Vairāki Melnās Bedres rubaki pa vasaru ne-sezonas slāpes kāri veldzējuši un savu skillu trenējuši, ķemmējot spēles agrākos laukumus, tāpēc jaunā sezona tiek sagaidīta lielām cerībām. Cīņa tiek sākta īsi pirms pusnakts, bāzējoties netālu no koncerta trokšņiem un konkurentu komandas nometnes. Par laimi, auto riepas netiek caurdurtas un spoguļi paliek vietā.

Pusotras/divu stundu laikā tiek atkostas visas mīklas. Vai vismaz tā mums šķiet. Bet uz brīdi par minējumiem ir liela pārliecība, tāpēc laižam ielās. Rīga ir mūsu pilsēta, mēs to pazīstam un vairākās vietās pat esam bijuši iepriekš. Vai vismaz tā mums šķiet.

Ezīšballe kā tuvākā tiek apciemota pirmā. Steigā doķi un kešs aizmirsti auto un notiek skaidrošanās ar apsargu, tomēr laikam tik jauni vairs neizskatāmies, jo tiekam palaisti garām. Bet 5 EUR no personas? Ai, nē, ejam prom!

Tilts/angārs/baseins/skola tiek savākti zibenīgi un bez jebkādas aizķeršanās. Pa ceļam sastopam arī vairākas citas komandas, tomēr, kļuvuši daudz viltīgāki, piekopjot jaunas maldināšanas taktikas un punktus tik vienkārši tiem nenododot, ātri un nemanāmi pazūdam.

Pienācis laiks noskaidrot, kas Lācītim vēderā, tomēr pa ceļam piezogas šaubas, ka Lācīti neesam atšifrējuši pareizi. Fak. Sākotnējā minējuma vietā nemaz nepiestājuši, maucam uzreiz uz bunkuriem. Tie ar mums nav sveši. Vai vismaz tā mums šķiet.

Pastaigas vietā ceļš tiek mērots gandrīz skriešus, un kā nu ne, priekšā ballīte sākusies jau bez mums! Šim vajadzētu būt viegli, mums zināmi arī tie bunkuri rau, tur, iekšā džungļos, kur, šķiet, neviena komanda pagaidām nemeklē.

Tiek izmests viens cītīgs aplis. Kā, nekur nav?!?! Otrs aplis… VĒL AIZVIEN NEKĀ?!?! Izrādās, ka te ir vēl dahuja iepriekš neredzētu bunkuru, par kuriem neesam zinājuši. Bet arī tur nav. Vienīgais, ko līdz šim esam uzgājuši, ir iztraucēti sikspārņu bari! Attēlā redzamā telpa arī nešķiet īsti redzēta. Pāris stundas jau pazaudētas un cerība par FTF sāk dzist. Vairums konkurentu arī jau prom. Izmetam vēl trešo apli...? IR!

Kādu laiku Lācītis vēl turpina sagādāt problēmas, bet pamazām tiekam tam uz pēdām. Brīdī, kad viens no rubakiem, punktu atradis, jau lien no trubas ārā, tiek konstatēts satraucošs fakts - robusti atvēruši lādes mīklu! Mēs vēl faking Imantā un līdz Ezīšfestam vismaz 20 min. Kāpēc nesavācām to jau sākumā? Fak. Fak. Fak.

Kā viesulis iebrāžamies Tallinas pagalmā, kur tikai ar acs kaktiņu manām citu komandu klātbūtni. Punkts tiek uziets minūtes laikā. Kur LĀDE? Bolderājā? Nu faak, mēs no turienes nupat atbraucām!

Par mata tiesu neiestiguši kāpas smiltīs, jožam uz ģeometrisko figūru, kur pie BK šiltes jau dežūrē robustu rubaki. Norāde ir, bet kas tālāk? Pirmā doma - būtu tik sasodīti stilīgi, ja LĀDE būrīša formā būtu kādā augstā priedē. Mums ļoti patīk kāpt! Skats augšup - LĀDES nav, bet kāda samiegojusies pūce, pametusi mums virsū nīgru skatienu, gan paceļas spārnos!

No kāda komandas rubaka izskan pārliecība, ka LĀDE pilnīgi noteikti meklējama figūras teritorijā un tās atrašanās kaut kur ārpusē būtu totāli stulba. Tomēr ir jau vēls (agrs?), attapība klibo un rubaks agri vai vēlu tāpat pats attopas klimstam ārpus figūras, ķemmējot vietējos paugurus, meklējot vēl kādas logo-veidola norādes un apsverot variantu par garu pastaigu, jo līdz šim nācies, šķiet, veikt tikai vienu garu pastaigu Centrāles minēto divu pastaigu vietā.

Te pēkšņi faksa aparāts ziņo, ka LĀDE ir atvērta. Ko, kur? Valda manāma neizpratne un vilšanās, jo visa komanda, atceroties Kuldīgas LĀDES FTF mērci, kārtīgi pašķīdusi pa tuvējo apkārtni, vienam no rubakiem aizklīstot pat 15 min attālumā. Piezogas pārliecība, ka ciesta neveiksme un pirmā pasteigusies kāda cita komanda. Pārliecība tikai nostiprinās, steigā atgriežoties LĀDES lokācijas vietā un priekšā ieraugot vēl 2 citas komandas, kas tikai nupat ieradušās.

Sasniedzot LĀDI, vēl aizvien valda neskaidrība, līdz kāds no Melnās Bedres rubakiem aicina ieskatīties septītnieka lapā redzamajā rezultātā. OMG! FTF! Trešajā FTF mēģinājumā, no kuriem pirmie divi bija komandas antirekordi, FTF BEIDZOT IR MŪSU!

*Attin filmiņu uz brīdi pirms LĀDES atvēršanas.*
Kāds Melnās Bedres rubaks, komandas pamests, vientuļi un izmisumā sēž pie liktenīgās priedes. Figūru nupat sasnieguši lielākie krāni ostā, tāpēc LĀDI meklē nu jau 3 komandas. Garām BK zīmei vēlreiz nostaigā arī robustu pārstāvis, atgriezdamies pie savas komandas nedaudz nostāk. Sperdams soļus, tas neuzmanīgi samīda blakus esošās sūnas, bet, neko aizdomīgu nemanīdams, aiziet tālāk. Melnās Bedres rubaks gan saspicē ausis un vērš skatu uz vietu, no kuras atskan samītām sūnām neraksturīga skaņa. Hei, kas tad tas...? Vai tik tā nav...? Nav...? Ir...? Lāde...? LĀDE?!?! IR!

Paldies, BK! Ruba super! Uz tikšanos!

Kopš pagājušā gada pēdējās sezonas rubas, kad pamēģinājām FTF medības un rubīšanu naktī, āķis lūpā bija ieķēries. Naktī viss izskatās tik citādāk, tas azarts ir pavisam cits.

Naktī arī ir fucking tumšs. Jā, es par Tevi, nolādētais komētfortiņ, par Tevi gan.

Bet nu par visu pēc kārtas.

Vienos naktī liekas, ka visas mīklas ir, galvenais tik lekt rumakos un maukt.

Pēc kaut kādas loģikas esam izdomājuši, ka lāde būs pie pēdējā punkta kaut kur, tāpēc sāksim ar Lāčupīti un Komētfortu, kas, loģiski ir Daugavgrīvas cietoksnis. Kas cits, lai tas būtu? Tur tak notiek festivāls!

Pēc lieki garas pastaigas, kurā paceļam Konana alu, maucam uz Daugavgrīvas cietoksni. Vārti ciet. 7nieks mūs ir audzinājis labi un pieklājīgi, tāpēc bez jautājumiem izrubam lukturus un lienam zem vārtiem. Tur, starp citu, bija izlieta alus pudele vienā vietā. Smaržīgi tur bikses samērcēt, bet nu tas tā.

Pēc stundas daugavgrīvas cietoksnī nāk apjausma, ka bēdīgi. Pēc brīža rodas nojauta par īsto komētforta lokāciju. Tā kā ir kādreiz būts uz tā mola, tad uzreiz skaidrs, ka pirmā garā pastaiga ir klāt. Nu neko. Aizbraucam. Aizejam.

Bunkuriem tāds triks, parasti, ka viņu ieejas ir samērā grūti ieraugāmas no attāluma dienas laikā starp brikšņiem. Naktī tas ir gandrīz neiespējami.

Bet. NEKAD NESAKI NEKAD. Pēc nieka 2.5 stundām mēs to sūda kodu atradām. Suka, bļ.

Pulkstenis puspieci no rīta. Visi dusmojas viens uz otru. FTF nespīd. Neko darīt. Tā kā automašīnas šoreiz divas, tad taisam splitu. Vieni pacels Tallinas kvartālu, otri pacels kriminālvidi.

Tallinas kvartāla komanda pieripo pie Ezīšfesta. Pizģec, par kodu 5 EUR. Slēptās izmaksas, bet ko darīt. Pēdējā sviestmaižu nauda iztērēta, ripojam tālāk uz Juglu. Jo tas punkts taču ir prožektoru stabs, vai ne? VAI NE?? Protams, ka nē. Tā vietā aizbraucam pēc padomju bāzes kodiņa.

Tikmēr otra ekipāža, pārbaudījusi vienu versiju par kriminālo vidi, pieņem lēmumu savākt kolizeju. Pēc kolizeja operatīvi saprot, kur ir īstā krimināla vide un aizbrauc pacelt punktu.

Pa to laiku, pirmā ekipāža jau izripo no meža un atkož, kur patiesībā ir juglas punkts. Jāmauc. Otrajai ekipāžai slinkums maukt uz juglu, tāpēc centrā pietur nedaudz iestiprināties. Kamēr tiek baudītas CircleK delikateses, tiek saņemts zvans no pirmās ekipāžas ar pamatdomu "Davai, jūs uz Bolderāju, tur jaščiks mežā un jūs esat tuvāk."

Braucot pēc lādes, tiek izlemts, ka šoreiz varētu organizētāk pieiet situācijai un ķemmēt to mežu visi rindiņā (kā meklējot pazudušos filmās). Lāde vēl nav atvērta, tāpēc maza cerībiņa sirsniņā ir par FTF - ja nu, par spīti visām ķibelēm, saiet. Izdzirdam balsis tālumā un beidzot sasniedzam īstās koordinātas, kur 3 komandu burziņš jau priekšā pie tikko atvērtas lādes. Tomēr nesagāja.

Viss labs, kas labi beidzas. Liels paldies BK komandai un īpaši naidīgs skatiens Komētfortam!

Dubļainie gandrīz pilnā sastāvā īsi pirms pusnakts savācās konspiratīvajā Pārdaugavas dzīvoklī - viens iztrūka, tas bija devies garīgā ceļojumā uz Anci - dubļaino svētumu, dižpurvu jeb Pempi. Pēc 2h kolas dzeršanas un svaigi ceptu ķiplokmaižu ēšanas visas mīkliņas atminētas - maucam.

Vispirms uz KONANA ALU. Ar nožēlu jāatzīst, ka dubļainie joprojām nepazīst Konanu, bet lāčupes rajonu gan - apskata dažas garāžu aizmugurītes un ala rokā, ielien, izlien, maucam tālāk.

Nākamais ir Daugavgrīva ar KOMĒTFORTU. Rajoniņš pazīstams, bet tur tika pavadītas 2.5h pilnas brikšņu, bunkuru un izmisuma - kad FTF gaismiņu fests pamazām sāk norimt, bet dubļainie turpina klīst pa tumšo mežu. Tas, ka jāmeklē celle ar durvīm paralēli takai, bija jau sen skaidrs, kad tika apmeklētas vairākas mīkliņas bildei atbilstošas telpas.

Tad uz KOLIZEJU, kas saullēktā ir neticami skaists - postapokaliptisks vaibs ar pamestiem milzu infrastruktūras objektiem, ko pārņēmuši džungļi. Tas viss norobežots no Rīgas ikdienības ar krāsaini apzīmētu betona žogu. Cerības te vēlāk vest dubļaino sirdsāķīšus izjauc namiņos atrastie, guļošie bezpajumtnieki. Te tev bija romantika. Dubļainie paņem punktu, atturoties no iespējas salauzt muguriņu lienot tukšajās baļļās pa laipni piedāvāto sapuvušo virvi.

Pēc tam mauc uz LIELISKO PIECINIEKU, nelasot uzdevumu, dubļainie aizbrauc uz Rumbulas lidlaukam tuvumā esošajiem betona angāriem, kas ir ļoti līdzīgi mīkliņā redzamajam. Izmeklējas - nav. Nav arī nepieciešamie ķieģeļi blakus rievojumam - tikai betona bloki. Nebūs īstais punkts.

Arī KRIMINĀLVIDEI PIEDERĪGOS dubļainie bija nepareizi uzminējuši, šķita, ka jābrauc uz VEFam pāri pretī esošo pagalmu bijušās "amatu skolas" tuvumā meklēt pagrabus. Ātri vien izpīpēja, ka jābrauc atpakaļ uz pārdaugavu - Zasulauku. Par laimi 2 no 3 dubļainajiem mīļāka stunda patiesi bija sports. Kad dubļainie notinušies un stāv kvartālu tālāk un gaida, kad stopzīmē iedegsies zaļais - garām pabrauc un, šķiet, skolas teritorijā iebrauc apsargu auto ar mirgojošām, dzeltenām gaismiņām. Kādam būs stingra runāšana, par laimi ne dubļainajiem - tie atstāja skoliņā nākamo komandu.

Tad aizšauj uz JAUNO CENTRU, tur ezītis jau čuč un rosīgi ļaudis vāc nost pierādījumus, dubļainie apskata sarkanbalto mākslas darbu un mauc tālāk.

Tā kā GDPR PĀRKĀPUMS ir tilts un dubļainie tiltus kož kā siltas semačkas, pēc 2 min skaitlis atrasts.

Tad uz īsto LIELISKO PIECINIEKU, nobraucot gar zviedru desu veikalu, kas vēl ciet, bet norunā tur iebraukt un paminēt lādes mīkliņu ēdot vegānu desumaizes. Izstaigā pareizo angāru, šausminoties, ka starpsienas bojā jau tā vājo ēkas fen-šui. Skaitlis rokā - jābrauc uz IKEA.

Gaidot minūtes līdz desu stenda atvēršanai, dubļainie atrisina mīkliņu, sēžot uz soliņa veikalā. Ierij desmaizes, friškas un salčuku - jābrauc uz mežu!

LĀDE tiek atrasta kādā 3. ķemmēšanas reizē - vispirms gareniski, tad pa perimetru, tad randomā-nu-bļa-kur-lāde veidā. Tā tiek izrakta no sūnām, kad tuvumā jau ir MMdraudze, ar kuriem laipni tiek dalīts atrašanas prieks.

FTFfests, kā vienmēr - lielisks. Bet 2 no dubļainajiem pēc Komētfortā piedzīvotā dosies ārstēties uz ārzemēm, dižpurvā mītošais dubļainais arī netiek gaidīts ārā ātrāk par pavasari un atlikusī 4. dubļainā uzliks melnu plīvuru un gauži raudās ikreizi izdzirdot #7nieka nosaukumu.

Tiekās 2020 !

Kā iespējams daudziem, mīklu minēšana tika iesildīta ar koncertu, kur meitenes bija nopirkušas biļetes un kungiem vienkārši bija jāiet līdzi. Nu neko, vismaz visi pēc koncerta esam vienkopus bāzes lokācijā un šķitinām mīklas. Ja pirms laukuma atvēršanas ļoti lielas cerības nelikām uz FTF, tad pēc aptuveni 3 stundām, kad visas mīklas bija padevušās, uzsmaidīja cerība, vismaz tā sākumā domājām.

Pirmais virziens – Tallinas kvartāls. Piebraucam un tur mūs sagaida zelta jaunatne – brutāli “pārpisušies”, kurus apsargs nelaiž iekšā, jo izrādās nav pat 18, bet vismaz viens otru mierina, ka muča neuzraus, jo nav tik traki. Nodomājam, ka štrunts par viņiem un dodamies iekšā, bet apsargs arī mūs nelaiž, jo grib, lai maksājam par biļetēm. Nospļaujamies, nav stilīgi maksāt un dodamies uz Juglu. Ejam pa tiltu, mazliet tēlojam vilcienu un paralēli arī kāds meklē skaitļus. Redzam, ka ierodas cita ekipāža, bet tikai divu cilvēku sastāvā. Nodomājam, ka šiem gan neies viegli, bet “ņifiga” – šiem punkts krīt ātrāk kā spēcīgākie Juglas vīri 2L Bocmani var iztukšot. Nepaiet ne 15 minūtes, kad arī mēs spējam atrast.

Šajā brīdī kļūst skaidrs – cerības uz FTF ir ļoti mazas, ja nu vienīgi lāde ir noslēpta tā, ka 6 stundas jāmeklē. Vienojamies, ka daļa dosies mājup atpūtināt acis, savukārt spējīgākie dosies uz Ulbroku. Piebraucam un saprotam – nav tā omulīgākā vieta, bet jābūt īstajai. Meklējam, daudz meklējam, “afigena” daudz, bet nav. Arī neviena cita komanda nebrauc, kas liek domāt vai esam pareizajā vietā. Redzam tuvojamies auto gaismas, izlec komanda un soli pa solim punkts krīt. Ir pēc 6:00 un tikai divi punkti, tikai.

Dodamies uz Tallinas kvartālu pārbaudīt vai kvartāls nav nodedzināts un kādai mučai nevajag uzzvanīt, lai savu atvasi savāc. Punkts dodas viegli, dodamies uz karieti, a tur Toi Toi apkalpojošais personāls nobloķējis izbraukšanu – viņuprāt tualešu savākšana ir svarīgāka par 7nieku. Kaut kā prioritātes viņiem nav skaidras.

Dodamies uz Kolizeju, pievienojas acis atpūtinājušie un punkts krīt viegli. Tad seko “videne”. Diskutējam par mīļākajām stundām un šaubāmies vai arī šiem “matene” tik ļoti patika kā mums. Punkts tiek savākts ļoti fiksi, ka pat laiks “pašiņam” sanāk.

Ar pacilājumu dodamies meklēt alu. It kā saprotam kur jābūt, bet nu nav. Ok, paņemsim Komētfortu un tad atradīsim alu, abi tak blakus pa lielam. Bļāāā tas Komētforts. Nejau tāpēc, ka grūti atrast, bet tāpēc, ka tas izrādās NAV Daugavgrīvas cietoksnis. Pilnā pārliecībā, ka tas ir cietoksnis, jo tur tak notika Komētas festivāls. Nevienam pat īsti neienāca doma pameklēt vai vārds Komētforts nenozīmē kaut ko citu. Labi, esam pie cietokšņa un meklējam veidus kā iekarot – pārāk liela rosība pie galvenajiem vārtiem, lai vienkārši rāptos pāri un pārējās opcijas jau arī paliek izsmeltas – nu ko, būs jāpeld. Tomēr, tā kā lāde jau kritusi, saprāta balss grib pārliecināties vai ir īstā vieta vismaz. Nav, protams, ka nav. Ne jau pirmo reizi šitā. Tas pats, kas Ainažos – mīkla saka, ka nav kontrabandistu taka, bet tas mums neliedz veikt 6km pastaigu pa kontrabandistu taku. Labi, saprotam vismaz kur doties un pēc aptuveni 2 stundu rosības ir beidzot īstais pagrabs. Ar dalītām emocijā dodamies tālāk – punkts ir, bet arī pārāk daudz pliki veco ļaužu dibeni pludmalē redzēti.

Konana ala krīt fiksi un beidzot priecājamies, ka esam vismaz tuvu lādei – tas gadās ļoti reti. Lādes lokācija ir skaidra un esam klāt. Ķemmējam mežiņu ļoti stratēģiski, bet nav. Mazliet padomājam, kur te vispār reāli varētu slēpt kaut ko, ja mums būtu kaut kas jāapslēpj. Ar tādu domu gājienu arī lāde krīt.

Liels paldies par laukumu. Ir beidzot jāiemācās mīklas lasīt līdz galam. Šis noteikti nebūs mūsu pēdējais FTF mēģinājums. Šobrīd sajūta, ka nepieciešama aklimatizācija kā pēc ievērojamas laika zonas maiņas.

Beidzot ir klāt augusta pēdējās minūtes (būsim godīgi - 7nieks ir vienīgais, kas remdē Lemūru sēras par aizejošo vasaru). Piedalīšanās FTF gonkā, kā parasti, netiek plānota, un tomēr ap pusnakti četri Lemūri neatraujoties seko līdzi datoru ekrāniem. Mīklas ir! Par Kriminālvidei Piederīgajiem, Komētfortu un Kolizeju praktiski uzreiz ir 99% pārliecība. Jaunais centrs, Lieliskais Piecinieks - stundas laikā tiek piemeklēti objekti, kas arī izskatās ticami. Vēl pēc brīža arī Konana Alai atbilstoša lokācija atklājas. GDPR pārkāpums ir un paliek pilnīga migla. Nu, ko, kāda pusotra stunda jau pagājusi, un rīts gudrāks par vakaru - Lemūri sakrīt pa migām.
Rīts pienāk ja ne ar gudrību, tad vismaz ar jaunu info - FTF ir kritis pa 8,5 h un Lemūru ekipāža tomēr startēs vecajā divu rubaku pamatsastāvā, jo vienam no jaunajiem Lemūriem uzkritušas veselības problēmas, bet otrajam - negaidīts darbs, kas neļauj pamest pamatlokāciju. Nu, neko, toties mājāspalicēji būs mūsu štābiņš un padomdevēji. Galu galā, attiecībā uz to GDPR rīts nav ne par matu kļuvis gudrāks par vakaru. Par to liecina fakts, ka labākais Lemūru minējums uz to brīdi ir - vistrakākā datu aizsardzības regulas pārkāpšana notiek kapos, tur taču uz katra pieminekļa visi dati redzami! :D
Veikuši tradicionālo vizīti Ulubelē un krietni izskrējušies ar suņiem, Lemūri beidzot ir gatavi rubai. Pulkstenis rāda 11:30.
Pirmais sarakstā Lieliskais Piecinieks, ekipāža traucas uz Rumbulas angāriem. Pēc pusstundu ilgas meklēšanas ar rūgtumu tiek atzīts, ka šo angāru līdzība ar bildē redzamo ir tikai virspusēja. Nu, kā tas var būt - ir taču tik loģiski, ka dārza darbarīki jāmeklē kaut kur Dārziņu apkaimē?! :/ Štābiņš nu turpina lauzīt galvu ne tikai par GDPR noslēpumu, bet arī apdomāt citus Piecinieka variantus.
Ekipāža tikmēr laiž uz Kolizeju jeb Grāpju pussalas attīrenēm. Mamma mia, Santa Maria, kas par lielisku lokāciju! Lemūri sajūsmā. Visus marginālos elementus jau iztramdījuši FTF tīkotāji, tā ka fotosesijai un punkta meklēšanai nekas netraucē. Un ir!
Kā nākamā veiksmīgi krīt Kriminālvidei Piederīgo Zasulauka arodskola. Par šo spotu šaubu nav, meklēšana arī neizvēršas ilga. Lemūri cenšas runāt un pārvietoties pēc iespējas klusāk, bet nākas atzīt, ka dienā te notiek pavisam cita dzīve, kā naktī - nekādu draudīgu apsardzes mašīnu, toties pastaigājas ģimene ar bērnu, kā arī pa logu kādā telpā manāma beibe, kas izskatās kā tikko piecēlusies no salda miedziņa un nu nesteidzīgi ģērbjas o_0
Lemūri dodas uz Konana Alu Imantā. Par punktu īpašu šaubu nav, jo, līdzko "lācis" ir ieraudzīts kartē, divu domu vairs nevar būt. Katrā ziņā, cepums Konanam par izdomu! Mazliet netīri (bet ne slapjām kājām, par ko sākumā bija bažas), Lemūri turpina ceļu. Štābiņš telegrafē, ka ir uzieta info par 7nieka pirmo sezonu. Malači, tā tik turpināt!
Ekipāžai sāk kurkstēt vēderi. Ceļš ved uz Bolderāju, ir cerība ieturēties Agasifa kebabnīcā. Eh, cerība izčākst, kopš iestādes saimnieks ir nodevies politikai, pilsētā labākie kebabi un hačapuri vairs nav labākie. Nu, vai arī ir nejēgā ilgi jāgaida. Nepacietība urda Lemūrus, gaidīt nav spēka, pusdienas aizstātas ar saldējumu un alu ("detjam moroženoje, babe cveti, smotri, ņe pereputaj!" - Lemūru sievišķā puse citē padomjlaika kinoklasiku, paturot alu sev un dāsni izsniedzot šoferējošajai vīrišķajai pusei saldējumu :P)
Bolderājas lokācija jeb Komētforts ir skaidra no paša sākuma. Tikai Lemūriem ir liels (un no sākuma priecīgs) pārsteigums, ka tie (sasodītie) forti ir tik lieli. Ar interesi aplūkoti vismaz pieci agrāk nepamanīti bunkuri, atklāts švaki, bet tomēr vēl saglabājies vēsturisks uzraksts, viss super, bet... Kur, jopcik, ir punkts?! Drusku vairāk par pusotru stundu paiet, meklējot bunkuru, kurā būs "nu tāda apaļa lūciņa durvīs" un trepītes. Līdzpaņemtais alus un ūdens izčūkst uz mēles kā uz karstiem pirts akmeņiem, saule cepina, bunkuri ir, punkta nav. Toties tiek sastapta jautra omīšu kompānija, kura apstājas pie bunkura un seko, kā viena no viņām azartiski velē pa ābeles stumbru ar kūju, komentējot: "Bet es gribu tieši ŠO ābolu!" :D Galu galā, pārķemmējot teritoriju trešo reizi, īstais objekts atrodas. Un tikmēr arī štābiņš ir nonācis pie reāliem rezultātiem Piecinieka un GDPR lietā. Par Brekšu sakaru centru nav šaubu, Juglas tilts gan liekas ar uzdevumā minētajiem uzvārdiem pilnīgi nesaistīts, bet nu ok, citu ideju tāpat nav.
Pa ceļam tiek ieskriets Jaunajā Centrā jeb Tallinas kvartālā. Ezīšfesta sekas ir likvidētas, nekas neliecina par naktī notikušajām orģijām :D Viltīgi noslēptais cipariņš nav spējīgs izvairīties no Lemūru asā skata, tā ka īpaši aizkavēties te nenākas.
Brekšu sakaru punkts ātri vien tiek atzīts par pareizo objektu, arī "dārza darbarīki" pamanīti. Cipars gan nedodas rokā, un Lemūriem uznāk neliels besītis. Pēc kādām 40 min tomēr izdodas veiksmīgi ielūkoties tajā vienīgajā mazajā skabūzītī, kam jau pāris reizes paiets garām :P
Ar pēdējo punktu - GDPR Pārkāpumu - vispār notiek kaut kāda mistika. Ekipāža atjēdzas pie tilta pār Juglu pie Cekules ar tekstu: "Jopcik, tas taču nav tas!" Mjā, neliels misanderstandings, ok, laižam uz Juglu. Šis tilts ir īstais, čatiņā pieminētais bezcipara simbols arī tur ir. Ir arī bērneļu kompānija, kas, acīmredzot, izmisumā par tuvojošos skolas gadu :D, mēģina darīt sev galu, lecot no tilta ūdenī. Aizlieguma zīmes tiek ignorētas, Lemūri arī. Nu, tēvocis Darvins ar viņiem, meklējam punktu. Hm, ja nav augšā, varbūt ir lejā? Ir gan! Bet skaidrība par to, pri čom te GDPR un visi tie personāži, tā arī nerodas :D
Lādes lokācija kartē izskatās dīvaini. Ģeometriskā figūra būtu bunkurs?! Kas to lai zin, Lemūri nomaina baterijas lukturīšos un ir gatavi visam. Lemūrtanks Hiluxiņš pieved pie pašas vietas, kur jau lēnā garā rosās Tirkīzzilie vienradži ar beibēm un Vīriešu dekrēts. Fiksi izskrienot apli pa tuvējiem pauguriem, kļūst skaidrs - nekādu bunkuru te nav. Figūra ir priedīšu paralēli-perpendikulārais stādījums. A kur podjobka..? Kāpēc visi tik ilgi meklē? Noteikti būs kāda baisa šifra atslēga galā! Nu, ok, ja Lāde nekarājas kokā - un to toč nevarētu nepamanīt - tātad tā ir aprakta. Haotiski meklējumi nav Lemūru dabā, tā ka visi divi Lemūri izvēršas ķēdē :D un sāk, uzmanīgi skatoties zem kājām, ķemmēt mežu. Štābiņš nepacietībā dīdās un telegrafē: "Nu?! Ir?!" Un, kā par brīnumu, pēc ne pārāk ilga brīža ir jau arī (zīme uz koka tiek pamanīta krietni vēlāk :D). Tagad vēl tik jāpamanās tikt klāt tā, lai citas komandas nepamana, jo Lemūri nevienam negrib atņemt atrašanas prieku. Kā vēsta sena Lemūru gudrība - ja negribi ar kaut ko dalīties, galvenais ir open klusiņām! Ļoti klusi tiek atvērta Lāde (ko?! tiešām nav aizslēgts? nebūs jāizpīpē elles aizsalšanas precīzais datums vai kas tamlīdzīgs!?), klusi veikts ieraksts un klusi pacelts tosts par atkalredzēšanos. Tradicionālais brēciens "Lemūri Nepeld!" tiek atstāts uz vēlāku laiku. Nu atliek vien lasīt sēnes, telegrafēt štābiņam par uzvaru un novērot, kā arī pārējās komandas atrod Lādi. Seko īss papļāpājiens ar kolēģiem, pēc tam jau visi ir prom un var mierīgi nobildēt Lādes saturu :)
Un tad jau Hiluxiņš, palēkdamies un smiltis putinādams, traucas ārā no meža un Lemūri beidzot var priecīgi izbrēkt savu "Nepeld!!!"
Liels paaaldies BK par laukumu, Lemūriem patika. Viss bija tieši tik grūti, lai galīgi nenoriebtos, un tieši tik viegli, lai nebūtu garlaicīgi; mūsu mīļākais formāts :) Bijām riktīgi noilgojušies pēc šīm sajūtām! Tagad atliek izbaudīt epizodes pēcgaršu, lasot logus, un gaidīt oktobri.

Vai Tu zini kā ir sajūta, ka sēdi uz poda un secini, ka beidzies tualetes papīrs? Jā- bezcerīga! It kā visiem augstākā izglītība, bet re - ne kā! Lāde atrasta ar 3 zvaniem Paulai! Paldies Tev ! Btw ir 7:30 un diena tikai sākusies! Kopumā bija interesanti, izrādas, ka pa Rīgu neko nezinām! Grūti gāja ar pamesto skolu un lādi! Paldies BK!

Septembra posmā 2 rubakiem sanāca atšķirties no Garnadžiem un startēt zem jauna nosaukuma - First TWO Find. Long story short - spēles laukumā sanāca pavadīt divas dienas, bet prieks, ka nosaukumu beigās arī attaisnojām, jo bijām pirmā divu cilvēku komanda, kas atvēra lādi.

Spilgtākie iespaidi par septembra laukumu:

*Konana ala - gan minot mīklu, gan meklējot dzīvē pavadījām daudz vairāk laika kā šis punkts būtu pelnījis, galvenokārt apbraukājot visas iespējamās Lāčupītes daļas, bet kopumā foršs punkts; klasiskā BK stilā un turklāt gandrīz rajona sirdī.
*Komētforts - ļoti forša vieta, bet, tā, kā ieradāmies tur tieši ar krēslas iestāšanos, tad pavadījām faking 3+ h maldoties starp visiem iespējamiem bunkuriem, un beigās, jau kad vēl 2 komandas bija tur ieradušās, pa otram lāgam ejot atradām punktu vienā no bunkuriem, kurā jau bijām bijuši..
*Kolizejs - arī ļoti foršs spots, bet uzreiz pēc komētforta likās, ka atstāsim te pēdējās saprāta paliekas, jo punkts pārsteidzoši grūti nāca. Neskatoties uz to gandrīz vai gribas vēlreiz atbraukt uz šo bomžu citadeli dienas laikā pastaigāt pa dabas pārņemtajiem baseiniem.
*Kriminālvidei piederīgie - šo punktu meklējām nākamajā dienā ar svaigiem spēkiem, un bija pat mazliet vilšanās, ka tik ātri atradām. Cepums BK komandai par mīklu, visas mūsu satiktās komandas bija vai nu devušās uz VEF, vai apsvērušas tur doties.
*Lāde - klasiskā BK mērcē, apstaigājam apkārt “ģeometriskajai figūrai” pāris reizes, un izdomājot, ka “te jau neko nevar paslēpt” stundu ložņājām pa apkārt esošajiem kalniem. Pa vidu, protams, ieradās vēl vien komanda, kas 10 min laikā atrada lādi. Speciāli ar mugurām pagriezāmies un negājām skatīties, kur otra komanda, lai pašiem interesantāk, tikai dzirdējām sajūsmas spiedzienus. Vēl kādu pusstundu pēc tam mocījāmies, kad bez maz uzkāpām tai virsū, BK bļembu pamanījām tikai pēc tam, kad lāde jau vaļā - paši mazliet ah*jā kā tā varēja sanākt un nospriedām, ka uz nākamo posmu lukturis jāiemaina pret omes acenēm!

Kopumā - BK malači, posms un mīklas mums ļoti patika, tiekamies oktobrī!

Hehee... Pīlādzīšu FTF gonka izvērtās par galvas locīšanu gandrīz 2 nedēļu garumā. Ko tā? A vot tulīt pastāstīs..
Nav ko lieki vāvuļot par pirmā septembra nakts gaitām - Usual stuff, kas ļoti jauki un izmeļoši jau ir atrunāts citās atskaitēs.
Vārdsakot 2 problēmmīklas. Kriminālie un Konana ala. Kas attiecas uz Kriminālajiem, tad problēmas rada dīvainā Google search botu uzvedība, kas ļoti skopojas ar RTK vēsturi. VEF amatu skola? Nu nav, a kur citur? Pat tika atrasts variants par Braslas ielu 16 Mārupē un tur reģistrētu uzņēmumu Jugita, kam vecā adrese ir Spilves iela 21. Un ticiet vai nē, bet tajā vietā atrodas gaužām episka strojka. Varat aizbraukt un apskatīt paši. Tādas lūk tās mazās sakritības, kas īsti neko šajā sakarā nedod. Un še ku reku, izrādās, ja tu elementāri iegooglē atslēgvārdus "pamesta skola Rīgā" tev ir vesela lekcija un pat video tūre par Zasulauka skolu. Bet meklējot tūkstošiem kombināciju ar atslēgvārdiem par RTK nav ne miņas no šīs vietas. Vot tā lūk.
Bet nu tagad par pašu skumīgāko. Neliela uzskaite no grandiozajām idejām par Konana alas lokāciju.
1. Lāčupe(ironiski, ka tā arī bija vieta, kur jāmeklē) pirmajā brīdī tas liekas loģiski, bet trūkst faktu, kas apstiprina šo vietu
2. Hapaka grāvis - un te nu jāsaka, ka Pīlādžu iztēle ir fenomenāla. Kartē skatoties uz Hapaka grāvi nu dien var saskatīt lāča purna siluetu. Un vadi taču arī iet cauri. Neskaitāmas stundas tiek pavadītas meklējot īstos pavedienus šejienei.
3. Diletantisma paraugstunda - Šmerļupīte pie Rīgas kino studijas. Klausās paskaidrojumu. Konana ala, jeb angliski The cave of Conan ir reāla ala, kura tiek izmantota kā filmēšanas laukums. Značit apsekojam kinostudijas apkārtni. Upe ir, vadi ir un atklājas, ka arī kalēja darbnīca(piekariņi, you know). Viss sakrīt -jābūt. Aha, sūkā ledu...
4. Šmerļupīte pie Ķīšezera - tuvumā bērnudārzs Laimes lācis. Plus vēl streetviewā garāžas, kas līdzīgas bildes sienai. Jābūt! Pašol tevi..
5. Dreiliņupīte - vadi ir, cipa kkāds mistiskais pazemes posms. Jābūt! Nu b%e
6. Vienkārši braucam pa Hapaka grāvi un Buļļupi un sekojam vadiem.
7. Pa vidam vēl tiek iztirzātas interesantas idejas par Langas upi un Mazo Juglu, bet šķiet jau pārāk sireāli.
8. Nolemjam vienkārši ķemmēt Kleistu/Lāčupes apkaimi un sekot vadiem. No streetview skatupunkta acīs iekrīt ķieģeļu siena pie elekotroapakšstacijas. Nolemjam dzīvē apskatīt, mazums kaut kur no otras puses ir kas līdzīgs un moš ir īstā vieta. Vot tā lūk. I vēl tur pamanījāmies apiet visam riņķī pa garāko ceļu.
Kāds mums var, lūdzu, apskaidrot to pareizo domu gājienu, kā nokļūt līdz turienei pirmajā piegājienā? :D Un tā apslēptā manta, kas bija iedvesma piekariņiem, ir tas kritušais elektrības tornis? :D
Sausais atlikums no garā pentera. Šitais bija neveiksmīgs posms pīlādzīšiem. Interesants, bet toč neveiksmīgs. Un re kur jums būs neliela rokas grāmata - "Kā nevajag minēt 7nieka mīklas"

Eeemmm...rabarberi un piparmētru lauks iekš nelegālo kapakmeņu darbnīcas ? Mēs bijām tur 😅

Pēc mirkļa saņemšos un uzrakstīšu stāstu :)

Ekselento Diversantu komandas ugunskristības.

Kā var noprast, mūsu pirmais posms. Komandā cilvēki ar visdažādāko pieredzi, zināšanām un skillsetiem. Ārkārtīgi pozitīvi, ka pievienojās viens pāri bortam izmests cilvēks, kas ar šo nodarbojas jau gadiem.
Piereģistrējoties un ieraugot mīklas no sākuma bija vairāki lieli WTF momenti, kas zināmos brīžos pārauga nopietnā izmisumā. Tāpat kā daudziem citiem, arī VEF bija nonācis mūsu redzes lokā. Tāpat tika pamatīgi kurbulēti visdažādākie interneta resursi laužot mīklas netradicionālā veidā, bet tas atmaksājās, jo papildus līdzīgas spēles un interneta resursi ar attēliem apstiprināja vairākas teorijas.

Kopumā visas lokācijas tika izpīpētas pāris dienu laikā un tad tik nācās nospraust datumu kad nodarboties ar diversijām Rīgā. Ļoti vēlējāmies trāpīt piektdienā 13. datumā, bet zvaigžņu un tā fantastiskā mēness stāvoklis nebija mums labvēlīgs. Ņemot to vērā, sākām maukt 14. septembra vakarā, jo kāda starpība, pilnmēness tāpat.

Par pirmo punktu šaubu nebija, Ar Rīgas ūdeni viss tapa skaidrs. Vieta patiesi sirreāli skaista. Bomžus nesatikām, gan jau veica tiešos darba pienākumus citur. Pēc nelielas pastaigas mūs uzrunāja divas dāmas, kas izrādās, jau šo posmu bija atkodušas un piedāvāja parādīt pareizo baseinu. Atrašanas prieks nedaudz tika laupīts, bet paldies komandas “Unknown Sloths” pārstāvei par jaukajām sarunām un sniegto atbalstu. Vieta patiesi piemērota postapokaliptiska kino uzņemšanai.

No Grāpju pussalas dodamies uz Ulbroku. Viena no sarežģītākajām mīklām šajā sērijā. Laužot internetu, tika atrasts liels daudzums noderīgas informācijas, bet patiesā atrašanās vieta rokās nedevās. Bināro kodu speciālistu starp mums arī nav, tāpēc tika pielietotas alternatīvās metodes. Ļoti gaidījām encounteru ar Zemessardzi „Zobens 2019” ietvaros, bet tā arī nekas nopietns nesanāca, ja neskaita nelielu kļūdu navigācijas procesā, dodoties iekarot Lieliskā piecinieka sakaru bunkuru. Iegriežoties nepareizajā ceļā, vienu brīdi pret mums tika pavērsti ložmetēji. Sakaru bunkurā izblandījāmies uz velna paraušanu. Pat iekarojām otro stāvu, bet kā nav tā nav. Pat dārza darbarīki nav. Nu neko darīt, ķemmējam tālāk, jo ir taču jābūt... Uzgājām dārza darba rīkus. Prieka pilnas bikses un tika likvidētas pēdējās 0.0001% šaubas par pareizo vietu, bet nu skaitļus nekur neredzam. Vienā brīdī izmantojām opciju „zvans draugam”, lai saprastu vai vispār esam uz pareizā ceļa. Pēc neliela neprecizējoša hinta saņemšanas devāmies ķemmēšanas uzdevumā jau trešo reizi un nu jau krietni rūpīgāk izložņājot katru telpu. Nu un visbeidzot „zakon podlastji”. Viena no pirmajām telpām kur sākotnēji nevīžīgi ielūkojāmies, atklāja patiesās kārtis. Sakaru bunkurs ir kritis un laižam tālāk.

Tālāk jau sekoja brauciens uz Juglu, lai saprastu kas tur tāds kopīgs vecam tiltam ar Vispārējo datu aizsardzības regulu. Vieta fantastiska, objekts aizraujošs. Staigājam ar augstu paceltām galvām, atrodam iepriekšējā posma BK logo un tad loģiskā domāšana norāda, ka jāmeklē pretējā virzienā no vecā BK logo. Sākas tilta apakšas ķemmēšana. Izrādās, ka stacionārā platforma zem tilta nav nemaz tik stacionāra kā likās un viens no diversantiem gandrīz pielika bikses. Nokļūstot zem tilta sākās mūsu mīļais „viss jāsarežģī” process un diversanti sāk rāpties pa konstrukciju virs ūdens. Pārbaudot vietu, kurā mēs būtu likušo BK logo, pavērās skats uz krietni pieejamāku lokāciju un tad jau ar vareniem smiekliem atskanēja „IR”. Jāizsaka milzīga atvainošanās visiem tiem cilvēkiem kas tika pieminēta GDPR pārkāpuma mīklā, jo arī mēs viņu sociālo tīklu profilus pamatīgi izrevidējām, bet tā arī nenonācām pie kopsakarības starp šiem cilvēkiem un Juglas tiltu.

Tālāk brauciens vijas caur naksnīgajām Rīgas ielām, piestājot „Hyperlatiņā”. Laiks iekarot visšaušalīgāko posmu šajā sērijā – Tallinas kvartālu. Par AMDK šaubu nebija, jo informācijas ieguves procesā tā tika atklāta iepriekš. Pēc atraktīvas foto sesijas visādas hipsterīgās pozās ar kaudzi hashtagu sekoja daži Valmiermuižas aliņi, kas tika pavadīti ar mednieku stāstiem no senām klases ekskursijām un ezīša apmeklētāju biedēšanas ar nevisai tradicionālo un pierasto outfitu šai vietai.

Dodamies uz Šampēteri/Zasulauku. Jāsaka uzreiz, ka atrisināt mīklu bija krietni grūtāk nekā atrast vērtību. Kādas tik versijas netika izpīpētas. Kad beidzot mīkla tika atlausta, īsti nesapratām to connection ar Braslas 16, bet tad tālāk nāca vecais labais draugs Geocaching un viss tapa skaidrs. Lai gluži nebūtu tāds “fiksais” sloppy variants, nolēmām izpētīt pārējās ēkas daļas. Bija interesanti palasīt ko tik cilvēki sarakstījuši uz sienām. Dodoties prom, novērojām iespaidīgu gaismas šovu. Likās ka citplanētieši ieradušies ar saviem gaismekļiem, bet ātri nāca apskaidrība, ka tā ir cita komanda ar diezgan episku braucamrīku. Pēc dažiem draudzīgiem teikumiem devāmies uz nākamo vietu.

Oooo varenā Konana ala, kā mēs tevi gaidījām un meklējām... Risinot mīklu šaubu par lokāciju nebija vispār, jo tas teksts tik loģiski salikās kopā, ka viss bija skaidrs, tik bija jāiet un jāmeklē. Uz šo posmu tika liktas lielas ekspektācijas un vēlme ķert baigo adrenalīna devu. Daiļā dzimuma diversantes, bija pieteikušās veikt šo nervus kutinošo un klaustrofobisko ceļojumu līdz BK logo. Izlienot no alas, dāmas teica - meehhhh.... un tas bija viss?! Nothing special what so ever....

Pēdējais posms pirms gala mīklas. Briesmīgie Komētforta bunkuri saturas, here we come. Risinot mīklu nevienā brīdī prāts nenesās uz Daugavgrīvas cietoksni, jo diversanti nebija informēti par kaut kādu Komētas festivālu, ņemot to vērā, šīs lokācijas atminēšana bija visvienkāršākais posms informācijas iegūšanas procesā. To pašu gan nevarētu teikt par vērtības atrašanu. Bunkuri tika ķemmēti pamatīgi un vairākkārtēji. Nācās atkal pielietot opciju "zvans draugam" lai saprastu, kur mūsu ne visai skaidrais saprāts pieļauj dramatiskas kļūdas. Pēc hinta saņemšanas un neilgas padomāšanas, parādījās blāva LED diodes gaismiņa tuneļa galā. Sākām no jauna, bet citā secībā un drīz vien pēdējais BK logo ar ciparu ir mūsu rokās. Pēc diezgan episkas fotosesijas (izrādās māksla fantastiski fotogrāfēt ir iekļauta kāda diversanta pamata skillsetā), seko naksnīgā pastaiga gar jūru, lai ērtākos apstākļos saliktu visus punktiņus uz "i". Te gan sākas jautrība, tiek pārkāpts svētais bauslis – ne pie kādiem apstākļiem nesadalīties un komanda pajūk divās daļās. Jāsaka gan, ka laika plūsmā šajā episkajā vietā ir krasi atšķirīga no normāliem dabas parametriem un pagāja nesamērīgi ilgs laiks līdz diversanti atkal apvienojās pilnā sastāvā.

Nu ko, laiks rēķināt. Viss ātri un viegli salikās kopā. Fināla mīkla pat nešķiet tik sarežģīta, bet agrajā rīta stundā un ne visai skaidrajā stāvoklī, diversantiem ieslēdzas diezgan pamatīga tizluma pakāpe un nekas nerisinās kā vajag. Uzdevums, kur pie datora var paveikt pusminūtes laikā, uz mobilā galīgi nesanāk. Visiem besis, izmisums, sāk palikt auksti stāvot simtgadīgajās kaujas vietās. Tiek pieņemts izmisuma pilns lēmums pēdējo reizi izmantot opciju "zvans draugam". Pēc kaunpilnas kapitulācijas moderno tehnoloģiju priekšā izvirzāmies uz gala pozīcijām ģeometriskajā figūrā. Ātri nāk atklāsme, ka nekur kokos nav jākāpj, jo šajā vietā tas būtu diezgan nereāli. Sākam haotiski blandīties apkārt un meklēt vienalga kādas netipiskas zīmes sūnās. Nekā… izmisums, besis un visādas negācijas piekāpjas spēkā. Atskan sāpju pilni un izmisīgi aicinājumi kārtējo reizi izmantot opciju “zvans draugam”. Tomēr dažiem vēl ir saglabājies cīņas spars un šis aicinājums tiek noraidīts. Un tad episks moments gluži kā filmās… Nostājamies formācijā, lai apspriestu turpmākās darbības. Tajā brīdī viens no diversantiem domīgi paceļ galvu debesīs un ar savu pieres luktura staru izgaismo acīmredzamo neticamo – nelielu BK logo pie blakus esošās priedes. Visas negācijas un negatīvais garīgi-fiziskais stāvoklis pazūd kā nebijis un pēc neilga laika “lādes” vāks ir vaļā. Pozitīvo emociju pārplūdi nav aprakstāmi vārdos. Visi sajūsmā par veiksmīgi paveikto misiju un gatavi doties prom, bet tiek pieļauta iesācēju kļūda. Atpakaļ ceļā uz mašīnu saprotam, ka esam palaiduši garām būtisku sastāvdaļu un neesam piefiksējuši paroli. Tiek izlemts uzrunāt centrāli sms formā ar precizējumu par to, ko izdarījām ne tā. Par milzīgu pārsteigum, 5:20 no rīta saņem zvanu no centrāles, kas izvēršas ļoti patīkamā un pacilājošā sarunā. Ko tādu neviens no mums nebija gaidījis un beidzot misija ir pilnībā izpildīta. Lieliski… Milzīgs paldies BK komandai. Ar nepacietību gaidām oktobri.

Mūsu debija 7niekā. Viss tika darīts rāmi un nesteidzīgi,jo ne uz ko nepretendējām. Sākumā bija skaidrība par trijiem punktiem un pāris minējumi.
Nedēļas nogalē,kad + - visas tiek, devāmies iekarot  pirmo punktu-Komētfortu. Staigājām daudz un ilgi,aizstaigājām pat līdz iepriekš neredzētiem bunkuriem. Sapratām,ka esam auzās un bez vienas stundas jau miljons stundu pavadītas bunkuros. Jāzvana Paulai! Paula aprakstīja pareizo bunkuru-jāiet atpakaļ. Nu un tā mēs uzzinājām,kā izskatās tas,kas jāmeklē. Atpakaļceļā nolēmām pačekot Konana alu-pāris šāvieni garām, bet galvenais,ka viens mērķī. Zosu gājienā pēc cipariem. Pa ceļam uz mājām, krita arī Jaunais centrs. Tad visas pa mājām. Pirmdien dažām brīvs un krīt Kolizejs. Tad kādu brīdi klusums,jo no atlikušajiem 3 punktiem ir atrisināts tikai viens.   Diskusiju rezultātā nonākam pie konsensusa par to,kur ir GDPR un vakarā arī kā ar bomi pa galvu atnāk skaidrība par Kriminālvidi. Tā kā Kriminālvide netālu, tad to paņemam darba dienas vakarā,pēdējos divus un lādi atstājam uz brīvdienām. Pēdējos divos punktos viss diezgan raiti (nu ja salīdzinam ar Komētfortu). Tikai kā jau jaunpienācējām, nācās palauzīt galvu par tēmu-a kāpēc Lādes kods nestrādā? Mhm..reizināšana. Dodoties prom no Lieliskā piecinieka, atbrīvojām stāvvietu trīs citiem rubītāju auto - 3 out 3 in.  Bumbukalniņā saorientējāmies kur rietumi un kur dienvidi, principā aizgājām kaut kur, tad atvērām satelītkarti un ieraudzījām ģeometrisko objektu-čop,čop uz turieni. Izveidojām tradicionālo meža ķemmi. Brīnumainā kārtā jau pirmajā ķemmējienā lāde tiek atras(k)ta.  Mums kā debitantēm izvērtās diskusija par to,ko rakstīt ailītē Rubaku skaits :D..un tas viss. Patika. Tiekamies nākošajā rubakā.

Pirmā septembra naktī atverot mīklas, novīpsnājam, ka FTFeriem būs šoreiz jāmaksā ne tikai ar asinīm, sviedriem un dubļiem, bet arī cashu. Īsu brīdi domājam, vai arī mums tomēr nenoiet tos divus kvartālus un tīri intereses pēc neuzmest aci Jaunā Centra punktam, bet, tā kā kādam no rīta 6:00 agrais reiss, tomēr paliekam pie oriģinālā plāna 7nieka laukumu izzināt tikai mēneša otrajā pusē.

Laikam ejot, tas pierādās grūti izpildāms solījums. 50% komandas kādā laiskā svētdienas riteņizbraucienā (bezjēdzīgi) aizminas līdz Rumbulas lidlaukam un (bezjēdzīgi) izložņā visus 7 angārus, paspējot arī iedzīvoties ģimenes strīdā par to, vai šī ir vai nav īstā vieta. Otri komandas 50% nolemj ar (vairāk kā vienu) svētku alkoholu ieziemot (daudz par daudz šīs vasaras laikā apmeklēto) Jauno Centru un pie reizes pameklēt cipariņus. Par precīzo sienu nojausma (pilnīgi iespējams, ka 25% komandas ir šeit piedalījusies vecmeitu ballītes fotosesijā pie said sienas) skaidra diezgan ātri, bet diemžēl pirmo cipara meklējumu izbojā pamatskolnieču hip-hop grupas mēģinājums / fotosesija / kāpēc-bērni-atrodas-šajā-bedrē-pasākums. Pēc vēl pāris alkoholiem, kad jau satumsis, sasniedzam atkal sienu, protams, sākumā palienam zem trepēm (..), bet ātri vien pēc tam atrodam arī BK zīmi.

Ar to gan arī beidzas mūsu ārpuskārtas meklējumi, un turpinām gaidīt norunāto laiku. Nolemts spēli sadalīt divās daļās – iesākt kādā vēlā piektdienas vakarā un pabeigt sestdienā.

Punkti +- atrasti visi. Tikai ar Konana Alu tā šaubīgi – teorija kā māja, bet nav pavisam skaidrs par tiešo lokāciju. Lūdzam skatīt pievienoto foto – VAIRS NEKAD NEREDZĒSIM IMANTU KĀ AGRĀK. PASAKIET VĒL, KA TUR NAV LĀČA UN ALAS. Centrāle, pēc vēl pieciem gadiem gaidām punktu Anniņmuižā (ļoti skaista aleja un daudz pīļu btw, var arī Lavazza kafiju dabūt) ar atsauci uz to, kā M40 2019. gadā izgudroja jaunu punktu, balstoties uz ļoti atbilstošām norādām. Bet, par visu pēc kārtas…

Sākam vēlā piektdienas vakarā ar Lielisko Piecinieku. Esam izpētījuši, ka militārās mācības beigušās, viss chill. Atbraucam, pretī bumers, no tumsas lien ārā divi čaļi ar galvas lukturiem. Sasveicināmies, 7nieka komanda taču, protams. Ar aliņiem rokā gan, bet nu katrs jau pa savam spēlē spēli. Paliek gan sajūta, ka varbūt viņi te meklē ko citu. Ielienam angāros, 25% komandas nolemj, ka, kā jau parasti, jālien tur, kur galīgi negribas līst, un punkts ātri krīt. Pārējā komanda gan jau ir sašķēlusies un saucienus nedzird, bet citi 25% komandas sāk dzirdēt aforementioned vīriešus, kas nolēmuši mums pasekot iekšā angāros ar tikpat neskaidriem mērķiem kā iepriekš. Bailīgi. Ātri gan mobilizējamies un beeline-ojam uz mašīnu, jaunskungus atstājot, divatā malkojot aliņus ar galvas lukturiem mežā blakus zemessardzei wtf vai tiešām pietrūkst vietu Rīgā.

Tad nolemjam paskatīt GDPR pārkāpumu – aizskrollējot līdz BK FB lapas pirmssākumiem un atrodot vecus tvītus, mums ir diezgan liela pārliecība, ka braucam uz pareizo vietu. Atkal tie paši 25% komandas ielien tur, kur negribas, un pavisam ātri savāc punktu.

Miegs nāk, bet veicas raiti, tāpēc nolemjam vēl aizlaist uz Kolizeju. Nevaram gan saprast, vai iebraukt varēs, bet, tā kā citi 25% komandas turpat netālu bērnībā pavadījuši kvalitatīvu laiku ar draudzenēm (un) pudelēm, un vieta nedaudz zināma, nolemjam mēģināt. Protams, tā kā šis ir jau viens no pavisam pēdējiem šī gada siltajiem piektdienas vakariem, pa ceļam uz pussalas satiekam vairākus noparkotus auto ar sasvīdušiem logiem. Ak, jaunība un vasara.

Jāsaka, ka Kolizejs tumsā no nepareizās puses (cauri brikšņiem) nav īpaši welcoming. Vēl esam salasījušies čatu par tā pastāvīgajiem iedzīvotajiem, tāpēc ložņāšana kļūst vēl neomulīgāka. Aizrokamies līdz pirmajiem diviem baseiniem – abi tukši, bet punktu nekur nemanām. Ir sajūta, ka jābūt pavisam tuvu, tomēr dziļais mežs ne īpaši vilina, miegs nāk, niķis nāk, mēģināsim no rīta.

Atbraucam atpakaļ gaismā, nolemjam iet no otras (pareizās) puses – lol, kāds mežs, viss chill, viss smuki, punkts atradies, foto-ops uztaisīts, skrienam tālāk. Jāsaka gan, ka traki palīdzēja tas, ka zinājām, ka punkts būs uzpūsts – pārāk daudz vietu, kur līst un meklēt mazo orgstikla logo – atceroties Odu Katakombas, jau bija pirmās domas pāris aizdomīgas trepītes izmēģināt.

Tālāk uz Kriminālvidi! Vēl citi 25% komandas te ir jau ir ložņājuši savos ziedu laikos, prātā kā mīļākā stunda uzreiz nez kāpēc ienāk pareizā (New Wavy BLAD), kā arī tie paši 25% zina, ka otrā ēkā mitinās pāris pastāvīgo iedzīvotāju. Tāpēc punkts krīt diezgan ātri un negaidīti viegli.

So far so good.

Nākamā pietura – Konana Ala! Or so we thought. Kā jau rakstīts augstāk, skatīt bildi pielikumā. Bijām pie citām garāžām, Anniņmuižā, satikām Anniņmuižas parka bērnu laukumiņa trubā dzīvojošu un random mirkļos ķērcošu pastāvīgo iemītnieku, pastaigājām gar Zoļix-2 un Imantas stacijām, izbesījāmies, zvanījām Centrālei, Centrāle no kalniem izglāba, paldies. Imantā pavadītas vismaz 4h, kas ir 4.5h vairāk nekā jebkad gribētos. #nohate

Atlicis Komētforts. Vietu zinājām, 50% komandas tur ir bijuši. Nolemjam, ka vienīgā stratēģija, kas neliks te iesēsties uz 20h, ir staigāt pa āru, kamēr pamanīsim īstās durvis. Pirms tam gan paspējam uzkāpt vienīgajā nestabilajā dzelzs konstrukcijā (tornī), jo KAPETS NE BLAD FORŠI TAČU VISUR KĀPT, KUR VAR NOKRIST. Anyways, noejam visu garumu vienreiz – nav. Sākam kārtīgāk ķemmēt otrreiz un izskatās, ka kaut kas līdzīgs ir. Rāpjoties iekšā, spriežam, ka gan jau šis ir tas objekts, par kuru čatā lasīts, ka nestabils. Bet tā vietā, lai pārbaudītu, citi 50% komandas sāk ģimenes strīdu par to, ka šī nav īstā vietā. Tikmēr tie 25% komandas, kas jau šajā posmā gandrīz vienpersoniski pamanījuši visus punktus, aiziet un tomēr paskatās uz to tabureti, un punktu atrod. No audi durvīm līdz audi durvīm 1.5h, esam apmierināti.

Lādi satelītfoto sazīmējam diezgan ātri. Pa ceļam nevaram beigt spriedelēt, kas dzīvo Rīgā, bet tādā meža vidū, kas ir pa ceļam uz Lādes vietu. Atstājam mašīnu pie lielās smilšu bedres (negribas vēlāk rakt) un dodamies mežā. Pasakaina vieta, smuki koki, bet Lāde rokās nedodas. Izvazājamies pa visu taisnstūri (ko kādi 25% komandas, kas ikdienā diezgan daudz draudzējas ar matemātiku, ļoti uzstājīgi sauc par kvadrātu), visur apkārt, bet nav. Sauciens draugam, izķemmējam kārtīgāk kokus un atrodam zīmīti. Uzreiz gudrāki netiekam. Iznākums līdzīgs kā citiem – pēc brīža kāds (tie paši 25% komandas, kas šajā posmā jau atraduši teju visus punktus) nejauši kaut kur uzkāpj, sadzird skaņu, un tad jau viss skaidrs!

Paldies BK, savā pilsētā vienmēr forši atklāt vēl arvien neredzētas vietas. Un vēl foršāk apmeklēt jau sen pārāk pazīstamas vietas citā (semi-slepenā un nedaudz underground) kontekstā. Uz Api brauksim svētdienā, tātad sagaidām, ka Rīgā laikam būsim atpakaļ tikai otrdienas vakarā..

P.s. Shoutouts komandai M47, protams

Haizivis visu vasaru pārgaidījušās jaunāko BK posmu un ir tādā sajūsmā, ka 1.septembris iekritis brīvdienā, ka jau spuras trīc, pulksten astoņos jau ir sapulcējušās bāzē, ēd laimīgi vakariņas un ķemmē BK feisbuku ar domu, ka noteikti jau būs jāmeklē kāds vecais punkts (spoler alert: tiltu jau bijām atraduši, tikai domājām, ka tas ir Sarkandaugavā)

0:00 // Mīklas vaļā. Jau tagad skaidrs, ka būs pilnīgi čau, bet nu minam.
1:30 // Tallina. Ezītis jauc pasākumu. Nolemjam atgriezties pret rītu.
2:00 // RŪ. Visiem pilnas bikses 2:21 iekāpjam baseinā. Punkts ir. Rodas domstarpības par to, par kuru pusi var tikt atpakaļ. Katrs parāda uz savu pusi. Izskan frāze - mēs gan esam afigennie orientieri.
2:47 // Braucam uz Mārupi, kur, mūsuprāt, ir bunkurs. Migla tāda, ka saprotam, ka nereāli bail un ka principā vajadzētu griezties riņķī. Bet then again - mēs esam 7niekā un te VIENMER jābūt drosmīgiem. Tāpēc turpinam ceļu.
2:52 // Bunkurs te tiešām ir.
3:27 // Baltais Kalns jau nebūtu Baltais Kalns, ja kaut reizi neaizbrauc pilnīgi citā virzienā. Tagad skaidrs, ka nepietiek minēt tikai attiecīgās mīklas, bet jāmin arī vecās. Hola izkaptis. We have no idea. Binārais kods izpildās par koordinātām. Fakin Ulbrokā. Nav tā, ka pa ceļam. Mauksim uz Lāčupi
3:54 // Piebraucam pie aptuvenā locationa - ieslēdzam random signalizāciju. Protams, visi samīžamies un metamies prom. Cauri kokiem redzam policijas busiņu. Whaaat?
4:12 // Pilnīga dirsa. Esam kkādos Dzirciema dārziņu rajonos. Pusei ir nenormāli bail, otrie mazliet drosmīgāki un iet tur, kur ceļš beidzas. Nav ticības.
4:20 // Mērojam ceļu atpakaļ uz apmēram civilizāciju. Kurš būtu domājis, ka Rīgā ir safari. Brauc, brauc, interesanti skatīties, bet ārā kāpt negribas. Dārziņu būdas narkomānu cienīgas. Bet puiši ierauga kaut kādu tiltveidīgu veidojumu.
4:36 // Tiek satikta cita komanda. Ir tik nenormāli bail un diskomforta līmenis aug, un tiek sākts apspriest, ka vajadzētu profilaksei atkal kādu BK pa dienas gaismu iziet. Arī doma par FTF tikai 2.septembrī paliek ļoti reāla, jo ir puspieci, bet mums tikai viens punkts.
5:07 // Still nothing. Jebaķ.
5:23 // Ir sajūta ka beidzot īstais spots
5:27 // IR. Pēc šī arī tiek veltīts ļoti skaļš lamuvārds centrāles virzienā.
Sidenote: Vispār jau visas haizivis izvelk viena haizivs ar čuju, ņuhu un poņu. Pēc šī punkta atrašanas un tās trubas un kas par vispār upi, ir skaidrs, ka mūsu haizivs ir burvis. The real MVP.
5:51 // Esam uz komētas. Stāvlaukumā 6 citas mašīnas. Are you kiddin?
6:21 // Satiekam citu komandu, saka, ka meklējuši 3h.
6:50 // Ļoti daudz iztraucētu sikspārņu. Neviena cipariņa.
7:23 // bļaģ
7:28 // finally
8:20 // tallina try 2
8:32 // ir
9:04 // Kā jau labākajās BK tradīcijās - ir vismaz divas mīklas, par kurām mums nav vispār nemazākās idejas. Rtk, piemēram, un gdpr. Mēģināsim samainīt nepareizo Mārupes bunkuru pret Ulbrokas bunkuru.
9:27 // Ulbroka. Nu tak tām koordinātām jābūt pareizām, jo mūsu komandā ir programmētājs.
9:59 // MVP dabūja naglu kājā.
10:08 // Ūdens, plāksteri, we’re back in the game.
10:50 // Sagurums.
11:18 // 69
11:54 // IKEA pusdienas un padošanās.

Pēc šī seko pusmēneša ilgs klusums un visi dusmīgi, ka nemāk atminēt divas mīklas. 23.septembrī, kāds izdomā nočekot vefa teritoriju ar cerību par kriminālvidei piederīgajiem. Protams, ka nav īstā. Padošanās nr2.

26.septembrī
Beidzot krīt arī gdpr mīklas pavediens. Facebook bilde. Uz šito tiltu jau pirmajā naktī skatījāmies BK feisbukā un domājām, ka varētu but labs punktiņš arī šim posmam.
Vakarā ir doma braukt vēlreiz meklēt vefu. Pēc googles redzam potenciālu.
Daļa no haizivīm tomēr ir arī atguvušas kaut kādus spēkus un ir gatavas iet līdz galam. Protams, viss slikti neko neatrodam, zvans centrālei pēc pavedieniem.

Tilts krīt, bet kā to skolu varēja atrast bez centrāles palīdzības, mums tā arī nav skaidrs.
Lādes lokācija atrodās diezgan viegli, bet ir nakts un bolderājas mežs, kurā vairs neviens nav drosmīgs. Pārķemmēts krustu šķērsu, tomēr arī padodamies zvanīt centrālei. Pavedieni saņemti. Pēc kāda laiciņa atrasta arī norāde, kur meklēt lādi, bet lādi grūti atrast, ja tai stāv virsū. Ar otras komandas palīdzību lāde atrasta un sākts ceļš mājup.

Bet ar šo jau prieki nebeidzas, 130€ nodeva evakuātoram, kuram nācās izvilkt nabaga škodiņu no kāpām. (padomājiet divreiz pirms naktī iebrauciet smilšu kastē)

Long story short - Rīgas posms mūs salauza.

jaunā sezona iesākta ar veselu baru tikai #7niekam raksturīgo pavērsienu.

konana ala bija iemesls, kādēļ devāmies divos piegājienos ar divu nedēļu starpību. starp variantiem pavīdēja vietas kā, piemēram, bijusī tēraudlietuve un Šķirotavas cietums. galu galā vieta izrādījās necienīgi tuvu mājām.

lai gan zasulauka skola apciemota ne reizi vien, risinot tā tika aizstāta ar RTU Ezermalas ielas kompleksu. tas, protams, rezultējās ar vairāku stundu lieko nemaz tik nepamestas teritorijas ķemmēšanu.

Grāpju pussalā izpaudās tipiskā iezīme neizlasīt doto informāciju līdz galam. izstaigāts un izložņāts tika absolūti viss, jo rezervuāros taču neliks kāpt lejā! pēc apgaismības mirkļa, paspējām vēl ierāpties arī neīstajā

tallinas kvartālā nolasījām uz durvīm esošo 94, jo pie logo esošo 82 neviena no 8 acīm nespēja izšķirt. paveicās, ka viens no mums tam nenoticēja un jau pēc fakta noskenēja vērtību instagramā.

pārējās lokācijas vienkārši sagāja ar veiksmi, daudz laika nepaterējām. finālā vienojām spēkus ar Origami haizivīm, lāde negribēja krist.

kopumā, gaidam posmus ārpus Rīgas. labs drūmās sezonas iesildošais posms :)

Cik daudzi izlasīs logu ja to raksti gandrīz mēnesi pēc laukuma slēgšanas? VVZ, bet nu atmiņai kāds teikums jāuzbaksta, jo šis bij' reti veiksmīgs posms!
Pūkainie pēc veiksmīga Rēzeknes laukuma atkošanas bij' diezgan nobrieduši idejai ka jauno sezonu jāsāk ar FTF. Kā saka, pļurkts vien sanāca. Septembris pienāk un visādi apstākļi traucē pat domāt par Rīgas laukumu atkošanu.
Mēneša pēdējā piektdienā tiekamies uz lielo mīklu minēšanu. Ēdam kebab un lietojam dzērienus kas uzmundrina garu. Mīklas krīt un veiksmīgi uzķeram viens otra kļūdas. Rezultātā 7 pareizas atbildes jau no pirmā mēģinājuma. Pie mums tā nenotiek!
Laukumā dodamies tipiski vēlu. Sākumā labais krasts, tad kreisais. Tilts - easy. Bunkurs - nedaudz liek pakāpelēt, bet ir. Ūdens attīrīšanas stacija - bomžu midzeņi izstaigāti. Tallinas ielas kvartāls - viltīgi, bet rokā. Kā tā var būt, viss sanāk? Nekas, gan jau kreisas krasts gatavo izaicinājumu.
Tehnikums - jumti izstaigāti, bet ir; Komētforts - pēc komentāriem saprotam ka būs traki - sadalāmies, lai ātrāk Tiekamies vidū. IR. Konana ala - piebraucam tik tuvu cik vien var - ātrāk nevarēja.
BAM! Lāde vaļā! Pūkainie ON FIRE! Visos objektos pavadīts pa brītiņam bez nevienas aizķeršanās.
Pēc tāda maratona jāuzēd un jāatrisina LĀDES mīkla. Feww, esam pareizajā krastā un netālu. Ierodamies līdz punktam kur jāatstāj auto, redzam vietu kur daži labi bij' iestiguši un vēl 2 mašīnas. Skaidrs, beidzot satiksim arī citus rubītājus. (Piezīme - kā tā var būt ka Rīgā ir 30+ komandas kuras nebija finišējušas, bet laukumā satikām tikai vienu). Lādi atradām pēc nomīdītajām sūnām.
Kopsavilkums - lieliska un neticami veiksmīga ruba!
Dzimtai pilsētai ieraudzītas jaunas šķautnes. Atpakaļ metiens facebook postos - lieliski. Lāde zemē - labais.
Paldies BK! Tiekas Apē, kur Lažas dievi mums atriebsies!

Tā,tā,tā! Pirmā ruba "Tomatu padusītem" aizvadīta, žel ka divatā bet ir ok. Vienozīmīgi bija ļoti interesanti un iespēja izrauties no ikdienas rutīnas. Manam rumakam ar bija liels piedzīvojums:)
Liels ,paldies, #7nieka gurū centrālei kura palīdzēja saprast kas,kā,kur!

Sākam ar "Kolizejs" kuru apmeklējam pa dienu, bet tā pat bija wow, pec kādām 30min skaitļi bija atrasti.

"Jaunais centrs" krita ātri, jo pie sienas pavadījām ~1minūti, bet labi ka blakus bija Ezītis kur paildzinat laiku:)

"Konana ala" SUPER punkts!Tikai otrajā piegajiena sanāca atrast skaitļus,jo 1,reizē kad līdu alā viņa bija nedaudz aplūdusi un ar botem baigi negribejās bradāt. Sieva satraucas par blakus esošajām kamerām (vai tik kads apsargs neatnak un neaizdzen:))

"Kriminālvidei piederīgie" Šis kā neminējas tā neminējas. No sakuma atradām google kko par VEF pagalmu, un sākumā tur ilgu laiku novazajāmies. Bet kad bija noskaidrota īstā lokācija tad vajadzēja aptuveni 15 minūtes lai skola kristu. Sieva teica ka startā jāmeklē sporta zāle.

"Kometforts" Skaista vieta un laiks ārā arī bija diezgan labs. Šeit gan kada 1,5h aizgāja līdz forts krita. Sākuma neatradam bet ejot 2.apli pieversu lielaku uzmanību bildei un uhuuuu cipari rokā.

"Lieliskais piecinieks" Tik lielisks ka pašā sākuma kā iegājām biju blakus cipariem tikai aiz starpsienas un dēļ tā ka nepabāzu galvu aiz sienas sanāca kādas 40min novazāties:(

"GDPR parkapums" Viss ko sākumā atradu nejēdzīgā datu regula, kas dzina mūs izmisumā, bet tad iesaistot FB sapratām ka kkas saistīts ar 7nieka spēletajiem un tad jau bijam ceļā uz pamesto dzels rumaku tiltu. Piebraucot jau redzējām ka pa tiltu daudz lukturīši spīdinās, par cik bija arī citi tad tilts krita pec kādam 15min.
Garām gajēja ar suni prasījas kasa te notiek,jo katru vakaru te cilvēki ar lukturīsiem ložņājot:)

"Lāde" ar nelielu palīdzību arī lādes virziens bija zināms. Atrodot īsto vietu palīdzēja nomīdītais laukums ap lādi. Garām gāja sēņotajs bet par laimi neredzēja ko tur darām, tik paprasīja vai daudz sēnes esam salasījuši:D

Liels,liels,PALDIES #7nieka komandai!
Turpinasim rubīt rubas!

Garnadži ir uz mutes. Šoks. Vilšanās. Bezpalīdzība. Pilnīgs aplauziens.

Sākām ar FTF, beidzām ar LTF un pat to nedabūjām.

FTF 23:50 - "Kurš samaksāja par mīklām??? Nopietni? Neviens?"

FTF 02:00 - Divas mīklas ir, maucam...

FTF 03:30 - "Komētfortam nav nekāda sakara ar Komētas festivālu"

FTF 06:00 - 1/7 rokā

FTF 07:30 - pāris dzērāji, kuri mūs nelaiž Pagalmā, bet 2/7 ir. Šī nav mūsu nakts, braucam gulēt.

Pēc FTF bija lielas sēras. RTK nemāk mājaslapot, Konans 100% ir kaut kur ne pārdaugavā, GDPR pārkāpums neatbilst nevienam 2013/2014 postam precīzi, Lieliskais piecinieks ir bunkurs mārupē, bet Grāpji toč ir. Mīklas nekad nav radījušas tik daudz sāpes kā šoreiz,

LTF gāja raiti, Klāvs uzkāpa uz mucas un bija rokā.

Ape, tu labāk esi maiga pret mums. Garnadži ir savā zemākajā stāvoklī ever.

Vieglprātīga attieksme un komandas trešā dalībnieka prombūtne pirmo mēneša pusi iedzen Liesas infarktu pilnīgos neceļos, pēc kuriem saprotam, ka vienīgais pēc kā var tiekties ir LTF.
Mīklas minēties negrib, prāti iesūbējuši vasaras laikā un komandā valda diezgan drūms noskaņojums. Beigu beigās ar trim piegājieniem, gluži kā pēc labākajiem WD40 lietošanas gaidlainiem, laukumu pieveicam. šautauts arī Melnajai bedrei! Lielākā mērce - Konana ala, GDPR un nosacīti arī Kriminālvide.

Last, but not least. Pēc 3.mēģinājuma tika sakopoti spēki un par spīti slinkumam tika pievarēts pirmais sestās sezonas posms. BK centrāle vēl joprojām spēj pārsteigt ar atjautīgām lādēm un tās slēpšanas veidiem. Paldies par sezonas sākumu!

Ar lielu godu pieņemam LTF titulu!
Tad nu visu pēc kārtas.
Rēzeknē šo atrakciju izmēģinājām un mums ļoti iepatikās. No brīža kā Volvo smadzeņu mežģī mums kāda sirsnīga komanda, skatoties acīs, zinādami, kas un kā jādara, nozaga atvēršanas prieku, mēs gaidījām septembri. Sagaidījām. Mums bija 10 dienas līdz 50% no komandas dodas uz Bolīviju uz 3 nedēļām. Vienu vakaru sasēžamies un bez stresa it kā minam mīklas.
Āa nu skaidrs – tātad Tallinas ielas kvartāls zināms; Komētforts, bez šaubām ir tur, kur ir Komētas festivāls un visi taču ir redzējuši Adreses, kur var redzēt arī skaistās Daugavgrīvas cietokšņa pagrabu velves un ejas; aviācijas angāri, protams, ka Rumbulā. Nu tad apbruņojušies ar svetlanām, tēju termosā un Hilux aizbrauksim vienu vakaru uz šīm trīs 100% zināmajām Rīgas vietiņām un apskatīsimies pie reizes, kas ir tajā Blaumaņu ielā, kur tā ‘’Datu valsts inspekcija’’.
Mēs bijām diezgan droši, ka šādai vecajai Rīgas mājai būs smuks stikla/trīsstūra jumtiņš. Ja jau ‘’ruba ir pilsētā’’, tad jau pats centrs it kā skaitās, ne? Kurš gan to otrajā reizē tā pieņem, ka jāmeklē TIKAI nedaudz pamestas ēkas :D Pēc neveiksmīgas iekļūšanas Blaumaņa ielas birojā, turpinām vakaru ar vakariņām Bolderājas kebabā. Pēc vakariņām mēģinam tikt Daugavgrīvas cietoksnī, bet aiz sētas esošais armijnieks pilnā nopietnībā saka, ka šeit nekādu spēlīšu neesot. Nu labi, tad jābrauc pa dienu, lai publiski pieejamā vieta ir publiski pieejama, jo nu ir tomēr jau pēc cietokšņa darba laika beigām. Brauksim uz Rumbulas lidlauku.
Rumbulas lidlauks iespaidīgs, pareizāk sakot ap lidlauku un ap angāriem sakurtie un tobrīd degošie milzu ugunskuri ir ‘’iespaidīgi’’… ar mašīnu piebraucam pie katra no angāriem un katru ap/iekš izstaigājam. Nu nav. Toties ir jūtams, ka šī ir ļoti dzīvelīga vieta. Nolemjam, ka labāk būtu netraucēt vietējos. Nu labi tad braucam pēc aliņiem uz Jauno centru. Kopš izbraukšanas no mājām ir pagājušas diezgan daudz stundas. Riņķojam pa to kvartālu nepieklājīgi ilgi. Drīz jau arī secinām, ka neesam izpildījuši mājas darbu sociālajos tīklos, bet nu tomēr esam sapratuši, kur ir jāmeklē. Bet tas skaitlis nevar būt īstais, jo tas taču nav liels grafiti vai plāksnīte. ‘’Zvans draugam’’. Ir īstais. Nu labi vismaz viens no trim punktiem šovakar ir!
Tā nu sanāk, ka vairāk nekur izbraukt pilnā sastāvā nesanāk. Dienu pirms lādes slēgšanas nolemjam, ka ir taču jāmēģina kaut vai ar atlikušajiem 50% komandas jeb divatā. Precētam pārim viss ir pa spēkam.
Tā kā mēs esam divi un mums ir viena diena jeb plkst. 14-…, tad nolemjam taktiku. Vispirms Skrīnings un ja pa tām 30 min nesanāk, tad.. nu jūs jau saprotiet, tad vajag hintu. Pēc pāris ģimenes strīdiem un pāris ‘’zvans draugam’’ esam tikuši gan pie pareizā sakaru objekta (arī neizpalika zvans centrālei), konana alu un loģisko ‘’pamesto skolu’’.
Pamestajā skolā, protams, ka aizblandījāmies līdz ‘’vietējiem iedzīvotājiem’’, kuri gan centās būt klusi, bet pietika ar vienu pavisam klusu skaņu, kas ‘’nebija ūdens pilēšana’’, lai mēs fiksi nokļūtu arī meklētajā sporta stundā. Ļoti ātri, bet it kā pamatīgi izskrienot pa zāli, logo nav atrasts. Ņemot vērā, ka šodien divatā pabūts visos punktos, izņemot pirmā vakara Jaunajā centrā, tad emociju kapacitāte ir diezgan iztērēta. ‘’Zvans centrālei’’ – mēs nemākam sporta zāli, vai mums jāiet uz stadionu??!. Centrāle nomierina un dod cerību. Vakariņas restorānā un Lādes mīkla ir rokā. Nē, tur es tagad naktī divatā negribu. Braucam mājās, pusei no klātesošās komandas iekšā viss trīc.
Kartes tik daudz, lai bez problēmām atrastu nepieciešamo ģeometrisko figūru, protam lasīt. Viena garā biroja diena, lai kompensētu pirmdienas romantiku Rīgas apkaimēs. Un plkst. 20.45 esam savā ‘’ķemmītes’’ sākumā. Tātad sākam no tā gala, taisām atkal screeningu. Emblēma atrasta ļoti ātri. Nu, tātad šis koks norāda uz rindu vai kolonna stādījumā. Aizejam uz vienu, uz otru pusi. Visos virzienos. Atgriežamies. Nē, nu kaut kas nav. Vai tiešām jātaisa lēnā un rūpīgā ķemmēšana? “Zvanīšanās” vispār nav opcija. Šis ir jāizcīna. Ok, jāapsēžas pie tās priedes un jāpadomā, kāpēc lai lāde būtu prom no nozīmes? Nepaspējām pat domu līdz galam noformulēt un ‘’IR”’. Lāde 17min laikā ir dabūta!
Lādes stāvokli kopumā novērtējam kā švaku: Jim Bim praktiski nedzerts, visas cīgas izpīpētas, Boņuks pustukšs un rakstāmais iznīcināts… Bet prieks un lepnums par sevi tik liels, ka nolemjam paraksta vietā BK atstāt saimniecībā noderīgu suvenīru!
Divatā ļoti ļoti romantiski Rīgas laukumā bija.. It sevišķi Bolderājā (tieši tajā bunkurā, kas smaržoja pēc svaiga deguma! Laikam svecītes ;) ), + sārtais RŪ un zelta rudens Juglā.
PALDIES un tiekamies Apē! Būsim niknākā sastāvā + labāk pildījuši mājas darbus. Tā tiek plānots.