Ņemot vērā mainīgās sekmes ar kādām Trīs vīri behā un Tirkīzzilie vienradži ar beibēm šosezon mēģināja iet pēc FTF atsevišķos posmos, tika nolemts, ka uz pēdējo (jeb svarīgāko) posmu ir jāapvieno spēki un behas, lai pēc tam 4 mēnešus var atvērt 7nieks.lv un, ieraugot nosaukumu pie zaļā kausiņa, apmierināti kasīt vēderu. Tā radās 7nieka līdz šim ambiciozākais projekts - Trīs tirkīzzilie vienradži divās behās ar beibēm (feat. Hans Solo. Uncredited). Pamatu pārliecībai par uzvaru ielika fakts, ka naktī uz 30.aprīli viens no vienradžiem sapnī redzēja, ka visi punkti nāk riktīgi viegli un beigās kā pirmais atrod lādi. Maģiskas būtnes tie vienradži :)

Bet tagad pie lietas. Šis būs gari.

Rēzeknē esam ap 23iem. Laukuma un spotu skenēšana pirms spēles – mums to nevajag. Iekārtojamies savā Rēzeknes bāzē, klausāmies latgaļīšu repu un gaidām. 23:50 sāk vārīties čats, saprotam, ka būs jāēd pārākā mērce. Vienojamies, ka laukumā mauksim tikai tad, kad būs atrasti vismaz 2 punkti vai arī pulkstenis jau rādīs 1:00.

Fast forward - ir 2:30, visi vienradži joprojām sēž bāzē un cītīgi seko līdzi kā Inspektors Gaiļeits šaudās pret nelegālajiem Lendžu maizes cepējiem. Saprotam, ka ja to šifru neuzlauzīsim tagad, tad būs kā Valmierā - ir 9 no rīta, visiem viss zajebal, viens vienradzis jau sēž siltā autobusā uz Rīgu, kamēr pārējie paģirainām ačelēm skatās tukšumā, gaidot, kad viss šis beigsies. Nē, to mums nevajag, davai vispirms atšifrējam un tad laižam - tāpat līdz FTF mums savas stundas 7-8 stabili vēl. Tā kā esam seši, tad koncentrējamies katrs uz sava punkta atrašanu, bet Žangadas atšifrēšanu atstājām Žila Verna pārziņā, ko viņš arī veikli pirms 137 gadiem izdara un iemet mums internetā atslēgu. Tikmēr paši saskaitam Stoļerovas ļisapēdistus, nosakām Muhtara pieredzi un tiekam pie 7.punkta. Kādi 5 punkti kopā ir, varam sākt.

Ap 3:00 ierodamies pie pirmā punkta - Lykuma draugi. Tur jau M&M priekšā - mēs sakām, ka mums šis pirmais. Šie palepojās, ka šis jau trešais. Secinām, ka ir kur pielikt. Mēs lienam zem zemes, M&M lien virs zemes, viņi atrod pirmie. Nu paldies draugi, aizrāpojam mēs arī pakaļ cipariņiem un pirmais ir rokā.

Tālāk uz kebabu. Pirms tam esam izdomājuši, ka punkts tik vienkāršs un tur jau nemaz nav kur noslēpt - noteikti būs jāpiesaista ekstrasensi, jāveic burvju rituāli un apmaiņā pret skaitli jāupurē kāds no komandas biedriem. Iegriežam pagalmā un tur hujakš spīd pretī bļembaks. Lol tik vienkārši? ok.

Ja jau vēl esam Rēzeknē, tad pie reizes ančupāns jāuzvāc. Uzkāpjam augšā - skats baigi labs, tikai redzēt neko nevar, jo ir 3:30 naktī. Ok, pusstundas laikā mums ir 3 punkti. Nodomājam, ka temps labs, bet diez vai citas komandas iztērēja 3 stundas, skatoties čangaļu goblinu un pētot miljons latgales baznīcas. Jāturpina rubīt.

Ceturtais punkts - purva cietoksnis. Atbraucam no pareizās puses, bez apsargu un suņu iesaistes. Atkal satiekam M&M kā arī vecu opeli ar gumijas laivu uz jumta. Izdomājam, ka stresam nav pamata un šis nebūs labi sagatavojies, septembra posma noskaņās ieradies rubītājs, bet gan kaismīgs vietējais pīckotājs, jo ir taču 1.maijs un šitais brauc pēc garšīgākajām līdakām.

Pa ceļam uz cietoksni vēl atrodam, ka Maziča tepat vien ir - tas nākamais sarakstā. Priecājamies, ka šeit nevienu nesatiekam un ka ceļš uz citiem punktiem te garām neiet, jo nospriežam, ka šifrs bija hardcore un negribam nevienam uzdāvināt šo punktu, mocieties paši.

Tālāk baznīca. Uz rīta lūgšanu 5:30 sabraukušas 5 mašīnas. Populāra ballīte, bet mēs ātri izsūdzam pa ceļam sagrēkotos sarkanos luksoforus un nospriežam, ka temps tomēr ir labs - mums jau 6 punkti, bet vēl pat nav 6 no rīta.

Palicis tikai A B R. Kaut kas ar vilcieniem. Hmm, ABRamovka? Tur kaut kāds čukčukbānis blakus ir bijis. Bet kāds tam sakars ar skabargām? Nu hujzin, bet nekā labāka nav, braucam. Ceļš kā Rīgas Satiksmes gada pārskats - pilnīgā dirsā. Behas velk vēderu pa zemi, bet vēl drusku, tālu vairs nav! Izrādās sliežu arī vairs nav. Bļe. Cauri izbraukt nevar, bet brauksim ārā pa citu ceļu, jo sliktāk par šo sūdu jau nebūs. Izrādās būs gan sliktāk un aizslēgta barjera priekšā arī būs. Tagad to visu kusaku vēl atpakaļ jāaizrāpo, bet tikmēr viens vienradzis samiedz acis, saņem enerģiju no kosmosa un nosaka "Asfalta Betona Rūpnīca...".

Long story short, ir 6:50 un mums ir atlokots lādes hints. Pirmie! Agnese, Soulstones, Zeltiņu ezers, viss ir skaidrs minūtes laikā. Behas lido uz lādi, par laimi neviens te nestaigā.

Ierodamies spotā - a tur māja un blakus volvo stāv. Pa gabalu liekas - te tak kāds dzīvo. Pieejot tuvāk liekas, ka tomēr īstā vieta. A kas tas par autiņu? Mēs vienīgie esam ar 7/7, kā te kāds varēja jau atbraukt? Aaa nu jā, loģiski, taču blakus ezers un te ar kāds vietējais ieradies uz sezonas atklāšanu, nometis tačku un aizgājis zvejā! Nospriežam, ka šito nav jāaiztiek. Paralēli ieraugam, ka Pandas atlokojušas lādes hintu. Ok, pajāt, pēc minūtes volvo ir atvērti visi iespējamie nodalījumi, izņemot bagāžnieku. Kamēr viena daļa komandas domā, ko teikt zvejniekam, kas atnāk pie sava auto, kuram tiek veikta pilna salona inventarizācija, tikmēr cits vienradzis iebāž savu slideno roķeli aiz sēdekļa un iefilmē bagāžnieka saturu. BINGO, nelieši! Kruķījam to bagāžnieku no visām pusēm, līdz atkruķījam un tur jau priekšā saldā uzvaras garša 1.5 litru pudelē.

Pāris selfiji, modinātājzvans Zvīdriņam un no Volvo paneļa tiek nokasīta Mobilly uzlīme, jo te var stāvēt par brīvu. Uzprasām #spams "Kā veicas?", apmierināti pasmaidām, atbildē saņemot vidējo pirkstu, un dodamies atpakaļ uz auto, lai neizbojātu Pandām meklēšanas prieku :)

Galvenie 3 secinājumi pēc šī posma:
1. Sapņi piepildās
2. Visu cieņu Zvīdriņam un BK komandai par jaunu stuffu katrā posmā. Volvo - lielisks gājiens. Mums paveicās, ka tur bijām pirmie un ka mums nav kauna, bet ticam, ka kopumā komandām šī lāde sagādās daudzus WTF mirkļus :)))
3. Kas bija domāts ar 2019.gada 313.dienu?

Tirkīzzilie un bembisti būs atpakaļ Septembrī. Mārtiņ, ja gribi Svētdienas rītā labi izgulēties, tad zini, kas tev jādara ;)

Peace out!

Martā, spriežot, ka strauji tuvojas 4tās pandu #7nieks sezonas noslēgums, pieņemam lēmumu, ka jāmet miers mieram un pa ilgiem laikiem vismaz jāpamēģina pacīnīties par FTF. Pēdējo reizi, kad mēģinājām (Bauskā) pie lādes mūs nejauši uzaicināja cita komanda kaut paši tajā brīdī tikai meklējām 3o vai 4o punktu, un pat tad nebijām ne tuvu FTF slavas lauriem. Kaut kā stulbi toreiz sanācās. Pēc tam nodevāmies – ir tač tik forši pa dieniņu un mieriņu, un ir arī forši, nopietni. Bet galgalā mēs taču esam vecajie un, hopefully, gudrie un veiklie, un skaistie, un.... vnk pirmie ;)

Lai vai kā tur ar nebūtu – kam ceļojumi, kam pasākumi, kam vienkārši dzīve; rezultātā no mūsu lielā un plašā, un citkārt 3 mašīnas prasošā sastāva, ceļā dodamies kompaktā 4atā: smadzenes, divi kāpjošie ložņājošie un viena dāma. Jau Rīgā ir skaidrs, ka pie šāda sastāva FTF varētu būt pārāk augsta ekspektācija, bet padoties nedrīkst - nebūsim pirmie, bet par pirmajām vietām noteikti varam pacīnīties.

Jau Jēkabpils Cirklītī redzam pirmos konkurentus, kuri, pie kases stāvot, pārspriež bāzēšanās lokāciju. Paliekam nepamanīti un neatklāti, un pie sevis nosmejam, ka, jūtot gaisā un BK čatiņā virmojošās enerģijas, pirmkārt, šķiet, ka šis ir skrējiens pēc miljona, otrkārt, laikam pienācis pēdējais laiks iepirkt mazus raidītātījuņus, ko kolēģiem piespraust pie mašīnām. Joks, protams!

Rēzeknē situācija ir identiska. Īsi pirms pusnakts ēdiena meklējumos (jo Ausmeņs jau ciet) ierullējam Cirklītī, kur, protams, kolēģi jau rosās. Auto, pa logiem spīd 4i datori un īpašnieku acis ar visticamāk gail satraukumā. Slēdzam iekšā kompīšus mēs ar’, piesaistām pārīti no attālinātajiem biedriem, kuriem fiziski nesanāca pievienoties, un spēle var sākties.

Kkā tā ir sanācies, ka komandā mums ir viens nevis gudrs (kā mēs visi), bet Guuudrs biedrs, kurš, mums nesaprotamu iemeslu dēļ saprot to, ko mums saprast nesanāk. Viss, kas mums #7nieks kontekstā liek pārdomāt savu IQ līmeni, viņam padodas tik viegli, ka mēs.. Mēs lielākoties baudām (ok, parazitējam). Viņš aši un knaši izpilda uzdevumus, saliek mums karti, pasaka virzienu un mums, viņa mazajiem Minjoniem, atliek tik doties ceļā un nodarīt to lietu līdz galam. Bet šoreiz esam ceļā uz FTF, esam vienā laivā, un šoreiz arī mums Ir jādomā. Velns!

[Tā filma, TĀ filma saullēktā teju ne aizdzina izmisumā, un vēl jau pagāja krietns laiks, kamēr apjautās, ka, pirmkārt, tā ir filma (tiešām senilas tās pandas), otrkārt, tā tiešām būs jāņem un jānoskatās un, nē, skrullēšana nederēs, jo ir jāklausās. Jeij! Par Žangadu nemaz nerunāsim. Taisni vai brīnums, cik ilgi var skatīties uz ciparu virkni, skatīties un skatīties, un neko neredzēt, un vēl pēc mirkļa nesaprast, Kā tieši varēja neredzēt. Un skaistā baznīca ar saviem logiem. Grūti pat iedomāties, cik daudz netā ir Latgales baznīcu bildes.. Labi, ka logi paunikāli. Pietiekami unikāli, lai pailgi meklējumi neta ārēs rezultētos ar nekļūdīgu trāpījumu dabā. Jauki.]

Visādi citādi mēs tiešām esam forši. Ar visu kodēšanu pietiekami agri esam pie pēdējā punkta, lai vēl reāli cīnītos par FTF. un tur.... 45 minūtes nekā. Mēs ar, mēs ar, tai pazemes brīnumā paviesojāmies. 2as reizes. Uz tilta pabijām 3 reizes. 3 no mums, ja ne visi četri. Tukšums. Ūdenī ar iebridām. Nekā. Stāvi, truli skaties uz tiltu un redzi, kā FTF izslīd no rokām. Izmantojot to, ka esam tik tuvu izmisumam, ļaujamies darījumam ar citiem paizmisušajiem - viņi mums parāda virzienu, kur tas sasodītais punkts jāmeklē, bet mēs viņus iepazīstinām ar Žila Verna daiļradi un skaitļu maģiju. Labs pret labu, iekšējs face palm emoji un metamies žurku skrējienā. (Nez, skaistā (gan jau kkādi topi tā saka) AZ zina, ir dvēseļu akmeņu tante? :D

Ziniet kā beidzas cerības uz brīnumu – kad redzi smaidīgus Vienradžus lēkājot pār dubļainu strautiņu :D Vienradži un citi zvēri, noliecam galvas jūsu priekšā, paklanamies (mēs tik izskatījāmies tādi pabēdīgi, patiesībā mēs jums iekšēji pat uzplaudējām – sasodīti labs rezultāts!) un.... tiekamies septembrī :)

PS Mums kā mieriņa un dieniņas piekritējiem pēdējā laikā reti sanāk uzskriet kādai komandai. Tā nu, pametot Kūdras fabriku, saķērām vietējo fīlingu - sajūta teju ne kā zombiju apokalipsē, kur desmitiem lukturaino kaut kur ļoti apņēmīgi dodas. Nav brīnums, ka punktu kaimiņiem stresiņš, mums ar būtu, ja paši nepiedalītos!

PPS Brīdinājums pie lādes jau lika domāt, ka būs nevis lāde, bet The lāde, bet nu, ka tik episki laba, to iedomāties ij nevarēja. Salut, BK! Jūs mākat ij pamocīt, ij novest, ij pārsteigt, ij padarīt mazliet atkarīgus – tā vien rādās, ka vasara būs mazliet pagarlaicīga. Tiekas rudenī!

Jau bišku pēc 23:00 visi 8 rubaki bijām noparkojuši mašīnas Viļānu vienīgajā benzīntankā, liekot cerības uz to, ka varbūt kāds punkts būs arī pa ceļam uz Rēzekni. Kāds nosnaužas, kāds baro noklīdušu suni. Ap pusnakti BK lapa sāk bremzēt, refreshi nestrādā, bet īsi pēc tam jau viss aiziet.

Kad pirmās mīklas atminētas, pēc vieniem, startējam uz pirmo punktu - “Grēku plūdiem”. Diezgan veiksmīgi atrodam gan pašu baznīcu, gan pēc mazas kāpšanas arī pašu punktu.

Pa ceļam, tie kas nestūrē sāk skatīties Inspektora Gailīša piedzīvojumus Lykuma Draugos, un jau pozitīvais garastāvoklis mašīnās uzlabojas vēl vairāk.

Pēc tam dodamies uz purva karaļa cietoksni - bijušo kūdras fabriku un pirmoreiz tovakar satiekam citas komandas. Pašu lokāciju atrodam diezgan operatīvi un nepaspējam pārāk ilgi apbrīnot fabrikas plašumus un riepas, līdz jau atrodam punktu.

Nākamā pietura - Skabargainā mēle. Potenciālo lokāciju atrodam relatīvi ātri, bet uz vietas gan mazliet iesprūstam, jo 1) Rubaku te vairāk kā sēņu augustā 2) tumsā patērējam diezgan daudz laika apstaigājot visas sliedes. Kad uzduramies betona konstrukcijai, ir sajūta, ka te čista jābūt, un tā arī ir. Pa vidu gandrīz dabūjām sirdstrieku, kad pa blakus esošajām sliedēm garām novālē vilciens.

Dodamies uz nākamo punktu - Ceļš uz Sātu. Piebraucam pie Ausmeņa kebaba, apskatamies uz punktu, un dodamies 30 min veltīgi meklēt punktu pa apkārtnes daudzdzīvokļu namu sētām, līdz viens rubaks izdomā vēlreiz apskatīties kebaba durvīs, un punkts tiek atrasts.

Nākamais - “Lykuma draugi”. Pirms tam gan piestājam pie viena cita tilta, līdz atrodam īsto. Jau ierodoties punktā ir viena komanda, un rubaks stāv pie cauruma zemē ar tik tramīgu skatienu kā viduskolnieks pie kases ar Užavnieku rokās. Pieejam klāt, un, jā - šamējais vaktē vienu citu rubaku, kas šķiet aizlīdis līdz zemes centram. Kad šis izlien ar nelaimīgu sejas izteiksmi, uzticamies viņiem, ka punkts tur nav. Turpmāko 40 minūšu laikā izložņājam katru tilta kroku un visu apkārtni, līdz viens no mūsu rubakiem izdomā aiziet “tur točna nebūs” virzienā pa siltumtrasi, un atrod punktu. Līdz tam gan punktā saradušies kādas 5 komandas, bet mums kaut kā izdodas nemanīti atrast punktu un lēnām nozust no tilta. Beigās gan uzzinājām, ka mums relatīvi noveicies, jo citas komandas esot tur atgriezušās 3 reizes un 2+ stundas meklējušas.

Tālāk dodamies uz “Latgales jumtu” aka “Kur bļeģ ir tas sūda punkts”. Pretēji sākotnējai idejai, ka tas varētu būt Ančupānu skatu tornis, izdomājam, ka Mākoņkalns vai Lielais Liepu kalns labāk atbilst un izskatās līdzīgāk, un izdomājam braukt uz turieni. Tagad jau ir 06:00 no rīta, lec saule, un tiem kas neguļ, viss ir max zaebal. Izbraukājam abus kalnus, un protams tur nekas nav. Bļe. Saprotam, ka jābrauc tomēr uz Ančupānu torni, kas no šejienes ir 70 km un 1h attālumā.. Pirms braucam, virtuāli izstalkojam visus iespējamos torņus Latgalē, lai nedod dievs nebūtu jāpbrauc atpakaļ uz šo pusi. Aizbraucam uz Ančupānu skatu torni, un protams, punkts tur atrodas.

Nospļaujamies, un dodamies uz “Žangadas atslēgu”. Pa ceļam uzzinām, ka “Trīs tirkīzzilie vienradži divās behās ar beibēm” jau ir atraduši lādi (apsveicam), kas liek mazliet sašļukt sejām, bet dod cerību, ka varēsim drīz piebeigt posmu. Lai arī mazliet nākas palasīt ērces pa krūmiem, tomēr relatīvi ātri atrodam arī Žangadas atslēgu, un vālejam jau uz Mārtiņiem pēc lādes.

Lādes lokācijā izložņājam katru mājas kvadrātmetru un sākam jau zaudēt cerību, kad viens no mūsu rubakiem iedomājas pārējām punktā esošajām komandām uzprasīt, vai kāda no viņām ieradās ar veco volvo. Pēc noliedzošas atbildes un mašīnas durvju atvēršanas jau diezgan drīz lāde tiek atrasta, un pēdējais šīssezonas posms tiek noslēgts. Prieks, ka finišējām trešie no 20 komandām, kas startēja uz FTF. Paldies BK par lielisko sezonu un pārējām sastaptajām komandām par komandas gara uzturēšanu!

23:59 Telpā daži nervozi smīkļeņi un apslāpti “Nu, kad tad byus?”

01:01 “KAIDAM SANUOK TĪ KODI???”

02:00 “Maršruts ira, viss ira, šaujam!”

04:25 “Tai, piedejīs punkts, maucam, maucam!”

07:40 “Eu, pīzvoni Mārteņam, paprosi, kas par huiņu.”

Kai var nūprast, myusu mārcja i ašņojūšās acs pīnoca ap pussešim reitā.

Izarodos, ka tī tilti vai izbejušī tilti puori to stulbo upi ir vismoz pīci. Un onkuļeits teica, ka “čerez tri kilometrov jesķ išo oģin mosķik.” Un tū visu mes zinojam, jo 7:40, kod zvaņejām Mārteņam čeikstēt, mēs bejom bijuši četrūs nu jīm.

Myusu pirmīs skriejīņs pēc FTF apzastojos uz taida ryugtena punkta, jo viss, kas pusē pīcos nu reita bej joizdora, lai pajimtu FTF, bej jāazbrauc uz pareizū nu visim tiltim. To vītā myusu uzvara izaviertos par pīcu tiltu mierci un māranu delīreju. Nu nikuo. Byus. Nakts rubas gorša ir naaizmierstama.

Paļdis orgim par fantastiskū laukumu. Par lādi nav komentaru - dziļi nūzalīcamīs izdūmis prīkšā.

Sveicīņs nakts draudzeņim - spītejūt bažām, ņīvīna kretina šūnokt nasatykom.

#spams bija nobriedis savam pirmajam FTF. Tiesa tam bija nobriedušas vēl 18 citas komandas. Jau pirms laukuma atklāšanas bija skaidrs, ka Rēzekne pēc 1. maija nakts vairs nekad nebūs tāda kā agrāk...

“Oficiālajā” starta laukumā esam laicīgi. Bez steigas un ar vēsu prātu, noskatāmies kā Kaplī ierodas viena komanda pēc otras. Satraukumam nav pamata un pārliecības līmenis par savām spējām nekrīt. 15 min pirms starta BK sāk kurināt čatu. Laikam ir dikti pārliecināti par savu sezonas noslēdzošo meistardarbu. Mazs satraukums tomēr iezogas.
Pirmais, ko atrodam un esam 100% droši, ir baznīca. Negaidām, pametam Kapļa ballīti, un braucam lūgt piedošanu par visām tām reizēm, kad sezonas laikā frustrācijas, dusmu un vājuma brīžos piesaucām BK komandas vārdu. Izskatās, ka esam ieradušies baznīcā pirmie un mūsu audiences laikā esam netraucēti un tiekam sadzirdēti. Āmen.

Tad no 01:00 līdz 02:30 ir vnk tukšums. Nostājušies krustojuma vidū, mēģinām atminēt mīklas, taustāmies, bet īsti nekas nedodās rokās, ik pa laikam kāda komanda aizbrauc garām uz baznīcas pusi un atkal prom. Bet kur viņi brauc?! Beidzot Cītyuksnis padodas un pēc 15 min jau ir kritis.

Problēma ar Žangadu un Maziču ir tāda, ka to, vairs neesošo dzelzceļa tiltu, ir pārāk daudz! Un, protams, pirmais, uz kuru aizbraucam, ir nepareizais, turklāt pie tā piebraukt ar mūsu tehniku īsti nebija iespējams, tāpēc nācās izskustināt kājas 2 km garumā. Vilšanās. Toties debesis jau smuki sāk iekrāsoties rīta gaismās. Jau braucot atpakaļ uz Rēzeknes pusi, kartēs ieraugām potenciāli labu vietu, kur varētu būt bijis dzelzceļš. Ir! Bet jau ir 04:30 un mums ir tikai 3 punkti.

Ausmenis bija ātrākais ielasītais punkts šajā laukumā - tik tikko izkāpuši no mašīnas, jau bijām tājā atpakaļ un ceļā uz nākošo “100% drošo” punktu, pirms tam gan pabraucot garām Ančupānu skatu tornim nodomājām, ka šis gan nav, jo aprakstā ir skaidri pateikts, ka “vysa Latgola pī tovom kojom”, nevis gondrīz vysa!!! FYI – tas ir Lielais Liepukalns, kur vysa Latgola tajā rītā bija pie mūsu kojom, jo tas ir augstākais Latgolas kalns! Bet dusmojāmies tikai nedaudz, jo jums bija jāredz tas skats. Tas bija kaut kas episki skaists!

1 h 20 min vēlāk ierodamies uz Lykuma draugu burziņu, kur kādas 3-4 komandas. No ķermeņa valodas ir skaidrs, ka puse ir atradusi un otra nē. Izložņājam visu un tad ieraugām no tālienes meklētos ciparus – tajā brīdī notiek instensīva diskusija un morālā izšķiršanās whatsapp grupā – teikt pārējām komandām vai nē?! Lēmums tiek pieņemts – nē! :D

Nosūtām “Apsveikumu” Vienradžiem.

Braucam uz torni, kas gandrīz ļauj sajust, ka vysa Latgola ir pie mūsu kājām... bet īsti jau nav tā sajūta, kkas pietrūkst... Ir, ir rūgtumiņš par padirstu 1 h un 20 min :D

ABR abriviatūru jau atkodām 4 minūtē pēc laukuma atvēršanas, bet nekādi nevarējām saslēgt visus dotos vienā, lai gan arī Burzavas vārdu daudzinājām neskaitāmas reizes, bet tagad vairs jau nekas neatlika. Ir jābrauc.

Lādes mīkla padevās viegli un ātri vien esam pie lādes. Tur jau priekšā 3 smaidīgas komandas dzīvojās pie “savām” māšīnām un mums novēl veiksmi meklējot. Paldies! Mēs paliekam meklēt, bet komandas dodās prom. Tik viena mašīna palika. Nodomājam, ka iespējams kkur apkārt blandās vēl viena komanda. 30 min vēlāk, meitenes, izsalkuma vadītas, dodas uz mašīnu, nejauši ieraugot BK uzlīmi pulkstenī. BK ir parūpējušies par lielisku pārsteigumu! Sezonas noslēgumam ļoti atbilstoša lāde. Visas nakts nebūšanas un grūtības paliek nebūtiskas. Tik jāsaprot kā to bagāžnieku atvērt. Tikmēr piebrauc Origami Haizivis un mēs izdarām to pašu, ko izdarīja Garnadži, Robusti un Pelēkais paugurs ar mums – notēlojam, ka mašīna ir mūsu :D Neņemiet ļaunā. Tas mums deva nepieciešamo laiku, lai saprastu kā to lādi dabūt vaļā. Un tieši laikā, lai sabojātu lādes atvēršanas prieku Fraņču Pīlādzīšiem un Mamma piespieda.

Paldies BK par sezonu. Bija jaudīgi. Atkārtosim nākošajā.

Vasals, ka namaloj! Sen gaidītais Latgales posms pievarēts. Ievadvārdiem sakot - emocijas divejādas. No vienas puses super piedzīvojums un liels cepums(not the sloppy one) organizatoriem par spēles laukumu. Tiešām prieks, ka dalībnieku feedbacks ir ņemts vērā - prosms Latgalē, punkti ir diezgan konkrēti un viegli pieejami un vienkārši lieliski izstrādātas mīklas. Bauda lauzīt galvu. Bet nu jā, šoreiz mazā vilšanās, ka nesanāca tā īsti pacīnīties par FTF pašu kļūdu dēļ.
Laikam nav vērts vairs uzskaitīts visu sīkumos, pa lielam jau darījām to pašu, ko pārējie. Tāpēc uzskaitīšu visus "feilus", kas noraka mūsu cerības :D
Pirmais - uzrais atpazīstam Ausmeņu. Ātri aizbraucam, meklējam.. nav nekā. Citas komandas atbrauc un nozūd. Cipa atrada? Nez, izložņājam visus kaktus, ceļam vienu purnu augšā, lai paskatās virs poģīšu jumtiņiem. Joprojām nav. Lienu apakšā zem terases.. arī nav. Saucam palīgā otru mašīnu. Pēkšņi ideja, ka moš kaut kur uz pašām durvīm, cipa sadarbība ar viņiem. Guess what, tur arī bija.
Fail Nr 2 - Kad jau ir pagājušas gandrīz 2 stundas pieslēdzamies pie pārējām mīklām, ar kurām netiek galā otra mašīna. Esot kaut kas nenormāli grūts. Un tad seko facepalms, ka šie nav redzējuši Lykuma draugus. Karoč atkal 2 stundas pa di*rsu. Atrodam references filmā, iejūtamies Žila Verna romānā un visu skaisti atkodējam.
Fail Nr3 - es ceru, ka mēs nebijām vienīgie, kas aizpirda uz Mākoņkalnu un skaitīja pakāpienus :D Lai gan nenožēlojam šo kļūdu. Saulriets mākoņkalnā bija ļoti maģisks.
Fail Nr4 - Kamēr otra mašīna jau ir izbraukājusi 5 nepareizas baznīcas, tiek saņemta norāde pačekot vēl vienu potenciālo, kas atrodas mums tuvumā. Principā interesanti pusešos no rīta klauvēt pie strādājoša lūgšanu nama durvīm, cerot, ka signalizācija nesāks gaudot un neskries bars ar jehovniekiem pakaļ aiconot mūs tomēr palikt :D
Fail Nr jau nojuka skaits - Esam izdomājuši vēl vienu baznīcas kandidātu. Braucam uz Strūžāniem. Un sākas zili brīnumi. Vienā kartē ir upe, kurai jāiet pāri, bet navigācijas kartē ir ezers blakām. Pilnīgs bezpriģels. Kas notiek? Beigās saprotam, ka 5km tālāk ir miests ar tādu pašu nosaukumu. Bet redz ka pa taisno nevarot izbraukt. Jābrauc 20km apkārt. Pie sevis vēl nodomājam, ka tās milzīgās stroijkas arī būtu lielisks 7nieka punkts.
Fail Nr jau zajebala - esam pie baznīcas. Atbrauc arī otra mašīna. Šie rēc par mums. Plus vēl brauc augumā, ka nav īstā baznīca. Nu neko. Pastāstam par episko skatu otros Strūžānos un parādam bildes. Un tad atskan smieklu/dusmu/bļāvienu fanfāres, ka mēs esam bijuši pie punkta, kuru šie nevarot atrast. Beigās viss labi. Baznīca ir īstā, starp citu arī ļoti episka vieta, cietoksnis arī ieņemts.
Fail Nr nu kur vēl vairāk - Es nezinu kas tur notika, bet mēs 15 min bezzonas internetā mēģinājām atvērt lādes mīklu, kamēr vēl nebija viens punkts atrasts :D Lai vai kā, otra mašīna ātri atrada gan pēdējo punktu un drīz pēc tam arī lādi. Tikmēr mēs ceļā uz lādi iebraucām, maigi sakot, ne tur kur vajadzēja. Tā arī nedabūju padzerties no svētā 7nieka grāla :(
Tā nu lūk mums gāja.. jeb negāja. Interesanti jau bez gala. Žēl, ka sezona galā. Tagad tik jādomā, ko iesākt ar spēli. Izskatās, ka pašreizējais spēles formāts sevi izsmēlis. No vienas puses gribās visiem draugiem parādīt, cik ļoti amazing ir šis pasākums. No otras puses 20 komanda uz FTF un 60 kopā jau ir mazliet par traku. Vārdsakot viela pārdomām un ceram, ka tiks uzklausīti arī dalībnieku viedokļi un ietekumi.
Vēlreiz, paldies, organizatoriem par lielisko spēli! Un cepure nost uzvarētāju priekšā - 7 ar pusi stundas priekš šīm mīklām ir ļoti cienījams rezultāts!
Uz tikšanos rudenī!

Haizivīm totāls āķis lūpā (pun intended) , nevar taču laist garām cīniņu par FTF.

Otrdiena // 18:30
Mēs kā siļķītes ar savu bundžiņu grabinām uz Rēzekni. Noīrējuši vismazāko dzīvoklīti kādā no Rēzeknes hruščovenēm (starp citu, bija stilīgs sarkanķieģeļu dizains) un cilvēki laukos ārprātā laipni bija mums atstājuši gan biezpiena sieriņus brokastīm, gan 3in1 kafiju, iegāžamies ap 22:00 dīvānos sākt izzināt spēles laukumu. Centrāle un pārējie sāk taisīt stresu čatiņā jau stundu pirms mīklām, visi baigie asprāši. Bet Haizivis = vientuļnieki. Neatklājamies, ka iesim medīt jau šonakt.

Trešdiena // 00:00
Aiziet, sākam rubīt mīklu. Vienu piesēdinām pie filmas – tas rezultējas nepārtrauktos smieklos. Otrs pie Žila Verna – tas rezultējas pie skaļas lamāšanās virtuvē. Trešais atrod sētu – izrādās, ka tas pie pašām namdurvīm, nolemjam, ka ar to arī sāksim. Baznīca un Purva Karalis īsta mistika. Par Latgales Jumtu arī ieejam strīdiņā par to vai tas ir Mākoņkalns vai Ančupāni.

// 1:20
Skaidrs, ka, tikko kā Verns atkosts, ir jāskrien laukumā. Tā kā Ausmenis ar savu sātu un sētu te pat vien ir, tas cipariņš krīt pirmais. Asprātīgais Baltais Kalns ielīmējis lodziņā. Haha.

// 1:40
Laižam uz Baznīcas ielu. Joprojām esam vieni, pieņemam, ka citi vēl min mīkliņas, mēs jau ielīduši pazemē pie trubām. Kaut kā neticas, ka tiešām būtu jālien pāri Rēzeknei pa gāzes pārvadu, tāpēc paliekam šajā krastā. Pēkšņi vieni lielā ātrumā piebrauc, bet ārā nekāpj. Ieliek atpakaļgaitā un aizmauc prom. Pēc 10 minūtēm tomēr ir atpakaļ un jau ar vēl vienu komandu. Šie baigi drosmīgie un ir gatavi ielīst un izlīst visur. Viņu puikas pārlien pāri un ierauga punktiņu. Mācība – jāatceras, ka esam 7niekā un jābūt VIENMĒR drosmīgiem. Stundu tur noķīķerējuši arī mums ir skaitlītis zināms. Bet prieki ar to nebeidzas. Vienas Haizivs telefons iekrīt starp mašīnas sēdekļiem, pavadām labas 10 minūtes mēģinot izmakšķerēt.

// 3:00
Ierodamies tilta lokācijā. Tilts ir īstais, bet nu nakts pilnā plaukumā. T-U-M-S-A. Viena no Haizivīm ļoti veiksmīgi iespīdina savu zemūdens lākturi caur krūmiem un iespīdas zīmīte. Nu šis prasīja mazāk kā minūti. Good luck tiem, kas šo meklēs dienas gaismā. Starp citu, atstarotāji baigā štelle – vajag lietot.


// 3:40
Ierodamies ABR. Mūsu izpratnē ABR - Abramovka. Baltic Maps uzrāda foršu vecu dzelzceļu, atrodam arī to veco uzkalniņu, meklējam tos bērziņus, kas kreisajā pusē bija bildē redzami. Bērzu dafiga, daži pat pa vidu tām sliedēm. Kaut kā sajūta, ka šis dzelzceļš ir par vecu, ja jau koki pa vidu saauguši. Bet nu daži domā, ka jāiet vēl tālāk, taču diviem vajadzētu iet atpakaļ uz mašīnu un piebraukt pretī no otras puses. Ir 4:30 un neko neesam atraduši. Pilnīga pakaļa. Un sāk palikt gaišs un auksts.

// 4:37
Mašīnbraucēji iespoto ugunsgrēku vietējos kapos un kā dabu mīloši cilvēki saprot, ka FTF jāziedo, lai būtu MVP un zvana 112, lai brauc glābt nabaga miroņus. Lieki piebilst, ka pagāja kādas minūtes, kamēr vispār ugunsdzēsējiem ieskaidro, kur tas vispār ir. Un for future reference – viņi neizmanto koordinātas.
Sākam reflektēt par jaunu ABR atrašanās vietu.

//5:30
AsfaltBetonRūpnīca. Kopīgs – āāāāāāāā, nuja. Bērziņi ir, sliedes arī vairāk pēc sliedēm izskatās. Viens meičuks augšā, puikas pa apakšu, punktiņš smuki atrasts. Ar akrobātikas cienīgiem paņēmieniem tiek arī nocelts lejā, lai nav jāiet viss tas gabals atpakaļ. Putniņi smuki čivina arī, starp citu.

//6:00
Ar šo arī prieki beidzās, jo joprojām neko nezinām par kūdras purvu un baznīcu un mēģinām sarubīt pēdējās mīklas ceļmalā. Lai nebūtu galīga dīkā sēdēšana, izdomājam tomēr aizbraukt uz Ančupānu tornīti, pat ja nebūs īstā lokācija, būs vismaz smuks skatiņš, jo saulīte tikko uzaususi. Tas nekas, ka pa nakti jau piecas reizes nobraukts garām.

// 6:20
Uztešamies skatu tornī un viena no Haizivīm atrod punktiņu pavisam viegli. Pabaudījām skatiņu augšā, pafočējāmies. Gaišā laikā var arī redzēt tās negulējušās sejas.

// 6:50
Ančupāni tik tāda veiksme bija, bet baznīca un Karalis joprojām nav. 7nieka lapa ziņo, ka kāds ir atvēris lādes mīklu.

//7:20
Lāde ir kritusi. Mēs joprojām clueless.

// 8:31
Ietešamies beidzot tajā purvā, papļāpājuši ar Centrāli. Tur mūsu ļoti laipni izdzen ārā. Onkulītis ar sirmu bārdu un gariem matiem ieradies, jo viņam jau vietējie sazvanījuši, ka pa nakti te kaut kādas mašīnas braukā un cilvēki staigā. Toties tagad zinām visu backstory, kā cietumnieki uzcēluši ciematiņu, kā kūdra beigusies un, kā 2002ajā viss palicis izmiris. Again, laukos cilvēki superlaipnīgi. #recommend

// 9:09
Baznīca izpētīta un lādes mīkla vaļā.

// 9:58
Ierodamies arī lādes lokācijā. Tur divas mašīnas un abās sēž kaut kādas meitenes, smaida un ēd maizītes. Prasām kā iet un cik ilgi jau te. Viņas saka, ka kādu laiku jau un ka jāiestiprinās ir. (by the way – asshole move) Tā kā laika nav daudz runāt, ejam pētīt māju, lauku, mežu. Palēnām piebrauc vēl mašīnas. Daudz tam nepievēršam uzmanību un tik rakņājam visas malas. Viena Haizivs jau bedrē, cita iznēsājusies tās trepes visur, pārējās klīst riņķī. Piebrauc vēl mašīnas. Citi tusē ap to Volvo un bildējas, bet mēs nospriežam, ka viņi ar to tikko ieraušies. Pēkšņi visi aizbrauc un paliekam mēs un Brūklenes. Nav skaidrs, kur visi palika un kāpēc neredzēja nevienu pierakstoties un vispār WHAT THE HELL IS HAPPENING. Sākam fantazēt sazvērestības teorijas, ka Centrāle izdomājusi vēl vienu hintu un te patiesībā nemaz lādes nav.

// 10:40
Parādās manāms izmisums. SMS draugam ar palīgā saucienu un atpakaļ tiek saņemts “lādi var atrast 20 sek pēc izkāpšanas no auto. Mājās tā nav” – Viena no Haizivīm aiziet uz mašīnu, stāv pilnīgi tupa un skatās apkārt. A davaj jāiečeko, vai vaļā. Omg - vaļā! Sēž pasažieru sēdeklī un jūtas tā it kā nevajadzētu tur sēdēt. Āā, viss ok, uz kāršu pakas rakstīt Baltais Kalns. Nē, nu mazums cilvēki baigie fanāti. Kaut kur jābūt. Ierodās pārējie. Visi tādi skeptiski un bišk tā kā wtf, rakņāties pa citu cilvēku bardačoku, ne? Tad viena no Haizivīm saprot, ka redzēja Mamma piespieda baigi laimīgos pie bagāžnieka. Viss top skaidrs. Bet nu tas bagāžnieks kā nenāk vaļā tā nenāk.
Lāde beidzot krīt un vispār esam AMAZED par šito izdomu.
Ideāls sezonas noslēgumiņš. 10/10 would do it again.

Viss tiek nobeigts ar Ausmenīti, protams. Aliņš un pļāpa ar Mamma Piespieda un vispār viss ir baigi kruti.

Otro reizi vienojušies kopējā dziesmā (mēnesi atpkaļ pēc ilgām pārrunām tas neizdēvās) par došanos pēc FTF sajūtām (lasīt - nolemtība, bezcerība, izmisums, bezmiegs un vispārējs zb) ieplānojam 30.04., 16.30 startēt no galvaspilsētas.
Daži pirmās FTF sajūtas noķer vēl neiekāpuši mašīnā, darbā - no galvaspilsētas startējam ap 18. Tāpat nepilnā sastāvā, -1 pipariņš, kas rezultējas -3 pipariņos. Šoreiz bez mazo uzvaru atzīmēšanas rituāla, bez kompānijas jau nevar.
Izsapņotiem sapņiem par vakara pastaigu Rēzeknē, ap 22.30 ierodamies bāzē, kas, kā vēlāk izrādās, ir bijusi stratēģiski lieliskā vietā.
Pārbīdam galdu, savelkam pagarinātājus, iekārtojamies. Pārkrāmējam rosolu uz bunkuriem. Ap 23.00, stunda, BK čats vārās kā nekad.. daži uz brīdi piever acis.

00.00, sākumā viss kā parasti, mazliet wtf.
Pamazām izskan idejas, sazīmējas punkti. 5/7 šķiet pārliecinoši, 6/7 (7.) bez mīklas risinājuma, bet ar satelīta "vajadzētu būt" apstiprinājumu.
Pamatīgs uzkāriens uz 6., Žangadas atslāga. Virziens ir, idejas ir, doma it kā uzķerta, bet risinājuma nav.
03.00, velk jau uz 04.00 tiek saprasts, ka viens no punktiem atrodas 400m attālumā no bāzes.
Tā kā vismaz viena rubaka klātbūtne šeit ir bezjēdzīga, tas šifru totāli necērt, tiek nolemts, ka pastaiga tomēr būs - 3 paliek šifrēt, 3 dodas naksnīgā un, vietējiem mietpisloņiem noteikti aizdomīgā, pastaigā ar lukturīšiem.

LYKUMA DRAUGI
400m, pāris minūtes, esam klāt.
Tuvojoties, caur krūmiem jau tiek pamanīts kā šaudās lukturīši. Lai arī bez veida, kā pareizi atšifrēt un kā vairumam - ar nepareizi noteiktu Muhtara pieredzi, vieta ir īstā.
Ko ta Jūs te meklējat? Kā veicas? Daļēji kopā, bet atceroties, ka šis ir FTF, spicām ausīm, čukstiem un aizdomīgiem skatieniem tiek ķemmēta teritorija.
Trubu tunelis pazemē liekas tik vilinošs un parasti vieta, kur tik ļoti negribas līst izrādās vieta, kur noteikti jāielien.. ne šoreiz. Vēlāk liek smaidīt fakts, ka mēs tur neielīdām pirmie (pēc pēdām laikam otrie) un atstāto pēdu dēļ to noteikti izdarīs vēl daudzi. Un pēdas, nu jau stiepjās tālu..
Pirmajā piegājienā, atrodoties tilta galā, kopā ar rubaku no citas komandas, tiek nospriests, ka pa trubām tālāk nav jālien, tas būtu par traku... tiešām?
Otrajā, skenējot ar daudz lielāku vērību, vai dēļ tā, ka lēnām aust gaisma, tiek saskatīts kaut kas uz balsta.. Protams nebūs jālien, aha..
Labā ziņa - otrajā piegājienā augšā atrodas tikai vienas komandas pārstāvis, ātri un bez liekas uzmanības pievēršanas nodarīts darbiņš. 04.25.
Nu jau te 3-4 komandu ballīte. Brīdi patēlojam muļķus un pazūdam krūmos. Ilgi, bet siltāku sajūtu sirdī rada tas, ka neviens no pārējiem prom no šejienes pagaidām netaisās.
Šis tumsā viegli nedevās.

Bāzē situācija nemainīgi sūdīga. Tiek nodota pie lykuma draugiem sadzirdēta informācija par ātru atšifrēšanu izmantojot kādu automātisku rīku.
Tālak pastaiga ved pie Ausmiņas. 850m, pāris minūtes..

CEĻŠ UZ SĀTU
Sākumā mazliet apķemmēta teritorija un apkārtne, vienkāršās lietas, protams, atstājam beigām.
Punkts krīt pāris sekunžu pēc tam, kad uzmanība tiek pievērsta sienai. 04.40

Atgriežamies bāzē, pretī sarkanas acis, nelaimīgas sejas, joprojām sūdīgi.
Siltāku sajūtu sirdī rada ziņas čatā - tiek prasīts vai lykuma draugi vispār uz vietas, tur mērce turpinās, aye!
Tiek nolemts doties uzvākt punktus, šifrēšanu turpinot mobilajā ofisā. Ap 05.00.

LATGALES JUMTS
Veiklākie kalnā kāpēji vienojas, viens uz augšu, viens lejā, ja nu BK grib likt pakāpelēt un parēkt par mums un augšā nekā nav.
Mirkli vēlāk vēl kāds augšā, pārējie pa leju, kāds turpina neveiksmīgi šifrēt.
Punkts krīt ātri. 05.50.
Arī šeit satiekam draudzīgus rubakus, kam ne visai padodas šifrēšana.

SKABARGAINUO MIEĻE
Sākotnēji piebraucam no neīstās puses, tomēr vieta noteikta pareizā.
Mieļe šķiet vilinoša, tomēr sliežu beigas ļoti aicina, galā noteikti otrā pusē kas pieskrūvēts.. not.
Atpakaļ tomēr pa mēli. Ļoti novēlota sasaiste ar mīklas nosaukumu. 06.30.
Prombraucot satiekam vienradžus, šiem pēdējais. Darījums ar informācijas apmaiņu nenotiek, tas esot iespējams tikai tad, kad viņi lūkosies lādē pa tās atvērto vāku. Un mums jau tā pat nav ko dot pretī. :D

Pa ceļam nebeidzama, lasīt - neveiksmīga, šifrēšana.
Sekojam līdzi notikumiem laukumā, vienradži atrāvuši LĀDES mīklu.
Cenšamies saglabāt motivāciju - nekas, ja nu tāda pati mērce kā dzirdēts par Kuldīgu?
Brīdi vēlāk lādes mīklu atver arī #pandacrew

PAMESTĪS PURVA KAROĻA CĪTYUKSNIS
Viss noteikts pareizi, piebraucam klusi un mierīgi.
Te viss ātri, punkts uzvākts. 07.12
Baigais monstrs.

07.21 - WASTED! game over. Gratz, vienradži! Tas bija ātri.
Nekas, vēl ir TOP3. #pandacrew vēl nav atzīmējušies.
Turpinam neveiksmīgi šifrēt.

GRĀKU PLYDI
6 rubaki mašīnā nespēj pareizi nonavigēt vienu pilotu, īstajam ceļam pašaujam garām. Ar nelielu loku, bet esam tur kur jābūt.
Iekšā ejot un uz kāpnēm rādot tiek noteikts: "Šis ir vilinoši!" tomēr ejam tālāk iekšā.
Tiek iemēģināta kancele, mazliet pagāniski un zaimojoši, bet pēc kapu vārtu apgānīšanas kādā no iepriekšējiem laukumiem tā pat jau vairs nav ko zaudēt, pakaļa jau svilst elles liesmās.
Īss brīdis un punkts tornī krīt. 07.50

Ar šifru #vissslikti. Nav variantu: "Hallo, centrāle?".
Žilu zinām, grāmatu zinām, atslēgu zinām.. šifrējam nepareizi. Stulba spēle. Jo****** šifrs.
Apskaidroti saprotam kļūdu, atšifrējam.
Par dzelzceļu jau zinājām, atrodam upi, vietu un tiltu - braucam, jābūt!

It kā ŽANGADAS ATSLĀGA
Koks pāri upei, bet čota bildei neatbilst..
Uzvācam geocache, piebrauc vēl rubaki.. laiks iet.
Atpakaļ mobilajā birojā. Tiek atrasta vēl viena atbilstoša vieta.
Jau dodoties turp tiek saprasts, ka atbilstošas vietas ir pat 4-5. Neko, ņems secīgi.

ŽANGADAS ATSLĀGA dublis 2. Ar otro mēģinājumu trāpijām.
Priekšā un pakaļā vēl rubaki, kāds prom, kāds šurp.
Pēc kāda laika kopīgu un ne tik kopīgu meklējumu punkts tiek pacelts.
Zīmīgi, ka viens no rubakiem jau bija te ielīdis un, lai arī cītīgi centās meklēt, vietu atzina par labu esam tikai dabisko vajadzību nokārtošanai.
10:43
Tumsā šis būtu labi padevies.

Pa to laiku mīklu atvērušas jau hvz cik komandas, un hvz cik atzīmējušās. Paspēj izskanēt "Nekas, ir jau vēl TOP3.. 6.. 10.."

LĀDES mīkla vaļā. Kāds zina Režicu, kāds dvēseles akmeņu Agnesi, ziemeļi kartē ir augšā un Krievija ir austurmos.
Tikai gada 313 diena sanāk dienu ātrāk, nekā vajadzētu būt.
Vietu atkožam, kustībā pārliecinamies.

LĀDE
Piebraucam.. notiek gada pirmā zaļumene gaišā dienas laikā, totāla mērce!
Mašīnas kādas 5! Ap vienu divi meičuki ņemās, nez, kas šīm noticis, salūzis? Neko, metās iekšā, šie jau lādi vēl nav atraduši!
Bezcerībā slīkstošu rubaku izmisušās sejas, vazājas pa pagalmu, skats kā no kaut kāda walking dead.. zombie mode. Daži bezspēkā sēž.
Mums otrā elpa, sākam enerģiskus meklējumus..
Ātri gan tie apraujas, pēc kāda skaļāka sauciena visi pulcējas stajankā.. ā, nu ja.. tad redz ko tie meičuki.. kurš gan pievērsa uzmanību tai tačkai, starp citu rubaku tačkām.
11.40 sākas atzīmēšanās. Vairs nesteidzamies, piebraucam vēlāk, varam pagaidīt.
Kopīga, kulturāla un patīkama lādes atzīmēšana. Ne tā, kā zaļumenēs ierasts.. Dziriņa XL (kā teiktu Pēteris: "Liela diena - liela dzira!") pa aplīti, kurš nu vairāk izslāpis, feinas sarunas par laukumu un lādi.
Lādes atrašanas un atvēršanas prieks mums gan izpalika, bet pati LĀDE - smalki nostrādāts, kārtējo reizi jānoņem cepure BK komandas priekšā!
Tālāk atpakaļ pie Ausmiņas iestiprināties. Tur arī citi rubaki. Pārspriežam notikumus un iesmejam par komandas turpmāko iespējamo nosaukumu kopā ar #MUMSTEVINEVAJAG / Ieskrienies_drūmi apvienība.
Mums laukums, kā vienmēr, ļoti patika! Izņemot šifru, punkti tika noteikti un krita salīdzinoši viegli, precīzi, un esot jau uz vietas, ātri.

Mūsu pirmā sezona, izlaižot E01 un E02, ir galā. Sekmes mainīgas - no izmisuma un bezizejas, palīdzības prasīšanas centrālei un zālei, līdz like a boss laukumu iziešanai ar perfekti izpildītiem mājasdarbiem, un pat FTF kausa pacelšanai (S05E07 aye!).
Viedokļi ir dzirdēti dažādi, kā un uz kuru pusi ir mainījusies un attīstījusies ruba, bet, lai vai kā - mēs hajā un gaidām turpinājumu!

Paldies BK par visu sezonu un katru no laukumiem, mūsu redzējumā tie visi bija mērce un katrā bija kaut kas jauns! Arī par radītajām spilgtajām sajūtām un jaunatklātajām lietām un vietām, pilsētām, melnajām pērlēm un ne tikai!
Sveiciens arī visām satiktajām komandām un rubakiem! Vienmēr pozitīvi.

Tiekās!

Otrdienas vakars, ap plkst 22:00 ieripojam Rēzeknē, līdz sākumam vairs tikai pāris stundas. Haips par gaidāmo posmu ir manāmi jūtams un BK noteiktie, provizoriskie laiki to tikai palielina – viegli nebūs. Iekārtojušies pagaidu štābā, visas pieejamās elektrības rozetes pārņēmuši, gaidām 00:00, nekādi powernapi. Pēdējos brīvos brīžus izmantojam iespējamo vietu attālinātai izpētei.

00:00. IR! Sadalam mīklas un norāde "Netrokšnot pēc plkst. 23:00" iedarbojas. Īsi pirms 02:00, kartē tiek izīmēti 6 no 7 punktiem. ŽANGADAS ATSLĀGU pietaupam. Braucam!

Pēc ~35km brauciena un kilometru gara kāpiena - ir skaidrs, Lielais Liepu klans nebūs īstais LATGALES JUMTS, piknika galds arī nedaudz atšķiras. Aši tiek sazīmēts pareizais, turpat blakus Rēzeknei. Nekas. Ceļā pavadītais laiks tiek izmantots lietderīgi, progress ŽANGADAS ATSLĒGAS lietā un iesākts goblinu kino seanss priekš LYKUMA DRAUGIEM, pietrūkst tikai attiecīgās uzkodas. Ceļā atpakaļ uz Rēzekni piestājam pie potenciālā PAMESTĪS PURVA KAROĻA CĪTYUKSNIS, Križevņikos. Bet nē- nebūs īstais, cietoksnis nav pamests. Iesākums bēdīgs.

Atgriežamies Rēzkenē - pie LYKUMA DRAUGIEM. Par kino aizmirstam, Rēzeknes upītes satalīta kartes izpēte ir atmaksājusies- tiltu izgaismo vēl ~3 komandu lampiņas. Beidzot! Plkst. 05:00, reizē ar tumsu, krīt pirmais cipars.

Īsi pēc tam, arī LYKUMA DRAUGI un pareizais LATGALES(RĒZEKNES) JUMTS. 3/7.

Virzamies tālāk. Kartē atrodam arī potenciālo KAROĻA CĪTYUKSNI, bet to vēlāk. 07:00 iekarojam baznīcas torni un vienlaicīgi, auto atstātais rubaks salauž ŽANGADAS ATSLĀGU. Otrā elpa un atskan vairāki "FTF" iekliedzieni. :D

Tiek pieņemts lēmums sadalīties, puse dodās ŽANGADAS ATSLĀGAS vilciena tilta medībās, pārējie- ieņemt PAMESTO PURVA KAROĻA CĪTYUKSNI. 07:25 “Gratz, Tirkīza vienradži!” čatā un cīņa par FTF ir noslēgusies. Bet nekas- pirmā sezona, pirmais FTF mēģinājums. Daži “Aaaaiii” un turpinām. Īsi pēc tam, ieņemts arī CĪTYUKSNIS. 5/7

Seko komandas suplce pie nepareizā ŽANGADAS ATSLĀGAS/Mazičas upes tilta. “Šis tik ļoti varēja būt īstais”. Bet nav. Turpinām iepriekšējo sadalījumu. Daļa komandas cīnās ar tiltiem, pārējie- braucam SKABARGAINUO MIEĻE misijā. Check! 6/7 un 9 stundas spēles laukumā.

10:00 atgriežamies Rēzeknē, palīdzēt ar tiltu “no augšas” un atbrīvot bāzi. Ar tiltu nav viegli. Pēc laiciņa seko “Brauciet šurpu, te pilns ar rubakiem”. Nepaiet 2 minūtes un čatā uzpeld laimīgais 77. Ir! Lādes mīkla vaļā, 10:30.

Pusstunda un lādes lokācija, reizē ar dvēseļu akmeņu tantes identitāti, ir atminēta. Seko “Visi ir te” un komandas apvienošanās parkingā pie pamestās mājas, kura jau esot izķemmēta. Negaidīti ātri- aizdomīgais auto tiek atmaskots. Salonā atrastā kāršu kava novērš uzmanību no bagažnieka. Bezmiega rezultātā domājam jaunus kodus un kombinācijas. Pēc neilga brīža, parējās 4, blakus esošās komandas jau ir pie un ap auto- lāde vaļā! 11:45. Perfekti! Nākamā pietura – Ausmenis.

Izcils sezonas noslēgums, pirmā reize bez palīdzības no ārpasaules. Uz tikšanos S06!

Dubļainie safanojās par FTF-festivālu un ar uzlādētām powerbarankām un maisu žāvēta ingvera mauc uz Diršiem. Gan, lai uz mammas jautājumu - kur esi, varētu godīgi atbildēt: "Diršu autoostā", gan, lai iegūtu dažas stundas stresa brīva laika - tālu no pārējiem rubakiem.

Vienam dubļainajam uztic skatīties kino, otram programmēt visādas atšifrēšanas programmas. Trešais gadījuma rakstura mīkliņas min. Kino deva mazliet kreisu rezultātu, tāpēc atšifrēšana neveicās un tika saprogrammētas spaiņiem visādu veidu atšifrētāji. Šifrētās mīkliņas liek mierā, būs gana ar pārējām, kas padevās. Sāk ekspedīciju - ir jau vēls - kādi 4:00 paļubomu.

No suncīšiem mazliet sabijās PAMESTAJĀ PURVA KARAĻA CIETOKSNĪ, bet punkts viegli krīt.

Tad žigli atrod SKABARGAINO MIEĻE punktu, tik pastaigāties vajadzēja.

Tad aizšauj uz LATGALES JUMTU, lejā nav, uzkāpj augšā - tur arī nav. Kāpjot lejā apstājās uz 100. pakāpiena (kāds skaitīja) kas tad tur tik labs - bija labs skats, ka pat vajadzēja sākt smieties.

Tad uz Rēzekni - CEĻŠ UZ SĒTU - "Forši būtu, ja pie oficiālajiem uzpūstajiem bļembiem uz restorāna sienas BK būtu sarunājuši savu tur uzpūst" - "A, rekur ir uzlīme" Nākamais!

Tad ar El Kubā komandu tiek veikta maiņa - mēs dodam kino(LYKUMA DRAUGI) skatīšanās rezultātu pret baznīcas (GRĀKU PLYUDI) lokāciju. Lai dzīve par aveni neliktos, atbildes uz kino ir viegli nepareizas un tāpēc nav lietojamas šifrā (Dubļainie vēl to nezin). Lai dzīve par konservētu persiku neliktos, El Kubā dotās baznīcas koordinātes ir viegli nepareizas, meitenēm vietvārdi sajuka - kādi 50km no īstās un nepareizā konfesija. Kad šī pilnīgi strādājošā baznīca apmeklēta, blakus esošās gosniņas samīļotas, instiņa pašiņš ar piena steķiem uzveikts - Dubļainie prasa naudu atpakaļ - baznīca nav īstā. El Kubā, nosarkst un iedo īsto. Tā netālu no pirmā apmeklētā punkta. Norm.

Tā kā matemātika, programmēšana un šifrēšana galīgi nepiekāda rezultāta neved - zvans audzinātājam - kas notiek. Izrādās filmu skatoties dubļainie ir tik dikti zvieguši, ka skaitļus pārklausījušies. Tiek ar tiem galā, tad arī ar Žangadas skaitļiem, ko dubļainie iegūst pa žiglo noklausoties Žila Verna grāmatas franču audio versiju. Abas zinībiņas noforwardē nabaga El Kube, kas citādiņ bija zaudētājos atstāti ar kreisiem skaitļiem. Palaiž programu ar īsto inputu un bīp-būp skaitļotājs izvada rezultātus. Ir jābrauc!

Šķersureferencējot vecas dzelzceļa kartes ar mūsdienu, atrod ŽANGADAS ATSLĒGU, punkts žigls, Dubļainie satiek "Meitenes" (DIVI PERSIKI ?).

Aizšauj atkal uz to Rēzekn, Atrod LYKUMA DRAUGU tiltu. Atrod arī dubļainu caurumu. Šauro vietu entuziasts žigli uzmauc gumpeļus kājās un skrien iekšā. Tur jau viens ir priekša (hei, black diamond novērtētāj!) Lien abi iekšā līdz pašai Rēzeknes sirdij. Bet tur nav nekā laba - jo šahta aizzīmogota ar zirnekļa tīkliem - neviens sukulis vai strādnieks nav bijis tur iekšā kādu gadu. Iet atpakaļ. Labi cilvēki no #mumstevinevajag atdara kanalizācijas lūku un Dubļainais ar draugu izlien saulītē, kur tos sagaida silta ziņa - punkts atrasts. Braucam. Black diamond entuziasta ārā atstātā dzīvesbiedre gan to nav atradusi, visas pārējās klātesošās komandas bija un mauc prom. Viena dubļainā uzkliedz norādījumus izmisušajiem meklētpalicējiem, bet tie netiek saprasti.

Ātri izpīpo 8-nieka lokāciju un ceļā!

Sākumā apskata pilnīgi citu māju, 400m tālāk. Kad īstā atbrīvojusies no rubakiem, dodas turp. Nu nav nekā. Apātiski klimstot ap māju, tā piebirst pilna ar neskaitāmiem ļaužiem un automašīnām. Līdz "Meitenes" (DIVI PERSIKI ?) dabū to vaļā. Wat, kāds sakars. Daži spēkratu entuziasti un iešanas pretinieki bija pat noparkojušies blakus lādei. Dubļainajiem māmiņa mācīja negramstīties gar svešām tačkām, tāpēc šī lādes atrašana gāja gar degunu. Bet neatsakās pierakstīties jau atvērtajā lādē.

Raut pirmās nakts rauteni ar festivāla pieskaņu bija episki. Neskaitāmas reizes šķērsota Rēzekne un ezis, kas sauļojās uz ielas braucamās daļas. Nobraukti nepilni 800km. Norm. Atkārtot.

Pēdējais posms. Stratēģija kā vienmēr, tuvākajā pieejamā datumā - kamēr visi punkti aktīvi. Hey, sakrīt ar FTF nakti, nu baigi labi, nebūs spoileru. Tiek izveidotas arī uniformas, lai tā episkāk.

Ierodamies pirms 22.00 viesnīcā Latgale - jauka, viegli nolaista un netīra, bet priekš štāba kā radīta. Jaukas divas stundas čatā, BK lapa tik dzīva vēl nekad nav bijusi.

0:00 MĪKLAS, pirmajā stundā grābstamies, bet tā baigi nekas nesanāk. Tad viena pēc otras sāk atšķetināties. Žila Verna pareizā lapa uzšķirta, ar excel tabulas palīdzību atšķetinam, tad jau ar septīto nebūs problēmu. Lykuma draugus esmu redzējis, un tinkš tankš trā dziesmu praktiski zinu no galvas. BEETTT tas nepalīdz, jo jāzin konkrēti skaitļi, un tos faking skaitļus var iegūt vien noskatoties visu filmu. Smējos, ka divos naktī var noskatīties šo filmu divu iemeslu dēļ:
1) pālis
2) baltais kalns
Protams, kā jau vairāki biedri, iegūstam nepareizu skaitli un tiek pazaudēta kāda stunda visādās Enigmas mašīnas versijās - neveiksme, nopūta - tad FTF nespīd točna. Bet nu 6 punkti apmēram zināmi - braucam ārā pēc 4:00.

1) Ausmenis krīt ātri.

2) Vecais dzelzceļs, krīt samērā viegli, problēmas nesagādā.

3) Braucam uz baznīcu: pa ceļam depresīvs paugurs. Pakomunicējam, apmainamies ar info par enigma.
Visi rubaki iet uz bacnīcu meklēt, Viens sēž auto un šifrē Lykuma draugus. IR viens un otrs! Yes!

4) Davai uz tiltu! A tiltu ta daudz, dzelzceļs purvā bijis, ārpus purva...
Pirmais Fail, Latgaļu opis(nenormāli jauks un atsaucīgs zīmē uz kapota mums karti kā caur purvu iebraukt. Auģiks raud, plastmasiņas ielauztas, švīciņas vairojās. Bumerītim šoreiz tīri labi iet, bet atkal - braukts lieki, nav nekā. Trešais arī nav. NU ir vēl ceturtais. Priekšā cita komanda. Ir īstais.

5) Rūpnīca krīt viegli, paņēmām starp tiem tiltiem. Ļoti episka ēka.

6) Braucam uz kalnu, kalni mums arī vairāki, bet piebraucam pie īstā ar domu, ja jau pa ceļam ir, jāiebrauc. IR arī palaimējies! Yess

7) Trubas, priekšā komandas iepazīst siltumtrasi! Pienākam, nopūšamies... Jāiet pēc gumpīšiem, bet par laimi pienāk ziņa, ka tur takš nekā nav, tiek izlaisti 50 m tālāk no lūkas, tiešā nozīmē, Dubļainie Šņukuri. :D Staigājot pa augšu tiek pamanīts arī pats punkts.

Lāde) ar lādi var būt visādi, tā kā jāatbrīvo būs viesnīca, izlemjam braukt nomazgāties un pagulēt stundiņu. Izrādās baigi paveicās, jo ir bijusi baigā burzma.

Iebraucam sētā - priekšā auto.
Hmm... dīvaini, parasti tā nav bijis, bet nu ko tu zini.
Noputējusi, tehniskā beigusies. Ejam pētīt to būdu. :D
Zin, pēdējais posms, varēu būt arī tā lāde ar kaut kādu āķi. Moš kokā, moš zampā, moš aprakta. Nekur nav. Sāku apdomāt to auto. Jāiet palūrēt, vai nav kāds logo. UN IRRRRR, tam mocītim priekšā viens ļoti mazs, bet SKAISTS LOGO! Raustu bagāžnieku - nekā, drošvien no iekšas jāatver. Veru durvis vaļā, neko neredzu, arī slēdžus nē. Sāk man komandas biedri lamāt, ko es daru gar svešām mašīnām, stāstu, ka nav sveša. Komandas biedrs - auto eksperts ver vaļā kapotu - tur nav, siksnas nav, gaisa filtrā ar nav... Un tad tiek atvērts bagāžnieks - tā skaisti un nepareizi no otras puses. Tik labi. Un tik laba lāde. Skaisti.

Posms ļoti patika. Patika, ka bija vairākas vietas , ko apskatīt, jo tā var uzdurties uz dažādām pērlēm.
Paldies BK par posmiem.
Līdz septembrim!

Liriska atkāpe..Ir aprīļa vidus, viena sahaipojusies būtne, kurai bija tas gods ņemt dalību Dubļaino Šņukuru komandā Kuldīgas mērcē, balles karstumā izspļauj, ka jāveido sava komanda un jābrauc uz Rēzekni. Dubļainie arī izsaka savu piedāvājumu. Nākot tuvāk spēles atklāšanai, izrādās, ka teiktais uztverts nopietni. Dzimst El Kubā. Piedodiet, šņukuri.

Lai gan nedaudz uztrauc, ka debija notiks tieši noslēguma laukumā, un arī pieredze 7niekā ir tāda, kā ir, vai precīzāk sakot, nav, mērķis ir piedzīvojums. Diži pat necerot uz visu mīklu atminēšanu.

Tā kā brīvā diena iekrīt 9.sērijas atklāšanā, tiek nolemts braukt pirmajā datumā, ar cerību visu izdarīt tā, lai nākamajā dienā kaut cik cilvēcīgi dotos uz darbu. BK ar prognozēto spēles laiku šīs cerības sagrauj. Neilgi pirms 00:00 jau sēžam Aplī un redzam apkārt trinamies pieredzējušās komandas un suni. Let's play a game!

Minējumi par to, ka 100 punkti mīklas būs latgaliešu valodā piepildās. Nu ko, sākam kustināt pelēkās šūnas. Ar zāles palīdzību rēzeknieša virtuālajā veidolā tiek uzminēta Ausmeņa kebabnīca. Skabargainuo mieļe it kā jau plus mīnus atminēta iepriekšējā vakarā, pētot slēgto dzelzceļa karti. Diezgan aši krīt arī Grāku plydi (tur gan neliels mindfucks ar diviem vienādiem ciema nosaukumiem - wtf?) Latgales jumts - diskusijas par Mākoņkalnu vai Ančupānu. Mākoņkalns it kā baigi tālu no atrastās tālākās vietas Strūžāniem. Bet nu labi, iezīmējam kartē. Pamestīs purva karoļa cietoksnis pēc ilgākas paguglēšanas arī krīt El Kubā ķešā. Paliek Žangadas atslāga un lykuma draugi, cietie riekstiņi. Nemanot pulkstenis jau sit 3:40 un nolemjam pēdējās mīklas atstāt un doties laukumā. Sak, 5 no 7 mīklām priekš pirmās reizes arī ir labi.

Pa diezgan apšaubāmas kvalitātes remonta ceļiem nonākam pie baznīcas. Še ku, re ku, sētā iespīd vēl 2 auto gaismas, nepagūstam pat atčohnīties, kad šie jau izlec no mašīnas un tālumā tik pavīd lukturīšu gaismas. No vienas puses nopriecājamies, ka ir vēl kāda komanda, jo tas nozīmē, ka esam uz pareizā ceļa. No otras - sacensību gars. Baznīca tiek pārmeklēta krustu škērsu. Līdz izdzirdam: "Edgar?" - un rubaki pa vienam klusiņām un nemanot pamet svēto vietu. Ejam pārmeklēt spotu, kur dzirdēts Blaumaņa noveles varoņa vārds. Nav! Nejēdzīgi pārskatot visu no jauna, skats no zvana torņa gaismai austot paveras labs. Vēl nedaudz pamānam nākamo ieradušos komandu un dodamies tālāk. Āmen baznīcā!

Dragreisa cienīgā sacensībā ar konkurentiem, iekarojam purva cietoksni kā maziņo. Btw Maziņais ir diezgan episki romantisks. Pievēršamies nelaimīgajām 6.un7.mīklai pirms braukt atpakaļ uz Rēzekni, ja nu atminējumi ir tepat blakus. Sāk jau nākt miegs un viss slikti. Dubļainie piedāvā apmainīt baznīcas mīklu pret atslāgu 7.mīklai. Paralēli tiek apspriesti dzelzceļi un Stoļerovas stacija un notiek tas, kas var notikt tikai Latgalē - visi vietvārdi sajūk un liekas vienādi, un šņukuriem tiek iedota nepareiza lokācija. Piedodiet nr.2!

Tālāk ceļš ved uz Burzovas dzelzceļa staciju. Nu kur var būt? Visas sliedes izstaigātas, bērzi apčamdīti. Nu ne jau tik tālu no bildes! Kāds ir punktu rādiuss? Nu labi, izmantojot boulderinga prasmes, dāma aši ir augšā un punkts kabatā. Kā tikt lejā? Šādos gadījumos komandā noderētu kāds vīriešu kārtas rubaks. Bet nu viss veiksmīgi, tikpat veiksmīgi kā šis punkts komandai, kas ieradās tieši uz tikšanas lejā misiju.

Mākoņkalns tomēr tiek atmests un dodamies uz Ančupānu, ar domu, ka šis ir pēdējais punkts, jo nespējam atkost Žila Verna brīnumbērna kodu. Jau priecīgākā prātā un ar Svetlanas cepumu enerģiju, punkts nāk viegli. Beidzot var pabaudīt arī skatu. Prieki nebeidz beigties un Latgales jumtā satiktie #mumsTeviNevajag (starp citu, foršs outfits) padalās ar koda info lapu, pēc kuras viss top skaidrs. Mēs tomēr nepadosimies!

Tālāk jau Rēzeknes siltumtrase. Pirmais punkts, kas nokaitina un liek vēlēties nolādēt visu šo spēli. Izložņāts siltumtrašu pazemes tunelis, izstaigāts viss "tilts". Izmisuma zvans šņukuriem, bet arī pēc tā nav viennozīmīga skaidrība, līdz tālumā pavīd kas balts..

Žangādas atslēga --> Lāde. Neticami! No prognozēm par maksimums 5 mīklām, esam tikušās līdz lādei. Iebraucam ceļa galā. Ok, izskatās, ka lādi meklē vēl kāda komanda. Apstaigājam visu māju, dārzu vairākas reizes. Hmmm, bet dīvaini, ka nekur neredz cilvēkveidīgas aprises. Jānoiet paskatīties tā mašīna. Baigi apputējusi. Un iekšā arī nav nekādu īpašo mantu, kas liecinātu, ka ar to atbraukuši rubaki. Nu labi. Apstaigājam māju/dārzu dublis desmit. Un kas tā par 313.dienu? Ew, bet tā mašīna tiešām dīvaina, jāiet visām paskatīties. Hah, protams - BK logo kārtis. Tātad lāde ir šeit. Tikai kur? Atvērts viss iespējamais un neiespējamais cik nu trīs EL čiepas saprot no mašīnām (sorry par nolauzto bagāžnieka verķīti - viņš jau bija krietni paplosīts). Ir! Gandrīz 16 h maratons ir beidzies.

Spēle ierauj sevī, gaidām jauno sezonu! Paldies Baltais Kalns par piedzīvojumu! Tiekās

30.04.2019. - sākam ceļu uz Rēzekni.
Tā kā skatāmies tikai otro sēriju, tad uz FTF nemaz necierējam, taču gribam būt no rīta jau "uz vietas".

00:00 atverās uzdevumi un raisās viegla nopūta. Nebūs viegli. Pirmie 6 tiek atkosti aptuveni 1:30h, bet līdz 4:00 cīnāmies ar Žila Verna murgiem. Rīts gudrāks par vakaru (kā izrādās, nē)..

Ap 9:00 sākam ar Baznīcas ielu. Ilgi nav jāgaida, kad vēl divas komandas ir klāt un iedzen vienu dubļaino man pakaļ. Sākam ekspedīciju pa Rēzeknes siltumtrasi (zem zemes). Pēc neilga brīža, saprotam, ka varam nogriezt siltumu pusRēzeknei, bet punkta nav. Notiek evakuācija, pa akas vāku un esam virszemē. Pa to laiku pārējie ir atraduši punktu, bet mana dāma paliek ar garu degunu. Tikai, kad visi aizbrauc un vēl uzsauc pareizo virzienu, tiek ieraudzīts punkts. Izberzējam miegu no acīm un dodamies tālāk.
Meklējot organiskā stikla punktu vai grafiti, acis nevar noticēt, ka uzlīme arī tagad piedalās spēlē. Forši!
Baznīca krīt viegli, tāpat arī ABR un skatu tornis.
Mazliet sabijušies pa suņiem, atrodam backdoor Purva Karalim, un klusiņām paložņājam pa būdu.

Pēdējais punkts -> tilts pār mazo upi. Prasām vietējiem māju iedzīvotājiem - tie neko nezina. Zvans centrālei. Izrādās vajag maksāt par tām JS kartēm, tad var arī tiltus redzēt. Tas tiks likts aiz auss septembra posmam.

Lāde -> iebraucot Mārtiņu pagalmā jau jūtu, ka ar auto kaut kas nav ritīgi. Izpētam māju/apkārtni. Sāku skatīties auto. Tiek atvērts kapots -> fck motors... Salonā nekā vertīga. Bagāžnieks nepadodas un ir ieķīlējis. Tikai vēlāk saprotam, ka kāds pārplānojis Volvo un izdomājis, ka jātaisa uz otro pusi. Respect!

Uzvācam punktus, atbraucam pēc lādes, hujakš, priekšā volviķis, wtf, kas pa huiņu, mēs taču tagad esam vienīgie medībās! Kāds nospoilojis lādi? Nu besī ārā! Aaaa, bet mašīna apsarmojusi (ārā -2°) un nav pirkstu nospiedumu, aaaaj tur tak skate beigusies 2018 gadā, nu skaidrs, vnk vietējais limuzīns. Ejam uz to māju.. nu kas tas ir? Laikam nav īstā māja, bet hintiem atbilst, kkas nav! Jāpārlasa hints, nevar likt bildes, tātad lāde būs kkāda inčīga. Meklējam tālāk, nē nu nav.. Paga, ne jau mašīnā?!!! Bļa, Aici, Tu esi ģēnijs, simt punkti tur būs! Un urrrāāā!!!! Trīs pieauguši cilvēki lēkāja ap mašīnu kā bērni 😄

2018.gada kkādā maijā sezonu noslēdzām ar atrastu lādi, bet neatvērtu.
ar šo domu devāmies uz rēzekni.

nu, pāris vārdu par posmu.
nevarētu teikt, ka bija ahujena. bet bija labi.

kr4 visi punkti uz papīra ir, pārliecība par tiem ir, raujam!
pa ceļam vēl izštukojam, ka sāksim rēzeknē un pēc tam cerēsim, ka lāde nav rēzeknes tuvumā.
esot tuvumā rēzeknei, ieraugam ančupānu skatu torni un reska tiek izmainīta meklēšanas secība. kāpiens līdz tornim grūts, bet nu punkts daudz maz īzī krīt un visi priecīgi, ka pa ilgiem laikiem pirmais punkts krīt uzreiz, nevis straglojot.
siltumtrasi atrodam, punktu nē. jebal. šitas gan paņem kādu stundu, pat vairāk. meklē, meklē, kā nav, tā nav.. zvans. norādes. bļe nu.. srsly??? vēl uzzinam, ka ķip 3komandas laukumā.

ausmenis krīt uzreiz. kebabs gan nē. prasam cik ilgi jāgaida, atbild - 40-45min. OK. paldies nebūs. tā arī neizgaršojām.. toties trijstūr maizes gan.

skabargainā mēle nu tā ka vispār, bļe pat papīpēt neuzspēja, ka jau atkal jābrauc kkur. jeb uz veco dzelzceļ tiltu. nu tas ar tā viegli atnāca. šeit gan palīdzeja tas, ka bija labs lukturis un ārā tumsa. dienā to prieku atrast varētu būt diezgan nereāli.

braucam uz cietoksni. reāli saprotam, ka esam vienīgie laukumā un tas, protams, patīk. pie cietoksņa piebraucam stealth modē. kā ņindzas. sadalamies un meklējam. kādas 30min paiet, klusums. tālumā 3random gaismekļi parādās. un te nu jautājums kas tie bija ? komanda vai random ļaudis ? hz. zvans savējiem, punkts atrasts pisam prom.

baznīca. uhhh. skaisti, creeepy. vēl tik iedegta svecīte kkur trūka. bet zbis. punktu atrodam, ejam prom. atkal no muguras kkādas gaismas. bet vienalga. nav laika. jāreizina.

ok, hinti dabūti. buramies cauri. ceram uz to, ka nav jāmauc atpakaļ uz rēzekni. bļe ir.
balticmaps pie mārtiņa mājas rāda tikai vienu ceļu, gooogle maps dzen pa otru pusi. šoferis izvēlas braukt pa to vienīgo ceļu un labi vien ir.
piebraucam pie lādes vietas un izbrīnamies ka volvo mētājas. viens cilvēks no komandas iesaucas - poļubomu volvo ir lāde.
izkāpajam no saviem auto ārā, sataisamies un ša iesim uz māju, bet tad viens sāk ložņāt ap auto. baganu atvērt nevar, ielien salonā visu aizver. cits džeks no komandas saka, ka varbūt nevajag ap to auto līst, neesot pareizi.
skate beigusies kkad 18.gadā, auto ir apsarmojis un amīši ir tik cieti, ka bļe tur nav iespējams, ka kāds ar viņu ir atbraucis.
nu lab, skatamies pētam, un hujakš bagans atveras. uz otri pusi. saķēdēts. visi priecīgi. beigās uz to māju vēl aizejam un tad jau prom.

nu mums galīgi nelikās kā noslēdzošais posms.
lāde jā, kkas jauns, zajebis. mums paveicās, ka neviena cita komanda nebija laukumā un varējām patiesi izbaudīt lādi.

un VIENALGA grib dzirdēt stāstu par to auto. kā no auto volvo kļuva par lādi!

un palasot citu rubaku stāstus par posmu, mums liekās ka mēs esam vienīgie bezkaunīgie, kas izkāpjot no sava auto uzreiz lien pārbaudīt citu auto..
anyway. tiekās S06.

Lai arī Lemūri, būdami pēc dabas miermīlīgi, negrasās piedalīties FTF gonkā, tomēr sezonas noslēdzošās rubas drudzis, veiksmīgi uzkurināts čatiņā no Centrāles puses, pārņem ar nopietnu spēku. Nepacietībā dreboši ķermenīši sēž pie datora Šreienbušas jumtistabā, kamēr sirdī esam jau tur, Rēzeknē, skaitot pēdējās pirmsstarta minūtes. Uuun starts! Seko ātra mīklu izpēte - džīzaz, vyss latgoļu mieļē, ai, nu ko tur, rīts gudrāks par vakaru, lai jums veiksmīgs FTF, tik atstājiet mums arī kādu drusku Rēzeknes, ko apskatīt!
Nākamajā rītā, konstatējot, ka FTF kritis diezgan drīz, Lemūri iedvesmoti ķeras pie mājasdarba pildīšanas. Mīklas šoreiz risinās varen raiti. Mazākais Lemūrs, būdams kaislīgs lasītājs, jau ir atminējies, kas tā Žangada un ar ko to ēd. Pareizie cipari ātri vien ir rokā, atšifrēšana prasa minūtes. Ok, viens ir - bet ko darīt ar tiem Lykuma Draugiem..? Internets nekādi negrib saistīt vienā veselumā Muhtaru un Annu Brigaderi, par lysajiem arī nekā cerīga nav. Ok, atliekam. Tikmēr otrais Lemūrs ir veicis padziļinātu dažādu karšu izpēti un, īpaši neieslīgstot detaļās, paziņo, ka par Purva Karoļa Cītyuksni, Skabargainuo Mieļi, Latgales Jumtu un Žangadas Atslāgu viss esot skaidrs. Jā, te jāatzīst, ka rezultātā par n-to potenciāli atbilstošo Žangadas tiltiņu esamību un citu rubaku nedienām šajā sakarā es uzzināju tikai pēc spēles :D Sarežģītāk ir ar Grāku Plyudu objektu - Rēzeknes rajonā baznīcu ir malnais symts. Pat, ja atmest visus pareizticīgo tempļus, kuros nemēdz būt tādas kanceles, kā bildē redzamā, vienalga paliek dafiga un vairāk. Galu galā objektu tīras nejaušības pēc izdodas sazīmēt kādā facebook bildē. Ceļš Uz Sātu šķiet nepārprotams, viss labi - bet ko ar tiem Lykuma Draugiem?!? Un tad, pēc ilgiem nesekmīgiem meklējumiem, Lemūriem beidzot pielec izdarīt to, uz ko tā īsti nepaļaujamies jau kopš neaizmirstamajiem Ķoķas Moņas pils laikiem - tupi iegooglēt punkta nosaukumu. Uuun surpraiz! Šreienbušas jumtistabu pusotru stundu tricina nepārejošu smieklu lēkmes - kas gan netraucē piefiksēt visas nepieciešamās vērtības, pat neuzraujoties uz Muhtara ventilatoru lamatām.
Beidzot klāt ilgi gaidītā sestdiena. Pusvienpadsmitos no rīta Lemūri, pa ceļam iedvesmojušies no Latgalīšu repa un Lykuma Draugu saundtreka, traušas ārā no Hiluxa pie pirmā objekta - Grāku Plyudiem. Nu patiesa sajūsma! Baznīca tiek ātri izpētīta un punkts ir rokā, ilgāku laiku aizņem fotosesija :) Kā otro Lemūri iečeko Žangadas Atslāgu, vispirms gan ieraujot čuhņā pa ne to taciņu, bet kļūda ātri vien tiek labota. Mjā, nu - ar tiltiņu šitā vieta bija daudz smukāka, ja spriest pēc fotogrāfijām, bet ko lai dara, tā jau paiet tā pasaules godība. Vispirms saskaņā ar šifru tiek cītīgi pārmeklēts tuvākais pār upīti pārkritušais koks (kas arī jau ir krietni nopēdots), bet neveiksmīgi. Panikai nav pamata, gan jau būs uz otro pusi - un ir arī. Braucam! Cēlā vientulībā Lemūri apbrīno iespaidīgo Purva Karoļa Cītyuksni - wooow, kāds objekts! Pārņem nelielas bažas par to, cik gan laika te nāksies patērēt, jo potenciālo vietu te kā baznīcu Rēzeknes rajonā - milzums, a Lemūri šoreiz tikai divi. Bet Lielais Lažas meistars šoreiz ir atstājies, vai, iespējams, Latgale vienkārši nav viņa jurisdikcijā, un punkts atrodas neticami ātri. Tālāk! Skabargainuo Mieļe vispirms izstaigāta pa apakšu, kaut no paša sākuma jau ir čujs, ka jābūt augšā. Tā arī izrādās. Šķiet, ka bruoļi un muosas rubaki kaut kur žārei gaļi, jo laukumā nemana nevienu dzīvu dvēseli. Bet, iespējams, tā vienkārši ir pareizi izvēlēta virziena stratēģija. Ok, mums jo labāk, kā saka - meņše naroda, boļše kisloroda - tas Kuldīgas festivāls tomēr bija bišķi par traku. Ieturot spraigu tempu, Latgales Jumts tiek iekarots knašā kāpienā, nu atlikuši vairs tikai divi pēdējie punkti. Lykuma Draugi uz brīdi piebremzē Lemūru raito virzību. Objekts ta' bez šaubām pareizais, bet punkta nez kāpēc nav. Kamēr viens Lemūrs ņemas pa augšu, otrs, sazin kāda joda dīdīts, nolemj čekot slapjos un slidenos krastus. Jā, nu, ja BaltaisKalns mums nesagādā nepatikšanas, mēs nešaubīgi daram to paši... Tinkš, tankš, rā - Ļemureic ir iudeņā! Līdz ceļiem. Rezerves zeķu, bikšu un apavu, protams, līdzi nav. No otras puses, nav jau arī ziema, gan būs labi. Tikmēr parādās vēl daži rubaki, kā izrādās, komanda #gaišādienasnaktī. Meklējumi turpinās apvienotiem spēkiem abos tērcītes krastos. Nu bet nav. Ai, nafig, jāizvēdina galva - Lemūri atmet ar roku un dodas izlūkot Ceļu Uz Sātu. Sorry, sanāk maldināt kolēģus, kuri paliek pārliecībā, ka esam atraduši punktu. Ar Ceļu nemaz neiet tik viegli, jo kurš gan pamana to, kas pašā deguna galā. Naktī būtu vieglāk, bet, galu galā, šis arī tiek atrasts. Nu, ko, atpakaļ pie Lykuma Draugiem! #gaišādienasnaktī sagaida mūs ar zināmu izbrīnu, bet laipni padalās ar saņemto info, kur tad meklējams punkts.
Fūūuf, nu viss, kāda ir Lādes mīkla? Eu, tas takš elementāri, braucam! Vieglu neizpratni rada tā gada 313. diena, kura te it kā ņi pri čom, bet Lemūri nospriež, ka gan jau tas būs Lādes atslēgas šifrs (galu galā laikam jau bija domāta Mārtiņdiena, kā norāde uz Mārtiņu mājām). Nu, tā, lokācija sasniegta - bet kas tad tas?! Laikam vēl kādi rubaki priekšā. Ok, Lemūri smalkjūtīgi pagaida mašīnā kādas 10 min. Neviena. Nu, cik tad ilgi var pie Lādes cilāt uzvaras kausus?! Jāiet skatīties. Un vispār - logbukā mēs šobrīd rādāmies kā vienīgie, kam Lādes mīkla rokā, te vispār nevienam nav jābūt. Nu, un nav jau arī. Lādes, by the way, arī nav. Pēc stundas, kad zabross izsijāts līdz pēdējai skaidai, seko izmisuma zvans Centrālei ar lūgumu pēc maaaza hintiņa. Neko vairāk, tikai sakiet - ir mājā vai nav? Nav?!? Ok. Vēl pēc pusstundas, kad apgriezts bezmaz katrs akmens 100 m rādiusā un pat nez kāpēc paraustīts stāvošā auto bagāžnieks (hm, kur tad ieaudzinātā pietāte pret svešu privātīpašumu..?), seko otrais zvans. Lemūri hinta vietā saņem siltu ieteikumu mazliet pasēdēt un atpūsties - gan jau nāks padoms. Tā nu Lemūri sēž un iemalko acu gaišumam pa šļukai jāgerīša, apcerot, ka toč, dzeive nav nikaids rūžu duorzs... Bet, kā teikts episkajā kinodarbā, tā arī nav nikaida šķeisteitova vai dziļs koloģecs - un Lemūru sagurušajās sejās sinhroni iemirdzas dievišķa atklāsme. Āaaaaaa!!! Nu, tas tik bija viens sajūsmas brēciens, tā tik bija viena varena indiāņu kara deja ap fantastisko, prātam neaptveramo Lādi! Cepuri nost, draugi, cepuri nost!
Pēc sešarpus stundām spēle ir galā, un galā ir arī sezona. Izjūtot vienlaikus pamatīgu gandarījumu un vieglas skumjas, Lemūri dodas uz Ausmeņa kebabu. Tur tobrīd spieto jau apmēram sešas rubaku komandas (ahā, doma par žārei gaļi savā būtībā nebija tālu no patiesības :D), tā ka sanāk gan nobaudīt lieliskos kebabus un alu, gan apmainīties ar emocijām par piedzīvoto un pārdzīvoto.
Liels paldies, BaltaisKalns, par šo superīgo laukumu un visu sezonu kopumā! Ar nepacietību gaidam, kādus jauninājumus nesīs septembris. Tiekamies!

Pēc izložņāta siltumtrases tuneļa gar karstajām trubām, augstākā piedzīvotā piknika Mākoņkalnā, garda kebaba un vairākiem izsaucieniem - nu nē, tur noteikti nebūs! - būs, būs, tas ir Baltais Kalns! - piebeidzām savu otro sezonu ar oriģinālāko "lādi". Paldies Mārtiņam un sajūtu inženieriem! Ar nepacietību gaidām nākamo sezonu!

Patika:
1.Baznīca;
2.Tas, ka starp punktiem nebija garas distances
savstarpēji;
3.Asprātīgi noslēpta lāde;
4.Lykuma draugi un šifrētās mīklas.

Varētu uzlabot:
1. Rūpnīca bija foršs punkts, bet varēja būt labāk paslēpts kontrolpunkts;
2.Baznīcas ielas punkts bija ļoti grūti atrodams, no attāluma izskatījās kā pleķis, tikai no konkrēta lenķa varēja saprast, ka tas ir kontrolpunkts;
3.Betonrūpnīcas punkts bija diezgan nekonkrēts.

Kopumā -paldies, gaidīsim Septembri!

Būs gari, bet izlasiet ;)
Starts 8:30 no Saldus, pilna bāka un aiziet pretīm saulei!

Nepagāja ne 5cas stundas brauciena ar pāris pitstopiem Kaplī, kad esam nonākušas 1.punkta Grāku plyudi laukumā. Noparkojam savu O-pelīti d.dz.mājas sētā un brienam mežā. Ātri un bez piepūles esam īstajā vietā. Apriņkojam apkārt meklēdamas ieeju, t.i., duravas, ko pēcāk cieši aizdarīt. Apsekojam kanceli, dievlūdzēju soliņus, sabildējamies vēstures arhīvam... Un tad jau noteikti kaut kur jāuzrāpjas. Jap, ir!!! Pašā augšā, blakus sažuvušam peles līķītim :( Kamēr rosāmies un bildējamies, sākam jau dzirdēt balsis un nospriežam, ka mums nu laiks doties tālāk un netraucēt citiem rubakiem.

Maucam tālāk- uz Pamestā purva karoļa cītyuksni. Objekts jau pa labu gabalu saredzams, tik vēl jānočeko no kuras puses labāk piekļūt. Viss iet kā smērēts. Mūsu rosīšanās radījusi interesi vietējos ļaudīs. Šie laipni uzjautā- vai esam apmaldījušās :) Mēs tikpat laipni- nē, nē, viss kārtībā, ka esam tieši tur, kur gribam būt :) Šie tā nobrīnās, parausta plecus un dodas atpakaļ uz mazdārziņu turpināt socializēties. Ieraugot objektu tuvplānā, Kāda Jēga sajūsmā spēj tik izdvest neartikulētas skaņas. Tas tik ir kaut kas!!! Aši, aši noskenējam laukumu, atkal uztaisām kādu bilžuku, pa ceļam iemetam aci arī ūdens šahtās (Dominas pieredze :D ), atrodam riepas un nospriežam, ka jāpameklē kādā samērā drošā vietā. Un..atliek tik pagriezties pa 180 grādiem un...te jau viņa ir visā savā dailē. Ta..dā...!!! Maucam tālāk.

Dodamies meklēt Žangadas atslāgu. Nelielas aizdomas jau mūs māc... Veicot izpēti radās jautājums- cik vienai mazai Latgales upītei var dz.ceļa tiltus pāri sabūvēt? Izrādās, ka gana daudz... Tad nu sākas.... Piebraucam max tuvu iedomātajai vietai, brienam pāri pļavai Mazičas virzienā. Pa ceļam kāda pamanās iekāpt zirgābolā, sasveicināties ar pinkainiem govslopiem, papriecāties par ievu līčiem... Tiiiiik romantiski.... Vecais dzelzceļš ir, Maziča ir, tilts arī.., t.i.,reiz bijis, taču...NAV ĪSTAIS.. Nu nē, ko nu? Veicot atkārtotu izpēti un uzklausot nelielu norādi no PP biedra, itin drīz esam uz īstās bānīša vagas. Pēc dažiem/vairākiem soļiem svaiga gaisa, krīt arī Žangadas atslāga. Nu smuki, smuki... Jauka vietiņa ;)

ABR. Skabargainuo mieļe. Viegli. Neliela pastaiga pa sliedēm šurpu turpu. Hmmm, laikam tomēr jālien augšā... Nu laaabi.. Pierunājāt :D

Nu ko, jāņem nākamais. Latgales jumts. O-pelīte tiek atstāta pie šlakbauma, raitā solī tiekam līdz tornim un sākam skaitīt līdz 100. Palūkojam zem 100tā pakāpiena- a tur nekā nav. Pametam acis augšup- a tu ir. Nu smuki, smuki... Vēl tik jānoknipsē Latgales ainava un tad uz Rēzekni.

Tā kā mums ieplānots divdiennieks, jāiečekojas viesnīcā. Aši, aši to nodarām un maucam ielās. Jo jāsatiek vēl Lykuma draugi. Viss saskan- Baznīcas iela, Rēzeknes upe un tur.... jēēē...Rēzeknes siltumtīklu infrastruktūra. Ātri tiek aplūkots zemes līmenis un, bez liekām pārdomām un mudināšanas, komandas jaunākā dalībniece jau rāpjas augšā un dodas izlūkos. Ha, nu protams- tur jau viņš ir. Skaists punktiņš, siltā, jaukā vietiņā :D

6/7 un milzīgs izsalkums. Jādodas uzpildīt bunkuri. Pie Ausmeņa kebaka jau kārtīgs rubaku baļļuks, saskaitām kādas 5 komandas. Nospriežam- vispirms ēšana, tad darbs :D Kā tad..!? :D Nepaguvām vēl pa durvīm ieiet, ka 7tais punkts arī kritis. Jēēē!!!! Tagad gan- esam pelnījušas izbaudīt Ausmeņa piedāvājumu.

Lādes mīklu nolemjam risināt viesnīcā, ietinušās baltos, mīkstos halātiņos un siltās čībās. Tas izdodas gana ātri, ka apsveram vēl iespēju iet vai neiet uz SPA. Pasākums rezultējas ar 8 stundām salda miedziņa.

No rīta sātīgas viesnīcas brokastiņas un maucam. Lādes vietu sākumā centāmies iekarot no nepareizās puses – pierādījās tas, ka uz Google maps īpaši nevar paļauties, jo tas aizved pa galīgām kazu takām. Piebraucot no pareizās puses, noparkojām savu O-pelīti blakus aizdomīgajam Volvo. Aizejot līdz mājai sapratām, ka neviena šeit nav un droši varam apskatīt mašīnu. Iespīdinājām lukturīti bagažnieka caurumā un ir!!! Prieks liels, bet, kā lai attaisa bagažnieku? Pāris minūtes pārdomu un irrr!

Bilance = 1 bāka degvielas, 850km ar O-pelīti, 11km ar kājām
Paldies, Latgale! Paldies, Baltais kalns! Mums ļoti patika, ar nepacietību gaidām septembri!

Paldies par rubu un visu sezonu! Tiekamies septembrī!

Kad mīklas atminētas un Lykuma draugi ierindoti top mīļāko filmu sarakstā, laižam laukumā. Respektējot vietējo kultūru, radio swh ātri vien tiek izkonkurēts ar žārei gaļu un 2,5 h garais ceļš var sākties. Sākumā ieņemam omulīgās rēzeknes naktsmītnes, kas pēc daudzajām BK sezonas laikā apmeklētajām kojām ir kā princešu pils un klausamies saimnieka stāstus par nesenajiem BK ciemieņiem, kam nabaga suns visas kaimiņu puķes izmīdijis. Sakam, lai ļaunu prātu netur un apsolam puķes neaiztikt. Lecam auto un laižam uz baznīcu.

Baznīca tumsas aizsegā tik viegli rokā nedodas, bet kā tiekam iekšā tā ir uh! un ah! un visi komandas biedri laimīgi metas punkta meklēšanā. Kad visas krēslapakšas izložņātas, tiekam ar pie lūkas un punkts ir rokā.

Kā sākam līksmot un meklēt ceļu uz nākamo, tā saprotam, ka mūsu mīļajam volvo riepa tukša un garastāvoklis no 100 nokrītas uz 0. Kā lai saka, nav jau pirmo reizi ar pīpi uz jumta jebšu šī jau ir otrā reize šajā sezonā, kad šitā gadās, bet toreiz veiksmīgi satiktie 10 dzērāji mums aši visu sataisīja. Tagad esam četras dāmas, pilnīgā nekurienē un jātiek galā pašām. Stundu knosamies un skaties kā gribi, bet riepa ir nomainīta, uzvaras deja ir nodejota un varam beidzot pamest naksnīgos laukus un doties atpakaļ uz naktsmītnēm sagaidīt rītu,kad vietēji rēzeknes vīri modīsies, lai salabotu mums šito bēdu. Pa ceļam savācam arī Ausmeni un apsolamies šeit atgriezties pēc uzvaras kebaba nākamajā dienā.

Kamēr servisa džeks visu rītu pavada meklējot mums riepu, izlemjam paņemt tuvākos punktus un ātri vien izstaigājam siltuma trubas, kas dienas gaismā rokā dodas salīdzinoši ātri un paķeram vēl torni. Pa to laiku riepa ir atrasta, visu fiksi nokārtojam un laižam uz ABR. Protams izložņājam visu ko vajag un nevajag un tikai tad nolemjam doties tālak pa sliedēm līdz mēlei. Tur protams skaidrs, ka punktu jau neliks lejā,ja var uzlikt augšā. Nu tad veikli atrodam mēles vājo punktu ar visvairāk skabargām un raušamies augšā. Un ir ar! Uzvaras saucieni lejā palikušajiem biedriem un 5/7 punktiem ir jau savākti,kad diena vēl tikai pusē.

Tālāk dodamies uz Žangadas neesošo tiltiņu un priecīgi tekalējam te no vienas upes uz otru, kad ātri vien punkts jau ir rokā un turpinam ceļu uz pamesto fabriku, kas uzreiz jau ierindojas iespaidīgāko punktu sarakstā.

Un lāde!!!! Sajūsmas saucieni un slavas vārdi organizatoriem par tām idejām,kas šķiet nav izsmeļamas! Kārtējā fantastiskā sezona ir aizvadīta un nespējam nedz iedomāties,kas mūs sagaida rudenī. Paldies jums vēlreiz par jūsu ieguldīto laiku, darbu un idejām - to vērtība ir neatmaksājama. Tiekamies septembrī!

Nepilnā sastāvā godam aizvadīts pēdējais posms! Divas mīklas bija diezgan neprecīzi atminētas, lai atrodoties vietā viss it kā sakrita!
Upe, koks, tilts, dzelzceļš....bet nav īstais. Pēc nelielas ērču panikas - no 5cilvēkiem kopā nolasījām ap 8 rāpojošām ērcēm - atkodām arī īsto tiltu, koku, dzelzceļu.
Tas pats ar ABR - rūpnīca, sliedes, skaidas - likās viss sakrīt....bet nop.

Lādē viss loģiski! Gan jau bagāžniekā... nē, tur ciet, nav variantu. Jāmeklē koks, jo koka ripa mašīnā. Koka nav..
Labi, kas ar to bagāžnieku... Nu kaut kas te kustas!!
Ir!!

Lādē gaidījām Šmakovciņu, bet sagaidījām parasto lielo balto! Tas laikam rubakiem neiet pie sirds! Mēneša vidū vēl nebija pat pusē!

Tiekamies nākamgad!

Paldies, jums super duper cilvēki par rīkošanu, un piedalīšanos! Priekā!

Audi 80 hotspotā , ar ērču sakostu konstebļu, fatal error šturmējot upīti, sasistu buferi, papistu briļļu un 900km vēlāk... Bij ok.

Šodien pabeidzām rubu, kā vienmēr pilnīgi un godīgi kas patika un kas nē:

Savacāmies uz mūsu standarta koncepta 2dienieka rubu ar nakšņošanu. un otrdienas vakarā ap 19:00 ārā no Rīgas uz Rēzekni.

Mīklas reāli krutas minēt patika, vienas no visu laiku labākajām Bomba! Kārtējais Cepums orgiem, tiešām bija kaifs minēt, lasīt un skatīties super. Paldies

Ruba pati savukārt biš pārsteidza, nevarējām saprast tiešām tik viegli vai arī esam uzdzinuši baigo skilu hvz, bet kā pa diedziņu, nevienas aizķeršanās ne viena kasjaka visu ar pirmo reizi, kā RIMI iepērkoties pēc saraksta, pat Volvo bagāžnieks atvērās ar pirmo pieskārienu. hvz kā ienāca prātā to vienā kustībā paprovēt atvērt gan normāli gan otrādi:

Bet tagad pēc kārtas kas patika kas nē:

Kebabka ....Nuu te mums domas dalījās pusei komandas šķita wow interesants piegājiens, otrai pusei likās žēl ar šito gājienu drīzāk mums no spēles tika laupīts kāds iespējams cits interesantāks punkts- salīdzinājumā piemēram Kruto vietu ziņā 10baļu sistēmā
baznīca vs kebabka nuuu.. 11 vs 3 :)

Tāpat tās siltum trubas itkā interesants punkts pats pa sevi, Bet.. nah tik tuvu Kebabkai :( kratities no Rīgas 280km lai pirmos punktus 20minūtes nolasītu kā Zemenes no tortes virsas :( to saprasdami paņēmām trubas bet kebabku nolēmām atstāt pie brokastīm,
Varbūt tik tuvu tamdēļ lai kāds atkal nečikstetu par tāliem gabaliem jo tā jau Rēzekne, bet nu hvz.. šķita nafig tā

Pārējais ar baznīcu priekšgalā Bomba patika. baznīca pie mūsu sezonās favorītiem, best of the best maisā liekama kopā ar Īģes dzirnavām, Roses skolu, Gravu pie Zariņu mājām un citiem WoW objektiem, savukārt punkta izvietojums pie vecā dzelzceļa tilta upes vidū super interesanti, kārtējie cepumi sabirst Orgu groziņā Paldies.

Pati lāde, otrādās eņģes Bomba :D mums gan haļeva atnāca vaļā ar pirmo pieskārienu, bet viena lieta kas šajā lāde likās hujova, takā viens piebraucamais ceļš un ja saskrien citi rubaki kamēr ķimerejies ap lādi uzreiz otriem viss prieks sapists, bet bij' prieks lasīt kā atjautīgi rubaki izlikušies kā autiņš ir viņu :D :D :D cepums jums arī malači :) bet šitais uz mums vairāk neattiecas šoreiz tikai apstiprinajās iepriekš nolemtais "Jenots apēd visu nevienam nepatīk tā skaņa kad dzied Stībelis" komandas koncepts
" Rubu rubīt tikai darba dienās" paskatoties bildēs da nu fuuu kāds masinieks pie lādes, bet katram savs...

Tāpat atkal konstatējam ka rubaku Vidū ir pridūri kas izmetā svaigas šmigas pudeles un citu huiņu pie lādes un salīdzinoši svaigi sapēdojuši, ielocijuši Volviķim jumtu, drošvien Stībeļa fani, :D fui jums, drošvien Stībeļa "mūzikas" pavadījumā griezušies dančos uz autiņa jumta, mētot pudeles zālē" :D :D :D

Hmm Kas vēl, ......kārtējo reizi konstatējam ka mums ir kārtīgs tanks piebraucām visur, pa dubļu un zāles kokteili lietū AHhhhh tas bij' super.

Paldies Orgiem Liels liels LIELS paldies jums par šo sezonu un arī paldies komandai "Koltiņš" kas mūs laimīgas nejaušības rezultātā iepazīstināja ar šo pasākumu un bija mūsu padomu centrālē kad pirmajās pastāvīgajās rubās braucām auzās :)

Lai visiem jauka vasara un gaidam nākamo sezonu. .......Ehhh ka varētu Orgus pierunāt uz kādu vasaras raundu ;)

pēc LTF Kuldīgā, kas bija jau stundu iekš maija mēneša, atpakaļceļā uz brīdi apsvērām mesties pa taisno uz Rēzekni, jo citas iespējas startēt pilnā sastāvā maija mēnesī neredzējām. nomīzām. atskatoties, labi, ka tā :D mīklas bija pats labumiņš un droši vien pat ar kebabu vēnās mums būtu bijis bezierunu kaput

mīklas kopumā nenāca viegli

1) palīdzēja čata spoileri (no puns intended)
2-5) mocījāmies un mocījām māti googli līdz nemaņai. ar laiku objekti sakrita ķešā
6) uhtī. idejiski bija skaidrs, kā jādarbojas, bet. tikai iziets garākais ceļš līdz risinājumam, kas sevī ietver burtu stumdīšanu uz priekšu, citu garumu atslēgas, mēģināt atlauzt to random atslēgu ar spēku. par oriģinālo atslēgu no stāsta, kad sāku stumdīt burtus atpakaļus jau biju aizmirsis, tāpēc principā beigās atlauzu to no jauna, sākot no trīs burtiem ‘vec’ un pielāgojot pārējos. aleluja brīdī kad visa burtu ķēde pavērās
7) filmu nezinājām. ‘divi rieksti’ latgaļu versija. pzdc kā jākoncentrējas, lai saprastu, kas tur ellē ratā notiek :D


laukumu iznesām aptuveni 7 stundās. ausmeni atradām ēdot, patīkamākais atradums sezonas ietvaros, bet tas bija pirmais signāls, ka tālāk gaidāma elle. lija nepārtraukti. neviļus kavējāmies atmiņās par mūsu pirmo rubu ainažos, kur pavadījām padsmit stundas pilnīgā ūdenī.

tālāk uz baznīcas ielu. reiz jau velti apceļojām pilsētas pazemes labirintus (valmiera), atstājām šo kā variku moš pilnīgai bezizejai. viens fujaks laiž uz otru krastu pačekot, kas tur labs. lieki. ārā lietus, iet pa trubām droši? otrs variants līst dirsā. tad jau labāk paieties bišku. ir tā vērts!

tālāk, kas tur ar to latgales jumtu? divi varianti, pamēģināsim tuvāko. piekļūt objektam nemākam kā ierindas pilsoņi, bet aizkļūstam. gjau jālien augšā, hops, pa ceļam iekrīt acīs

ABR, rūpnīca acīs, kkur lasīts par izbijušo staciju. opā, objekts atbilstošs, stiepjam biedru augšā. biedrs iekāpis sūdos pie torņa, pārējo rokas dabū ciest. punkts krīt

23:00, stunda līdz mēneša beigām, 4/7 objektiem, vēljoprojām līst. maucam uz vilciena tiltu, mošk līdz pusnaktij atrausim vismaz lādes mīklu. čista. sazīmētais objekts 1km pastaigas attālumā pa nātru pļavu un cauri mistiskas mājas pagalmam. un turklāt neīstais. esam absolūti slapji un nelaimīgi un meklējam aviācijas atbalstu par objektu. aviācija tai pat laikā atpūšas pirtī :D

tiksim vēlāk galā ar tiltu, maucam uz kūdras purvu. tiekam iekšā bez problēmām. eleganti atrodam un uzlabojam garastāvokli.

baznīca. vēljoprojām līst. ejam, priekšā takai atrodam žogu ar pieslēgtu akumulatoru un blakus kāpšanas ekipējumu. wtf??? metam riņķī, baznīca tepat, bet kā līdz viņai tikt??? papisam garām īstajai ziloņu takai. caur tīrāko dirsu mēģinam izlauzties ar spēku, bet nojūk navigācija un iznākam no dirsas atpakaļ uz lielā aizaugušā ceļa :D wtf. beigās gar upīti izlienam un patvērumā nododam cieņu labu brīdi. punkts krīt, objekts iespaidīgs

tā, ar asistenci nonākam pie tilta. esam nožēlojamā paskatā un vēljoprojām līst. pavārtamies pa dubļaino nogāzi. lūgšanas baznīcā bij līdzējušas un punkts krīt raiti

slēdzam vaļā lādi. sarunas auto vairs nav aktuālas, viss ir slikti gluži kā sezonas (mūsu) pirmajā rubā haha. uz google mistiskajiem ceļiem neuzķeramies. bļe, tur autiņš stāv, nav īstais objekts, pisam fiksi prom!!!! pag pag autins tāds ieaudzis, moš nozagts, davai apskatamies tuvāk. viss celiņš ap auto izplosīts, paļubom esam kur jābūt. auto durvis vaļā, bet ko tur pētīt, ejam uz māju, vēlāk tiksim skaidrībā.

kādas 40min vēlāk paspruka joks par lādi-mašīnu, pēc brītiņa tas bija neviltots vienīgais variks... raustam bagūzi, īsti neveras, raustam stiprāk un vāks dīvainā virzienā padodas. uzvara!!!!!!

paldies par 8 secīgiem mēnešiem ar dēkām! mēs cietām, cīnījāmies, aplauzāmies, kritām izmisumā, piedzīvojām triumfu un apmeklējām mistiskas vietas, kuras citādi neapmeklētu. braucot pārsvarā piektdienu naktīs, mums komandu skaita palielinājums netraucēja un neprasās pēc kardinālām izmaiņām spēles konceptā, bet ne mums to lemt. paldies un tiekamies nākamgad!!