Par to, kā radās MH Neko Nerubī var izlasīt Mārupes Henesija un Neko Nerubī novembra piedzīvojumos. Principā vēži ir tie paši, tikai citā kulītē.
Tikko, kā bija zināma laukuma teritorija, uzsākām nopietnu potenciālo punktu meklēšanu. Lazdonas muiža. Nu tik ļoti 7nieks. Un vēl Pelnu sanatorija tur ir uzfilmēta. Pilnīgi varējām iztēloties, ka mīklā ir kaut kas par filmas sižetu. Centāmies pārāk nesapriecāties, taču atzīmējām kartē ar lielu, treknu punktu. Drīz saraksts tapa arvien garāks un garāks, jo izrādījās, ka Madonas apkārtnē 7nieka cienīgas ir pietiekoši daudzas vietas.
Otrdiena, 26. novembris, atvērta pieteikšanās. Ziņa komandas čatā: „Neaizmirstam, ka laukuma bilde parasti ir viens no punktiem. Tā kā visi tagad meklējam, kur ir tādi stabi”.
2min vēlāk: „Es atradu!” – check! Vieta ir 100% skaidra, taču līdz ar to šaubas sāk mākt par Lazdonu, jo – vai tad 2 punkti būs tik tuvu?
Pēc ilgstoša rubas atvaļinājuma no Liepājas atbraukt sola rubaks, kurš ne tikai atsūta ļoti pārliecinošu video par Mārcienas raķešu bāzi – check!, bet arī sarunā naktsmājas pie radiem pašā Madonas pievārtē.
Plāns – paklausīties, kā Latvija skan, izzondēt Lazdonas muižu un tad 0:00 sagaidīt laukuma atvēršanu, sēžot ērtos dīvānos, dzerot siltu tēju un uzklausot vietējo takuziņu padomus.
Realitāte – no Rīgas izbraucam vien pāri 21iem. Daudz laika pazaudējam, meklējot apkārtceļus nelaimīgajai Sauriešu avārijai. Sākas ziema, Tīnūžu šoseja gandrīz nebraucama. Laiks ir nepielūdzams. Pie stabulēm ierodamies 23:55, kur priekšā vēl 2 komandas. Ātri savācam meklēto – 1/7 un dodamies uz naktsmājām. 2km aiz Lazdonas gūstam apstiprinājumu nojautai par Pelnu sanatoriju, taču atpakaļ negriežamies. Nolemjam, ka visu atminēsim siltumā un ērtībās, saliksim maršrutu un tad arī meklēsim to vācu dakteri. Attālumi ir pietiekoši draudzīgi, lai neiespringtu. Tūlīt ārštata rubaks, kurš vairākus gadus Duolingo mācās zviedru valodu, no Pēterburgas ziņo, ka tulkojumā pazudušas ir koordinātes.
Izgāztuvē ātri sazīmējam Mārcienas bāzi – check!, savukārt, Instagram kāzu vieta atrodas mūsu sarakstā – check!
Bezgala priecīgi, ka gandrīz visas mīklas rokā pusstundas laikā, ierodamies pie vietējiem. Karstai soļankai kūpot, noskaidrojas, ka turpat netālu ir Boķu kultūras nams, kas arī jau bija sarakstā – check! Palikušas divas.
Par Mamadonana vietējie spītīgi apgalvo, ka Madonā tādas „Dodiet ceļu” zīmes neesot. Īsti palīdzēt nevar arī google, jo jaunākās atbildes ir no 2011. gada.
Cīnāmies ar Disnejlendu. Bilde nepasaka neko un – kas tās par tādām augstām atrakcijām rubaku gaumē un tik ļoti draudzīgām? Orientēšanās, slēpošana un Mežakaķis Smeceres silā? Gaiziņu atmetam jau sākumā, jo nav dzirdēts, ka tur būtu kādas īpašas atrakcijas un vēl ļoti draudzīgas, un par to augstumu tas kaut kā pārāk obvious. Nav un nav.
Pēkšņi atskan triumfa sauciens, ka Madonā izveidots jauns objekts pie bērnu laukuma, kur visi bildējas. Ka Mamadonana patiesībā ir Mana Madona saprotam tikai tagad. Vietējie joprojām turpina iebilst – tur nav tāda „Dodiet ceļu” zīme. Nolemjam pārbaudīt tik vai tā, kā variantu B paturot iespēju apbraukāt visu Madonu un meklēt tūjas. Namamāte kautrīgi ieminas, ka varbūt draudzīgi skaitās „bezmaksas” un ka pirms Madonas esot tāds Aronas pilskalns ar izveidotām trošu atrakcijām, kuras jebkurš var atbraukt un brīvi izmantot. Interneta dzīlēs apstiprinājumu negūstam, tomēr tas ir pa ceļam saliktajā maršrutā un nagi tik ļoti niez doties laukumā. Nolemjam riskēt un ilgāk negaidīt. Pulkstenis ~1:30.
Liels prieks Boķos sniegā neredzēt nevienu iemītu pēdu – esam pirmie. Žigli, žigli atrodam sasisto spoguli un arī ielūkojamies īstajā vietā – 2/7. Noderēja pagājušās sezonas pieredze Gricgales tautas namā.
Baznīcā gan kāds ir priekšā. Ieraugot mūs, ātri sakāpj mašīnā un aizbrauc. Mēs arī ilgi neuzkavējamies – 3/7.
Pilnīgā pārliecībā ierodamies Mārcienas raķešu bāzē, kur ar tādu pašu pārliecību jau daaaaaudzas citas komandas. Liekas bāze pēc gandrīz 30 gadu pārtraukuma ir atdzīvojusies. Lukturu gaismas atspīd visur, kur paveras skats. Diezgan pavirši uzlūkojam mazās drupas, jo ir pārliecība, ka būs kādā no lielajām. Tāpat domā arī citi. Taču meklētās mazās, baltās flīzītes un šauro lodziņu nekur neredz. Vienam no rubakiem intuīcija visu laiku čukst, ka tādas flīzes un logi esot PSRS dzīvojamām mājām, bet šeit neviena tāda neesot. Adrenalīna devu iedod sirēnas skaņas un balss ruporā. Policija? Iestājas klusums, un rubaku gaismiņas visapkārt viena pēc otras nodziest. Telefonsaruna. Sieva: „Tu policiju dzirdēji?” Vīrs: „Jā. Mēs domājam, ka kāds jokojas. Bet Tu zvani, ja Tevi apcietina.” :D
Lai gan katrs esam paklīduši kur kurais, nejauši tomēr satiekamies un nolemjam doties atpakaļ uz auto un pārmeklēt tās mājas, kurām sākumā pabraucām garām. Viena, otra, trešā... Kartes izmeklētas krustu šķērsu. Dūša skrien papēžos. Nu nevar būt, ka jāpārmeklē visa teritorija! Arī toreiz Irbenē taču bija norāde uz pietiekoši konkrētu vietu. Kaut kas nav pareizi. Katrs ieurbjas savā viedierīcē.
„Pagaidi, kā Tu teici, kas bija mīklā – sarkans krekls un cimdi? Skaties! Re, kur Ķibilds! Ar sarkanu kreklu un cimdiem!” Noskatāmies Atslēgas sēriju. Māju ieraugām, bet te nekur tāda tiešām nav redzēta. Sazīmējam, ka blakus jābūt divām perpendikulārām ēkām, kuras drīz arī atrodas kartēs. Dodamies uz Mārcienu. Māja ir, pēdas sniegā arī, lodziņš un flīzes arī – 4/7.
Pie Aronas pilskalna piestājam pavisam neticīgi. Neviens nelolo cerības, ka te tiešām būs. Vairāk tāda pārbaude ķeksīša pēc. Ūdens strūklakas forši. Kalns augsts. Bet te neizskatās nekur tādi koki... Viens rubaks tomēr aizbrien tālāk. Par lielu pārsteigumu Arona ir meklētā vieta! Kas to būtu domājis! Mēs nē :D 5/7.
Madonā atgriežamies ļoti pacilāti un sākam arvien vairāk gribēt FTF, spriedze aug. Pie Priežu kalna bilde perfekti saliekas kopā – ir gan tūjas, gan visas meklētās ceļa zīmes un mājas. Visi uzņemam kursu burtu virzienā. Taču punkts tik ātri rokā nedodas. Izklīstam pa teritoriju. Trešais rubaks pēc kārtas ierauga meklēto. Viltīgi, BK, viltīgi – balts uz balta, un neatstaro. 6/7.
Lazdonas muižā mūs sagaida kupla kompānija, taču mēs nezinām, vai tas arī viņiem ir pēdējais punkts. Lieki piebilst, ka nejautājam. Mērķis ir skaidrs, ātri izklīstam – kurš lien pazemē, kurš rāpjas augšā – un tikpat ātri arī lecam atpakaļ mašīnās. Burtiski – lecam. 7/7. Mēs tagad nedrīkstam zaudēt ne minūti, jo top skaidrs, ka esam pirmie. Vesetas zemnīca bija piefiksēta, pildot mājasdarbu. Zibenīgi sazīmējam meklēto kartē un laižam. Tūlīt izskaitļojam arī jūras jūdzes. Diemžēl vienai no komandas mašīnām pieviļ ziemas riepas. Pamatīgi slīd. Mēs joprojām saglabājam savu ētikas kodeksu – visos punktos visiem rubakiem ir jābūt vienlaicīgi. Rezultātā ceļu no Lazdonas līdz laipai mērojam ar ātrumu max 60 km/h vairāk kā pusstundu. Pie Jaunkalsnavas ieraugām, ka ceļā ir arī BK FAM. Lai gan bija lūgts filmēt un mēs šo to arī nofilmējām, liekas, ka episkākais moments tomēr paliks tikai Vesetas purvam. Bremzēm kaucot, pie laipas noparkojas pirmā mašīna, un 4 rubaki pa galvu, pa kaklu aizlido tumsā. Viņiem tūlīt seko otrā mašīna un pārējie 3. „Dip dap!” skan rubaku soļi. Ar joni, tiešām ar joni. Sniegs ir darījis savu. Viss ir slidens un piesalis, un laipa drīz nemaz vairs nav redzama, jo piesniegušās smilgas sakļāvušās kopā kā biezoknī. Brienam arvien tālāk un tālāk, ātrāk un ātrāk. „F**k! Te grimst! Es nepārvilku gumijniekus!” Neviens nepārvilka gumijniekus. Taču tagad tam maza nozīme. Kurš ar parastām botām, kurš zamša vilnas zābakos – ūdens līdz potītēm un ledusauksta žļurga apavos tiek visiem. Ūdens paliek tikai arvien dziļāks un laipai brīžiem vairs tikai 1 dēlis un tas pats neredzams, kas liek baidīties, ka laipa izbeigsies pavisam. „Te ir pēdas! Kā tas var būt? Aaa, meža zvēra. Liela. Svaigas. Ok.”
Milzu prieks pārņem, uzkāpjot uz sauszemes un ieraugot zemnīcu. 50m uz rietumiem. Kompass rokā un pirmie aizskrien. Viss sasnidzis, tumšs, viss izskatās vienāds. Atskan sauciens: „Ne jau rietumi! Tāpēc bija mazais r! Rādiuss!” Sasodīts! Pārmeklējamā teritorija ievērojami paplašinās. Pirms kāds paspēj krist izmisumā, nodārd rēcošs: „IR!” Rubaki saskrien no malu malām, pēdējais skaļi saucot – 5,1,7,9! 5,1,7,9! JĀĀĀĀ!!! Lāde ir mūsu! FTF!!!
Ak, cik neizmērojami mēs ar sevi lepojamies, un cik priecīgi un gandarīti mums iesākās decembris! Paldies BK! Un paldies visiem, kuri šonakt sastādīja konkurenci. Ir gods būt labākajiem starp labākajiem.

Pēc brutālā fiasko Kolkā, beidzot atkal
esam nobrieduši FTF skrējienam. Faktiski pilnā sastāvā startējam jau sestdienas pēcpusdienā. Arī šis FTF mēģinājums līdzīgi kā Liepājā nenorit bez starpgadījumiem. Šoreiz gan iztiekam bez fiziskām traumām, bet vienas ekipāžas auto tiek izvizināts ar auto evakuatoru un tiek pie pāris jaunām riepām. Kad ķibele atrisināta, okupējam Smeceres sila namiņu un mēģinam veikt padziļinātu potenciālo objektu izpēti. Paralēli paņemam arī “stabules”. Viens punkts rokā. Laižam paēst, tad neliels power nap un gaidam pusnakti.
Šaubas ir par Mamadonana, jo google map redzamā vieta līdz galam neatbilst tam, ko meklējam, kā arī ir tikai nojausma par Disnejlendas punktu. Pārejie punkti krīt relatīvi ātri. Arī armijas bāzē zaudējam salīdzinoši maz laika, ātri saprotot, ka īstā vieta tomēr atrodas pašā Mārcienā. Pa ceļam no šī punkta gribas mazliet izbaudīt ziemas auto priekus, bet par nelaimi aiz stūra dežūrē policija. Uz kometāru: “tā interesanti braucat” atbildam, ka “ir taču ziema, sniegs...” Tam seko riepu (1.decembris) un alko pārbaude. Bet 5min laikā bez kādām sankcijām dodamies tālāk. Policija šķiet dodas uz armijas bāzi 😃
Viss norit ļoti raiti....līdz Disnejlendai. Apbraukājām visas brūnās zīmes apkaimē. Interneta dzīlēs uzrokam faktu, ka bijusī Ķirsona muiža izsmieta un saukta par “Disnejlendas rūķu namiņu”. Liekas, ka ir jābūt...viss norāda uz Gaiziņa apkaimi. Bezjēdzīgi turpinam riņķot pa vietējiem ceļiem un “urbties” telefonos. Daļa komandas izstaigā Gaiziņa taku. Nekā. Tad prātā nāk doma, kas pirms tam jau izskanējusi, bet tikusi atmesta. Aronas pilskalns. Vairāk izmisuma dzīti nolemjam dalīties un viena ekipāža dodas pačekot pilskalnu. Apmēram tajā laikā arī piefiksējam faktu, ka viena komanda atrāvusi vaļā lādes mīklu. F***...FTF sapnis ir izsapņots. Kā milzīgs pārsteigums...whatsapp čatā tiek iemesta bilde. IR!!! Ir pēdējais punkts. Bet vai nav par vēlu? Tomēr, cik vien sniegotie ceļi un riepas ļauj, “lidojam” uz Vesetas purva laipu. Navigācijā atlikušie km tik nepielūdzami lēni “kūst”... līdz beidzot esam galā. Tikko uzkāpuši uz purva laipas, tālumā dzirdam uzvaras gaviles. Nokavējām...!!!
Slapjām kājām uzvarētājus satiekam pie zemnīcas. Ātri atrodam arī pašu lādi (labi, ka kodu pa ceļam atšifrējām, jo zonas purvā nav!). Ir divejāda sajūta...ļoti labs rezultāts...esam otrie- baigie malači, bet 9min...9min mūs šķīra no kārotā FTF.
Bet bez šaubām, 7nieka laukums neliek vilties. Favortīts - Lazdonas muiža! Paldies BK un citiem rubakiem!
Tiekamies!

Prologs. Dažs varbūt jau dzirdēja un piefiksēja, ka šoreiz daļa no FrančuPīlādzīšu bastiona startēja zem cita nosaukuma. Tā ka nav jāuztraucās par liekas konkurences uzrašanos. Kā arī būtisks faktors, ka vienam dalībniekiem tas ir mājas laukums. Tad nu arī nelielas pārdomas par to. Īstenībā kādu laiku atpakaļ pavīdēja doma, ka varētu nākt pretī organizatoriem ar ideju par Madonas laukumu. Bet BK pasteidzās un paši šo ideju realizēja. Tā nu šis posms izvērtās par ļoti īpašu pasākumu gan emocionālā ziņā, gan mazliet arī sportiskā ziņā, ņemot vērā, ka pa lielam viss jau šeit zināms, un tas varētu būt labs handikaps. Bet ideja par kādas gonkas organizēšanu līdzīgā stilā vēl nemirst - ticiet man, redzēt vēl tur ir daudz ko.
Runājot par mīklām - no surprises. Faktiski viens pret viens kā paredzēts.. viena no muižām, Mārciena, dabas objekts, viena no baznīcām. Jāatzīst ka mīklas pa lielam krita vienā acu uzmetienā. Viss atpazīstams. Protams, titulbilde ar jau bija zināma. Vienīgā problēma sākotnēji ir Disnejlenda. Gaiziņš liekas pārāk naivi, Golgāts ar nē, Bolēnu avots moš? Te no blakus istabas spriedzi sajutusi iznāk muterīte un paziņo, ka viņa ar grib minēt. Te nu arī uzpeld variants par Aronas kalnu. Pie tā arī paliekam, ka pa ceļam paskatīsimies tur un tad domāsim tālāk.
Vārdsakot burtiski pusstunda pagājusi un jau gatavi skriet. Nu tik būs. Pat atļaujamies vēl nesteidzīgi uzvārīt kafiju. Un te nu sākas jautrā daļa. Mamadonanas bļemba nekrīt acīs nu nekādīgi. Viss mūsu iekrātais handikaps strauji dziest. Komandas atbrauc un aizbrauc.. bet mēs joprojām neredzam. Beigās saprotam, ka neesam tādi vienīgie un brīdī, kad jau sākam dzīt bazaru, kā visa gonka ir sačakarēta, mistiski vienam ieraugās bļemba. Bez vārdiem.. tā itkā tur iepriekš nebūtu un viņš pats viņu tur pielīmētu.
Nu neko, ar pusskābiem ģīmjiem tiek savākta Lazdonas muiža. Tad braucam uz to Aronas kalnu. Protams, visi skeptiski, skats neatbilst. Tomēr aizskrienu pa graviņu augšā. Un zili brīnumi, tomēr ir īstā vieta. Vot tā.. jāklausa mammu. Un te parādās cerību stariņš. Priekšā nevienas pēdas. Saprotam, ka visi aizdūruši uz Gaiziņa apkārtni. Lielā šanse atgūt padirsto laiku. Lai gan punkts atkal krīt flegmātiski un negribīgi, tomēr esam atpakaļ spēlē.
Un te sākas nākamais aplauziens un paviršības. Bizojam krustu šķērsu pa bāzi. Lienam arī "aizliegtajās" teritorijās. Dārgais laiks atkal tiek tērēts un atkal iestājas tāda kā abloma sajūta. Beigās pat vairs īpaši neskrienam bet jau vairāk kā chill modā pētam. Atkal pārdomas raisa nopēdotais jumts vienai no lielajām ēkam. Nu diezgan skaidri, ka tas neatbilst mīklas bildei, un te īsti nav ko meklēt. Neticās, ka citi tāpat kā mēs tā pat vien prikola pēc tur līda augšā. Laikam jau kāds ir pa dienu kaut ko cītīgi tur mēģinājis saskatīt. Lai vai kā, saprotam, ka kaut kas nav riktīgi. Rubījam iekšā kompi un saprotam, ka pati mīkla ne tikai ved uz Mārcienu, bet ir tieša atsauce uz nelaiķa Ķibilda raidījumu. Of course.. Māte tak teica, ka Meža ielā ar kaut kādas strojkas. Pārbraucam uz pašu Mārcienu. Īsti gan nesaprotam, kur tieši jābūt. Ar pāris piegājieniem iebraucam pareizajā ceļa galā un atrodam ēku ar īsto āra apdari. Palaižam dzīvo skeneri. Punkts rokā. Šajā brīdī saprotam, ka īsti cīnīties vairs nevaram un atkal mazā vilšanās. Tieši nesen tika lasīts rakstiskā formā Ķibilda viedoklis par šejieni. Būtu noskatīts arī video, maybe uzreiz saprastu īsto ģelu un vismaz stundu ieekonomētu.
Trases finišā Boķu kultūras nams un Veckalsnavas baznīca nekādas galvas sāpes nesagādā. Izrādās, ka lādes mīklu vēl uzspējam kā trešie atvērt. Un pati lāde vēl nav atrasta.. hmm, tik ļoti noslēpta? Kuldīgas variants? Viss liekas baigi easy. Braucam uz purvu ik pa brīdi refrešojot lapu. Jau esam gandrīz klāt, kad tomēr parādās ziņa, ka viss cauri. Nu nekā, vēl jānosargā trešā vieta, jo citi jau sāk mīt uz papēžiem. Protams, izcila izvēle atstāt visus gumijniekus mājās. Šitais paņēma mūs nesagatavotus. Slapām kājām tikuši pie zemnīcas cītīgi skrienam uz riņķi. Nav, nav.. atkal nav. Jau aiz stūra sāk skanēt balsis un pēkšņi zem zariem pavīd kastes forma.. uhh, tomēr paspējām.
Nu, ko vēl var piebilst par rubu. Forši jau bija. Protams, mazā sāpīte par tik nereāli muļķīgām kļūdām. Teorētiski filozofējot, ja viss ietu bez stulbām aizķeršanām punktu vākšanā, tad laukumu varēja iziet krimināli ātrā laikā. Bet par spīti tik lielām tizlonībām arī trešā vieta ir ļoti labs rezultāts. Lai jau tiek tie prieki citiem, kas varbūt vairāk centās un daudz sportiskām visam piegāja.

Pēc mūsu pirmā posma (Valdemārpils) bija skaidrs, ka jāpamēģina arī tas FTF spriedzes moments.

Pirmspēles bilde šķita tik viegla, ka radās šaubas vai tas nav kāds uzmetiens.
Taču īsi jau pirms 0:00 esam klāt pie Praulienas stabulēm un ātri vien pirmais ciparu komplekts atrodas.

Pārējie uzdevumi it kā jau ap 1:00 ir atkosti, tad kādu 1h pavadām Mārcienas dauzstāvenē, jo sākumā cītīgi meklējam tikai tajā pagraba telpā, kas bildē. Tad it kā pārmeklējam pagrabus un sākam cītīgi “izlaizīt” pārējo ēku. Par laimi saprāts pietiek nelīst uz paša jumta, lai gan tādas kā puskāpnes virs vienas vaļējās kāpņu telpas ir. Apejot trešo apli, cipari tiek veiksmīgi atrasti. Nedaudz smieklīgi pirms atbraukšanas pie īstās mājas bijām kādas 20 min nostāvējuši 100 m pirms tās, jo likās, ka ciemats jau beidzies un tas ceļš iet brikšņo,

Ap 3:45 jau it kā ir atrasti 6. no 7. un paliek Disnejlenda, kura tik pārliecinoši šķiet Gaiziņš - (augstākais), jo tur it kā ir/bijis Tarzāna parks (atrakcijas), ir viesu nams (ciemiņiem draudzīgākais) un brūnās zīmes (Gaiziņa taka). Lieki teikt, ka 4:00-6:30 tiek pavadīta izpulējot to taku, tiltiņus un margas ap tām gravām un vel dažas apkārtnes brūnās zīmes. Tad tiek pamanīts, ka kāds jau lido pie Lādes un nolemjam braukt Madonas virzienā, pa ceļam vel pārbaudām Bolēnu avotu (augstākais LV), kurš, lai gan ir privātīpašumā ir bezmaksas (ciemiņiem draudzīgs) un labiekārtots, un kuram ir mašīna jāatstāj pie brūnās zīmes.

Beigās jau lēnām aizripojam uz lādes vietu, kur lēnā garā aizbrienam pēc lādes un 4.v.

Kopumā mums ļoti patika, ja nu vienīgi atskaita Disnejlendas uzdevumu, kuram laikam ir sākusi pārāk liela lokālu zināšanu piesaiste (vai tu zini, ka tur ir tādas atrakcijas).

Forši bija, ka BK zīmes/uzpūstie cipari šoreiz bija nedaudz paslēpti, taču nebija arī aiziets pārmērīgās galējībās. Arī paši objekti bija interesanti un dažādi, lai gan diezgan viegli atminami.

Tas ko varētu nākotnei: arī pašu lādes mīklu uztaisīt nedaudz sarežģītāku, lai nav tā, ka tikko izlasi, tā +- tev ir skaidrs, kur jābrauc un tad jau tas, kurš pirmais atvēris mīklu, arī diezgan ticami, ka būs arī pirmais pie lādes. Protams, ka lādes mīklu komandas atrod jau brīdī, kad ir sagurums, tai pat laikā lādes mīkla tieši varētu būt kā papildus odziņa.

Vel idejisks priekšlikums tālākai nākotnei:
brīdī, kad komandai ir savadīti vismaz 6 no 7 mīklu pareizajiem cipariem, komandai ir iespēja paņemt ~ “BK viedās acs palīdzību” -> ja ievada komandas paroli (kodu), tad BK lapa komandai uz teiksim 60 min nobloķē iespēju ievadīt to reizinājumu, kas vajadzīgs lādes mīklai un pēc šim 60 min parāda kādu 7km rādiusa apli kartē, kura iekšpusē kaut kur atrodas šis pēdējais meklētais objekts. Kad komanda atrod to un tā ciparus, tad jau tālāk kā līdz šim - visu sareizina un tiek pie lādes mīklas.
Tas palīdzētu, ja esi bezcerīgi iestrēdzis uz vienu uzdevumu un palielinātu FTF dinamiku, jo vismaz daļējs apgabals jau būtu zināms.

Nav jau īsti varianti ko teikt, bija baigi labi,kā parasti!
Sniegs piešķīra savu rozīnīti.

Šoreiz nolēmām ka provēsim jau 1.datumā sākt rubīt rubu un iespējams 1.FTF, bet notika kā notika un "Rubaka Disnejlenda" šo sapni atņēma.
Ap 18tiem izbraucām no Rīgas lai pa ceļam baudītu vājprātīgo puteni,avāriju dēļ kuras dabūjām pastāvēt propķītī un Zvaigžu karu puteklus kas triecās vējstiklā.
Apmetāmies Mārcienas muižā un gaidījām 00:00

Sākam ar "XI LSJDDS" kuru jau atminējām kā parādījās s6e04 titulbilde,easy atminēts,easy paņemts.

Tālāk pēc "Lauzto siržu dziesmas" ātri izpīpējām vietu,aizbraucām novērtējām cik interesanta un skaista vieta,pie reizes savācot cipariņus.

"Ak, Mamadonana" Tuvojoties skaistajam objektam, spratām ka te laba ballīte,jo komandas te bija daudz un arī daži labi aktieri:) Biji milzīga pārliecība ka plāksnīte būs pie uzraksta, bet pirmajā acu uzmetienā caurspīdīgo plāksnīti palaižam garām un lēnām virzamies uz bērnu laukuma pusi kurš tiek pamatīgi izķemēts. 1/2 objektiem kur pazaudējām dārgo laiku. Beigās atgriežamies pie uzraksta un irrrrr.

Izlocīt vecos kaulus dodamies uz "Šausmu rekviēmu"
Te jau atkal pāris komandas priekšā. Izpildot pāris akrobātiskus trikus esam mājā, biedrs paliek ķemēt apakšstāvus, bet man interesē bēniņi. Skaista,creapy mājā, visu kārtīgi neaplūkojot biedrs jau liek kāpt lejā, jo numurs ir. tad ar piligrīnu salto esam pie mašīnas ,dodam pa pedāļiem.

"Novada sociāla izgāstuve" pffff kas tad cits ja ne raķešu bāze,easy.Bļ* nebūs, visur privatīpašumi +menti vēl nopēta mūs un vienīgās ēkas kas viegli pieejamas nav galīgi līdzīgas. Neko darīt maucam tālāk,pie šī atgriezīsimies.

"Pazudis tulkojumā" telefonos tika downloadotas visas iespējamās translate progas, kuras atklāti ir pilnīgi sū**. Sākām tulkot pa vārdiem un tad tur visādas pērles nāca ārā. Laikam būs kāds stadions:D aha bet tad ienāca prātā koardinātes un kkā lēnām arī visu saliekam kopā. Vieta kā jau lielakā daļa 7Niekā, skaista un eleganta,kas varēja domāt ka 2.stāvā ir skatuve.

"Rubaku Disnejleda" a davai par šito flekskursija pt2 nerunāsim. Tik daudz rubaki ap Gaiziņu nebija gaidījies redzēt. Un šinī punktā pakāsām FTF, jo vnk beztolkā novazājāmies kāds 2h varbūt visas 3 ap visām brūnajām zīmēm. Nez ko šodien tur cilvēki padomās ka vis sniegs nomīdīts līdz zalei:D:D Vismas redzējām daudz skaistas bet žel ka neaprūpetas retro auto pa ceļam uz Bolēnu avotu.
Stulbi piebilst ka pašā sākumā biedriem teicu ka vajag to Lēdusavotu paprovēt bet nekā, pēc hinta pieprasīšanas Ledusavots krīt.

Bet pirms tam,paldies, "Adreses" par video sižetu kur pamanām baltās,mazās flīzītes un "sociālā izgastuve arī krīt.

LĀDE.
Burvīgs brauciens bez zonas un brīžiem arī GPS pazūd.
Laipas perfektas,daba perfekta,slapjās kājas perfektas,vieta perfekta,lādes vieta perfekt. Vienkārši perfekts 8h žurkuskrejiens, kurš varēja būt 5h skrējiens.
Paldies,BK Jūs esat perfekti!!!

Haizivis stāstu sāk 30. novembrī, kad bijām nolēmuši vispirms kārtīgi iestiprināties ar pašgatavotu maltīti, tad kopīgs naps krustām šķērsām dīvānā un 21:00 izbraucam no Rīgas ar diviem zemūdens tankiem. Ceļš uz Manu Madonu ir sasnidzis un turpina snigt vēl, laika prognoze solīja 0,8cm sniegu. 0,8cm my ass, more like 18cm sniegs. Braucam prātīgi un waze ETA tikai lēnām palielinās.

Side note - Vispār pirmo reizi bijām uztaisījuši kārtīgu researchu pirms došanās ceļā un jau nedēļu iepriekš aplūkojām daudz potenciālos objektus, bija kārtīgs excelis ar nosaukumiem, koordinātām, bildēm un linkiem. Izlasījām pat visas teikas, ko par Madonas apriņķi varējām atrast. Bijām nu tā noekipējušies ar visām potenciālajām vietām, ka problēmām nevajadzētu būt (Spoiler alert - yeah right)

23:30 Beidzot pietuvojamies Madonai un uzreiz duram iekšā stabulēs/adatās vai vienalga, kā lai viņas sauc, jo tā taču tomēr titulbilde un pēc pieredzes titulbilde vienmēr ir bijusi arī mīkliņa. Redzam jau, ka neesam vienīgie tādi apķērīgie un mašīnas brauc iekšā ārā viena pēc otras.

23:40 Braucam ieņemt bāzi mīklu minēšanai. Par labu nolemjam Viršu DUS, jo labi var pārredzēt cirkuli un kurš kad sāks braukt prom.
Mīklas veicās labi. Researcha rezultātā zinam gan baznīcu, gan filmas lokāciju, gan mārcienas raķešu rūpnīcu. Zviedru un norvēģu valoda krīt relatīvi viegli un šķiet, ka Ķirsona pils varētu būt īstā disnejlenda. Trūkst tikai manamadona.

00:40 Bez mamadonanas izbraucam uz 5 punktiem.
0:58 Šausmu rekviēms. Easy cheesy lemon squezzy visi augšā uz otro stāviņu, baudam smuko māju, klavieres un punkts viegli atrodas. Māja tik smuka, ka gribās papētīt visu vēl, bet saprotam, ka šoreiz mīņāties uz vietas nav vēlams.
1:16 Beidzot atnāk apgaismība par manamadona, kad jau esam ceļā uz Mārcienu, bet parlaimi vēl Madonas robežās. Lokācijā daudz komandu un visi klīst pa šķietami pliku lauku. Viena haizivs pilnīgi netīšām iespīdina gaismiņu pareizajā burtā un mēs klusi aizpeldam prom.

1:50 Mārcienas raķešu bāze. Te jau novākušās vismaz piecas komandas. Uztaisam regroupingu un trīs tur, četri tur, ložņājam pa visiem graustiem.
2:50 Mums joprojām nekā, bet mašīnu arī nepaliek mazāk.
3:00 Satiekam policistus, kuri meklē Volvo. Braucot agresīvi. Pārbauda mūsu mašīnas doķīšus. Viņiem īsti neinteresē, ko mēs te daram, pastāstam tik un tā, sakam, ka Volvo redzējuši neesam.
3:20 Tiek pieņemts sportisks lēmums sadalīties. Trīs paliek rūpnīcā, pārējie aizbrauc uz baznīcu.

*Paralēlie stāsti sākas šeit*

//PSRS bāzes laika līnija
3:58 Mārcienā iestājās augstākās klases izmisums
4:24 Nothing. Esam bijuši pilnīgi visās mājās un graustos.
4:35 Sākam vēlvienu research interentā un atrodam vienu bildi feisbukā, kurā ir nobildēta īstā māja, ar īsto apdari. Bet kā var palaist garām tik lielu māju?!
5:00 Sēžam, sildamies, domājam. Taču tepat riņķo apkārt arī citas mašīnas, kas dod cerību, ka neesam vienīgie tik stulbi.
5:20 Izdomājam braukt uz Mārcienu, tur izskatās, ka varētu būt arī tik lielas mājas, kā mums vajadzētu. Ir arī īstā.
6:30 Izmisuma līmenis ir sasniedzis 110 punktus, jo komandas atbrauc un aizbrauc, bet mēs taču esam bijuši visur, vai ne? VAI NE? Bet beidzot atrodās tas punkts.
Kopsummā pie novada izgāztuves pavadījām 4,5h, kas arī bija normāls ieberziens mūsu FTF potenciālam un viss researcha un stabuļu handikaps tika vienkārši pazaudēts.

//Pārējo mīklu laika līnija
3:47 Dodamies uz baznīcu. Eu, bet varbūt vēl cerības par FTF dzīvas, te nevienas sliedes nav, vai tiešām būsim pirmie pie šī punkta? Lieki piebilst, ka vajadzīgajā krustojumā Waze mūs aizvedis pretējā virzienā un nebūt neesam pirmie pie objekta. Vieta gan ir pasakaini skaista, mašīnas uguņu izgaismota, tā rada patiesi svētīgu sajūtu ar savu koka krustu zem zvaigžņotās debess.
4:01 Zviedru valodas paraugstunda arī kritusi, pat nepaejot 2 min objektā, jo ieraudzītā skatuve uzreiz liek mesties četrrāpus zem tās.
Prieka un cerību spēkus guvuši, lecam spēkratos un steidzam Ķirsona Disnejlendas virzienā. Pāris īsas pieturas pa ceļam pie visām brūnajām zīmēm, liek ātri secināt, ka paliek vien pēdējais variants - Gaiziņš. Arī citu rubaku daudzās ekipāžas apkārtnē priecē mūs.
4:40 Tiek sākta kāpšana Gaiziņā.
5:00 Nupat arī te ir sācies izmisums, varbūt jādomā par citu lokāciju?? Varbūt kāpt vēl trešo reizi kalnā? Varbūt izstaigāt visu to “strautu”, kas Gaiziņa vienā nogāzē ieurbies?
5:05 AUKSTI
6:35 Ir FTF, bet ne mums. Tik debīli pakāsts uz divām stulbām mīklām.

6:38 Braucam apvienoties Gaiziņā.
7:15 Braucam uz Bolēnu avotu, tā ir mūsu šībrīža vienīgā loģiskā opcija, bet kāds sakars ar Disnejlendu?
7:35 Pēc kilometru garas pastaigas turp un šurp nolemjam piezvanīt Mārtiņam pateikt, ka viņš ir īblis un kur pie velna ir viņa disnejlenda. Ledus avots…. Nuja… Neviens nav sapratis kāpēc, bet nu lai jau iet.
8:10-9:10 Esam purvā, pa taku ceļojam uz galamērķi. Protams, ka dažiem nav gumijas zābaku, bet tas mūs neattur no brišanas cauri ledus ūdenim, zābakos ledus slushy, pēdām ledus vanna, neviens šoreiz nav iegāzies purvā, taču tēma par to, cik ātrā laikā nokrīt kāju mazie pirkstiņi gan tiek pacelta.


Haizivs diezgan priecīgas, žēl, ka ieberzāmies uz Mārcienu un Gaiziņkalnu, bet tas jau nebūtu Baltais Kalns, ja vismaz reizi neaizbrauktu nepareizi.

Whipper Snappers pirmā cīņa par FTF.

Uzsniga sniedziņš balts,
Atnāca vakars salts.
Baltajā piedzīvojumā devāmies mēs,
pēc FTF pakaļ tēst.

Aši un raiti mums gāja,
Bet tik pat ātri noplaka stāja.
Divi punkti nāca mums grūti,
Kaut meklējām uz pilnu krūti.

Karstvīns, auksta, negulēta nakts.
Tas bij tipisks baltā kalna akts.
Kājas slapjas, sārtums vaigos
Pazūd piedzīvojuma spraigums.

Varbūt citu reiz labāk mums ies,
nagi par nākamo reizi jau niez.
Īsta ziemas pasaka tā bija,
tik iesācēju veiksmes lietutiņš mums šoreiz kaut kā .. neuzlija.

Apbruņojušies ar visu nepieciešamo, izņemot
ziemas apavus, startējam no Rīgas 18.30.
Izbraucam no Rīgas, sāk putināt.Fun.
Kokneses šoseja pārvietojas ar ātrumu 60km/h. Not that fun.
Pirmā sniega kauja. Paslidinamies. Pabraucam zem ķieģeļa.
Nobāzējamies ar visu savu aparatūru Smeceres silā. Šampis. Gaidam pusnakti. Satraukums.
00.00
Ā, stabules krīt kā pirmās! Bet nu mūsu pirmajā ftf race, atzīstamies - pat nepaskatījāmies uz titulbildi pirms tika publicētas mīklas.
Tiek +/- atrisināts viss. Instagrams beigās palīdz ar precīzu MAMADONANA vietu. Tad šaubas tikai par Mārcienas bāzi un Bolēnu avotu/Gaiziņu. Bet nav laika čammāties, laižam laukumā.

Sākam ar MAMADONANA. Tur rubaku burziņš izklīdis pa visu parku. Whatsappā tiek saņemta ziņa ar punkta skaitli no mūsu, acīmredzot, acīgākā rubaka, visi tik pat ātri kā atbraukuši dodamies atpakaļ uz auto.

Tad stabules, pazudis pazudis tulkojumā un šausmu rekviēms krīt ātri. Sajūtas labas. Zinam neesam pirmie, bet iet daudz labāk un ātrāk nekā mēs bijām gaidījuši ar savu neesošo FTF race pieredzi.
Braucam uz Bolēnu avotu. Pie Gaiziņa brūnās zīmes tusiņa vēl nav.
Tāpēc arī neapstājamies un duram tālāk.
Kilometrs brišanas pa sniegu (eh, ziemas apavi kā jums mājās iet?) un nav īstā vieta!
Aizbraucam līdz Gaiziņa zīmei. Tur jau viena komanda ķemmē mežu.
Pasēžam siltā auto. Padomājam. Apgaismības nav, bet skaidrs ka Gaiziņš too neizskatās pēc īstās vietas.
Neliels izmisums.
Eh. Brauksim uz lauzto siržu dziesmu. Vajag dabūt atpakaļ to āķi lūpā, ka kaut kas sanāk un viss nav slikt.
Punkts krīt ātri.
Tālāk Mārcienas bāze. Citi rubaki arī ir. Tad jau jābūt! Meklēšanas vaina.
Izmetam garu, bezcerīgu apli. Saprotam, ka nekā līdzīga tām flīzēm/mājai nav. Izmisums. Auksti. Plkst 6:00 no rīta.
Iedzeram karstvīnu. Oma uzlabojas, bet nāk miegs.
Parinķojam ar auto pa tālākajiem bāzes stūriem.
Ah, izrādās lāde ir kritusi! Nolemjam uzsist mesidžu centrālei vai mums ir vērts
turpināt rakt šo vietu (kur obviously nekādu līdzīgu māju nav) vai jādomā jauns variants.
Centrāle atbild ar īsto vietu. Aizbraucam. Paspidinam prožektorus vietējo logos. Kolīdz atrodam īsto māju punkts krīt ātri. Patīkami, bet ehh jautāt pēc palīdzības nav mūsu mīļākā lieta to do.
Saprotam arī, ka nevaram baigi šo pasākumu vilkt garumā jo dažiem rubakiem svarīgi darbi vēl 7dienā darāmi. Ar nelielu centrāles hintu tiekam arī līdz ledus avotam. Atrodam ciparu un iemēģinam atrakcijas.
Tad tik jāšauj uz lādi.
Mistiskā veidā, rīta delīrijā piebraucam purvam no otras puses. Sniegā skaidri var redzēt, ka pa mūsu izvēlēto ceļu neviens nav braucis,
bet mēs neispringstot turpinam mierīgi ripināties ar tekstu "tūlīt jau būs".
Izkāpjam, pastaigājamies. Saprotam,ka zemnīcu neredzam. Negribās arī nekur brist, saprotot, ja 5 komandas jau ir atradušas lādi tad pēdām ir jābūt. Okei, esam nolohojušies 30min bet sevi mierinam ar domu, ka vismaz izbaudījām skaisto un ziemīgo rītu. Braucam rinķī purvam uz otru pusi.
Tālāk jau ir ziemas pasaka. Gumpīši, ledaina laipa, ledains ūdens viena rubaka caurajā gumijniekā,
piesnidzis purvs, rīta saulīte, nosaluši kāju pirksti, apsnigušu sūnu vākšana adventes vainagiem.
Bet kopumā mums patika. Skrējiens pēc FTF noteikti mums piedeva asumiņu ierastajam BK braucienam. Lai gan jāatdzīstas, ka dažreiz ir forši neskriet, pabaudīt un kārtīgi izpētīt BK spotus!
Tiekamies Saldū!

Whipper Snappers

Arī M40 nolēma šoreiz izmēģināt FTF priekus un Madonu šturmēt sniegainajā 1. decembra naktī. Šoreiz gan bijām mazākā un nedaudz mainītā sastāvā, kurā 33% komandas šī bija pirmā spēle. Tā kā bijām mazā skaitā un naktī braucām pirmo reizi, nolēmām, ka mājasdarbs jāizpilda un jāsameklē visi iespējamie Madonas apkārtnes grausti. Jāsaka, ka gribas vēl kādu nedēļu pavadīt, izbraukājot arī tos, kas laukumā netika iekļauti, jo iespaidīgu objektu šajā rajonā tiešām ir traki daudz. Bet - par visu pēc kārtas!

Tā kā laukums gadījās netālu no 33% komandas vecvecāku mājām, nolēmām patraucēt viņu miegu un bāzēties aptuveni 40 km no Madonas, cerot, ka kāds punkts pagadīsies arī tur. Nepagadījās. Bet nu OK, vismaz apciemojām vecvecākus! Šī iemesla dēļ arī no Rīgas izbraucām jau sestdienas 10:00, pa ceļam iekuļoties pamatīgā putenī un sastopot vientuļu bumeru-driftotāju ļoti nepatīkamā līkumā. Viss chill. Pa ceļam arī braucām garām Veckalsnavas baznīcai, tomēr nolēmām to neķemmēt, jo pamestu, iespaidīgu baznīcu rajonā bija daudz, un zināt, kuru Centrāle izvēlēsies laukumam, tad vēl nevarējām.. Stabules gan jau atkodām laukuma izziņošanas brīdī, un tās gan tomēr nolemjam apciemot jau sestdien. Neesam arī īpaši pārsteigti, ka, atbraucot tur agrā sestdienas pēcpusdienā, svaigajā sniegā jau iemītas pēdas. Punkts krīt ātri.

Pāris frikadeļu zupas, trijstūrmaizītes un powernapus vēlāk atveras arī viss laukums.

Lauztās sirdis, lai arī ar domām, ka tā varētu būt Tolkas baznīca, bet +- skaidrs uzreiz. Šausmu rekviēms - Pelnu Sanatorija - arī. Pazudis tulkojumā - pēc moderno tehnoloģiju iesaistīšanas aptuvenais apvidus arī tiek atkosts, tad arī drīz saprotam, ka tautas nams turpat netālu. Dziedāšanu jau esam savākuši pirms tam.

Tad nu paliek - Melnais Aplis (aka Mamadonana); domājam, kāda tur nozīme aplim - gan jau, ka viens no daudzajiem apļiem, pa kuriem iebrauc Madonā. Novada sociālā izgāztuve - protams, ka Mārcienas raķešu bāze, jo sarkanais krekls un sociālā izgāztuve - sociālisms, taču! Disnejlenda - nu, augstākais - tad jau Gaiziņš; it kā baigi straightforward, bet nu meža / dabas punktiem tā mēdz būt - vieta it kā šķiet skaidra, bet tad jāriņko ap savu asi tur 3h, lai atrastu īsto koku. Nolemjam doties un pa ceļam pārliecināties par šaubām. Pirms skriešanas ātri vēl pārskrienam pāri Ķibilda video bez skaņas, lai paskatītos, kas tur tajā Mārcienas bāzē notiek (…); sarkanais krekls vispār acīs nelec (…).

Sākam ceļu - pirmā pietura Lazdona. Pa ceļam satiekam stirnu, bet viss safe - paspējam nobremzēt. Lazdonā neesam pirmie, bet sākumā vieni; punkts krīt diezgan ātri - lokācija, kā jau gaidīts, ļoti jauka. Paspējam vēl nospriest, ka Lazdonas Piensaimnieka apsargam būs jautrs mēnesis.

Tad izmetam ātru riņķi pa visiem Madonas apļiem - nav. Nekas, to vēlāk, gan jau vienkārši kaut kur iekšā Madonā.

Tālāk tuvākais punkts - Mārcienas raķešu bāze (…). Te nu arī zaudējām visas cerības uz jebkādu FTF iespēju - kopā ar vēl 7-10 komandām izložņājam pilnīgi visas pamestās mājas, kā arī bunkurus. Iesēdāmies te uz 3.5h. Vaina mūsu pašu - vajadzēja to video noskatīties kārtīgāk un ar skaņu. Bet vismaz pabijām bāzē; tā kā šie ir mūsu mīļākie objekti, tas vismaz piedeva nedaudz prieka šai situācijai.

Pēc 3.5h nolemjam, ka jāmet miers un jādodas tālāk. Iebraucam Boķos, aši paķeram punktu, tālāk uz Gaiziņu (…). Te pazaudējam vēl 1.5h. Kāds atver lādes mīklu. Viss slikti. Izstaigājām un uzkāpām visur un no visām pusēm. Nolemjam braukt tālāk, jēgas riņķot pa slēpošanas trasi vēl 10x nav.

Aizbraucam uz Veckalsnavu, ātri paķeram punktu.

Ir laikam 7 no rīta vai kaut kā tā, bet punkti tikai 4/7, beidzot sāk salt, saule jau lēnām sākt aust, vēl citas komandas atver lādes mīklu, gribas iet paraudāt, jo izskatās, ka nespīd vairs pilnīgi nekāda cienījama vieta. Nolemjam atgriezties Mārcienas bāzē un vēl kādu stundu tur bezjēdzīgi pariņķot.

Pēc tam padodamies un zvanam Centrālei - telefons tiek praktiski pacelts ar tekstu "tas nav Gaiziņš". Vismaz prieks, ka nebijām vienīgie, kas vēl arvien nesaprot, kā bez haļavas varēja atrast to Aronas pilskalnu. Tb, braucot tur garām sestdien, 33% komandas pat nodomāja, ka jāatceras šī vieta, bet kā pēc mīklas to izdomāt? Ja vēl būtu auKstākais, OK, cool, forša mīkla, bet šajā variantā tomēr škiet veiksmes faktors (kas, protams, makes the world go round, bet still..).

Tad jau Mārciena, Arona krīt ātri, vēl izskrienam cauri Madonai paskatīties krustojumu, kas galīgi neizskatās pareizi, bet varbūt tomēr (pirms tam ieskrienot Cirkle K, kur pārdevējdāmai jautājot, vai šitāds nav redzēts, tā izskatījās manāmi nogurusi no tā, ka visu nakti nav spējusi izdomāt, kas tas par krustojumu). Vieta izrādās pareizā, nedaudz pabradājam, bet beigās atrodam arī plāksnīti.

Lādes mīklu izpīpējam ātri, kā parasti piebraucam no pilnīgi citas puses (mums uz šo ir talants) un brienam pa pilnīgi svaigu sniegu, kur pēdojuši tikai lieli meža zvēri (…). Šoreiz tomēr izrādās, ka mūsu talants atbraukt kaut kur caur d**su ir noderējis, jo vismaz nebija jābrien pa "laipu", un kājas paliek relatīvi sausas (cik nu sausas var būt, pavadot 11h sniegputenī).

Paldies Centrālei par skaisto rīta pastaigu, laukums ļoti foršs, bet nedaudz pietrūka veiksmes.

Shoutouts krodziņam "Rūdolfs" Koknesē, kur kopā ar komandu Spams crashojām divas nesaistītas dzimšanas balles.

Shoutouts arī komandai Spams - kā vecā, labā tautas paruna saka: "izlietu kefīru nesasmelsi"..

Kamēr komandas biedri sapņoja par FTF, viens rubaks būrās cauri mīklām tiklīdz tās parādījās. Viss ļoti cerīgi un 02:00 visi punkti jau salikti kartē. Tik škrobe, ka nevienojāmies, ka laukumu jāšturmē jau divpadsmitos. 2 stundas miega un no Rīgas izbraucam 05:00, vēl naivi ticam, ka varam pacīnīties par FTF, jo visus iepriekšējos mēnešus labi ja 13:00 kāds tiek pie lādes.

Līdz pirmajam pieturpunktam, kas , protams, ir Gaiziņkalnā, vēl 30 min ko braukt. Visi ceļi aizputināti, braukšana maigi izsakoties apgrūtināta, bet ir ļoti ziemīgi smuks. Ģīmīši nedaudz saskābst, uzzinot, ka lāde ir vaļā, bet nu neko, priecājamies par FTFistiem. Tad atliek vien izbaudīt dienu un varbūt iekabināt kādai komandai, kas cīnās jau no 00:00.

Gaiziņā komandu labi daudz. Pēc kādām 40 min no BK FAM uzzinām, ka Gaiziņš nav brūnā zīme, ko meklējam. Ok, sākums labs.

Nākošie punkti gan dodas rokā viens pēc otra un ļoti labvēlīgā secībā, pat ideālā un baudot vientulību. #pazudistulkojumā - grūtības nesagādā, tomēr nolemjam pakavēties, lai izpētītu visu, kā arī, nu jau kā tradīciju, izpildītu vienu Ziemassvētku dziesmiņu uz kultūras nama skatuves, ieskandinot svētku laiku.

#lauztosiržudziesma - šis jau bija atzīmēts, kā potenciāli atbilstošs punkts, pildot mājasdarbu. Sataisām smukas bildītes un prom esam. Ziemas ainas joprojām priecē acis.

#novadasociālāizgātuve - iegūstam apstiprinājumu no BK FAM, ka punkts nav gluži militārajā objektā. Kartē sazīmējam īsto ēku. Punkts krīt ātri, bet mēs neskrienam. Nedaudz paložņājam pa nepabeigto jaunbūvi. Skats no augšējo stāvu logiem jauks.

#rubakudisnejlenda - aprakstam nepiektītam 😄 bet punktu ievācam ātri. Ledus skulptūras izskatās iespaidīgi.

#ak,mamadonana! - viltīgs punkts. Satiekam M40, bet nerunājam 😄 nezinu kāpēc, tā vienkārši sanāca. Izstaigājam visu laukumu, arī bērnu. Pa nakti uzkritušais sniegs nodod to kas šeit notika, viss laukums nosēts pēdās. Īsto leņķi atrodam.

#šausmurekviēms - iespaidīgākais punkts. Un rīts ir episks. Izložņājam visas telpas, lai gan punkts jau rokā. Tas tornis ir ļoti labs. Skats no tā paverās iespaidīgs. Šajā brīdī pat nopriecājamies, ka FTF ir noņemts no dienas kārtības, jo savādāk nebūtu veikuši tik detalizētu ēkas izpēti.

#XILSJDDS - in & out

#lāde - "jap, laipai tur ir jābūt, braucam", bet dēļ tā, ka pārbrauviens ir pietiekami garš, saprotam, ka piebraukt var no otras puses un pēdējā brīdī pamainām maršrutu. Un ļoti labi ka tā. Skati atakal pavērās grandiozi. Mežs smuki piesnidzis. Pretī jau atkal nāk M40. Šoreiz pārmijam pāris vārdus 😄 Pēc lādes atrašanas satiekam Melno bedri - minor target achieved, jo šie jau no iepriekšējā vakara rubī.

Laukums ļoti zolīds. Paldies! Un ceram uz Saldu janvāra laukumu.

P.S. shout out M40 - jauki papusdienojām svešās dzimšanas dienas ballītēs.

Vakars komandai aizsākās ar degpunktā sižeta cienīgiem notikumiem. Tie nupat kā bija gardi pielikuši vēderus un uzsākuši tālo ceļu pie mamas donanas, kad pēkšņi no zila gaisa tiem pretī traucās indivīds kārtīgā kunga dūšā. Tam neizdevās noturēt rumaku savā joslā, un auto ieslīdēja pretējā joslā, kur priecīgi tobrīd brauca Melnās Bedres rubaki. Tā veiksme un ašā reakcija, Melnās Bedres šoferim spējot laikā izpildīt strauju manevru un no sadursmes izvairīties! :O

Bet ar to viss nebeidzās - rubaki šokā piestāja malā un gaidīja, kas nu notiks tālāk. Un ilgi nebija jāgaida - brīdi vēlāk no aizmugures atskanēja spējš BABAHHHH!!! Bļēēēēē. Kunga dūšā esošajam kungam neviens nebija pateicis, ka taranēt fūri nevajag...

Zili uguņi, daudz zilu uguņu, tad milzu korķi, kas izmaisījuši arī citu rubaku komandu ieplānotās trajektorijas, paskaidrojums mentiem, un dodamies ceļā, lai atgūtu iekavēto un vēl laikā pirms spēles paspētu nobāzēties galamērķī.

Atrodam vietu ar galdiņiem un sākam laika atskaiti. Esam puslīdz pārliecināti, ka daļa komandu noteikti jau pirms spēles būs iečekojušas vismaz pāris potenciālākās vietas, un, logbūkus un čatu lasot, saprotam, ka tas ir viens no vairākiem iemesliem, kas iegāza.

3! 2! 1!... Mīklas vaļā, aaaaaizieeeeeeeeeeeeeeeet!

Neizklausās tik traki, kā nereti citkārt, un pamazām lokācijas sprāgst vaļā. Lielākā aizķeršanās ar pazudušajiem tulkojumiem, jo nu, skatīsimies patiesībai acīs - liela daļa izrunāto frāžu nudien izklausās aziātiskas! Ātri vien rodas aizdomas par ierunātām koordinātām, tikai nez kāpēc sāk šķist, ka katrs skaitlis ierunāts citā valodā. Tas baigi sajauc galvu, un nepieciešams pailgs laiks, lai skaitli pa skaitlim šo atkostu līdz galam. HA-A-A!

Nu vairs atlikusi vien Disnejlenda. Kur pie velna? Nūū labi, Bolēnu Acu avots varbūt pat, ka varētu būt augstākais. Kaut kādi antīki auto ceļā uz to pa malām arī atrodami, tāds rubaku cienīgs, aiz matiem pievilkts action nedaudz ir. Varētu būt. Noteikti būs. BŪS, KA ES TEV SAKU! Viss ir, plkst. ~ 02:30, metam ielās.

Mamadonana, protams, sen jau nopēdota un mums arī prasa 5 sekundes. Nākamais punkts maršrutā ir Bolēnu avots. Atstājuši auto pie brūnās zīmes un pa ceļam apskatot antīkos auto, dodamies kilometrīgā flexkursijā līdz avotam. Vieta ļoti piemērota punktam, bet tā vilšanās, ka punkta tomēr nav. Jā, koki šeit, jāatzīst, arī nav sagāzušies. Nebūs.

Esam tuvu Gaiziņam. No iepriekšējiem šī paugura apciemojumiem nav palicis prātā nekas, kas atbilstu mīklai, tomēr, tuvu esot, šis arī IR NOTEIKTI JĀIEČEKO. Varbūt, varbūt... Kamēr komandas rubaki, elšot un pūšot, traversē šo augstkalnu, kādas citas komandas vāģis blakām brutāli brauc augšā. Bet rezultātu tur nav. Stāvvietā vēl kāda cita komanda informē, ka savākusi jau 6 punktus un šis ir pēdējais. Nopietni??? Vēl taču ir tik agrs un jau? Skaidrs, ka pārējie punkti būs hit&run, bet nu vienalga - fak, dirsā ir!

Šo atliekam un braucam savākt pārējos punktus. Nākamais - sociālā izgāztuve. Mārcienas bāze. Loģiski, ka tur - pēdas liecina, ka šeit pabijuši jau neskaitāmi ziloņu bari! Mazajām sānu ēkām baigi daudz uzmanības neveltam un sākam ķemmēt to lielo. Noteikti jābūt!

Viens stāvs, otrs stāvs, trešais stāvs, pagrabstāvs.. Bļeģ, nu nav! Kā tā var būt? Bet mīklas foto lodziņa arī šeit nekur nav! Jābrauc kaut kur citur... Atminamies kādas kartē manītas ēkas, kuras sākumā atmetām nost, un dodamies iečekot.... un... EI TU NOST, kas te priekšā jau par ballīti!!! Nelieši, mūs neviens nepasauca. Bet mēs piedalāmies!

Punkts rokā. Pārējie hit&run punkti pēc neilga laika arī rokā. 6/7. Nav jau vēl tik vēls/agrs, bet diemžēl LĀDE jau vaļā. Neliels īgnums par to un vēl to mīklu, kas nedodas rokā, komandā manāms.

Ar laiku klusām pielavās arī draugi izmisums un besis, kas atņēmuši arī visas idejas. Nolemjam, ka nu jau vairs tam nav nozīmes, un uzgriežam Centrālei pēc hinta. Hints aizved uz īsto lokāciju, kur punkts arī ātri vien ir rokā. Bet tas, kā mīkla sasaistāma ar šo punktu, paliek mistērija arī vēl pēc laukuma izspēlēšanas. Dīvaina mīkla, par kuru gribas strīdēties. Bolēnu avots ar pastaigu arī būtu paticis kā atminējums.

LĀDEs lokācija skaidra, tomēr steigas vairs nekādas. Līdz ar skaisto laiku, ko atnesis saullēkts, pa ceļam uz purvu pievēršamies vietējo GC slēpņu aplasīšanai, instagrammīgu foto uzņemšanai un citu labu vietu apskatei. Sniega kārtas un saules staru pārņemtais rīts dievīgs!

Tikai ap plkst. 11:00 beidzot sākam tuvoties LĀDEi. Priekšā jau 2 komandas, tomēr par laimi tās LĀDEs vietu pamet un ļauj mums vietu izbaudīt vientulībā.

Svarīgākā nakts statistika: 1 saplēstas bikses šausmu rekviēmā. Rubaks 0:1 ēkas ieeja.

Paldies par laukumu! Melnā Bedre out.

Pretstatā ierastajam, šoreiz Lemūri praktiski neseko FTF gonkai - kāds ir apslimis, kādam n-tie pasākumi un galīgi ne līdz tam. Tā nu mīklas tiek pavērtas vaļā vien pie brokastu putras. Sociāli aktīvā Lemūra vienīgais ieguldījums ir pāri plecam izmestais "Pelnu sanatorija!", un tad šis pazūd tālēs zilajās. Sasirgušais Lemūrs tikmēr ir izkārpījies no karsoņa murgiem un kopā ar štābiņa Lemūru ķeras pie mīklām. Dienas laikā uzdevumi krīt viens pēc otra, līdz vakaram bez atrisinājuma palicis vien Pazudis Tulkojumā. Noklausoties audio un sadzirdot tekstā vismaz trīsreiz atkārtotu "h*j", Lemūriem jau uzreiz ir intuitīvi skaidrs, ka viņi tiek kaut kur pasūtīti :P Tomēr ideju par precīzu vietu nav arī pēc desmitās noklausīšanās. Galu galā, liekot lietā internetā sagrābstītas tulkotājprogrammas (drusku palīdzēja norvēģu valoda, vairāk - zviedru) un veselo saprātu, tiek konstatētas kaut kādas pašķības koordas. Darbs čujam, ņuham un poņai - o, labi, te ir kaut kāds pamests kultūras nams. Nu, viss ir. Nelielas diskusijas gan vēl izceļas Rubaku Disnejlendas sakarā, bet krājumā ir divas cerīgas versijas, viena no kurām noteikti nostrādās (aha). Atliek vien gaidīt brīvdienas.
07.12. ap desmitiem no rīta Lemūri ir laukumā. Tiek izlemts sākt ar šaubīgāko - Disnejlendu. Vispirms jāapmeklē Bolēnu acu avots, jo taču bildē skaidri redzams sasalis ūdens. Tur priekšā jau rubaki no Betvaivajag - kopā tiek pavadīta kāda pusstunda, mīcoties pa dubļiem. Sniegs un ledus, viņi teica... Aha. Nu, ja nav, tad nav, braucam uz Gaiziņu. Fakts, ka arī tur nekas netiek atrasts, diez vai izbrīnīs kādu no šī loga lasītājiem :D Aptuveni pusotra stunda pavadīta laukumā bez jelkāda rezultāta, ja vien par tādu neuzskatīt sabristus zābakus un netīrus cimdus. Ko tālāk?! Par Disnejlendu variantu nav. Lemūri nospļaujas un ķeras pie citām mīklām.
Pazudis Tulkojumā ir iztulkots pareizi, zabross novērtēts, punkts atrasts minūtes laikā. Nu tad beidzot kaut kas! Vēl brīdis fotosesijai, laižam tālāk.
Lauzto Siržu Dziesmas lokācija vienkārši brīnišķīga! Drusku lielāks brīdis fotosesijai, drusku lielāks brīdis arī punkta atrašanai, jo, pirmo reizi tur ieskatoties, plāksnīte netiek pamanīta. Divi ir.
Tālāk uz Novada Sociālo Izgāztuvi. Atšķirībā no lielas daļas citu rubaku, Lemūriem šeit problēmas nerodas. Jau minēšanas stadijā tiek saprasts, ka uz armijas bāzi nav jābrauc. Ar bildē redzamajām mozaīkas flīzītēm PSRS laikā "greznoja" tikai paneļu ēkas, kuru, saprotams, bāzē nav. Jā, nu gluži pie vecām piepēm Lemūri sevi nepieskaita, taču Soviet Times reālijas ir un paliek zināma daļa no viņu saprātīgās eksistences - un reizēm tas palīdz. Punkts krīt ātri, paliek gan zināma neizpratne par to, kāds tam visam sakars ar čubāru sarkanā kreklā un cimdos. Ok, pēc spēles beigām un citu rubaku logu izlasīšanas viss top skaidrs :D
Šausmu Rekviēms - Lemūru šīs epizodes pilnīgs favorīts. Kāds objekts! Te atkal sastapšanās ar Betvaivajag. Komandas izklīst pa pirmo stāvu, tad neliela fizkultūra un atlikušo telpu pārbaude. Lemūri ātri vien atrod punktu, bet vajag taču nobildēties pie klavierēm! Tikmēr kolēģi jau klusi nozuduši, lai satiktos ar Lemūriem atkal pie XI LSJDDS jeb stabuļu ksilofona, kurās bezmaz visi FTF tīkotāji, spriežot pēc ierakstiem logbukā, ciparu atraduši vēl pirms spēles sākuma. Te nu Lemūriem jāatzīmē, ka punktu apmeklēšana pirms oficiālā spēles sākuma savulaik skaitījās sliktais tonis (nu, tipa - salikt uz kartes potenciāli cerīgās punktu vietas ir ok, bet meklēt dabā kaut ko pirms 00:00 ir fui un negodīga spēle). Vai kaut kas būtu mainījies..? Nu, anyway, arī šis punkts krīt ātri.
Ar Mamadonana problēmu arīdzan nekādu. Punkts tiek piefiksēts burtiski sekunžu laikā, kā pēc burvja mājiena. Ilgāku laiku aizņem iekārtošanās uz salijušās un mazliet nopēdotās zīmes tā, lai ij kadrs būtu smuks, ij fotogēniskā Lemūra dibens paliktu sauss :D
Ok, 6 no 7 ir, bet idejas ar to cauri, un arī izsalkums sāk piezagties. Lemūri brauc uz Komētforta izreklamēto Šlāgeri, tomēr te viņus gaida neveiksme - ēstuve, acīmredzami, patiešām ir mega laba, jo pusdienlaikā tur nevienas brīvas vietas. Vietējā alkopolē, kur Lemūri papildina dziriņas krājumus, pārdevēja sirsnīgi iesaka doties pusdienot uz Buru. O, jā, tā ir laba izvēle! Veselu stundu Lemūri pavada, cīnoties ar grandiozajām karbonāžu porcijām. Pāris metru attālumā no galdiņa muzicējošais džeks ar ģitāru un mutes ermoņikām piedod pusdienām papildu šiku. Vienīgais, ka karstajā dzērienā, lemūruprāt, varētu vēlēties drusku lielāku un sildošāku balzamiņa procentu :P
Ok, tas viss ir burvīgi, bet ko darīt ar Disnejlendu?! Vēlreiz ķemmēt sasodītā Gaiziņa sasodīti dubļaini-slidenās nogāzes vēlmes nevienam nav. Lemūri veic uzlidojumu Madonas tūrisma informācijas centram. Darbiniece nav uz vietas, bet divi laipni babuļi izrāda visu iespējamo pretimnākšanu simpātiskajam un runātīgajam Lemūram, galu galā pa telefonu pieslēdzas arī darbiniece. Lemūriem tiek rajona karte, masa informācijas par visiem tūrisma objektiem un laimīga ceļa vēlējumi, tomēr Rubaku Disnejlenda ir un paliek noslēpums. Samērā bezcerīgā noskaņā viegli sašļukusī ekipāža ripo uz Gaiziņa pusi. Kā potenciāla ciemiņiem draudzīga vieta ar atrakcijām tiek nočekots Smeceres sils, bet tur nav pat brūnās zīmes. Uz Gaiziņu nevienam negribas joprojām, un tajā brīdī štābiņa Lemūrs, kurš šoreiz pārmaiņas pēc devies laukumā, tā pa pusei nopietni piedāvā, ka varot vēl apskatīt Aronas kalna Ledavotu. Atrakciju tur neesot, bet ir ūdens, sasalis ūdens... Tā cerību dzirksts, kas uzplaiksnī, lokācijā ieraugot kaut kādas nosacītas atrakciju pazīmes! Tās neprātīgās gaviles un uzvaras deja ap strūklaku, kad tiek atrasta plāksnīte! :D
Lādes mīkla šoreiz gana skaidra un saprotama, un arī pēdējais atrastais punkts tuvu gala lokācijai. Pēc zināmas kartes izpētes un loģiskiem secinājumiem, ka laikapstākļu dēļ īsākais ceļš varētu arī nebūt tas labākais, iedvesmotie Lemūri metas uz Vesetas purvu. Kā pēc tam nācās secināt - labi gan, ka ne "uz purva laipu ar joni", bet no pretējās puses :D Pie zemnīcas Lādes mīklā minētais "r" tiek iztulkots kā rietumi, un azartiskākais Lemūrs, sapratis, ka līdz 50 metriem sauszemes drusku pietrūkst, jau ir gatavs mesties peldus, kad atskan brēciens IR!!! Veiksmīgi atminētais kods šoreiz nenoder, jo slēdzene ir vaļā un vispār, šķiet, vairs nav lietošanas kārtībā (līdz ar ko pēc Centrāles norādījuma tiek noņemta un nogādāta Rīgā). Ieraksts logbukā, tosts, brēciens NEPELD! Piedzīvojums galā.
Laukumā pavadītas nepilnas 6 stundas, no kurām viena veltīta pusdienošanai. Laikam jau Lemūru ātrākā ruba, bet mazuma piegaršas nav. Šajā dubļaini-drēgnajā laikā tāds hit'n'run bez pārliecīgas ciešanu un izmisuma devas bija pats labums. Mīklas interesantas, objekti forši (šajā rajonā vispār gana daudz labu vietu, gan jau Centrālei nebija nemaz tik viegli izvēlēties), tikai tā Disnejlenda tāda divdomīga - lemūruprāt, Bolēnu acu avots ne ar ko nebija sliktāks :P
Liels paldies par rubu! Tiekamies jaunajā gadā!

Laukums mums krīt nepieklājīgi ātri un bez aizķeršanās. Life's a peach, nav melots!

Mājasdarbu esam izpildījuši nekļūdīgi, un visas punktu lokācijas, kā vēlāk izrādīsies, noteiktas absolūti precīzi. Protams, izbraucot nebijām tik pārliecināti - zināms, ka tāda sajūta ir toksiska un tas nekad labi nebeidzas. Bet, jebkurā gadījumā, esam kaujas gatavībā un:
[10:48] - atklājam laukumu ar baznīcu. Dievbijīgs skats pa labi, un ir. Nice! Labs sākums! 1/7;
[11:06] - turpinām uz kultūras namu, atrodam spoguli, un čujs iz pieredzes liek līst zem skatuves. Bingo! 2/7;
[11:28] - ierodamies Mārcienas 10.ajā namā. Pagrabs, kāpnes.. Aiziet! 🔥 Bet ok, ok, neļaujam sev sapriecāties pirms laika, taču ko tur liegties - garastāvoklis uz visiem 💯. 3/7;
[12:01] - avots. Un, kā tagad spriežam pēc citu komandu log book ierakstiem, - TAS avots! Nu, nez, kkā nebūt izpīpējām, ka nebūs Gaiziņš. Te, nu, nedaudz izklaides [jo kā gan nepamēģināsi, jo īpaši, ja esam priekšā grafikam par vismaz 2 stundām], un paralēli arī identificēts īstais koks, fotofiksācija, un nospriežam, ka te noteikti varētu atgriezties. Labiii! Laižam tālāk! 4/7;
[12:45] - MaMadonaNa. Piebraucam un uzreiz nojauta, ka būs balts un balta. Surprise-surprise, ir arī. Check! 5/7;
[13:05] - pie stabuļu instalācijas veiklākais un acīgākais rubaks ieraudzījis plāksnīti pirms visi citi spēlmaņi esam pienākuši. Hmm, lai nu būtu. 6/7;
[13:18] - vāckunga muiža, uzšturmējam komandai pirmo reizi kā līdzi atbraukušo dēkaini uz, kā izrādās, īsto stāvu un gatavs, arī 7ais punkts mums sanācis tik pāris minūšu jautājums. 7/7.

Ja ierasti rēķinām 1h uz punktu kā optimālu progresu, tad 20min/punkts, mūs atstāj uz pauzes. Nedaudz vīlušies, ka jaunpienākušajam dēkainim komandā, kam, protams, sastāstīti visādi stāsti, nav sanācis piedzīvot ne mazāko spēlei raksturīgo izmisumu, nospriežam, ka Ziemassvētki pienākuši ātri un uzreizinām atslēgu. Virziens skaidrs.

Lai remdētu sāpi un aizpildītu ieplānoto dienu laukos, dodamies uz 'Madonas alus' darītavu pēc vietējās garšas [izrādās gan, ka to ražojot brāļi leiši, kamēr pašu darītava vēl tikai būvējas. Oh, well... vēl viena vilšanās, bet tāpat garšīgs!]. Tālāk savukārt, pēc saimnieces rekomendācijas, braucam uz Madonas 'Šlāgeri' pēc kārtīgas klasiskās karbonādes (ir ok! Šo iesakām), ar domu paralēli šķetināt LĀDES mīklu - tās lokācija gan pilnībā skaidra līdz ar apsēšanos pie galda, bet, nu, prom jau nebrauks [ēdiena smarža pamodinājusi nepamatoti zvērīgu apetīti]. Mierīgi ielokām spēka maltīti, kāpjam autiņā un laižam turp.

Tā vien šķiet, ka piebraucam no labākās puses, jo pie zemnīcas esam sausām kājām, nešķērsojot ne purvu, ne laipu. Tajā pašā laikā, pie LĀDES neesam ne pirmie, ne vienīgie. Priekšgājēji arī nav necik diskrēti, pirmie svinot atradumu, un tad, nu, kad šie aizgājuši, ierakstāmies arī mēs. Aizdomīgi viegli mums šī epizode, bet paļaujamies (un ceram!), ka pavisam drīz jau atkal gaidāma kāda ekstravagantāka avantūra. Lai arī uzdevums izpildīts, bez cīņas izpalika TĀ uzvaras garša šoreiz. Bet! Neķeram kreņķi, un tiekās 2020! 🦄

Sestdienas pēcpusdienā Tehno bunkurs devās ziemas retrītā uz Mārcienas muižu, lai veldzētos pirtī, mazliet pasmeltu un parubītu.
Diezgan kompaktais Mamadonanas laukums padevās ātri. Ar pirmo aizbraucām uz pareizo Disnejlendu, atrakcijas gan nenomēģinājām.
Mārcienā iesprūdām visilgāk, bet pēc video konsultācijas ar čubāru sarkanā kreklā tikām uz pareizā ceļa. Papildus punktam palīdzējam
arī vietējiem mārcieniešiem meklēt bezvēsts pazudušo Romānu.

Lai viss tomēr nebūtu tik rožaini, iznāca pabrist uz lādi pa garāko ceļu. Vismaz paspējām applūdušo laipu meklēt pa gaismu. Paldies
par laukumu un tiekas jaunajā gadā!

P.S. Lādes uzvaru nesviniet Kokneses "Rūdolfā". Tehno bunkurs karbonāžu (un ēdiena vispār) cienītājiem iesaka tai vietai mest līkumu.

9. Decembris pirmdiena startējam no Rīgas ap 24;00 visādu iemeslu dēļ der tik šis datums un tik vēls starta laiks, šoreiz gandrīz komandas pirmssākumu sastāva 3 sākumoriginal Jenoti pietrukst tik viens kurš netiek, viņa vietā pirmoreizi dzivē 7nieku izbaudīs jauns dalībnieks.

Mīklas visas šķita super easy un atminētas 100% vienigi Disnejlenda vieš cerību kkur sapisties meistaribā un uz to patiešām ļoti ceram, bez zadrotiem Nav fun galīgi negribam nolasīt punktus kā ābolus.

Dodamies uz naktsmājām un parģerbties, bet tieši pa ceļam mamadonas punkts ir reāli vēls gandrīz 2 naktī tadēļ pārkāpjam principam un paņemam to pa ceļam, vel īsti nesākot spēli, ko tu neteiksi 1min punkts rokā ehh kā šitais besītu ja butu sākuši laicīgi, bet šajā stundā tas pat nospēlē mums uz roku.

Esam naktsmājās, Cesvainē, parģerbjamies, starta rituāls ar ceļa kāju un zaceni un maucam spēlē 3:00 vēls starts pat priekš mums

Pirmais punkts, vai nu jau otrais. Maucam uz stabulēm tik pat ātri kā mamadona krīt, Nu mums kautkā liekas pa vieglu, vai arī baigo skilu esam uzdzinuši ha ha :D bet atkal ņemot vērā pulksteni šoreiz tas mums der

Trešais Lazdonas Muiža nu WauvaviuWau kas par skaistumu super ļoti priecīgi ka redzējām, pirmais šīs rubas punkts kas patiešām elpu aizrauj. Maucam talak uzzz...

Te sākās žopa :D
Cerejām jau ka būs kāds zadrots bet šitais :D

Krč Disnejlendas mīkla un bilde vispār nekadu skaidrību neviesa kā vienīgi "augstākās Latvijas atrakcijas" nu un takā Madonas puse tad tak skaidrs ka kkas ap Gaiziņu Aha bļe.. par šito beigās būs P.S. veltījums

Krč bildē nekas nav nolūzuši koki un hvz kas tas tur priekšā, to nolemts saprast uz vietas vai tie kkādi sasaluši salāti, lapas vai udens hvz.

Uzbraucam Gaiziņā Visaugstākā atrakcija vai nu torņa makets- Nav

Vai vecais pacelājs- noiets viss paceljs 3reiz - NAV

Brūnās zimes apkaimē pilna pakaļa :D

Googlejam atrodam Kirsona disnejlenda bla bla bla skaidrs maucam, piebraukt klat nevar apsargi un brunās zimes ari nav hmmm

Atpakaļ uz gaiziņu, braucam meklet citu zīmi un baigais prieks ka sekojām lidzi laikapstākļiem un tanka dubļu riepas pret ziemenēm vēl nesamainijām, tādos dubļu ceļos iemaucām ka dubļi lidz durvīm bet tanks tik brauc, protams ka patika :D

un te

Golgāta: atrakcijas un arī brūnā zīme un skaidrs uzraksts ATRAKCIJAS un atrodas augstākajā vietā, Gaiziņā nu ir tak vai ne..

Vienīgais kas attur ir moments ka saprotam ka tā taču māja kurā dzivo cilveki, teritorija apgaismota un skraida suns hmmm bet tak rakstīts ka apmekletājiem draudzīgakās vai tas varētu būt domāts ka saimnieki zin hmmm

Šadas domas rodas velkot paralēles ar pagajušo rubu kur slūžas atradās principā apdzivotas mājas iekšpagalmā un saimniece bij draudzīga arī citi punkti dažkart ir bijuši divainās vietās, Ausmeņu kebabs, Tallinas ielas kvartāls hmmm bet nu hvz ir 5:45 no rīta vai saimnieki būtu priecigi ja mēs tur šiverētu hmm davai ejam hmm bet duksis ai labi braucam iekšā garām majai varbūt tur tas punkts aiz mājas kkur , mūsu tanka prožektori spīd motors rēc maucam augšā kalnā, duksis samīžās un palien zem traktora visurgājeja kas noparkots pie mājas, pabraucam garām mājai saprotam ka sākam braukt augšā pa slepošanas trasi un sadirst to, saprotam ka taisam huiņu un minam atpakaļ, stāvam pie brūnās zimes un domajam ko bļe darīt nu ir tak brūnā zīme un visaugstākās atrakcijas arī, bļe pat uzraksts ATRAKCIJAS bet hvz cik apmekletajiem visdraudzigakās 5:45 :D būtu diena varētu uzprasit nu hvz ai pofig atbrauksim rīt un maucam gulēt, uzsitam centràlai ziņu Whatsap ar brunās zimes bildi un jautàjumu vai this is it.

No rīta pieceļoties liels prieks ka tomēr vēl vairāk netraumejām Golgātes iemitniekus kuri jau slēpās aiz aiskariem un kkam zvanijās tfu bļin,

Značit Ķirsons ir istais :D yeah right :)

Otrā diena Paēdam brokastis maucam
Pirmais punkts Marciena, nezinu kur sačakarejās citi rubaki, bet pie īstas mājas piebraucam uzreiz parbaudam visu māju un palaižam garam punktu :D sākam ložņat pa blakus mājām jo čuvaks sarkanā jakā raidijumā tak pie tām tusēja, bļin bistami bīstami bīstami secinam apskatot pirmo paģiku lidz augšai, betona trepes dejo pa tām kāpjot, drošības dēļ zvans haizivīm pēc mikro hinta jo negribas nojāt lejā zem betona gabaliem

Hints dabūts, skaidrs lohi esam, palaidām garam, uzmanīgaks piegājiens un ir, maucam talāk

Baznīcas punkts atrast rekord atrumā tiko iegājam kā uzreiz ir :) nodevīgie sakrautie ķieģeļi, Skaista vieta A++++

Talāk Tautas nams, absolūts skaistums wow tik pat kruts kā muiža nevar saprast kurš lielāks wow, akuràt tads pats kā Gricmaņa klubs pagajšgad tik saglabājies 10 reiz labāk

Nu ko laiks maukt atpakaļ uz Gaiziņu

Aha bļ...
Ķirsons nodrošinājies ka nebūs tikt klāt un gaiziņā nu nekur nav

Bļe zajobs zvans haizivim pēc mini hinta

Jautājums ir: Gunār onkulim saistība- NAV

Jautàjums 2: Ir Gaiziņam saistība, arbildi jau nojautām NAV

Bļ.... wtf...

Tiek pateikts priekšā lai fokusējamies uz bildi, aha blin tik neskaidrs tas foto, parjautàjam vai varētu būt avots vai ledus, -derot abi

Kkā atrodam Led avotu un maucam

Nu ok tagad uz vietas savelkam līdzības ar Disnejlendu, BET bļe lielais BET, bet par to P.S. veltīsim centrālei :)

Te mūs pārsteidz parsteigums ko otrdienas vakarā negaidam: citi rubaki :D :D :D "No brain" komanda arī viņiem esot pedejais punkts, abas komandas meklējam un pēc kārtas atrodam. Mēs nolemjam ka nevēlamies lādes vietā sastapšanos un pasakam ka dosim handikapu nolemjam aizbraukt paēst uz Šlageri, ļoti garšigi


Ēdam velkam laiku garumā, bet šie kā neatver tā neatver o.k stunda apm pagājusi maucam gan tulīt atvērs

Gandriz esam pie laipas, hmm nav šie ne pie laipas ne atvēruši, esam piebraukiši pie pašas laipas un ejam pàri, bet tiekam tik lidz pusei laipa udenī

Ko daram ai brauksim apkārt purvam, tik TIK TIK skaisti meža ceļi pilnmenesī wow ļoti labs lēmums,

Vēl labāks šis lēmums izradās tiekot otrā pusē un pašaujot garām norādei baltais krusts jo tikām tādos meža tehnikas izbraukātos bezceļos wow papildus bonus šķērsojot izcirtumu Uhhh ku kruta very wery happppy gan mēs gan tanks ka dabūn rušināties pa neceļiem pirms ziemas pakavi uzmaukti, ar otro rinķi pamanam zīmi un maucam līdz krustam cik tālu var tikt, tikām līdz īsajai koka laipai un īsa pastaiga un Zemnīca klāt, labi ka uz vietas sapratām ka mazais r ir radius nevis R rietumi kā sākumā šķita un pēkšņi jaunais dalibnieks atrod lādi, super lādes vieta lokacijas un viss super, vienīgi kā to lādi atradīs kad uzsnigs nu hvz :D pa čarkai un maucam prom, izņēmam tukšās pudeles no lādes un nomainijàm pret pilnu :* gribejām atstāt cd markeri, bet jau Rīga krāmējot arā kabatas sapratām ka jā Gribējām :D

Tagad tas p.s. ko veltam centrālei

P.s. viss bij super loti patika ruba liels LIELS Paldies par to ko darat best of the best,
bet gribejās šoreiz par darvas karoti medus mucā:
Dusnejlendas mīkla nu liekas ka nu galīgi nevietā tas teikums par Augstākajam atrakcijam un nekonkretā bilde, liekas ka pilnīgi speciali ielikts lai rubakus sapistu un aizsutitu uz Gaiziņu kur ir gan Disnejlenda Ķirsona gan Golgatas atrakcijas ar visu bruno zīmi nu come on texts "Augstakās atrakcijas Latvijā" :D pierasts ka mīklās katrs sīkums var būt svarīgs un nav pierasts ka mīklas tevi apzināti maldina arī bez tā var sačakarēties, bet apzināti nevajag maldināt nav labais tonis, :D otrs kas nepatika Mamadona salidzinajumā ar tadām lokācijām kā parejās, likās nu kapēc tik nu..... tik... lieki, mums vispār tās lokācijas publiskajās vietās nu tā ne visai brižiem ļoti nakotnes atminejumus tas maldina :D ja agrāk bij skaidrs ka nevajag līst naktī svešos pagalmos tad tagad ņemot par piemēru Gaismas ezeru un Ausmeni gandrīz naktī uz nepatikšanām uzprasijāmies, bet šis tā bez nopēluma tik sakam kas mazliet nepatīk tik lieliskā spēlē

Jo viss pārejais ļoti patika ļoti ļoti laba ruba viena no labàkajàm

VELREIZ PALDIES, PĀĀĀLdiessss

(o)(o)?yes!

Pēc Valdemārpils rubas dažas no mums izteica vēlmi pārsaukties kaut kā īsāk, tad nu Terrain is the new orange Mamadonanas laukumā startēja ar jaunu nosaukumu. Bet kuru gan tas interesē :D
Kā parasti, jau novembrī vienojāmies par datumu, kurā +- visas tiek un būs gatavas rubīt Madonā. Naktī uz 1. decembri, kamēr daži rubaki guļ saldā miedziņā, citi jau samērā raiti sarisina gandrīz visus uzdevumus. Ta kā laika ir diezgan, tad pēc kāda laika tomēr atklājas, ka ne visi atrisinājumi bija pareizie, bet tā, kā kļūdas tiek saprastas sēžot pie datora, tad tas problēmas nesagādā.
Tā kā Valdemārpilī lādes prieks mums tika laupīts, jo pie lādes vienlaicīgi ar mums ieradās vēl "miljons" komandu, tad uz Madonu izdomājām izbraukt agrāk, lai pēc iespējas vairāk mazinātu varbūtību lādi vērt vaļā kopā ar citiem. Pirmos divus punktus paņemam lepnā vientulībā. Trešais punkts - Mārcienas armijas bāze, liekas 100% pareizs variants, čubars Ķibilds ar cimdiem arī tiek atrasts, bet kā vēlāk izrādās raidījumu neviena nenoskatās, jo pieņem, ka tur taču jābūt. Tā nu klīstam pa armijas bāzi, klīstam,kamēr ierodas citi meklētāji..bļ..visticamāk vieta nav īstā, lūdzam palīdzību un ātri nozūdam. Īstajā Sociālajā izgāztuvē viss diezgan ātri.
Tālāk viss kā pa diedziņu. Pēdejais punkts Mamadonana un beidzot mums pat atliek laiks pusdienām, ar domu, ka varēsim risināt Lādes mīklu..ha..tur tak nav ko risināt! Bet nu jāpaēd ir. Šlāgerī satiekam citus rubakus, bet viņi šķiet lādes mīklu vēl nav atvēruši. Nu ok. Tā kā esam arī slēpņotājas, tad Vectēva slēpnī izlasām, ka visiem kājas slapjas..hmm..nolemjam šo info neteikt jutīgākajām cīņu biedrenēm, lai nesākas drāma, jo drāma mums ir mīļākais sporta veids :D. Cik gan dziļš var būt uz tās laipas? Un vieni gumijnieki mums ir-gaņau, kā sacīt jāsaka. Protams, par to, ka tepat ir Depo un varētu iepirkt kaut kādus lētos gumpīšus, saprotam tikai stāvot ūdenī pāri potītēm.
Pie takas sākuma stāv viena mašīna, bet iekšā arī kāds sēž-ha,ko ta sēžam? Ko neejam? Saka, gumijnieku neesot, ha! Mums tikai vieni, tie arī tiek uzvilkti..sākam šturmēt taku, viss gludi, un tad voila. Gumijnieki iet-tipa pārbaudīt cik tālu tas ūdens un cik dziļš..dziļš un izskatās,ka nebeigsies..bļ..gumijnieki aiziet..vieni..nu labi-slapjas kājas nenogalina-aiziet arī timberlandi. Gumijnieki un timberlandi satiek atpakaļnākošas citas meitenes, šamējās saka:1. gals ir tepat, mocības esot galā, 2.nabadzītis bez gumijniekiem un 3. veiksmi ar lādi, esot grūta..bļ..gumijnieks un timberlanda bišk strjomā, jo sāk strauji satumst.
Galā vispirms tiek paņemts Vectēvs, un tad ķemmēts 50 m rādiuss. Bišk uztraukums par to uzrakto zemi visapkārt :D bet lāde tomēr tiek atrasta ātri. Sākas atpakaļceļš. Ja izejot laipu turp timberlandi bija tikai mazliet mitri, tad atpakaļceļā tie vairs netur neko un kļūst 2x smagāki, bet tas tak nu jau ir vienalga.
Tiekam līdz auto, zābaki nost, sausas zeķes, silta tēja un startejam uz Rīgu. Pa ceļam uzņemam Garnadžus, kuriem neraža ar beigtu auto.
Paldies! Tiekamies happy 2020!

Bez steigas žurkas sagaidīja 14.decembri, lai dotos ceļā iekarot Madonu. Mīklas jau pirms izbraukšanas atminētas, pārliecības tik nebija par disneylandu, lai gan tas šajā kārtā visiem rubakiem sagādāja problēmas. Jau izbraucot no Rīgas, skaidrs - šodien rubaku daudz būs! Iesākām 11:20 ar lauzto siržu dziesmu un jau satiekam 2 komandas. Gari neaprakstīšu punktus, bet vairāk vai mazāk visus punktus ievācām ātri, izņemot Gorodok aka Mārciena! 2h līdz apjausmai, ka tomēr ne tā vieta gluži. Jautājums vietējā veikala pārdevējai atmaksājās. Lādes Mīkla krīt ātri un sākas gonka ar citām komandām. Līdz konkrētajai vietai nonākam kopā ar vairākām citām komandām, lai gan vienīgie gājām pa laipu. Visas kājas slapjas un brauciens mājās tikai zeķēm kājās. Smiekligi, gan bija brist, kad visi kliedz un spiedz cik auksts ūdens! Lāde krita kopā ar citiem rubakiem. Kopumā paldies BK, vietas lieliskas! P.s. Varbūt titula bildi next Time ielikt nesaistītu ar konkrēto punktu, lai interesantāk. Vēreiz paldies! Laimīgu jauno gadu visiem Rubakiem! Lai izdodas! Tiekamies 2020!

Mīklas tika atrisinātas nepieklājīgi ātri, pat garlaicīgi kļuva. Bet te arī pirmā kļūda - 7niekā nevar būt tik vienkārši.
Dodamies 14.decembra rītā uz Gaiziņkalnu, precīzāk - Golgātu. Klīst baumas, ka Ķirsons Lido kalnu uzbēris pat augstāku nekā Gaiziņš. Nē, tur klāt netiekam, bet pa ceļam redzam Disnejlendas pili. Vēl neudadz pablandāmies pa krūmiem un nolemjam savākt zināmos punktus.
Tautas nams krīt ātri, tur satiekam vēl 2 komandas. Iespaidīgs punkts, tāpat kā nākamais - Veckalsnavas baznīca. Tur satiekam vēl vienu komandu.
Tad braucam uz Mārcienas raķešu bāzi, jo loģiski, ka sarkanais komunisms staigāja pa šo vietu. Satiekam vēl 3 komandas, visi klejo pa teritoiju. Saprotam, ka nav, bet kas tad tas ir?
Lazdonas muiža - sarežģīta piekļūšana, bet skaista vieta. Daži no pēc punkta, daži turpina risināt Disnejlendas un Izgāztuves mīklas.
Ieturam pusdienas Šlāgerī, tur priekšā vēl viena komanda. Pēc tam vēsā mierā paņemam Mamdonanas punktu, pēc tam stabuļu punktu - tur viss jau dubļos un nostaigāts.
Tagad jāatmin un jāatrod divi nezināmie. Neiztikām bez hintiem no citas pieredzējušas komandas.
Sociālā izgāztuve - Mārciena minējumos parādījās jau vairākkārt, bet kāds sakars ar to čubāru? Gatavojoties spēlei, visādus video noskatījāmies, bet Atslēgas gan nē. tas bija iepriekš redzēts, bet kurš gan atceras sarkano kreklu un cimdus?
Disnejlendas sakarā Aronas pilskalns vairākkārt tiek pieminēts ar LED avotu, bet kopsakarības neredzam. Vienreiz pat pabraucam kalnam garām. Pabijām arī Bolēnu avotā, kas pat ļoti atbilst mīklas aprakstam, pārmeklējam apkārtni, bet nekā. Neizpratne par saistību ar LED avotu, bet nu labi, braucam un meklējam.
Pie lādes piekļuvām , precīzi sekojot Lādes mīklas norādījumiem - ar joni iekarojot laipu. Uj, cik bīstami un baisi melnā naktī to darīt. Gala rezultātā Lāde tiek iekarota nepilnā sastāvā, bet ir. Atviegloti nopūšamies un dodamies garajā mājupceļā.

Kopumā laukumā nepilnas 12h. Nesaprašana par Disnejlendas mīklas saistību ar vietu. Var jau būt, ka arī bez hintiem beigās aizbrauktu līdz Aronas pilskalnam, bet visticamāk izmisuma dzīti, nevis tāpēc, ka liktos saistība ar mīklu.
Savukārt par Čubāru sarkanā kreklā noturējām pat biatlonistu - disciplīnas līderis taču slēpu sarkanā kreklā, ar cimodiem rokās un šauj.
Bet katrā gadījumā paldies par laukumu, gaidām nākamo

Ap 11:00 startējām no Rīgas. 4 pamatsastāva rubītāji, viena daiļā dzimuma pārstāve un protams 6.laukuma spēlētājs. Šoreiz īpašāks brauciens, jo vienam no pamatsastāva tieši dzimpuks bija. Apdāvinājām ar BK merču un laimīgi ripojāt uz laukumu.

Mīklas labas, visas sazīmētas, Disneijlenda uz jautājum zīmes, šaubas kā jau visiem logbukā rakstītājiem tekstiem, tāpēc apdāvinot jubilāru uzdodam ekstra uzdevumu līdz Madonai sazīmēt tomēr reālu variantu, kas nav iepisiens. Papildus bija ienākusi informācija, ka šoreiz var noderēt gumijnieki (nu labi pāris pārus iemetīs rezervei)

Ierodamies pie lauztām sirdīm, tur jau viena komanda priekšā, kko fotogrāfē, rokā ziepju trauks, A4 lapa, saprotam, ka nav rubaki, citas izklaides. Lauztās sirdis krīt viegli, patīkami un sākas 6.tā laukuma spēlētāja dalība posmā. Redzam, ka pieripo beha (neizskatās pēc foto orientēšanās speciālistiem) laiks pazust.

Kā lielākā daļa visupirms aizbraucam uz citu sociālo izgāztuvi, kaut kad Ķibilda raidījumu smuki jau sen esam noskatījušies. Apmetam džipā pāris apļus, jāiet laikam skatīties ēkas, bet reāli nav nekas atbilstošs. Šoferis saka, davai, aizbraucam uz Mārcienu, tur izskatās cits objekts pēc izgāztuves. Aizbraucam, apskatāmies, izskatās pēc izgāztuves, bet nav īstā vieta… secinām ka Mārcienā sociālās izgāztuves nav retums, nonākam īstajā vietā, punktu savācam. 6.laukuma spēlētājs veldzē slāpes.
Pazudis tulkojumā pamanīts ripojot ar auto krēslā, metam malā, priecājamies par objektu un novērtējam arī zem skatuves esošās telpas pirms līst zem pašas skatuves. 6.laukuma spēlētājs apbalvo ar slāpju remdēšanu.

Pa to laiku 6.tā laukuma spēlētājs liek rubakiem jau meklēt disnejlendu aizvien abstraktāk, ir interneta dzīlēs pamanīts Ārona kalns, pa ceļam uz Madonu. Viens rubaks saka long streč, bet urbānajā vārdnīcā Ārons esot apzīmēts, kā nenormāli foršs čalis, kas ir mega draudzīgs un vienmēr laipni uzņem ciemiņus utt utt… Vēl kāds kaut ko piemet par avotu un tā kā pa ceļam uz Madonu, šoferis iekļauj apskates punktu maršrutā.
Piebraucam, priekšā jau knosās tauta, arī pirmajā punktā sastaptā beha priekšā. Zajebis, varētu būt, 6.laukuma spēlētājs sniedz enerģijas devu katram no rubakiem un ejam skatīties atrakcijas. Jubilārs tiek izšūpināts trakajās seksa šūpolēs. Apstaigāts izošņāts viss, līdz jau atkal klasiskā problēma, visi kaut kur aizklīst pa tālu. Kamēr rubaki jau izmēģina pārējās atrakcijas, viens rubaks ir atcerējies, ka nav kur tālu aizklīst, jāiet nokritušais koks vēlreiz isaktīt. IR! Klusi bilde ar cipariem, lai neizbojātu atrašanas prieku rubakiem, kas jau 2 h meklē. 6.laukuma spēlētājs atkal apsveic rubakus, laižam tālāk.

Uzēdam burā, visi laimīgi, paņemam kafiju un uz mamadonana, protams visiem skaidrs, ka jābūt uz zīmes, protams, ka viens rubaks pasaka, ka jābūt baltajai uzlīmei, protams, ka vairāki rubaki izložņā zīmes visas malas un kaktus un neko neierauga, sāk snigt, pūst vējš, viss slikti, atbilstoši laika apstākļi 7niekam, paiet bezmērķīgas klaiņojošas 40 min un protams, tiek ieraudzīta zīme. 6.laukuma spēlētās sniedz devu acu gaišumam un laižam tālāk.

Ziema negaidīti sākusies, bet tā jau forši. Šausmu rekviēms – vieta fantastiska, var redzēt, ka kārtīgi cilvēki, bēniņos iepakotas nelietotas šļircītes, ja nu gadījumā ievajagas zāles lietot. Kamēr viens rubaks jau atradis punktu, pārējie izbauda objekta burvību un biužukus sataisa. Viss izstaigāts, atkal 6.laukuma spēlētājs ir uzdevumu augstumos un laižam nu jau uz pēdējo punktu.

Aizbraucam uz stabulēm, tur dubļi, neviens neuzvelk gumijniekus, paņemt punktu ar akrobātiku un telefona priekšējo kameru, domā, ka easy bez tiem gumijniekiem var iztikt. 6.laukuma spēlētājs atkal atalgo rubakus, visi laimīgi.

Atver lādes mīklu, nekavējoties koordinātes waze un laiž tos 40 km, pa ceļam atrod, ka ir zemnīca, ka būs “taka” viss kruta. Jau piebraucot saprot, ka varēja arī pa otru pusi piebraukt, bet labi, ka tā neizdarīja, viss 7nieka sāls tiktu laists garām.
Saprot, ka varētu būt slapjš 3 rubaki gumijniekos, divi zābakos, jau 21:00 vakarā tumšs, nu ies, kā būs būs. Vidū saprot, ka ir žopa, bet nu šturmēs to laipu, gan jau izdzīvos. Laipa uzvarēta, viens rubaks izgriež savas tekošās zeķes, otrs nekavē laiku un sākas lādes meklēšana, zonas nav, arī nevajag, 6.laukuma spēlētājs sargā zemnīcu, meklējam lādi. Pēc jau kāda laba laika, daiļā dzimuma pārstāve ir uzdevumu augstumos un seko bļāviens IR!!!! Visi smuki ierakstās, saprot, ka nav zonas, bildes, atstājam jaudīgu aizsardzības silddziru lādē un dodamies atkal uz laipu. Divi rubaki atkal mērcē zeķes, Jubilārs izmanās uz laipas noraut pirueti, kas beidzas ar labo kāju līdz gurnam ūdenī un visi dodas uz mašīnu, sildās ar pēdējo, kas palicis no 6.laukuma spēlētāja, pārrunā piedzīvojumu un pēc 23:00 “Velniņos” tiek pie ļoti dārga bonīša pudeles, kas uztur tonusu līdz Rīgai.

Bija ļoti labi, visi laimīgi un priecīgi! Paldies par laukumu!
Priecīgus Ziemassvētkus, laimīgu jauno un lai laba Ruba nākamgad! Priekā!

Augstākais un aukstākais rubaks Latvijā.

Shout-out visiem, kas rubu rubī pa nakti. Jo tad vislabāk var izjust mērces patieso garšu. Kad pagurumā procesors rubījas nost, bet vēl ir jāuzlauž kāda punkta mīkla (slikti pildīts mājasdarbs). Kad līdz izmisumam ķemmē punktu, bet tas nedodas rokās. Kad nakts stundā visi garāmgājēji, tūrisma centru tantes un mājās palikušās mammas guļ saldu miedziņu, bet tu ar biedriem rubī rubu un nav kam pajautāt ceļu uz Disnejlendu. Tā ir MĒRCE! Ofisa planktoni ir mazohisti.

Kā parasti, FTF sprintu atstājam citiem, bet paši tikmēr lēnā garā čubinam mīklas, kas viena pēc otras krīt - izņemot Disnejlendu. Palasot citus logbukus, saprotam, ka neesam vienīgie lohi.
Tā pat kā citiem, sanāca pabūt gan Gaiziņā, gan Bolēnu avotā. Arī Ķirsona muiža bija starp variantiem, bet uz turieni par laimi neaizskrējām. Kad izmisuma pakāpe vairs nepiegādā skābekli paurim, zvanam centrālei & braucam uz ledavotu. Sorry, bet šī mīkla kaut kā galīgi nav sanākusi. Bet nu mēs par to baigi necepamies, jo pārējais laukums bija konfekte.

p.s. Laukums iziets ap 9h mērenā chillā ar fotosesijām un maldīšanos pa biezā miglā tītām Gaiziņa nogāzēm.

Cheeeeers!

Ekselento Diversantu kaujas operācijas „Virsotne 312m” atskaite:

Šis posms aizsākās bez nekādas steigas un saspringuma. 1. decembris tika sagaidīts bez drudžainas mīklu gaidīšanas. Mīklas tika iegādātas kaut kad decembra otrās nedēļas sākumā. Savā starpā pat īsti nebija nosprausts datums, kad dosimies laukumā. Bet nedomājiet, ka tas dēļ intereses zuduma vai pamatīga atvaļinājuma visa decembra garumā. Nebūt ne. Decembris ir pamatīgi aizņemts mēnesis ne tikai tam Čubaram ar baltu bārdu sarkanajā kostīmā (un ar lieko svaru) un viņa armijai, bet arī diversantu aprindās darbs nerimst, bet gluži pretēji, tikai pieaug. Virspavēlniecība rausta šurpu turpu, no vienas pasaules malas uz otru. Atpūtai un izklaidēm laika nav nemaz. Bet nu labi. Atgriežamies pie galvenā topika...

Jau lasot 7nieka čatu, bija skaidrs, ka šis posms nav diez ko sarežģīts. Ņemot vērā saspringto decembri, mums par to bija zināms gandarījums. Ok. Šaujam vaļā mīklas. Tā viegli pārskrienot pāri, 5 no 7 likās ka ir skaidrs uzreiz, bet nu tas nav mūsu stils. Viss vienmēr jāpārbauda vairākas reizes pirms doties uzdevuma izpildē. Pat visniecīgākā kļūdiņa var novest pie uzdevuma izgāšanās un to mēs pieļaut nevaram. Nu labi... Ak Mamamadonana – Šitais kārtējais mudrījums, atstāt uz vēlāku. Maucām tālāk.

Novada sociālā izgāztuve – Aiii, tas jau skaidrs, Mārcienas militārā bāzē. Salīdzinoši nesen vēl tur kariņi spēlēti un tranšejas raktas.

Rubaku Disnejlenda - ..... ...... ...... ....... $@%%@ %%!@ $^@. Ko viņi tur tajā Centrālē pīpē?! Atstājam uz vēlāku.

Šausmu rekviēms – Bilde baigi zīmīgā, tad nu sākam kurbulēt savus interneta rīkus un praktiski minūtes laikā atbilde ir 100% skaidra.

XI LSJDDS – Kaut kādu narkotisko vielu apzīmējums? Gan jau tas ir tas ko viņi lieto. Piedevām vēl romiešu 11 piemetuši klāt. Kāda starpība par nosaukumu, pēc bildes viss skaidrs. Līdzīgi kā ar 7nieka mīklām, kā zibens spēriens no skaidrām debesīm, saprotam, kas tie ir par burtiem.

Pazudis tulkojumā – Aktivizējam savu ārvalstu aģentūru Skandināvijas valstīs un pēc neilga brītiņa ziņojums ir atšifrēts.

Lauzto siržu dziesma – Hahahahaha..... ehhh tie hashtagi. Vienkārši gar zemi un līdz asarām. Tā sakot ROFL. Izsmējušies mēģinām saprast kas ar to visu ir domāts. Sākumā šķita, ka varētu būt Mārcienas pils. Papētot bildes šis variants tomēr tika atmests. Sākam ķemmēt informācijas resursus internetā, kā arī iedarbinām vietējo aģentūru un baznīcas drupas tiek sazīmētas diezgan ātri.

Nu labi. Tas tā kā būtu. Bet vēl jau paliek tā Mamamdonana un Disnejlenda. Vajadzētu tikt galā ar to. Jāatzīst, ka Mamamdonana vien aizņēma vairākas bezjēdzīgas stundas meklējot pilnīgi nepareizā vietā līdz vienam brīdim, kad kāda draudzīga komanda deva ļoti vispārēju hintu, kas parastam Homo sapiens neko neizteiktu, bet mums tas bija zelta vērtībā. Nedaudz palauzot galvu tikām pie Manas Madonas un arī pati populārā zīme rokās.

Laiks atkodēt Disnejlendu. Vaiii kas tik nenāca prātā. Gaiziņš – Nu nebūs. Nav tur nekā. Iegūtā informācija liecina, ka tuvējā apkārtnē ir vai ir bijuši divi virvju trošu atrakciju parki. Nu tā tomēr ir Latvijā ļoti populāra izklaide. Ir arī diezgan augstu virs zemes, kā arī netālu no Gaiziņa, tad jau diezgan augstu. Nu nē, tomēr nē. Tad ideja par visādām dabas takām. Tās jau ar ļoti iecienītas, bet tomēr kaut kā tas viss neliekas kopā. Mīklas bildē redzamais neliek mieru un kaut kā velk uz ūdeņiem. Dīķi vai ezeri tie nav. Tam jābūt kam citam. Un atkal, ar neliela hinta palīdzību saprotam, ka tie avoti. Labi, a ko tad tālāk. Tika uzmeklēta informācija par vismaz 3 zināmiem avotiem ap Madonu. Tāpat interesanti šķita, ka Gaiziņa virsotne arī ir avotiem nosēta. Bet nu labi, tas ir pārāk vispārīgi, meklējam tomēr starp zināmajiem un sabiedrībā atzītajiem avotiem. Bolēnu acu avots tiek izsvītrots uz reiz, jo tas taču neaizsalst, tomēr tuvējā apkārtne liecina, ka varētu būt. Biksēres avots. Nu galīgi ne. Kaut kā gan ņuhs, gan čuijs gan poņa saka, ka uz šo pat nav vērts skatīties. Ok. Aronas LED avots. Kas tās par LED? Kādas vēl tur diodes un pričom?! Aaa nē. Saliekas kā Ledavots. Hmmm ledus. Bildē arī ledus. Varbūt šis. Pat tiek atrasta bilde ar skaistiem ledus veidojumiem pie Ledavota. Pat tika sameklēta vietas lietošanas instrukcija, kas ir īpaši draudzīga ciemiņiem. Tā kā visas detaļas sakrīt, bet Diversantiem nepieciešams apstiprinājums. Tad nu zvans Centrālei. JĀ! Tiek apskaidrots kā tapa mīkla un gūts apstiprinājums vai mūsu iegūtajai informācijai par Aronas LED avotu.

It kā viss būtu. It kā 7 no 7 ir atrisināts, bet nedod mieru tā Novada sociālā izgāztuve. Kaut kas nav kārtībā ne ar pašu mīklu, ne bildi, ne arī nosaukumu. Diversantu pieredze un labi attīstītie instinkti saka, ka tā nav Mārcienas militārā bāze. Jārok dziļāk. Jābūt kaut kam citam. Meklējot informāciju visdažādākajos iespējamajos un neiespējamajos veidos tika uzieti visādi interesanti informācijas fragmenti. Dīvaini šķiet, ka nelaiķa Mārtiņa Ķibilda bilde parādās diezgan bieži meklējot informāciju. Un tad pēkšņi... Euuu... viņam tak ir sarkanbalti cimdi un sarkans (Mēs gan vēl joprojām domājam, ka tas ir rozā krekls) krekls. Hmmm... Kas tad tas. Atslēgas. Interesanti. Daļa Diversantu labi zināja, kas ir Ķibilda Atslēgas, daļa, absolūti ne. Labi. Noskatāmies 34 sēriju trīs reizes un savelkot kopā visu iegūto informāciju un Mārtiņa Ķ. Teikto, top skaidrs, ka mums jādodas uz pašu Mārcienu nevis netālu esošo militāro bāzi. Lielākā pievienotā vērtība šai mīklai ir tā, ka tiek parādīts šis lieliskais dokumentālais seriāls. Vismaz daļa (Nu labi. Vismaz viens) no Diversantiem pamatīgi uzsēžas uz šo seriālu un brīvajos brīžos to skatoties, līdz Ziemassvētkiem ir pieveiktas visas 50 sērijas. Par to milzīgs paldies BK Centrālei un Mārtiņam Ķibildam. R.I.P.

Decembris jau gandrīz vidū un kaujas operācijas aktīvās fāzes datums pat īsti nav skaidrs. Neko darīt, nospraužam 22. decembri, kurš pienāk nemanot. Tomēr notiek, kas interesants. Kaujas operācijas dalībnieki skaits iespējams sasniedz 5 diversantus, turklāt interesi braukt līdzi izrāda viens no Birjožurkām, kas jau šo posmu ir pievarējis, bet acīm redzami tik ļoti iepatikās, ka ir gatavs doties vēlreiz. Neuztraucaties. Visu cieņu Birojzirkai, jo visu posmu viņš neizpauda neko, kas saistīts ar vērtību atrašanās vietu un klusēja kā partizāns (izņemot tos brīžus kad smējās kā kutināts, kad Diversanti izpaudās vērtību meklējumos nepareizajās vietās). Tad nu tuvojas kaujas operācijas aktīvās fāzes diena. Lielas cerības par divu transportlīdzekļu sastāvu. Tomēr iepriekšējā dienā cerības pagaist, jo viens no transportlīdzekļiem nav kaujas gatavībā. Nekas, kā par brīnumu izlemjam doties vienā transportlīdzeklī piecatā. Visu cieņu diviem Diversantiem un Birjožurkai, kas visu ceļu pavadīja nebūt ne ietilpīga transportlīdzekļa aizmugurējā sēdeklī. Malači. Īsteni kaujinieki, kuru devīze – I wish it would suck even more.

Ap plkst. 11:00 esam Madonas pievārtē un, ņemot vērā piebraukšanas virzienu, aktīvās diversiju darbības uzsākam pie slavenā Madonas uzraksta jeb Ak Mamamdonana. Un sākas. Jau iepriekšējos posmos nācās novērot dīvainu parādību. Pirmie pieturas punkti mēdz sagādāt pamatīgas problēmas. Diversanti jau to ir iesaukušu par „Pirmās vērtības lāstu”. Gan Apē ar Slapjo sievieti mums nekas nesanāca ar pirmo reizi, gan Valdemārpilī Alias mūs vadāja nekurienē, kamēr pēc ļoti ilga laika atradām. Līdz šim nespējām izskaidrot šī „Pirmās vērtības lāsta” fenomenu, bet tad atcerējāmies pašu pirmo Diversantu posmu Rīgā, š.g. septembrī. Toreiz, tālajās septembrī, nonākot pirmajā punktā – Kolizejā, paši punktu neatradām, bet mums to parādīja meitenes no kādas citas komandas. Ļoti ticams, ka tas arī ir šī lāsta iemesls, jo esam pārkāpuši kādu no svētajiem 7nieka baušļiem. Nu piemēram – Tev nebūs no citas komandas palīdzību pieņemt, pat tad, ja tev tā tiek piedāvāta bez maksas. Nu labi. Sūdi vagā. Tagad visu laiku ar pirmajiem punktiem tā nāksies čakarēties. Cerams gan, ka tikai tas strādā vienu sezonu nevis uz visu turpmāko mūžu. Pie Manas Madonas uzraksta nedaudz parāpojam uz celīšiem, kā arī palūram uz burtiem, bet neko neatrodot izklīstam pa parku. Labi izlēkājāmies pa bērnu laukumiņa batutu, izložņājām visus (vienu) beņķīšus. Nu dažādiem leņķiem aplūkojām visas miskastes un elektrosadales skapjus kā arī Toi Toi tualeti. Laiks tika patērēts diezgan daudz, lai neteiktu vairāk. Paldies Diversantei analītiķei, kas sieviešu intuīcijas vadīta, nolēma atgriezties pie Madonas uzraksta un palūkoties vērīgāk. Un ir.... ļoti grūti pamanāms, bet ir. Ne jau tāpēc, ka logo maziņš, bet tāpēc, ka Diversantu prātiem nez kāpēc ir šaurās domāšanas princips parādījies esot pie pirmā punkta un pat prātā nenāk, ka šoreiz BK logo nebūs obligāti kontrastējošs ar apkārtējo vidi.

Acīm redzot garā pastaigā pa parku un lēkāšana uz batuta izraisījusi pamatīgu apetīti, jo daļa komandas pieprasa uzturvielas pirms doties tālāk. Labi. Laižam uz izslavēto Šļāgeri. Haha. Tur privatņiks. Nu neko, otrs varianta – Bura. Nenožēlojam, vēderi pilni līdz malām. Laižam tālāk uz nākamo posmu – Tie mistiskie Madonas stabi ar to dīvaino burtu salikumu.

Stabi tādi noplukuši un pamesti likteņa varā. BK logo ar vērtību atrodas ātri un pēc nelielas muzikālas performances esam atpakaļ transportlīdzeklī un laižam tālāk.

Dodamies uz Šausmu rekviēmu. Šo vietu gaidījām ar lielu nepacietību un vilties nelika. Piebraucot skatāmies, ka vēl divas mašīnas, pie kādreiz glaunās pils, jau priekšā. Noteikti, ka rubaki, kurš normāls cilvēks tad vēl būtu šādā vietā svētdienā. Tā arī ir, iekšā jau kāds rosās. Kamēr pārējie Diversanti izbauda šaušalīgās telpas, Whatsappā atskan pīkstiens un parādās bilde ar vērtību. Diversants individuālists ļoti operatīvi atvēris kādas durvis un atradis meklēto. Ar to tik sākas viņa triumfa gājiens šajā posmā. Kādu laiciņu pablandamies pa aizraujošajām telpām un atpakaļ uz transportlīdzekli.

Izlemjam, ka ja jau esam Madonā tad jāaizlaiž uz to Gaiziņ. Ievadam Wāzē galamērķi un aiziet. Kā par brīnumu maršruts sakrīt ar Disneilendas koordinātēm. Piestājam arī pie slavenā LEDavota. Sākumā nevaram saprast, kur ta jāmeklē, jo apkārtne neliecina neparko kur varētu būt uzņemta mīklas bilde. Nolemjam doties dziļāk meža virzienā un izbaudīt šūpoles. Diversanti atkal paklīst kur nu kurš un pēkšņi atkal pīkstiens Whatsappā. Diversants individuālists atradis savu otro punktu šajā posmā. Protams, ka citiem nesaka un ļauj pārējiem arī neķert atrašanas kaifu. Izbaudām patiesi interesanto un skaisto vietu. Ja esiet Madonā, šī vieta būs krietni interesantāka par Gaiziņu. Viennozīmīgi. Labi, atpakaļ transportlīdzeklī un laiž ta beidzot uz to Gaiziņ. Nekā, pa ceļam izrādās ir arī Pazudis tulkojumā. Piebraucam arī pie tā.

Ēka no ceļa nemaz tik viegli nav pamanām. Un te sākās komandas sacensības gars. Visi burtiski zibenīgi ir iekšā ēkā un sāk meklēt vērtību. Un atkal... Nevar būt... Diversants individuālists ir atradis jau trešo vērtību. Sākās stāsti par Džedaju spējām un to, ka spēks ir ar mums, bet visvairāk spēka ir ar Diversantu individuālistu, kurš mudina citus pievērsties Džedaju ticībai un skatīties Zvaigžņu karus. Dodamies Gaiziņa virzienā. Apkārt baisā migla. Sākas joki, kā ieraudzīt Gaiziņu. Nu kā, meklē sniegotu virsotni, taču augstākais punkts Latvijā. Lai arī cik ironiski tas nebūtu, bet tiešām Gaiziņa virsotnē atrodam nelielu sniega kaudzīti un par to arī ir liels prieks. Lasot citu komandu piedzīvojumus un aplūkojot bildes, liekas, ka mūs atrastā sniega kaudzīte varētu būt LEDEŅU komandas veidotā (vai vienkārši sastaptā) sniegavīra paliekas. Nu ko laiks doties uz Mārcienu. Uz slaveno Gorodok, jeb Novada sociālo izgāztuvi.

Kā jau ierasts, piebraucot, transportlīdzeklis pat vēl nav īsti apstājies, kad pirmie Diversanti jau lec ārā un skrien ēkas virzienā. Sākās meklēšana pa telpām un pēkšņi tas atkal notiek. Diversants individuālists jau atkal ir triumfējis un atradis vērtību. Parādot citiem, kur tā ir, tiešam sākam ticēt, ka viņam ir kāds pārcilvēcīgs spēks, jo tādā vietā un tik ātri atrast vērtību ir kas fenomenāls. Kamēr apspriežam iespaidus par Gorodok, pieripo kāda cita komanda tika dāmu sastāvā. Sasveicināmies, cenšamie ievērot konspirāciju un iestāstīt, ka esam iedzimtie Gorodok iedzīvotāji. Laikam nenoticēja. Pieres lukturīši un taktiskais ekipējums nodeva.

Pēdējais punkts, pēdējā vērtība. Transportlīdzekļa tālo gaismu apspīdētās drupas ar balto krustu, tumsā izskatās īpaši iespaidīgi. Skats aizraujošs. Visi metās iekšā un uzsāk meklējumus. Nepaiet ilgs laiks līdz vērtība ir rokās. Nēēē... šoreiz Diversantu individuālistu spēks pievīla. Vērtību atrada Diversantu garīgais līderis un aizbildnis (pagaidām bez konkrētas iesaukas). Kamēr meklējam drupās esošo geoslēpni, pieripo arī iepriekš satiktā dāmu komanda. Iegūstam informāciju, ka esama satikuši Matīsu un bruņiniekus. Mēģinām noskaidrot kur tad pats Matīss, bet atbilde bija 7nieka mīklas cienīga un līdz galam tā arī nesapratām kaut gan bija nojauta par kaut ko kas varētu būt saistīts ar Rīgas ielām un komandas dalībnieku dzīves vietām. Visiem klusuma taktika, atrodam geoslēpni, bet pa to laiku Diversante analītiķe jau ir atvērusi lādes mīklu un atradusi vietu uz kuru jādodas. Transportlīdzeklī iekšā un aiziet. Visi deg nepacietībā. Pa ceļam sākam lasīt, kas zināms par vietu. Ak vai... Uz saliņu purvā ved laipa, kas vecuma dēļ jau sen ir atdalījusies no sākotnējiem stiprinājumiem un pārsvarā atrodas vairākus cm zem ūdens. Kā jau tika minēts iepriekš, uz šo posmu taktiskais nodrošinājums netika pilnvērtīgi sagatavots un ņemot to vērā, daudz kas tik atstāts bāzē, t.sk. taktiskie diversiju gumpīši. Par šo tik gardi smejās Birojžurka, kas jau šo episko gājienu ir izbaudījis un paziņo, ka paliks sargāt transportlīdzekli.

Esam ieradušies takas, kas ved uz saliņu purva vidū, sākumā. Ir pilnīga tumsa. Priekšā jau divas citas mašīnas. Nu noteikti rubaki, kurš tad cits. Lai arī pa ceļam domas par kāju slapināšanu ir divējādas, nonākot takas sākumā, visi Diversanti ir tādā sajūsmā, it kā tūliņ priekšā būtu nakts desants ar izpletni. Lai arī bridiens ir slapjš un daudzstāvīgu lamuvārdu pārpilns, visi esam ļoti priecīgi par to. Tāda ļoti pacilāta sajūta un visi ir patiesā starā. Visi sajūtam, ka spēks ir ar mums visiem. Šis spēks ir vēlme sasniegt mērķi neskatoties ne uz ko. Nekādas grūtības mūs nespēj apturēt, lai sasniegtu mērķi...lai atvērtu lādi. Ar šīm pacilājošajām sajūtām, spēka pilni un ar slapjām kājām, esam sasnieguši uz salas izvietoto memoriālu un zemnīcu. Saprotam, ka ar to jau nekas nebeidzas. Mums jāpārmeklē teritorija 50m rādiusā ap memoriālu. Diversanti atkal izklīst, bet ne uz ilgu laiku, jo... Neticēsiet, bet atkal triumfē Diversants individuālists, kurš nepilnā minūtē atrod lādi. Pierakstoties logbookā un baudot atstātās dziriņas, Diversanti nonāk pie vienbalsīgas vienošanās, ka Diversants individuālists ir pelnījis codename maiņu un turpmāk sauksies Diversants Džedajs.

Dažas atziņas par šo posmu.
- Lieliski izvēlētas vietas. Dominēja urbānisms, šaušalīgas un pamestas ēkas. Tāpat neatpalika dažāda veida kultūras baudījums.
- Šobrīd Madonas posms ir ieguvis līdzvērtīgu favorītpunktu skaitu kā Rīgas posms un šajā sezonā dala topa pirmo vietu ar Rīgu. Otrā vieta Ape. Trešā vieta Valdemārpilij. Skatāmies ko mums sagādās Saldus un Jēkabpils.
- Jā pašas mīklas un vērtību meklēšana nav nenormāli sarežģīta, tad BK Centrāle parūpēsies, lai nokļūšana līdz lādei sagādā pamatīgus piedzīvojumus. Nobeigums bija tik pat episks kā pats posms. Paldies Jums par to. Jūs esat lieliski. Novēlam nekad nezaudēt izdomu.

Starts no Rīgas ar 6,5 atminētām mīklām. Uz jautājuma zīmes, protams, Disnejlenda. Mamadonanā esam ap 12:30, līdz ar to līdz tumsai ~3,5 stundas (bija doma tumsai atstāt mazāk baisos objektus - stabules, mamadonanu.. lol, laba doma bija, jā).
#1 PAZUDIS TULKOJUMĀ
Mīkla grūtības nesagādā, Google Translate pastāsta par koordinātām. Kultūras centrs iespaidīgs, punkts krīt ātri, vēl apmetam riņķīti pa ēku un dodamies uz Gaiziņu (hehē).
#2 RUBAKU DISNEJLENDA
Augstākās atrakcijas LV - nu droši vien kaut kur 312m augstumā, kur vēl augstāk.. Pa ceļam stājam pie katras brūnās zīmes un pūšam, nekas neder.. Tešam augšā Gaiziņā, paklīstam pa apkārtni, saprotam, ka nebūs. Zvans Centrālei, knapi paspējām uzdot jautājumu, kā jau klausulē- nē, tas nav Gaiziņš un tas nav Bolēnu avots. Ok, ok.. slikti pildam mājasdarbus. Bet viens no rubakiem līdz šim nebija bijis Gaiziņkalnā.. so.. worth it. Pāris jociņi par “augstāko” kalnu, lepns sauciens - we’re from fLatvia un dodamies uz Ledavotu pēc punkta, kas tiek atrasts salīdzinoši ātri.
#3 NOVADA SOCIĀLĀ IZGĀZTUVE
Protams, ka Mārcienas bāze. Protams.. Apsekojam mazās, sabrukušās būves šāvienu, suņu reju un lidmašīnu dzinēju pavadībā. Satumst.. romaņķika. Neviena ēka nav vajadzīgā, dodamies lielās būves virzienā. Tā “Privātīpašums” zīme attiecas tikai uz to metāla konstrukciju, vai ne? To privātīpašumu neaiztikām, īpašniekiem nav par ko satraukties, apgājām apkārt pa taciņu. Ātri apsekojot pirmos 2 stāvus skaidrs, ka nav īstā vieta. Hallo, Centrāle? Meža iela 5. Tur jau dežurē kāds bariņš, kā paši teica - vietējie. Mēs jau arī tikai tūristi.. Pats punkts krīt ātri. Btw, Atslēgas skatījāmies un kopā nesalikās. Ķibilda krekls nav sarkans!!!! Rozā? Aveņkrāsas?
#4 LAUZTO SIRŽU DZIESMA
Mīkla grūtības nesagādāja, skaista vieta. Piebraucam, priekšā jau atkal “vietējie”. Pajautā, kur mūsu Matīss, atzīstas, ka ir E.Diversanti. Abas komandas meklējumos -vieni punktu, otri jau Geocatch’u.
#5 ŠAUSMU REKVIĒMS
Diez bērziņš pie ieejas nostāvēs līdz 2020. gadam? Uzrāpjamies līdz “ieejai”, īsiem cilvēkiem nebija super ērti un vienkārši, drēbes momentā netīras un slapjas, bet nu kurš gan tumsā skatīsies.. Skaista vieta, atrodam punktu, nedaudz pastaigājam pa muižu un dodamies tālāk.
#6 XI L S J D D S
Piķa melna tumsa, stabules knapi saskatīt. Iemīcīti nereāli dubļi, bet ar vienu goda apli ap stabulēm pietika, lai atrastu bļembu.
#7 AK, MAMADONANA
Lokācija sazīmēta momentāli, uzlīme bija viltīga! Bet ātri atradām un šāvām vaļā lādes mīklu. Lokācija skaidra, bet.. laiks vakariņām. Te nu Tev bija, kas redzēs netīras drēbes tumsā.. ātri savedam sevi puslīdz normālā paskatā un dodamies Burā(t).
#8 LĀDES MĪKLA & LĀDE
Lādes mīkla bez jautājumiem, purva laipas mums patīk, dodamies! Sākumā jautri- hehe, nedaudz slapjš un laipa nav stabila. Pusceļā saprotam, ka ir dirsā. Gumijnieku nav un vienam bruņiniekam piemetas panikas lēkme. Līdz ar to ceļu pēc lādes turpina tikai 2/3 no komandas, kamēr viens rubaks iesēdināts mašīnā, kur pārdomā savu dzīvi un apsola sev vairs nekad nepiedalīties 7niekā.. šogad. 2 emocionāli stabilākie rubaki piķa melnā tumsā tiek līdz lādei, gaviles ātri pārvēršas šausmās, jo atkal ceļš pāri laipai. Protams, tikai braucot prom atskan - nu jā, varējām arī no otras puses piebraukt. Mežā paķeram 2 ceļabiedrus - egles un braucam gatavoties Z-svētkiem.
#9 SECINĀJUMI
Kur pie velna mēs tā nosmērējam mašīnu????????
P.S. Visiem priecīgus svētkus un veiksmi nākamajā gadā! Tiekās!

Zaibis

Šķiet, ka Purva Bridējiem veltīts posms😀. Nolēmām Jauno Gadu sagaidīt spēles laukumā, daudz tik domājām - kurā? Beigās nolēmām doties uz Madonu, jo FTF tomēr nedaudz biedē, kaut arī visu vakaru spriežam vai nedoties pa taisno no Madonas uz Saldu.