Jau aizvadītajā sezonā pēc Kuldīgas posma #FrančuPīlādzīši saprata, ka vienīgā reālā iespēja pacīkstēties par FTF ir ne nedēļas nogalēs. Tāpēc ar optimismu hardcore pīlādzīšu duets skatījās uz otrdienas nakti Apē.
Ruba sākās visai cerīgi - pa ceļam uz to, tika piefiksēts jumts no titulbildes un pirmais punkts krita pirms spēles sākšanās. Arī ar mīklām šoreiz likās, ka gāja vieglāk nekā parasti - jau pēc pusotras stundas devāmies ceļā ar tikai diviem punktiem, kas varētu tikt uzskatīti par šaubīgiem, bet bijām cerības pilni.
Cerība - muļķu mierinājums. Jau pirmajā stopā sapratām, ka ideja par triangulācijas torņiem bija pareiza, bet tas, kuru atradām bija meža vidū. Meklēt tādu pļavā atlikām uz pirmo rīta gaismu. Labāk negāja arī ar 100 vientulības gadiem - vientuļi secinājām, ka bārdas tur ņipričom. Tuvu stundai patērēta, bet punktu krājums - nemainīgs. Nolēmām atrast pārējos punktus pirms šķetināt neuzminētos.
Pie Nāves zīmoga nopriecājāmies, ka braucām ar Golfiņu, jo ar Behu pa slidenajiem, dubļainajiem celiņiem mūsu ruba visticamāk būtu beigusies jau tajā brīdī.
Īblis mums bija Komētforts 2.0 - vismaz divas stundas ķemmējām tā tuvāko perimetru, kuru laikā nāca apjausma, ka mēs šajā rubā varētu būt vieni - jo tā arī nevienu rubaku neredzējām. Nācās atgriezties pie Interneta arhīviem, lai mēģinātu sazīmēt kur pie velna var atrast kāpnes uz šo mistisko būvi. Pēc neliela CSI detektīvdarba - izdevās. Punkts arī krita samērā ātri pēc tā, lai gan konstrukcija par kuru bija jārāpjas neviesa uzticību.
Uzvilkuši sausas zeķes un apavus devāmies pie Slapjās sievietes, kas bija iesācēju kļūda. Sieviete bija kļuvusi tik slapja, ka pat gumijnieki nepasaragāja no kāju izmērcēšanas.
Par cik jau kļuva gaišs, pa ceļam uz Akmens banku pamanījām arī kur varētu nospēlēt Akrofobista himnu. Ar to gan radās problēmas, jo abi rubaki lielajā vējā mēģinot sasniegt platformu uz kuras nospēlēt himnu, paši pusceļā noķēra akrofobiju. Tikai atkārtots mēģinājums ar visu zināmo trīsstāvīgo pielietošanu un savu dzīves lēmumu apšaubīšanu nesa sekmes.
100 vientulības gadi pa 30 stundu negulējušām smadzenēm maldījās, šķietami, vismaz 150 gadus līdz viens no rubakiem nokliedzās B#$%!!, saprotot, ka salīdzinot Prinsa un Džordža Lukasa apenes pie punkta koordinātēm netiks.
Lādes meklēšanu visi iesaistītie vēlas izdzēst no savām smadzenēm - tik daudz stundu nespēt iezūmot, lai izlasītu 9 burtu savienojumu uz kartes bija jāprot, bet nu izdevās pievarēt savus vienīgos konkurentus šajā rubā - sevi - un tikt pie pirmā, bet cerams ne pēdējā FTF #FrančuPīlādzīšiem.
Sekosim kā klāsies pārējiem Pīlādzīšiem un kalsim kaujas plānus novembra rubai.

"Ak, dārgā ruba, kā Tu mums trūki!" -teica atsevišķi rubaki.
Lai vai kā, mums ir ne tikai MHM, bet arī vēlme baudīt šo pasākumu, tādēļ devāmies ceļā no Latvijas vidienes piektdienā ap septiņiem vakarā.
Lai arī cik pati ruba būtu nevainojama un atsevišķi rubaki "nogribējušies", grūti tomēr ir attaisnot astoņas stundas ceļā uz/no laukuma. Bet vai par ceļā pavadīto laiku ir nožēla? Nē! Nekādā gadījumā! Vienkārši tālu jābrauc - tas arī viss.
Kādēļ braucām piektdien, ne sestdien? Tādēļ, ka paskaties uz LOGBOOK 05.10.2019. Negribās pat domāt par to anarhiju, kas valdīja nabaga kaimiņvalstī pirmajās oktobra brīvdienās, kur nu vēl arī pēc tam, tādēļ arī devāmies pildīt uzdevumu piektdienas vakarā.
Visādi citādi - salīdzinoši maz jāstaigā, jo visur varēja piebraukt ar auto. Lādes mīkla? Sākumā šoks, bet tik līdz atkodām ideju, tā uzreiz viss kļuva skaidrs, ka atsevišķu personu/notikumu gadaskaitļi vairs nelikās tik pareizs virziens, kā galaktisko ķermeņu nosaukumi+skaitļi. Sākumā gan tika apsvērta doma par dzimšanas/miršanas/radīšanas gadiem, bet, paldies MMMMMHHHHMMMMM, tad arī šī ideja tika atmesta samērā ātri.
Kopumā:
Prieks par laukumu, bet ilgtermiņā (pāris nedēļas nogalēs) bail par atsevišķiem punktiem, īpaši Igaunijā - normāls elektrības rēķins viņus sagaida, kad visas tās komandas brauks garām. :D
P.S. Cerams, ka lādes atrašanās vietas namiņš netiks iznīcināts pēc visu rubaku cīņas, bet ja tiks, tad tie kas nodarbojās ar šo sabotāžu - jūs esat pederastāļi.
Savukārt visiem pārējiem - SPRĀDZĒJIES ARĪ AIZMUGURĒ!

PAPILDINĀJUMS:
Tālajā, tālajā 30.septembrī.
Lukturīši Mums ir!
Zābaki Mums ir!
Gatavība Mums ir!
Brīvdiena 1.oktobrī? Darbs vispār ir pārvērtēts! Uzskata viens no komandas biedriem, bet solo braucienā tomēr nedodas! Iespējams, uz pārējās komandas ierašanos,5dienas vakarā , būtu dažus punktus dabūjis! 😄
Izlaidīsim garo pārbraucienu...
ZĪMOGS=
Neticami, ka tur kādreiz kāds dzīvoja (dzīvo). Atrodot bļembu, apstājamies uz sekundīti... Skaisti skumja vieta!
Ejot uz mašīnu, kolēģis nofilmēja episku video.
SIMTAIS=
Mīkla super! Paldies veidotājiem! Izbaudījām!
Divi tēvaiņi nokļūstot tajā 2×necik m2 lielā telpā, saskatās:"Nav, nē nav, iesim mežā!" MHM... zemāk varbūt jāpaskatās! Labi, ka mežā nesākām meklēt, būtu riktīgi smieklīgi.
PURNS=
Lokācija skaidra uzreiz, drusku mulsina attālums no Apes, bet, atrodot video, kurā ir tieši tas zīmējums, šaubu nav.
Ieradāmies pie tā purna. METAMIES mežā! Pēc standarta shēmošanas saprotam, ka salīdzinoši netālu var būt arī iebraucot iekšā teritorijā, sākam lēnām virzīties prom. Pareizs lēmums. Gāzi grīdā!
BANKA=
Dodoties uz turieni, komandas biedri panikā, jo pēc pagājušās sezonas pastaigām pa mežu, Mums ir trauma!
Rezultāts- slapjas kurpes un cipari, hmmm.. 10min laikā?! Kāda bija sajūsma traumētajiem kolēģiem!
BURKĀ=
Atradām kādas trīs ēkas ar jancīgiem jumtiem, protams, kad izlasa hintu, tiek izmestas nepareizās.
Dēlis ielūza... gan jau kādu no sieviešu dzimuma pārstāvēm varēs uzdzīt virsū!😀 Mūsu jaunākais komandas biedrs uzkāpj- ĪR!!! Sajūsma bija neviltota.
SLAPJĀ=
Salasot visus hintus kopā lokācija skaidra.
Uz vietas patīkami ūdentiņš šļakstās zābakos!
Rezultāts- slapjš tēvainis
Tram Ta Tā
AKROFOBISTS=
Šī mīkla laikam nāca viss ilgāk. BK muzons nereāli labs! "Apčī! Apčī!" labu laiku skanēja galvā! Problēmas sagādāja tas, ka, kamēr neieraksta "smiltsērkšķi apē", tikmēr info neatradās... tad arī mazputniņš sazīmējās!
Uz vietas pa to grāvi sanāca telefonam bezsvara stāvoklis un šis izdomāja, ka viņš grib, lai īpašniekam ir jaunākais modelis, bet jaunākais kolēģis tomēr atrada to neģēli! Cūcība!
Nu, un mūsu varonis izbaudīja putnu kakas uz pakāpieniem.
Kaut kā tā mums gāja!

Vienā vārdā - #*%@

Visu nedēļu risinājām rēbusus, kas viens pēc otra dažādos ātrumos krita, līdz palika vien pēdējais. Izložņājām visu Apes novada karti, meklējot lācīša, mazputniņa un pārējo dzīvnieku ligzdas, bet neko vairāk par ekrāna iedegumu nedabūjām. Tādi pusgrauzdēti un sausi kā rimčika sausiņi gulšņājām pilnīgā nemaņā. Notifikācija messendžerī mūs izrāva no komas un atgrieza realitātē. Biedrs ziņoja, ka mazputniņš ir notverts. Sagaidam nedēļas piekto dienu, lecam tankā un lidojam pie apistiem.
Sākumu paņēmām pa slapjo. Vairākas reizes izķemmējuši sausākos sievietes nostūrus, nolemjam, ka jādodas tur, no kurienes nāk lielākā strūkla. Bingo! Ar slapjām mutēm kāpjam atpakaļ tankā un lidojam uz nākamajiem punktiem.
Nelegālo burku točka nāca viegli, bet akrofobistu nometnē labāk trennēties diennakts tumšajā pusē. Nu tā, lai citi neredz slapjo stakli.
Sapriecājamies, ka punkti nāk salīdzinoši viegli, bet uz 2. vietu pjedestālā vēl neviens nav pieteicies, lidojam ciemos pie ībļa. Tikko kā ietriecam viesistabā, aiz stūra nozib sarkani bremžu uguņi. Laukumā neesam vieni. Kamēr bolam acis pa labi un kreisi, mūs apžilbina prožektora cienīgs kabatas lukturītis. No tumsas iznirst pāris personāži un sāk ar mums veikt hipnotiskus manevrus, cenšoties izdibināt no mums komercinformāciju - ķip, no kurienes nākam, kas par komandu utt.. Turamies cieši & notēlojam sēņotāju lomas tā, ka Dž. Dž. Džilindžers mums pienestu ziedus un skūpstītu dubļainās kājas. Lieki teikt, ka ībļa mājā ir pārāk daudz istabu un pārāk maz trepju. Ilgi staigājam no istabas uz istabu, zaudējot jebkādu cerību atrast īsto. Ejot uz izeju, lai pasildītos tankā un apdomātu nākamo rīcības plānu, pavisam nejauši uzejam, gan istabu, gan trepes, gan nepieciešamo atslēgu. Mūsos atgriežas cerības dzirksts, ka viss nav pilnīgā dirsā, un stūrējam tanku uz nākamajiem mērķiem.
Atmiņa vairs nevelk kādā secībā, bet akmens banka un simts vientulības gadi krīt sasodīti ātri. Tas protams priecē, jo ciemos pie ībļa bijām galīgi paguruši. Kā pēdējo izvēlējāmies mūsu ne tik nožēlojamajā sniegumā iespiest nāves zīmogu. Tas arī diezgan ātri izdodas. Saliekam atslēgas fragmentus, šaujam vaļā lādes mīklu un jau pēc mirkļa esam pie Ādolfa, cerībā, ka viņš mums pateiks kaut ko priekšā. Diemžēl Ādolfs ir mēms kā akmens, un mīkla mums jāšķetina pašiem. Lasam “Rub-lā-ve-ne”. Hmm. Rub, tā kā rubīt, bet, kas ir lāvene? Uzjautājam tantei internetā, un kā pirmā atbilde ir..”lācene”. Hmm. Lāvene=lācene? Nu nez. Papētot tālāk, izrādās, ka lācenes latīniskais nosaukums ir Rubus chamaemorus. Tā tā, Rub -> Rubus. Hmm. Nu it kā varētu būt. Bet kāds sakars? Versija tomēr pārņem atlikušās smadzeņu šūnas, kas vēl nebija atteikušas savu funkciju. Sākam ķemmēt interneta tantes dzīles, meklējot kādu pavedienu, kas aizvestu mūs pie lācenēm. Pēc vairāku stundu blenzšanas plaukstas izmēra ekrānos, sākam izskatīt pat tādas versijas kā “Vai tev šis upes līcis neizskatās pēc lācenes?”. Pilnīgā izmisumā, metam plinti tuvākajos krūmos un zvanam pēc padoma. Pēc tā saņemšanas, acis atkal atveras, un pēc 10min jau esam klāt pie lādes.
Lāde protams kā parasti savā elementā ar sargsuni priekšā. Kamēr vairākas stundas meklējām lācenes apkārtnes purvājos, bijām šķietami atminējuši lādes mīklas otro daļu, bet kaut kas mums nelīmējās kopā - vai nu braucām lielos mīnusos, vai baigajos plusos. Nekādā veidā nesanāca tas, kas garšotu sargsunim. Mājā tik auksts, ka kājas salst pie grīdas, kas galīgi nepaātrināja mūsu performanci. Izvērtējām iespēju atkārtoti krist kaunā un zvanīt BK centrālei pēc hinta, bet tomēr izlēmām iesaistīt augstākos matemātiķu spēkus no visas Latvijas, piesolot..neko. Visi kā viens, nespēja tikt galā ar šo Enigmas šifru, bet norādīja, ka iespējams ir pieļauta kāda kļūda koda pierakstā. Hmm. Nu ok, paldies par to pašu. Tomēr pārbaudam kodu, un šeku reku, alus izrādās, ka nav nekāds alus, bet sula. Īstais alus ir citā pudelē. Liekam kodu kopā, un lāde ir vaļā! A-le-lu-ja!

Šoreiz mīklas kodām kā krievu riekstus aka sjemkas. Vienīgi dziesmiņas nācās ilgāk paklausīties. Bet bēda maza. Tās jaukas. 6dienai gatavi un pārliecināti, ka rubaku dienas maiņā līdzvērtīgu mūsu komandai nebūs! Koka medaļa arī ir medaļa un tā būs mūsu.

Centrāle jau laikus centās iebiedēt alternatīvos atpūtniekus, piesolot Stockmann trakās dienas Apes novadā. Komandas bija, bet viss civilizēti. Viens otram centāmies neliegt un nebojāt “taureņu” ķeršanas prieku (fyi – taureņu medības - mūsu 7niekā neiniciēto draugu interpretācija par BK simbolu). Tik pāris pirmos punktus izķemējām draudzīgi sadevušies rokās ar Birojžurkām, pirms mēs viņus atstājām likteņa varā pie akmens bankas, kad pirmie klusītiņām atradām meklēto. Mazdrusciņ piedodiet.

Par laukumu – nu diezgan labs. Nu tā, ka pat ļoti gāja pie sirds. Dabujām pamērcēties kopā ar slapjo sievieti (te gan neliela kritika centrālei – kamēr mēs izmetušies apenēs un jau šturmējam ūdenskritumu, nedomājot par pēcnācējiem, Birojžurkas atraduši piemērotu leņķi, lai iedokumentētu meklēto neslapinoties. Nu žēl ka tā. Ūdens tāds svaigs, patīkams. Centrāle vajadzēja mēģināt nosegt visus potenciālos leņķus, lai katram sanāk parūdīties).

Akrofobista nometnē bailīgākais no bailīgākajiem komandas biedriem, par pārsteigumu pats sev, uzmauca augšā tornī, nepadomājot ne sekundi, ka tas ir no dzelzs. Pēc pievarētām 2/3 aptvēra savu kļūdu, sākot nejust savas plaukstas un pirkstus no aukstumu. Vienīgais mierinājums, ka rīts bija mierīgs un torni nepurināja vēji.

Banka pārsteidza nesagatavotus. Nu skaisti pie mums LV, ko lai citu saka. Tāda slēpta dabas pērle nudien.

Stikla taru ievācām zibenīgi un ceļā pie ībļa, kur satikām Tirkīzzilos, kas jau zondē apkārtni. Vienā brīdī šie pazūd. Tad, ar lieliem riņķiem, mēģinot mūs samulsināt, atgriežas pakaļ otrai mašīnai. Centība mūs samulsināt, protams, ir apsveicama. Bet biedri bija īstajā vietā un īstajā brīdī, lai saprastu, kur tās trepes jameklē. Punkts ir kritis, bet pa to laiku jau atkal mūsu ceļi krustojās ar Birojžurkām. Piemērojot Tirkīzzilo taktiku, pametam teritoriju taisot riņķus :D

Zīmogs un Simts gadi krīt relatīvi viegli, lai gan bijām paši ieplānojuši pamatīgu cīņu ar zīmoga meklēšanas darbiem, tomēr vienā brīdī viens biedrs vienkārši atgriežas no nekurienes ar ciparu. Fenomenāli.

Atverot mīklu iestājās pauze. Pamatīga. Jo internets izgaist. Tā vienkārši nav. Braucam uz Api pakaļ buļjonpīrādziņiem, picelītēm un saiknei ar civilizāciju. Rekordists identificēts. Check! Anograma atkodēta. Check! Bļa... ko tie vārdi nozīmē?! Nav laika domāt. Braucam. Uz vietas sapratīsim. Esam uz vietas. Māja tāda smuka, bet optiskais internets te vēl nav ievilkts. Sapratnes par vārdiem arī vēl nav. Zvans centrālei, kad atbilde jau ir mēles galā, bet pietrūkst kāds, kas pasaka, ka jā, tas ir tas, ko Tu meklē. Braucam meklēt internetu. Tādu labu atrodam kādus 5-6 km tālāk. Drudžaini meklējam numurus ateroīdiem, jo vēl viena komanda ir ievadījusi kodu. Done, braucam atpakaļ un veicam augstāko matemātiku pa ceļam. Fuuu... viss! 4. vieta un līdz šim mūsu labākais rezultāts. Neizbēgami tuvojamies top 3. Jau nepacietībā gaidām nākošo mēnesi. Paldies!

Super!!Malači . Iespaidi uz visiem 100

Kaimiņš Mazputniņš pusnaktī uztrūkstas
No Lemūru necenzētās leksikas.
Ak vai, tas jau atkal ir #7nieks!
Putniņš zina, ka Rubas mīklas nav nieks.
Viņš saliek dzērvenes vācelītē
Un pie Lemūru durvīm pieklauvē.
Nu mīklu košana Lemūriem sokas -
Jo prāta spējas stiprina dzērveņu ogas!

*sorry, bet mēs vnk netiekam vaļā no tās dziesmiņas :P*

Bet nu - par Rubu. Ape Lemūriem nav īpaši labi pazīstama vieta, tāpēc par cerīgām punktu vietām rodas tikai pāris minējumi. Toties atrodas info, ka paēst Apē varot precīzi vienā vietā - un tad arī tikai darbdienās no 12 līdz 16. Hm, #middleofthenowhere..? :D Anyway, rubas starta brīdis tiek gaidīts ar nepacietību.
Pirmajā brīdī mīklas nešķiet pārlieku samudrītas. Nāves Zīmoga punkts atšifrēts burtiski minūšu laikā, ātri atkosta arī Ībļa lokācija. Slapjā Sieviete liek padomāt, līdz kartē parādās vārds Anna. Laikā, kad mazas meitenītes tiek sauktas par Dženiferām un Amēlijām, tas it kā vairs nav īpaši populārs, tomēr čujs saka, ka te nebūs. Bet tad atrodas Dārta, un Dārtā ir ezers Melderītis. Šaubu nav, vieta īstā (aha, kā tad). Akmens Banka arī padodas ātri - tas Kalameccī-Markūzī izklausās tik ļoti itāliski :D Bez tam, tur ir ala, kuras tumsa noteikti būs mūsu gaisma (nē). Vientulības Gadi pagaidām izraisa neizpratni un kaudzi nesakarīgu minējumu, Burku Audzētava arī nepadodas, Akrofobista dziesmiņa noklausīta kādas 5 reizes un turpina griezties galvā. Ir pagājušas rubas pirmās 2 stundas. Pārtraukums uz miegu. Sapnī rādās zvēri, kas stāv garā rindā uz aptieku pēc ārstniecības augiem :D
Nākamajā dienā Lemūru watsapa čats burbuļo un vārās. Burkas atrodas, Akrofobista jautājumā ogas tiek sasaistītas ar mazputniņu un tornis pamanīts kartē (kas netraucē dziesmiņai turpināt griezties Lemūru galvās). No Vientulības Gadiem, kā solīts, acis asiņo. Ir izpētītas līdz sīkumam sešu čubāru biogrāfijas un salīdzināts viss, kas varētu būt "lieta ar lielumu" - no ūsām un apbalvojumiem līdz sievām un dandāļiem :D Izmisums rada murgainu minējumu par Egļukalna estrādē notiekošu balli Zvaigžņu lietus - jo visi ir zvaigznes un visiem ir kaut kas par lietu. Kaut kur pavīd arī doma par koordām, bet tiek atmesta, jo nav taču ierastais formāts. Galu galā pēc 45 h galvas lauzīšanas, lamām, bezcerības un pārdomām, ko gan starp dižgariem dara kaut kāds Ezra (sorry, vecīt...), pār Lemūriem nāk apskaidrība. Drusku cits koordu formāts, ibio!!!
Sestdienas rītā trīs Lemūri Hiluxā startē uz Api, ceturtais paliek mājās atbalsta grupas veidā. Ceļā neviens neparubās, kam noteikti palīdz trīsbalsīgi izpildītas kuplejas par āpsīša meteorismu un lācēna miega traucējumiem, tādēļ Burku Audzētava problēmas nerada. Nu pie Ībļa. "O, es te visu zinu," pašpārliecināti paziņo stalkerīgākais Lemūrs, bet lepnība ir grēks, kas rezultējas pailgā ložņāšanā pa teritoriju. Līdz beidzot Lemūri atķeras, ka pie iebrauktuves tak bija kaut kāda shēma. Nu, protams, ar shēmu viss notiek fix und fertig, akrobātiskie triki ar trepītēm beidzas labi. Tālāk uz Zīmogu. Pateicoties 4x4, Lemūri piebrauc gandrīz pie paša punkta. Pavisam neliels bridiens pa jebeņiem un - wooow! Kāda lokācija! Cepuri nost BK komandas priekšā, kas atrod un parāda mums šādas vietas ❤ Vientulības Gadu punkts, it kā gribētu atvainoties par prāta mežģīšanu, vispār nekādas grūtības nesagādā. Lemūri lepni iesviež čatiņā, ka šiem jau 4 punkti. Vai jau minēju, ka lepnība ir grēks..? Un novēršanās no Rubas Takas, lai atrastu kādu igauņu geocache slēpni, ir pēdējais piliens Lemūru bad karma kausā. Tas, kam jābūt ceļam, piepeši pārtop purvā, Hiluxiņš izmisīgi kārpās, bet ir skaidrs, ka esam pilnīgā pakaļā. Mēģinājums izrakties rezultējas tikai netīrās drēbēs un slapjās kājās. Lemūri brēc pret debesīm un solās būt labie Rubas bērni. Laikam jau debesis apžēlojas, jo SOS signālu uztver netālu esošie Spieķu Bratani. Pāris tricky momenti, kuros liekas, ka glābēji arī paši paliks zampā, un beidzot Hiluxiņš izlido brīvībā ka korķis no pudeles. Lemūri dzied Aleluja un pateicībā dāvā Brataniem Lādei paredzēto suvenīršmigu.
Akrofobista tornis pēc šiem pārdzīvojumiem šķiet īzī geim, augšā iedvesmoti uztraušas pats akrofobiskākais Lemūrs. Ar Akmens Banku gan tik viegli neiet, te tiek satiktas arī citas komandas un kopā draudzīgi izķemmētas abas gravas. Protams, vispirms nepareizā, kurā tā (bez)cerīgā ala :P Kā beidzamais punkts paliek Slapjā Sieviete, kura galu galā neizrādās Dārta (bet Dārtā pat kaskāde ir un akmeņu krāvums līdzīgs!). Toties īstajā lokācijā Lemūri tomēr pamanās tikt pie vērtības, nesamērcējot ķepas. Ir, ir tur viens leņķītis, kurā var visu redzēt ;)
Lādes mīkla ir drusku šoks. Vienlaikus tiek risināta anagramma, braukts uz piemiņas akmeni un domāts par Krišbaronu. Štābs telegrafē par asteroīdiem, Lemūrs-matemātiķis uzsāk aprēķinus. Viss super, bet alus nav. Varbūt pivo? Vai varbūt kāds zin, kā alus būs čehu valodā?! Pie akmens satiekam Tomātu Padusītes, par anagrammu arī viņiem nav sajēgas. Ok, ir kaut kādas idejas, braucam pārbaudīt, šie arī. Un tad nāk apskaidrība! Šķiet, ka šiem arī - bet, pretēji gaidītajam, Tomātu ekipāža tā arī neapstājas īstajā vietā. Jo labāk, tad pirmie būsim mēs. Bridiens pa tumsu un dubļiem, lukturīšu gaismā atspīd mājiņas logi, ak, svētītā Lāde!!! Kas gan vēl jādabū vaļā :P Tikmēr Lemūrs- matemātiķis ir jau galīgi sapi...nies vienādojumā ir diviem nezināmajiem, jo tas sūda alus nekādi neatrodas. Tiek bezcerīgi uzgrieztas dažas ticamas kombinācijas, bet ir skaidrs, ka Lādes lokācijā būs jāpavada ilgs laiks. Lemūrpirksti izmisīgi čamda kāroto, nepieejamo koda atslēgu - un - un tas ir brīnums - piepeši tā ir vaļā! Sajūsmas brēcieni, dziriņa, fotosesija. Nu ir, ir vēl veiksme uz šīs zemes! Vēlāk jau tiek saprasts arī pareizais veids, kā tikt pie alus un vajadzīgā koda :D
Milzīgs paldies orgiem par lielisko epizodi! Lemūri to izbaudīja no sirds, gan mīklas minot, gan visas 10 stundas laukumā. Gaidam novembri. Un ļoti, ļoti gribam zināt - kas ir Akrofobistu himnas autors un izpildītājs :D

Tātad, Tomātiem otrais laukums! Un 6dien pievareti 800km

Visi uzdevumi +- skaidri izņeot faking "simts vienulības gadi"un vēl kādu.
Kas,kapēc,ko? Kas gan viņiem par kopīgu lietu, lidz 5dienai štukojam, tad ar neleilu palīdzību no centrales skaidrs,nodzīvotie gadi. Ko tālāk?Izmantojām visas augstākas matematikas formulas un nekā, beigās visu sakaitot dabonam 360 tatad kāds aplis jāmeklē,kartejais strupceļs. Tad izmantojam kā koordinātes bet nekā,:(beigās visu izpētot saprotu ka kkur arī jāliek punkts aiz pirmajiem diviem cipariem. Un robežpunkts krīt.

Bet visu pēc kārtas.

Sākām ar "akmens banka" Punks krita diezgan ātri,kamēr es meklēju ciparus kkur zem ūdens un stumbriem,sieva kā zinādama devās taisni līdz galam un tad jau sekoja "atradūūū"

Tālāk dodoties uz robežpunktu ieraugām torni kas ļoti izskatās pēc īsta bet esam jau it kā sagooglējuši citu bet šajā rosās dzīvība un šo piefiksējām pierakstu kladē.Tālāk atradam arī "Nelegālo burku audzētavu" kuru arī mes googlējām un googlējam bet nekā.Varbūt stikla ražotne, vai kāds "točkas"punkts,pamests gaters vai klēts. Neticējam ka punkts pats mūs atradīš, bet atrada. Sieva atkal ka šķūnī tā uz otro stāvu un ir.

Nelaimīgie "simts vienulības gadi" arī krī diezgan ātri.

Tālāk uz "nāves zīmogs" pēc pastaigas pa skaisto mežu un neleilu pamaldīšanos "bams" 62 pats iekrīt acīs.

Tad dabūjām braukt uz Alūksni, jo nebiju pietiekami uzpildījis bāku un negribējās palikt kkur mežā.Pa ceļam saule,sniegs,krusa un lietus, vis iespējamais.

Tad no Alūksnes pa taisno pie "gigantiskā ībļa". mjaaa,skaisti pastaigājamies:) Kārtīgi izstaigājušies pievērsāmies topogrāfiskajai kartei un trepes ātri atrastas. Bunkurā gan bija tāda spiedīga sajūta,likās ka zemes pievilkšanas spēks palicis lielāks . Surp turp,šurp turp un sieva saka lai paskatos kas tur augšā un ir īstā vieta.

Tad paskatījamies nepareizo akrofobista torni. Tad laidam uz Very Bery pusi.Augšā pārņēma maziņš akrofobist,jo sākā pūsts paliels vējiņš:D

Tad pie "slapjās sievietes" kas sākuma bija domats Grūbes Hes, bet pie šī apstājāmies pirmā plus te vēm Lemūri ošņāja gaisu. Pēc ilgākas drupu izpētes pieversāmies kaskādei un ar slapjam kajam punkts kabatā.Bija te bravūtīgs vietejais bet izskatījas ka šim nebija pils rublis, gribēja mani ar velosipēdu notriket:D Tad prasīja kapēc viņa slūžas lienam iekšā? Visu mierīgi izskaidroju un jauneklis devās prom.(Nevajadzēja viņu izlaist caur slūžām)

3233 Krišbarons
Kkā uzreiz domāju ka jāaizbrauc 3,2km uz priekšu a ko tālāk?
Kkas jārēķina?A kas? Sākām meklēt kad šitie dzimuši un dibināti.
Paldies,Spieķu brataniem kas uzvedināja uz pareizā virziena.

Paldies,@7nieks par kārtējo foršo piedzīvojumu!
Gan jau kko esmu aizmirsis pieminet bet visu jau nevar atcerēties.

Gaidām 1.novembri lai cerams jau 5dienas vakarā varētu pacīnīties par FTF!

Bruņu reklāma

Esam finišējuši pēc laukumā pavadītām 11h (ar iepriekš atminētām mīklām)... Sākums bija vairāk kā cerīgs, pirmie punkti krita ātri un nesāpīgi. Uzreiz satikām #spams, un ar viņiem un viņu pavadoni Loti, tikām pie pirmo mīklu kontrolpunktiem. Ceļā uz akmens banku piestājām zaļajā pieturā, un mazliet izbrīnījāmies, ka #spams piestājuši mums aizmugurē, un jau vīšķās uz punkta meklēšanu. Mazliet ilgāk laika pavadījām pie akmens bankas - protams, izlīdām caur cauruli, izstaigājām pa upi, apņēmīgākie komandas biedri apzinīgi aizsoļoja arī līdz upes beigām... #spams atrada punktu, bet mēs vēl tur.. Neko, ja jau viņi var, tikai ar 1 komandas biedru ar gumijniekiem, a mums trijiem, tad mēs ar varam! Tad ātri atradām burku faktoriju, un prom pie Ļeņina. #spams tur jau priekšā, un dragā kā džigiti pa teritoriju. Esot suni pazaudējuši.. un mēs, pēc pozēšanas pie galvenā varoņa, sākam ķemmēt tuvāko apkaimi. Tas mazliet ievelkas, un sākam domāt, ka varbūt jāpalūkojas mazliet uz kazarmu pusi. Bijām jau mazliet izmisumā, jo nekādas kāpnes nekur neredzam. Un tad, kad jau grasījāmies sestdienas dienā traucēt Zeltiņu tūrisma sievieti Sandru, viens pamana - hei, rekur kāpnes! Noparkojamies neitrālā vietiņā, uzkāpjam, un jābūt īstajai vietai (un ir). Pa ceļam noskatījāmies 20 PSRS laika mašīnu parādi, kas traucās pie Ļeņina. Staigājām pa trim lāgiem, un beigās nospriedām, ka vēlreiz jāuzlien uz otro stāvu. Mūsu drosminieks, alfa male, arī skaisti visu ātri atrada un aiz priekiem tur atstāja cimdus. Jā, tie mūsējie (28857073). Tālāk ātri uz robežu un tad jau tikai creepy piemineklis paliek. Meklējām gandrīz 2 stundas, pa ceļam piedzīvojām vienu kritienu, slapjas kājas, sniegu, nopratinājām garāmbraucošo traktoristu, kas apgalvoja, ka tur, otrā pusē esot. Un beigās piestājām pie vietējām mājām, kur saimnieks sacījās, ka tāda te neesot. Galu galā sapratām, ka esam neīstajā Bezdibenī.. izrādās ir divi. Otru jau tumsā raiti atradām.

Lāde. Kodu atlauzām ātri. Pieminekli rekordistam vēl ātrāk. Bet tā anagramma... divi zvani centrālei, viena aļņa sastapšana, un caur brikšņiem esam klāt. Ātri atradām arī pašu lādi, un trararadam, sviņīgi tiek ievadīgs kods. Kas nestrādā. Pārrēķinām pa diviem lāgiem, arī ar alternatīvo Alus asteorīda kodu, bet nekā. Tad kāds, vēl modrību nezaudējis, paskatās mazliet vērīgāk, un saprot, ka slēdzene jāpavelk. Vadām vēlreiz - ir!

Paldies, paldies, un tiekamies novembrī!

01.10.19 00:00:45-ish, mazs uzvaras sauciens, es zinu kur ir nāves zīmogs, vēl pāris minūtes un slapjās sievietes noslēpums arī ir kritis. Labs ir, jāmet miers, rīt vakarā risināsim tālāk. Bet nākošajā dienā miera jau nav, pa dienu krīt 100 vientulības gadu. Kas par čubāriem viss skaidrs, un slinks jaunietis būdams neies meklēt tālāk par pirmo kopīgo lietu, visi trīs jau vairs nav ar mums. Ēēē pag zimogam koordinātas arī sākās ar 57, hmmm, cik Ezram gadu? 26? Ļoti jauki, street view arī eksistē, ar ģeniālu paint skillu viss tiek salikts pa plauktiņiem. Šī bija diezgan vienkārša, nice.

Un tad jau sāku saņemt aizrādījums, lai taču atstāj tās mīklas vakaram, savādāk nebūs ko darit. Ok, ok, fine mom.
Vakars klāt var teikt jau nakts... Dzīvnieki plēsēji nevelk kopā, kas ar mazputniņu? Arī neliekas, lai gan kaut kāds bērnudārzs eksistē, bet tas jau Alūksnes nov. Neder.
Jamojam jau kādu padsmito reizi, klausies, visiem ogas iet pie sirds. Viens divi, akrofobists ar tricošām kājām ir norāpies pie mums. Akmens banka arī seko. Kas tad palicis? Īblis. $@#& un #@%$¢, kas tas ir, nu nav ībļa Apē... Pirmreizejais rubitājs uzreiz saka par raķešu bāzi, bet nē neder, nav jau Apes novads, nemaz neskatamies virsū. Klāt jau ceturtdiena, vairākas dienas pagājušas, bet īblis ir un paliek īblis. Lidz beidzot, nu labi paskatamies kas tur vispār ir. Mhm, pirmā bilde, sakarnieks ar spīdošām acīm jau tev veras pretī. Huh, varēsim beigt plēst matus, lai gan kāda 1/3 jau ir aizgājusi.

Nu ko viss ir, jābrauc rubīt, ceļotāji atgriežas vakarā, eh, lai iet brauksim naktī, visas mīklas ir, būs labi.

18:30 un esam startējuši. Izlemjam pirmo nosusināt slapjo sievieti. Vieta ir, viss ir. Pirmais aplis, otrais aplis, trešais aplis... Miltu kaķis jau pārbužināts, kaut kā nedodas, itkā viss izložņāts. Ok, nūūū, mēs, te itkā, glābējs pačukst, galva nedaudz citā leņķī un viss aiziet. Ok, maucam tālāk, burkas un akrofobists krīt ātrāk kā lapas Apes mežos. Visi jau esam stāvā sajūsmā, jo temps labs. Gravas lietas arī tiek ātri nokārtotas. Lai gan vienu no trubas iemītniekiem galīgi nevarēja atpazīt, bet dzīvs noteikti bija. (Pirmie slapjie bikšu gali studijā)

Nu ko pulkstens tikai 1:00, braucam pēc vientulības, viss kā pēc grāmatas, uztaisam vēl bildes ar stabu (eesti boys and eesti girls).

Paralēli visu laiku domājam kur lemuri nogrimuši, jo mazais hyundai, nakts melnumā nu galīgi negrib iestigt. Zīmoga kārta, būsim ātri iekšā, ātri ārā. Jā, jā, pēc multeņu cienīga scenārija metam apļus ap bezdibeni, līdz beigās pamanam, ka te jau ir mūsu pēdas. Pēc 2,5h zīmogs atrasts, vieta jocīga, bet ok.(slapji zābaki studijā)

Nu ībli nāc tik šu, mes tagad zinām kur un kas tu esi. Esam klāt pulkstens 4:00, migla tāda ka var sagaršot. Paejam šur, nekā, pabraucam tur nekā. Ahh, tas īblis ir bijusi riktīgākā skabarga jau no paša sākuma. Laiks iet, google kurās, zobi klab. Ir karte, nice. Kā izrādas kā ne, nemāku ielikt punktu pareizajā sturī, līdz kolēģi neizručī, bet neviens baigi nedusmo. Trepes ir, zīmējums ir. Pirmais caurums uz augšu, ielu vingrotāja cienīgi triki, nekā nav. Otrs caurums uz augšu, ir.
Lāde vaļā, beidzot. Nu jau 6:00. Esam ceļā, kamēr atbraucam, mīkla gatava. Izķemmējam visu pa labi, pa kreisi, trubas, kokus. Nu nav. 8:00, centrāle čuč, bet mums vairs nav spēka, savu domu, un ķermeņa siltums arī izgaro. Uzrodas mūsu glābējs, mums ir mhm, izpalīdz kā īsts čempions(vēlreiz, milzonīgi liels paldies). Un kā izrādās, relatīvi ir ļoti relatīvs jēdziens. Lāde atrasta, vēsais ūdens ceļā no un uz māju ir iedevis otro elpu. Braucam mājas, tagad!
Pa ceļam protams stirnas, bet gan mēs, gan viņas, sveiki un veseli.
Paldies par rubu. Līdz nākošajam mēnesim.

Šomēnes kaimiņi atkal savākušies savā pamatsastāvā un dodas iekarot Apes novada plašumus. Nu, un vēl mazliet.

Sagatavošanās, kā ierasts - daži punkti krīt ļoti ātri, daži - ne tik ļoti. Kā visiem, lielākās galvassāpes nedēļas laikā mums sagādā 100 vientulības gadi. Par pārējiem tā kā būtu skaidrs. Vismaz tā mums šķiet.

Ir nepieklājīgi agrs sestdienas rīts, un mēs dodamies ceļā. Sākam ar šķietami tālāko nostūri - Zeltiņu raķešu bāzi. Jūs neticēsiet, cik daudz interpretāciju var būt tekstam "māja bez logiem". Teritorijā sastopam vēl divas komandas, kuras tobrīd jau paguvušas kārtīgi izķemmēt visu teritoriju un piezvanīt Centrālei pēc hinta. Dodoties iekšā īstajā "mājā bez logiem", pārējās komandas beidzot nāk smaidīgas no tās ārā - tad nu ir skaidrs, ka vieta pavisam noteikti ir pareizā. Vēl tikai uz atvadām saklausām mazliet ironisku "Varētu jau jums teikt, lai esat vērīgi, bet diez vai līdzēs". Paldies, tieši tā iedvesma, ko gribējām dzirdēt. :D Kādu laiku pariņķojam ar ībli, un tad jau atrodam arī to īsto vietu, kur galīgi nevienam sākumā negribējās kāpt un kur, kā pēc Mērfija likuma, arī atradās tas, ko meklējām. Labs ir, viens rokā, 6 to go.

Laižam tālāk dzīvē uz, kā mums liekas, akrofobista treniņnometni. Izrādās, nometne mainījusi lokāciju, un pirmajā piegājienā sanāk tikai tāds izmēģinājuma kāpums. Nekas, izstaipām mašīnā nosēdētās ekstremitātes, un akrofobistu savācam jau mazliet velāk ceļā uz Akmens banku.

Pēc mazās neveiksmītes nometnē dodamies pārbaudīt versiju par 100 vientulības gadiem, kas pēc ilgas domāšanas, slaveno kungu biogrāfiju izķidāšanas un visai augstas izmisuma pakāpes, pie mums atnāk vien ceļā uz spēles laukumu. Viss ģeniālais nudien ir vienkāršs, un to nudien ir vērts atcerēties. Piebraucot pie atrastajām koordinātēm vispirms palaižam garām mazo koka būcenīti, fokusējoties uz dzīvojamo māju pļavas vidū. Bet tad ieraugām, ka ir - tieši tas, kas vajadzīgs. Lokanākais no komandas biedriem aši uzstutē sevi namiņa augšstāvā, savāc vajadzīgo norādi, un esam atkal gatavi doties ceļā. Šoreiz - pie slapjās sievietes vai, kā mums kādu brīdi likās, pie Žubes.

Nonākot tur, pārbrienot tīrumu, saprotam, ka Žube nav mūsu liktenīgā dāma, un tad jau ceļš ved pie Vidagas, kas ir, khmm, ne tikai slapja, bet arī visai straujas dabas. Šā vai tā, bet pie pareizās atbildes tiekam. Ne bez palīdzības, bet tomēr.

Braukājot no punkta uz punktu, piestājam arī burku audzētavā, kur viss, kā gaidīts, notiek raiti un mierīgi. Līdzīgā tempā tiekam arī līdz Nāves zīmogam - skaista pastaiga, interesanta vieta, bet mazliet creepy sajūta, nonākot pie paša pieminekļa. Arī Akmens bankas atrašana nesagādā pārāk lielas problēmas - neiztikām bez kārtīgas gravas ķemmēšanas, notekas izložņāšanas un visa pārējā, bet vēl pirms tumsas iestāšanās esam atraduši to, ko meklējam.

Tā, viss ir, veram vaļā lādes mīklu. Pārlasot čatu, jau pirms mīklas ieraudzīšanas ir skaidrs, ka viegli nebūs. Un tiešām - ko tie visi vārdi nozīmē? Nespēdami salikt kopā visu, kas acu priekšā, dodamies pie Liepaskalna kunga pieminekļa meklēt laimi un cerēt relatīvi tuvu tam ieraudzīt ko vērtīgu. Neizdevās.

Kad pagājis jau nepieklājīgi daudz laika, bet saprašanas par to, kas jāmeklē, nav palicis ne kripatiņas vairāk, nokaunējušies lūdzam pēc padoma visu zinošajai Centrālei. Paldies, tagad viss skaidrs. Jau atkal iestrēgām pie tā, ka visu gribas sarežģīt vairāk nekā nepieciešams.

Lādes māja visai episka, un vēl episkāks ceļš līdz pareizajam kodam. Bet, kas ilgi nāk, tas labi nāk. Ir, beidzot ir tā lāde vaļā, un nosalušie kaimiņi var sasildīties ar malciņu balzama. Paldies cīņubiedriem par tik noderīgu lādes saturu. :)

Ir pagājušas padsmit stundas, kopš pametām mājas Rīgā un devāmies iekarot Apes novadu. Šis bija lielisks posms, un mēs jau nevaram sagaidīt nākamo. Paldies, paldies, paldies!

Vēl tikai daži sīkumi:

1. Diemžēl Zeltiņos atradām vairākās ēkās un sienām svaigus rozā krāsas uzrakstus "Mēs - drosmīgie", "2. stāvā, 120m uz augšu" u.c. Ceram, protams, ka pie vainas nav neviens no cīņu biedriem citās komandās, bet, ja ir, tad tomēr ņemam vērā Centrāles teikto un saudzējam tās vietas, ko mums ir ļauts apskatīt, lai arī citiem ir iespēja tur pabūt tieši tādos apstākļos, kādi tie ir, nevis piespiedu kārtā baudot citu "mākslu".

2. Sēžot mašīnā, vienmēr slēdziet ciet mašīnas durvis. Vidagā mums pie logiem no nekurienes uzradas dīvaina paskata biedējošs vīrietis, kurš ilgi stāvēja un skatījās iekšā pa auto logu. Nu, neomulīgi palika, ka mēs jums sakām. Sargiet sevi un savus komandas biedrus.

Tiekamies novembrī!

Apčī, apčī, apčī!

Mūsu stāsts aizsākās kādā drēgnā un lietainā oktobra rītā, kad, gumpīšiem un lietusmēteļiem bruņojušies, metāmies ceļā ar savu daudzus neceļus izbraukušo karieti. Lietus, dubļu un citu rubaku asaru jūras mūs bez šaubām vairs nebiedē. Gandrīz.

Kā 1. punkts mūsu maršrutā trāpījās cienījamais īblis. Ceļā uz instagrammīgo spotu meža malā pazib aizdomīgas kāpnītes, tomēr auto temps netiek palēnināts. Izkāpusi pie ībļa, komanda sāk multitaskot - kamēr vairāki knipsē kā traki, viens meklē geoslēpni, bet divi metas taisnā ceļā atpakaļ uz redzēto ēku. Tomēr, izgājuši tai cauri, tie nemana neko, kas liktu sajūsmā spiegt. Vēl vairāk - iegājuši titulbildes telpā, tie savus lukturīšus pazibina visos virzienos, izņemot to, kurā pa visu sienu ir zīmējums! Ģeniāli. Nē, šī taču nav īstā ēka, mhm, dodamies atpakaļ pie ībļa!

Skat, klāt arī #jojo! Mēs tikmēr iekšā mežā, caurstaigājam visu pārējo teritoriju un topam aizvien skumīgāki. Tad izmisumā nolemjam ar auto aizvizināties uz teritorijas sākumu. Pat aiz nav ko darīt iemetamies iekšā MĀJĀ AR LOGIEM, kur, protams, punkta nav. Bet ziniet, kas mistiskā kārtā tur gan bija? Akmens plāksne, uz kuras uzrakstīts, ka vīrs ar austiņām meklējams 720m tālāk pa ceļu. Pat virziena bultiņa piezīmēta!

Kā nu ne, esam atpakaļ īstajā ēkā un neizpratnē blisinām acis par iepriekš nepamanīto zīmējumu. Tas gan nekādi nepalīdz uzošņāt skaitli! Tikmēr klāt arī #jojo, tā ka nu jau meklējam kopā, līdz vienā brīdī tie ļoti uzkrītoši pamet notikuma vietu, īsi pirms iziešanas vēl ieskatoties kādā no telpām. Melnā Bedre, protams, ir tik pieredzējusi, ka kāds no rubakiem to uztver par mēģinājumu mūs maldināt un "neuzķeras". Lieki teikt, ka tieši tā bija īstā telpa un punkts - tieši tur, kur nemēģinājām kāpt. Tā nu šajā izmisuma brīdī lūdzām pēc padoma rubaku kolēģiem. Shoutout Lemūriem!

Akrofobists dubļu jūrā. Traķis, kas tieši tobrīd apar torņa apkārtni. Viens no rubakiem uzsāk kāpienu, kamēr pārējie himnas pavadībā fočē un slinko, un tēlo, ka palīdz. Kāds brīdis tiek veltīts torņa augšas pārmeklēšanai, nepamanot punktu kāpņu laidienu zemāk. Bet ir.

Gravu gravas. Geokešs drupās vistālākajā galā aiz dubļu pļavas. Esam slapjām kājām, bet laimīgi atraduši kešu. Tik kur punkts? Visticamāk, ka abu gravu satikšanās vietā, VAI NE? Bet, caurstaigājuši niedres un purvainas lāmas, saprotam, ka mums nav ne jausmas, kur meklēt un uz ko vispār skatīties. Viens no rubakiem beidzot nolemj ņemt mīklas norādes par pilnu un, izmisuma dzīts, atgriezties sākumpunktā.

Hei, te sākumā, izrādās, ir tik skaista vieta! Un priekšā vēl citi rubaki! Ir, noteikti ir kaut kur šeit! Un kā nu ne, samērā īsā laikā punkts ir rokā. Tik tāds sīkums kā nesaskatāms skaitlis... bet nieki vien, pēc neilga brīža klāt arī rubaks ar fotokameru un cipari rokā. Vien ilgu laiku netiekam gudri, kāpēc vēl viena komanda stāv gabaliņu nostāk, kaut arī šķietami punktu ir pamanījuši. Secinājums vēlāk, ka tie laikam tie pieklājīgie, kas nevēlas laupīt sev un citiem to prieku būt pie punktiem vieniem.

Ir plkst. ~ 13:30. Rīga pamesta plkst. 06:40. Mums ir atrasti... 3 punkti. Nu galīgi ne tā, kā cerēts.

Diemžēl Dārta šoreiz nav tā slapjā. Esam aplauzušies ar nepareizu minējumu un bez tālākām idejām. Uz brīdi piestājam ļoti random ceļa malā un gudrojam, ko iesākt tālāk. Visiem zināms, ka Ape ir maza. Bet nu izrādās, ka vēl mazāka, jo, šķiet, katrs otrais auto pilns ar rubaku komandām un tā paša ļoti randomā ceļa malā pēkšņi piestāj GEE, lai nāktu aprunāties. Hints pret hintu, UN MĒS ZINĀM, KUR MEKLĒT MILTU KAĶI!

Nevienam nav nekādu šaubu par to, kur meklējams punkts. Bet kaskāde… tā kaskāde… tā ir krietni vien šaubīgāka par iepriekš bristajām. Par (ne)laimi, veicot pāris akrobātiskus trikus, rubakiem izdodas nokļūt spotā ar pareizo leņķi.

Aiziet, maucam tālāk uz Burkā rezidenci! Tur mūs jau vēlreiz laipni sagaida GEE, kas punktu atraduši. Brīdī, kad Melnās Bedres rubaki pamet telpu, lai dotos tālāk, viens no rubakiem, aizskatīdamies telefona ekrānā, pamanās ar pieri brutāli ieskriet durvju horizontālajā dēlī un telefonu izmest no rokām. Īss apdulluma brīdis. Auč [telefonam]!

Nākamais mūsu sarakstā ir pierobežas tējas namiņš. Zināms, ka GEE to vēl nav atkoduši, tāpēc ar interesi vērojam, vai viņi mums sekos. Un… un… un.. jā, lai arī pašā pēdējā brīdi, bet VIŅI PAGRIEZIENĀ MUMS SEKO! Viltīgi smīnot, uz brīdi piestājam un palaižam garām, tad sekojam mēs. Un, kā nu ne, pēc kāda brīža GEE tomēr aizbrauc sākotnējā bezdibeņa virzienā.

Pierobežā droši ignorējam Lemūru brīdinājumu un savācam to pašu geokešu, kas viņus aizveda prom no rubas takas dziļos dubļos. Šis un zīmoga punkts ātri vien rokā.

Nu ko, paraudzīsimies uz LĀDES mīklu? Aha, kā tad. Kā izrādās, komandā ir tikai viens izredzētais, kuram nez kāpēc principā visu laiku bija labs pieslēgums, kamēr pārējiem zonas nebija vispār. Ar identiskiem operatoru pieslēgumiem. Tā nu, lai cik tālu mēs brauktu un kurās vietās gan nepiestātu, minēšana gandrīz nebija iespējama. Tas noveda arī pie vienas no tās dienas izcilākajām pērlēm - kad viens no rubakiem jau teju vai divdesmito reizi nopūtās, sakot, ka bez zonas nespēj nekādi palīdzēt, sekundi vēlāk Waze Timrota balsī skaidri un pārliecinoši atcērt: “Nu man viss ir kārtībā, ceru, ka Tev arī! Sākam braucienu!”.

Atzīstam, atzīstam, zonas neesamība mūs pārlieku sagurdināja un minēšanā neiztikām bez padomiem. Arī matemātika mums ļoti kliboja. Arī LĀDES slēdzenes bruteforsēšana mums nesekmējās. Un arī šis tik ļoti svinīgais brīdis tika pavadīts ar akrofobista himnu fonā.

Apčī, apčī!
Uz tikšanos novembrī!

12.oktobrī visbiežāk izteiktā frāze ir "Ko tas BK pīpē?"

Pārgaujas brigāde devās ceļā 1/2 no komandas. Ko neiesakām turpmāk darīt. Mums nav baigās pieredzes, bet divatā brīžiem bija ļoti grūti. Katram komandā sava loma. Un ir jūtams, ka kāds no locekļiem iztrūkst. Paldies otrajai pusei, kuri pieslēdzās attālināti izmisuma pilnos brīžos, jo īpaši pie Lādes mīklas.

Protams, milzīgs paldies par hintiem un kopīgo Lādes mīklas minēšu un uziešanu pieredzējušajiem rubakiem, kuri ievilka mūs atkarībā, ko sauc par #7nieks... Wink Wink

Izbraucam no bāzes vietas 5:30, kad visapkārt gāž. Mīklas ir atminētas, visam jābūt easy. Sākam ar Slapjo sievieti pilnīgā tumsā. 2 lielās baterijas. Pusotra stunda. Metam mieru, ir arī citi varianti, kaut arī norādes par Vidagas dzirnavām ļoti precīzas šķiet.
Burkas ieraugām pa ceļam (kaut pirms tam iemaldāmies pie lidmašīnām, bet uzreiz skaidrs, ka nav), punkts krīt ātri. Ir slapjas žurkas tiešā un pārnestā nozīmē.
Nāves zīmogs. Apejam apkārt ezeram un tikai pēc tam paņemam Geocaching koordinātas. Vajadzēja ātrāk. Bet mums kā vecākiem skumjas un pat neērtas sajūtas par šo punktu. Arī braucot mājās par šo diskutējam - vai tik sensitīvu punktu vajadzēja iekļaut.
Naudas banka. Naudas akmens-Ilgāja dabas taka. Naudas akmens atrasts, bet tad sāk gāzt tā, ka viscaur slapji. Punkta nav. Kaut kas nav.
Nolemjam braukt uz punktiem, kas tiešām zināmi. Pirmo ķeram Ībli. Sen jau gribējās tur būt. Uzduramies medībām, kur priekšā mednieki ar bisēm. Izložņājam bunkurus. Nav trepju. Ir trepes! Nav zīmējuma. Saziņa ar rubas biedriem. Tiek pieņemts lēmums zvanīt centrālei. Zonas nav. Neko dzirdēt nevar. Metam mieru un braucam prom. Ak, Tavu brīnumu, prombraucot atrodam trepes un atrodam īsto zīmējumu! Jāatrod tikai cipari! Pa to laiku uzrodas cita komanda. Laikam esam pārāk pieklājīgi, bet cerējām, nākamie rubaki pajautās, vai var uzsākt vienlaicīgi meklēšanu. Tikai apjautājās, cik mēs te ilgi un nosprieda, ka laikam jau tad nav īstā vieta. Nekas, cipari atrasti, esam atpakaļ spēlē. Pilnīga iesācēju kļūda (šī mūsu #3 ruba).
Pa ceļam iebraucam Raņķa šķūnī, jo 100 vientulības gadu bilde taču ir uzņemta no šķūna un čubārus vieno mūzika, un tur pat blakus māja Seveļi Muzikanti. Kā tad! Pa ceļam pazaudēta un atrasta Quattro plastmasas detaļa. Izbraukājam vēl dažus šķūņus.
Pa ceļam bijām pie diviem nepareiziem torņiem. Labi, ka Dēliņkalns tika uzreiz atmests, kaut dziesmā tika saskatīta dēliņa tēma. Jā, arī mēs varam pateikt, kurš nav īstais tornis. Bet paldies par hintu kolēģiem. Taču! Ir mega vējš. Pat visdrosmīgākais netiek līdz augšai. Mēģināsim atpakaļceļā vēlreiz.
Pa to laiku tiekam līdz īstajam Naudas bankas spotam. Divas komandas priekšā. Dubļi. Vai tad Quattro kaut kas traucēs? Pieklājīgi pajautājam, vai varam meklēt vienlaicīgi. Un mums izdodas īsts Grab&go, ar atradumu padalāmies ar kolēģiem. Apmaināmies hintiem, dodamies tālāk.
Jāpaņem slapjā sieviete. Atkal paldies par hintu, un tagad ātri vien ieraugām to, kam tumsā skatījāmies virsū vairrākkārt, bet neredzējām.
Jāpaņem tornis. Sēžam auto pie torņa, risinām 100 gades mīklu un gaidām, kad pierims vējš. Kaut kā neiet ne ar vienu, ne otru. Paldies dāvanai no debesīm! Ir cipari, ir koordinātas beidzamajam punktam.
Esam Igaunijā, Grab&go, dodamies pie Liepaskalna akmens.
Lādes mīklu palīdz minēt attālināti otra komandas daļa. Pie pieminekļa satiekamies ar mūsu #7nieks krustvecākiem, kopīgi minam mīklu. Izbraucam izlūkos. Nekā. Saprotam, ka tie ir asteroīdi ar numuriem. Rēķinām. Nesanāk koordinātas. Sanāk Honda. Varbūt Apes mototrase? Pie mums piesteidz Vienalga, kuri dod hintu par Rublāveni. Nu mīkla ir atkosta, dodamies pa neceļiem uz māju, ieejot sasveicināmies, kods ir bijis pirmais kā lādes atrašanās vieta. Laimīgi atvadāmies un dodamies mājās.

Gandrīz 16h laukumā. Mīklu nepareizi risinājumi (kaut sākotnēji šķiet pareizi). Pirmoreiz izmēģinājām zvanu centrālei, bet tas neko nedeva zonas neesamības dēļ.
Iesācēju kļūdas meklēšanā. Lieliski spēles biedri, kas dalās ar hintiem. Ko tie BK pīpē? Labi, vietas vēl var tādas atrast, bet kā tās mīklas izdomāt? Lieliska pāru terapija - ne reizi nesastrīdējāmies. Un ne reizi netika skaļi pateikta doma "metam mieru", kaut katram tā prātā iešāvās ne vienu reizi vien.

Paldies par rubas laukumu. Izvērtēsim savas spējas un pēc iespējas piedalīsimies arī turpmāk.

Apes spēles laukums mums šādā sastāvā ir kā debija #7niekā. Tika izmēģināti spēki Rēzeknes un Rīgas laukumos kādas citas komandas paspārnē, lai saprastu kas un kā. Paldies `Mums ir mhm' komandai par šīs superīgās un aizraujošās spēles parādīšanu. Āķis ir lūpā un viennozīmīgi #7nieks ieņems daļu no mūsu brīvā laika arī nākotnē.
Tātad par Apes laukumu. Mīklas sākam minēt jau 1. oktobra naktī.
-Nāves zīmogs tiek atminēts zibenīgi, jo bijām izpildījuši mājasdarbu un izpētījuši potenciālās punktu vietas Apes apkārtnē.
- Tikpat ātri krīt Akmens banka, jo nav divu domu, ka tas skan pārāk itāliski, lai nebūtu patiesība.
-Gigantiskais īblis krīt nākamajā rītā, jo tas pat šogad tika apmeklēts. Bija vajadzīgs tikai mīklas bildes apstiprinājums, kuru diezgan īsā laikā izdodas atrast.
-Akrofobista treniņnometnes himna, jeb kā mēs šo mīklu iesaucām - lācītis, sagādā nedaudz lielākas grūtības. Tiek apsvērti varianti par bērnudārziem, skatu torņiem, tiek meklēts viss iespējamais par Ojāru Vācieti, jo viņa daiļradē tak ir grāmata "Dziesmas par...", attiecīgi lācēnu, āpsīti un lapsēnu. Kā tad. Joprojām nekā. Tad pēkšņi iešaujas prātā ideja, ka varbūt tie lācīši un āpsīši ir domāti spēles dalībnieki, kuri pārguruši, izsalkuši un apaukstējušies kāpj kādā tornī (ēnā), kurš attēlots mīklas bildē. 3 panti un katrā kādam zvēriņam garšo kāda oga. Kaut kā baigi krīt ausīs tās ogas. Un te nu Google atslēgvārdi Ape smiltsērkšķi noved pie 'Ļoti oga' ielas skata un bingo, ir tornis. 100% īstā vieta. Super!
-Burku audzētava, nu jāmeklē ceļa malā ēka ar tādu jumtu. 30 min izbraukāts Apes novads ar ielas skatu un ir! Ļoti līdzīgs, jābūt īstajam.
-Slapjā sieviete, ir doma, ka šīs ir Grūbes dzirnavas, tiek atrasts viens sievietes vārds - Grūba. Bet nav miltu mincis un nav arī tie dolomīta atsegumi ļoti līdzīgi bildei. Te nu talkā nāk Facebook, meklējot Vidagas dzirnavas, ir mincīši bildēs, veseli 2.
-Simts vientulības gadu. Šī mīkla tiek minēta paralēli visu laiku, bet nav nekā! Bārdas, ūsas, kino, sasniegumi. Nekas neder. Jau vairs nav ideju. Bet tad pienāk kārtējais rīts un darbā kolēģis un draugs kā arī aizrautīgs spēles spēlētājs saka, ka ir atminējis. Hints, lai pievērš uzmanību tikai Wikipedia sākumam un lai ignorē viņu sasniegumus. Tas ļoti palīdz un mīkla tiek atminēta.
Nolemjam, ka divītī dosimies iekarot Api 12. oktobrī. Izbrauksim ļoti agri no rīta, nu kādos 6 vai 7, lai varam mierīgā atmosfēra visu paspēt un atrast. Tā arī daram, izbraucam no Rīgas pulkstens 10.00. Nedaudz pāri 12.00 esam pie pirmā punkta, slapjās sievietes. Forša vieta, sākam meklēt. Galīgi neiet, viss pārmeklēts, bet cipari nav. Pie mums pienāk vietējais iedzīvotājs un prasa vai atradām. Sakam, ka nē. Nu tak slūžās iekšā, te vietējie bija ielīduši un pārbaudīja :D No augšas caur logu tiek ieraudzīts punkts un dalībniece, kam redze kā ērglim to arī identificēja.
Stunda pagājusi, laižam uz gravām. Lietus, dubļi, bet Volvo iet cauri kā tanks, galvenais neapstāties :D Punkts tiek atrasts ātri. Sataisam bildes skaistajā lokācijā un dodamies uz lācīša punktu. Redzam pa gabalu, ka tornis pilns ar cilvēkiem. Apkārtējais lauks tiek arts un traktors apgriežas tieši pie torņa. Vismaz nebija garlaicīgi strādāt :D Lietus ir pierimis, bet to nomainījis vējš. Kāpjot tornī, zēģelē baigi un šūpo ne pa jokam, bet jāsaņemas un jākāpj. Ir taču trošu atsaites, viss ir droši. Aplūkojot kārtīgāk, troses ir, tikai karājas :D Ātri uzkāpts un savākts punkts. Dodamies uz burku šķūni, ieejam, paņemam, uztaisam pāris bildes. Te pat iestiprinamies un dodamies uz Kaimiņvalsti. Jāsaka, ka Igaunijas punkts bija viens no favorītiem. Patīkama noskaņa, kas sakrita ar sauli, mākoņiem un skaistu ainavu. Uzrāpjamies augšā pēc 5 min meklēšanas ap būdiņu un punkts kabatā. Laižam uz nāves zīmogu. Piebraucam tuvu, bet ar kājām tāpat vēl nedaudz jāpaiet. Ejot pa purvu, gumijnieks paliek dubļos, līdzsvars pazaudēts un zeķe iekšā zampā :D Labi, ka ne pats. Noskaņa pie punkta interesanta, bet nedaudz skumja un savāda. Savācam un laižam pie plikpaura. Protams, ka visi bunkuri izstaigāti, meži izbristi, nav ne trepju, nekā. Varbūt tuvu nav tik tuvu kā domājam. Jā, braucot pa teritoriju, redzam trepes un ejam iekšā. Bet tik vienkārši nebūs. Tiek satiktas citas draudzīgas komandas. Bet komandas lēnām pazūd un brauc jaunas. Vairāk kā pusotra stunda bāzē un punkta nav. Zvans draugam pēc hinta, augstu vai zemu? Skaidrs. Paldies arī komandai, kura ārā pie ieejas palīdzēja ar hintu, 2 hinti vienlaicīgi. Super!
Šajā brīdī smadzenes saka, ka vairs šodien nesadarbosies. OK, sarunāts :D
Lādes mīkla vaļā! Izlasām. Say whaat!!!
Stunda pagājusi, OK, zvans draugam pēc hinta. Virzāmies uz lokāciju. Iebraucam vienā ceļā par ātru, ejam pa mežu, lietus gāž nenormāli. Nu nebūs te māja. Braucam atpakaļ, laimīgi, ka tikām ārā. Braucam tālāk, 2 komandas priekšā. Izrādās, ka gribējām no otras puses mājai piebraukt :D Palicis kods, zvans draugam pēc hinta. Pie loga pieklauvē viena no komandām un piedāvā palīdzību. Esam jau uz pareizā ceļa, bet pārliecināmies, ka tiešām tā arī ir. Paldies komandai par pretīm nākšanu!
Brienam pa dubļiem un ūdeni un paveras iespaidīgs skats, labi saglabājusies, pamesta māja meža vidū. Woou! Izejot ārā no mājas, debesis noskaidrojušās, caur mākoņiem pavēries apaļš mēness.
Paldies Baltā Kalna rīkotājiem par šo spēles laukumu! Super! Neaizmirstams piedzīvojums.
Paldies draudzīgajām komandām par atmosfēras radīšanu!
Paldies komandām, kas palīdzēja ar hintiem!
Ar nepacietību gaidām novembra spēli!
P.S
Mājās braucot apstājos 5 cm attālumā no stirnas, kura, protams, kā jau apjucis zvēriņš, apstājas tieši mašīnas priekšā. Labi, ka bija 70 ierobežojums un tas tika ievērots. Brauciet prātīgi! Un, protams, spradzējieties arī aizmugurē!

Pēc Rīgas posma pamatīgās sagrāves, tomēr esam gatavi mēģināt apjokot Api. Izvēlamies stratēģiju godīgi atminēt visas mīklas un tikai TAD kaut kur braukt. Par labu iekrīt 13.oktobris. Viena haizivs bezdarba brīdī ir atrisinājusi gandrīz visas mīklas. Arī ar vientulības gadiem jāmokās nav, jo mūsu MVP uzreiz saprot, kā tās lietas te strādā un koordinātas uzreiz skaidras. Tikai par to torni nav īstas skaidrības, bet pēc pāris pudelēm vīna arī dziesmiņā var beidzot saklausīt sakarības - ogas! Tātad pirmo reizi BK vēsturē mums ir 7/7 atminētām mīklām. Ar to arī variet mūs apsveikt.
Piektdienas vakarā izbraucam uz Cēsīm, kur plānojam pārnakšņot un lai īsāks ceļš sestdienā. Šoreiz haizivis peld ar diviem zemūdens tankiem un esam arī mazliet lielākā sastāvā.

Sestdiena
13:37 Ierodamies pie sievietes
13:43 Un ir viņa arī slapja. Atrasts.
14:03 very bery. Bet neesam te vieni. No pretējās puses bizo cita komanda, mēs šiem pretī. Ļaujam viņiem pirmajiem uzkāpt tornī.
14:32 Augšā lejā. Nenormāls vējš. Punkts ir.
15:08 Ierodamies gravā. Domāju, ka pa to gravu nogājām jau savu dienas normu.
16:45 Beidzot arī atrodās. Bet viena haizivs jau paspējusi tikt pie piesmeltiem gumijniekiem.
17:26 Burku rūpnīca
17:28 Burkas šķīst
17:52 Robežtornītis
17:55 Esam legāli robežpārkāpēji un punktiņš nāk triju minūšu laikā.
19:00 Bezdibenis ir slīcis.
19:05 Viena no haizivīm iedzīvojas savā natural habitat aka ūdenī pāri ceļiem, un gotta tell you, tas tiešām ir bezdibenis.
20:16 Bilde pie ībļa. Ilgi klīstam pa bunkuriem. Ir tumšs un slapjš jau gandrīz padodamies centrālei, bet nu saprotam, ka šis ir pēdējais un tā nevar.
21:55 Beidzot īstā māja un bilde.
22:11 Punkts
Lādes mīklā par rekordistu noturam dižvītolu, jo jau vairākas reizes ir nobraukts garām un arī pieminekļi tam tuvumā ir. Braucam. Paralēli jau saprotam asteroīdu ciparus un haizivji/matemātiķi jau štuko.
0:00 Pēc trim citiem pieminekļiem un divreiz apskatīta dižvītola, ir iespējams, ka esam pareizajā vietā, pie īstā apes rekordista.
00:30 Tiek izrakts no zemes akmens. Don’t even ask.
Joprojām nezinam, ko nozīmē burtu savienojus rublāvene. Apes interneta savienojums nav sava vārda cienīgs un neviena karte neiet! Sākam palikt uzvilkti.
00:48 Uzzinājām, ka Mārtiņam vārdu savienojums “relatīvi netālu” nozīmē 3,2km. Great. Esam atpakaļ sākumpunktā.
1:20 Centrāle pēc Origami Haizivs zvana saņemšanas un pāris cenzētām un necenzētām minūtēm pa tālruni mums atsūtīja uzmindrinājuma dziesmu - dont give up. Lol
1:57 LĀDES atvēršana arī sagādā grūtības, jo visa emocionālā inteliģence ir atstāta purvos un mežos. Čau un braucam mājās.

Rezumē - pirmo reizi paši visu atminējām un paši atradām visas septiņas mīkliņas. Proud sharks. Apes interneta savienojums gan nogalina un LĀDES patstāvīgu atrašanu atliksim uz nākamo posmu. Un “gigantiskais īblis” ir palildinājis mūsu jau tā plašo “Ībļu terminoloģijas vārdnīcu”.

#1 MAX SLAPJĀ SIEVIETE - esam izmirkuši jau nonākot līdz miltu kaķim. Apmetam n-tos riņķus, pa ap uz no dzirnavām/drupām. Pa. Kaskādi. Uz. Augšu. Hmm, varbūt nav īstā vieta. Pa. Kaskādi. Uz. Augšu. Ak, varbūt tomēr kārtīgi jāizpēta kaskāde. Punkts krīt, kolēģi no citām komandām ķemmē apkārtni, apmetam vēl vienu goda apli, lai sajauktu pēdas un dodamies dziedāt.
#2 AKFROFOBISTA TRENIŅNOMETNES HIMNA
Varam uzskaitīt torņus, kuros punkts NAV! PM. Braucot manījām smiltsērkšķu lauku, vēlreiz svinīgi noskan himna, google tiek iemests “ogas ape”, lokācija skaidra, vējš gandrīz izpūta dvēseles, bet akrofobija pievarēta un punkts krīt.
#3 SIMTS VIENTULĪBAS GADI Čubārus vieno karjera. Tātad - pie Uskanu karjera. Blakus Uskanu kalķa ceplis ar 8 apakšzemes gaisa šahtām. Ideāli! A 100 vientulības gadi? Citu ideju šobrīd nav, braucam ķemmēt cepļa/karjera apkārtni. Mēs pret 7nieks 0:1. Vientulība - pansionāts. Ķemmējam muižas apkārtni. 0:2. Dzenīšu dižvītols? 0:3. MTB Apes posms, jo 100km trase, riteņbraucējam visi ir konkurenti un viņš jūtas vientuļš? Galvās error 404, ideju nav. Punktu atstājam desertam.
#4 NELEGĀLĀ BURKU AUDZĒTAVA
Pēc x kaitinošiem jautājumiem “VAI ŠĪ” bruņinieks-arhitekts uzzīmē šķūni ar īpašo jumtu un pēc nākamā jautājums “VAI ŠĪ” punkts krīt.
#5 AKMENS BANKA
Tuvojoties gravām satiekam projām ejošus kolēģus, kas smīkņājot novēl veiksmi. Metamies ložņāt gravas, kolēģi sabraukuši, punkts nav. Bet viens acīgs bruņinieks uziet īsto leņķi un neuzkrītoši piefiksē pierādījumus. Paliekošajiem kolēģiem smīkņājot novēlam veiksmi.
#6 NĀVES ZĪMOGS
Vairāk kā stundu klīstam apkārt Bezdibenim, bet pieminekļa nav. Gandrīz Bezdibenī zaudējam vienu bruņinieku. Atrodam īsto Bezdibeni pilnā sastāvā. Punkts krīt.
#3.1. SIMTS VIENTULĪBAS GADI
Lūdzam satiktajiem kolēģiem hintu (paldies- tas bija lielisks! Ne par daudz, ne par maz). Meklējam savas ID kartes un dodamies uz robežu. Punkts krīt un esam apņēmības pilni doties uz
#7 GIGANTISKAIS ĪBLIS
Youtube atrodam video ar zīmējumu no bildes, meklējam īsto ieeju bunkurā, bet neveiksmīgi. Uzejam teritorijas karti un lokācija krīt. Izejam 2x cauri telpām un pastaigājamies pa jumtu, līdz dodam sev 3. iespēju ieiet bunkurā, atrodam “trepes” un punkts krīt.
#8 LĀDES MĪKLA & LĀDE
Rublāvene - rubas lāvene (lovushka, lamatas). Honda tiek atkosta pāris minūtēs. Arvīds Levans, jo Honda ir auto un Apē ir mototrase? Ir vakars vēls, gandrīz jau nakts, jeb ir nakts vēla, gandrīz jau rīts, un zvanu Centrālei tomēr nolemjam veikt. Dodamies uz Liepaskalna pieminekli, ķemmējam mežu, tā Rublāvene gan viltīga.. vēl viens kaunpilns zvans Centrālei un lokācija, kā arī pati LĀDE krīt. Iebraucot Rīgā ap 9 rītā, klusā, tikko sadzirdamā balstiņā, no miega tikko modies bruņinieks: “Eu, Rublāvene ir Vārbulene!”.
#9 SECINĀJUMI
680km ceļā, 20km nostaigāti, 18 stundas laukumā. Slapjā, dubļainā, vējainā laukumā. Ļoti gara diena/nakts/rīts, jo mums patīk aizrunāties un pabraukt garām pagriezieniem, ar neuzlādētiem telefoniem doties mežos un neuzpildīt laicīgi degvielu.
Paldies Apei, aplausi Centrālei, cepuri nost visiem dalībniekiem un tiekamies nākamajā rubā!

Tātad! Svētdienas agrā rītā trīs dāmas devās ceļā uz Api pēc kā nebijuša! Skaidrs bija viens- mīklas tiks atminētas pirms izbraukšanas , lai vai tur kas! un kā teicamnieces dodamies ar 100% zināmiem punktiem!

Jokainā kārtā sākam ar Gigantisko Ībli. Mīkla bija easy game, jo viens putniņš(kas tur bija bijis ) pačukstēja, kur tas toč varētu būt. Dodamies uz bāzi meklēt būvi bez logiem, apejam miljards reizes ap viiiiiiiisu and I mean viiiiiiiiiiisu teritoriju , viena no komandas (kā izrādas vēlāk ) iemaldās pareizajā ēkā, bet neieraudzījusi uzzīmēto ībli, tāda pašā garā arī iziet ārā. Ko Tu tām blondīnēm padarīsi! Izmeklējām , besis rauj, bet nekas . Braucam paskatīties ēkas , kas bija iebraucot teritorijā un varbūt varam tikt ūdenstornī, tad pēkšņi atskārtām , ka esam palaidušas mīklā trepīšu daļu, ieraugam vēl vienu komandu pie pareizās vietas un tešam iekšā. Maisāmies viens otram pa kājām vēl blondīnei manā personā bļaustoties, ka viņa te tak jau bija! Vēlreiz atceramies par trepītēm un tadā. Punkts ir mūsu!

Dodamies tālāk...

Nākošais pienācis Bezdibeņa laiks. Mīkla atminas ātri ar konkrētām koordinatām , gandrīz uzsēdinām zemo Hondiņu uz pampaka, noslīcinam (ATKAL) dubļos, metam mierā un ejam ar kājām . Bisk paskraidam apkārt , bet samērīgi ātri atrodam punktu un off we go! Laiks iet uz priekšu , vēl daudz punktu priekšā, sākam normāli joņot pa mežu- STIRNU BUK, TAS TU?

Next one- vientulība. Šeit nevedās mīklas minēšana un tika izmantota papildiespēja - zvans draugam (centrālei). Momentā viss skaidrs, vieta atrasta uzreiz un nu tik atliek uzrāpties augšā un tiešā vārda nozīmē uzlekt augstāk par savu dirsu! And I will tell you, īsam cilvēkam tas nebija tik viegli. Punkts un bilde ir , dodamies tālāk .


Nelegālā burku audzētava tika atrasta ar satelīta un google street view palīdzību, punkts krīt knapu 4min laikā. We are on fire! Bliežam...


Akrofobista himna. Dziesmiņai tiek uztaisīts transkripts, jo Pardon šo vairākas reizes klausīties negribējās ! Atkožam kopīgo iezīmi ogas un meklējam jeeeeebko ar dārziem saistīto un Opiņā mums ir Dārzciems un Opaņki mums ir very berry ar no satelīta redzamu torņa ēnu.
Vienai bail no augstuma, otrai bišķiņ, trešā jau mauc augšā, tieku jau gandrīz pašā galā , kad nu uznākt tāds vējš, ka Kurzemē spiedzienus noteikti varēja dzirdēt, suņi blakus ciemos sāka gaudot un tā . Nebija bail, nu tagad noladets noteikti ir . Fuck fuck fuck , ko lai dara vēl pēdējā kāpne, bet jādreb pie visam miesām. Paveros lejā, hah logo. Laikam apzīmē, ka esmu pareizajā vietā, minūtīti... ir arī cipars. Ir un mērkaķa ātrumā dodos lejā. Nebija bail no augstuma pirms tam , tagad gan ir , thanks Ā lot! :D

No torņa dodamies uz Akmens banku, mīkla pupu mizas un lokācijas atrašana tīrais nieks. Sabiedētas par grūto atrašanu sagatavojamies uz to ļaunāko. Vai es jau pieminēju, ka ir atbraukušas 3dāmas? Uzreiz dodoties gravu fočēt at the most instagramable spotiņa, tiek ieraudzīts logo. Tikai to ciparu nu sit vai nost neviena nevar saprast, piefiksējam un ilgāk pavadām fočējot un apjūsmojot gravu kā jebko citu!


Slapjā sieviete kā jau īstena sieviete lika palauzīt galvu. Palauzījās, bišķ patielējās, bet nekas , uzminējām savu īsto un vienīgo un devāmies. Esam pareizajā vietā un pilnā pārliecībā , ka būs jālien ūdenī, bet nu izložņājām visus stūrus no kuriem būtu iespējams saskatīt kaskādes tālākos posmus. Ok, pēdējā iespēja . Nolīst pa stāvo malu, kurai jau viss ir aprauts un slidens. Visa dzīve pazib gar acīm, jau iztēlojos visu savu turpmāko dzīvi dzīvojot starp drupām un tiltu ar šalkām ausīs, varbūt kāda labdaris man nomestu ēdienu pa laikam(mucho dramatico) , jo fuckin augšā es netikšu. Un nedod Dievs tā punkta tur nebūs! Bet ir! Un pielūdzot visas svētās govis un pagānu dievus tieku arī atpakaļ uz mašīnu.

Ir 17:00 vakarā un viss ir!!!
Ou baby, lāde kur Tu esi, maziņā?

Uuuuuuuuun te nu arī viss veiklumiņš mums ir beidzies, asie prātiņi dodas atvaļinājumā. Nulle saprašanas ko notiek.
Kaut kādas daļas atkožam, bet paliek jau tumšs, ēdušas neesm . Aizperamies, kur nevaig un mums niknumā sāk tuvoties īpašnieks privātīpašumam, kurā esam iemaldījušās. SOS, PRONTO PRONTO, HUSTON WE HAVE A PROBLEM! Sorry, zvanam centrālei , ar viņu palīdzību tiekam pareizajā spotā, centrāle sabiedē, ka jāliek caur draaaausmīgiem brikšņiem un briiiiiiiiesmīgu mājeli, bezsakarā apmetam nevajadzīgu riņķi pa mežu, jo why the hell not tumsā nepatēlot, ka esi viens no Blair witch project dalībniekiem! Atrodam māju, brikšņu gan tur vairāk nebija , jo viss jau smuki dublīšos iemīdīts. Zinām, ka Liesas infarkts arī šeit pat, bet klusums/ tumšs. Ieejam mājā , neviena nav un tad protams kāds gribēja sirds trieku uztaisīt ar izslēgtām lampām tumšā mājā! Paldies jums, nē tiešām! Aritmija bija tieši tas, ko kārojās visvairāk !
Mēģinām savus minējumus , bet krītam kaunā un lāde krīt mūsu rokās.

Dubļainas, izbadējušā un ar gandarījumu par labi paveiktu darbu drasējam uz tuvāko Hesīti!

Mīļš paldies no meičukiem centrālei par pacietību, morālu atbalstu un sarīkoto spēli! Bučas and peace out ✌️

Liesas infarkta fujaki devās ceļā labākajā forma - pēc negulētas nakts. Lieki piebilst, ka jau izbraucot atpalikām no plāna, nojausma bija tikai par pusi no punktiem. Bet vienalg'. Ruba ir jārubī, un sirdsmieram Jaunlaicenē rezervēti karaliski apartamenti, kas iekļauj arī lādzīgu kaķi. Līdz ar niecīgo sagatavošanos, izpaliek jebkāda loģika punktu secībā un degvielas stacijas gavilē.

Nāves zīmogs krīt ātri, un paspējam arī pārbaudīt mūsu arkla veiktspēju. No nāves zīmoga pa taisno startējam uz Slapjo sievieti. Meitenes uzreiz jūt, ka viņas tur nav, bet vīrietim protams jādodas medīt brunčus. Pēc ātras izpētes redzams, ka ir dzirnavas, ir dolomīta atsegumi, bet sievietes nav. Ballīte neizdevusies.

Pie velna, braucam pēc burkām. Pa ceļam guļošie ballīšu zvēri bija kartē atlikuši potenciālās buku audzētavas, bet miedziņš pārāk salds. Tā nu braucam atpakaļ uz Rīgas pusi, un burkas atrodam.

Nu neko. Nākamo punktu labi zinām.
Startējam uz raķešu bāzi. Un te nu bija. Labā zināšana pat dienas gaišajā laikā rezultējas ar 3 stundas audzētu naidu pret pasauli. Viss ir slikti un infarkts sāk mesties ne tikai liesā, bet arī galvās. Tiek aplūkotas pat absurdākās teorijas un pilnīgi visas tās nolādētās mājas un alas. Nu neko. Sēžam lietū ar telefoniem rokā, un tad atrodas jaunā Latvijas influencera video, kur viņš ar pirmo atrod to nolādēto caurumu zemes virsū, kuru mēs nevaram atrast jau vairākas stundas. Besī. Influenceris pamanījies nofilmēt arī bāzes karti, un no tās izkožam, kuru elles nostūri tomēr bijām palaiduši garām. Esot iekšā, ar draudzīgu flirtu tiek novērsta citu komandu uzmanība, kamēr viens rubaks diskrēti un ātri iekaro otro stāvu.

Tālāk, nu jau tumsas aizsegā, dodamies nu jau 100% īstās slapjās sievietes virzienā - uz Ilzeni! Pamestas dzirnavas ir, pie tam, netālu no vecās muižas, miesta pašā centrā, kā arī dīķu kaskāde un pat drupas! Pareizāk nu vairs nav iespējams, hihi. Pēc stundas klejojumiem pa muižas un dzirnavu apkārtni, saprotam, ka šī Sieviete nedosies rokās tik viegli kā Koijotu mazās. Tiek nolemts labot savas kļūdas un doties degvielas meklējumos, pēc kā arī saprotam, ka pēc visām šīs dienas neveiksmēm, prātīgāk būs karaliskajos apartamentos paauklēt kaķi un turpināt rīt.

Otrās dienas startā pūkainais plēsējs no mums atvadās, un mēs laižam uz Akrofobista treniņnometni. Bez skaidras vīzijas, bet ar skaidru pārliecību, ka 100%, punkts slēpjas kādā no pa ceļam redzētajiem torņiem. Vairākiem. Lieki piebilst, ka apsekotajām būvēm nebija nekāda sakara ar himnā minētajiem personāžiem. Un tad pēkšņi atceramies odziņas, kuras saodām jau naktī, bet smadzeņu purkšķi neļāva nonākt līdz perfektajam mīklas bildē attēlotajam objektam. Lauks uzarts, vējš spēcīgs - perfekta kombinācija treniņnometnei! Himnas pavadībā punkts krīt, un dodamies uz trešo klubu sievietes meklējumos. Šoreiz pārliecība par lokācijas pareizību ir augstākajā līmenī. Kaskāde ir, īstā sagruvusī siena arī. Šoreiz tiešām. Pēc objekta tehniskā stāvokļa vairākkārtīga apsekojuma, ļaujam sievietei mērcēties pašai un punkts krīt pozā, par kuru pat Karate bērns varētu uzsist uz pleca.

Joprojām skaidrības nav Simts vientulības gadiem, bet Akmens banka gan padodas visai veikli. Nedaudz tiek patestēta Arkla veiktspēja, bet pie paša punkta ieraugot iestigušu biedru komandu, tomēr tālāk dodamies kājām, un punkts atrodas pirmo divu minūšu laikā.

100 vientulības gadi paliek pēdējie, kas mežģī galvu, tāpēc nobāzējamies pie latviešu čukstētāja/ezras līdzvērtīga čubāra mājām, kur gan punkts neatrodas un štukojam tālāk. Hints no kolēģu komandas aizved pareizā virzienā un punkts beidzot krīt.

Šoks par lādes mīklu, kas gan tā par matemātiku? Rekordists tiek izdomāts ātri , vārbulene arī pēc rūpīgas kartes skenēšanas, paliek tik kods. Veicam aprēķinus un dodamies uz māju. Protams, ka aprēķini pieviļ, un pie lādes mīklas tiek pavadīts ilgāks laiks, kā gribētos. Paspējam kārtīgi sabiedēt 2 dāmas, kas iemaldījušās mājā, un arī atvadīties, kad viņas ar alkohola garšu mutē jau dodas prom, bet mēs vēl marinējam savas pakaļas viņu putekļos. Laiks rit, un beidzot arī lāde krīt.

Ekselento Diversantu kaujas operācijas „Appisiens” atskaite:

Komandā jaunas vēsmas un vairāki jauni dalībnieki. Mūsu rindas aug. Par to neaprakstāms prieks.
Uzreiz jāsaka, ka šis posms nebija priekš garā un ķermenī vājajiem. Tāpat arī mīklas lika nopūlēt smadzenes un lauzt māti gūūūgli nepieredzētā režīmā. Lai visu atminētu, neiztikām arī bez konsultācijām ar virspavēlnieku – BK Centrāli. Bet par mīklu risināšanu atskaites turpinājumā.

PIRMĀ DIENA

Ir š.g. 12. oktobris un Ekselentie Diversanti gatavo ekipējumu un krāmē transportlīdzekli. Nelielas skumjas, ka dažas dienas pirms došanās operācijā, sapratām, ka skaitliskais sastāvs ir sarucis. Nu nekas, „pieredze”, apmācība, treniņi un entuziasms mums palīdzēs šo uzdevumu paveikt arī trijatā. Pēkšņi, nepilnu stundu pirms izvirzīšanās uz operācijas norises vietu, saņemam ziņu no komandas jaunpienācēja. Esot uzradies vēl viens Diversants ar augstu sagatavotības līmeni un taktiskām iemaņām. Nu kāpēc ne. Komanda optimālā skaitā un uzsākam kustību uz operācijas norises vietu, izbraucot no štāba Rīgā ap plkst. 16:30. Ceļš ir ilgs. Tik ilgs, ka visiem jau rokas trīc no vēlmes ātrāk mesties meklēšanā un diversijās.
Ap 20:30 esam nokļuvuši operācijas norises rajonā un pirms doties uz operācijas kaujas atbalsta bāzi Zvārtavas pagastā, dodamies uz pirmo kaujas uzdevuma lokācijās vietu, kas nosaukta nepopulārajā sievietes vārdā. Piebraucam klusu un nemanāmi, kā jau diversiju treniņnometnē mācīts. Uzsākam meklēšanu, vienlaikus sajūsminoties par iespaidīgajām dzirnavu drupām... Kas ir kaskāde ta ir skaidrs, bet nuuuuu... Ūdens gāžas ar tādu straumi, ka neviens nav īsti gatavs līst tajā iekšā. Meklējam visur, meklējam daudz, gandrīz uzrāpjamies uz vienas no drupām, bet veselā saprāta balss attur. Nav, nav, nav... nekur nav. Jau vairāk kā 30 min vazājamies, ložņājam, izpildām industriālā alpīnisma paraugdemonstrējumus, šļūcam uz dirsas pa nogāzēm un karājamies virs ezera, aizdomīgi sarūsējušās tilta konstrukcijās. Nekā... Izdomājam, mest mieru, jo pēc plāna jau 20:00 bija jāpiesakās operācijas kaujas atbalsta bāzē. Ar lielu sarūgtinājumu tiek pieņemts lēmums veikt taktisko atkāpšanos, lai atgrieztos vēlāk. Izmetam dūmu aizsegu un pazūdam Gaujienas virzienā.

Ierodamies savā kaujas operācijas atbalsta bāze ap plkst. 21:30. Tā mums grezna. Izvietota Zvārtavas pagasta padomes ēkas konspiratīvajā dzīvoklī. Ātri iekārtojāmies. Pārbaudām ekipējumu piekraujam somas ar nepieciešamo ekipējumu un ap plkst. 22:00 atsākam kustību.
Tornis. Mums patīk torņi. Jāsaka, ka no gūūgles attēliem, kā arī tumsā no ceļa, tas izskatās krietni tuvāk. Nu nekas. Brienam virsū. Njaaa... dubļi, māli, zampas. Nē nu mums jau arī tas patīk, neviens jau neiedomājas, ka ar nelielu līkumu būtu vieglāk un ne tik dubļaini, mālaini un zampaini. Esam klat. Ķivere galvā un aidaaa augšā. Pie pašas kabīnes sākas intriģējoša šūpošanās, lai arī cik ir kāpts torņos, vienmēr prātā ir tā doma - a ja nu neiztur, a ja nu gāžas. Tad gan tas kritiens būtu episks. Bet viss veiksmīgi. Galotne sasniegta, bet BK logo kā nav tā nav. Tornis ta īstais, bet kur logo? Kur vērtība? Pēkšņi, caur lūku tiek saskatītas ļoti blāvas un pazīstams aprises. Ir. Bet ne kabīnē. Bet kur vērtība?! Tik ar rūpīgu ieskatīšanos tiek pamanīts ārkārtīgi blāvais skaitlis uz metāla grīdas. Lieliski. Neveiksme ar Slapjo Sievieti pagaist un atgriežas entuziasms iepriekšējā līmenī. Tagad tik kājas no dubļu un mālu kilogramiem jāatbrīvo.
- Miklas risinājums: Oiijjj... tas bija kas labs. Viennozīmīgi otrā sarežģītāk mīkla šajā sērijā. Dziesmiņa(s) noklausīta n-tas reizes. Meklēti vardi netā. Daži pat meklēja visus iespējamos un neiespējamos šauros torņus Apes novadā un tuvākajā apkārtnē, bet rezultāti nav. Vienā brīdī radās doma par racionālo pieeju un sākam meklēt atslēgas vārdus dziesmiņā(ās). Un ar pirmo tika saklausīts kaut kas par ogām. Nevar būt, bet pirmais ieraksts gūūūglē deva pozitīvi hitu ar nepārprotamu bildi.

Dodamies skatīties, kas nu tur tāds nelegāls ar tām burkām. Ierodamies pie ēkas. Papētām iekļūšanas iespējas. Viss skaidrs un tik maucam iekšā. Ēka iespaidīga un diezgan labā stāvokli. Pieres lukturīšu gaismā ir īpašas izjūtas. Viss izskatās kaut kā abstrakti, bet skaisti. Dienā noteikti nebūtu tas. Vērtība tika atrasta ātri un no divām pozīcijām vienlaikus. Uzreiz skaidrs, ka šī vieta būtu atbilstoša fotosesijai, kas arī tiek nesteidzīgi paveikts. Šis bija viens no diviem operācijas fiksajiem punktiem. Ja nebūtu jābildējas, tad viss būtu ļoti ātri paveikts.
- Miklas risinājums: šķiet, ka otra vieglākā mīkla sērijā. Tiesa gan sākumā piemetās vēlme visu sākt sarežģīt līdz vājprāta robežai, bet mīklas teksts bija diezgan skaidrs. Tad nu pēc dažām pavadītām minūtēm gūūūgles ielas skata režīmā, īstā vieta atradās ātri.

Laiks varenā Ībļa kungam. Ierodamies ap plkst. 23:00. Noparkojamies pie paša degungala un aiziet iekšā mežā. Mmmm.... Jāāā... Meži, bunkuri, izrakumi. Mūsu stihija un esam kā mājās. Šis ir mūsu elements. Nekavējoties atrodam "kāpnītes", kā arī ēku bez logiem. Ķemmējam, bet nekā. Nav īstā. Ok. Dodamies pa meža takām tālāk. Kārtējā ēka bez logiem, bet nav kāpnīšu. Kaut kas nav labi. Meža kvartāls izķemmēts, bet rezultāta nav. Laižam uz otru meža kvartālu otrpus komunisma tēva galvai. Arī to ķemmējot, saprotam, ka nav nekā noderīga. Nākošais taktiskais manevrs - formējumā gar ceļā malām un skanēt sektorus. Apejam vienu kvartālu, otru... nekā. Ēku daudz, bet nekas neatbilst. Saprotam, ka laiks iztērēts nejēgā daudz. Nolemjam atgriezties transportā un turpināt to skenēšanu uz četriem riteņiem. Pēkšņi konstatējam, ka pazudis viens diversants, sasaukt īsti nevar. Vai tiešām ienaidnieks nogrābis būs?! Izmantojam sakaru līdzekļus. Dabūjam rokās. Šis izdomājis doties kaujā 1:1 un maukt caur mežu. Ok. Tiek paziņots par plānu kļūt mehanizētiem tikties pie transporta. Tuvojoties tam, tālumā pamanām lukturīšu starus. Nodomājam, ka mūsu pazudušais diversants, bet stari ta divi. Saprotam, ka vairs neesam vieni. Komanda – Uzstādīt klusinātājus, sagatavot kaujai dunčus. Tuvojoties transportam, kaut kas arī šķiet savāds. It kā mūsējais bija tumšākā krāsā. It kā pa tik trakiem ceļiem nobraucām, lai transports būtu palicis pelēks no dubļu kārtas. Par pārsteigumu izrādās, ka mūsējām blakus novietots tādas pašas markas AUDI. Pēc neverbālās saziņas pamatprincipiem, saprotam, ka iepriekš redzēto lukturīšu staru īpašnieki ir divas dāmas, kas veic to pašu uzdevu kuru mēs. Apmaināmies ar dažiem teikumiem, sagaidām pazudušo diversantu un transportā iekšā. Jāsāk mehanizētā sektoru ķemmēšana paralēli paspriežot kāds ekipējums bija sastaptajai komandai. Nu īpatnība mums tāda. Patīk mums ekipējums, neko nevaram padarīt, brendus labi pārzinām un no praktiskā pielietojuma arī šo to zinām. Ok. Nav galīgi labi. Arī mehanizētā sektoru skanēšana, lai arī ātrāka, bet neko nedod. Esam izbraukājuši krustām šķērsām, bet nekā, kas kaut cik atbilstu mūsu uzdevuma aprakstam. Laiks izmantot „Zvans draugam” opciju. Veicam zvanu, bet lūdzam pēc iespējas neizteiksmīgāku hintu, ko arī saņemam. Svarīgi bija saprast cik laba redzamība objekta virzienā ir no ceļa. To saprotams un arī papildus saprotams, ka vārdi „NE TIK TĀLU” katram nozīmē pilnīgi atšķirību attālumu mērvienību. Tajā brīdī par to niknums, bet finālā šis baisais atklājums mums diezgan noderēja, lai saprastu, ka BK centrāle domā citās attālumu dimensijās. Ok. Ne par to tagad stāsts. Turpinām skenēšanu, bet nekā. Paņemam nedaudz lielāku līkumu izejas virzienā un nolemjam atgriezties pie Ībļa kunga, lai pārdomātu taktiku. Te pēkšņi transporta kreisajā pusē parādās gandrīz nemanāms kāpnītes. Ar milzīgu prieku metamies iekša, jo tak jābūt īstajai ēkai. Protams, ka telpas daudz un sarežģītas, bet cītīgi meklējam. Viegli nav. Tad pēkšņi, vienā telpā kur laikam katrs bija izgājis cauri, tiek ieraudzīta neliela lūka augstu tuvu grieztiem. Ilgi nedomājot, pa šaubīgo konstrukciju uz augšu (jāsaka, ka māc šaubas vai konstrukcija izturēs visu 94 komandu darbības pret to) un triumfālais sauciens – IIRRR. Meklējot šo vērtību, pavadītas divas stundas.
- Mīklas risinājums: Šī bija visvienkāršākā, bet acīm redzams, ka mīklas vienkāršums tika kompensēts ar iespēju ilgi blandīties pa Zeltiņu bāzes plašo teritoriju, izmisīgi meklējot kāpnītes.

Pēc plāna un laika līnijas paredzēts atgriezties kaujas operācijas atbalsta bāzē, tomēr sarūgtinājums par neveiksmi pirmajā kaujas uzdevumā vēl nekur nav pagaisis, un niez pirksti tikt tam klāt. Ņemot vērā, ka vēl nav galīgi vēls un pulkstenis rāda diezgan pieklājīgu laiku, nolemjam atgriezties Vidagā. Diversantu daiļā dzimuma pārstāve pat ir nolēmusi līst iekšā ūdenī, neskatoties nez uz ko. Pa ceļam vēl tiek izmantota opcija „Zvans draugam”. Lai precizētu dažus faktus par Vidagas iedzīvotāju skaitu, pretinieka spēkiem teritorijā, kā arī labāko piebraukšanas un atkāpšanās ceļu. Esam klāt. Tika noskaidrots, ka tomēr slapināties nav obligāti, bet ja ļoti gribas tad var. Dodamies meklēt apbruņojušies ar papildinošo informāciju, bet tāpat nekā. Nevaram saprast, ko darām nepareizi. Kārtējie akrobātikas triki un rūpīgi tiek skenēta kaskāde no visiem iespējamajiem leņķiem. Neticami bet ir. Un ir tur, kur pirmajā reizē it kā skatījāmies. Laikam nostrādāja senā ticējuma faktors – pirmie kucēni (vai kaķēni) ir jāslīcina.
- Mīklas risinājums: Šis kapitulēja diezgan ātri pateicoties Diversantu daiļajai analītiķei, kuras nagos krita lielāka daļa mīklu atrisinājuma. Kad tika saprast kam ir vārdadiena 5. Aprīlī, šaubu vairs nebija. Tad arī tika sameklēti vairāki citi fotogrāfiskie pierādījumi kas pilnībā apstiprināja atrašanās vietu. Varētu teikt, ka mīklai bija vidēja grūtības pakāpe.

Laiks ir jau ap 02:30. Laiks atgriezties kaujas operācijas atbalsta bāzē, lai atpūstos un sagatavotos otrajai dienai. Par to kas notika starp pirmo un otro dienu, mēs un arī vēsture klusē, bet mierīgi mums negāja. Par to varbūt kādā 7NIEKA saietā varētu izstāstīt.

OTRĀ DIENA

Protams, ka ar pirmajiem gaiļiem mēs augšā necēlāmies un pēc nakts taktiskās plānošanas, pamodāmies diezgan vēlu. Izvirzīšanās uz operācijas vietām arī notika ļoti nesteidzīgi. Lēnā garā, ar vēsu prātu, uzēdot brokastis, malkojot rītā (kāda vēl bledj rīta. Plkst. Ir ap 12 dienā jau) un veicot personīgās higiēnas darbus, esam gatavi pamest savu fantastisko kaujas operācijas atbalsta bāzi. Ekipējums un mantas sakrautas transportā un esam gatavi doties ceļā. Braucam caur zeltainā rudens apvīto Gaujienu un tad pēkšņi mūsu vakardienas Diversants – individuālists izmet visas operācijas mega tekstu – Euuu... gaismā te ir riktīgi skaisti un tu saproti, ka neesi pilnīgā dirsā, bet skaistā dirsā.

Tie itāļi un franči ir visur, arī Gaujienā viņi ir pabijuši un nosaukuši kaut kādu strauteli savos vārdos – Kalamecu-Markūzu gravas. Piebraucamais ceļš pie vietas likās diezgan šaubīgs. Nav kaut ko tie itāļi un franči līdz galam izdomājuši. Nolemjam neriskēt ar transporta iestigšanu un nobraucam no ceļa, pļavā (tā likās laba doma). Sākam meklēt. Vieta skaista. Tiešām skaista. Izejam caur gravām, apbrīnojot dolomīta atsegumus. Aizbrienam totālā purvājā. Saprotam, ka kaut kas pavisam nav kā vajag. Atceramies, ka pēc plāna kaut kur te netālu jābūt arī geocachingam. Izlemjam no sākuma doties pakaļ tam. Kaut kā nomudījāmies pārrēķinos un beigās tā pastaiga izvērtās par normālu pārgājienu. Ok. Atgriežamies Starta pozīcijā pēc apmēram stundu ilgas blandīšanās. Sākam meklēt no jauna un ātri atrodam, bet saprotam, ka no otra krasta bez optikas mēs neredzam ciparus. Mūsu pēdējā brīža taktiskais Diversants uzņemas iniciatīvu un izmantojot industriālā alpīnisma pamatelementus, tiek pie vērtības. Ar to jau stāsts nebeidzas. Saprotam, ka mūsu Diversants – individuālists ir kaut kur atkal pazudis. Pa nakti puisis bija tā aizrāvies ar taktisko plānošanu, ka nemaz neaizgāja gulēt. Tagad kaut kur noklīdis un nav pat īsti sazvanāms. Bet nu steigas viņam nav, jo ātri nākas atskārst, ka tā skaistā pļaviņa kur novietojām transportu nav tik skaista. Patiesībā tas ir milzīgs mālu plato, kas klāts ar šķidru zālīti. Mūsu transports kārpās uz vietas, jo ir iestrēdzis uz līdzenas vietas dēļ slidenajiem māliem. Kamēr cīnāmies uzrodas Diversants – individuālists un ar kopīgiem spēkiem, kaut kā tas transports sāk veikt pareizus manevrus. Pa to laiku uzpeld vēl kaut kāda komanda, kurai nosaukumu neuzprasījām. Nedaudz padalījāmies iespaidos un ar jau izstumtu transportu un pamatīgi netīrām drēbēm, devāmies tālāk, apspriežot sastaptās komandas ekipējumu. Kā parasti mūsu nelielais fetišs.
- Mīklas risināšana: Arī šis tika atrisināts ar mūsu analītiķes palīdzību un ar citu Diversantu taktisko atbalstu. Atradām foto materiālos pierādījumus, kurus veiksmīgi sanāca salīdzināt ar gūūūgļa attēliem un mīklas titul bildi. Par lokāciju viss tapa skaidrs ātri. Jāsaka gan, ka mums tā skaidrība par to defisi un 500 m tā arī neatnāca. Oh well....

Nav ko lieki tērēt laiku. Divas stundas pavadīt vienā vietā, pat tad, ja dienā jāatrod tikai 3 punkti un jāatrisina gala mīkla, nav piedodams. Steigā lidojam uz Bezdibeni. Ņemot vērā grūtības ar mašīnu iepriekšējā vietā, nolemjam labāk neriskēt un labāk doties pārgājienā nekā meklēt kādu kas izvelk.
Esam pusotra kilometra attālumā no Bezdibeņa un laiks doties medīt Nāves zīmogu. Plkst. ir 16:30. Izvirzāmies uzdevuma virzienā. Skati skaisti. Zeltainais rudens un mēs neesam mainstreamīgajā Siguldā. Tas jau vien ir sasniegums. Skaista rudens saule, daba un lieliska kompānija, kā arī 7NIEKS. Grūti iedomāties labāku laika pavadīšanas viedu oktobra nedēļas nogalē. Ok, bet pietiks gudri un filozofiski dirst. Ķeramies vērsim pie ragiem. Nolemjam sākumā doties pēc geocachinga un tik pēc tam meklēt vērtību. Nu labi labi... atkal nedaudz diršu. Tika iegūta apsteidzoša informācija anonīmā veidā, ka vērtībai ir sakaras ar geocachinga vietu. Pēc GPS dodamies pie tā un veiksmīgi atrodam to. Neliela atpūtas pauze, Diversants – individuālists ieslīgst eksistenciālas sarunās par diviem puisīšiem, kas attēloti uz pieminekļa. Bet ja jau esam pie Bezdibeņa, bet to vēl neesam redzējuši, tad noteikti jāaiziet aplūkot arī to. Runāts darīts. Kopbilde un aiziet... sprintiņš kalnā. Dodoties pa ceļu atpakaļ uz mašīnu, skatāmies, kā mūsu virzienā ripo TET vai Latvenergo cienīgs tehniskais vāģis, tik bez trafarējuma. No sākuma nodomājām, ka mežstrādnieki vai kaut kādi tādi frukti. Šie piebremzē kādus 100 metrus no mums. Mēs jau aizsargpozīcijās, vieglais ložmetējs pēdējā brīža Diversanta rokās uz šiem, gaidām ka tik raus vaļā. Sāk šie lēkt no mašīnas ārā, bet ekipējums un izskats kaut kāds ne kā no strādnieku tautas. Komanda – ieročus aizvākt. Tie tak savi cilvēki arī uzticami 7NIEKA rubaki. Papļāpājam, apmaināmies ar laipnībām, uzklausām viņu patīkamo komplimentu par to, ka mūsu izskats liecina par afigenno pieredzi 7NIEKĀ (Viņi jau nezina, ka tas mums tāds dzīves stils un amats, bet paldies), mēs smaidot pateicamies un pastāstām, ka tik otro reizi piedalāmies un daži no mums pirmo. Nobeigumā apmaināmies ar komandu nosaukumiem. Uzzinām, ka šie ļautiņi interesantajā transportā ir kaut kāda komanda no Krievzemes ar nosaukumu – дубли. Tik jocīgi likās, ka runā latviski. Nekas. Noziņojām par šo aizdomīgo tikšanos štābam Rīgā un apspriežot sastapto cilvēku ekipējumu dodamies tālāk. Pie paša transporta skatāmies, kā mums garām ripo trešā beha. Apstājas blakus. Pasmaida. Saprotam, ka no vienas reliģijas nākam. Kā parasti – laipnības, labu vēlējumi. Sveicieni Boss Family, šķiet, ka tie bijāt jūs. Arī Jūsu ekipējums tika apspriests sīki un detalizēti.
- Mīklas risināšana: Un atkal jau mūsu analītiķe paveica šo, ievērojot būtiskas detaļas un nianses mīklas tekstā. Bet nebija nemaz tik vienkārši. Likās, ka gūūūgle zina visu. Gūūūgle nezina daudz ko. Sapratām, ka ir tāds ezers ar vārdu Bezdibenis un tam ir sakars ar to pieminekli, bet kur pie velna ir tas ezers?! To Gūūūgle nezina. Bet mēs jau ne ar pliku roku ņemami. Mēs atradām un pareizi atrādām. Un īsto atradām.

Daudz ir paveikts, daudz ir izdarīts. Laiks doties Igaunijas virzienā. Pēdējais punkts. Pēdējais kaujas uzdevums pirms lielās cīņas. Neliels satraukums, jo mums īsti nav mandāta šajā situācijā darboties citas valsts teritorijā, kā arī puse komandas nav tiesīgi atrasties citas valsts teritorijā, bet operācija paliek operācija un tā ir jāizpilda par katru cenu. Laikam šis bija vienīgais tāds vieglais Park&Grab variants visā šajā posmā, kas tika kompensēts ar mega sarežģīto mīklu. Izbaudām skatu no Igaunijas uz Zeltainā rudens krāsā ietērpto Latviju, izpildām dažādus akrobātiskos trikus un atpakaļ uz savu teritoriju. Savu valsti.
- Mīklas risināšana: Oiiijjjj..... Nu 100 vientulības gadi bija kaut kas EPISKI HARD. Viss tika sarežģīts līdz maksimumam. Tika meklētas sakarības ar motosportu, ar pamestām muižām, ar mīklā minēto kungu apbalvojumiem, ar pansionātiem un vēl sazin kādiem slima suņa murgiem tumšā pagrabā. Jāatzīst, ka nācās kapitulēt virspavēlnieka – BK centrāles priekšā, jo saņemot jaunās 7NIEKA bruņās, nācās lūgt pēc palīdzības. Pēc ilgas izsmiešanas un izprašņāšanas par to ko jau esam atraduši, saņēmām diezgan labu hintu, kas sevī ietvēra divus hintus. Ehhhh... paldies Labi iekaltajām zināšanām par koordinātēm un to sistēmu. Tā arī ļoti precīzi tika atrisināta mīkla. Bet viegla viņa nebija. Viegli tā nenāca. Tas bija liels hardcore.

Esam atpakaļ mājās – Latvijā. Ar Latviešu internetu tiek atvērtā mīklā. The moment of truth. The moment of reckoning... Pirmajā brīdī liekas, ka viss ir galīgās auzās un pat Štābs Rīgā nezina ko darīt.
Nokļūstam Apē, kur ir kaut cik normālas internets un sākam lauzt smadzeni un gūūūgli… Tika nolemts meklēt to rekordistu. Tas veicās ātri, bet nu tagad mēs esam guri. Mēs zinām, ka BK centrālei ir interesanta attāluma izjūta, tādēļ pat sākotnēji nebija doma kaut ko meklēt ap rekordista pieminekli. Novietojam transportu netālu esošajā stāvlaukumā un sākam ņemties ap jocīgajiem vārdiem. Diversants – individuālists no noguruma jau atplīsis un sapņo taktiskos sapņus par diversijām un kaujas operācijām. Nogurums, protams, dara savu. Domas tā īsti kopā negrib likties. Izmantojam iespēju “Zvans draugam” un iegūstam labu hintu. Tagad viss iet krietni labāk un izlūkinformācija sāk gāzties straumēm. Pēkšņi redzam, ka stāvlaukumā ieripo pazīstama transporta aprises - дубли ieradušies ar savu tehnisko vāģi. Draudzīgi un jautri parunājam par pieredzēto un katrs atpakaļ pie rēķināšanas. Aprēķini it kā veicas labi, bet nav kaut kas kārtībā. Skaitlis, kas sanāk, galīgi neizskatās pēc Latvijas koordināšu sistēmas (a mēs meklējam tieši koordinātes. Nedomājam pareizajā plaknē). Aizejama aprunāties ar biedriem no tehniskā vāģa. Šiem ejot vēl trakāk. Nolemjam, galvas izvēdināšanas nolūkos aiziet pie rekordista pieminekļa. Mazums tur slēpjas kāds hints. Izložņājam, bet ne kā. Atpakaļ pie cipariem un astronomijas. Saprotam, ka arī ir kļūda aprēķinā. Cenšamies labot, bet nu tas gala cipars neko neizsaka. Nolemjam veikt nelielu kapitulāciju un taktiski-informatīvo atkāpšanās manevru – zvans BK centrālei. Saņemam diezgan kodolīgu hintu. Pat pārāk kodolīgu. Sadalāmies komandās. Viena spēlē burtu spēle, otra pēta kartes. Otrais variants nes rezultātus, kas pilnībā sakrīt ar hintu. Iedarbinām motoru un aiziet mežā iekšā. Nobraukuši konkrēto kilometru skaitu sasniedzam aizdomīga paskata, bet svaigi nostaigātu “ceļu”. Izlūkinformācija parāk precīza, lai būtu kļūda. Dodamies iekšā mežā. Sajūtas baigās. Tieši virs galamērķa pilnmēness. Apkārtne ļoti baisa. Totāla Blair Witch sajūta. Nonākam pie sagāzušās guļbūves un sākam meklēt kur tur var tikt iekšā. Īsti neizskatās pēc vietas, kur varētu būt lāde, bet turpinām meklēt. Pēkšņi, lukturīšu gaismā parādās vēl viena ēka. Daudz jaunāka, bet arī daudz spocīgāka, jo izskatās, ka tur kāds varētu dzīvot. Izvietojamies formācijā un šturmējam to (Nē. Durvis ārā nespērām, bijām saudzīgi). Pēc ļoti īsiem meklējumiem lāde rokās. Prieka pilnas bikses. Ieraugam atslēgu, ieraugam kodu, ievadam ciparu, bet vaļā nenāk. Mēģinām visādi, bet nekā. Beigu beigās, ar nelielu viltību atveram arī atslēgu. Aplūkojam saturu. Ieliekam savus suvenīrus – Dūmeni un Hektoru. Sākam rakstīties logbookā, kad pa durvīm iesperas visa дубли komanda. Teiksim tā. Viss jau jauki, bet varējāt jau pagaidīt kamēr pabeidzam savas darbība. Gan sev prieku laupījāt, gan mums nedaudz neērtu situāciju radījāt. Nākošo reizi saliksim pretpersonāla mīnas un nebūsim tik draudzīgi. Atgriežamies pie transporta, kur mūs gaida svaigi pamodies Diversants – individuālists. Stāsta, ka sapņojis kaut ko briesmīgu par kosmosu, nesaprotamiem skaitļiem, kā arī sajutis baigo rosību sev apkārt, bet nav sapratis kas notiek. Operācija noslēgusies, kaujas uzdevumi izpildīti ar dažāda līmeņa panākumiem.
Kā jau tika minēts sākumā. Nebija viegla operācija. Ne intelektuālī ne fiziski viegla tā nebija. Laika līnijas nobīde sanāca par vismaz 4 stundām. Neskatoties uz to visu, tāpat liels gandarījums par paveikto. Ap plkst. 22:30 uzsākam kustību Rīgas virzienā, lai atgrieztos pastāvīgajā dislokācijas vietā un gatavotos nākamajam posmam.

Optimisma pilni, pēc lielākās daļas mājas darbu cieto riekstu atkošanas, esam gatavi doties ceļā.
Pirmais punkts - Akmens banka. 2 stundas, izstaigāts viss gravas garums, lienot uz vēderiem izložņāta ala. Izmisuma zvans centrālei. Vēl brīdis neproduktīvu meklējumu un pārlasot mīklu nolemjam punktu atlikt līdz tumsai. Bēdīgi un dubļaini dodamies tālāk.
Izslāpuši pēc veiksmes, skriešus pāri tikko uzartajam laukam, divi akrofobiskākie komandas pārstāvji paši nemanot sāk kāpt tornī. Pēc pieveiktas vairāk kā puses no torņa augstuma, dūša sāk apskrieties, nepalīdz arī komandas biedru komentāri par vizuāli redzamajām torņa kustībām vējā un par šķietamo pāris atsaišu iztrūkumu. Saņemamies un punkts ir rokā.
Pēc tam seko 2 punkti, kas pēc kārtīgas mājas darbu pildīšanas pūles nesagādā. Slapjā sieviete un nelegālā burku audzētava.
Pēc diviem veikli iegūtiem punktiem sākas 100 bezcerības minūtes. Kapi, pansionāts un dzelzceļš šķiet ticamākie varianti, bet pie atrisinājuma nenonākot, klausulē šņukstot tiek saņemta centrāles palīdzība.
Nonākot Bezdibenī secinām, ka nav nemaz tik bezcerīgi, atkārtojam kaulu anatomiju kāda meža zvēra skeletam, izsoļojam zaļo pasaku mežu un punkts rokā.
Atgriežamies gravās, vienojamies, ka ja līdz septiņiem nekas acīs neiespīd, atkal lūgsim palīdzību. Bet spīts ir pietiekams un izbradājot ūdeni, meklējot zīmi zemūdens akmeņos, beidzot paceļam galvas un divas minūtes pirms septiņiem atskan sauciens, ka pēdējais cipars rokā.
Atverot lādi, gluži sajūsmas spiedzieni neskan. Skaidrs, ka Krišbarons un Mikelandželo var saukt par asteroīdiem. Bet Vitja ??? Jā, izrādās, ka var, paldies par pārliecināšanu noslēpumainajam audi Alūksnes pievārtē. Alus, protams, tik viegli rokā nedodās, bet rezultāts ir.
Asteroīds - Honda. Nu viss skaidrs. Pa mototrasi brauc ar Hondas mocīšiem, oktobrī Alūksnēs sāksies Hondas makšķerēšanas sacensības. Saprotam, ka par sarežğītu domājam. Nu skaidrs - lāde jāmeklē vecā Hondā. Soli pa solim nonākam Vārbulenē un liela ir vilšanās tur neatrodot Hondu un saprotot, ka atkal mazliet visu sarežğījām un lāde ir atvērta.
Nekur neiestigām, bet vienu akumulatoru gan iztecinājām.

Ļoti laba Ruba mums ļoti patika.

Izbraucām svētdien vakarā kā parasti ar mērķi uz divdiennieku un svetdienas nakts+ pirmdienas moments solīja tieši tādu rubu kā mums patīk - nesatikt nevienu citu komandu, jo mums nereāli besī massaviks pie punktiem vai lādes :)

Pirmais protams jau krīt pa ceļam burku māja, pat īsti nenoķeram 7nieka filingu dodamies tālāk uz naktsmājām.

Pārģērbušies, salikuši punktus kartēs saprotam ka esam tieši visam pa vidu. Iemaucam ceļa kāju un aīdā "pašlo pojeholo metamies iekšā rubā.

Pirmo vai nu jau sanāk otro ņemam Ībli piebraucam pie ībļa, foto šmoto, pablisamies kartēs un aiziet ar pirmo gājienu pareizā vietā, iekšā kkur pakāšam jauno komandas dalībnieku, bet pēc mirkļa atrodas gan dalībnieks gan punkts kurā viņš jau uzkāpis kamēr pieredzējušākie pagājuši garām, Well done.

Trešais - Slapjā sieviete, tik slapja kā Niagāra un ūdens laikam kļuvis krietni vairāk jo tādā mutulī kā tur vēļas nostāvēt toč nevar, līdz ar to apskatām kaskādi kur 100% pēc pieredzes domājam ka ir, bet tāda leņķī nepamanām, atkal gandrīz pakāšam jaunpienacēju šoreiz gandrīz noslīdot un iekrītot ūdens mutulī, bet viss bumbās, spietojam meklējam nekā. Tad no mājas iznāk vietējais un uzrunā mani tādā agresīvā formā ka nav ko te vazaties ka punkts esot kkur pie tilta un pasaka ciparu. Suka nomurkšķu pie sevis, pasaku pārējiem ka kkur pie skursteņa bet ciparu paturu pie sevis līdz nonākam pareizā leņķī un ieraugam to.

Ok tālāk interesants moments. Piebraucot pie gravas redzam ka uz ceļa vidū stāv bembisti kā nodomājām, apbraucam viņus pa lauku un saprotam kāpēc stāv, tāda dubļu žļurga ceļa vietā, A mums patīk :D dubļi šķist gar malām braucam līdz galam iebraucam kautkādā laukā pāri grāvjiem lāmām utt mūsu tankam tas viss knapi sliekšņus samērcē. Saprotam ka pabraucām garām atgriežamies Hmm bembis vairs nav, ejam lejā pa gravu HOpĀ no kautkādas alas gravā nakts vidū izlien divi jauni botāniķi ar lukturīšiem un suni, hren saprast vietējie vai nē apģērbs kā stiligākajiem Rīgas hipsteriem vai vienkārši vectēva drēbju skapi uzlauzuši hvz prasam : "7nieks?" abi tricošām balsīm "nē nē nē mēs neko mēs te tik pastaigājamies" un aizmūk, biki pabrinamies, bet pofig mums cits uzdevums. Punkts fiksi rokā un maucam tālāk. Pēc tam iemetam aci čatā, ko parasti nedaram, un lasam kā izrādās Boss family nobijušies no mūsu mežonīgā bezceļu tanka un milzu prožektoriem aizlavijušies prom, bet kas interesantāk ka meža divainīši ko satikām esot tur laikam sātanu saukuši :D dedzinājuši svecītes, redzējām arī kkādus kokus saspraustus aplī Hvz laikam laukos jaunatnei galīgi sudīgi ar izklaidi


Nākošais Bezdibeņa piemineklis, piebraucam gandrīz pavisam klāt jo mums taču meža tanks, bet aizmaldamies goda apli ap ezeru un atpakaļ pirms auto atrodam pieminekli, lohi :D

Šai naktij pietiek maucam gulēt, no rīta maucam uz torni, bet pārliecības nav jo ir vēl 2varianti, pa ceļam runājam par tām ogām a davai paskatāmies vai tur blakus nav tas Very Bery nu pa ceļam ir bet pie torņa nav, braucam garām un izsauciens" PAG BĻe... Rekur tornis! Pārbaudām jup ir. Kamēr atkal jau jaunpienācēju esam uzdzinuši augšā, tik tad aplūkojam torni un ibio tur tak 2 troses kaput vienojāmies neko neteikt kamēr nav uzkāpis galā :D :D :D

Ok viss paliek tik tas ko neesam atminējuši "100 gadu mīkla" te nu akmens orgu dārziņā. Mēs pieraduši ka BK mīklas ir jāpievērš uzmanība katrai detaļai tā domājam arī tagad, jo kā bēdīgi slavenais Kivi Andža šņurkstēja kādreiz dziesmā "nekas te nenotiek tāpat vien.." arī mēs tā uzskatam un turpinām spītīgi atmest pareizo mīklas atrisinājumu gluži kā pirms tam, jo ieciklejamies uz vārdu LIETA kopīga dažāda izmēra LIETA vecums nav lieta un atkal to atmetam, pēc bildes domājam ka varbūt bijušais dzelzceļa posms nobraucam to visu ar tanku vietējās brunaļas (govis) šokā lūr kā no purvaina meža izlien rūcoršs netirelis bļ... Dirsā nav variantu braucam paēst uz vienīgo vietu Apē par tik draudzīgām cenām kas liek justies kā miljonariem, ēdam gardas pusdienas un lauzam galvas un nav nav nevaram saprast kas ir tā "LIETA " kas visus vieno. Bļ.... dirsā nebūs....... Un pirmais lūgums pēc hinta centrālai, hintu saņemam, bet atkal pieminēts LIETA un atkal vēl vairāk braucām auzās, tad vēl viens hints noprotam ka lieta nav lieta un viss darīts. Bleķ bleķ bleķ par šito maldinošo vārdu spēli reālā vilšanās. Maucam pie Urmasiem. Mīkla rokā, sekundēs saprotam kurš piemineklis un esam klāt. Pie pieminekļa atveram karti fiksi atšifrejam mājas un tiek pieņemts lēmums kas izšķīra lādes atvēršanas momentu, nolemjam maucam atrast lādi un tad lauzisim kodu aha " h...i tjebe a nje zalataja ribka"
Lādi atrodam, bet,bet, bet nav
tur zonas, nav neta fuck! Paiet vairāk kā 5min līdz nets lēni lēni atver info par krišbarona asteroīdu un viss zhopa tālāk zonas nav vispār saprotam ka nu nebūs, bez neta nebūs, skraidam apkārt mājai meklējam zonu knapi kko atrodam un lūdzam hintu, centrāle iedod pārāk konkrētu hintu par kuru nebūtu priecīgi citos apstākļos,bet šobrīd bez neta laikam citādāk būtu dirsā, jo nu nekādi nekādi neiedomātos ka asteroīdus sauc tik dumjos vārdos, līdz šim likās ka tiem tādi cēli vārdi kā Andromeda vai Supernova, bet fuck ir laikam skaidrs ja ar astronomiju pamatā aizraujas jefiņu karaspēks ko gan citu gaidīt. :D

Krč ļoti ļoti patika un gaidām nākamo

Sērija iesākās ļoti optimistiski. Slapjā sieviete paņemta salīdzinoši ātri. Radās gan jautājums - kā tur var tikt klāt? 😃 lai arī vietējais čubārs uz velo, kurš izrādīja lielu interesi par to, ko mēs tur darām, apgalvoja, ka kaskāde nav dziļa, tomēr, apskatot punktu no tālienes, nolemjam, ka izlaidisim šo atrakciju un pie vainas ir pēdējo nedēļu lietus, kas straumi padarījis diezgan jaudīgu.
Tālāk laižam uz torni. Pirmais rubas pārsteigums nekādi nav saistīts ar spēles laukumu- uzraujamies uz ceļu policijas posteni. Pie atļautā 70km/h ātruma esot bijis 92km/h. Bet tā kā šoferis pēdējos gados ir izvairījies no līdzīgam situācijām, tad tiekam sveikā cauri ar bridinajumu. Šaubu nav par torņa vietu, blakus Very Berry. Tikai foto redzamās pļavas vietā ir uzarts lauks. Augšā pārņem sajūta: žēl, ka ir tumšs un neredz apkārtējo panorāmu. Paņemam punktu un laižam tālāk.
Kalamecu-Markūzu grava ir nākamais pieturas punkts. Arī šeit ātri tiekam pie punkta. Nospriežam, ka ļoti skaista vieta un noteikti būtu vērts apskatīt vēl kādu reizi dienas gaismā, bet ilgi nekavējoties dodamies nelegālo burku audzētavu. Šeit viss ātri un bez žēlastības un jau esam ceļā uz Zeltiņiem. Galapunktā satiekam Koltiņu. Sākumā atsevišķi ķemmējam Ībļa apkārtni. Līdzīgi kā citas komandas arī mūs pārņem domas- cik tālu ir “ne tik tālu” 😃 beigas apvienojamies ar Koltiņu un nospriežam, ka jāatgriežas tuvāk īblim un jāmeklē kāpnes. Tā kā dāmām auto bāka gandrīz sausa, tad draudzīgi ar mūsu auto 7 cilvēku sastāvā lēnām braucam un ceļmalā mēģinam ieraudzīt kādas kāpnes. Gandrīz pabraucam garām, bet atskan sauciens: “kāpnes”. Gandrīz skriešus metamies iekšā...vieta ir. Arī punkts ne uzreiz, bet drīz dodas rokā. Bet kādas 2h šķiet esam pavadījuši Zeltiņos. Mūsu un Koltiņu ceļi šķiras, mēs dodamies uz “ārzemēm”, dāmas uz Alūksni pēc degvielas. Simts vientulības gadi arī diezgan ātri rokā un paliek pēdējais punkts- Bezdibenis. Šis izrādās diezgan smags iepisiens. Mīkla ir atminēta...par vietu gandrīz 100% pārliecība. Bet izrādās, ka cilvēciskā kļūda nav metusi mums loku. Nepārbaudot koordinātas...izrādās esam atbraukuši uz nepareizo Bezdibeni. Bet sākumā nešķiet, ka esam nošāvuši greizi, jo strauts taču šeit ir, ezers arī. Jāmeklē cītīgāk!!! 2h pavadām “džungļos”, līdz saprotam, ka šis tomēr nebūs īstais bezdibenis. F***!!! Dodamies uz īsto vietu, kur arī salīdzinoši ātri atrodam punktu un atkal satiekam Koltiņu.
Paliek lāde. Jau agrs rīts un nodomājām- sen neesam lādi meklējuši dienas gaismā. 😃 mīkla tik viegli nedodas rokās. Ātri saprotam, kas ir pasaules rekordists un kur atrodas piemiņas akmens. Arī asteroīds Krišbarons dod vajadzīgo norādi. Kas ir Rubvālene? Nolemjam tuvāk piemiņas akmenim un tur turpināt meklēt galīgo mīklas atšifrējumu. Nonākot tur...mazliet paklīstam pa pļavu, jo BalticMaps tur uzrāda neapdzīvotu māju, bet nekā. Kāds no biedriem skenējot karti uziet aizdomīgu māju nosaukumu. Ātri pārbaudām versiju- IR! Dodamies pēc lādes. Šifrs gan vēl nav līdz galam atkosts. Lādi atrodam gana ātri...bet kods? Kopīgi ar Koltiņu verificējam asteroīdus. Pie ieejas redzam American pale ale pudeli, tāpēc īpašais IPA asteroīds liekas īsais. Citu variantu īsti nav. Bet visi mūsu aprēķini ne pie kā sakarīga nenoved. Saprotam, ka visticamāk ir vēl kāds alus asteroīds un mūsējais nav īstais. Izmisīgi googlējam, rēķinam no jauna, bet atkal nekā. Beigas padodamies un lūdzam centrāles palīdzību. Un tiešām alus asteroīds nav īstais. Šoreiz viss sanāk, kods der, lāde vaļā!!! Pēc tam vēl pārbaudām kā varēja atrast īsto alus asteroīdu. Mūsu gadījumā - google nezina visu!!! Bet būtu garlaicīgi, ja viss būtu tik vienkārši! 😃

Paldies Koltiņam par kompaniju un BK par spēles laukumu. Tiekamies! 😉

#nekonerubī atgriezušies rubas laukumā pēc vasaras brīvdienām. Un esam zirgā- mīklas, punkti un Lāde bez neviena paša hintiņa no Centrāles. Mums tas ir atzinības vērts sasniegums. Lepojamies! Labi iesākta sezona.
Mīklas atminējās diezgan raiti. Arī leģendārā simtgade, bet jāatzīst arī mēs drusku savīlāmies, jo vecums ir kopīgs mums visiem, ne tikai konkrētajiem personāžiem. Diezgan daudz nervu šūnu tas prasīja. Galvenā aizķeršanās mums atgadījās gravā, kur ieradāmies pēc Slapjās sievietes, kuru, starp citu, ieguvām paši vispār nemaz nesaslapinoties (uzminiet kā!), un akrofobista. Jautājums Centrālei Nr.1- vai himna ir jūsu daiļrade? Lai vai kā- baigi labi, dungojam atkal un atkal. Par gravu- ar golfiņu šturmējot lielo dubļu peļķi, tik ļoti sakoncentrējāmies uz ceļu, ka gaišā dienas laikā nepamanījām zaļo zīmi. Long story short- vairāk kā stundu pavadījām nepareizajā gravā. Taču arī tur bija ļoti skaisti, tāpēc tas kā bonusiņš.
Otra mazā pauzīte atgadījās pie Ībļa, jo atšķīrās viedokļi par to, cik tālu ir "ne visai tālu". Nu beigās ne visai tālu arī atradās.
Ieraugot Lādes mīklu, am.. hmm... necenzēts 18+..
Noorientējāmies Ādolfa virzienā, paturot prātā, ka gluži pie Ādolfa jau nebūs. Jo, ja ne visai tālu, tomēr bija patālu, tad "relatīvi netālu" varētu būt diezgan tālu. Nobāzējāmies pie kapiem ar zonu un sākām lauzīt galvas. Ļoti operatīvi grupas ārštata dalībnieks paziņoja, ka jāmeklē asteroīdi. Līdz ar to pirmo reizi Lādes kodu atminējām ātrāk nekā tās atrašanās vietu. Neizlasījām visu komandu stāstus, tāpēc nezinām, vai vēl kāda komanda sadomājās to, ko mēs... Jautājums Centrālei Nr.2- vai tas bija speciāli, ka "rublaavene" igauņu valodā nozīmē "Krievijas rublis"? Ja jā- wow, hardcore. Ja nē- vienkārši kāda iespēja!! :D Kaut kādu pusotru stundu meklējām jebkādus objektus vai māju nosaukumus saistībā ar rubļiem vai naudu. Likās tik ļoti atbilstoši Igaunijas pierobežā. Neko jēdzīgu neatraduši nolēmām aizbraukt tomēr pie Ādolfa, varbūt tur kaut kas par rubļiem būs :D
Un tad pa ceļam- VĀRBULENE LOL!!!
Forši bija! Patika. Prieks atkal rubīt. Ja iznāks pievienot bildi, tad tur priekšstats par rubaku aprēķiniem.
P.S. Šorīt viena mašīna priekšā gandrīz saskrējās ar nu TĀDU alni!!! Esam uzmanīgi.

Hmm.. Komentārs par sēriju. Iesācējiem (jau trešo gadu) viss patika. Paši sapratām savas kļūdas un vietās, kurās salaidām dēlī, sapratām kāpēc tas tā notika.
Lāde atnāca relatīvi vienkārši, jo tika sakoncentrēts vismaz trīs komandu spēks, un kādai komandai pavīdēja hints par lādes atrašanās vietu.
Vienīgā mazā vilšanās bija par ībli. Un ne tāpēc, ka mēs kaut ko nebūtu pareizi izdarījuši, bet gan tāpēc, ka "netālu no ībļa" šoreiz bija ļoti izstiepts jēdziens.
Neskatoties uz visu - paldies par spēli! Tiekamies novembrī!

Šoreiz pīlādžu ķekars sadalījās un maucām divās daļās, dubults neplīst kā nekā. Bija doma aizbraukt atpūtas braucienā, apskatīt apkārtni un tā. Aha, to būtu darījuši arī, ja vien puse mīklu nebūtu nepareizi atkostas :D Un tad aiziet. Mīklas atminam iepriekš, vienīgās lielās šaubas par 100 gadiem. Tiek izķemmētas kapsētas, Baronu fon Volfu medību pils. un vēl sazin kas. Bija pat variants, ka ir vieta Vientuļi vai Vientulība or smth, bet tad skaidrā saprāta druska teica - pīlādzēn, nebūs. Vienīgais potenciālais variants - Grūbes, jo tur ir "Daiļrade". Nu katram māksliniekam sava veida daiļrade un satelīts arī rāda kaut kādu šķūņus. Moš tur arī būs... Bet tikai esot uz vietas Apē aizrokamies līdz koordinātēm un čop čop rokā ir. Iebraucām vēl pie kaimiņiem pēc spēka dziras 2 litru formātā. Nāves zīmogs atminās ātri un atrodas arī tikpat ātri, jo biedri rubaki jau dubļainu taciņu iestaigājuši. Bet vieta gan creepy... pīlādžu dvēseles sasala uz brīdi. Vidagai sākumā tiek meklētas kaķīša dzirnaviņas, kas arī drīz ir rokā. Aizbraucam, ķemmējam, nu nē - iekšā taču nav jālien! Straume par spēcīgu. Garie zvejas gumijnieki virsū, koka zars kā Gendalfam rokā un pīlādžpuika lien uz priekšu. Un Slapjā sieviete vienu pīlādzi arī slapju pataisīja, bet punkts ta rokā. Akmens banka atminas ātri, vēl ātrāk punkts ir kabatā. Nu super skaista vietiņa. Akrofobistam bijām izdomājuši, ka ir Lāču karjers, jo tur triangulācijas tornis esot. Karjers ir, torņa nav. Paures kalns? Tornis tak gandrīz vakar celts, aizslēgta lūka pa vidu, augstāk netiekam. Smērējam maizītes (pie Apes karbonādēm tā arī netikām), klausamies dziesmiņu un tad kā ar pīlādža zaru pa galvu - visās dziesmiņās ir ogas! Google -->Ape ogas --> Very Berry --> Dārzciems --> ugunsdzēsības tornis. Drons izlādējies, uzlidot nesanāks, būs jākāpj :D Neesam vienīgie, citi rubaki pačukst, lai Īblī maucam līdz galam. Nu ok... Burkas, burkas, burciņas... Apē savā laikā ir bijusi silikātu bloku fabrika, kas uzreiz šķiet kā pareizā vieta. Un atradusies arī blakus šosejai (vieta Silikāti). Street views gan neko daudz nedod, bet nu braucam uz vietas meklēt lielā cerībā, ka nu taču jābūt. Jo kā gan var nebūt, ja tik ļoti liela sakritība. Un nav... FtF pīlādzēns saka, ka prosta ceļa malā kaut kur bija. Nu labi. Atrodas mazliet pabraukājot apkārt, punkts rokā, maucam uz Ībli. Gigantiskais īblis... uzreiz pirmā domā ir Apes muiža. Uz vietas arī kārtīgi izķidājām - būve bez logiem ir, trepītes uz augšu ir, bet zīmējuma un punkta ta nav. Nu varbūt bija tomēr par bīstamu tā vieta. A kur tad? Biedrs pīlādzis saož kaut ko par Zeltiņiem. Kādi vēl f*cking Zeltiņi?!!??! Tas tak Alūksnē gandrīz. Dzenam opeli uz turieni. Labi, ka pa pļavām redzētie bembiji paliek pļavās un mežos. Vieta jau forša. Atrodam mājas bez logiem, a tur videonovērošana. Bunkuriem trepīšu nav. Privātā pīlādžu centrāle pasaka, ka ir bunkurs ar kāpnītēm priekšā. Dzenam opeli apkārt, ar lukturi spīdinot mežu. IR!!! Čop, čop iekšā, bildi atrodam. A kur punkts? Pīlādžpuika saka, ka rekur jālien augšā. Ne tak, par bīstamu izskatās. Nu lab, uzlien un ir tur punkts. Lāde vaļā! Aizbraucam tālāk zonu meklēt. Tas, ka ir asteroīdi atkožas uzreiz, Krišbaronu iegooglējot. Rekordists arī rokā. A vot kāpēc pīlādžu nogurušā saprāta druska saka, ka jāņem apriņķojuma periods dienās nevis kaut kas elementārāks??? Labi, atbilde it kā ir pēc 2h rēķināšanas. Rublāvene, Rublāvene... ruba kā ruba, un lāvene?... tā kā pirts lāva moš. Nekas, Vārbulene arī drīz ielec acīs. Citi jau priekšā, lādi izvilkuši, a kodu ta nezina. Mūsu varianti arī neder. Kopīgi paštukojam, pīlādžu centrāle palīdz un vaļā ir. Viss, miers, maucam mājā.
Ape - vieta, kur nav benzīntanku, bet ir elektromobīļu uzlāde. Žēl, ka pie kaimiņiem nopirktais aliņš palika opelī nevis lādē, bet to moš nākamreiz. Smējāmies, kā FtF pīlādzīši 14h pa laukumu braukāja. Tagad apbrīnojam, jo pašiem 12h aizgāja ar "atminētām" mīklām. Opeli Opelkalnā neuzdzinām, bet mazliet dubļos ierakām gan. Liels paldies par laukumu! Sincerely, #FrančuPīlādzīši 2.0

Baltā Volkswagen busiņa komanda, kas pie torņa bļāva ciparus, kas bija pavisam nepareizi - apdomājat tak ko darat, nav jau nekāda skriešana pēc FTF mēneša vidū. Mums gan tas neliedza uzkāpt un paņemt pareizos ciparus. Nevienam nevar uzticēties, it īpaši dēļ tādiem kā jūs, kas bojā tikai spēli!

Šī nebija parasta banda un parasta ruba. Tā bija vecpuiša ruba.
Sērijveida punktu nobeidzēji jau nedēļu pirms tam koda vaļā mīklu pēc mīklas. Bet būtu lieki teikt, ka bosam mīklas tika iedotas sekundi pirms izbraukšanas un laiks minēšanai tika dots tik cik ceļā līdz Apes laukumam. Tad nu sitām dziesmā, jo ceļš tāls un balzāms salds.
Ja jau vecpuiša ruba, tad slapjā sieviete ir jāņem pirmā! Spēku pārpildīti uzreiz metāmies izpētīt, kur tad tas mitrums ir. Tomēr pirmos atradām tumšos briežus, un tik pēc tam ar balzām-skaidrām tālredzīgām acīm saskatījām punktu nemaz nebrienot nekur.
Pusdienas ar miltu kaķi nesanāca, tāpēc skrējām uz treniņnometni. Tur jau cita banda atpakaļceļā dubļus min. Hit`n`run! Guns`n`Roses pavadībā kāpiens brīnišķīgs. Par akrofobistu neviens nekļuva. Viss labi, maucam tālāk.
Dizaina grava, burvīga. Atsegumi brīnišķīgi. Spriedelējot par matemātiskām iespējamībām atrast punktu, punkts krīt ar snaiper-skatienu no metriem pārsimts noteikti! Jau otrais hit`n`run! Beib, tā šo spēlīti spēlējam!
Burku audzētavā vēlriez pieķeram citas bandas! Par vientulību sūdzēties te nevar. Trešais hit`n`run! Veicām arī grēku upurēšanas rituālu, tā lai boss šķīstāks kļūtu! Bez pusdienām dzira strādā labi, punkti krīt un Īblis jau gaida.
Pie paša ībļa satiekam prāvu jauniešu baru, kuru kļūdaini noturam par kārtīgu rubītāju bandu. Maldīgi, jo tie ir tikai studenti – ekskursanti. Boss uztur mazu māņu šovu ar šamiem, kamēr privātā militārā triecienbrigāde noliek ībļa punktu uz lāpstiņām. Hit`n`run beibī jau atkal.
Tālāk nolēmām vientulību izbaudīt. Aizskrējām, kūti izložņājām. Still nekas. Iemetam aci bildē un viss skaidrs. Divi soļi un atkal hit`n`run. Bet tumsa atnāca un mūsu fortūna uzgrieza mums muguru. Uzķērāmies uz klasisko kļūdu. Diviem bezdibeņiem. Strauts ir, bezdibenis ir un punkta nav. Izmērcējušies, izsalkuši nolemjam maukt uz pēdējo siltas maltītes vietu Alūksnē. Pie Galdiņa nomainam citu bandu un karbonādes, steiki un citi labumi veldzē bandas māgas. Tik nākošajā dienā saprotam kļūdu, kuru īsi pirms mums saprata arī brieži. Īstajā vietā punkts krīt ātri. Nāc, Lāde!
Lādes mīkla killeris. Prāti nav skaidri un pie Apes centrālās pārdotuves lokālajam Alko-dievam upurējam mazu dziru plastikas iepakojumā, lai atgūtu forūnas brīnišķo smaidu. Piemiņas vieta atrdoas. Krievu rubļi iztulkojas, bet māja bez hinta nekrīt! Arī garām aiztriecošie pelēkie pauguru minēji mūsu drapaku neizkustināja. Tomēr viņi pieklājīgi pie lādes mūs sagaida. Kopīgiem spēkiem salīdzināšanas rezultātā arī lāde krīt! Balle!
Paldies centrālei un Apes laukumam!
Robusti, neņemiet ļaunā mazo uzsaukumu! Priekā!

Tā kā grafiki bija nepielūdzami un nesaskaņojami, laukumā devāmies šoreiz tuvāk mēneša beigām, beigās paliekot uzvarētājos, jo izbēgām no lietus un sastrēgumiem Siguldas virzienā, bet tikām izbaudīt zelta rudeni Igaunijā. Šī paša iemesla dēļ arī ar mīklām šoreiz gāja netipiski žēlīgi - no Rīga izbraucām ar tikai 3 100% atminētām un vienu (Dārta + Melderīša ezers), kas par tādiem pašiem 100% šķiet, ka nepareiza. Tā ka 25% komandas pienākums sauc un ar šaubīgas izcelsmes muzikālo apvienību vakarā jāsniedz koncerts Valmieras mileniāļu krējumam, nolemjam šo padarīt par divdiennieku. Tāpēc no Rīgas izbaucam pavisam laiski agrā pēcpusdienā, un pārmaiņas pēc vismaz daži ir izgulējušies, bet pārējie to izdara ceļā.

Nestūrējošā un neaizmigušā komandas daļa pa ceļam uz Api tomēr pamanās atrast īsto Slapjās Sievietes vietu, kurp arī tad nolemjam doties uzreiz. Esam salasījušies čatu par nepatīkamo vietējo, tāpēc esam super priecīgi, ka pie dzirnavām tieši redzam aizdomīgu jaunekli ar divriteni, kas ložņājas tieši ap kaskādi. Kur punkts jāmeklē, skaidrs uzreiz, bet, lai neiesaistītos bezjēdzīgās diskusijās ar riteņbraucēju un netraucētu mazā ciema mieru, nolemjam paložņāt arī citur, kamēr draugs nolemj doties mājās. Tad pēc sarežģītas manevrēšanas pa kaskādi uz leju, atrodam pareizo redzamības leņķi un sazīmējam punktu pavisam sausi (bet nedaudz dubļaini, tā ka pavisam smalki cauri netikām).

Tālāk plānā Īblis. 25% komandas mīklas pirmā asociācija bija ar Ļeņinu. Neviens nesaprot, kāpēc, bet OK. Pašu ībli atrodam raiti, bet tālāk sākas eksistenciālas dabas jautājumi, kas caurvija visu šo posmu "kas ir tālu, kur ir tuvu, vai Mārtiņš domā, ka Kolka-Dubulti jāiet jau tagad un Apē, vai 50 min ar kājām ir netālu, vidēji mēreni nedaudz tepat vai BLAD ZB MEŽĀ BRIST 3H". Tāpat kā daudzi, arī mēs ļoti kārtīgi un diligently izķemmējām visus bunkurus, mežus un dzeloņdrātis Ībļa apkaimē līdz Iesācēji (jau trešo gadu) palīdzēja ar virziena atrašanu. Tad jau kopīgi paložņājām pa īsto bunkuru un Iesācējiem (jau trešo gadu) punkts iedevās rokās pavisam ātri. Mēs tikai bijām sad, ka izpalika parāpelēšanās prieks. Bet prieks vienmēr satikt jaukas komandas mazās devās!

Tā kā tumsa jau klāt, un šaubīgās izcelsmes muzikālajai apvienībai soundchecks Valmierā tuvojas + pārējie 75% komandas jau ir nedaudz hangry un sleepy, nolemjam doties Valmieras burgeros un pārējo atstāt uz svētdienu.

Atlikušais vakars tiek pavadīts ļoti jaukās naktsmājās, līdz asarām smejoties par lietām, kas varētu vienot tos jobanos čaļus (eternal sadness? bārdas?), un, kā jau visiem, ar asiņainām ausīm klausoties dziesmiņu. Nepalīdz ari augstākminētie mileniāļi, kas, stāvot rindā uz iepriekšminēto koncertu, jau sāk dziedāt augstākminētās šaubīgās izcelsmes muzikālās apvienības lielākos hitus. Kaut kā tomēr tiekam līdz tām ogām un satelītā torni arī pamanām. 100 gadi un burkas rokās nedodas nekādīgi; nolemjam iet gulēt un cerēt, ka iedvesma atnāks sapnī.

Neatnāca.

Salūztam un veicam zvanu draugam - līdzības esot jāmeklē wiki pirmajos trijos teikumos. Tad jau skaidrs, ka par to, ka visiem ir bārda, domāt ir daudz par sarežģītu (izņemot Ezru! vai zinājāt, ka viņš nevar izaudzēt bārdu, un tas ir running joke pasaulē(??)? mēs tagad to zinām blad), domāt vispār ir jābeidz, domāt ir grēks, dažreiz vienkārši jāseko principam "ko darītu Anris Kivičs", jāiesit savam tuvākajam un jāizvēlas visvairāk obvious dzīves ceļš vai šajā gadījumā - mīklas atrisinājums.
Tad jau ātri vien nonākam pie īstajām koordinātēm un arī saprotam, kāpēc ID kartes bija jāņem līdzi.

Rītu nolemjam sākt ar ogām. Vieta šķiet pārāk apdzīvota, lauks - pārāk uzarts. Bet nu neko, tornis ir, viņā neuzkāpt būtu grēks. Pieejot tuvāk un sākot kāpt, skaidrs, ka ir bailīgāk nekā gribētos, tāpēc ceļu turpina tikai 25% komandas. Punktu atrod, akrofobiju arī, viss forši.

Tā kā arī par burkām bijām prasījuši palīdzību zālei, ķemmējam rajonu turpat ap stabu, jo hints, redz, bija "turpat netālu no akrofobista". .. !! ?? Ielīdām pāris mājās, gandrīz uzskrējam savvaļā palaistam sargsunim, pārprasījām, vai tiešām tuvu ir tuvu (nebija), atradām stalli, atradām burkas, atradām punktu. Vēl arvien nesaprotam mīklu.

Tālāk atlikuši tikai mūsu vismīļākie (nope) - meža - punkti. Sākam ar gravām. Protams, ka karti nemākam, aizejam nevis uz gravām, bet uz strautiņa sākumu. Tad, protams, nolemjam ielīst trubā, jo patīk ielīst visur.

Tad jau divām citām komandām ķemmējam gravas, mierīgi kādas reizes 237 paejot garām punktam un viņu neieraugot, jo kapets ne forši taču pa mežu 2h vazāties, patīk. Tad liela vilšanās, jo viena no komandām punktu atrod tur, kur pilnīgi visi un yo mama ir bijuši visas reizes.

Bet nu neko - īgni lienam mašīnā un braucam meklēt vientulību. Mums par prieku, pārējās komandas nogriežas citur, tāpēc vientulību tiešām atrodam, along with ļoti šauriem, aizdomīgiem un nestabiliem tiltiem, kā arī medniekiem, kas izskatījās vairāk izbrīnīti redzēt LV audi igauņu mežā nekā mēs viņus oranžās vestēs un ar bisēm pār plecu.

Punkts krīt ātri, dodamies ar līkumu caur Igauniju bērnu virzienā, piestājot Apē. Apē, izrādās, tualešu nav, bet ir Pelēkais Paugurs un Baltais Izvarotājbusiņš.
Kopīgi pavadam romantiskas 10 minūtes pie TOP APE bulciņu stenda, un mēs tālāk dodamies sava pēdējā meža virzienā.

Arī šo punktu atrodam ātri, atzīmējamies arī otrā aktivitātē, kas šeit tiek piedāvāta, šis crossovers mums šad tad patīk!

Izejot no meža, ātri vien sazīmējam Krišbaronu, saprotam, ka jārēķina, velkam ārā zīmuļus un abakusus (ok, ipadus) un sākam. Pasaules rekordists bezcerīgajos burku meklējumos arī jau bija kartē redzēts, nolemjam, ka brauksim turp un tad jau redzēs. Pie rekordista sākam ķemmēt apkārtni, pretendenti šķiet divi pleķi, kas izrādās ezeri, un divi pamesti objekti - Dimanti un Vārbulene. Aiz matiem pievilkt var abus, bet tuvāk ir otrais - aizbrauks paskatīties. Īsajā ceļā nāk atklāsme, ka tā ir anagramma, uzreiz pēc tam pamanām arī Pelēko Pauguru un Balto Izvarotājbusiņu, kas jau done. Paldies abiem par palīdzību ar kodu - arī mums alus sagādāja problēmu - alus ar nosaukumu Asteroīds ir piemēslojis visus SEO rezultātus.

Tālāk jau viss kā parasti - iekrītam dubļos, atrodam lādi, lāde neslēdzas, lāde neslēdzas, lāde neslēdzas, lāde tomēr atslēdas, prieks, bilde, "šitā māja jauna, kā te pirms tam varēja vispār piebraukt", atpakaļceļā atkal iekrītam dubļos.

Laukums super, tikai pāris vilšanos: (1) komanda, kas tieši pie lādes uz lupatas kā uz mīksta samta spilventiņa bija noguldījusi Heetu - moš savāciet nākamreiz; (2) komanda, kas pie mājas ieejas bija atstājusi nesen iznākušu, visdrīzāk vietējam Apes bezpajumtniekam diez vai pieejamu tukšu hipsteralus pudeli - moš paņemies nākamreiz līdzi; (3) Jautrais Ods, kas karbonāžu datubāzē bija tuvākā vieta atpakaļceļā uz Rīgu, bet bija aizgājusi atvaļinājumā - pls stahp.

Ikmēneša karbonāžu shoutout Vilhelmīnes Dzirnavām - jābrauc bija tālu, bet franču karbonāde bija ļoti nice.

P.s. Braucot prom no lādes garām piemineklim, 50% komandas nolemj paķert geo, kas atrodas turpat pie pieminekļa. Nākot atpakaļ, nokomentē, ka diez kāpēc tur ir lāpsta un ka visdrīzāk mēs būtu sākuši rakt, ja nebūtu tik ātri atraduši īsto lādes vietu - sveiciens Origami Haizivīm ;)

Spēlējām pirmo reizi, iespaidi kolosāli.
Ar nepacietību gaidam nākošo epizodi!
#tumšiebrieži

6:30 startējam no Saldus (jāpiebilst, ka komandā esam četras dāma: 2 kundzītes gados un 2 nepilngadīgās :D ).
Pirms 11iem ierodamies pirmajā punktā – Slapjā sieviete. Stundu pavadām ložņājot un sasveicinoties ar vietējo čubāru uz velo, kā ik pa brīdim apsverot domu par dzirnavu dambi..., bet nē taču, tas taču ir pārāk bīstami. Beidzot padodamies un nolemjam palūgt nelielu hintiņu. Kolēģi saka: ¬– Tur, kur 100% nebūs, pārāk bīstami!!! Nu nē!!!...Tik tiešam, jo TUR līst kādai no mums būs pārāk traki un neviena to negrib. Tāpēc brīdī, kad punktā ierodas vēl viena komanda, ceram, ka kāds no tiem čaļiem saņemsies drosmi un iebridīs, bet..nekā. Tad nu vienai no mums ienāk prātā doma, ka varbūt no otras puses kaut ko var saredzēt un tik tiešām- ar sausām kājām punkts ir mūsu. :)
Otrais punks – Akmens banka. Piebraucam. Priekšā jau viena komanda. Izgājām mazā un nevajadzīgā pārgājienā, kā arī ar plikām kājām izstaigājām caurteku pat vairākas reizes, bet.. nekā. Piebrauc vēl viena komanda (tie paši, kas pirmajā punktā), visi vēl projām bez rezultātiem ložņā apkārt. Vieta episki skaista. Pēc stundas ilgas meklēšanas atskan – atradu! Nedaudz sabēdājāmies, jo tieši tur taču nesen mēs tikko skatījāmes, kāpēc nepamanījām?!?!? Bet nu lāb` i`, maucam tālāk.
Nākamais – Akrofobista treniņnometnes himna. Jāpiebilst, ka dziesmiņa ļoti lipīgā un tagad jau ir zināmi visi vārdi. Bet ir diezgan biedējoši, ja iepriekšējā vakarā, sēžot pie datora un darot citas lietas, pēkšņi blakus cilnē, kur atvērts #7nieks sāk skanēt šī dziesmiņa: Ir vakars vēls.. :D Bet nu lāb`, atpakaļ pie torņa. Uzkāpa tā, kura ļoti gaidīja, kad varēs kaut kur beidzot uzkāpt un punkts ir mūsu.
Tagad laiks neparubīties un ieķert nelegālo burku audzētavu, bet, nezināmu iemeslu dēļ, nu lāb- sievišķigas klačas dēļ, palaižam garām tiiiiik ļoti uzkrītošu un iespaidīgu ēku. Pamaucām kādu kilometru par tālu un nospriežam, ka varbūt nepareizo punktu esam kartē ielikušas, jo neviena no mums to nepamanīja, metam riķī un mēģinām vēlreiz. Objektu ieraugot, nesaprotam - kādā veidā to varēja nepamanīt?!?! Izejot apli pa māju ieraugām trepes un uzreiz rāpjamies augšup un- IR! Uztaisām pāris bildītes un maucam tālāk.
Simts vientulības gadi. Ar mīklas atminēšanu bija nelielas grūtības, bet mums tas izdevās. Šis punkts gan mums padevās easy. Piebraucām, uzkāpām, ieķērām punktu, uztaisījām bildītes un aizbraucām. Viss forši, visas priecīgas. Check!
Nākamais – Nāves zīmogs. Noparkojāmies kādus 400m no bezdibeņa, jo mūsu Opelīte nav nekāds bez ceļu auto. Bezdibenis vispār baigi smukais, bet nav laika priecāties par to, mums citas lietas darāmas. Paldies tiem, kuri ieminuši taciņu līdz pašam piemineklim. Tuvojoties dzirdam balsis, īstas :D , redzam kā nepamanīti cenšas aizbēgt citi rubaki. Protams, ka arī mēs, kad savācām punktu, ātri manāmies krūmos, jo redzējām jau nākam nākamos. Bet vispār diezgan baisa vietiņa, kur bērniem spēlētes. Bet, nu tais laikos jau Bāriņtiesas vēl nebija izgudrotas...
Pēdējais punkts – Gigantiskais īblis. Piebraucot pie Ībļa, mums priekšā jau vairākkārtēji satikta komanda. Uzreiz mauca uz tuvāko angāru, iečekojam interjeru un saprotam, ka nav īstā vieta :( Nu laaab`, meklējam vēl... Iečekojam visas, mūsuprāt, ne tika tālu esošās ēkas- bet nekā... Nu bļ* , kur tad?!?!? Komanda, kas tur bija pirms mums jau aizbrauc... Paliek tumši un gana neomulīgi.. bet mēs vēl projām klīstam pa mežu un angāriem.., pa ceļam uzejot gāzmaskas un sarūsējušus dīvainus rīkus. Izdzirdot neatpazīstamu dzīvnieku skaņas, vienai no mums paliek ļoti bail un izlemjam doties atpakaļ pie tās milzu Vladimira Uļjanova galvas. Galīgi izbesījušās, izsalkušas un nogurušas prasām hintiņu draugu komandai un ātri vien atrodam īsto bunkuru, kurā arī ir pareizais radists. Prasam atkal - vai šī ir tā vieta, kur mums jābūt? - Jap, ir īstā. Kāp tik augšā... :D Okey, meklējam, kur vispār var kaut kur uzkāpt. Ooooo, plaukti, tur noteikti būs. Tieši taaa, punkts ir mūsu.
Sareizinam skaitļus, atveram lādes mīklu un nesaprotam, kas mums tagad jādara. Ir vakars vēls, var teikt jau nakts... un mēs dodamies uz naktsmītni Alūksnē. Taagd vēl tāds neliel retorisks jautājums- cik vietās Alūksnē var paēst 7dienas vakarā ap 8iem??? Visām baigais besis, bet cenšamies vēl kaut ko atrast atkost no Lādes mīklas. Atrodas piemiņas akmens, Krišbarona asteroīds... Skaidrs ir arī tas, ka RUBLĀVENE ir anagramma, tāpēc cenšamies salikt kaut kādus vārdus, bet nekas nesanāk. Viss jūk un piņas.Tālāk netiekam un izlemjam, ka rīts gudrāks par vakaru un ejam gulēt.
Izrādās, ka tiešām, rīts ir gudrāks. Uzprasījām darugiem- cik tālu ir tas relatīvi netālu :D un tad jau arī gana nejauši uzgājām lādes māju. Ar atslēgas kodu bija nedaudz grūtāk, jo nezinājām, ka tik stulbos vārdos mēdz nosaukt asteroīdus. Izpildot darbības, sanāca smuks skaitlis. Jap, tad jau īstais. Aizbraucam, kājās gumpīši un dodamies pa taciņu līdz mājai. Par pārsteigumu, lādes mītnes vieta izrādās ļoti smuka un vēl salīdzinoši labā stāvoklī. Uztaisām vēl pāris bildītes priekš IG (novembrī noteikti būs jauna bilde :D ) un veram lādi vaļā. Visas sajūsmā un tagad ar nepacietību gaidām nākamo rubu. Paldies! :)

Gandrīz ideāli..

Izklausās, ka mums ir gājis samērā viegli, arī simtgades mīkla.
Šķita, ka laukumā dodamies ar mājasdarba vērtējumu 7/7. Piebraucām kur vajag visur, izņemot..

Pirmā - SLAPJĀ SIEVIETE.
Ceļā smējām, ka mitrā, miklā, bet šī bija patiesi slapja, pietātei šeit nav vietas. Par to gan mums nekas nav pret, pieredze jau ir, neesam iesācēji.
Ātri paņēmām no īstās puses, slapjajā neko neiemērcot.

AKMENS BANKA
Caurteka nu ļoti vilinoša, bet katrs spots caurtekā nebūtu BK stils - aci uzmetam, bet iekšā nelienam.
Vieta.. nu ahujenna skaista! Nebeidzam priecāties.
Neilga brīža meklējumi bez panākumiem, tad atsaucam atmiņā aprakstu - atgriezies sākumā, straume tevi aizvedīs..
Mazliet vērīgāk un viss notiek.
Nu čista ahujenna skaisti, te bildi.

BURKAS
Ātri un bez žēlastības. Hujakš iekšā, hujakš ārā.

GIGANTISKAIS ĪBLIS
Sākumā aizvelkam no ībļa mazliet nepareizi, vienam no rubakiem jau ir čujs, ka nav riktīgi. Tas gan, tobrīd, neko nelīdz.
Kādu brīdi nesekmīgi meklējumi pa teritoriju līdz kāds rubaks pievērsis uzmanību teritorijas info kartei. Tiek saskatīta īstā ieeja, noorientējamies teritorijā un pēc brīža jau īstajā vietā.
Nu jau kompānijā ar citu komandu rubakiem tusējam ar radistu. Ir nojauta, kur jābūt, līdz pusei purns iebāzts, bet konstrukcija neuzrunā.
Neapdomīgi tiek pasviesta ideja citas komandas rubakiem, ka tieši tur ir jāielien, bet pats rubaks meklējumus turpina pa ārpusi.
Aplis pa āru un pēc laika klasiskā BK atziņa - dažreiz (visbiežāk) ir jālien tieši tur, kur visvairāk negribas.
Rubaki, kam tika pamests hint - varējāt vismaz paldies pateikt, pirms nosvīdāt. :D

SIMTGADES VIENTULĪBA
Piebraukt un paņemt.
Mašīnā:
Priekšējie - kas te smird?
Aizmugure - it kā nejūt.
Priekša - baigi smird.
Aizmugure - jā, tiešām smird. varbūt ārā kādi kāposti. kurš norāva furci?

Slēdziens - ja priekšā smird, tad priekšā arī ir sūdi.
Šis punkts ir bijis aizsargāts mīnējot perimetru. Kura komanda sabotē laukumu?
Neko, caur sūdiem uz zvaigznēm!

NĀVES ZĪMOGS
Ātri un precīzi, pa vēl neiestaigātu taciņu.

AKROFOBISTU NOMETNE
Gandrīz ideāli brīdis..
Lācupju tornis ir taču tik ļoti atbilstošs, vai ne? Nē.
Bet tad jau noteikti Silenieku tornis, vai ne? Tālu jābrauc, pajautā centrālei - Jā/Nē. Neatbild.
Atrodoties 50m no Silenieku torņa, ziņa no centrāles - Nē. Zajebispaldies.
Ideja par ogām jau tika ģenerēta, bet diemžēl līdz galam neapstrādāta. Hints no centrāles, esam ogās.
No lejas viss šķiet mierīgi, gan jau tālāk par 3-4 kāpņu posmu nebūs.. mhm, ša blja.
Daži posmi - nav. Vēl daži - nav. Tā mazliet pāri pusei, vējš loca torni tā, ka nu jau čiekurs arī trīc, ne tikai rokas un kājas.
Kliedziens uz leju: "Pazvani, paprasi, vai tiešām līdz augšai jālien!?" tverot pēc pēdējā salmiņa. Gandrīz līdz augšai! FML.
Smadzenes - idiot, kāp lejā. Vizualizācija, kā tornis krīt jau nostrādāta detaļās.
Ego - tev jau tas čiekurs tur vēl ir, vai ne, mīzal?
Pēc mirkļa cipars uzvākts, augšā ne sekundi ilgāk.
Lāde vaļā, čiekurs saglabāts, bet trīcēja vēl ilgi.

LĀDE
Piemineklis - easy. Braucam tur!? Nē, paliekam tur, kur ir internets.
RUBVĀLENE - skaidrs, ka anagramma. Tikai kas tur sanāk?
Krišbarons - asteroīds. Shēma skaidra.
Pirmais piegājiens aprēķinam nepreizs, otrajā pareiza alus vērtībā un kods ir rokā. Paļubomu lādei.
Pašļūkājot pa karti veiksmīgi krīt arī anagramma. Laizam!
Pirmajam uzklūpam šķūnim, tikai tad tumsā pamanam raganas hatu.
Čik-čik un lāde vaļā!

Pavisam maz līdz ideāli.
Pamanāmies paklupt tur, kur vairums nē. Toties vēsā mierā tur, kur citiem struggle.
Izdarīsim secinājumus un atgriezīsimies vēl labāki. Pavisam drīz.

Kā vienmēr paldies BK - viss līmenī!

P.S.
Liels, liels lūgums nepacietīgajiem nep1st spēli citiem - bildes ar tagiem / vietām soc. tīklos.
Daudzus no Jums var easy savilkt kopā ar spēli un pat bilde bez tiešas norādes ir konkrēts spoil.
Pataupiet, lūdzu, savas bildes, līdz mēneša beigām.
Paldies!