Kā solīts S06E02 logbook:
"Izdarīsim secinājumus un atgriezīsimies vēl labāki. Pavisam drīz."

31.10. īsi pēc 21.00 startējam no galvaspilsētas uz stratēģisko nometni.
Dažs rubaks jau sācis FTF dzīres un ir mērenā vafelē.. Žiga teiktu, ka tas viss ir pie dir$a$, p1$am ogu! Ha!
Īsi pēc 23 iekārtojamies omulīgajā nometnē.
Izpildījuši mājāsdarbu, tuvējās iespējamās vietas pa vakariem internetā izzondējuši, plānu un stratēģiju izrunājušui, esam noskaņojušies tikai vienam - šis būs mūsu FTF!

Pulkstenim rādot 00.00 viss labākajās tradīcijās - fcuk. Atkal, b*a, neko nevar saprast. Ko viņi pīpē?
Ļoti lēnām kaut kas sāk salikties..
Šķiet, ka mājasdarbu pildot, manīti BLOCIŅĀ IESPUNDĒTAIS pagrabi..Briņķpedvāles muiža.. jābūt, šo atliekam. Un Rubaks pat neieskatās, ka muiža ir Sabilē.
Labi, ka mazliet vēlāk pieraksts tiek ielikts blociņā un īstā vieta ir skaidra.
Atrodas ŠOVAKAR DEGPUNKTĀ un īstais raksts par Maiju un Paiju. Skaidrs.
SATURS IR KARALIS un šveices šokolāde arī kaut kā sazīmējas. Nepārliecinoši pārliecinoši.
Divi minējumi par ZEMNIEKU TESLU. Nevar būt tik vienkārši!? Minējums par GAISMAS EZERU, kas vēlāk izrādās nepareizs.
ALIAS ir, bet paši nospriežam un pieņemam, ka nav. Un protams... ROJA-L FLEXKURSIJA. Liekas, ka ir, bet.. Jūs jau nojaušat..
Pulkstenis rāda jau 04, atkal esam aizsēdējušies. Mazliet šaubīgi, bet startējam flexkursijā. Fuckin garā flexkursijā.

Sanācis, ka tieši ROJA-L FLEXKURSIJA atrodas vistuvāk nometnei.. gan pareizā vieta, gan nepareizā. Jūs jau ziniet, ar kuru sāksim, vai ne!?
Atrasts slavenais, dziednieciskais Lūrmaņu avots, akmens Rojas upē arī manīts. Jābūt!
Piebraucam pie atsegumiem, forši, bet saprotam, ka neesam tur, kur vajag. Pārbraucam pie avota, tur priekšā jau #FrančuPīlādzīši un MUMS IR MHM. Nodomājam, ka esam tur, kur jābūt. Not.
Pirmais bridiens pa džungļiem kopā ar pīlādžiem un mhm. Ilgs bridiens, b**. Pirmais izmisums un pirmā bezcerība jau pašā sākumā. Nice! Labs sākums!
Pēc kārtīgas pastaigas pa fucking džungļiem un dubļiem nolemts, ka tālāk brist negribas. Ceļš šeit ir vistuvāk.
Vienojamies ar mhm vēlāk sazināties. 2 pīlādži un 1 mhm turpina bridienu.. apsveicams entuziasms.
Trīs izbesījušies no sešu kompānijas uzkārpās kalnā un izlien uz ceļa.
Pa starpai manīti, šķiet, 2 akmeņi. Lieki piebilst, ka neīstie. Cool.
Tālāk izbridušo rubaku savāc pārējie. Danunafig, braucam padarīt kaut ko interesantāku. Cerams uzvāksim arī kādu punktu.
Vēlāk rodas jautājums, vai kāds vispār ir noskaidrojis, kur, aptuveni, ir tas akmens - vai vispār tur, kur to meklējam!? Mīklu šķetinājušais rubaks nesniedz pozitīvu atbildi..

BLOCIŅĀ IESPUNDĒTAIS.
Viss mierīgi un veikli. Forši ir ielīst kādā graustā un nebrist pa džungļiem un dubļiem. Noskaņojums grupā kļūst mazliet pozitīvāks.

ZEMNIEKU TESLA.
Mājasdarbu pildot bija manīta armijas teritorija, bet likās pārāk vienkārši.
Redzot, ka Waze ir skaidri rakstīts virsū tas, ko meklējam, liek domāt, ka tā nevar būt. Tomēr pārbaudam un tiešām ir!
Dodoties prom saskrienamies ar Melno Bedri, pāris vārdi, bet pagaidām garās runās neielaižamies. FTF, you know.. ir uzdevums!
Uz jautājumu, "Kāpēc zemnieku tesla?" tā arī nerodam atbildi.

SATURS IR KARALIS
Uzdzenam piramīdā vienu rubaku. Vieta tipa īstā. Brītiņu pameklējam un rokā ir!

ŠOVAKAR DEGPUNKTĀ
Pa ceļam pāris epizodes no filmas, lai noskaidrotu, kur cepta maize.
Kāpēc sākt ar vienkāršo, ja var karavīriņā paložņāt pa aliņām un sasmērēt bikšeles!?
Izložņājam alas, tad paņemam punktu.

4/7, ko tālāk? Kaut kur pa starpai sazvanīts bridējs no mhm - aizelsies un joprojām kaut kur brien. Bez rezultāta.
Pulkstenis jau hvz cik, bet FLEXKURSIJA, GAISMAS EZERS, un ALIAS nedodas. Lai gan visu šo laiku ALIAS jau ir atdevies, tikai mēs tam neticam.
Pēc pirmās flexkursijas atpakaļ tur atgriezties vairs negribas. Nepavisam negribas.
Visa starpā turpinās nebeidzami meklējumi interneta dziļākajos nostūros.
Kādā brīdī pamanāmies nokļūt arī līdz Dundagai un Dakterlejas svētavotam. Droši vien neviens nemaz nezina kāpēc.

GAISMAS EZERS minējums - Dārtes ezers. Gandrīz taču dārd, ne? Un kaut kur interneta plašumos sakasīts Dār"D"es ciems vai ezers.
Būtu jābūt! Nē.
Pie apvāršņa parādās arī Melnā Bedre, Dārtes ezers uzrunājis arī viņus.
Nostājamies blakus, minūtes 10 stāvam ceļa vidū un saprotam, ka.. neko nesaprotam un nav ideju.
Sazvanīts arī bridējs no mhm, kurš joprojām neko citu īsti nav darījis kā tikai bridis nekurienē. Bez rezultātiem, protams.
Gan bridējs, gan Melnā Bedre pārbaudījuši Roju pie Rojas avota, tur neesot ko meklēt.
Ienākusi informācija, ka līdzīga situācija ir visiem. 3-4/7. #7nieks čats apstirpina.
Sarkastiski pozitīvs noskaņojums, gaisā virmo entuziasms! Nē.
Izkāpjam no saviem tankiem un brīdi vienkārši pasēžam uz soliņa pie ezera. Sarkanas acis, netīras drēbes, iznestas smadzenes, besis. Parasts, mierīgs rīts.
Pēc mirkļa aizbrauc Melnā Bedre.
Mēs nolemjam pārbaudīt savu ALIAS variantu kuram joprojām neviens netic. Nu labi, vismaz 1 no 6 rubakiem esot ticējis.

Ar otro vai trešo piegājienu trāpam samērā tuvu tornim. Atrodas mazais izdegušais punktiņš un.. ir, ir eptva! Ak tāpēc bildē nebija kāju. App1s1ens konkrēts ar to bildi.
Un visu šo laiku ALIAS bija jau atkosts! Jāatzīst gan, ka ne pirmo reizi uz šī grābekļa kāpjam, tho..
Pa šo laiku no kāda izpalīdzīga iekšējā resursa ir ienācis variants par GAISMAS EZERU. Ar nepārprotamu foto apstiprinājumu.
Variants, kurš arī iepriekš izskanējis, bet tālāk pat nav izskatīts.
Čatā ieskrien ziņa, ka viena komanda ir izvirzījusies vadībā. Vai tie varētu būt mēs!? Tas joprojām var izdoties!?
Čats ir uzsilis un iedod pa nerviem - bljad beidzat spamot! (sorry not sorry).

Piebraucot GAISMAS EZERS krīt ātri, pofig, kur un kā rāpties un vai aiz ausīm turēt, lai neieveltos.
Čatā iebirst ziņa, ka vienai komandai trūkst tikai viens. Tie tiešām esam mēs! A bet ko tālāk!?
Atpakaļ tur, kur jau bijām? Nē, tā bija varen sūdīga flexkursijas daļa. Braucam uz Roju.
Pa ceļam uzjautājam vietējam aborigēnam, lai nosauc slavenāko avotu tuvumā. Vērtīgu informāciju neiegūstam.
Sākam ķemmēt no Rojas avota pret straumi. No sākta gala nepamet sajūta, ka te nekā nav un nebūs, bet citu mums darīt tā pat nav ko.
4 no 6 rubakiem mazliet iepaliek un shēmo ko darīt tālāk. Pēc brīža tiek nolemts, ka pakaļ iet vairs nav vērts, jābrauc uz otru galu un jānāk pretī.
Tiek atrasts arī video apstiprinājums, ka posmā no Žocenes līdz Rojai akmens ir! Nekādas nojausmas par to, kur tieši. Un, vai tas vispār ir īstais!? Jāņem priekšā viss posms.
Redzot kādu pārgājiena kompāniju izbāžam portatīvo pa logu: "Vai esat redzējuši šo akmeni!?" it kā meklētu lielas miesasbūves vīrieti virs 40. Šamējie nerubī un neko vērtīgu pateikt nevar.

Piebraucam Žocenē un sākam FLEXKURSIJU part II. Rūpīgi sekojam katram upes līkumam. Pēc vairāk kā stundas mēmais besis. 2 rubaki mēro ceļo no Rojas uz Žoceni gar upi, 4 viņiem pretī.
Te tak nekā nebūs! Besī! Zajebal! Tik tālu ir smagi par daudz! Nevar būt! Ja teica, ka domājuši, ka FTF var krist 7-8h - tas nekādi nevar būt tādā pakaļā!
Šāds izmisums, besis un bezcerība vēl nebija manīta. Bet video apstiprina akmeņa esamību - īstais vai neīstais, bet to atradīsim!
Komandas čatā iebirst ziņa, atskan "ei tu d****, IR!" piz#&%($@ b*aģ, IR! Bet otrā krastā.. un tad seko flexkursijas kulminācija!
Kamēr notiek saruna par to kā savākt punktu, pats mierīgākais un nosvērtākais komandas rubaks nedomā ne sekundi un jau ir nometies pliks! Un rubaks ir daiļā dzimuma pārstāve!
Un ko Jūs, čaļi, braucāt apkārt, ja!? :)

LĀDES mīkla ir vaļā! Pirmie un pagaidām vienīgie! Sadalam kurš atbildīgs par risināšanu, kurš, par taisnāko izvešanu no šīs ūksts! Tas ir jānoved līdz galam!
Uzjautājam pēc attālinātas palīdzības rubakam, kurš nav ticis līdzi uz šo mērci un tuvākajiem rezervistiem.
Pēc 40 min. LĀDES mīkla ir arī pīlādzīšiem, bet mēs knapi ārā no meža. Pretī jau skrien Melnā Bedre, viņi gan, šķiet, nenojauta, ka tas varētu būt ilgs skrējiens.
Pa to laiku ir apstrādātas ciparu kombinācijas. LĀDES atrašanās vietu arī veikli tur pat sazīmējam kartē pēc līdzīgajām vietām - жми на газ!

40 minūtes jābrauc. Pēdējā nervu pārbaude pēc 15 stundām laukumā! Jāsaiet! Jābūt!
Lēmums par garāko un it kā ātrāko ceļu, vai taisnāko un īsāko. Garāko, bet drošāko! Refresh poga ir karsta! LĀDE vēl ir neskarta!
Pēdējais līkums un... neviena vēl nav! Rubaki metās virsū lokācijai! Protams sākumā augšā un visur citur!
Varbūt aprakta sienā!? Ir, ir, ir!
Viena kombinācija - nav. Otra - nav. Tiek nospiesta arī īstā (nofilmēts) - ... nav. B*a..
Pagājušas ne vairāk kā 5 minūtes, piebrauc arī pīlādzīši. No palīdzības pagaidām atsakamies.
Kāds no rubakiem skaitļo, kaut ko uzspiež un atskan klikšķis, bet.. lāde joprojām ir ciet! KO TU UZSPIEDI!?!?! Stress... paga, paga..
Ar trešo reizi LĀDE ir vaļā! Booom! FTF! Pīlādžiem ārā jāklausās uzvaras bļāvieni.

Atzīmēšanās, saldā uzvaras garša! Pīlādžiem nākas pagaidīt.
Pēc nepilnām 16h (negulētas 33-35) instrukciju pareizi nolasīt un kameru ieslēgt nemākam.
Beidzot aizveram lādi un ļaujam arī pīlādžiem pabeigt darbiņu.
Mazliet patusējam un papļāpājam ar pīlādžiem, šie piešķiļ arī kameru, kopā mazs video.
Laimīgas beigas pēc pilnīgas bezcerības.

Paldies BaltaisKalns par lielisku izmisumu!
Paldies #FrančuPīlādzīši, Melnā Bedre, MUMS IR MHM par kompāniju, bija forši!
Tiekamies laukumā! FTF? Iespējams... :)

Ar nelielu skepsi un tomēr prieku acīs ar nesen iegūto FTF (kur vienīgie konkurenti bijām paši sev) devāmies uz rubas laukuma pusi.
31.10 ap 23iem jau sanāca ierasties cirkulī netālu no Talsiem.
Daži no FrančuPīlādzīšiem uzvilkuši BK hoodiju dodas pēc slavenā hotdoga{Šī nav apmaksāta reklāma}. Protams, blakus mašīnas un random čuvāri nāk klāt ar teikumu "vai ku labs laiks eksursijai!".
Tādu teikumu lieto tikai rubaki. Kā nekā- "mums ir mhm" tiek satikti beidzot aci pret aci. Pārrunājam pēdējos laukumumus, apmainamies telefonu nummuriem un tad jau jāgatavojas rubai.

Punlkstenis sit 00:00. Mīklas atvērtas. "B*e Zvīdriņ, kā var ko šitādu izdomāt!"
Mīklu pēc mīklas kaut tiek salipināts, aptuvens maršruts izdomāts ar diviem ļoti nepārliecinošiem punktiem. Bet nu kārtīgā 7nieks garā jāmauc skatīties.

--BLOCIŅĀ IESPUNDĒTAIS--
Momentāli čujs, ņuhs un poņa nostrādā un bez vilcināšanās tiek savākts punkts bez liekām šaubām.

--ZEMNIEKU TESLA--
Kā kārtīgi 7nieks bērni papildījām mājas darbu. Vieta tika atrasta bez problēmām. Arī pats punkts krita apbrīnojam viegli.

--ŠOVAKAR DEGPUNKTĀ--
Uhh... Mīkla negāja viegli. Bet tiek ātri saprasts, ka runa ir par kādu pasaku, teiku vai kādu tur literāro darbu. Bez baigās veiksmes sākām meklēt vienkāŗši alas un alu labirintus. Kā nu ne- bilde pat atrasta kas tieši atbilst iekš google images.
Aizdodoties uz objektu uzreiz satiekam "mums ir Mhm", kas arī ložņā apkārt. Pēkšņi viņi paziņo, ka vajag doties prom meklēt labāku zonu telefonam... Protams, tas 7nieks valodā nozīmē "Eu, pacani, b*a atradu, gāžam prom". Zemteskts tika saprasts un pāris minūšu meklējumos punkts tika atrasts.

--FLEXKURSIJA, part 1--
Acīmredzami visvieglākais punkts, vieglākā mīkla. Vai ne? Vai ne? Noteikti...
Tātad, protams, tiek nolemts Lūrmanņu avots kā the one and only punkts kā mīklas risinājums, jo Rojas avots pilsētas centrā? Pff.. tas tak būtu galīgi ne 7nieks stilā.
Esam pie avota, priekšā jau mūsu mīļie "mums ir mhm". Dodamies lejā sākt pastaigu gar Rojas upi izbaudot skaisto vakaru.
Pusotras stundas garā flexkursijā visiem jau ir piemeties vecais labais zajebs. Beigās tiek pieņemts kopīgs lēmums par punkta boikotu uz nenotiektu laiku.

--ALIAS--
Mīkla super laba. Sarežģīta. Bijām priecīgi, ka šo paņēmām ar pirmo piegājienu...
Laba rīta pastaiga vērojot saullēktu. #romantic.
Kamēr 2 rubaki gāja pastaigā, atlikušie divi ar grūtu sirdi pieņēma lēmumu nedaudz parubīties powernapā.

--FLEXKURSIJA part 2--
Nu tika pieņemts lēmums uz Lormaņu avotu atpakaļ nebraukt.
Rojas avots tika apmeklēts pa ceļam uz veikalu. Piebraucam pie avota, uzreiz sajūsmas saucieni un saprotam, ka esam pie pareizā avota. Diemžēl FTF laban tiek ignorēts lūgums atstāt auto pie avota.
Pa ceļam tiek izbirdināti no auto daži no pīlādzīšiem lai ātrāk varētu noeiet krastu. Pēc pāris kilometriem priekšā atkal jau pazīstams spēkrats- oho! "Mums ir mhm" atkal priekšā.
Abas komandas jau izmisumā, nolemjam apvienot spēkus, kā nekā rīts jau agrs un neviens nav tuvu FTF.
Sākam hujārīt atkal pa upes krastu, šoreiz gan ļoti tuvu ūdenim. (bija radusies teorija, ka upē ir cēlies līmenis un akmens ir krietni mazāks palicis, daļēji zem ūdens).
Tomēr cerība mirst pēdējā un tika nolemts iet tālāk. Pa ceļam tiek pazaudētas zeķes, maisiņi kuros apautas kājas un arī pacietība. Īstenībā pacietība pazuda pirmā.
BET... Kas gan tur? Bļ* tas tak amens! Nopietni?!?
Paiet 5 min un esam pie akmens. Bļemba tiek ieraudzīta uzreiz. Un arī smaga nopūta saprotot, ka jāpeld. Bet visi ir reāli atsaluši.
Pēc nešpetnām diskusijām tiek sagaidīti pārējie pīlādzīši un tiek pieņemts nevienbalsīgs lēmums doties pēc bļembas no otras puses upei. Protams kaut kur sev sirdī mēs visi zinām, ka vajadzēja fu*king brizt ūdenī un paņemt to punktu kā riktīgiem rubakiem.
Labi, neko, norunāts doties apkārt- tā arī darām. Apbraukuši apkārt upei nosūtam atlētiskāko no pīlādzīšiem pēc punkta, kamēr pārējie sēžot auto pārbauda atlikušo punktu mīklas. Punkts atrasts, laime un prieks pēc hz cik stundu flexkursijas.

Viss.. Atlikuši 2 punkti. Teorētiski mums tie ir atrisināti, tikai jāsavāc. Diemžēl katrs no tiem atrodas citā virzienā. Palīgierīces apgalvo, ka brauciens varētu prasīt apmēram 1h20min, neņemot vērā meklēšanas laiku.
Bet.. Sirds tomēr sitas strauji, jo lādes mīkla nav vaļā un cerība nav mirusi! GĀŽAM!

--GAISMAS EZERS--
Bez emocijām 30 sec punkts tiek atrasts. Eeez peez.
BAM. Tikmēr tiek atvērta lādes mīkla by "ātrs un bez žēlastības". Mazliet sejā parādas izmisums, stress un gribēšana malkot pīlādzīti.

--SATURS IR KARALIS && LĀDE--
Sākam kāpt piramīdā un jau uz apmēram uz 3. akmens ieraugam bļembu. Matemātiķis pīlādzītis ievada pēdējo skaitli un... Mīkla ir vaļā. Sākam rubīt.
Hmmm... Pirmā mīklas daļa- googlēt kā renewot trial licenci photoshopam. Lādes mīkla tiek atkosta dažās minūtēs un sākas brauciens.
31 min.. Nav lāde atvērta
20 min... Lāde vēl nav atvērta. Everything is to play for.
10 min... Eu, nois. Moš šie nolažojuši. Centrāle tak čatā teica, ka vai nu būs super easy vai super grūti.
3 min... EEEEEEE... Mēs paņemsim...
Fināla taisne uz zemes ceļa. Skatamies- galā punts. izskatās pēc auto. Braucam tuvāk un tiešām- "ātrs un bez žēlastības" jau priekšā. Iekšēji esam vīlušies, ka dažas minūtes mūs šķīra no uzvaras malka.
Nu neko. Sagaidam kad "ātrs un bez žēlastības" pabeigs uzvaras rituālu un atveram lādi paši. Protams procesā tiek iznīcināti pāris pīlādzīšu dzērieni.

Braucot mājās, tiek saņemta ziņa no centrāles: "Rekur aizgāja jūsu FTF. *Video ar "ātrs un bez žēlastības" dalībnieces ūdens bridienu".
Diezgan skumji. Bet nekas, esam gatavi pacīnīties par citiem FTF šogad un arī nākamgad. Priekā!

Paldies par īpaši sīvo konkurenci "ātrs un bez žēlastības" un patīkamo romantisko pastaigu ar "mums ir mhm"...
Kā vienmēr, paldies @Centrāle par super posmu.

Tā mērce! Tas bezmiegs! Tas izmisums!
Perfekto!

Melnā Bedre šoreiz nolēmusi startēt no Rojas puses, jo tic, ka laukums būs izvietots kādā garā trajektorijā un tas varētu būs visoptimālākais maršruts. Nobāzējoties vienīgajā šķietami strādājošajā Rojas DUS, tā pamana vēl kādu aizdomīgu auto, pilnu ar treniņtērpos tērptiem rubītājiem, kas pie vaļēja loga noklausās sarunās. Tomēr pēc laika tie aizbrauc un vairs netiek redzēti. Iespējams, tomēr kādi vietējie izsitēji.

Pusnakts, un mīklas vaļā. Kāds rubaks - šis ir tur, tas te, kaut kas tāds ir manīts, bet tā vieta noteikti ir tepat blakus! Un vēl un vēl, un vēl! Rodas sajūta, ka pārējiem rubakiem vairs nav jēgas minēt, jo viss pēc attēliem vien skaidrs jau pirmajās minūtēs! Bet atliek nedaudz iedziļināties, lai secinātu, ka skaidrs nav galīgi nekas!

Paiet 2 stundas, un pilnīga skaidrība ir tikai par 3 punktiem. Ceturtais - flexkursija - arī it kā varētu būt tepat aiz stūra. Rubakiem no šaurās saspiestības jau sāp sēžamvietas un vairs īsti nevar nosēdēt, tāpēc tie nolemj izlocīt kājas tuvākajā punktā. Oh, if only we knew…

3-4h vēlāk pēc daudzu kilometru izķemmēšanas punktam neesam ne par matu tuvāk, turklāt viens no rubakiem pamanās aizķerties aiz kāda zara un upes krastā noraut uz mutes tikai pusmetra attālumā no ūdens! Piektais rubaks vispār kaut kur aizklīdis vienatnē un pazudis.

Izmeklēta Rojas upe gan pareizajā lokācijā, gan pie Lūrmaņu klintīm. Skats uz zvaigžņotajām debesīm, protams, episks, bet… Pirmā lokācija šķita ticamāka par klintīm.

Pagaidām gar krastu noieti kādi ~3 km, bet upē neviena akmens, izņemot vienu tādu pavisam nelielu straumei pretējā virzienā. Nu ne jau nu vēl kaut kur tālāk? Varbūt aizmaucam ar auto līdz dabas takas otram galam? Varbūt tur manīsim kādu ērtāku pieejas vietu krastam. Ne jau nu tas akmens būs vietā, kur grūti piekļūt, jo kā gan citādi vispār BK būtu varējuši tādu uziet? Varbūt pa ceļam atradīsim kādu dabas takas virtuālo punktu, kas uz to aizvedīs?

Nekā nebija! Ceļa galā vēl stāvāki krasti un paliela grava, bet pārredzamā attālumā no akmens ne miņas. Ir plkst. ~06:00 no rīta, bet statistika gaužām bēdīga - 0/8. Pat depresīva. Šis noteikti nebija iepriecinošākais punkts, ar kuru sākt spēli. :D

Tādā noskaņojumā prāts nenesas atgriezties arī pie tām 3 mīklām, par kurām nav vispār nekādu ideju. Nu tad laižam uz tām 3 vietām, kuras gan stabili esam atkoduši, lai iegūtu vismaz nelielu motivācijas devu! *Un tā nu Melnā Bedre sāka novirzīties no optimālā maršruta.*

Maija un Paija krīt samērā ātri, ļoti interesanta vieta! Tas pats ar Elku liepu. Taisnā ceļā jožam uz bēniņstāvu un tikai nedaudz vēlāk atminamies par mīklas attēlu, kas uzņemts pagrabstāvā. PSRS objektā savukārt beidzot satiekam un iepazīstam pirmos sāncenšus - Ātri un bez žēlastības. Uzreiz skaidrs, ka šeit pēc skata ir tikai viena ēka, kurā varētu meklēt flīzes. Tā krīt.

Nu tā... jā... ko tālāk? Vai nav laiks atkārtot savas lielākās kļūdas, kas nekad nav novedušas pie laba rezultāta? Ir gan! Mīklas līdz galam neatminējuši, sākam vizināties šurpu turpu visos iespējamajos virzienos uz random apskates objektiem, kur aiz matu galiem esam pievilkuši klāt potenciālas līdzības ar mīklām. Zemapziņā gan skaidrs, ka tā diez vai kaut ko atradīsim.

Tā nu vienā izmisīgā brīdī attopamies pie Dārtes ezera, kur no gaismām un uguņošanas [dienas laikā] ne miņas. Rīta pusē gan skats tāpat jauks. Tikpat šķietami lielā izmisumā blakus piestāj arī Ātri un bez žēlastības. Vārds pa vārdam, un izrādās, ka neatminētas komandām tās pašas mīklas. Besis. Komandas izkāpj no mašīnas, apsēžas uz soliņa, vienkārši chillo ezera krastā un kopā pārdomā dzīvi. Pat uzgriež Centrālei.

Šajā brīdī ir ziņas arī no kaut kāda citas komandas rubaka ar iesauku “Bridējs”, ka izbradāts ir viss brienamais un nebrienamais, un pīladzīši savukārt forsē krastus kopā ar Mums ir mhm (hmm, kur tad šie beigu beigās pazuda, tā arī LĀDI neatvēruši?).

Vēl jau tas ALIAS. Labākais mīklu atminējumu combo, kas komandai līdz šim ienācis prātā, ir "Dirsējs Jēzus fon Strickis mednieks". Izklausās ticami, vai ne? Vai NE? Nē.

Nemaz ne saskaitīt visas tās 10+ vietas un objektus, kuros komanda piestājusi, bet kur nebija nekā, ko meklēt. Uzgriežam arī pīlādzīšiem noskaidrot viņu progresu. Šie it kā visu esot atkoduši, bet savākšot tikai pēc tam, kad būs uziets akmens. Tātad mums vēl ir vāja cerība, ka tas ievilksies un mēs tikmēr uziesim trīs pārējos objektus, lai pēc tam viņiem pievienotos.

Plkst. 13:00, un viens no rubakiem tiek izmests Talsu autoostā, lai atgrieztos Rīgā. Esam palikuši mazākumā.

Ar Centrāles uzkurināto čatu fonā beidzot pašu spēkiem pavisam negaidīti un nejauši esam uz pēdām Uguņezeram! Bet faak, nu tiešām punkts būtu izlikts tik tālu no Valdemārpils? Tomēr viss saskan! Brīdī, kad esam ieklīduši kādā tūrisma informācijas centrā, arī Valpenes piramīda krīt mūsu redzeslokā (kuru nez kāpēc bijām atmetuši jau pašā sākumā). Ja vēl piemet nepieciešamību atgriezties pie Rojas upes, tad no Talsiem, kur tobrīd esam nobāzējušies, jābrauc uz visām debespusēm. Kad jāsteidzas, tad maršruts nu pilnīgi neoptimāls un neizdevīgs! :/

Krīt Uguņezers - punkts, kuru šoreiz rāmi apsargā kāda aita. Vietējā veikala saimniece draudzīgi nāk un painteresējas, kas šeit notiek un kur mēs tā steidzoties. Pirms kādas nedēļas jau kaut kāds bariņš cilvēku līdzīgi izturējies. Ā, tie taču noteikti bija tie organizatori! Droši atlikušā mēneša laikā gaidiet šeit vēl daudz viesu. :)

ALIAS vēl aizvien nepadodas, savukārt pēc Centrāles teiktā konkurenti soļo aizvien tuvāk LĀDES mīklai. Vairākiem Melnās Bedres rubakiem savukārt 19:00 vakarā Tukuma pusē iecerēts koncerts. Laika galīgi vairs nav. Ir jāatgriežas pie Rojas upes, kur atgriezties gribas vismazāk!

Brutāli tiek aptaujāti visi ceļā sastaptie vietējie. Viens kaut kad par kaut kādu akmeni, šķiet, esot dzirdējis, citiem atkal "Rojas upē? Nē. Akmens?... Nav tur nekādu akmeņu! A, vot jūras krastā - rau, tuuuuuuur gan visādi akmeņi esot!". Visbeidzot sastopam pārīti makšķernieku, kas gan tādu esot redzējuši, tikai precīzi jau nu vietu nevarot pateikt. Vēl labāk - neesam pirmā komanda, kas viņiem to jautā!

Šoreiz vietējo norādes mūs aizved Žocenes lidlauka virzienā, no kurienes sākam doties gar upi no pretējā virziena. Kādu gabalu esam nogājuši, kad pretī atpakaļceļā jau soļo Ātri un bez žēlastības. OK, ja viņiem LĀDES mīkla ir vaļā, tad virziens pareizais. Bet... mīklu viņi atvēra jau pirms vairāk nekā pusstundas! Kas, bļe, nozīmē, ka no šīs vietas līdz akmenim ir vismaz pusstundas gājiens. Fak!!!

Pēc brutālas upes krasta forsēšanas daudzu kilometru garumā secinām, ka esam sasnieguši vietu, kur no pretējās puses jau bijām piebraukuši ar auto. Mītiskais akmens vēl aizvien nav manāms. Tātad jāturpina iet vēl tālāk, kas nozīmē, ka naktī akmenim bijām pavisam, pavisam tuvu, savukārt tagad izvēlētais maršruts ir bijis pat 2x garāks.

Fak! Auto atslēgas kabatā, nevis atstātas auto palikušajam rubakam, kas citādi varētu piebraukt tuvāk. Fak! Punkts noteikti otrā krastā un gumpīši nepalīdzēs. Fak! Kamera atstāta auto, nevarēs piezūmot. Fak! Neviens nav gatavs peldēt. Fak!

Agri vai vēlu, bet akmens tiek uziets un koordinātas fiksētas. IR! MĒS TO ATRADĀM PAŠU SPĒKIEM! ŠĪ IR UZVARA!

Pazaudēts, protams, ļoti daudz laika, un līdz auto vēl kāds 40 minūšu atpakaļgājiens (jā, tas bija reeeeāāāāāli tāls gabals no lidlauka puses). Cerības par FTF zūd pārāk strauji. Visbeidzot, no otra krasta puses flexkursijas skaitlis krīt. Laižam tālāk uz Valpenes piramīdu kā nākamo, un tā arī krīt.

Cerību par FTF vairs nekādu, jo LĀDE ir vaļā. Apsveikumi Ātrajiem!

Palicis Alias. Mednieki. Jums noteikti interesēs uzzināt, ka Talsos ir sasodīti daudz ar medniekiem saistītu ēku. Mēs pabijām pie tām visām! :) Un vispār mēs Talsos pabijām faking 2x, kas ir ļoti tālu no visiem punktiem. :)

Pēc daudziem desmitiem nomodā esošu stundu ir plkst. 18:00. Ārā gāž kā ar spaiņiem. Ideju nav. Izmisums. Bezcerība. Nokavēts koncerts Tukumā. Rubaku asaras.

Visbeidzot, ātri un bez želastības lūdzam kādu pavedienu komandai Ātri un bez žēlastības. Kad pareizās atbildes saliek kopā, tā mīkla izrādās tik ģeniāla. Pilnīgi skaidrs, kur jādodas, pat ceļa zīmi kāds no rubakiem ir redzējis iepriekš. Kolka-Dubulti laikā tornim, pilnam atlūzušu zombiju, arī garām soļots! Visi mīklas vārdi kopumā dienas gaitā ne reizi vien tikuši apspēlēti, bet ne salikti kopā pareizā veidā. No Talsiem uz Kalteni vēl patāls ceļš mērojams. Izmisīgi ceram, ka pēc LĀDES nebūs vēlreiz jāatgriežas Talsos...

Pēdējais punkts krīt. LĀDES mīkla plkst. 19:28 vaļā un jau brīdi vēlāk arī krīt. Atviegloti nopūšamies, jo izrādās, ka beidzot esam pareizajā laukuma galā un tālu nav jābrauc. Redzam, ka konkurenci uz LĀDI un 4. vietu šobrīd sastāda Mārupes henesijs, tomēr esam tuvu un ierodamies pirmie. Vismaz kādu brīdi varam nodoties meklējumiem vienatnē, bet tā uzreiz LĀDE vēl netiek uzieta. Ārā divi putnu būrīši un arī tāda aizdomīga aka, bet vietas nav īstās.

Ierodas henesijs un sākumā vēl ļauj meklēt mums vieniem, uzgaidot nostāk, bet tad droši aicinām pievienoties meklējumiem.

Un LĀDE krīt mūsu izpildījumā!
Kādu brīdi pēc prombraukšanas vēl pabrīnamies, ka henesieši nav ievadījuši paroli. Pēc viņu stāsta jau tagad skaidrs, ka šiem neveicās ar kodu. :)

Vēl grūti sagremot to mērci, bet, kopumā atskatoties, laukums un katrs tā individuālais punkts fantastisks! Lieliski apskates objekti! Kā komandas ietvaros līdz šim smējām, ka pēc Valmieras FTF antirekorda Valmieras pilsētai metam līkumu, tā arī Valdemārpils uz kādu laiku nu ir nonākusi šajā apbraucamo pilsētu antisarakstā! :D

Paldies Baltajam Kalnam, un līdz decembra mērcei!

Mīklas krīt ap sešiem no rīta! Kā pēdējā krīt blociņa mīkla, pēc tam kad nolemjam, ka "varbūt atbilde slēpjas nosaukumā"?
Izbraucam!
Uz PSRS bāzi...ir sarga būdiņa...ir pamestas ēkas...kkādas šahtas, meklējam... Vienai šahtai virsū vecas koka durvis, paveram...lejā ūdens. Nolemjam, ka šī būs īstā! Ielienu iekšā, a tur, caur nelielu logu ,redzams ka ir vēl telpas... Viss sakrīt, slapji un pretīgi, izskatās pēc padomju teslas eksperimentu bāzes, tieši rubas stilā, tik jāaiziet uz vāģi pēc garajām gumijas zābakbiksēm!
Bļe, aplauziens jau sākumā....nekur neredz spīdīgas flīzes un kāroto skaitli.....bet vieta tik atbilstoša....
Labi, ka šim ir rezerves variants un ātri sazīmējam geokečā koordinātes un ripojam uz īsto bāzi....tur bez aizķeršanās!
Tālāk uz Valpeni! Tur viss zibenīgi...tik nedaudz aizdomas rada uzraksts "dublikāts" un liekas, ka varbūt jāmeklē vēl kāda plāksnīte, varbūt kkāds hitrijs punkts, bet ,pēc nelielas apspriedes, nolemjam, ka gan jau ,ka tā nevarētu būt, un ripojam tālāk.
Uz alām!
Šī bija pirmā mīkla kas krita, ātri! Vieta skaista! Lukturis pierē, un alās iekšā...nedaudz klaustrofobiski un īstenībā diezgan mīzīgi kad paliek par šauru un prātā iezogās domas - a ja nu jenots lien pretī? Lienam ārā... Pārinieks atradis bildes caurumu...notēmējam... pārbaudam galdu, tad tiltiņu....gāžam tālāk!
Uz flekskursiju!
(Iesākumā piebildīšu, ka šī mīkla likās 100% pareizi atrisināta!) Avota atrašanās vieta tiek ātri sazīmēta un sapakojuši ekipējumu varam doties iekšā! Pret straumi! Iekšā nedaudz dīvaini liekas, ka tikko vēl čatiņā nāca ziņas, ka šis grūts, visi meklē, nevar atrast, traki, utt, bet stāvlaukumā nav neviena auto.....dīvaini.....
Sākam iet! Ir jau iemīta taciņa, tātad viss pareizi!
Koki, krūmi, dubļi, māli, kāpumi un kritumi...parādās pirmie akmeņi, bet neviens neatbilst bildei, nav īstā koka blakus.... Pēc stundas jau normāli slapja mugurā, bet vēljoprojām liekas, ka viss bumbās. Akmeņa nav.... Pēc divām stundām neliels izmīzums jau! Nonākam pie Lubes dzirnavām...skaisti, bet saprotam, ka esam di?&ā! Laikam nēesam pamanijuši...tālāk par dzirnavām tak nebūs....ejam atpakaļ un divreiz vērīgāk skenējam krastus... Nav spēka, cukura līmenis nokrītās..un neviens vēl nav atvēris lādi, tātad arī hintu vēl nedabūt. Tieši brīdī, kad mums pievienojās papildspēki ,viena rubaka sastāvā, noskaidrojam, ka lāde ir kritusi (paldies jums Ātri un bez žēlastības!!) un esam glābti...zvans centrālei....koordas... internets lēns, karte lēni verās-kas tad tas bļe, kāpēc tik tuvu jūra?!?! Kā zibens no skaidrām debesīm nāk atziņa (sākumā gan liekas, ka varbūt atsūtijuši nepareizas koordinātes?!:)), ka pie Rojas upes ir divi avoti:) :) :)..... Četras fantastiskas stundas Rojas mežonīgajos krastos, meklējot akmeni, kura te nemaz nav....bļ&#_'#@(//"**
Ok...šito sagremojam un ripinam maksimāli tuvu koordinātēm un brienam pēc balvas! Jau gandrīz iebridu upē, jo plāksnīte noteikti ir uz akmens, tik tajā pusē, kuru no šīs neredz, bet tad acīgais rubaks pamana meklēto, un izpaliek pelde, fu,vismaz labi ka tā! Šitas ir kabatā.
Ir iestājusies jau tumsā, un sapnis par lādes atvēršanu pa gaismu izplēn....
Minam pie Gaiļa!
Šī mīkla sagādāja vislielākās šaubas, jo nevarēja saprast, kur tieši jāmeklē simbols...ap villu, pie jūras, pa ceļam uz torni, pašā tornī, bet nolemjam turēt acis vaļā un meklēt kko degušu. Beigās sanāk normāls gājiens, jo atstājam auto pie Lieldienu salas un ....protsms, meklētais ir tornī! Žetons orgiem par bildes uzņemšanas leņķi un pilnīgas pārliecības iedzīšanu, ka jāmeklē dedzis grausts vai laiva...nu nejau svaigi būvēts tornis:) Galvā jau viegls žvingulis no bezmiega... rubaks pamana nelielo, svilušo šķirbu....un darīts!
Uz Gaismu!
Par šo šaubu nav un arī par to, kur jāmeklē...auto gaismās parādās nesimetriskais jumts, jaunāko sūtam straumē un esam gatavi lādes mīklai!! Kas nu būs? Vai tad mēs vispār atrisināsim, ja tik ilgi risināja pirmie....
Veram vaļā!
Bļe, kā lai no "uzmanību, vizuālais raunds" dabū vietu?!?! Google piedāvā Brieža cīņu..... Pēc nelielas bezcerības pauzes - izrādās saite uz karti... Atvieglota nopūta:) Kartes, man patīk kartes! Vieta krīt ātri, bet nolemjam patusēt šeit 4g valstībā un uzlauzt kodu, kas šķiet arī nebūs grūti....nelieli aprēķini un tiekam pie....120cik tur kombenēm, hmmm....cik ir, tik ir, viss liekas pareizi, būs jāripina ātri slēdzenes rimbulīši!
Prieks un atvieglojums par pēdējās mīklas ātro atrisināšanu! Uzsitam sev pa plecu un ripinam uz mazo, sarkano aplītī!
Jopcik, priekšā jau gaismiņas un rubaki jau zondē...likās ,ka mēs šodien pēdējie. Kopīgi atrodam apslēpto mantu un laižam kolēģus pirmos vērt vaļā...?!kā, jums tikai divi kodu varianti?! Velkam ārā pierakstus un mēģinām reducēt kodus, kamēr biedri jau izgaršo dziriņu... Pēc nelielas blenšanas uzdevumā, arī mēs nonākam līdz, šķiet, sešiem variantiem, jo atslēga izrādās ar podziņām un tur vēl kkas par pāra nepāra summu 7....
Kolēģi prom...tiekam arī mēs pie kodatslēgas!
Bliežam pa pogām.....neverās...bļe
Palikuši divi iespējamie varianti, jo atkrīt tie ,kuriem vienādi cipari.... DIVI VARINTI...neviens nestrādā, kas par sūdiem?! Varbūt šie salauzuši slēdzeni, jo viņiem arī tak bija divi, un lāde atvērās?!?!?! Tekam uz mašīnu, siltumā pārskatīt grāmatvedību...galvas kūp, acis sāp.....it kā izspriežam, ka esam vienu kombeni sajaukuši un priecīgi dodamies atpakaļ pie pogām...Nestrādā!!! Jau iezogās doma par centrāles traucēšanu.... Bet tad pēkšņi dzirdam klikšķi....rubak, nelaid vaļā pirkstus!!! Kāds ir kods? Kāda nulle? Kur tad divi pāra, divi nepāra?! Rubaks nober tikai viņai saprotamu loģikas piegājienu mīklai, bet laikam miega trūkums liedz man izprast iznākumu! Bet arī nevajag, lāde vaļā! 21h! Formalitātes, foto, šļuka un laime pilnīga!!

Sausais atlikums? Sapratām, ka arī mēs varam cīnīties par FTF, un tas nav nekas nereāls! Ja vien nebūtu to pazaudēto 5 h PSRS bāzi un akmeni meklējot:) kas zin?

Paldies orgiem par fantastiš piedzīvojumu!

Bļ*,wtf,nopietni.Atkal pierādās ka #7nieks ir fucking awesome.
Šoreiz Tomātiņi ir palielinājuši savus spēkus piesaistot vēl divas rubītājus.Negulētais laiks ieskaitot arī 5dienu kas tika pavadīta darbā un rubu sākam rubīt 23:00 izbraucot no Rīgas bija 36 stundas.Un jā acis ir burtiski sarkanas kā tomāti.

"Šovakar Degpunktā" Viens spēletajs jau no paša sākuma saka ka tā ir "Maija un Paija",bet nē,mēs atrodam pierādījumu ka tas ir pavisam kkur citur nevis Dundegā, un sāk rubīta Dižstende, tur ir aka kurā ir ielēkusi blondīne un viņas spoks te bieži manīts, protams blakus ir arī dīķis kur iespējams apšaubāmais vīrietis noslīcinājies.Un tad protams blondīne respawnojās blakus esošaja mājā "Mazā ellīte"un protams te viņa satika 3 dīvainos personāžus un kā pa nelaimi blakus ir arī "Alīnas Pirts"kur visi pērās. Un jūs neticēsiet blakus ir arī vecas dzirnavas kur 100 punkti blondīne cepusi maizi. Tā šis punks mums pamatīgi sagroza galvu un te zaudējam daudz mums dārgo laiku.Un šito atstājam beigām.Beigās ar centrales mazu hintu kas apstiprina "Maiju un Paiju" punkts ātri krīt.

Nākamais ātri krīt "Zemnieku Tesla"izķemējam pirmo stāvu-nav,metamies uz otro un jā,pēc degpunkta liels prieks un speks turpināt. Proti nav ne mazākais sakars kads sakars teslai:).

Tālāk bez aizķeršanās dodamies uz "Saturs ir Karalis". Jaunajiem pienācējiem šis paliek par mīļako un labako mīklu šajā rubā.Pirmais ko nejauši atrodam ir geokeč, to liekam atpakaļ vietā un maucam pa taisno uz piramīdas virsotni ieskatoties katra spraugā un pie katras armatūras un kapjot jau leja pa slidenajiem akmeņiem BINGOOO.

Ko talāk,ko tālāk? Maucam uz "Blociņā iespundēto" Uz Valdemārpils (Sasmakas)veco skolu. Nezinajam vai būs īstais punkts jo kas gan ir šis"_\/\\\_____\/\\\_______________________________________\/\\\______/\\\____________________/\\\\\\\\\__________________ _____/\\\\\\\\______\/\\\_____\/\\\\\\\\_"bet iegooglējot šos ķeburus google izmeta kko par renesanci,Sasmakas skola arī ietvers renesanci, tad jau būs īstā:D.Pa durvīm iegšā, izmetam aplīti apbrīnojot cik skaista ēku un cik ļoti žēl ka valsts šādus objektus nolaiž podā. Dodamies uz pagrabu un talak jau komentāri lieki.

Tālak no Sasmakas dodamies uz "Gaismas ezeru"nedaudz izvandoties pa privātajiem pagalmiem ar mašīnas lukturiem saspīdinam ēku ar slīpo jumtu,īstā vieta, tad tik meklējam,soli pie soļa liekot,ķemējot visu kas pagalmā dodamies pie slūžām kur ar lukturīti uzreiz vis skaidrs.

Tad ar saviem putniem galvā dodamies uz putnu vērotavu, nevienu putnu neredzam bet punkts krīt nulle ka pieejot pie torņā, jo vins spēletājs iebjaujas "ir" tikko lā kaju uzliku uz pirma pakāpiena, pa dienu būtu grūtāk.

Un tad bl*,bl*,bļe. Avotu 100 punkti zinam īsto un sākam ceļu pēc liela akmens. Pēc bildes likas ka akmens ir pašā krastā. Ar blāvajiem lukturīsiem spīdinot uz pretējo krastu(bijam baterijas aizmirsusi samainīt),lēnām lienot pa stāvajiem krastiem,100 x vai neiekrītot dzestrajā Rojas upē, pec 2 stundam uz plkst.6:30 nolemjam celt centrali,jo pietiek tak gulēt.Kad zinam kur ir punkts ejam atpakaļ uz mašīnu un braucam līdz tuvakajai vietai pie akmeņā. Pa kalnu augšā un "tu faking nopietni" tā sākumā domājām ka punkts būs otrā krastā. Neko darīt jāpeld.Neee, davai braucam apkārt uz otru krastu,davai:D otrā krastā kamēr gājam pēc punkta meitenes sasmereja brokastu maizītes.
Par šo punktu visa komanda ļoti pozitīva, patika @7nieks doma ka cilvēki aizies līdz akmenim,varetu peldēt bet tālu jāiet atpakaļ,būs auksti. Gara pastaiga atpakaļ bet nu jau vairs nav jāturas pie kokiem un zariem lai neiekristu upē, jo pa augšu ir meža ceļs.Uz mašīnu un no otras puses jau piekļūsana easy.Izmisīgi skaista pastaiga.

Lādes mīklā.WTF kāds vēl vizualais raunds????? Ko jūs gribat???Sarakstījuši 1000000 ciparu kombinācijas domājam par raundu,tad viena no komandas biedrenēm prasa vai "uzmanību,vai vizuālais raunds" nav kaut kādā veidā izcelts un tad saka lai pamēģinu uzspiest...bleeeee. Skaidrs jaatrod vieta un skaitļi būs kods. pēc 32 neguleta stundam ar sarkanam acīm izstaigāju visus Dundegas veikalus lūdzot izprintet vienu A4 lapu,bet laikam dēļ sarkanajam acīm domāja ka esmu narkomāns un neviens neko neizprintēja(visadas atrunas):D tad veiksmīgi datorā lejuplādejām progu kurā ātri puzli salikām.
Tad tik aidā uz "Meža Ulām" Tur satikam lādi :) un S.N.L. ar viņiem draudzīgi papļāpājām.Iraugot slēdzeni nopriecājamies,jo visi 4 cipari jauzspiež reizē, un tad vairs kombinaciju nav daudz.Lāde vaļā, dziriņa ribās, video nofilmets un ar gandarījuma sajūtu dodamies mājās.

PĀĀĀLDIES @7nieks! Jūs turpinat pārteigt-pozitīvi!
Decembrī cīnīsimies par savu pirmo FTF!
Tiekās! Tomatos ir spēks!

Pienācis maģiskais pirmais novembris, pa nedēļu uzkrātais nogurums par sevi liek manīt, un 00:00 visi rubaki saldi čuč, un nevienam pat sapņos nerādas kas viņus sagaida. Vienu rubaku tomēr pārņem pārlieku liela ziņkārība un 3:00 tiek atvērta 7nieks.lv, ar aizpampušām acīm tiek izlasītas pirmās divas mīklas, tad jau roka sniedzas pēc brillēm, un sākas lielā studēšana. Protams šis gudrais rubaks arī ir šoferis, tāpēc ir ļoti prātīgi sākt studēt septitnieku tik agrā rīta stundā, pirms pilnas darba dienas.
Austot jaunai dienai, sākas lielā mīklu šķetināšana. Kā pirmā mīkla krīt blociņā iespundētais.
Ja esi izmantojis torrentus tad šis notepad meistardarbs ir kā laba nostaļģija. Ar šo viss skaidrs, lieku jautājumu nav. OK, baigi forši viena ir, nu ko laužam tālāk, bet tālāk tik raiti vairs neiet, diemžēl. Tiekam galā ar Zemnieku teslu, un šovakar Degpunktā. Degpunkts ļoti interesanta mīkla, neliels kino seanss youtube, un tur jau viss redzams gan maizītes cepšana, gan pirts izklaides. Nu ko pulkstens tikai 15:00 un mums trīs ir nav nemaz tik slikti. Paralēli visam lasam kopējo čatu, izklausās šausmīgi. Laužam galvas, laužam acis, laužam visu iespējamo, bet pārējās mīklas kā negrib padoties tā negrib.
19:30 rubaki sāk iepirkt krājumus naktij un vākties kopā, lai vēl mēģinātu savilkt visas trūkstošās daļas. Pa galvu maļas nepareizās atbildes, un tās jau tur ir ieēdušās tik dziļi ka slikti metas. Ārzemju rubaks ielido, un mēs lidojam uz Valdemārpili. Tumša nakts, ļoti tumša nakts, pa ceļam pāris spīdīgas acis un pūkaini dibeni, bet bez incidentiem. Sākam ar Gaismas ezeru, atradām ka Dārtē ir ezers, blakus baznīca, tāda ļoti gaiša, baznīcai gan jau ir zvans kas dārd, vajadzētu būt. NAV! Otrs variants Uguņu ezers, bet kaut kā nenotēmējam tajā virzienā un braucam pēc Blociņa, tur viss ok, otrais stāvs ļoti mājīgs – ieiesi mirsi, paskatīsies mirsi nu kur nu vēl omulīgāk. Bet punkts tiek atrasts un parādas lielāks možums. Maršutā nākamie punkti Zemnieku tesla, un Degpunkts, jo nu būsim godīgi tie tomēr ir vienīgi punkti kas mums arī ir. Labierīcības atrodas raiti, un “maizes cepšanas cehs” arī lielas problēmas nesagādā. Nu jau ir nakts vidus, laiks flexkursijai, es pat šobrīd nezinu kā lai par šo punktu izsakās, vai ļoti gari un tēlaini, vai īsi un kodolīgi, jo nu fuuuuuuuck. Protams pa ceļam piestājām pie velna laivas, ja nu kas, piebraucām arī pie nepareizā avota, ja nu kas. Bet nu tad jau devāmies pie īstā. 4:00 esam tur. Ieraugam vārgi iemīto taciņu gar upes malu, nu tad tik brienam, paiet stunda, paiet divas, tev liekas ka tu jau esi mērojis gaisa gabalu, bet paskatoties navigācija, tu saproti ka tie ir nieka 2 km. Izmisums ir klāt, un vēl pie tam tāds big time, 6:00, pietiek centrālei gulēt, zvans palīdzība un tu saproti ka esi knapi pusceļā, tagad tu saproti par ko bija visas tās sarunas, tagad tu saproti kāpēc citiem tas aizņēma tik ilgi. Ko nu vairs, kalnā augšā, lai upes valdzinājums nepievelk, jo šis punkts jau var izraisīt pārdomas par oh sweet death release... Esam klāt, gaisma jau aust, un tad tu ieraugi ka tie mazohisti pēc ši visa to nabaga plāksni ir piestiprinājuši otrā pusē, nu kapēc, jūs jau tā esat sagrāvuši visus kas šo posmu ir mērojuši, bet jums vēl ir šitā jāiedirš dvēselē. Nu neejam mēs pēc ftf, būsim mīkstie zvanīsim vēlreiz. Cipari ir, palūdzam nelielu palīdzību vēl ar šo to, jo mājas darbs izpildīts nu tā uz 3, desmit ballu skalā. Saprotam to ka Uguņu ezers ir īstā vieta, ok good. Aliass arī ir bijis jau tikpat kā rokā, bet ar saturs ir karalis esam bijuši pilnīgi citā dimesnsijā, nu kā svārstību kustība taču ir tāpati svārtstība, urāna bērns kronos, brīvkungs vai nu barons vai von Zasi. Kā izrādas neviens no tiem nav. Oh well. Savelkam pēdējos punktus diezgan raiti, enerģija vēl ir, nedaudz, bet ir. Ok pēdējais ir piramīda, nu taču “piemineklī” jau nebūs likuši, bet protams ka ir. Intuīcija šajā dienā nav tā labākā. Lādes mīkla vaļā, karti saliekam, ciparus izdomājam. Braucam. Ir divi varianti, viens ir zvaigznes variants, otrs mazais sarkanais aplītis. Teikšu godīgi ja kāds bija bijis pie zvaigznes, nevarēsiet noliegt ka spots izskatījās diezgan atbilstošs. Bet saprotam ka nav. Braucam uz sarkano aplīti, tur jau kāds priekšā, jautājumi pagaist. Pārmijam pāris vārdus ar Tomātu padusītēm, un dodamies piebeigt šo posmu. Lāde nāca samērā viegli. Posms salīdzinājumā ar Api likās grūtāks, bet tā ir mana personīgā piezīme, lai vai kā, laikam jau paldies.
P.s Tā kā darba laikā sanāk braukāt pa to pusi domāju ka vēl kādu laiku atrodoties Valdemārpils tuvumā būs Vjetnamas flashbacks.

NLP komanda nolēma novembrī pirmo reizi izmēģināt šo spēli un iespaidi ir ļoti pozitīvi:

Piektdienā tiek atrisināti visi uzdevumi, vienīgi par Teslas uzdevumu nav pārliecības, jo nekādi nespējam pievilkt “Zemnieku Teslu”. Varianti rodas par Nikolā Telsu un bezvadu pārraidi, vēja/saules elektrostacijām (elektrība), elektriskie traktori, top traktoru ražotāji, biogāzes stacijas utml. Tā nu kā variants paliek Mērsraga bijušās robežsardzes ēkas, jo blakus ir vēja turbīnas (Tesla), taču īstas pārliecības nav.

Sestdien ap deviņiem izbraucam no Rīgas, pirmās ir Liepniekvalka alas, kurās cītīgi lienam un ilgi meklējam kaut ko alās, jo kurš tad liks plāksnīti pie tiltiņa, ja ir tādas iespējas ielikt alās. Pa ceļam uz objektu vel pamanām armijas objektu un izdomājam pameklēt un neticamā veidā - ir.

Piramīda un liepa krīt ļoti viegli, vienīgi sākumā izdomājam meklēt pašā liepā, jo kurš tad paskatās bidi.
Ekskursija arī bija diezgan veiksmīga – sākumā piebraucam pie nepareizā avota vietas, secinām, ka tur nebūs un braucam uz Rojas avota pusi.

Piebraucam no Kalvciema puses un sadalāmies 2 daļās (daļa pa labi, daļa pa kreisi gar upi) un pēc 40 min atrodas akmens. Tā kā par pirmo vietu necīnāmies, īstas motivācijas brist pāri nav un apbraucam apkārt.
Putnu tornī kaut kā sākam domāt, ka plāksnīte jāmeklē tajā virzienā kur skatās cilvēks un tad nu sākam meklēt krūmos un pie jūras. Pēc kādām 30 min plāksnīte atrodas pašā tornī.

Ezera cipari paņemas ļoti viegli un tad kādas 10 min domājam ko un kas jādara ar tiem 7 cipariem, vadām ciparus ar un bez atstarpēm līdz nobloķējam sistēmu. Zvans centrālei un lādes mīkla klāt.

Ļoti veiksmīgi, ka aplītis ir tik tuvu Ezeram un pēc pāris minūtēm esam pie lādes, kur jau rosās Pelēkais paugurs un spēle arī galā.

Kopumā mums ļoti patika, ja nu vienīgi varētu objektos tos uzpūstos ciparus likt mazākus, lai esot īstajā telpā tie būtu kaut vai nedaudz jāpameklē.

Pārgājiena ideja arī forša, lai nav tā, ka visos tikai piebrauc pie stenda un uzreiz paņem punktu. Tā kā gaidām kaut ko ekskursijas veidīgu arī decembrī :)

Novembra rubas datums tiek nosprausts jau pirms oktobris izrubīts. Bez mīklu konteksta tiek sekots līdzi FTF medību notikumiem, un šķiet, ka ruba būs diezgan drūma, skatoties uz Centrāles un rubaku komentāriem čatā. Atverot mīklas, top skaidrs, ka ruba patiesi būs drūma: Gaismas ezerā bez ideju cerību stariem, Rojai vismaz 2 flexkursējami avoti, zemnieku tesla liek domāt par kārtaino tešlas mīklu, un Alias pēkšņi šķiet vissarežģītākā spēle pasaulē. No mīklu minēšanas bāzes izklīstam ar 4-5/7 un fatālām prognozēm par iespēju tikt līdz lādei nākamajā dienā.

Pēc visnotaļ pravietisku sapņu un Talsu novada ezeru pilnas nakts, no rīta, jau pa ceļam uz pirmo kartē atlikto punktu, beidzot krīt Uguņezers, kas arī top par mūsu rubas galveno veiksmes atslēgu. Pelēkā Paugura Vadonis lokācijā svinējis savas kāzas, un saimniece nododas draudzīgām klačām, kas palīdz mums virzīties pareizajā flexkursijā. Lokācijā gan izpaužamies ar ~6km pastaigu, bet kopumā punkts krīt pilns skaistuma un bez izmisuma.

Nākamais relatīvi operatīvi krīt blociņš, un, kamēr pārējie velta ekstra minūtes objekta apskatei, komandas vājinieks piedzīvo Nirvānu un atklāj līdz šim trūkstošo kislotno čaļu apzīmējumu - diezgan netālu tiek uzietas mājas "Mednieki" un "Od(r)iņi", kam pa vidu skaisti gozējas "Gailīši". Kaut gan aizbraucot uz atrasto lokāciju, ir skaidrs, ka gotn't be it, beidzot atklājas mums trūkstošā asociācija, un, krītot arī Tešlai, komandas galvenais parkūrists kartē ātri vien uziet Gaiļa villu uz Lieldienu salas tobrīd attālajā Kaltenē.

Karalis problēmas neprasa, Maija un Paija jūtūbā veiksmīgi norāda uz pareizo lokāciju, un esam jau ceļā uz Kalteni. Sākumā nočekojam graustu situāciju pie salas, jo tur taču jābūt sadegušiem dēļiem, bet drīz vien pieslēdzam lokācijai arī ornitologu, un tornis tiek ieņemts.

Lādes mīkla sākumā liek domāt, ka būs jāpieslēdz fotošopa skils, bet drīz vien vektoru kartē tiek ieraudzīta īstā cilpiņa, lādes lokācija atrasta, un atviegloti uzelpojam, jo atrodamies netālu. Lāde objektā tiek uzieta ātri, taču iedomātā kombinācija neizrādās pareizā. Pieripo arī NLP un kopīgā breinstormā atklājam pareizo kodu. Ieraujam pa dziriņas šotam, atzīmējamies sveicienos un lecam mašīnās vēl ar pēdējo gaismu.

Lai arī sākumā tā vispār nelikās, šī ruba ierindojas Pelēkā Paugura veiksmīgo rubu sarakstā - ar mīklām gāja pagrūti, taču punkti rokās devās ātri un bez liekas nežēlastības. Paldies Baltajam Kalnam un tiekamies decembrī!

P.S. Shout-outs Rideļu dzirnavām par 10 rubaku uzņemšanu un garšīgu paēdināšanu!

Forša pāris h pastaiga, protams, pa nepareizo avotu 😅
Un , protams , pieeja īstajam avotam no nepareizā krasta.
Viss tieši tā , kā tam vajadzētu būt .

Tiešām cieņa un apbrīna visām komandām, kas devās laukumā 1.novembrī. Mēs devāmies uz Valdemārpili 2.novembrī. Dažas no mīklām atminētas, dažām ir varianti. Putnu novērošanas tornis krīt ātri, dodamies Flekskursijā. Nepareizais avots, kuram veltītas 2,5h un 3km pa nogāzi. Beidzot saprotam, ka īstais avots ir Rojas avots. Pieļautā kļūda - visi ar mašīnas atslēgam ir apmēram 3km no mašīnām. Nākamreiz, kad sadalīsimies, vienmēr dalīsimies tā, lai katrā grupā paliek 1 ar mašīnas atslēgām. Dodamies uz Rojas avotu. 1km gar krastu jau nobrists, bet nekā. Laiks ir zaudēts ļoti daudz. Kaut kas nav. Tiek pieņemts lēmums par zvanu Centrālei. Tad arī uzreiz tiek atrasts akmens, tiek apspriestas idejas par akmens ieņemšanu. Nepeldējām, devāmies no otras puses. We are back in the game!
Tālāk seko Sasmakas muiža, skaista ēka, Welcome to my crib, viss notiek ātri.
Tālāk dodamies pie Tilgaļu akmens. Saturs ir karalis. Sīki izpētām aprakstus, atrodam Geocache. Nav īstā vieta. par citu ideju nav. Mīkla rokā nedodas. Atliekam.
Dodamies uz pamesto sakarnieku bāzi - grab&go.
Apciemojam Maiju un Paiju, kārtējais grab&go.
Neatminēts paliek Karalis un Gaismas ezers. Ar hintu palīdzību tiekam pie atminējumiem, savācam atlikušos punktus.
Lāde ir vaļā, ātri krīt arī tās koordinātas. Paldies BK komandai par šādu galamērķu parādīšanu. Iestiprināmies ar lādes saturu, ierakstām video sveicienu un laimīgi uzsākam garo ceļu mājup.
10h laukumā. Ja nebūtu 4 stundas maldījušies ar Flexkursiju, visi punkti būtu gana viegli un ātri krituši. Tas iedzina diezgan lielā izmisumā.
Gaidām nākamo laukumu!

Liesas infarkts pieveic laukumu bez jebkādas palīdzības no zāles par spīti tam, ka viena no rubakiem diennakti nav gulējusi un daļa punktu tiek atkosti tikai laukumā esot. FTF cīņa un nerimstošais lietus laikam nobiedējis citas komandas, tāpēc esam vienīgie laukumā, un nav jāstāv rindā pie punktiem. Šiki un ļoti drūmi. Mums patīk


Zemnieku tesla krīt viegli. Saturs ir karalis - arī easy. Atrodam ciparu, uztaisām fotosesiju un šaujam tālāk. Sākums labs! Te nu laikam piesaucām neveiksmju sēriju. No otras puses - kā gan citādāk nākamajos punktos varēja veikties, ja ne sūdīgi?

Tālāk dodamies uz nākamo diezgan drošo punktu - Degpunktā. Mācoties pēc Rīgas laukumā pieļautajām kļūdām (piemēram, “Pamesta skola Rīgā”), meklējam - atsegumi Valdemārpils. Internets bez šaubām ved uz Lūrmaņu klintīm. Objektā, izpildot dažādus stuntus, iekļūstot nelielajā atseguma tiek secināts ka laikam šiet nebūs :) Hi! Viens nezināmais X ir atrasts diezgan veikli.

Tālāk dodamies uz nākamo diezgan droši zināmo objektu - Gaismas ezers. Vienīgais dzirnavu ezers apkārtnē, pie tam izskatās cool. Noteikti ir jābūt kaut kur paslēptam slapjā vietā, kā solīts. Veikta objekta apgaita, jo dzirnavas seit rūc kā labākajos youtube meditatīvajos video. Filozofiska pauze gan nepaglāba no nākamā tagad jau nezināmā punkta.

Flexkursija - *rupja lamu vārdu virkne*
Saprotam, ka šo brīnumu jāņem kā vienu no pirmajiem un noteikti gaismā, tāpēc sākumā vēl esam optimisma pilni. Gājām kā pēc labākās neveiksminieku rokasgrāmatas - tieši gar pasu upes maliņu. Izmisums, niknas daiļā dzimuma pārstāves, besis, pārmircis (vai pārsvīdis?) apģērbs un visi citi Flexkursijas labumi mūs piemeklē, un beigās tomēr atrodam to akmeni. Punkts otrā upes pusē, kā jau gaidīts. Standarta Liesas Infarkta 3 purnu sastāvam uz šo posmu ir pievienojies ceturtais. To nelaimīgo dvēseli tad arī deleģējam doties peldē. Pārbaudi viņš iztur, un svinīgi dodam solījumu viņu ņemt līdzi arī citos posmos, ja vien viņs vēl vispār vēlēsies ko dzirdēt par 7nieka trako hujātu, un mazohistiem, kas tajā piedalās.

Alias - ņemam šo pēc flexkursijas, un sāk parādīties bažas, ka būs vēl 1 pārgājiens. Tas nesilda sirdi. Tornis tomēr atrodas, bet kur tad te ir kas dedzis? Nevar būt, ka kārtējais drošais punkts būs pievīlis. Viss beigās veiksmīgi - degušais objekts un punkts atrodas vēl pirms tumsas iestāšanās.

Gaismas ezers Nr.2 - atkodām mīklu esot Māreļa salas iedvesmoti, un aši savācām. Ilgi nāca tā atklāsme, bet pēc tam jau punkta savākšana bija tikai formalitāte. Auto tālās gaismas noteikti ir bijis iedvesmas avots mīklas attēlam.

Šovakar degpunktā Nr.2 - Sākumā ielaušanās mēģinājumu alās veikuši 2 plecīgi vīrieši, kas savas uzbūves dēļ nav spējuši ielaisties pārāk dziļi sikspārņu štābā. Vajadzība atrast BK simbolu pilnīgi izdzēsusi visas racionalitātes un baiļu dvesmas no maza auguma sievietes, kas dodas ahujena dziļi alā. Tur mītošos mošķus pārsteidz patiesi šausmīgs skats - pati no savas uzdrīkstēšanās pārbijusies nabaga Laura, kuras izmirkusī miesa un drēbes ir pilnībā noklātas ar smiltīm. Vai zinājāt, ka vienā no alām dziļāk ir kambaris, no kura aiziet vairākas ejas uz dažādām pusēm? Protams, ka nabaga cilvēks ielīda arī visās tajās ejās, lidz vairs uz priekšu netika, un saprata, ka neviens normāla izmēra rubaks taču tik tālu netiktu iekšā. Reāli, kāds sakars, kāpēc punkta tur nav? Kā var nebūt tādā vietā? Sākam pārdomāt, vai mīkla ir pareizi atminēta, jo ja nu blondīne kaut kur citur cep savu maizes klaipiņu? Startējot atpakaļ uz mašīnu vēl izmisuma dzīti paejam dzilāk mežā, un atpakaļ nākot punkts pēkšņi parādās. Parādās arī ziņa, ka alās līst bija aizliegts.. piedod, Grēta :(

Blociņā iespundētais. Šis bija palicis pēdējais, un mums nav ne jausmas, ko ar to darīt. Mājās tika mēģināts viss, arī dažādi kodu scenāriji utt., bet nekas nenesa kārotos augļus. Briesmīgā paskatā sēžam Valdemārpilī pie veikala un domājam ko darit tālāk. Pulkstens jau 20:30 un rīt ir pirmdiena... Bilde saka ka tā ir muiža. Un kādam punktam taču ir jābūt arī pašā Valdemārpilī. Un te arī muiža ir! Muiža atradās dažādu meklējumu ceļā, bet nebija nekā, kas norādītu, ka tā ir īstā vieta, tāpēc to visu laiku ignorējām, līdz šoferis tomēr uzticējās savai liesai un uz labu laimi, neko nesakot startēja uz turieni. Tālāk jau pēc pārsteiguma par brīvo ieeju, un punkts ir rokā. Skats uz dzīvi un iespējām no rīta ierasties darbā arī gaišāks.

LĀDE - šeit noder izglītības bekgraunds un punkts atrodas dažu minūšu laikā. Pa ceļam čekojam un nespējam noticēt, ka šodien esam vienīgie laukumā, vai vismaz ar atvērtu lādes mīklu? Kārtējā superīgā lādes stila pamestā būve un tajā arī noslēpies Jēzuliņš. Mēģinām ierakstīt video, bet mileniāļiem šī tehnoloģija izrādās par skarbu.

Nakts aizsegā pametam Rīgu un dodamies uz laukumu. Pirmais punkts - Gaismas ezers. Tas krīt ātri un nesāpīgi; apsveicinamies ar aitām un laižam uz Kalteni. Arī torņa punkts pēc īsas apčubināšanas tiek atrasts.

Pēc FTF nakts čatiņa lasīšanas bunkurā nolemts, ka ar flexkursiju var nākties pasvīst. Avotu esam izvēlējušes Rojā un pa ceļam vēlreiz konsultējamies ar Satīnu. Lirikās papildu references par punktu nav. Pēc pieciem gar pārplūdušo upi noietiem kilometriem rodas šaubas un tiek sazināta centrāle. Izrādās, pēc rūpīgas krastu apsekošanas esam akmeni palaiduši garām, griežamies riņķī un nesaprotam, kur paslēpies lielais akmens. Otrajā raundā uzzinam, ka ūdens ir pacēlies tieši tik daudz, lai punktu paslēptu. Nu neko, četru stundu pārgājiens vismaz. Nākamais punkts - Blociņš. Tajā uz sienas uzrakstītais "pis ezi!" labi raksturo bunkura tābrīža līksmo garu.

Karalis tiek savākts ātri; visi mazliet priecīgāki un nonākam Degpunktā. No pirmā acu uzmetiena izskatās, ka šis ir otrais cēliens klasiskajam susuriņa punktam (sveiciens "purva bridējiem"!) un visi bez liekām ierunām izvēlas savu alu, kuru izrušināt. Tikai pēc tam izrādās, ka viss ir mazliet vieglāk.

Ar Teslas atrašanu bunkurā bija vislielākā neskaidrība. Kartē trīs varianti, bet pirmas apmeklētais punkts ir īstais. Lādes mīkla vaļā! Visi palaiž savus pirātiskos fotošopus un kruķī kopā kartes. Punkts rokā un pa ceļam tiek shēmoti visi slēdzenes varianti. Lādē bunkurs veldzējas no stikla desām un nolemj, ka šis bija ļoti feins posms. Mājupceļā vēl karbonāžu tūrisms un jau lēna gatavošanās nākamajām avantūrām! Paldies BK un tiekās decembrī!

Mēneša pirmās stundas, kā ierasts, Lemūri pavada pamatīgā azartā, jūtot līdzi FTF'istiem un mēģinot atkost mīklas. Saturs Ir Karalis tiek atšifrēts pirmais, par Zemnieku Teslas lokāciju Cīruļos arī skaidrs (vietas saistība ar zemniekiem un Teslu gan tā arī paliek noslēpumā tīta). Gaismas Ezera dārdoņai vislabāk atbilst Lubes dzirnavas. Kas attiecas uz Degpunktu, sižets šķiet tā kā pazīstams, mēles galā rosās atbilde. Kaut kāda filma, pasaka..? Alise Aizspogulijā, Oza zemes burvis, Hamlets (a ko? tur arī blondīne noslīcinājās!)? Ok, atliekam. Alias rada daudzus minējumus ("zīmulis" Jēzus - tipa baznīca? moš domāti atsaldētie - būs kāda baskāju taka? kas dārgi skatās tālumā - astronomi? killeri?), kuri, diemžēl, neveido nevienu jēdzīgu kombināciju. Blociņā Iespundētais vispār tiek nolikts malā, jo WTF o_0 Kas attiecas uz Flexkursiju... jā, saprotams, ka dabā nebūs viegli, bet vismaz vieta zināma, tas noteikti ir Lūrmaņu avots. Vai ne? ;) Ar labi izpildīta darba sajūtu Lemūri sakrīt migās.
Rīts atnes ziņas par to, ka FTF vēl nav kritis. Rubas čatā strāvo izmisums. Ja nu tas kādu no pirmās dienas rubakiem spēs mierināt, tad, pateicoties jūsu ciešanām, Lemūri ātri vien nonāk pie secinājuma - Flexkursija 100% NAV Lūrmaņos un Gaismas Ezers arī nebūs Lubes dzirnavās, jo citādi tas viss neprasītu tādu milzumu laika :D Gaismas Ezeram perfekti atbilst Dārde (vai ne? ;)), savukārt Lūrmaņu lokācija tiek aiz ausīm pievilkta beidzot atšifrētajam Maijas un Paijas sižetam - tās klintis baigi līdzīgas filmā redzamajām. Nez kāpēc nekādu info par īsto Degpunkta lokāciju Lemūriem uziet neizdodas (bet to viņi vēl nezin). Dienas gaismā arī Blociņā Iespundētais izskatās labāk - Lemūram-šifru speciālistam bilde ātri top skaidra. Pētot laukuma karti, kaut kā piepeši saliekas Alias puzle. Par Flexkursiju tiek domāts vēl kādu brīdi, līdz beidzot parādās ticama lokācija. Nu, ko, tagad tik jāsagaida brīvdienas.
9.novembra rītā Lemūri vecajā divu rubaku sastāvā dodas uz Valdemārpili, divus jauniņos atstājot štābā.
Pirmais punkts - Dārde... nav. Jopcik, kā?! Bet nu labi. Štābam tiek dots uzdevums atrast ezeru, lemūrtanks traucas uz Kalteni. Te piepeši Rubas dievi uzsmaida - cītīgi blenžot pa logu, tiklīdz parādās kāds par peļķi lielāks ūdens, tiek pamanīts vajadzīgās konfigurācijas namiņš. Apkārtne gan aizdomīgi apdzīvota, bet kam tas rūp. Kur mēs vispār esam?! Ā, nu taču, Uguņi! Dārdošā atbilde dārd visai iespaidīgi, mērcēties negribas - bet šādiem gadījumiem Lemūriem līdzi ir tas, ar ko var dārgi skatīties tālumā ;) Ir.
Alias punktā Lemūri veiksmīgi sapinas meistarībā - jo vajag taču tos divus vertikālos apdegušos dēļus! Nojumīte izčekota kārtīgi, jo tur vismaz ir dēļi, kaut arī ne apdeguši. Toties tornim uzmests tikai paviršs skats. Lemūrs-fotogrāfs nicīgi pabaksta ar zābaka purngalu grīdā izdegušo sīko šķirbu un izsaka "profesionālu" viedokli par rakursiem. Rubas dievi bekgraundā klusu ķiķina. Tālāk seko gājiens līdz Lieldienu salai un atpakaļ. Oh, well, Kaltenes svaigais vējš ir drusku pavēdinājis smadzenes un acis, ar otro piegājienu īstais foto spots un arī punkts ir rokā vienā mirklī. Nē, nu bija jau sajūta, ka ar to bildi rubaki tiek tīšuprāt mopsēti - bet nu šitā... Murminot kaut ko par sukuļiem, Lemūri atceļā uz mašīnu uzskrien vēl vienai komandai. Cerams, ka mūsu teksts "nācās krietni pameklēt", nelika jums aiziet neceļos (vai mums - izskatīties pēc galīgiem lohiem :D).
Tālāk uz Flexkursiju. Internetā ir uzietas ļoti cerīgas Žocenes akmens pēdas. Protams, reālā atrašanās vieta nav zināma, bet skaidrs - Rojas upe, tuvāk Žocenei. Zīmes pie Rojas avota neliecina par tālākbraukšanas aizliegumu, lemūrtanks dodas uz priekšu. Pa ceļam tiek pamanīti pāris cilvēki ar izmisuma zīmogu sejā. Šaubu nav, tie ir rubaki, tātad vieta īstā. Tiek sasniegts ceļa gals, tālāk kājām. Lemūri ceļ mugurā somas ar ekipējumu. Tajās ir ne tikai jāgerīša pudele, bet arī kāds neliela izmēra oranžs gumijas izstrādājums, ko sīkākais lemūrs (kurš tajā parasti forsē ūdens šķēršļus) spītīgi atsakās dēvēt par laivu. Jā, Lemūri ir pārliecībā, ka punkts noteikti nebūs ar viņiem vienā un tajā pašā upes krastā :P Kādi 2 km nosoļoti pa brikšņiem, kad pienāk ziņa no Centrāles - punkts nogrimis. Fuuuck... nu, un kur tad paliek visas ciešanas, izmisums un tā?! Improvizētā kara padomē Lemūri pieņem lēmumu tomēr atrast punktu paši. Centrāle atsūta video no punkta spota - mjā, akmens nav, bet vietu tomēr var paprovēt atpazīt. Rubas čatā manāms atvieglojums, ieraksts par veiktajiem 16 km saliekas ar pa ceļam piefiksētajām nogurušajām sejām - nospriežam, ka satiktie rubaki būs Tehnobunkurs :)
Gājiens atpakaļ uz mašīnu, un tad jau tālāk pa piekrastes jebeņiem uz avota pusi. Pēc kāda kilometra ausīgākais lemūrs sadzird aizdomīgu burzguļošanu. Patiešām, dubļu krāsas straume vērpjas ap kaut ko zem ūdens līmeņa. Īstā vieta? Hz, video filmēts no otra krasta. Galu galā tomēr izdodas atpazīt šādus tādus orientierus. Nu, ko, laiks laivojumam? Ai, nē, baigā ņemšanās, tomēr brauksim apkārt. Drīz vien jau lemūrķepas aptausta kāroto plāksnīti. A moš mēs varam arī ciparu paši dabūt? Ilgi nedomājot, ledainajā ūdenī tiek iegremdēta viena no divām viedierīcēm. Pēc ražotāja vārdiem - ūdensdroša. Pirmais video neizdodas, otrajā ar grūtībām saskatāms cipars. 12? 72? Ar klusu nopūtu "ūdensdrošā" viedierīce izlaiž garu. Nu super, bļ*. Bet tagad beidzot var zvanīt Centrālei, nezaudējot pašcieņu. Tālākās darbības laukumā mazliet sarežģī fakts, ka nupat Lemūru rīcībā ir palicis tikai viens telefons, ar ko tagad jānavigē, jāsazinās ar štābu, jābildē utt. Jā, nu toties pašcieņa saglabāta, you know :P
Degpunkta meklējumos tiek uzmanīgi izpētītas Lūrmaņu klintis. Skaisti bez gala, bet punkta ziņā bezjēdzīgi. Ideju nav vispār, punkts nodots štāba pārziņā, lemūrtanks turpina ceļu.
Ar Blociņā Iespundēto viss ātri un viegli, kā pa durvīm iekšā, tā pie punkta klāt. Tomēr tiek veltītas dažas minūtes objekta izpētei, jo ir gana interesants.
Pie Zemnieku Teslas atkal tiek satikts Tehnobunkurs. Vieta pazīstama, punkts krīt ātri, bet flīžu krāsa vajadzīgajā spotā gan ir pārsteigums - bildē ta' bija melnas (kaut arī pēc Alias šis tā īsti vairs neizbrīna :D)
Tālāk tempā uz Valpenes piramīdu. Wooow, cik iespaidīgi! Viennozīmīgi, Lemūru favorīts šajā laukumā. Bez tam, kamēr mazākais Lemūrs knosās pa akmeņiem, lielākais turpat blakus pamana karti, kuru izpētot, kā ar mietu pa pieri nāk atskārsme par Degpunktu - jopcik, Peldangas labirints!
Tur tad arī beidzot tiek satikta Centrāles komanda, kura šodien siro pa laukumu asu sižetu medībās. Pamazām krēslo, no debesīm sāk viegli sijāties mitrums - kas gan var būt labāks šādā brīdī, ja ne draudzīgā kompānijā pasēdēt pazemes labirintā, iemalkojot dziriņu, gremdējoties atmiņās par citiem laukumiem un daloties iespaidos par šo :) Bet Lāde pati sevi neatradīs! Visas alas izložņātas, beidzamais punkts uzsmaida lukturīšu gaismā. Vizuālais raunds?! Štābiņ, palīgā!!! Kamēr kaut kur Rīgā tiek lipināta kopā karte, lemūrtankā tiek spriests par to, cik kombinācijas sanāks atslēgai. Atbilde ir dofiga, bet nu labi, par to uz vietas domāsim. Karte ir, braucam! Lādes lokācijā jau ir redzams kāds auto, bet tas uzreiz startē. Gaiss tīrs. Kaut kā uzreiz veiksmīgi iekrīt acīs tā siena čupa, un, aleluja, te ir tā labā koda atslēga! Sekundes bremzējiens pēc divām nepareizajām kombinācijām, bļ*, vai tad nulle ir pāra skaitlis, da kāda starpība, Lāde ir vaļā! Ieraksts, fotosesija, lemūršmiga Lādē, tosts un uzvaras brēciens - NEPELD!!! Tad jau vēl pāris vārdi pārmīti ar piebraukušo Centrāles komandu un laiks doties. Mājupceļa galvenais baudījums - ar izteiksmi lasīt ierakstus logbukā :D Sajūsma par drūmākajiem piedzīvojumiem, uz kuru fona Lemūri izskatās viegli tikuši cauri. Un, protams, Lemūru pačots un uvažuha Ātrs Un Bez Žēlastības dāmai par peldējumu!
Tā nu šoreiz laukumā pavadītas 9 interesantas stundas, pretēji gaidītajam - bez pārliecīga noguruma un izmisuma. Liels paldies orgiem par foršo spēli! Atliek tikai pabrīnīties, kā jums fantāzija neizsīkst :) Ar nepacietību gaidam jaunus ierakstus logbukā un, protams, decembra laukumu!

P.S. Jā, un Lemūri ir ieintriģēti - kas tad galu galā notika ar Mums ir Mhm?! :D

Hmm, tagad tā jau ir tāda rutīna – mēneša sākumā darbā nav ko darīt? Īstais laiks pētīt 7nieka mīklas! Visu nedēļu aktīvi risinājām un lasījām čatu. Izdarījām arī secinājumus par Flexkursiju – sagatavojāmies līdz nepratām: gumijas zābaki (check), peldlietas (check), binoklis (check) un hidra (check). Pēdējās mīklas tiek atrisinātas piektdienas rītā (Gaismas ezers un Alias, jo punkti taču nav pie Valdemārpils, bet viss sakrīt) un esam gatavi doties!

09.11 ir beidzot klāt! Siltā sestdienas pēcpusdienā četras birojžurkas un viens četrkājains partneris devās uz Rojas pusi. Vēl pusdienojot Ragaciemā ienāk ziņa – Flexkursija nebūs, ūdens līmenis pārāk augsts! Visiem noveļas akmens no sirds, bet vienojamies paskatīties tāpat. : )

Pirmie punkti ir Gaismas ezers un Alias (abi krīt ātri). Rojā vēl piestājam veikalā pēc baterijām (nekad nevar būt par daudz) un uzmetam aci Rojas upei, bet tiek pieņemts lēmums neuzkavēties un sekot Centrāles norādēm (nebija arī iedvesma iet peldēt, neskatoties uz inventāru). Seko Blociņā iespundētais (Konča Centrālei, ēka ir wow) un Zemnieku Tesla, abi bez problēmām. Pie Saturs ir Karalis cita mašīna dodas prom un organizē diskotēku ar lukturīšiem – viss skaidrs, citi rubaki. Punkts krīt ātri un dodamies uz pēdējo, Šovakar Degpunktā. Te birojžurkas sagaida iepriekš redzētais auto. Komanda “6. laukuma spēlētājs” jau stāv pie alām un noskatās kā mēs lienam iekšā… bez brīža šie dodas prom… WTF? Kā viņi atrada? Pēc īsa pārsteiguma momenta arī mēs atrodam plāksnīti un dodamies atpakaļ uz mašīnu.

Lādes mīkla sagādāja nelielas grūtības – divi datori ir, tomēr fotošop skils nav. Arī cīņas biedriem no otrās komandas neiet labāk. Pēc 20 minūtēm blenžot kartē ieraudzījām īsto kontūru. IR! Viss, laižam prom un atstājam “6.laukuma spēlētājs” vienus. Lāde arī ir ātri rokā un kods ievadīts. Lielākās grūtības sagādāja kamera - Atvērt. Ko atvērt? Nospiest Open. Kur ir open? Mirgos sarkanā gaismiņa. Kāda gaismiņa? Tomēr arī šo mīklu beigās atrisinājām. Ar instrukcijām viss ok, mēs mazliet nofailojām.

Post factum: Tāda neierasta sajūta – #7nieks bez izmisuma, negulētas nakts un aukstām kājām. Rīgā esam vēl pirms pusnakts. Kaut kas nav kārtībā…Pietrūka Flexkursija… Vismaz ir jauna dziesma BK playlistam. : )
Paldies Centrālei un tiekas #7nieks decembrī!

Novembris atnāca ar radošo krīzi, mīklu minēšana komandai sagādāja nepieredzētas grūtības. Degpunktā - ...100 gadus vecu... jūs ņirgājaties? PTSD no Apes laukuma. Tik slikti, ka meklējam “marihuānas audzētavas kurzeme” (jo lai kaut ko tādu uzrakstītu ir 100% kaut kas jāpīpē) un “caurums kurzeme”, jo why not. Flexkursija- sekojam līdzi cīņai par FTF un raudam spilvenos. Alias - Google nestāsta par lohiem Valdemārpilī. Blociņā iespundētais - kas pie velna.. Zemnieku tesla - visi objekti 50+ km ārpus Valdemārpils. Gaismas ezers- nav ne jausmas ezers. Bet laukuma iekarošanas izredzētais datums strauji tuvojas, savācam sevi rokās un šķiet 5 no 7 punktiem esam izmocījuši. Startējam 4:00 no Rīgas, stundu pirms izbraukšanas saliekās bilde arī par 6. punktu un esam gatavi rubai.
#1 BLOCIŅĀ IESPUNDĒTAIS
Piķa melna tumsa, uzmanīgi meklējam ieeju, pārliecinoties ik pēc soļa, vai kādā logā (vai krūmā) nesēž nāve. Ieejot muižā aizmirstam par bailēm un aizrautīgi pētam vareno ēku, kā pēdējos atstājam pagrabus un pašu punktu.
#2 ŠOVAKAR DEGPUNKTĀ
Acīgāko ķirzaku sacenes. Metamies uz vēderiem un katrs savā alā iekšā. Uzvarētāju nav. Dodamies ķemmēt apkārtni, atrodam īsto leņķi no uzkalniņa, lukturis izgaismo tik ļoti mīļo plāksnīti. Zem sasodītā tilta, kam jau 5x pāriets pāri.
#3 SATURS IR KARALIS
Punkts krīt dažu min laikā, no slapjajiem akmeņiem gandrīz krīt rubaki, bet nestabilais pamats netraucē sarīkot varenu fotosesiju. Ņemot vērā, ka kolēģus neesam satikuši, nesteidzīgi izpētam un iemūžinam bildēs objektu.
#4 ZEMNIEKU TESLA
Neiztikām bez hinta no Centrāles, jo likās, ka visi ceļi ved uz Lielirbenes pusi, bet attālums lika apšaubīt šo lēmumu. Saucam palīgā Waze un pēc pāris minūtēm esam īstajā spotā. Pie vārtiem satiekam šķietami vietējo čubāru, kas pēcāk nostājas pie šosejas un ļoti uzskatāmi mūs novēro. Šo spēli mēs mākam. Sēžam mašīnā un gaidam, kurš pirmais padosies. Čubārs uzrāpjas uz riteņa un pazūd tālēs zilajās. Mēs pazūdam objektā. Atkal esam sajūsmā par lokāciju, sarīkojam fotosesiju un ekskursiju pa balto ķieģeļu ēku. Vienā momentā netīšām uzduramies punktam jau aizmirsuši, ka tāds vispār jāmeklē.
#5 ROJA-L FLEXKURSIJA
Centrāle informē, ka punkts applūdis un nav atrodams. Tās noteikti bija mūsu asaras. Ja nebūtu tik traki raudājuši pirms, palasot kolēģu ierakstus, būtu raudājuši pēc, jo bijām 100% pārliecināti, ka lokācija ir Lūrmaņu avots.
#6 GAISMAS EZERS
Dodamies dārdoņas virzienā, punktu manām uzreiz, bet ne cipariņu. Viens rubaks metas lejā pa trepēm un līdz ceļiem ūdenī, divi jau karās pāri malai, ceturtais liek kamerai taimeri un siksniņā karina pretī mutuļojošam ūdenim. Kopējiem spēkiem tiek saskatīts cipars un esam tuvāk lādes mīklai.
#7 ALIAS
Par šo punktu bijām diezgan pārliecināti, jo pārāk daudz sakritību ar mūsu atrisinājumu. Aizsoļojam līdz tornim, meklējam ilgāk kā citos punktos, novērtējam Centrāles foto prasmes un atrodam punktu. Soļojam uz mašīnu un veram vaļā lādes mīklu.
#8 LĀDES MĪKLA UN LĀDE
Mēs, protams, bez datoriem, neko jēdzīgu atrast nevaram un saprotam, ka izglābt mūs var tikai printeris. Traucamies uz Roju, viss ciet, viesnīcas ciet, bet veikalā Ķipītis logā pie datorgalda sēž onka un viņam blakus... printeris!! Viņš samulst no skatieniem un pirkstiem, kas tiek raidīti viņa virzienā no mašīnas, viens no rubakiem metas veikalā un pēc pāris minūtēm stalti izsoļo ar puzles gabaliņiem, kamēr onka, nu jau smaidīgs, sēž pie sava datorgalda un plāno stratēģiski izdevīgāku vietu, kur novietot savu printeri. Bet mēs tikmēr liekam puzli un šaujam pēc lādes. Atrodam lādi un momentā kauc auto riepas - klāt kolēģi. Kolēģi uzgaida mašīnās, kamēr tiekam galā ar ciparu kombinācijām, nācās pārskatīt savus aprēķinus, jo aizmirsām par 0. Tiekam pie koda un urrā, IR! Rokam lādi salmos un, pārmijot pāris vārdus ar kolēģiem, nododam stafeti viņiem un laižam mājās.
#9 SECINĀJUMI
Grūti minējās mīklas, bet tomēr spējām sazīmēt lokācijas un punktus atradām pārsteidzoši ātri. Žēl, ka izlaidām Flexkursiju, bet sajūsmā par pārējām lokācijām. Liels paldies Centrālei par laukumu, bija lieliski. Tiekamies decembrī!

Piektdiena, 21:00. Piecu rubaku sastāvā pametam Rīgu. Ignorējot absolūti visas ceļa zīmes esam klāt. Nu labi, nē, bet tieši tik ļoti nevarējām sagaidīt šo, jau čatā saslavēto mērci un TO akmeni. Štābs pilsētas sirdī, “Elles Vanaga ligzda”. Neskaitot tikko, svaigi ceptas pankūkas, kas mūs sagaida tieši uz ierašanās brīdi, pieejams arī – turpmāks, attālināts atbalsts un potenciālas naktsmājas, ja būs pavisam slikti.

00.00 atveram mīklas, FAKE FTF!@#&&@#Y&*!!!! Sadalam mīklas un go. Ir jau pāri 02:00, sazīmēti varianti četrām, iespējams piecām. Komandas kodētājs sāk izskatīties pēc Džeka Torenca un blociņš ir viņa ģimene. Gaismas Ezers pavisam tumšs, atliekam maliņā. Nepilnu 200 metru attālumā pamestā Sassmacken muiža, sākam ar to, varbūt blociņš? 6 to go. Mīkla paliek neatminēta.

“Melnās flīzes” – sākam ar militāro-checkpointu, to, kurš tuvāk Talsiem, objektā pāris ēkas un vairāki, rubai cienīgi pazemes bunkuri. Nav un nav, nebūs. Cīņai ar dzeloņdrātīm gatavi, nonākam nākamajā, iepriekš ievērotajā punktā. Problēmas ar elektrības padevi te agrāk nav bijušas. Check.

Laižam uz piramīdu, iespaidīga, bet krīt ātri.

Remontdarbu laikā, ar stabiņiem nosētais ceļš uz Degpunktu – ievērojami lēnāks, bet ir braucams. Sikspārņus nemanām, bet iespēja, pašiem lidot, lejā no kāpnēm – vidēji augsta. Diemžēl, komandā iztrūkst bērnu, ko aizsūtīt alas tālākajos stūros, bet labi jau vien ir, tilts būs tas īstais.

Pulkstenis gandrīz 5:00. No, no – pārāk agrs lai dotos Flex–kurs-ijā. Alias next. No četrām mīklām “Grūtais” nenāk, bet tas netraucē. Tornis vietā, otrais stāvs arī nav nodedzināts. Pateicoties tumsai - BK zīme nospīd neticami ātri. 6:00.

Jūtamies maksimāli excited par esošo sitūaciju un pieciem ciparu attēliem komandas čatā. Diemžēl, nekas cits neatliek kā uzsākt Flexkursiju tumsā. (un, protams, pie nepareizā- Lūrmaņu avota). Vidēji slikta sitūacija, neesam apbruņoti ar spožākajiem prožektoriem + piekļuva krastam vietām pieklibo, mēs arī. Pie Lubes dzirnavām sadalamies (daļa atgriežas pēc rubmašīnas, pārējie – turpina). Staro Valdemārpils ir beidzies un laukā jau diena. Viss slikti. Četras stundas, desmit kilometri so far. Esam atkal-apvienojušies un regrupējamies uz Roju. Intervēsim vietējos – yeeeap, Rojas avots būs tas izslavētais. Pēc dažu kilometru un nedaudz pateicīgāka krasta-gājiena- irrrrrrr. Septiņu stundu ekskurija un akmens, kuru vairs nekad negribēsim redzēt. 1-to-go.

Sākam ezeru apbraukāšanas tūri, variantu daudz un neizgulēti stulbi. Lingas ezers jo nu... dārdoša mūzika, blakus helikopera laukums, Helio=Saule=Gaisma, Gaismas Ezers!? Utt. Ļoti īsa soļa attālumā no zvana centrālei, acīs tomēr iekrīt arī Uguņezers. DONE & GOD BLESS!

Vīlušies par Uguņ-veikalā neesošiem pīrādziņiem veram vaļā lādes mīklu. Palīdz kartes griezēji no ārpasaules un pavisam drīz sazīmējās Meža Ullu punkts. Seko matemātiskās diskusijas par nulles pārību, vai nepārību. Iespējamās skaitļu kombinācijas izmēģinātas. Tomēr - nespējam pamest laukumu neaprunājušies ar centrāli, jo, diemžēl, hujāts negribēja vērties un bija nepieciešams īpašais kratījiens. 16:00. Baigi labi, paldies! Gaidam decembri!

¯\_(ツ)_/¯

Dubļi laukumā dodas nepilnā sastāvā agrā sestdienas rītā. No 7 mīklām dubļaina pārliecība tikai par 4-5/7, par pārējām ir tikai adekvāti, mazāk adekvāti vai pavisam neadekvāti spriedumi.
Par visu pēc kārtas.

#1 Roja-L Flekskursija
Viena dubļa nelaužamā pārliecība, ka Rojas avots ir īstais, mūs uzreiz aizveda uz pareizā avota lokāciju. Bija skaidrs, ka šis punkts pārbaudīs pacietību, un pacietību labāk ir pārbaudīt dienas sākumā. Tad arī kā pirmo sākam savu royal flekskursiju. Ejam un brienam, un rāpjamies - sākumā pa mazo taciņu gar upi, tad mazliet augstāk pa nogāzi. Pēc kādiem 2.5 km sāk piezagties pagurums, viens dublis izpilda kamaniņbraucēja cienīgu sānslīdi virāžā gar Rojas krastu, sāk iestāties "varbūt pagājām garām" un "vai tiešām tas var būt tik tālu". Pēc aptuveni 3-4 km un 1.5-2h beidzot akmens un BK vizulis tiek ieraudzīts. Un ne par pārsteigumu, pie atbildes tomēr vēl netiekam. Tā nu 4 dubļi stāvam upes vienā krastā un štukojam kā nonākt otrā pusē pēc iespējas ātrāk un sausāk. Atlētiskajam dublim ir plāns - akmens tuvumā esot redzēta priede, kas pārgūlusies pāri upei gluži kā tilts. Izpildot akrobātikas paraugdemonstrējumus, atlētiskais dublis ir otrā pusē upei, un arī atbilde ir rokā. Priecīgi un sausām kājām dodamies tālāk.

#2 Alias
Sākotnējais mīklas pavediens saka, ka jāmeklē Lieldienās aizsvilies ūķis kādā medību teritorijā. Bingo! 2016.gadā Lieldienās Talsu novadā dedzinātājs nodedzinājis 1 šķūni Laubes pagastā. Aerofoto skrīnings nedod rezultātu. Kā lai atrod kaut kādu random šķūni?!? Bet varbūt tomēr esam uz nepareizā pavediena? Pa ceļam no Rīgas, skrollējot Talsu novadu, vēl pasiekalojamies par pārdošanā esošo namu uz Lieldienu salas ar arhiteketes Gailes arhitektūru, bet vispār neko kopā tajā brīdī nesaliekam. Mēģinām visu no jauna - liekam vēlreiz kopā Aliasa vārdus Aizsvilies/Gailis/Zīmulis/Karstgalvis, Jēzus/Lieldienas, Ūķis/Piens/KKC/Labietis/fon Stricka villa, Ornitologs/Mednieks......Nekas jēdzīgs nesanāk. Zvans Centrālei un visi kubiki sakrīt pareizajās kastītēs. Esam ceļā uz putnu vērošanas taku...ne par pārsteigumu...nepareizo. Izstaigājam 2 km glumu dēļu taku Kaltenes Kalvās un saprotam, ka kaut kas nav īsti pareizi un viss tomēr kopā neliekas. Mazas rekalkulācijas, normāla pastaiga un īstais tornis atrasts, BK vizulis un atbilde rokā. Centrāle, cepums (nu labi, ņemat visu paku) par bildes uzņemšanas leņķi! ;))

#3 Blociņā iespundētais

Aši atrodam pagrabu un atbildi. Par pārsteigumu laicīgi atradām trepes, pirms mēģinājām citā veidā nokļūt pagrabā. Nobrīnamies par tik labā stāvoklī esošu pamestu būvi un laižam tālāk.

#4 Zemnieku tesla

No paša sākuma nav pilnīgas pārliecības par atminēto objektu, bet tomēr dodamies turp. Ieraugot lielo, jauno un iespaidīgo elektrolīniju pāri laukam ir skaidrs, ka esam tomēr pareizā vietā.
Pēc loģikas principa šturmējam teritoriju un točiņas tiek žigli atrastas.

#5 Saturs ir karalis

Dubļu galvās šī lokācija piedzima vakarā pirms izbraukšanas. Nonākot pie pieminekļa, viena čupiņa dubļu šiverē pa apkārtni un otra čupiņa rāpjas augšā. Pēkšņi atskan normāls 'pa-bamb' - atlētiskais dublis, izpildot kārtējo akrobātisko elementu uz mazliet glumajiem akmeņiem, nolidojis pankūciņā no pieminekļa apmēram 2/3 no krāvuma augstuma. Visi esam šokā... izcila piezemēšanās!! Tiekam cauri tikai ar izbīli un turpinām meklēt atbildi. Drīz vien BK vizulis un atbilde piefiksēta un dodamies tālāk.

#6 Šovakar degpunktā

Vienam no laukumā neizgājušajiem dubļiem uzreiz pēc mīklas izlasīšanas bija skaidrs par Maiju un Paiju. Vairāk nemaz nemēģinājām lauzīt galvas, tik pārliecinošu spriedumu nebija vērts apšaubīt.
Nonākot lokācijā, 3 dubļi lien uz vēderiem tārpiņā iekšā alās, bet 1 dublis uzmet aci apkārtnei. Pēc brīža atskan liderīgs "Es atradu!". Smilšainie dubļi garu ģīmi lien laukā no alām un laižam uz Dundagu. Dundagā tak slavenais Gaismas ezers.....

#7 Gaismas ezers

Minējums par Dundagas ezeru vienam dublim atnāk nu šķietami ļoti pārliecinošs. Ir skaidrs, ka par gaismas ezeru sauc tādu, uz kura ir dzirnavu HES, kurš nodrošina vai nodrošinājis elektrību apgaismojumam. Tādu laukumā ir vairāki. Kurš īstais? Skaidrs, ka Dundagas ezers ar visu spēkstaciju! Interneta dzīles nepārprotami raksta, ka spēkstacija šeit ražojusi elektrību visai Dundagas muižai un tuvējām mājām. Bijis pat gadījums, kad atklājies elektrības zādzības fakts. Elektrību zadzis skārdnieks tieši pāri ezeram un metināšanas aparāts radījis tādu gaismu, ka apgaismojis "vai pus Dundagas". Viss ir pilnīgi skaidrs!!!! Mīklas bilde ar visu lielo prožektoru taču precīzi norāda tieši uz šo vēsturisko rakstu no 1937.gada 10. aprīļa Ventas Balss.
Nonākot pie ezera seko skumīga dubļaina nopūta. Itin nekas neliecina, ka te meklējama atbilde. Esam kaut ko samudrījuši...ne par pārsteigumu. Kamēr viens dublis spītīgi nespēj atkāpties no šī, viņaprāt, ģeniālā varianta, pārējie atgaiso smadzenes un paskatās uz uzdevumu vēlreiz. Virtuālās konsultācijas ar interneta māmuļu ļauj vienam no dubļiem ieraudzīt daudz azīmredzamāku sakrību starp uguni un gaismu. Uguņezers ar dzirnavām rokā! Tiek atrastas arī ļoti pārliecinošas fotofiksācijas. Tomēr.... esam stundas braucienā no Uguņciema.... un tā varētu arī nebūt īstā lokācija... ne par pārsteigumu....Oglekļa dioksīda kvotu taupīšanas nolūkos pārliecināmies par minējumu pie Centrāles un dodamies pēc atbildes.

#Lāde
Atverot mīklu, sadalāmies 2 dubļainās čupiņās - 3 dubļi darbojas ar karti un 1 ar cipariem. Kad atlētiskais dublis Paintā ir izgriezis jau 3.(!!) figūru, no aizmugurējiem beņķiem atskan "braucam uz Meža Ulām!". Puzle salikta kopā vienkārši vērojot karti! Koda izveidē vislielāko bažu rada iespējamo kombināciju skaits, kas krietni sniedzas pāri vienam simtam. Tuvojoties lokācijai, redzam kā to pamet citu rubaku komanda. Nekur lieki nevandoties, Lādes lokācija principā uzreiz iekrīt acīs. Atliek tikai kods. Un kāds prieks ieraugot atslēgu, kad atbirst visas saskaitītās kombinācijas! Ne par pārsteigumu, nulli ieraudzījām tikai pie lādes. Vairāki mēģinājumi un ar dubļainiem smaidiem atveram Lādi!



Paldies, paldies, paldies!

Sekojot FTF piedzīvojumiem, saprotam, ka šomēnes būs smagi. Jāatzīst, ka ne viena vien mīkla sagādāja grūtības, toties ar radošu piegājienu var atminēt arī tās kas kopā neliekas ne pēc dienas, ne nedēļas.

Laukumā sākam ar variantiem, kas jāizslēdz. Līdz pat izbraukšanas brīdim neesam tikuši skaidrībā ar Gaismas ezeru. Viens no variantiem mums ir Sirds ezers, jo nu būsim godīgi, ja labi grib tad pēc pāris izmisuma pilnām dienām visu var salikt kopā ar mīklām un tikt pie atbildes, kas liekas gana loģiska.

Tālak iebraucam vienos no diviem PSRS bunkuriem. Ātri saprotam,ka nav īstie un laižam uz otriem. Pirmajā mājā atrastie klozetpodi liek domāt,ka esam uz pareizā ceļa un ātri vien punkts ir rokā.

Elku liepas mīkla nāca ātri un nesāpīgi tāpat kā punkts. Tā kā visu laiku prātā šēž rubaku stāsti par stundu ilgājām pastaigām flexkursijā, tad lieki laiku netērajam, lienam pagrabā un laižam tālāk.

Satura karali bija atradis katrs komandas biedrs un katram sava mīklas daļa atminēta - vienam prātā Vilnis Titāns, otrs priecīgs sapņo par Tobleroni. Punkts ātri krīt, bet kāpēc dublikāts tā arī nesapratām.

Tālāk uz alām pie Maijas un Paijas. Pamanāmies tikt uz vēl nepageigta ceļa, viens komandas biedrs tiek nozīmēts par ceļa vidū sasprausto kociņu pārvietotāju un klusām un mierīgi lavierējam cauri līdz tiekam pie alām. Pēc sāpīgām atmiņām no pagājušā gada laukuma, kur tādās pašās alās bija jālien uz vēdera iekšā un jāmeklē punkts,kas toreiz bija jau paspējis pazust, savācamies uz sapulci, lai izlemtu, kurš ņem kuras alas un cik dziļi lienam, kad viens biedrs pamana mūsu glābiņu zem tilta un aleluja!!! Atviegloti nopūšamies un laižam tālāk.

Tālāk plānā mums ir ALIAS. Jāatzīst, ka ģeniāla mīkla...tad kad aprakstos izlasi pārējo rubaku atminējumus. Mums šoreiz atkal ačgārni. Saprotot, ka tas ir kāds novērošanas vai mednieku tornis sākam meklēt tos. Acīgākais no komandas biedriem ir sazīmējis bildē tādu pašu konstrukciju kā kādā youtube video no Kaltenes putnu vērošanas torņa (kvadrātā saliktie dēlīši ap stabu), līdz ar to ir variants un izrādās pat, ka ir īstais! Priecīgi slavējot mūsu komandas šerloku, dodamies atpakaļ uz mašīnu mēģinot izdomāt mīklas īsto atrisinājumu un vēl izsakot visādas piezīmes par netāli uzcelto māju mola galā...

Beidzot jūtamies gana nobriedušas pārgājienam. Piestājam pie Rojas avota un sākam ceļu. Jāsaka, ka izmisums pienāk jau pēc piektā upes līkuma, kad akmens kā nav, tā nav. Tā kā krāmējot mantas vēl neizlasījām centrāles ziņu par atjaunoto punktu, tad neienācā prātā iekrāmēt ne peldlietas, ne laivas (respekts pret Lemuru sagatavotības līmeni!). Izlemjam sūtīt upē to dāmu,kas jau nedēļu mums stāsta kā rudās aukstās dušās un gatavojas ziemai. Mēģinājums pierunāt kailo peldētēju arī uz nāriņas cienīgu fotosesiju uz akmeņa neizdodas, taču punkts ir rokā!

Atlicis vairs tikai Gaismas ezers. Atbilde kā nerodas, tā nerodas un izlemjam, ka nekas cits neatliek, kā šoreiz palūgt centrāles palīdzību. Atviegloti saprotam, ka šis punkts arī citiem nācis grūti un saliekot kopā hintus laižam uz Uguņezeru. Pārmijam pāris vārdus ar saimniekiem, kam šķiet ir jau iepatikušies regulārie nakts ciemiņi un dodamies uz mašīnu atlauzt lādes mīklu.

Pēc 20 min, kad telefoni ir grozīti šā un tā un ir atrasti pirmie pavedieni atrodas arī zilais grāvja apveids īstajā puzles gabaliņā un ir lokācija! Priecīgi piemirstam par numuru kombinācijam un laižam uz lādes pusi. Paldies Kafijas biezumiem, kas ļoti pieklājīgi pagaidīja, kamēr izmēģināsim visas kombinācijas un izspriedīsim, ka nulle laikam nu tomēr ir pāra skaitlis. Uzreiz atvainojamies arī par kameras kadriem ar "strādā šitais? kam te vispār jāmirgo? nekas nemirgo. kas jādara?". Nu neiet mums viegli ar jaunām tehnoloģijām.

Paldies par novembra laukumu organizatoriem, paldies par pārējo rubaku stāstiem un atļauju pieredzēt jūsu FTF piedzīvojumus. Gaidam decembra laukumu un tikpat nepacietīgi arī gaidam stāstus no Mums ir mhm. Vai bridējs vēl aizvien brien?

Ekselento Diversantu atskaite par kaujas operāciju - „Baigā (sa)smaka”

Nu tad beidzot ar pamatīgu novēlošanos, gandrīz decembra vidū, varam atskaitītes par piedzīvojumiem Valdemārpilī.
Šajā sērijā diversantiem vairāki jaunumi spēles pieejai. Sāksim ar to, ka apzināti, pirms sava stāstījuma publicēšanas, citu komandu piedzīvojumi tiek lasīti pēc novembra sērijas beigām, proti sākot ar 1. decembri. Otrs jaunums – tehniskais nodrošinājums, kas bija diezgan augstā pakāpē un kur ņemot vērā izdevās izvairīties no dažādām negācijām, liekām pastaigām, kā arī neizprotamas slapināšanās. Visbeidzot trešais – Tika nolemts organizēt kopīgu mīklu minēšanu 2. novembrī. Jānorāda, ka tās bija mokpilnas 36 stundas līdz brīdim kad savācāmies sestdienas vakarā. Kāpēc mokpilnas? Tāpēc, ka par mīklām bija samaksāts iepriekš un viņas bija pieejamas no 1. novembra 00:00. Vaaaaiiiii, kā pirksti niezēja, bet tomēr noturējāmies. Ideja par kopēju mīklu minēšanu bija tik laba, ka mums pievienojās arī citu komandu pārstāvji (diskrētuma ievērošanas nolūkos, šoreiz komandu nosaukumus neminēsim). Nu tad arī jāsāk ar šo 2. novembra kopistisko mīklu minēšanas vai drīzāk laušanas pasākumu.
Visi vienlaikus atveram mīklas un optimisma pilni sākam pētīt, kas kuram nāk prātā. Optimisma līmenis ir augsts, jo Apē 6/7 mīklām sanāca atlauzt 2 dienu laikā, piedevām toreiz to veica tika divi diversanti no šī brīža sastāva. Jāsaka, ka optimisma līmenis kritās diezgan pamatīgi (vai arī izdzertais vīna daudzums vainīgs). Sākums bija pozitīvs. Atverot mīklas BLOCIŅĀ IESPUNDĒTAIS krita minūtes laikā.
Komanda ātri pieķērās ŠOVAKAR DEGPUNKTĀ un pēc teksta izlasīšanas viss tapa skaidrs. Labi, ka starp mums ir tik literāri izglītoti cilvēki.
Tālāk sekoja SATURS IR KARALIS. Versijas par to, kas ir kas bija daudz, praktiski tik daudz cik klātesošo. Baigi jau tas mīklas teksts arī kopā nelikās. Kaut kā domas sāka vilkt Valpenes virzienā. Kāpēc? Grūti izskaidrot. Visiem skepse liela, bet tad sākās pierādīšanas moments spēlējoties ar iegūtajiem attēliem no Valpenes piramīdas. Pat viss skeptiskākie diversanti tika atspēkoti un šī mīkla tika nodefinēta, ka 100% droša. Tikai pēc atminēšanas arī pats mīklas teksts salikās kopā.
Nu ko ROJA-L FLEXKURSIJA. Tā pati briesmīgā flexkursija par kuru 7NIEKA aprindās vēl runās ilgi. Viens no labumiem lasīt citu stāstus pēc sērijas noslēguma ir tas gandarījums, ka saproti, ka rūpīgai informācijas meklēšanai, uzmanības pievēršanai vissīkākajām detaļām un visas informācijas dubltpārbaudīšanai ir savi plusi. Lasot, ko pārējie darījuši un kādās flexkursijās gājuši, rodas jautājums vai tiešam neviens nepamanīja to mīklas apraksta komponenti ROJA-L? Šķiet, ka tā bija svarīgākā šīs mīklas daļa. Par to kā mums tur gāja varēs izlasīt vēlāk. Unnn tad sākās auzas. Ir atminētas 4 mīklas. ČETRAS. Tikai. Kaut kas nav labi, bet nu pulkstenis arī rāda nepielūdzami daudz un skaidrs, ka visiem intelektuālā kapacitāte ir izsmelta.
ALIAS – Kaut kas ir, kaut kādi vārdi tā kā ir salikušies kopā, bet nu nekādi netiek gudri, kāds sakars ir Valdemārpils apvidum ar Fon Stricka Villu. Ok. Kā vēlāk izrādās, hipsteri sākuši parādīties kādu laiciņu pirms Fon Stricka Villa piedzīvo savu atdzimšanu. Saprotot, ka runa iet par Taku, viss ātri un viegli saliekas kopā, bet tas jau notiek krietni pēc kopistiskā mīklu minēšanas pasākuma.
ZEMNIEKU TESLA – Atrasti daudzi varianti par Valdemārpils militāro infrastruktūru PSRS laikos. Ir viens variants ap ko visiem domas grozās, bet mieru neliek vien lieta. Plašsaziņās līdzekļos pieejamā informācija liecina, ka variants ir privātīpašums. Nu nevar būt. Tak jāturas pie priekšrakstiem un kaut kur sen dzirdētas informācijas, ka nebūs vērtības izvietotas privātīpašumā. Miera nav. Tomēr viss liecina par vienu konkrētu bijušo PSRS militāro objektu. Jau vairākas dienas vēlāk, kad šis jautājums pamatīgi nomoka Diversantu prātus, tiek pieņemts lēmums sazināties ar BK centrāli un precizēt šādus tādus faktus. Nākas secināt, ka acīm redzot BK centrāle dzīvo pēc vienā pasaules bestselleru sērijā izmantotā dzīves principa – Nothing is true. Everything is permitted. Ok. Mums tas pat ļoti der, jo arī mēs pēc tāda dzīves principa vadāmies.
GAISMAS EZERS – Šī nu bija tā mīkla, kas sagādāja vislielākās raizes. Kaut kā visu laiku prāts velk uz kaut kādu festiņu ezerā, kur kaut kādi dullie savācas nakts vidū un laivās mauc pa ezeru klausoties mūziku, kas spēlē uz plosta. Grūti izskaidrojamas asociācijas. Beigu beigās, brīvā brīdī, pētot tuvējās apkārtnes kartes tiek atrasts Uguņciems un tur pat blakus Uguņezers. Jāatzīst, ka Uguņezers tika atrasts ar palīdzību no malas. Atrodot Uguņezeru tika sameklētas arī dažādas bildes no tuvākās apkārtnes, kas apstiprina pareizo vietu. HAHA... Tā tik likās sākumā. Kā mums gāja laukumā... Smagi gāja ar šo... Traki gāja ar šo... bet par to vēlāk...
Pienācis laiks uzsākt kaujas operācijas aktīvo fāzi. 16. Novembrī ap plkst. 16:15 startējam no Rīgas laukuma virzienā. Kā kaujas operācijas atbalsta bāzi izmantojām DEAMONLORD WOLFPACK ieteikto naktsmītnes piedāvājumu.
Sākam ar ALIAS. Arī mēs par putnu vērošanas torni pat nedomājam, jo līdzīgi kā citi meklējām kādu nodegušu dēļu ēku. Nokļuvām putnu takas sākumā un sākām soļot. Jāsaka, ka arī šis izvērtās par pārgājienu, jo attālums no stāvvietas līdz tornim ir diezgan pamatīgs. Pa ceļam aplūkota nojume kurā acīm redzot nekas nav dedzis. Kā ierasts, Diversants individuālists (iesaukas skaidrojumu meklēt Apes posma operācijas aprakstā) vienītī tur flangu un jau kaut kur izlūko pamatīgi prom no galvenās grupas, kā rezultātā gandrīz nokļūst privātmājas teritorijā. Nonākam pie torņa. Ja jau tornis tad jāuzkāpj, mazums tur augšā kaut kas svilis. Kamēr lielākā diversantu daļa grozās gar torņa apakšu Pēdējā brīža diversants (iesaukas skaidrojumu meklēt Apes posma operācijas aprakstā) ir augšā un informē, ka kaut kas tur ir svilis, bet nu tā ir diezgan neliela izmēra parādība. Visi fiksi saskrienam augšā un saliekot kopā parādību ar bildi saprotam, ka lai arī kā tam negribētos ticēt, jāatzīst, ka viss sakrīt un vieta ir īstā. Uzsākam torņa ķemmēšanu, bet nu konstrukcijas īpatnības liecina, ka pielikt plāksnīti var jebkur. Meklējam jau kādas 20 – 30 minūtes un bez rezultātiem. Sāk jau likties, ka kopš Apes posma mums pielipusi kaut kāda „Pirmā punkta neveiksmes sērga”. Saprotot, ka šis var ievilkties, sasaucam fikso apspriedi torņa pakājē, lai izlemtu turpmākās darbības. Bet pirms uzsākot sarunas tik pavērsts domīgs, lukturīša apspīdināts, skats uz torni un tur pēkšņi tiek ieraudzīts tas kas meklēts un atskan – kolēģi, palūkojaties augšā. Jāsaka, ka ne viesiem izdodas ieraudzīt uzreiz un nākas secināt, ka apspriedes vieta izvēlēta neticami veiksmīga, jo pat pus metrs citā virzienā neatklātu plāksnītes atrāšanās vietu. Tad nu fiksi augšā, vērtība rokās un laižam tālāk. Pēc veiksmīgā atraduma parādās Apes flashback no Akmens bankas – Nakts būs tava diena. Jāaa... iluminiscējošās plāksnītes ir pamatīga priekšrocība nakts meklētājiem.
Pienācis laiks GAISMAS EZERAM, kā jau tika minēts iepriekš, ar šo gāja SMAGI. Kāpēc smagi? Tāpēc, ka vācot informāciju gūūglē var arī savākt par daudz un tas rezultātā nevis palīdz, bet gan sarežģī. Tieši šāda iemesla dēļ Ekselento Diversantu grupa ir apbraukusi visam Uģuņezeram apkārt un gar glaunām privātmājām speras pie ūdens, kad pēkšņi kāda balss uzrunā no vienas no privātmājām – kur ta dosies? Ievērojot konspirāciju un neceļot nevajadzīgu trauksmi, laipni sasveicināmies ar balss īpašnieku, māju saimnieku un palūdzam atļauju nokļūt līdz ezeram. Saimnieks nedaudz izbrīnīts dod piekrišanu un ar aizdomu pilnu skatienu pavadā mūs līdz ezeram. Tur tad sākas „jautrākais”. Nonākam pie piestātnes, ieraugām otrā ezera pusē nelielo būvi ar asimetrisko jumtu un nodomājam, ka viss atbilst bildei. Uzsākam meklēšanu, bet nekā, izpētām visus kokus, visus akmeņus, izložņājam nelielo piestātnīti. Nav. Nekur nav. Sāk jau pārņemt nelielas dusmas, jo vai tiešām tas notiek. Otrais punkts un jau tik sarežģīt meklējās, kaut gan operatīvā informācija, bija, ka šis posms ir pamatīgi ātri nogrābjams, ja neskatās uz Flexkursiju. Apstājoties pie ezera krastā ar skatu uz būvi ar asimetrisko konstrukciju un salīdzinot to ar attēlu nākas secināt, ka kaut kas galīgi nav kārtībā. Bildes nesakrīt. Nepareizi leņķi un nav durvju. Dīvaini, bet skaidrs, ka vieta nav īstā. Steidzamies atpakaļ uz mūsu transportlīdzekli, pa ceļam ātri izstāstot māju saimniekam par 7nieku. Laipnais salinieks netieši dod norādes, ka ap ezeru ir arī cietas konstrukcijas, kas mums var palīdzēt, bet tajā brīdī mums tas nešķiet diez ko noderīgi un nolemjam aplūkot iepriekš redzēto būvi no otras puses. Apbraucam apkārt visam ezeram un nokļūstot pie būves no otras puses, konstatējam, ka tā jau nu galīgi nav īstā un dodamies uz tuvumā esošo atpūtas vietu un veikalu. Ar te kādu laiku meklējam nepareizā vietā, bet pēc neilga laiciņa ieraugam arī pareizo būvi ar asimetrisko jumtu. Tajā brīdī nāk apskaidrība par pilnīgi visu. Arī mīklas teksts kļūst pilnībā skaidrs un drīz vien tiek atrasts dārdoņas avots, kā arī vērtība. Lieliski. Gatavs. Laiks doties uz kaujas operācijas atbalsta bāzi Valdemārpilī.
Ierodamies viesu namā „Vidi”, pārmijam dažus vārdus ar DEAMONLORD WOLFPACK kolēģi, iekārtojamies, savācam nepieciešamo ekipējumu un pārspriežam turpmākās darbības. Operācija bija plānota divu dienu laika posmā. Ņemot to vērā plāns bija pirmās dienas vakarā doties pēc BLOCIŅA un TESLAS. Par cik noprotam, ka BLOCIŅA mīklas ēka būs episkākā visā laukumā, nolemjam to atstāt pēdējo un dodamies uz TESLAS mīklas vietu. Jāsaka, ka Google maps nav labākā navigācijas aplikācija, un mūs izvadā pa pilnīgi nesaprotamiem un nelietderīgiem ceļiem, bet neskaties uz to, esam nokļuvuši pie pareizā PSRS bruņoto spēku objekta. Piebraukuši pie pašas ēkas centrālās ieejas, metamies iekšā un kamēr vien daļa diversantu izpēta ēkas pirmo stāvu, Pēdējā brīža Diversants kopā ar Diversantu individuālistu ir uzsākuši savdabīgu sacensību par vērtību iegūšanu. Vērtība tiek atrasta ļoti ātri.
Saprotam, ka ar visu Google maps navigāciju mēs ceļā esam pavadījuši knapi 10 minūtes, vērtību atradām knapi piecās minūtēs, un no SATURS IR KARALIS mūs šķir tikai 8 minūtes ceļa, kā arī DEGPUNKTS ir pavisam netālu. Tos abus + Flexkursiju bija plānots ņemt nākamajā diena. Tad nu transportlīdzeklī iekšā un Valpeni, Tur viss ļoti ātri. Vērtību no degungala Pēdējā brīža diversantam noceļ Diversants individuālists un to abu starpā spriedze pieaug.
Dodamies Maija un Paijas labirintu, jeb ŠOVAKAR DEGPUNKTĀ, pa ceļam uzduramies slēgtajam ceļam ar kociņiem, nākas pārkāpt šādus tādus vispārpieņemtos ceļa satiksmes lietošanas principus, bet par cik iepriekš nesastapām nekādas norādes par priekšā notiekošajiem ceļu remontdarbiem, dodamies tik uz priekšu, izbrīnu raisa smagā cēlu tehnika, kā arī pie tās esošā pamestā automašīna, kas izskatās svaigi pabijusi nopietnā ceļu satiksmes negadījumā un nobloķējusi visu cēlu, pilnīgi liekas, ka ceļa remontētāji to nometuši tur apzināti, lai visādi rubaki nebraukātu pa „būvbedri”. Tas gan mums nav šķērslis un mūs transportlīdzeklis veikli tiek tam garām. Labirintos, kā jau lielākā daļa (vai visas) komandas arī mēs metamies iekšā alās, te turpinās spraigā sacensība starp Pēdējā brīža Diversantu un Diversantu individuālistu, kas vainagojas ar Pēdējā brīža Diversanta triumfu. Pārējie Diversanti, īsti meklēšanās neiesaistās, lai tiem abiem prieks.
Laižam tālāk. Laiks BLOCIŅAM un Sasmakas muižai. Arī te mums iet ļoti raiti, jo mīklas bilde ir viennozīmīga un Pēdējā brīža Diversants atkal triumfē. Izlemjam izbaudīt, episkāko vietu no visām un izstaigājam iespaidīgo ēku, lasot interesantos sienu uzrakstus. Radās jautājums, kas ir Padre, kas ļoti bieži pieminēts šajos uzrakstos.
Saprotot, ka pat vēl nav pusnakts un mums trūkst tikai bēdīgi slavenā Flexkursija, nolemjam doties uz to. Šiem punktam mēs esam pamatīgi apbruņojušies gan ar informāciju, gan tuvējās apkārtnes kartēm, gan materiāltehnisko nodrošinājumu, kura sastāvā ietilpst dažādas modernas augstākās tehnoloģijas. Jāsaka, ka pārgājiens mums izpalika, jo zinājām diezgan precīzu akmens atrašanās vietu, kā arī zinājām kā tam piebraukt vis tuvāk. Tāpat arī ar tehnoloģisko risinājumu un dažādu Diversantu viltību palīdzību, izdevās šo vērtību iegūt sausi, nesāpīgi un salīdzinoši ātri. Te gan piebildīte Centrālei, mums nešķita diez ko godīga, ka daļa komandu šo varēja neņemt dēļ neparedzētiem laikapstākļiem, bet citiem tas tomēr bija jādara, ja jau punkts tiek anulēt, tad tādam tam arī būtu jāpaliek, bet nu jāatdzīst, ka life sucks un pēc tāda principa jādzīvo.
Nu ko, visas vērtības savāktas, laiks atgriezties kaujas operācijas atbalsta bāzē. Atveram mīklu, saprotam, ka ciparu daļu jāuztic Diversantai analītiķei, jo, lai arī amatu apraksti nosaka savādāk, lielākā daļa Diversantu ir ar matemātiku uz Jūs, tāpēc ķeras klāt Vizuālajam raundam. Jāsaka, ka grozot kartes dažādās lietojumprogrammās tiek pavadīts diezgan daudz laika, bet baudot viskiju, siltās, mājīgās telpās, tas diez ko bažas nerada. Pēc kādām 40 minūtēm tiek sazīmēta Dārte, un tad jau aptiecoties piesātinātajiem meža apūdeņošanas grāvjiem, arī tiek atrasta lādes vieta. Diversanti dodas pie miera, lai labi atpūtušies, nākamajā rītā dotos pēc lādes.
Nu ko, kā jau daudziem, arī mums ir savs viedoklis par nulles statusu attiecībā uz pāra un nepāra skaitļiem, par ko izvērsās spraiga diskusija ar Centrāli, bet par to nedaudz vēlāk. Ņemot vērā, ka neviena no mūsu izdomātajām ciparu kombinācijām nederēja, nācās ķerties klāt alternatīvai (cerams, ka mūs par šo nediskvalificēs). Ar taustes palīdzību, kombinācija tika profesionāli uzhakota. Diversanta individuālista skillsets iekļauj arī iekļūšanu grūti pieejamās telpās, neatstājot pēdas. Lāde vaļā, dūmu svece iekšā, ieraksts logbookā un ieraksts kamerā veikts. Jāsaka, ka žetons centrālei. Jūs apzināti izvēlaties vietas, kur ir pēc iespējas sliktāks mobilo sakaru pārklājums vai arī no lādes vietām novietojat kādu mobilo sakaru džameri? :D :D :D
Nu tad par to Nulli... Arī mēs neuzskatām, ka nulle ietilpst pāra vai nepāra skaitļos. Arī mums par šo bija diskusijas savā starpā un ar centrāli, kas mēģināja mūs atspēkot. Kopumā, pieturamies pie sava, bet tas nav svarīgi ņemot vērā, ka tikām pie lādes atvēršanas. Tāpat daudzi citi jau par to ir izteikušies.
Dažas atziņas par Valdemārpils posmu
Ļoti gribētos piekrist Franču Pīlādzīšu 2.0 rekomendācijām. Mums diezgan līdzīgas pārdomas. Kā arī, šajā sērijā pamatīgi pietrūka urbanvides un likās par daudz dabas, bet nu varbūt tas tikai mums. Gribās vairāk pamestu, creapy ēku un tādas Valdemārpils apkārtnē bija pietiekoši daudz, to 20 km rādiusā.
Milzīgs paldies DEAMONLORD WOLFPACK par rekomendēto naktsmītni un laipno uzņemšanu. Bez Jums šī kaujas operācija varēja izvērsties krietni savādāk.
Kopumā ļoti labi un tā turpināt. Diversanti ir patiesi un no visas sirds pateicīgi Centrālei par atsaucību un par 7NIEKU kā tādu. Tiekamies decembrī Madonas pusē.

#nekonerubī atmiņas par novembra rubu nedēļu pēc rubas.
Šomēnes atgriezāmies pie saknēm 2x. Pirmkārt, laukums dzimtajā pusē. Otrkārt, komandas sastāvs nosacīti sākotnējais, kādā uzsākām 7nieka atkarību, jo puse no tipiskā komandas sastāva palika galīgi dulli un izdomāja, ka viņi grib mēğināt FTF jeb sveiciet kopienā jaunu komandu Mārupes henesijs.
Mums tādas pārliecības par sevi vēl nebija + 1.datums bija piektdiena, kurā piedevām plānots uzņemt ciemiņus. Nebūs. Tā nu sāpēm sirdī noskatījāmies, kā mūsu mīļie biedri atrod sev citus draugus, vienlaikus vēlot viņiem veiksmi un aktīvi sekojot līdzi viņu gaitām laukumā. Noruna gan mums bija stingra- nekādus spoilerus ne par mīklām, ne laukumu.
Mīklas nāca salīdzinoši viegli. Ieraugot "Rojal flexkursija", bija skaidrs, ka tam noteikti jābūt Rojā, jo Rojā taču ir tas kino festivāls ROJAL. Google: "Rojas avots". Aha, ir tāds - check! Tik, kur tur kāds akmens? Gan jau kaut kur BLAKUS :D ir. Intereses pēc google: "Slavenais avots Roja". Lūrmaņu avots. Mhm, ir būts pie Lūrmaņu klintīm. Zināms, kur ir. Ja nu nebūs Rojas avots, brauksim ši to lūkoties. (un Lūrmaņu avots tika veiksmīgi aizmirsts.)
Aizķeršanās ir ar Gaismas ezeru. Sasmakas ezers ortofoto nopētīts no visām pusēm, meklējot mājiņu ar šķībo jumtu, jo Valdemārpils kaut kādā plānošanas dokumentā ir nosaukta par gaismas pilsētu, un tā kā Valdemārpils agrāk bija Sasmaka, tad loğiski, ka Sasmakas ezers varētu būt Gaismas ezers. Vēl pavīd variants Grodnieku dīķis, jo, kur atskan Dārdoša atbalss- akā. Kas ir aka- groda. Nedēļā pirms došanās laukumā vietējais rubaks tiek aizsūtīts pārbaudīt Vilkmuižas ezeru Talsos, jo tas taču atrodas Gaismas ielas galā un bildēs tie koki krastos tādi līdzīgi. Rubaks aizbrauc, krastus pabrien. Nē, pārāk niedraini, un mājiņas arī nav. Otrs šaubīgais ir Zemnieku tesla. Tesla kā dārga, moderna mašīna vai Tesla kā izgudrotājs vai varbūt mērvienība? Vienīgais rubaks, kam bija vaļa aktīvāk nodarboties ar minēšanu, koncentrējas uz PSRS objektiem un atrod Dīzeļa māju Rojā teritorijā Lokatori. Citi varianti tā arī neatrodas.
Nospraustā datuma priekšvakarā omītes dzimenes svinībās tiek pacelts šaubīgo mīklu temats. Gaismas ezers. Kāds no malas, pirmo reizi dzirdējis par 7nieku, saka: "A Uguņi neder? Tur man liekas ir tāds Uguņezers. Nu kā Gaismas ezers, ne?" Uguņi zināmi, bet nebija iedomāti. 2min vēlāk atskan triumfa gaviles, jo google parāda arī meklēto šķībo jumtu.
17.novembra rītā startējam Uguņezera virzienā. 40min vēlāk cipars rokā, un uz Kalteni. Ejam uz torni, kurā Kolka-Dubulti manīti atlūzušie, kārtīgi sekojot ceļa zīmēm un meklējot kaut kādus vismaz 2 apdegušus sprunguļus. Tornis ir, sprunguļi nav. Nekas, uzkāpsim tāpat, varbūt būs kaut kas dedzis. "Nu te ir tāda maza apgruzdusi šķirbiņa... eee, bet tā taču ir īstā!"
Rojas Dīzeļa māja. Citi varianti tā arī neuzpeldēja... Aprunājamies ar vietējo, kurš izrādās tajos pašos Lokatoros ir dienējis. Kā tad, tur esot kaut kādas flīzes! Ejam skatīties. Nē, nebūs īstā vieta. Nav īstās flīzes. Drusku sašļukām, jo vienmēr laukumā esam devušies 100% sagatavojušies un tagad nāksies vienu mīklu minēt no jauna. Stulbi. Paprasām, kā var tikt uz Rojas avotu un braucam Flexkursijā. Salasījušies čatu, ir skaidrs, ka jāiet tālu. Ejam, ejam, ejam, ejam. Brienam gar krastu, protams, jo kā gan savādāk pamanīs to akmeni. Ejam, ejam. Nu nopietni, cik vēl tālu? Bet taciņa iebrista ir, tad jau ir nākuši te. Pārņem divējādas sajūtas- vai mēs, ja arī izdomātu tīkot FTF, bez hintiem un iebristām akām tik tālu nāktu, vai noticētu? Tajā pašā laikā drusku zūd tā īstā garša, ejot pa tādu iemītu taku. Iestājas sagurums, ātrākie biedri aiziet pa priekšu, lēnākais nopakaļ. Liels ir lēnākā izbrīns, pamanot komandu, kas raitiem soļiem gandrīz skrien pa nogāzes augšu. Kā tad viņi zina, ka nepalaiž akmeni garām? Tur no augšas upe gandrīz nepārredzama. Viņi iet tik pārliecināti, it kā zinātu, kur tieši ir jāiet... Tagad nedēļu vēlāk, lasot citu komandu stāstus un redzot- mums draugi iedeva koordinātes un mēs tāpēc piegājām no īstās puses īstajā vietā... vai arī- pienācām no avota puses, bijām baigi noguruši, tāpēc piezvanījām centrālei un paprasījām ciparus... Ir tāds WTF?!?! Nopietni? Drusku tāda apbižošanās sajūta. Un arī vilšanās. Mēs ticējām, ka 7niekam būtu jābūt spēlei, kurā, ja nevari ciparu paņemt pats, piemēram, aizpeldēt tam novembrī pakaļ, nu tad arī Lādes gardās dziras iet gar degunu... viela pārdomām..
Bet nost ar negatīvo. Viens plikucis cepuri vien galvā metas Rojas straumē pēc cipara. Jo pat ar 10x80 binokli ieraudzīt nevar. Tikmēr tikpat pārliecinoši pa meža ceļu (nevis upes krastu) brīnumainā kārtā tieši pie punkta ierodas vēl 2 komandas (ak, tomēr vēl daži darvas pilieniņi). Atgriežamies pie auto, aktīvi meklējam īsto Zemnieku teslu. Nav, nu nav. Izlemjam, ka zvanīsim savai personīgajai centrālei jeb biedriem MH, lai jautātu pēc hinta (nevis koordinātēm). Saņemam padomu, ka tas ir netālu no Tukuma... :OOOOOOO
Ko?!?! Kāds vēl Tukums? Tas taču vispār nav nekādā sakarā ar V-pili, Roju, Dundagu. Tiešām Tukums? Varbūt viņš sajauca ar Talsiem? Atbilde- nē, viņš taču ļoti labi orientējas ğeogrāfijā un Tukumu pieminēja 3x. Esam vīlušies caur un cauri, nu kas tas BK par izgājienu. Tad jau nākamreiz var ielikt laukumu Cēsīs, bet kādu punktu pie Jēkabpils. Dažs jau nozvēr, ka šī ir pēdējā reize, kad spēlē. Izmisuma pārņemti izdomājam, ka paņemsim atlikušos zināmos un tad jau domāsim, vai tik vēlu vēl gribas braukt uz Tukumu... Elku liepas skolas pagrabs ātri atrasts, Valpenes piramīdā kāpiens uzsākts no īstās puses. Pa ceļam uz alām nolasām mietiņus no ceļa, kas tur remontdarbu dēļ liedz braukt, un cītīgi saspraužam atpakaļ. Tumsā ieraugām buldozeru un jau izdomājam, ka, ja lamās, tēlosim ārzemju tūristus. Neviens tomēr nelamā. Alas. Mums ir pieredze ar alām. Kamēr viens jau gatavs rausties iekšā, otrs uzspīdina lukturi tiltam un varam doties prom. Tumsā tomēr ir zināmas priekšrocības.
Fak, nu ko darām ar to Tukumu? Stulbi, ka ši tā čakarē. Bet lādi tomēr gribas. Ai, labi, meklējam, kur tur ir kādas PSRS bāzes. Atrodas vismaz 4. Neies taču tagad braukt uz visām. Zvans MH 2: "Iedod mums vēl kādu hintu. Pie Tukuma daudz bāzes." Wannabe centrāle: "To vietu var atrast arī waze kartē. Pačekojiet ceļu no Tukuma uz Kolku." Paga, paga, paga. No Tukuma uz Kolku nekāda taisnā ceļa nav. Bet no Talsiem gan. "No Tukuma vai no Talsiem?"
Wannabe centrāle klusums... "No Talsiem. Es sajaucu."
Klusums visur....
B** fak p****c TU NOPIETNI? MĒS KĀDAS 2H MEKLĒJĀM BĀZI PIE TUKUMA UN JAU GANDRĪZ TUR AIZBRAUCĀM!!!
Atvieglojums, smiekli, ironija, solījumi ši to pieminēt visu atlikušo mūžu :D
Izrādās savam atklāsmes zvanam bijām izvēlējušies ceļgalu 2min no meklētās vietas. Punkts atnāca ātri. Lādes mīkla. Cipari, tad cipari. Ok. Bet kas par vizuālo raundu. Tie cipari kaut kur jāzīmē? Labi, ka viens bija pietiekoši gudrs, lai uzspiestu virsū. Ok, karte. Vieni lejuplādē attēlu apstrādes aplikācijas, otri groza telefonu tā un ši tā. Pag, pag, te vienā gabaliņā ir tāds kā dzirnavezers, pameklēsim to. 10min vēlāk- Dārte, check! Drīz salīmējas arī pārējā karte un uzņemam kursu uz Meža Ulām. Stulbi, ka jābrauc atkal uz sākumu, bet forši, ka ne uz Tukumu :D
Pa ceļam top 100+ kombinācijas, tāpēc ir liels prieks ieraudzīt atslēgu. Ok, tad mums ir tikai 2. Neviena nav. Ok, bet te ir nulle, pamēğinām ar to. Ir! Tagad, lasot citu komandu stāstus, priecājamies, ka nerakām tik dziļi un ignorējām nulles pārības matemātisko pamatojumu.

Sausais atlikums- kā vienmēr ļoti patika un bija azarts. 7nieks piešķiļ dzirkstelīti tumšajam gadalaikam. Un nu, kad mums beidzot par 7nieku ir ļauts runāt ar biedriem no Mārupes henesija, secinājums ir viens- superkomanda mēs esam tikai kopā, nevis atsevišķi. Summā ar mazo sājo sajūtu par hintiem laukumā, kas notiek laikā ilgi pēc FTF, 23.11. ir radīts jauns hibrīds- MH neko nerubī. Un kā jums šķiet, ko viņi mēğinās izdarīt jau pavisam drīz? 8)
Lai uzvar labākais!

Tatad mūsu story :D

20. Novembra vēlā vakara stundā 1:00 naktī ierodamies naktsmājās Valdemarpils viesu namā, parģerbjamies iemaucam ceļa kāju un aiziet 2:00 šaujam trasē ar 2 100% atminētam mīklam un 5 longshotiem kas varetu būt un varētu arī nebūt,

Pirmais ņemam lielo Tilgaiļu akmeni jo mīklu neatminējām, bet bilde likās nu hvz moš ir aha NAV.

Otrais Zemnieku tesla, skatamies ka sētas nav apkart purvājs ai pofig brauksim apkart vartiem pa purvāju neklausam sapratīgakos komandas biedrus jo vēlme sataisīt hui..u ir lielāka un esam iekšā teritorijā ar visu mega apgaismojumu 3 min punkts rokā, tālak Elku liepa check, maucam nu hvz uz longshotu uguņezeru piebraucam nu itkā varetu būt istā mājiņa no otras puses bet hvz maucam talāk, izkapjam kkādā parkingā, dzirdam slūžas ierubijam prožektorus aha majiņa ir, punkts check
Talāk jau pa ceļam kka izlobam par Gaiļu pāra lieldienu villas pusē varetu būt ornitologu tornis maucam. Izložņajam visu torni nav ejam jau prom un BAM mūsu pagajušās rubas komandas jaunieguvums atkal visiem ieliek kloķi un pamana izdegušo grīdu, well done 2

Vis,, zajobs 5 naktī laiks čučet, braucam atpakaļ, pa ceļam braucam garām kādai majai un sākam runāt ka ideala lādes vieta un ka citiem kadreiz ir gadijies rubas vidū vai sakumā uzrauties uz lādi un vienbalsīgi nolemjam ka sliktākais kas var notikt, bet māju nosaukumu saglabājam, esam atpakaļ Aliņš, šņabits un čuču muiža un domas par neatminetām mīklām

Pēdējā saruna pirms miega.....:

"Vilnis Titāns hmmm, eu bļ .. vilnis ir svarstveida kustība Aaaaaa"

No rīta vis skaidrs,

Maucam tālàk UN TE

Flexkursija

Tagad dārgais lasitāj ceru ka tu esi pilngadīgs ja nē tālāk nelasi

Flexkursija: Ibi..o nah... pizd... bļ.... huļ... bļ....dr..sā....bļļ ...na...job... tvaj....nah..bļ..zjb..l bļ...Bļ..BĻĻĻĻ....NAH


Nogājām pa iemītu taku no avota lidz udenskritumam ik pa bridim lienot upē un aptaustot katru akmeni AAAAĀĀĀa!!!.

Lidz pašam slūźu mājas ūdenskritumam ticējām ka this is it jo izbradats nejēgā, mīkla atbilst, ainava ari un tajā upe ir 100 un 1 tāds akmens tici man es katru aptaustiju.... lidz pus dienu papi..ām tad nolēmam zvanīt centrālei jo laiks spiež un vel aizvien esam parliecināti ka ir istā vieta. Labi ka atpakaļ ceļā nostopējām mednieku kurš aizveda līdz mašīnai Ilgi ILGI ILGi veda atpakaļ

Par šito feileri nu bl... dalītas jūtas skaisti skati utt, feili pieder pie lietas utt, bet tomèr savu vainu 100procentīgi feilā isti nesaskatam

Tomer nakotnē gribetos brižos kad objekts ir nekonkrēts nav ne ēka ne kautkas cits īpaši zīmigs, bet piemēram koks mežā, krūms laukà vai akmens upē gribētos lai miklās tomēr dod konkrētaku atminejumu jo Come on! viss viss apraksts atrašanās vieta Valdemarpils apkaimē un pat burts L nosaukumā un pat vietas landscape skati un nu pilnigi atbilst Lurmanu avotam tikpat labi kā Rojas vai pat vēl labāk, šitais likās tads nu nah.. tā, nepatika šis moments

Pazvanijām centrālei un saņemot atbildi, šito punktu laika trūkuma dēl un lielà vilšanās BEŠa deļ noskīpojam nah... un palūdzām ciparu jo nu nelikās pilnīgi mūsu feils un savu flexkursiju nogājam te


Talāk kā pa sviestu
TITĀNS kā Titans

Un aiziet pie PaiMaijas, labi, LABI ka braucam ar ko braucam, musu acu priekšā ceļu šķurē nost buldozeri un kad sakam ka gribam tikt garām skatās uz mums kā debiliem un saka ceļa taču nav neredzat buvbedre, tad paskatās uz musu tanku un pasaka Aaa nu labi jūs varbūt arī izbrauksiet.

Aiznesamies garām buldozeriem, smiltis šķist gar spoguļiem un esam MaijPaijas vietā kur viņas pirtī kopojās ar bomźiem, kurmjiem, krupjuem, Mirklis paložņajam alās un punkts rokā

Arveram mīklu, karte sekundēs šķiet pazistama, jup Dārtas dzirnezers tiek atpazīts jo to pētijam gaismas ezera sakarā un bij blakus musu naktsmajàm,

Ātri atradām punktu un.... Ņirdzam pilnā balsi jup tā ir tā māja pie kuras runājam ka varetu būt laba làdes vieta :D


Maucam shifrs rokā, bļ... nav otrs variants arī nav

Bļe Matenes učene lose vai ari neesam pienacīgi apguvusi trešās klases vielu, bet beigās iekļaujam nuli un ir

Ierunājam kkadu stulbu figņu kamerā, jo tas mūs parsteidza nesagatavotus un mums bij tikai 15min laika lai tiktu laikā uz Rīgu, nakošreiz sagatavosimies un Deklamesim dzeju :D

P.s. šodien lādes koda iespaidotui parbaudijām savus robus matemātikà un ......



Citi uzskata, ka nulle nav ne pāra, ne nepāra skaitlis. Šīs kļūdas novēršanu skolas mācību procesā var veikt, aktualizējot dalāmības pazīmi ar 2, kas nosaka – „ja veselais skaitlis dalās ar 2 (bez atlikuma), tad tas ir pāra skaitlis”. Vēl nozīmīgāk būtu iesaistīt skolēnus vadītā meklējumdarbībā, lai viņi paši pareizi secinātu, kā veselo skaitļu virknē ritmā mainās pāra un nepāra skaitļi

Vot tā lūk mans mazais kļudaini apmācitais skolniek :)


Krč Spēle kā parasty bomba Very Wery happppy
Big sanks you, sposibo nam ochinj like this pasākums :D

Jau pēc Apes rubas izlemjam,ka jāpiedalās arī nākošajā,jo interesanti taču! Bet vienojamies, ka braucam tikai tad,kad par katru no punktiem ir 100% pārliecība. Kā datums tiek nosprausts 23.novembris.
Un tad iestājās novembris, mīklas pieejamas, bet wtf..wtf kvadrātā..nekas nav saprotams,ja nu vienīgi tas Lūrmaņu avots. Ha!
Viens rubaks atgriežas no Berlīnes un pieslēdzas risināšanai-mājās esošais rubaks nolasa Degpunkta ziņu un saka,ka esot atradis spēlīti, kurā varot respawnoties :D uz ko Berlīnietim ķirzakas smaids, jo pēc divām rubas pieredzēm it kā ir skaidrs,ka Centrāle pīpē,bet,ka tik daudz :D..nav 100%-jādomā cits variants. Tad pēkšņi berlīnietis nu jau saelpojies Dzimtenes gaisu saka-"vai ta Maija neleca akā..un dīvains Velēnu vecītis arī tur bija..", otrs rubaks papēta-jā-filmēta rajonā,kas der,tikai alās tur līst nevar. Drīz Berlīnes rubaks atrod bildi,ka vietai jābūt īstai-100%.
Pēc laika, tiem pašiem diviem rubakiem diskutējot krīt Gaismas ezers, jo viens no rubakiem dīvānā sēžot braukā pa karti, iesmejas un saka ha-Taures,ha-Gaismas ezers..blakus sēdošais rubaks izmet krievu vārdu uz B burta un izspļauj kafiju "viss, b*, taču sakrīt!" Tur ir! Pēc mirkļa atrasta arī pierādījumu bilde.

Par Zemnieku Teslu kā viens no variantiem tiek izteikts īstais,bet tomēr neizdodas iegūt 100% pārliecību un punkts tiek atlikts uz vēlāku laiku.

Tad pirmās idejas par Aliasu-Gailis,Lieldienu sala un Zivtiņš kā visu ceļu policistu un tālumā skatīties mīlošu darboņu bijušais pavēlnieks, hipstervietu pievilkt neizdodas- tātad jāatliek,jo nav 100%.

Saturs ir karalis arī krīt salīdzinoši ātri,kad ieraugi,ka Titāns ir autors un svārstības ir viņa vārds-100%.

Tad krīt blociņš ar 100% pārliecību.

Alias un Tesla sagādā galvassāpes un sliktus sapņus. Aliasa sakarā rubaki koncentrējas uz fotoradariem,jo tie dārgi skatās tālumā un ceļa zīmes ir jāievēro-nav 100%-jādomā cits. Vienu rubaku tomēr nepamet doma par Gaili un Lieldienu salu, aizdomājas līdz pat frančiem,un ir arī vieta -Franči, bet nav 100%..Damn..pāris dienas līdz izbraukšanai un ir divi varianti Flexkursijai, jo viens no rubakiem iepīkstējās,ka esot divi varianti avotam,un tas Rojas arī slavens,jo TV rādīja, analīzes veica.. Tad čatā uzpeld ziņa,ka dažiem flexkursija kritusi 15 min..bāc,tas nozīmē,ka var atkost,tikai ir jākož..un bingo! Tiešām var!
Tad viens rubaks sev dabū pārliecību (~90%) par Aliasu, citi netic,jo kāds kaltene.com sakars ar Fon Stricka Villu? kāds ar Kaņepi? Facepalm!
Par bunkuru lūdzam citu rubītāju hintu,jo varianti ir,bet diezgan daudzi, pa visiem tak nebrauks. Un kā izrādās,tas pirmais bijis tas īstais. B*. Nu neko, gandrīz visi 100%, un Aliasa variants saņem kvorumu.
Visi punkti +/- raiti tika ievākti. Bet diemžēl,jau pirmajā punktā sastapām pirmos kolēģus,tad nākošajos punktos arvien vairāk un vairāk. Flexkursijā piebraucām no īstās puses, jo bijām dabūjušas akmens koordinātas,kas izrādījās neprecīzas, tāpēc nācās dalīties. Akmens atrasts, no tāluma plāksni un cipar uz tā neizdodas saskatīt, tiek atrasts koks, ar kuru izmērīt dziļumu, pieturoties pie koka, uz kura ir plāksne :D par laimi tas tiek arī pamanīts pirms drēbes krīt :D
Tad atkal punkti tiek ņemti kā pa diedziņu un alas netiek piesmietas, kas arī ir pēdējais punkts.

Pie alām tiek arī atvērta lādes mīkla, bāc..kur izprintēt? Kā salikt? Tiek sazvanīti labie rūķīši Rīgā, kas pēc vairākkārtējiem meģinājumiem tomēr puzli saliek kvadrātā nevis daudzstūrī Tikmēr pie alas jau pabijušas neskaitāmas komandas...bet mēs tik glaudam ekrānus un salīdzinam puzli ar karti..b* un vēl tas kods! Viens rubaks ieciklējas uz to, ka varbūt ceļa apzīmējums būs tas kods,piemēram, v1362..un turpinam glāstīt ekrānus. Pēkšņi komandas čatā ziņa par Dārtu, un apvilkts vismiglainākais punkta kartē :D sēdejam pa divām mašīnām,tāpēc mūsējā ierēca..tad vēl saņemam ziņu,ka karte esot jāpagriež :D..nu ja, tas mūsu mašīnai sen skaidrs,jo tur N ir zem kompasa..pirmā mašīna uzstāj un sūta arvien ticamākus pierādījumus..un apgalvo,ka esot jābrauc uz Meža Ulām..koda rubaks uzstāj,ka vajag taču kodu! :D Uz mirkli izdodas aizkavēt visus, bet tad tomēr veselais saprāts uzvar un sākam braukt uz Meža Ulām. Piebraucam pie mājas, un radzam, ka vieni rubaki jau iekšā kodē lādi, mazliet uzgaidam, bet šamējie ārā nenāk, skaidrs-nemāk kodēt..lepni brienam iekšā,jo kods mums "ir"! Šie jautā cik varianti mums un kaut ko par to,ka esot tikai divi..mēs šiem-kā divi,ir taču daudzi varianti :D un tad mēs ieraudzījām savas kāpņu telpas koda atslēgu un skaidrs,ka variantu tiešām nav daudz, bet bāc! Īstie cipari nav vēl nospodrināti. Nu jā, un kolēgas tik saka,ka tur viss ir iesprūdis, un viņi esot izmēģinājuši visus variantus. Tikmēr jau ierodas vēl citas komandas, kuru pārliecība par viņu kodu variantiem, arī pazūd tikpat ātri kā mums,kad ieraudzījām to slēdzeni. Daži mūsu rubaki padiskutē par to vai 0 ir pāra vai nepāra..viens saka,ka pāra,bet divi citi: "Tu ko, 0 ir 0, jo kas tad ir 0 pāris? Dah!" Tad nāk jau nezinu kura komanda, ar slaveno pārliecību par kodu, bet nekā, šie ir gudrie rubaki,jo zina visu par 0..Ā, tagad arī mēs zināsim,ka ja Tev ir 0, tad Tu ar to 0 vari arī dalīties ar vel kādu!..visā visumā prieks par ziņu,ka var dalīties pat,ja nav nekā,bet par lādes atvēršanu prieka nekāda,jo telpā tik rubaku biezs un šitādas ballītes īsti nav mūsu gaumē. Tinam makšķeres un pamanamies būt pirmās no visa bara,kas ievada lādes paroli :D-ta ta daaa un aste gredzenā!

Visā visumā paldies! Patika vairak kā nepatika :D visu cieņu organizatoriem-kā sacīt jāsaka-fišku rubīt jūs mākat un mākat arī citiem likt rubīt!

Es pis

Pēc lielās līdzjušanas par cīņas biedru veiksmēm un neveiksmēm kautiņā par FTF, nācās mazliet vilties par novembra sagatavošanos spēlei. Zili brīnumi, darbā tik maz brīva laika, ka nevar atrast brīdi risināt mīklas :D Galu galā viss tiek lēnām un prātīgi atšketināts 3 nedēļu garumā, mīklām pieslēdzoties vien random brīvbrīžos.
Dažas atziņas par mīklām: Blociņš - tiek izmēģināti sazin kādi šifrēšanas veidi. Iznākums liek nosarkt.. Degpunkts, Alias un Karalis - izcilas mīklas. Tiešām tas, kas tiek gaidīts no 7nieka mīklām. Sākotnējs randoms, kas pamazām savelkas loģiskā iznākumā. Gaismas ezers - lai arī īstais ezers bija apzināts, tas attālums mulsināja. Nav jau Rojas - Mērsraga laukums :D Un, protams, elementāri sarežģītā flexkursija, kur arī mums daudz izslavētāks likās Lūrmaņu avots.
Tiek nosprausts datums, sagatavots maršruts un dodamies ceļā. Izvēlamies braukt pa trajektoriju no jūras puses, lai sāktu ar potenciāli grūtākajiem punktiem. Pa ceļam gan daži misēkļi ar aizmirstiem lādetājiem un nepareiziem nopirktiem replacementiem, bet esam pie Gaismas ezera. Viss daudz, daudz vienkāršāk kā plānots. Nopriecājamies, ka karma atspēlējas, jo pa ceļam Tukumā nonesām uz ceļa uzkritušu zaru. Vien nosmejam, ka gan jau lāde te kaut kur tuvumā būs, un tad dabūsim braukt atpakaļ no vistālākā punkta vakarā.. hehe.
Nākamais Alias, protams, braucot pazib norāde uz putnu torni, bet nepaspējam izlasīt. Piebraucam pie glaunās Gaiļu mājas un līdz galam nesaprastdami, kur tad ir meklējamais, vienkārši dodamies pastaigā gar jūru. Tā arī neko neatraduši nonākam līdz tornim. Vispār mīklu visu bijām precīzi sapratuši, bet tā arī nespējām tam līdz galam noticēt. Tā doma bija, ka pie torņa būs kaut kāda degusi māja. Uzkāpjam tornī vienkārši principa pēc.. un te pēkšņi acīs iekrīt tā 10cm lielā apdegusī šķirbiņa, kurai vajadzēja būt episki lielam, sadegušam graustam. Well done Baltais kalns, ar fotogrāfēšanu esat uz Tu!
Tālākais ceļš ved uz bēdīgi slaveno flekskursiju. Dienas galvenais mērķis bija līdz pēcpudienai tikt šitam pāri.. Esam pie Lūrmaņu avota. Pa ceļam skaidroju, ka visi FTFā tik ilgi meklēja, jo noteikti steigā aizbrauca uz Lūrmaņu klintīm, kas ir vēl papildus kādi 4 kilometri, bet pats avots ir tuvāk tiltam, un tas gabals, ko iet nav tik liels, gan būs ok. Sākam brist pa labi iemīto taciņu. Pēc kādas nepilnas pusstundas pretim nāk komanda. Pēc nelielas vārdu apmaiņas, nonākam pie skarbā atzinuma, ka īstais tomēr ir Rojas avots. Un nabaga Tumšie brieži jau tur noganījušies gandrīz visu rītu. Pārbraucam pie Rojas avota, kuru izrādās nemaz tik viegli nevar atrast, jo uz "izslavēto" avotu nav pat nekādu jēdzīgu norāžu :D Godīgi atstājam auto tam paredzētajā vietā un dodamies flekskursijā. Lai arī saprotams, ka būs kāds labs gabals jānoiet, tomēr negribās riskēt paiet garām, tāpēc ejam gar krastu, kas ir daudz grūtāks ceļš nekā blakus esošā velosipēdu taka. Tā nu jau pagājis diezgan labs laiciņš un sāk piezagties diezgan liels zajobs, un te pēkšņi no krūmiem atkal izlec čalis no Tumšajiem briežiem. Prasa vai es neredzot kādu vietu, kur jēdzīgi tikt pāri upei. Izrādās, ka akmens esot te pat aiz stūra. Viss loģiski, ka bļemba ir pretējā krastā, kas arī bija jau gaidāmi. Lieki nečakarējoties, briedi pierunāju gluži kā sen pazīstamu čomu, ka jāmauc kopā peldus pakaļ. Tā nu abi spiegdami un ķērkdami metāmies atdzesēt sasvīdušās pakaļas. Vienā brīdī kolēģis ar lielu plunkšķi ieveļās ūdenī pavisam.. domāju, ka šis jau sāk komfortabli justies un nododas roņošanai - bet nē, džeks vienkārši paslīdēja :D Atpakaļceļā apmainamies pieredzē un padodam pāris ieteikumus, un dodamies jau tālāk.
Nākamā pietura blociņš. Viss viegli un nesapīgi. Vien tāda dīvaina sajūta, ka vazājies pa grauztu ar uzrakstiem "izpis mani dirsā", bet reiz tas ir bijis apkārtnes kultūras centrs un arhitektūras lepnums.
Zemnieku Tesla - nu drūma vieta. Viscaur svalka un skaties, ka kāds no melnajiem maisiem nesatur līķi. Savācam punktu, pašu geocachu tā arī neatrodam. Pavērojam ārkātīgi skaistu saulrietu no ārkārtīgi neglītas vietas.
Karalis arī bez problēmām. Tur pat piesēžam un uz prīmusiņa sataisam sev vakariņas. Vērojam kā komandas viena pēc otras atbrauc un aizbrauc gluži kā tādas lidmašīnas lidostā..
Pēdējais etaps pirms grand finale uz degpunktu. Arī mūs nafigācija izved pa to uzarto ceļu, bet meteo dievi ir mūsu pusē un viss ir sauss un tiekam cauri sveikā. Nopakaļ piebrauc arī cita komanda kvantitatīvā sastāvā. Visi kā kurmīši ložņā pa alām, līdz vienā brīdī paliekam divatā. Šie tomēr atrada, bet mēs nē :( Vienā brīdī saprotam, ka rezultāts kļūst jau 0:2 alas labā, jo kaut kur iekšā ir izkritis telefons. Astpēlējam vienu golu, bet uzvaras vārtus nevaram iesist. Piebrauc jauns bariņš ar džekiem. Sāku šiem cītīgi stāstīt, ka ņifiga nevar atrast, visu jau izlodāju, moš kaut kur ārā jāmeklē. Tad seko atbilde - a kas tieši jāmeklē? Jums te kaut kādas sacensības iet? :D Izrādās, tie ir parasti tūristi. Beigu beigās tūristi parāda, ka ir cienīgi paši startēt spēlē un ierauga bļembu uz tiltiņa.
Lāde - ak, vai.. nezinu, vai var skaļi teikt. Pašiem kauns. Pagāja nepilna stundu, kamēr mēs uzspiedām to linku uz karti :D No ciparu kombinācijām sākām veidot iespējamas koordinātes un vēl sazin kādas enigmas, ik pa brīdim bubinot, ka tas "vizuālais raunds" kaut ko svarīgu šeit spēlē.. a moš tekstā kaut kas zīmīgs jāierauga. Ar nelielu zīmēšanu uz lapiņas un viedierīču grozīšanu pulskteņrādītāja virzienā tiekam pie atbildes. Protams, kā jau tas tika paredzēts - esam iespējami tālākajā vietā no lādes. Beigās vēl lādes atslēga čakarējās un iekšā viss sauss :( Bet tas sīkums.
Noslēgumā neliels feedback un draudzīgas rekomendācijas organizatoriem. Pirmkārt, maybe vajadzēja dot skaidru norādi degpunktā nelīst iekšā alās. Zinot, ka īstam rubakam klaustrofobija nav šķērslis, tur var ielīst tālāk kā vajadzētu. It īpaši ja saskrien iekšā vesels bars un bļaustās, taisa vibrācijas. Nav īsti forši ne no drošības viedokļa, ne no cieņas pret dabas pieminekli viedokļa. Mīklas bilde liek automātiski darīt to, ko nevajag un īsti nedrīkst darīt :D Otra lieta, kas šajā laukumā mazliet izleca ārā no kopējā fona, ir Gaismas ezers. Attālums tāds uz robežas, itkā iekļaujās aptuveni 30km no spēles centra. Nav jau žēl aizbraukt, bet īsti netapa skaidrs, kāpēc tieši tur :/ Cik lasīts logbookā, tad daudziem šī mīkla esot bijusi grūta tikai tāpēc, ka tik tālu nemeklē. Pa ceļam pilns ar potenciālām vietām, ko pārvērst mīklās. Un, protams, grandiozā flekskursija. Absolūti nav pretenziju garam pārgājienam, vai aukstām peldēm. Bet ja ieplānots tik grūti sasniedzams punkts, tad prasās pēc mazāk divdomīgām norādēm uz starta pozīciju. Bet nu, kas bijis, tas bijis. Gala iznākums šā vai tā ir superīgs un īstās emocijas ir saķertas.
Atvadu vārdi - tiekās pēc nedēļas. Vēl nav zināms kā, kādā sastāvā un ar kādu nosaukumu, bet svētais Pīlādžu nektārs tecēs pa Madonas pakalniem cīņā par FTF!

Turpinam labākās tradīcijas, šturmējam laukumu nakts melnumā, kad apkārt nevienas divkājainas dvēseles

Ar mīklām gāja pagrūti. Kam nu interesē, bet, ja kādreiz māc šaubas, ir vērts izlaist to mērci caur viedajiem vecākiem :) Šķiet, jau kuro reizi, vislielākā WTF mīkla (ar vismazāk pavedieniem (Uguņezers, tas svētais kalns pie Jaunpiebalgas uc)) tiek precīzi identificēta

FLEXKURSIJA pārbaudīja raksturus. Startējām no pareizā objekta. Tieši puse no komandas vilka otru pusi neceļos uz Lūrmaņu avotu teju pēc katra paugura jau no pašas ekskursijas sākuma. Ar laiku notika šķelšanās - pirmajai pusei (ar Kankāļu baznīcu atmiņās) instrukcijas šķita vairāk kā skaidras, kamēr otro pusi tas 15min komentārs kaut kur čata dzīlēs pārliecināja pamest mūs mūsu apātijā. Tālāk jau viss pa smuko - punkts krita tiklīdz otra puse sasniedza mūsu ferrari, šie mauc mums pakaļ, mēs tikmēr ar binokli mēģinam saskatīt (neveiksmīgi). Pietrūka drosmes peldēt pie 5 grādiem zem 0, braucām apkārt.

Pārējais +/- sagāja. ap 7:30 taktiskā pauze, uztankoties un uzspēlēt beidzamo ALIAS. Stundu vēlāk, tikai regress - ferrari ieķīlē bremzes. Mēģinājums pārvietoties izraisa dūmus bez (pagaidām) uguns. Ņemot talkā smalkus instrumentus - āmuru - bremžu jautājums atrisinājās, taču šajā kritiskajā brīdī tika pieņemts lēmums pabakstīt centrāli. Tālāk jau viss pa skaisto.

Dziedēsim ķermeņa un auto kaites, un tiekās decembrī!

PS publisks paldies Pūkainie par pilsoniskā godaprāta un augstsirdības izrādīšanā saulesbriļļu-saimnieka atkalredzēšanās misijā!

Pēdējā brīža ruba izvērtās par pasakainu dabas skatu un stihiju novērojumu braucienu. Skatoties kā saulainas, skaidras debesis nomaina blīva draudīgu mākoņu sega, kam sekoja sniega pūku deja, kuras laidās uz egļu skujotajiem zariem, nospriedām, ka izbraucām pareizajā dienā.
PSRS objektā atstājām veltījumu BK komandai, kas cerams sagaidīs un līdz jūsu atbraukšanai nepazudīs tālajās zilajās.