Tāds mīlīgs spēles laukums.
Daudzi tie trošu tilti un māju poģesti.
Mikimauss arī bija tāds nerunīgs. Sākām apsvērt domu kā remontēsim māju, bet lāpot caurumus atradām pašu galveno.
Paldies par spēli! Un paldies Mums ir mhm par spēles gara uzturēšanu. Tiekamies martā!

Likās, ka viss būs easy peasy (nu Ķipa), BET tas Žeņa baigi negribējās rādīties.
Koka galotnē sen neesam bijuši... Un vispār, nesaprotu kā vispār ieraudzīju to plāksni, jo atrodoties pārdesmit centimetru attālumā paspējām pazaudēt to. Nez kā nabaga priede izturēs 60 komandas :D.
Batareja bija iespaidīga, gribētu gan gaismā tur augšā pačilot.
Tilts gan mūs bik depresijā pavilka. Un 6km pārgājiens gar melnsilupi nelīdzēja, jo redz kādam baigi patika iečekoties ar tilta bildi tur... Bet nu cilvēks, kas galīgi mums nav vajadzīgs, izglītoja par patiesā tilta atrašanās vietu.

Lāde jau bija cits stāsts.. Pēc teritorijas apsekošanas, tika apgāzta māja, krāsnis, skursteņi un bēniņi... Bet nu tas, kas rok tas arī atrod... Caurums grīdā atvērās un priecēja trīs negulējušu rubaku sejas... Rums darīja cilvēkus smaidīgus.

Galu galā gandarījums, noieti pie 20 km, 40 stāvi, un nenormāli labas vietas. Atgādināja Dobeli, kur bija tik daudz objektu, ka nezināja uz kuru nu doties. Ceļus uzjautrināja skrejošās stirnas un jenotsuņi, kuri izskatījās, ka gribēja atdod galu, un cilvēku neesamība, kas atļāva pilnīgi nodoties 7niekam, staigājot, meklējot un raļļot.

Priekā rubaki, un daudz laimes 5gadē 7nieks. Jūs padarāt mūsu dzīves daudz aizraujošākas. Gaidām Melnsilu, lai paklausītos jūsu un citu rubaku stāstus.

Yo
#mumstevinevajag

Noteikti labākais šīs sezonas laukums, ko pieredzējusi komanda #MelnāBedre. Atšķirībā no iepriekšējiem posmiem greizi nogāja vien dažas lietas. :D

Pirmais posms, kurā sadraudzējāmies ar citām komandām (Ledenes, M40) un kopīgi atradām kādu punktu. Pirmais posms, kurā lādes atrašanās vieta tika atrisināta pirmajā minūtē, bet pats dārgums tika atrasts pēc vairāk nekā divu stundu meklēšanas un glābējzvana.

Jāpiemin, ka, meklējot lādi, sākām arī pamazām nojūgties - redzēt lādi vietās, kur tās nebija, sarunāties ar animāciju varoņiem, kas uzzīmēti uz sienas, un burtiski iekaustīt tos, kā arī būvēt sev jaunus palīgus lādes meklēšanā (mini sniegavīrus).

Sēriju sākām netipiski vēlu pat pēc mūsu mērogiem 2:00.
Iekārtojāmies Rojā,naktsmītnē. Pārģērbāmies un aiziet sākām rubīt. Pirmais punkts pirmais kasjaks,priedē ieraugam numuriņu, bet -ak vai- pa apledojušiem zariem nespējam tikt pietiekami tuvu ,lai saskatītu ciparus. Nolēmām neriskēt un neparbaudit vai zariņi mūsu svaru turēs un uzzvanam centrālei. Tālāk kā pa sviestu punkti krīt viens pēc otra. Interesants moments pie Zvaigžņu lietus fabrikas, ienesamies bijušās armijas daļas pagalmā ,Netīreļa prožektori visu izgaismo kā dienā, un pagalmā ieraugam, ka ir citi rubaki, pie acīmredzami pamestajām ēkām stāv divi noparkoti autiņi. Ok braucam tālāk līdz pludmalei, skatāmies kāds jau pirms mums bijis pāri kāpām pludmalē (mēs pludmalē neiebraucām) to prasīja centrāle :D Griezām rinķī un aiziet braucam pa meža sniegiem tieši līdz pašam tornim.Esam pārsteigti, ka rubakus no auto nesatiekam. Izdarām lietas, pačakarejamies un maucam atpakaļ, bāc tie auto vēl stāv un tie nav rubaki. Hmmm diez kas tie bija 4os naktī?Izbrīnīti maucam tālāk. Ārprac cik daudz zvēru, stirnas, Aļņus un meža cūkas pa ceļam redzējām kaudzēm.. Pie pirtiņas ap 6:00 satiekam "mums tevi nevajag" ,novēlam viens otram veiksmi un aiziet pie Žeņas, Žeņa rokā nedevās uzreiz, tik pēc tam kad ar militāru precizitāti parbaudijam visu pirmo eku, arī pagrabu, atradām to otrā. Ok šim vakaram pietiek ,maucam gulēt ir 8no rīta un bĀc secinam ,ka līdz naktsmītnei atpakaļ jamauc 90km piz...ec, bet neko darīt. Nogurums dara savu, bet tomēr nolemjam pa ceļam paņemt vēl vienu punktu īsti nevaram saprast kur tas ir, vietējie iesaka auto atstāt pie zeņģu dīķiem un ar kājām apmēram km pa pludmali un rokā būs. Atstajam auto un maucam, bļin a uz kuru pusi?🤷 hvz... nu ejam un ejam negulējuši, ap pusdesmitiem, 2km ne tur, nākam 2 km atpakaļ un ejam 3 km pareizi, pa ceļam sastopam vilku "zviedru galdu", šīs nakts banketu jūras krastā kā National Geographic. Stirnau govs izēsta kā arbūzs. Nedaudz skumji, bet arī skaisti, daba visā savā varenībā. Pēc pēdām var redzēt ,ka bijis lielu vilku bars, pēdas kā mana plauksta, pēc tam čupa ar lapsām un tagad putnu bars. Ejam tālāk līdz tumsas lukturim, un tad beidzot gulēt. Pēc nakts rubīšanas un 10km pārgājienā pirms miega bija jau 10 no rīta. Pieceļamies 14:00 ejam pusdienbrokastīs un lauzam galvu par tiltu, centrāle palīdz, paņemam tiltu un redzam ,ka pēc mums lādes mīklu saņem vēl 3 komandas ar 5 min intervālu. Nu i nah... Čortojamies un maucam pēc lādes, esam otrie, bet tas neko nemaina, jo drīz vien ierodas parējie un massaviks var sākties. Normāli visi vienojāmies par rindu un atzimejamies pēc kārtas. Bet nu i nafig, mums tās vietas pie pakaļas, patīk baudīt spēles laukumu vienatnē. Turpmāk brauksim darba dienās ;) Bet paldies Orgiem ,pasākums kā vienmēr bomba un super labas emocijas. Ehhh atkal mēnesis jāgaida :(

Otrā spēle devās rokās daudz labāk nekā mūsu pirmā Vecpiebalgā, kur atradām un uzkāpām nepareizajā tornī un stūmām ārā savus ratus no kupenām vairāk reižu nekā ar peļķēm zābakos gribētos.

Tomēr vēl ir, kur augt, jo pāris reizes jutām, ka pietrūkst pieredzītes, lai operatīvi pamanītu ciparus. Īpaši pie priedes dienasgaismā (izbridām visu ragu un gandrīz jau sākām lauzties pamestajās mājās) un pie Žeņas (kur spītīgi mēģinājām turēties pie punkta aprakstā dotajiem hintiem) (shoutouts Mežavecim, viņam februāra beigās būs pāris bloki ziemai sastrādāti). Tāpēc arī četru komandu balle pie lādes mūs ļoti neapbēdinājā, jo vismaz nebija 4h jāmaldās pa mežu, īsto bedri meklējot (citos punktos gan nedaudz nogurām no rindām, saprotam, kāpēc profesionāļi šito dara naktī).

Zvaigžņu lietus fabrika bija visiespaidīgākais punkts. Pirms tam kaut kur bijām lasījuši, ka "ciemata" centrā atrodas "pusapdzīvota" māja (nē, mēs nezinām, ko nozīmē "pusapdzīvota"). Atbraucām un redzējām -5 grādos žāvēšanai izkārtu veļu, mēteli pie durvīm un māju bez logiem. Tā arī nesapratām un nepārbaudījām, vai to māju kāds "pusapdzīvo", jo aizbraucām tālāk uz torni, bet jutām nedaudz Hills Have Eyes-type of beat.

Paldies Melnajai Bedrei par sadarbību pie priedes un tumsas luktura, bija forši satikt draudzīgu komandu!

Honourable mention Skroderkrogam Ventspilī, kur mūs pabaroja ar tikai ārpus Rīgas sastopamām karbonādēm.

Laukums bija pārsteidzoši interesants ņemot vērā, ka apkārt spēles laukumam atrodās purvi. Laika apstākļi paildzināja mūsu atrašanos laukumā. Favorītpunkts - miroņgalva.

Paldies behām par sadarbību Kolkas ragā. Protams, bija arī prieks satikt ledenes.
Ar 7. kojas palīdzību saodām lādi.

Tiekamies martā!

Punktu norādes ir vārdu mīklas, vārdi sastāv no burtiem, burtus kārto alfabētā, angļu alfabētā ir 26 burti.
Pasākumu sauc 7nieks, kas norāda uz otro ciparu 7.
Pasākums notiek mēneša ietvaros, mēnesis sastāv no datumiem.

Saliekot ciparus kopā iegūstam datumu: 26.07, kurā ir vārda dienas Ancei, Annai un Annijai.

Ance ir sieviešu vārds, ja paskatās Ances vārda nozīmi, tad iegūsim: "Sajūsma reibina, taču tā ir nepastāvīga kā tālumā skanoša mūzika. Sirds neprāts aizplīvuro prāta gaišredzību."
Kas ir identisks apraksts Lādes meklējumiem.

Īstens teleports laikā un telpā, kur tikai paši viens otram esam par atgādinājumu, ka ir 2019.ais...

Spēles laukums svētdienā kā izslaucīts - nevienas dzīvas dvēseles. Žeņa ar savu laika biedru bija vienīgie, ko manījām visā apkaimē, un, ironiskā kārtā, vispamestākā vieta izrādījās visdzīvākā.

Punkti krita viens pēc otra, ātri un bez izmisuma. Rekvizītu bilancē arī tikai viens piesmelts zābaks. Kopumā nepagāja ne 5h, kad jau skatījāmies Mikītim acīs 'Kur ta' tā izslavinātā februāra lāde?'. Un atkal (!), kamēr nesteidzīgākie knapi spēruši kāju pār slieksni, pirmie jau uzgājuši slēpni. Kāroč' viena liela veiksme* un nav baigo lažu, ar ko palielīties rubaku vidū.

* - paši mēs, protams, esam priecīgi un lepni un visu kredītu par labi paņemtu laukumu attiecinām uz savu lielu meistarību, hehe [simt' punkti, ka par šo augstprātību dabūsim pasvīst nākamjās epizodēs, bet, nu, tas pēc tam].

Dzin-dzin 5os gadiņos, #7nieks! Tas prieks augt kopā!

heyoo
šoreiz tikai mazliet vairāk kā 24 stundas pēc lādes un ar laukuma garšu vēl mutē ir atnācis noskaņojums un iedvesma reportam..
Sākam ar mājasdarbu. Pildās itin raiti, saprotot, ka lielākas grūtības varēja būt centrālei, lai izvēlētos īstos spotus visā melno pērļu jūrā slēgtajā zonā un tuvumā.
Bet raiti iet līdz brīdim.. Tilts uz nekurieni iznāciens..
Droši zināms, ka vismaz viens no rubakiem pavadīja vismaz 3 garus vakarus kopā ar Zani un Irbi, bet atdoties tās nepielauza un grudrāks nekļuva. izbesītāks gan.
Tilts padēvās tikai vienam no 7 rubakiem, pārējie priecājās tikai komandas sanāksmē, klausoties cik skaisti saliekas puzle.
Pilna pārliecība gan tikai par 6/7. Tiltam uz nekurieni tiek atvēlētas 2, un, kā vēlāk izrādās, arī 3 potenciālas vietas, no kurām konkrēti uz pārējo fona izceļas viena.. tur ar brauks.
Tomēr ceļā uz laukumu vēl svārstamies.. kā vēlāk izrādās ne velti. Piestās pa ceļam apskatīt citu, ja nu..

Ar to ar sākam. Ģipkas cehs. Piebraucam, ķieģelis, nebūs. Skaidrs, tad jau Kolka būs īstā viņi domāja.. sure.
Pāris mirkļus vēlāk pirmo bagāžā ieliekam Tumsas lukturi. easy. kā apmīzt divus pirkstus.

Tilts uz nekurieni - otrā, vispotnciālākā vieta. Kolkas cehs. Ja Ģipkā nav, te jau stabili būs. Vieta pievilcīga, spēles motīvam atbilstoša. Izstaigājam teritoriju, aizejam uz molu, bet Zani un Irbi nesatiekam, tilta arī nav. Dafq, b*a!? Te taču ir jābūt, te viss atbilst..
Davai nepadodamies, pagaidām neko neprasam. Izdomāsim. Paliek, trešais, Melnsila cehs.. un pie Ģipkas arī bija vēl viens ceļš, varbūt tur kaut kā..

Tikmēr laižam uz Bāku. Tur satiekam vēl 2-3 rubaku komandas, nolemjam, ka tik daudz bākas tur nevajag, vēlāk.

Tālāk pie ķebļiem. Ceļā tiekam apdzīti. Nekas, aiziesim ar kājām, pagaidīsim. Sagaidam, ejam. Viss skaidrs.
Priecājamies, ka vismaz vienam gumpāļi, bet.. ko tas deva, divi pussoļi un gandrīz smeļas pār malu. Nē, nē, tiem, šoreiz, jāpaliek sausiem. Sūds jautājums. Bikses nost, darīts.

Seko skaists Zvaigžņu lietus, miroņgalva. Te gan ne uz pirkstiem, bet biksēs. Skanot "ej tu *irst, ej tu *irst (tas tak kobra) je*aķ, je*aķ (nolocītais golfs) kā tās kāpnes šūpojas" tiek pacelts arī šis punkts. Bildes, Pipariņš ar skatu par godu mazajai uzvarai.
Vēl nedaudz "ej tu *irst, je*aķ, je*aķ" un esam lejā. Vēlāk šis, vismaz divu rubaku starpā, tiek kronēts par absolūtu favorītpunktu pēc dalības trīs laukumos (pārējiem, lojālākajiem rubakiem, kuri vakarā, pirms plānotās laukuma dienas, lādes nemeklē Vecrīgas laukumā, 4 laukumu stāžs).

Pie Žeņas. Piebraucam pie hatas, redzam rubakus, kamēr šāmējie meklē Žeņu, mēs ieies pirtī Līvu akvaparkā.
Akvaparkā kādam rubakam paslīd čībiņas un tas aizslīd garām BK logo, kas nedaudz nomaskēts zem musara. Nekas, uz šī grābekļa visiem esot jāuzkāpj, katram pienākšot kārta. Dažiem jau bijusi, dažiem vēl priekšā. Pāris minūtes, veiksme un viegls smīns kādam citam rubakam. Done.

Atpakaļ pie Žeņas. Tur jau esošie rubaki pabeiguši, varam doties meklēt Žeņu, būšot ko iesvīst. Tā, hata ir, bedre ir, koks uz jumtiņa... poģis vroģe īstais..
"īstajā" poģī vairāki rubaki uzkāpj un nokāpj vairākas reizes, nekā. Zinam, ka Žeņam apartaments 4. stāvā. Tur arī nekā. Tikmēr izstaigāti citi poģi, mājas.. sabraukuši vēl rubaki. Still nothing.
Ilgi skatamies poģus abās mājās, random secībā ievērtējam kuru apartmanetu ņemt uz īri.. pārspriežam, ka viss izstaigāts. Sākam no jauna, mazliet organizētāk, katrs savā poģī.
Pēc brīža pagalmā šums, bet tie nav sīkie pizģuki kas kvadrātus dauza.. izskatās, ka šamējie Žeņu atraduši.
Pa to starpu kāds rubaks poģī saksrējies ar kolēģi no citas komandas, bet tas, ne pa labi, ne kreisi un aizdomīgi ātri notinas no vietas. Aļo? Tu vai tad neko nemeklē?
Pāris brīži un Žeņa rokās. Lašara mājas sajaucis.
Smēķus aizmirsām vismaz 3x. Gadās, ja nepiekopj. Pie mežaveča neejam.

Atpakaļ pie bākas. Tiek padzirdēts, ka arī tur ir ko rubīt..
priekšā vēl rubaki, spietojam. Kādu brīdi ložņājam, neko netrodam, starp rubaku komandām parādās hints, ka jākāpj augstu kokā. Priedē jauna bāka, bet domas dalās.. daži rubaki saka, ka par traku, to tak nevar atrast un redzēt,
citiem liekas ok, grūtībām te - BK #7 ir jābūt un struggle ir jāpārvar. Ja FTF to var bez hintiem, tātad to var. Pa starpai spriežam, ka šim tumsā varētu būt priekšrocība.

Trešo reizi šodien - Zane, Irbe un tilts. Pēdējais cehs, Malnsils. Vienā malā vārti, sēta, otrā malā līdzīgi. Liekas, ka pamests arī nav.. nu b*a.. Mož no Jūras puses? Tālu jāiet.. un Ģipkā it kā arī viens neapskatīts ceļš palika..
Visiem daudz maz līdzīgs "nu hvz", bet braucam.. Aizbraucam.. nekā. B*a, atkal. Brīdi cīnamies, kas pameklē, kas uzzvana kādam zināmam lokālajam.. nav.
Doma braukt atpkaļ uz Kolku, gan jau, ka Zane un Irbe palika tur.. Labi, pajautās tomēr centrālei. Neko jau daudz, tikai vai ir Kolka.
Centrāle nomet. WTF? Pēc brīža SMS..
čo nada, kādi jautājumi?
Kolka?
- Nē.
- Pilsēta starp Ģipku un Kolku.
Melnsilā jau bijām, paldies.
- ~500m no vakarā gaidāmā burziņa vietas.
aaaalright..

Meh. Tomēr no Jūras puses... Tālu redz jāiet bija.. Labi, ka uz Kolku neaizbraucām.
Ejam gar Jūru, nekā nav. Aizies nedaudz uz priekšu, līdz ceha teritorijas malai, un tad pāri kāpai vai pa kāpu atpakaļ.
Uzkāpjam kāpā, kaut kāds grāvītis ir.. re, tilts arī ir. Vismaz ir bijis. un rubaki arī ir. Tuvāk atrodas arī sūdu banka. Pēc laba brīža meklējumiem kopīgiem spēkiem tiek saskatīts kaut kas, kas atspīd. Ir.
rubaks ar kleino, it kā sāpošo kāju, tomēr arī kaut kur grib uzlīst. Rubas karstumā ar nedaudz pipariņu un citām dziriņām sāpi vairs nejūt. parādas cits rubaks un kopīgiem spēkiem arī augšā punkts tiek pacelts.

Lāde.
Atveram. M&M's, Mikimauss? Neko neizsaka. Ejam uz mašīnu. Pa ceļam ašas idejas.. ir, laikam ir. Jāatrod tikai kārtīgs apstiprinājums kartē. Mazliet mobilais birojs un.. ir, ir.
Braucam pēc lādes. Saprotam, ka uz piecgades disenes intro nepaspēsim.. Viens no rubakiem manāmi savelkas, pasākums atzīmēts kā must. Varianti? Savācam lādi pēc tam? Nē, sazin kā tur ies. Bija dzirdēts, ka ilgi.
Dažus atstājam, daži pēc lādes? Baigā braukāšana, tā jau vesels ceļojums. Nebūs disenes. Rubaks savelkas pavisam bēdīgs, acis skumjas.. domā pie *irsas to lādi, bet.. tomēr braucam.
Pie Lādes daži rubaki priekšā, bet jau ārā nākuši, ejam iekšā. Kūtī nav, tālāk. Lāde atdodas ātri. Iečekojamies. Darīts. Pasveicinam M&M's vīriņu, Mikimausi un brienam ārā, rekur jau brauc nākamie rubaki.

Tas bija ātri, aizlaižam tomēr uz to diseni. Skumjais rubaks atplaukst, pa ceļam mazliet dzērieni. Sākumu esam nokavējuši, bet uz stāsta otro pusi un video tomēr paspējam. Nais!
vēlāk aizrauti un iedvesmoti nospriežam, labi, ka aizbraucām, to vajadzēja. Paldies rubakam, kurš kinda pielauza arī negribīgos. Bija taisnība, ka vajag.
Lielais tusiņš gan izpaliek, tāls ceļš mājup.

Laukumā satikti daudz rubaki, neskaitīšu, visi lāga ļaudis.

Paldies BK par āsom laukumu un Jūsu stāstu. Bija ļoti interesnati klausīties un ievērtēt. Video agoņ.
Nākamos 5us turpināt tā pat un vēl labāk! Mūs aizrauj - Jums sanāk!

Klīst runas, ka nākamajā laukumā Ātri un bez žēlastības pamēģinās pacīnīties par FTF.. nu.. vai vismaz tuvāk tam.
Žēlastības nebūs..

je*aķ, šitik gari negribēju.

Spēles laukums lielisks un visi objekti šķita patiešām ļoti interesanti un bijām jau ļoti sapriecājušās par tiem pat pirms ierašanās. Pirmais objekts, gandrīz bez aizķeršanās, jo tieši pie otrā objekta sapratām, ka esam jau tam pabraukušas garām, bet tas gandrīz vienīgais mazais līkums.
Tilts depresīvi lielisks un mazliet ar citas komandas palīdzību tomēr padevās rokās.
Tumsas lukturis bija viena no grūtākajām mīklām, bet ar dāžādām kartogrāfu viltībām arī tas krita nežēlastībā un tika atrasta atbilde. The answer to life, the universe, and everything!
Jāatzīst, ka Gaismas lukturis dienas laikā bija viens no depresīvākajiem punktiem, ko esam meklējušas. Pirmajā mirklī īstā priede tika noskatīta kā aizdomīga, bet dienas gaismā nebija nodevīgā atspīduma un tāpēc šajā punktā pavadījām ļoti daudz laika, bet tomēr atradām arī to.
Ķebļu kājiņas, jā, sanāca samērcēt arī savas kājiņas un mazliet vairāk.
Miroņgalvas apmeklējums ļoti patīkams, jāpriecājas arī par komandas piesardzību, ka liels džips nenozīmē, ka vajag braukt visur, jo tie armatūras stieņi tomēr nelikās mašīnai draudzīgi. Kāpnes baisas, bet labi, ka komandas biedri ir tik drošsirdīgi.
Zvaigznīte noteikti bija gaidītākais objekts šajā braucienā, jo Irbenes radioteleskops jau pats par sevi ir objekts, ko apmeklēt. Pēc tā apskatīšanas bijām gatavas iepazīties ar Žeņu. Ja pirmais punkts padevās ātri, tad Žeņas baseinu gan meklējām ļoti ilgi, jo laikam tomēr kautrīgs puisis.
Otrais līkums, ko mums vajadzēja bija pabraukt tālāk no Zvaigznītes, lai atrastu zonu un varētu ķerties pie lādes meklējumiem. Veiksmīgi un neticami ātri atradām arī pašu lādi P.S. ļoti skaisti tie koki ar ķērpjiem.
Vakaru noslēdzām ar DUS vakariņām Ventspilī un skaistu plānu par gotiskajām karbonādēm.

Liels paldies organizatoriem par spēli! Veiksmi un izturību, ar nepacietību gaidīsim nākošos spēles laukumus.

Ja vienā teikumā, tad "Valdis izjāja ķeblīti." Burtiski. Un sausā paņēma kodu.

Par tiltu uz nekurieni mūsu domas nav jēgas atreferēt, jo tās domas bija visiem ļoti līdzīgas. Uzdevums ģeniāls - bet tikai skatoties atpakaļskata spogulī. Tā bākas būšana bija traka. Joprojām nesaprotam, kā Maija no zemes ieraudzīja, ka tur priedē ir plāksnīte, bet tās jau ir detaļas. Salidojums bija štellīte uz goda.

Mazais shoutouts visām satiktajām komandām sestdien laukumā - tādi dikti forši esat.

Viss tā saraustīti tagad liekas, bet secinājums viens - kaut kāds piedzīvojuma meklētājs mūsos dzīvos un jūs, BK komanda, viņu barojat. Labi barojat. Paldies.

Super pasākums un super spēles laukums! Iespējams pats labākais laukums, ko esam spēlējuši. Neliela atskaite no pīlādzīšiem: Lai arī iepriekš cītīgi izpildījām mājas darbu un mīklas atminējām, daži punkti neradīja pārliecību. Lai vai kā sestdienas vēlā rītā esam pie Žeņas. Skats un emocijas neaprakstāmas- stroiku vairāk kā saprašanas. Sākam skenēt ēku no bildes.. bet kā nav tā nav - moš Žeņa pagrabā parubījies? Paiet stunda, sākam nervozēt un jau kašķēties. Zonas nav, palīdzības arī nē. Braucam atpakaļ uz lielā ceļa zvanīt centrālei. Guvuši mazu hintu ātri vien dabūnam to ķēmu rokā. Yessā! Tagad uz baseinu.. bet kur? Prasam izslavētajam vietējam Matadoram. Onka uz goda un nepieviļ par spīti arī smagajai nopūtai "Da nu p**ģets n*#" pēc klauvējiena pie durtiņām. Irbene paņemta, braucam uz Zvaigžņu lietus fabriku. Un šeku reku dzīvē tornis ir galīgi cits. Kurš gan to būtu domājis.. 😮 Iebrienam turpat blakus pēc "kājiņām" un vēlreiz pārdomājam torņa esamību. Fortūna ir mūsu pusē un 15min laikā tiek izdarīti pareizie secinājumi. Jāpiekrīt pārējiem, ka šis punkts tiešām ir kaut kas vienreizējs. Arī Kolkas bāka bija laikietlpīgs process, kas noveda gandrīz vai līdz krišanai ceļos vienu kolēģu priekšā, lai parāda, kurā tad priedē jārāpjas augšā. Nu nevarējām gaišajā laikā saskatīt, lai arī konkrētais koks bija apmīļots neskaitāmas reizes pirms tam. Ok, dodamies jau uz Melnsila pusi. Paķeram pa ceļam prožektoru un ballīte var sākties. Dienas gaitā tiek apstiprināts, ka bēdīgi slavenais tilts tomēr ir pareizi izpīpēts un atrodas turpat blakus. Izbaudījuši visus pasākuma labumus un interesantās sarunas, tiek pieņemts neracionāls lēmums nakts vidū iet uz tiltu kārtīgā kunga dūšā. Viss jau būtu labi, bet pīlādzīši māk ballēt uz urrā un brīdī, kad plāksnīte luktura gaismā atspīd no pašas konstrukcijas augšas, prātā nāk Mārtiņa teiktais lekcijā - "Viņi taču nositīsis..." Labiii... tiek vizuāli novērtēts, kuram stāja dotajā brīdī ir vistuvāk perpendikulāram pret zemi un tas tad arī rāpsies. Vārdsakot - nelepojamies un nerekomendējam pieiet lietām šādi, bet nu viss labs, kas labi beidzies. Pēc "kārtīgas izgulēšanās" un sērkociņu vilkšanas kurš šoferēs, nākamajā dienā lāde jau vairs bija tikai formalitāte, lai gan tas absolūtais nekurienes vidus neviesa pārliecību. Paldies visiem par kompāniju un piedzīvojumu azartu! Līdz nākamajai reizei!

Milzīgs paldies centrāli par vakara sesiju filmai.

Izvilkums no #LemuriNepeld (pagaidām vēl) neuzrakstītā nolikuma:
"127. punkts. Par tostiem.
Komandas biedrs, kurš pirmais ticis pie šmigas, paceļ trauku ar tekstu:
- Lemūri!
Kāds cits atsaucas:
- Nepeld!
Dzeram."
Lemūruprāt, episkākais laukums, kādā līdz šim esam piedalījušies. Nu, ļoti jau patīk mums tas sovjet-taima spožums un posts. Tu vari būt bāka? Tu vari! Un pēc pusstundu ilgiem meklējumiem no augstākās priedes izkliegt pret dzelošo vēju "I'm a king of the world!" tu arī vari :) Tilts uz nekurieni - trīs diennaktis domāt tikai par to, bez jebkāda sakara ar hintiem nolikt kartē trīs potenciālas vietas, tad saprast pusi hinta un - tadāāā! laukumā tiltiņu paņemt bez hintiem un bez traumām (who the f***k is Zane, mēs uzzinājām tikai pēc tam, pārgājiena laikā). Negaidīta auksta pelde pie ķebļu kājiņām (ledus pietika tikai pirmajām komandām, tā jau ir, kas pirmais nāk...), vieglais piegājiens Līvu akvaparkam un Tumsas lukturim, divas stundas un 40 minūtes Žeņas Lukašina dzīvokļa meklējumos (bijām tikai divu stāvu attālumā - un beidzot pareizajā ēkā - kad atskanēja #vispārbaigieprofi uzvaras sauciens)... Un, protams, fantastiskākais punkts - Zvaigžņu lietus fabrika, kurš gan bija apmeklēts jau agrāk, tomēr vēl joprojām atzīstams par vienu no labākajām redzētajām Impērijas atlūzām. Kopumā 6 stundas laukumā - 4 punkti sestdien, tad pārgājiens un tusiņš, un atlikušie 3 jau svētdien. Lāde padevās apbrīnojami ātri šoreiz (par ko liels prieks, jo pēc biedra Lukašina mitekļa meklējumiem bijām drusku jau zaje*** :D)
Ar vienu vārdu - paaaaldies! Par #7nieka piecgades pārgājienu, tusiņu, laukumu un vispār. Lemūriem ir prieks būt trakās rubaku saimes sastāvā. Tiekamies martā! :)

Mums augstums patika, mums ir ērgļa acs. Šoreiz lādes lokācijas atrašana likās pārāk viegla, lielaks challenge bij atrast "zonu"

https://youtu.be/NHUtlyZ214M

#vispārbaigieprofi kā jau īsti profi bišķi visu nojāja 😃
Grūti, kad Baltais Kalns visu sajauca un punktu nolika nepareizajā tiltā (nevis tajā, ko mēs atradām) ! 😃
Tādēļ posmu gājām ar 2 piegājieniem. Dublis 2 bija pēc balles (kas starp citu bija baigi laba, mēs jau gribam nākamo 🤗)
Tad uz paģiriņas devāmies atpakaļ laukumā.. Onkam aizvedām cīgas, bet viņš vēl gribēja, lai viņu uz veikalu aizvedam 😃
Un tad sākās krēslas zona.. Ļaunākais musdienu cilvēku murgs: Nav savienojuma ar tīklu.. Ka Tevi divi deviņi! Stāvi 30 min kalna galā izstiepis nosalušās rociņas gaisā un tver netveramo- zonu! Tad kad beidzot kāds H burtiņš daudzsološi, kā polārzvaigzne iedegas ekrāna stūrī, HOBĀ, uzlādes līmenis 5% jeb@!.. Tad nākas braukt uz Vpili lai noķertu zonu sēžot mašīnā.. kad tas viss beidzot done, maucam pēc lādes, bet kur viņa ir? Paldies visiem, kas BK stāstu iespaidā izrušināja zemi 😃 Mēs šo tradīciju paturpinājām, sastādījām tur puķes😃 Un mēs arī esam neslikti interjera dizaineri, izrādās 😏
Beigās viss izrādījās daudz vienkāršāk, nu bet protams!
Krch pietiks muldēt un sveikājieni visām komandām ko satikām un paldies bruņiniekiem, kas atrada punktu ragā 😉

Paldies BK! Pirmā piedalīšanās, lāde atrasta. Tiekamies nākošajā.

Šajā pirms spēles laukumā, komandas guru atļāva izpausties arī pārējiem, tāpēc ar mīklu minēšanu mums negāja tik ātri un gandrīz vai visas mūsu “parasto mirstīgo” grupas dalībnieku it kā atrastās vietas tika izdzēstas un aizstātas ar īstajām. Nu neko. Mēs centāmies. Un prieks bjia liels.
Spēles laukumā šoreiz gāja nedaudz lēnāk kā parasti. Tiek runāts, ka tas dēļ tā, ka mums pievienojās viens “pazudušais” dalībnieks.
Veiksmīgi tikuši līdz lādes atrašanās…bezdibenim…prieki un sajūsma bija tik liela, ka divi komandas biedri sāka savā starpā kosties un skriet uz māju, viens no viņiem aizķērās aiz mistiskas stieples pļavas vidū, pie mistiska, vienīgā ar ūdeni esošā grāvja un paplunčājās tik jautri, ka saplēsa vienīgās brilles. Ieejot mājā pie Mikimauss un M&M, izlasot uzrakstu : “kas gan var noiet greizi?” visiem likās pašsaprotami, ka šim izmirkušajam dalībniekam, ar savām, nu jau bijušajām brillēm ir jāiemūžinās. Beidzot sākam attaisnot savu komandas nosaukumu.

Kopumā. Skaista pavasara diena. Izbaudījām. Ir grandiozs plāns uz nākošo laukumu. To visu pēc tam.

Pirmais 7nieks zem nosaukuma "big gulp"!

7nieka noskaņai netipiski skaistajā dienā ātri tikām galā ar bulgāru tiltu & tumsas lukturi & laidām uz Kolku. Mazliet iesprūdām, meklējot īsto bāku, kas saulainajā pusdienlaikā baigi negribēja iedegties.

Vairāku citu komandu pavadībā ātri tiekam galā ar zvaigžņu lietu (kur noteikti vajag aizbraukt atkārtoti) un ķebļu kājiņām un dodamies uz Irbeni.

Žeņa bija paslēpies diezgan labi. Papildus atmosfēru visam deva Irbenes šerifs, kas paralēli rubakiem vāca iekuru, demontējot logus kādam dzīvoklim.

Baseinu veiksmīgi pamanījām vēl pa dienasgaismu un ar mājās atstāto kartogrāfu tehnisko atbalstu ātri atradām lādes namu.

Laiks labs, punkti interesanti, tiekas martā!

Mums patika šis laukums! Tā iemesla dēļ, ka jābaidās un tā iemesla dēļ, ka pabijām tur, kur nav būts!
Jāatzīst, ka bez stipra vīrieša blakus, kas var būt Mauglis - neiztikt, jo kokā līšana nav ikdienišķa lieta sievietei, bet zem vārda "rubaks" neeksistē dzimums un tas jāņem vērā! :)
Žeņa prasīja LIELU pacietību un spilgtus lukturus diennakts tumšajā laikā, bet bija baigi labi!
Liels paldies un tiekamies martā!

  I  ♥  Pempis*


__________
* Pempis, jeb Dižpurvs atrodas dabas liegumā, kura dabisko robežu veido trīs upes – Trumpe, Stende un Irbes upes ieleja. Tā teritorija ir 810 ha.


                 * * *  
Dubļainie šņukuri, kā jau īsteni sportisti, pa dienu paņēma pa pusmaratoniņam vai kalnu pārgājienam (kas nu kuram tuvāks) un tad pret vakaru, tā ap 22:00, savācās mazajā automobīlī un devās uz Kurzemi.
Plāns bija perfekts: visi punkti taču atrodas no Irbenes līdz Kolkai, tuvu šosejai. Easy-mode. Tad pikniks jūrmalā un pa mājām.
Nē!
Centrāle smejas, kas šņukuri plāno lietas.

Šņukuri vairākkārt zvanīja centrālei, kad Urļiku Kristīnes dotās poģika koordinātes nebija gana precīzas un kad nekurienes tilts izrādijās citurienē. Toties, lepni atteicās no skaitļu priekšāteikšanas, kad biedzot atrada nelaimīgo tiltu, un apātiski klīda ap to - jo BK taču neliktu plēksnīti staba galā - neveselīgi taču priekš mugurkaula!

Prožektoru nama mīkliņas atrisināšana deva vislielāko Ā-hā momentu to risinot un vislielāko, "nu, bļa kur ir" to meklējot. Lašaras šņukuri, bija pilnīgi pieguruši un īsi pirms saullēkta savu pusstundu pavadīja tajos 30 kvadrātmetros neatrodot acu priekšā esošo uzpūsto skaitli.

Vēl notika kājstarpju saslapināšana; lieku 100km nobraukšana, jo kāds nepielēja pilnu bāku mājās; panika no signalizācijas un mukšana no apsargiem; K-Apļa uzkoddesu izraisīts nelabums: nagu saldēšana, gaidot uz čammīgiem kokākāpējiem; apātisks izmisums. Bet tas viss sūds. Uzausa saulains svētdienas rīts un 30h negulēšanas apātiju nomainīja saulaina (tā, ka saule spīd, saulaina) svētdiena un lādes koordinātes.

Šņukuri ieliek Keitijas Perijas kaseti un dziedādami dodas pa plato un gludo Melnsils-Pempji šoseju pretī uzvarai, tas ir - lādei. Mikimausis visu pasaka priekšā - 3 min laikā Šņukuri dabū lādi ārā. (pirmās 2 min rušināja slaveno bedri). Padarīts Septītnieks ir lieta, bet būt Pempī ir kas cits.

Tad saulains mājupceļš.
Bija norm.
Laukumā pavadītas kādas 14h, nav rekords, Šņukuriem patīk darīt lietas pamatīgi.

Pielikumā:
Šņukuru jaunais, oficiālais prikits:
https://ej.uz/i_heart_pempis

Viss rit raiti. Padrūma piedzīvojumu spēle sākumā rādās ar optimisma aizlijušām acīm.
Bāka? Skaidrs, ka mēs varam būt bākas. Kamēr 3 bākas pārmeklē akmeņus raga galā, tikmēr 4tā bāka maniakāli noiet visu kapsētas garumu.
Labdien, Jūs vietējie? Esat redzējuši vot tieši šitādā leņķī gulošu priedi kā bildē? Man vajag tieši TĀDU priedi, lai atvērtu lāāādi! Labi, ka nesavāca.
Pa to laiku pārējie paziņo, ka atrasts attēla koks, jo, protams, kapsētas pārmeklētājs ir sācis pārmeklēt 10m par tālu no raga. Satiekam citus rubakus un kopā ar viņiem vēl 30min rubījam līdz beidzot noskatam perspektīvu koku.
Pēc labās prakses, sūtam augšā jaunāko dalībnieku - gan izķepurosies. Kamēr 8i rubaki vaļējām mutēm skatās un brīnās par varonību, tikmēr varonis koka vidū vēl nav pamanījis plāksnīti un sāk apšaubīt apakšā esošo misijas devēju veselo saprātu.
"Te tak nevar uzkāpt, viss, es p**u lejā." "Nē, nē, pasēdi vēl kokā 5min, mēs tūlīt sapratīsim" Beidzot ieraugam no apakšas plāksnīti, kas kāpējam izdala adrenalīnu un koks tiek pieveikts. Adrenalīns aizmiglo kāpēja prātu -
tas skaļi deklamē pareizo kodu arī konkurentu rubakiem. Varēja taču a) pateikt nepareizu kodu b) nepateikt vispār - no augstuma valodu zaudēt. #evilpandacrew
Kamēr Žeņa klausījās hipsterīgas franču melodijas mēs pārmeklējām viņa īpašuma palīgceltnes līdz tādam Deja Vu, ka vairs nesaproti, kas pārbaudīts, kas nē.
Jāpārbauda stāvs atkal. Nē, nē! Jāpārbauda viss poģests atkal - 4u acu princips taču! Nu labi, nav jau tā, ka NEKO neatrodam - atrodam Žeņas tualetes kompleksu, pirtsslotu studiju, kā arī tukšo alus pudeļu zonu.
Ar lielu triumfu iekarojam ēkas jumtu, jumts beidzot dod taktisku iespēju pārtvert LMT saldos, saldos GSM viļņus un sazvanīt palīdzību.
Sazināmies ar "Cilvēku, kurš nebija vajadzīgs". Viņš snobiski un skopi nedaudz nohinto - līdz satumst meklējiet veseli mērcē.
Nomainām 4u acu principu uz 6u acu principu, kas... nostrādā. 2vas acis pat pāri palika.
Žeņa priecīgs tiek pie proķa batoniņa, bet #pandacrew pie lādes.

P.S. Ķebļu kājiņu kodu no krasta binoklī nevar redzēt. B**ģ.

Vēlā piektdienas vakarā, izlēmām februāra rubu sākt.
Vairākas mīklas jau atminētas, bet par dažām šaubas sāk mākt.
Kur meklēt to nolādēto tiltu,
aij, nekas, gan jau atradīsim ar viltu.
Ceļu uzsākot jau sapratām, ka būs sūdi,
jo Irbenes kompleksā Žeņu atrast būs grūti.
Kā pirmo, ar pavisam nelielu funktieri, atrodam tumsas lukturi.
Tālāk devāmies uz spožo Kolkas bāku,
kuru rubaks aizvietoja kliegdams - "kāpju kā māku".
Kā nākamais krita miroņgalvas tornis ar trepēm skečīgām.
Labi, ka viss veiksmīgi, jo varēja beigties ruba ar beigām muļķīgām.
Marinētā ķebļa kājiņa nebija nekas īpašs, kā arī nepalika neviens rubaks slapjš.
Desertā Žeņa aicināja ciemoties,
bet tā kā nevarējām šamējo atrast,
diemžēl nācās ar centrāli vienoties.
Lokanais koka tilts, beigās diezgan veiksmīgi krita,
kaut gan viens rubaks pret konstrukciju, nelāgi kāju sita.
Lādi meklējot, satikām kungu aizdomīgu,
galvā cepure oranža un ar metāldetektoru iespaidīgu.
Paldies BK par rubu iespaidīgo,
kas nodrošināja nedēļas nogali smaidīgo.

Laukums izcils! Īpašs paldies BK par Olmaņu batereju. Cik gadus nav braukāts garām un pat ne mazākās jausmas,ka tur slēpjas kas TĀDS!! Šis posms vispār ļoti lika aizdomāties par to,kas tik agrāk viss tepat civilo acīm noslēpts nav noticis... un kārtējo reizi sev atgādināt kādas privilēğijas mums ir šodien. Ļoti patika!
Viss gāja kā smērēts (ieskaitot pliku vīru kārtīgos viļņos ar ledus gabaliņiem) līdz aizbraucām pie Žeņas. Labi bija paslēpies,dzērājs tāds! Kamēr mēs izpīpējām tās viņa dzēruma taciņas...
Pirti sākumā atradām nepareizo, tad vēlreiz neīstā un vēl... Visbeidzot nonācām īstajā vietā un baigi sapriecājāmies,ka tūlīt jau brauksim pēc Lādes. Bet nekā! Kopā ar vēl 2 komandām meklējām gandrīz 1,5h!! Līdz ar Saules gaismu pazuda arī cerība un pacietība. Nervi neizturēja, nācās sabojāt statistiku un tomēr izdarīt zvanu draugam. Kā izrādījās iepriekšējās komandas bija pacentušās, lai punkts kļūtu max nemanāms. Par to mēs tā kā drusku apvainojāmies, ka tādi negodīgi paņēmieni. Necīnījāmies par FTF,protams, bet tomēr.. Bet tas varbūt tik tagad tāds saguruma sājums. Viss chill.
Lai vai kā- bija prieks satikt tos,kuri bija devušies rubīt vienā dienā ar mums un vēlreiz komplimenti par laukumu!

6dienas rīts, MIKĻI gatavi doties tālajā ceļā pēc piedzīvojumiem! Iesaistījuši divus jaunu rubakus, salecām autiņā un apņēmības pilni devāmies ceļā! Nobraucot no Jūrmalas šosejas nevarēja saprast kas īsti ir ar asfaltu, liekas tīrs, bet kaut kas nav. Braucām īpaši nesteidzoties, kad pēkšņi priekšā ieraugām, ka pretī braucošā mašīna slīd mūsu joslā un nāk tieši virsū...tajā brīdī sapratām, ka sūdi ir. Doma - ko darīt, kur raut, bremzēt - fff nebremzējās - grāvī, pretējā joslā... bet šoferis neapjuka un līdz pēdējam vēroja pretīmslīdošo auto, kurš pēdējā brīdī tomēr iekārtojās savā joslā. Pēc maza rikošeta arī mēs beidzām slīdēt un apstājāmies pretējās joslas pašā grāvja malā! Mums stāvēja klāt viss kas vien varēja. Visi veseli.
Ceļš - tīrā sliditava, tā, ka pat kājās nevar nostāvēt. Jaunais rubaks aizmugurējā beņķī - "es negribu vairs nekur braukt, gribu mājās. Braucam mājās."

Kad izbīlis bija pārgājis, sapratām, ka tālāk pa šo šoseju nebrauksi un nolēmām mainīt maršrutu un braukt caur Jurmalu un ciemiem.

Laukums ļoti ineresants. Mīklas bija atminētas pareizi, bet tā bāka... nu nebija viegli, diemžēl nācās izlūgties hintu draugu komandai.

Žeņa arī bija labs pacietības mēra pārbaudījums. Bet, kas nepadodas, tas atrod!

Jūra - mums bija garie zvejnieku gumijnieki un pārtikas plēve! Izklausās labs variants, bet viļņi...kā rezultātā peldsezona atklāta!

Lādes mīkla likās viegla - bet odziņu piešķīra Ušakova mantojums - bedres!

Laimīgi tikuši lādē. Čunčinājām mājās līdz, iebraucot Dundegā, sajutām kaut kādu gumijas smaku.. piestājām pieturā.. atvērām kapotu - Yess... piedzīvojums vēl nav beidzies!! Dūmi - tātad Sūdi!

Šī posma biežāk lietotie izteicieni:
"-Kur jābrauc?
-Taisni!"
- Cik ilgi?
- Ilgi! "

Mēs nepadosimies...
Gribam izbraukt posmu bez auto kasjakiem!
Tiekamies martā!

Spēles laukums šoreiz likās īpaši labs un pavasarīgā svētdiena tikai palīdzēja to vēl labāk izbaudīt.
Pēc ilgām sarunām ar un par Zani un Irbi visa mēneša garumā, tiltu atradām pirmo un bez problēmām. Super sākums! Gaismas lukturis bez starpgadījumiem, bākā godprātīgi samaksājām ieejas maksu 1,50€ un punktu saulainā dienā pamanījām tikai priedes zaru smilšainības dēļ. Tālāk jau interesantāk. Laikam pirmajiem vēl ledus bija, bet mums vienam rubakam nācās piespiedu kārtā peldēšanas sezonu atklāt. Olmaņi super! Līdzīgi kā citiem, mums arī ļoti patika.
Bet tad tā Žeņa. Kopā kādu pusotru stundu žūpa nedevās rokā. Brūklene arī visu izložņāja un saimniecei gandrīz trieku piebiedēja, balkoniņus palīdzot pačekot. Tikai pēc tam izdomājām, ka varbūt te kā filmā, pretējajā poģī jāpačeko... Līvu akvaparks atkal puslīdz easy peasy un tad garais ceļš kāpās līdz tiekam atpakaļ 21.gs pie 4G dieva. Virgin rubaks te parādīja savas spējas, ka ne pa velti paņemts komandā un atkoda lādes mīklu viens divi. Desertā vēl drausmīgi bedrains ceļš līdz lādei un tad līdz Dundagai. Izrādās Nils arī ārpus Rīgas uzdarbojas. Finālā gardas karbonādītes Talsos Ķīvīškrogā un Februāra 7nieks pievārēts! Laukumā 6h.

Paldies un novēloti sveicieni 5gadē! Tiekās Martā! :)

Visiem stāt, Lupatas ir klāt!

TIk nesagatavojušies mēs laikam pirmo reizi braucām... TIkai viena čipšu paka un pāris džonīši, kas to būtu domājis, ka šomēness grūtāk būs atrast jebkādu DUSiņu nekā visādus tiltus, baterijas, Žeņas dzīvokļus un pirtis.
Gandrīz nomirām badā, bet diena tomēr bija ļoti skaista.
Paldies, tiekamies martā, būs jāsagatavojas dubultā!