pils (vismaz kaut kas tuvumā)

Kariete = motokross (vienkārši ej un nošaujies, kā tas vispār var savilkties kopā)

Kaķis = Lapsa (Aaaa nu tā resnā aste)

Trīsstāvīga stroika = Trīsstāvu stroika (YEEAAHHH)

Sarkofāgs = Mumifiscējies ķermenis (Ok, gandrīz check)

Militāra nocietinājuma būve = d(z)ots (Nuuu šis arī check)

Radiācija vai kāds cits starojuma avots = piepampums (skatīt to meme ar sievieti, kas rēķina matemātiku un mēģina kaut ko saprast.)

Kad tas viss ir iegūts, bilde saliekas kopā ļoti ātri.

Kaujas operācijas aktīvā fāze. 19.01.2020.

Iepriekšējā dienā uzzinām, ka dodamies 6 cilvēku sastāvā, jo Diversants Kurators izlēmis iepazīstināt savu +1 ar 7NIEKA maģiju (lasīt SPĒKU). Piešķiram codename – Diversants +1. Par cik sastāvs liels. Ņemam astoņvietīgu bruņutransportieri (turpmāk – APC). Izbraucam nepieklājīgi agri svētdienas dienai. Mūsu 7NIEKA piedzīvojumi sākās K.Ulmaņa gatves Staķikā (Ļoti patika Četru tankistu bez suņa replika par Staķiku un meitenes vecumu! Pa skaisto). Ieejam pēc rīta kafijas un citiem našķiem un redzam, ka visas iestādes publika sastāv no interesantām kompānijām outdoor apģērbā un kaut ko baigi spriež. Ilgi nedomājot – Kur tad dodas? Atbilde – Uz Saldu. Mēs – Skaidrs. Tad tiekas. Skaisti, ka rubakus var satikt jau Rīgā.

Pirmais pieturas punkts – Pirmā vērtība „Čubars uz akmens sienas”. Satraukums vājprātīgais. Tie, kas seko līdzi Ekselento Diversantu piedzīvojumiem zina par ko stāsts. Jā, tieši tā. Ekselento Diversantu pirmās vērtības lāsts, kas mums seko no Rīgas posma (Lasīt decembra posma kaujas operācijas „Virsotne 312” atskaiti). Priekšā jau divas mašīnas. Tie paši rubaki kas sastapti K. Ulmaņa gatves Staķikā. Džentelmeniski, ļaujam izpausties un pēc dažu teikumu pārmīšanas dodamies iekarot Čubaru uz akmens siens. Jāāāāāāāāāā.... dažas sekundes un pirmās vērtības lāsts ir lauzts.

Laižam uz Vakara pasaciņu. Priekšā jau iepriekš sastaptie rubaki. Pēc Diversanta Kuratora ieteikuma nolemjam ar šiem saskaņot tālāko virzību, kā arī iepazīstamies. Komanda, kas rubī pirmo reizi – Intars Busulis. Teica, ka Intars arī kaut kur esot. Kā izteicās Diversants Kurators, esot tornī, seko tipisks 7NIEKA skats, stāv bars ar rubakiem, pļāpā rokas kabatās salikuši, kamēr viens mauc augšā pa bīstami aizdomīgu konstrukciju. Maršruti saskaņoti, laižam tālāk. Intars Busulis ar komandu uz Pilsblīdeni, mēs uz Satiķiem.

Satiķi, nevis Staķiki, jeb Divas māsas. Kā jau tika minēts iepriekš, vizuālā apstiprinājuma nav un ir baigais longshot. Nu neko. Piebraucam pie izvēlētās vietas, salīdzinām ar bildi, ko kāda komanda neapdomīgi ar 7NIEKS hashtagu ielikusi Instagram (liels FUJ par to. Pienāktos BAN uz vismaz 2 sezonām). Dažas sekundes un trešais punkts rokās.

Laikmetīgās mākslas muzejs. Ēka jau redzama pa gabalu. Piebraucam, atveram durvis..... Sākās... TĀDA SMIRDOŅA.... Episki. Sliktā nozīmē episki, bet nekas. Kopējā mērķa labad, paciest var visu. Izbaudot mākslu, pat piemirstam kādēļ esam ieradušies, bet ātri atjēdzamies un vērtība rokā. Pabeidzam mākslas apbrīnošanu un pirms došanās prom satiekam “Patur aliņu”. Šie lepni paziņo, ka viņiem jau 6/7. Nekas, mums jau nav nekādas FTF medības, bet neliels azartiņš parādās.

Nu ko, laiks pusdienām. Ieturot maltīti, Diversanti sāk uzdot jautājumus par to, kā tad Laika mašīna tika atminēta. Saņemot atbildi, ka viss pēc čuiņika sāka rādīt bažīgus skatienus. Vai tad videofailu neskatījās? Vai tad nekāds cits informācijas pastiprinājums netika iegūts? Bet vai tad tiešām būs pareizā vieta? Jautājumu daudz. Atbilžu maz, bet nu izlemjam, ka tomēr mēģināsim un, ja nebūs tad būs vismaz mīklas minēšana aktīvās fāzes procesā.

Namiķi (Atkal tas foršais vārds, vai ne?). Laika mašīna. Pieripo mūsu APC pie traktora. Traķi apsēduši trīs sīkie un suns. Lādzīgi zēni, kas piedāvā uzreiz visu parādīt un pastāstīt. Pat piedāvā variantus – Jūs plāksnīti meklējat vai to kastīti. Atbildam, ka plāksnīti. Šie – Vaaaaiii... nu iepriekšējie te pavadīja kādas 40 min. 40 min???? WTF??? Nu tik būs, bet no palīdzības atsakāmies. Kamēr daļa Diversantu uzsāk objekta izpēti, tikmēr Diversants Džedajs sāk pārrunas ar vietējiem puikām par suņa iegādi. Tiek piedāvāti 5 eiro, bet vietējie jau nav nekādi vakarējie. Ierubī tādu ciparu, ka Diversants Džedajs uz dirsas un nav gatavs atdot tādu summu, kaut gan suņuks pamatīgi iepaticies. Kamēr divi diversanti ložņā kabīnē, pa to laiku Pēdējā brīža diversants sauca, ka esot atradis. Nu atradis, atradis, maucam prom, bet vietējie kaut ko sāk muldēt par kaut kādu jauno skrūvi kabīnē. Kabīnē esoši nodomā, ka runa ir par Premium Geocache un sāk pētīt to skrūvi un tai pievienoto ķēdi. Pavelkam ķēdi a tur nevis GC kaste, bet plāksne. Tā arī būtu aizbraukuši vērtību neiegūstos, sliktās komunikācijas dēl. Gatavs. 5/7 ir atrasti, dodas tālāk Cieceres ezera virzienā.
Midsomeras slepkavība: Dodamies kaļķu cepļa virzienā. Pa ceļam ievērtējam skaisto, pamesto privātmāju. Nonākam nešaubīgajā sarkano ķieģeļu būdā. Kamēr daļa Diversantu uzlien augšā, otra daļa iekšā pagrabā. Gandrīz jau paspējam saslapināt kājas, jo pustumsā un dzidrajā ūdenī pēdējie pakāpieni izskatās kāpjami. Labi, paveicās, bet nekā te nav. Aizdomīgi skati uz dažiem mietiem, kas novietoti pie kāpnēm. Rodas domas, ka varbūt tas melnais koferis jāuztver burtiski un kaut kur pie ķēdes piestiprināts peldas zem ūdens ar visu vērtību iekša. Pirms pārbaudīt šo teoriju, tomēr sākam izpētīt telpas interjeru. Diezgan ātri acu skatiens tiek veltīts elegantajam apgaismes elementam un IR. Dīvaini tomēr šķiet, ka par šo ēku informācija un vizuālā apstiprinājuma materiāli ir tik skopi. Tomēr Latvijas iedzīvotājiem ir kaut kāda ģenētiska tieksme uz pamestām un bīstamām ēkām. Parasti tajās un pie tām tiek taisītas dažādas fotoizvirtības, bet ne šoreiz. Šoreiz informācijas ieguves procesā tika atrasta tieši viena Instagram bilde, kas arī neko daudz nedeva kā tikai to, ka tas ir pie Cieceres ezera. 6/7 ir. Laiks doties tālāk.

Laižam pie bēdīgi slavenās Krītiņu branžas: Uzreiz iekšā muižas pagrabos un uzsākam meklējumus. Nācās ilgāku laiku paložņāt. Viens no diversantiem meklējumu laikā gandrīz uzkāpj beigtā dzīvnieka ģindenim, par ko bija dzirdēti nostāsti iepriekš. Kādā brīdī, Pēdējā brīža Diversants klusi paziņo, ka ir atradis. Lai pārējiem arī būtu prieks, netiek pateikta precīza vieta, bet tikai norādīts aptuvenais virziens. Tā nu visi savām acīm ieraugot vērtību, dodamies izpētīt pārējos stāvus. Nobeigumā, laiks svinīgajai posma kopbildei, kuras vajadzībām tiek uzmeistarots statīvs no ķieģeļiem. Pēc tam smējāmies, ka citiem rubakiem šī konstrukcija varētu kalpot par iedvesmu un līdzīgi, kā dažādās pasaules vietās, arī Pilsblīdenē drīz sliesies vairāki akmeņveidīgi krāvumi.

Nu ko. Laiks lādes mīklai. Tiek pieņemts lēmums to minēt mīklā norādītajā Saldus dzelzceļa stacijas apkārtnē. Pa ceļam uz to, atskan dažādas versijas par sētnieka sinonīmu, bet nekas noderīgs neatrodas. Lieki piebilst, ka internets, pa brīvu arī neko jēdzīgu ārā nedod. Iegādāties Letonikas abonementu pat prātā nenāk un turpinām lauzt smadzeni un internetu. Vienā apskaidrības momentā Diversante Analītiķe (ne velti viņai tāds codename) nāk klajā ar paziņojumu, ka sētnieks = namiķis. Tiek nolemts iegūt apstiprinājumu un tiek sūtīti signāli BK centrālei. Jā! Ir Namiķi. Namiķos mēs jau bijām un pēc mīklas apraksta, tas nebūs. Tāpat arī attālums neatbilst. 6,6 km no stacijas. Meklējam tālāk, tiek atrasti vēl vieni Namiķi, bet tie kādus 23 km attālumā. Skaidrs, te jau atkal padomāts, lai nesačakarētu prātu. Beigu beigās tiek sameklētas mājas ar tādu nosaukumu, kuras atbilst mīklas aprakstam. Tiek nolemts, ka nedrīkst braukt ar tukšām rokām un vietējā Rimi tiek iegādāta pamatīga care package Jāņonkulim. Gāze grīdā un laižam uzpampuma (lasīt Blīdene) virzienā. Nogriežoties no šosejas vajadzīgajā ceļā, pa gabalu redzam vairākus lukturīšus. Skaidrs, būs īstā vieta. Sarunājam, ka ievērosim džentelmenisko principu un pagaidīsim kamēr rubaki pabeidz savas darbības. Lēnam braucam klāt lukturīšu apspīdētajai vieta un par nelaimi redzam, ka biedri ir atvēruši pastkastīti, kurā ir labi saskatāms BK logo. Skaidrs, ka tā ir lāde un viss meklēšanas prieks izpaliek. Žēl. Lādes meklēšanas un atvēršanas prieks daļēji zudis. But wait, it’s not over yet…

Nolemjam doties ciemos pie Jāņonkuļa. Izrādās pie lādes darbojās “Paturi aliņu”, kurus mēs satikām pie Laikmetīgās mākslas muzeja. Jocīgi, jo pie muzeja viņiem bija 6/7, bet mums pat vēl nebija ieturētas pusdienas un bija tikai 4/7. Kur jūs biedri tā laiku pazaudējāt? Paķeram arī Paturi aliņu sarūpēto cienastu un dodamies māju virzienā. Skats patiesi pamests. Tiešām izskatās, ka tur tak neviens nevar dzīvot. Klauvējam pie durvīm, bet neviens nenāk. Izskatās, ka durvis nav aizslēgtas un ļoti piesardzīgi veram tās vaļā, jo nu vismaz sarūpēto care package varētu nolikt priekštelpā. Saprotam, ka mājās kāds ir, jo durvis bija nedaudz nostiprinātas ar koka bluķi no iekšpuses. Un drīz jau tiek sastapts pats Jāņonkulis. Sasveicināmies, pārmijam dažus vārdus, nododam cienastu un dodamies pēc lādes. Un te sākās. Skaidrs, ka pastkastīte. Geocachinga ietvaros ir redzēts, kas līdzīgs un sākam meklēt ar magnētu piestiprinātu atslēgu, bet nekā. Izpētām tuvumā esošo koku. Nu mazums, kaut kur pakārta, bet arī nekā nav. Rodas doma, ka loģiski būtu, ja pastkastītes atslēga ir pie mājas saimnieka. Galu galā, Jāņonkuls mums uzdeva jautājumu vai var kā palīdzēt, bet nu nevar būt, jo mīklā tak rakstīts, ka mājās iet nav obligāti un galīgi to nevajag darīt nakts laikā. Ņemot to vērā, pie Jāņonkuļa nebūs. Nu neko darīt, jāpameklē vēl. Kaut kur jābūt. Kamēr visi ložņā gar koku un akmeni, Diversants Garīgais līderis sāk pētīt slēdzeni. Hmmmm… neizskatās, ka viņa ir labā stāvoklī. Un kas tās par dīvainām kniedēm pastkastītes kreisajā pusē? Jāpamēģina stiprāk. Varbūt nav tik grūti kā izskatās. Un jā. Ir. Lāde ir vaļā. Tomēr atrašanas prieks ir, jo nebija tik viegli. Saldus ir pievarēts. Tiekas Jēkabpilī.

Dažas atziņas par posmu:
1) Bija grūti. Patiesi grūti, jo šoreiz vairākas mīklas kurām netika iegūta konkrēta vieta ar precīzi apstiprinātu informāciju vai vizuālo apstiprinājumu.
2) Grūti izvēlēties kura vieta izpelnās mūsu favorītpunktu. Gan Pilsblīdene, gan Laikmetīgās mākslas muzejs ir pietiekoši ievērojami objekti. Neskatoties uz smaku, laikam jau šoreiz vairāk jāsliecas mākslas virzienā, jo tādiem zīmējumiem jābūt mākslas galerijā nevis smirdīgā stroikā.
3) Materiāltehniskais nodrošinājums jāpapildina ar laptopu. Jau otrā reizi, kad tas pamatīgi atvieglotu gala mīklas risināšanu.
4) Pie Jāņonkuļa jāmēģina piebraukt arī pēc janvāra.
5) Lādes vieta nav ļoti veiksmīga situācijā kad viena komanda jau to atvērusi, bet otra brauc klāt, jo tad viss vairāk vai mazāk ir skaidrs, bet prieks par to, ka nav jau nemaz tik viegli dabūt vaļā.
6) Kopumā, ļoti patika. Bija izaicinājumi, bija ko redzēt, iegūta jauna pieredze mīklu risināšanas metodēs un pats galvenais – Labi pavadīts laiks un sajūta par labi padarītu darbu, nogādājot care package Jāņonkulim. Paldies Jums BK centrāle par ieguldīto darbu un lieliski izdomāto posmu.

TĀTAD jāsāk ar to ka mūsu prāt viena no visu laiku labākajām Rubām 😉 Pāaaaldies!!!


Sākām kā parasti ar domu uz 2 dienām, šoreiz tik galīgi grūti bij savākt komandu darba dienās un rezultātā izbraucām svētdienas vakarā lai rubītu no svētdienas uz pirmdienu, ar cerību ka vēlā svētdienas vakarā visi rubitāji jau būs atstājuši laukumu. Yes tā arī bija :D

Šoreiz mūsu ideālais variants izbraucam ar 50:50 atminētām mīklām, ļoti patīk ka ir opcija aizšaut greizi un uz vietas domāt nevis nolasīt punktus kā ābolus.

Naktsmājas, pa čarkai un aiziet tanks pazūd tumsā

1. Krīt tornis ezera krastā

2. Imulas slazds

3. krītiņu banda Nu vot te Bļe pirmais kasjaks :D :D :D Reāli cik pēc rubas apjautājām pazīstamas komandas-daudzas, šito skribelejumu neviens neatmineja arī mēs :D un pirmajā naktī pirmais NE punkts :D, bet kas par skaistumu, izstaigajam visu 1761.gadā celto muižu Wow, Liels prieks par šo ne punktu.

4. Traktors krīt sekundē pēc iekāpšanas kabīne, lasot tagad brīnos cik daudzi sarusejušā kabīnē nepamana svaigu spīdīgu skrūvi :D

5. Maucam uz mākslas muzeju Nīgrandē, pēc skata no augšas milzīga kolhozā ēkā pļavas malā un izskatās pēc cilvēkā ar atplestām rokām, pusē pabeigta pusē tā arī palikusi, piebraucam Objekts ir grandiozs, kā sludinājumā rakstīts 2600 kvadrāti 60telpas :0 nafig tāds te bija jābūvē hmmm piebraucot tuvāk zili aizkari visos pabeigta korpusa logos Yess ir, AHA ka tik ne arī ir gan :D bet bij' forši iesaku iečekot Objektu Nīgrandē, Nīgrandes1
Bet no graffiti tikai pimpiši uz sienām un atziņa ka Zane ir mauka un tel numurs pieļauju ka Zanes :D maucam tālāk

6. Stirnu buks pieskārās 2 vietās ezeram :) bijām abās otrā īstā, kolosali izdomāts punkts gandrīz palaidam garām, visss čučēt un iedzert :D

Otrās dienas rīts vaļajamies pa gultām breinstormojam par Krītiņiem, muzeju un čuvaku uz sienas un te viens IR...BET lielais FUI un PEEE tiem rubakiem kas nevar paciesties tās pāris nedēļas līdz laukums tiks aizvērts lai palielitos Instagram kur esat bijuši, ja jūs lasat šo tad zināt ka esat LOHI :D

Krč Google uzmet mūs uz insta bildēm ar īstajiem grafiti no Saldus un turklāt bildēs redzams gan ēkas daļas gan skurstenis pie ēkas, vēlreiz atkārtosimies, A nevar šitā nedarīt!!!!!? Bišķi dalītas jūtas pēc uzietā, besī ka spoileris, bet ignorēt jau vairs nevar un mums tāpat variantu nebija. Aizmaucām uz kalnu pie Saldus saskatījām visus skursteņa nomalē un braucot uz otro atradām muzeju.

Pēdējie divi :čuvaks uz sienas un krītiņi

Ibio nah.... Kas ir Lielgabals, turklāt pārējās zīmējuma daļas mūmija kas sākumā likās kombinācija ar lielgabalu moš kara hospitālis kādā muižā, kurā bijām, lauva vai kas tas utt, karoč pārāk nesaprotami kad sapināt divas lietas kopā hintu par atrašanās vietu un skatu uz vietas vai drīzāk jāsaka iekšā objektā krč mūsu domas pārāk sap*sts tas zīmējums lai atminētu, protams uz vietas viss skaidrs moto trase, lapsas trupaks, bloķene, muižā uzblidenis viss izņemot lielgabals, kas ir Lielgabals? Šitais līkās mazliet feilers no centrāles, neviens neatmineja visi uz dulo, mēs tikai pēc hinta.

Par čuvaku skaidrs vai ceplis vai dzirnavas, ceplis izslēgts jo koka detaļas, skaidrs dzirnavās, bet tas tik daudz apkārt un laika pamaz jo jāpaspēj vakarā uz Rīgu hoķi uzspēlēt, tādēļ jau prognozējot iespējamu zadrotu ar lādi palūdzam draugiem mazliet hintu kurā virzienā meklēt pareizās dzirnavās un esam turpat blakus.

Jau braucot uz Lādi tiek nolemts Jankam sagādat dāvanu maisu neatkarīgi vajadzēs help vai nē.
Atbraucam pieklauvejam, iedodam prezentu un palūdzam atļauju pašiveret pa apkārtni, viss krustu šķērsu rubaku izmidits un pēc kāda laika šiverešanas kļūstu neērti. lai kāds tas pagalms tomēr kādam tās ir mājas un baigi nepatika cita pagalmā katru akmeni apgriezt. Izlasām vēlreiz mīklu, skaidrs ka tajos objektos nav bet vai tas arī nozīmē ka nav pagrabā aiz mājas vai sausajā tolete vei citā vietā pagalmā, kaut kā ļoti nepatīkami ložņāt tā pa svešām mantām, tādēļ zvans draugam ne tik daudz pēc hinta kā jautājumā vai lādes aprakstā NĒ objekti ir strikti vienīgie vai arī citi ir uzskatāmi kā NĒ objekti. Pēc atbildes liels atvieglojums ka nav jabāž savs deguns katrā paksi svešā īpašumā. Sākām rūpīgi pētīt gan krūmus gan visu citu, bijām arī pa rubaku iemītu taku mežā, bet tā pastkaste jau no paša sākuma likās aizdomīga, ejot tuvāk, pārāk jauna tā bruse, jup ir :D

Krč very very happy očenj horošijs pasākums, mums viena no all time labākajām Rubām patika viss gan mīklas gan lokacijas

2 mīklas gan varēja būt labākas čuvaks un krītiņi, objekti abi gan super bet mīklas nu tā

Bet very very Labs laukums

Jenoti priecīgi un nevienam vēl aizvien nepatīk tā griezīga skaņa kad Stībelis domā ka dzied :D :D :D

Jauns gads sākās ar izmisumu pilnu rubu. Paldies BK par asarām.
17:00 - 08:30 => 15:30 kopā
*Īzī:
Pasaciņa un Māsas - places of power, I can feel it.
Slepkavībā neredzējām cepli tumsā :(
Muzejā šausmīga smaka
*Ok:
Mašīna - aizbraucām uz auto kolekcijas geokešu, jo nospriedām, ka tas ir tas Jānis, kurš jāsatiek pasākuma laikā. Lādzīgs čalis - zināja kurš no rajona publiskajiem traktoriem ir īstais no bildes vien.
*Vainuvai:
Krītiņi nebija Zvārdē un nebija arī Šķēdē. Pirms aizbraucām vēl kaut kur Centrāle apstiprina, ka Pilsblīdene, kuru atmetām iepriekš.
*Ak šausmas es ienīstu visu:
Čubāru tā arī nesapratām kā būtu bijis jāatrod, centrāle atbild 4 naktī mūsu lūgšanām čatā. Bijām kādās 5 dzirnavās kopā.
*Facepalm:
/Šķirstam Lursoft/ Eu Namiķi, nami, māja, pietam izklausās pēc profesijas.
Stūrgalvītis: Nu nezinu, pameklējam vēl kaut ko.
/2 stundas vēlāk, kad visi paguļ līdz 7 rītā, izņemot Stūrgalvīti, kurš ir 2x izlasījis visu Brocēnu un Saldus māju nosaukumus.
Piebraucam pie Namiķiem, pazvanam vēlreiz centrālei paprasam par Namiķiem, jo kartē tā tomēr ir apdzīvota teritorija./
Tas tur pie tā lielā akmeņa?
Jā!
Pie tās pastkastes?
/klusums/
Ok, jā nu tad ejam.
Stundu vēlāk atradām.. Atstājām končas.

P.S. Ekselentie Diversanti - jā, tas ir mūsējais decembra rubaks, mazliet sašļucis gan :)