Agresīva- saspringta cīņa!

Trīs vīri behā lai nemuld. Lādi pirmie atradām mēs un otrie MMdraudze.
Kodi bija visiem. Ar MM draudzi mums sava jautrā konkurence un dīls :D šoreiz palaidām pa priekšu. :D bet tikai šoreiz. Kamēr Gee plēsās ar vienu behu, tikmēr MMd drīkstēja pierakstīties :D
Fun

First to find the code and open the box.

Izaicinoša spēle, interesanti punkti. Būtu forši, ja centrāle nedotu hintus komandām pirms FTF :) lai apķērīgākais arī uzvar.

Gandrīz 14 stundas pavadītas laukumā, ne bez citu palīdzības , bet lāde atrasta un atvērta. Nebijām gan pilnā sastāvā, jo mūsu talismans (jaunākais komandas dalībnieks) vēl drusku par jaunu. Paldies Baltais Kalns, šis bija labs un interesants laukums. Gribējās jau tikt TOP 3, bet nu mums vēl daudz jāmācās, lai turētu līdz īstajiem rubakiem.
Priecīgus jums visiem Ziemassvētkus un Laimīgu jauno gadu. #M&M

Paldies BaltaisKalns par rubu! Skaidrs, ka īstā recepte ir atminēt mīklas, izgulēties un tad braukt medībās ar skaidru galvu. Sajūtu ziņā best ruba šosezon! Tiekamies nākamgad!

Ar sniegotām vēsmām un aukstuma košanu kaulā pienāca visu gaidītais decembris, un pieci Melnās Bedres rubaki izgāja spēles laukumā. Iepriekšējās reizēs tiem gāja tik labi, ka tie bija kļuvuši pārdroši un uz šīs pacilātās nots šoreiz nolēma LĀDI atvērt pirmie. Neviens cits taču nebūtu tik ķerts, lai arī nakti negulētu un jau pusnaktī tiem mestu izaicinājumu. "Viņi visi noteikti vēl saldi čučēs!", teica neviens un nekad. Ai, kā šie rubaki maldījās.

Tie laicīgi posās ceļā, lai jau īsi pirms spēles sākuma vietējā Cirkulī uzorganizētu LAN party. Liktenīgā minūte tuvojās, un līdzpaņemtajos datoros bez mitas tika klabināta un deldēta refresh poga. Tā iegrimuši rubaki bija spēles gaidās, ka tie nemanīja no mugurpuses pieslapstāmies citu rubaku komandu, kas tai naktī bija nolēmusi būt tikpat ķerta. “Vēl pāris minūtes. Tūlīt būs!” kāds satrauktā balsī nočukstēja. Bet, pirms rubaki vēl reizi paspēja samirkšķināt acis, Cirkuļa saimniece tos neizprotamu iemeslu dēļ nolēma izmest uz ielas. Mī un žē, ko tagad? Mīklas bija gandrīz vaļā!!!! Līdz galam neizstrēbuši savas kafijas tases un ar knapi pār plecu pārmestām mugursomu lencēm rubaki izmetās ārā un fiksi joza tālāk, lai paspētu un nenokavētu visu jautrību.

Tie tālāk bija nolēmuši nobāzēties kādā stratēģiski labi izplānotā punktā un uzsākt spēli no turienes. Bet, ak nē, nonākuši tur, tie jau priekšā sastapa dīvainas auras apņemtu auto, pilnu ar ekrānos iegrimušiem censoņiem. Ar to tie nebija rēķinājušies. “Cik to komandu šeit jau ir? Un kāpēc viņi pēkšņi metas ārā no auto un kaut kur skrien? Jāskrien līdzi, lai noskaidrotu! Viņi noteikti ir uz pēdām kaut kam interesantam!” rubaki nespēja slēpt savu aizrautību.

Vieta nebija īstā. Rubaki par daudz pasteidzās. Tomēr azarts un sacensība bija viņus pārņēmusi. Mašīnā palikušie biedri bija turpinājuši minēt un nonākuši uz pēdām citam punktam. Stūres rats tika mests riņķī, lai to sasniegtu pēc iespējas ātrāk. Uz katra ielas līkuma tie sastapa vēl citus tikpat steidzīgus konkurentus. Ar vienu braucamrīku ceļš tiem kādu laiku vijās kopā, bet tad tas neizturēja un pagriezās citā virzienā. “Kāpēc viņi devās turp?” sagurušais rubaks nespēja saprast. “Nu tur taču neviena dinozaura sen vairs nav! Galīgi greizi! Ha, nu paši vainīgi.”

Nonākuši punktā, rubaki ieraudzīja vēl citus dīvaiņus. Atlika tikai viens - tie metās maratona cienīgā skrējienā, lai pie punkta nonāktu ātrāk. Tie metās lejā no kalna, slīdēja un sānus nobrāza, klupa un krita, tomēr galu galā pirmais punkts tiem beidzot bija rokās! “Pašreizējais temps - viens punkts pusstundā - stundā. Tā turpinot, LĀDI līdz septiņiem atradīsim mierīgi,” censoņi naivi priecājās.

Pēc salīdzinoši straujā sākuma atlikusī nakts komandai pagāja visnotaļ mierīgi, jo tā nolēma izvēlēties "klusāku" un citu dīvaiņu nepārņemtu maršrutu. Kādu laiku šī stratēģija tika piekopta, līdz atlika punkti, par kuriem komanda vairs neko nesaprata. Piezagās izmisuma pirmā stadija.

Viens no vēl neatrastajiem punktiem rubakus aizveda uz kādu padrūmu stalli. Vieta tik ļoti atbilda mīklas aprakstam, ka komanda bija pilnīgi pārliecināta par tās pareizību. Nedaudz apsargāta – nu skaidrs, kāpēc mīkla liek slapstīties un būt klusiem. Priekšā pateikts ieejas virziens? Precīzi – objektā tai pusē ir vienīgā nemanāmā un mazliet “uzlauztā” ieeja. Telpu labirints iekšienē ļoti piemērots. Pat griesti atgādina tos, kas bildē. Bet kaut kas nav. Punkts nedodas rokās, un tiek iztērēts skumji daudz laika. Vēl vairāk – ceļā sastaptais narkomānzēns, izlīdis nez no kurienes, arī sāk uzmākties un no rubakiem neatstāties. Bēdu pārņemta, komanda pieņēma lēmumu doties tālāk. Lai jau dienas gaitā šo punktu atrastu daudzus desmitus km nostāk.

Rubaki, visu iepriekšējo dienu negulējuši, kļuva aizvien neuzmanīgāki. Arī ar peldi Niagārā tiem nesekmējās, jo vēl nebija atrasta pati Niagāra. Komanda, izmisuma mākta, sāka muļķoties. Kāpēc pa vidu neatrast kādu geocaching slēpni? Tas būs vieglāk. Naktī, meža vidū, sirdi sildošā temperatūrā, 1 km nost no tuvākās vietas, kur novietot auto? Perfekti, der! Ak un vai, aprakstā vēl pieminēta upe un krāvumi! Ir vērts apskatīt, varbūt pat paveiksies. Beigtākos komandas biedrus atstājuši iepakaļ un zvaigžņu apspīdētā juma pavadīti, vairāki rubaki devās iekšā meža biezoknī.

Drosmīgi tie brida, bet taciņas aizvien biežāk sadalījās, un pamazām tie pazaudēja atpakaļceļu. Visbeidzot, taciņas pazuda pavisam un sākās pilnīgi džungļi. Bet rubaki slēpnim bija tik tuvu, ka ieminēties par atpakaļceļu būtu nodevība. Mežs sabiezēja aizvien vairāk, bet tie bija gudri un ieslēdza Endomondo, lai ceļu ierakstītu. Pret džungļu zariem saskrāpējuši sejas un neskaitāmus strautiņus pārvarējuši, rubaki beidzot sasniedza meklēto slēpni. Tomēr Endomondo telefonam bija gana šo izpriecu - tas izziņoja savu nogurumu un ar spožu žestu devās izgulēties, atstājot rubakus bez GPS un pilnībā apmaldījušos. Tiem vairs nebija ne jausmas, kā atrast tuvāko ceļu, par iepakaļ atstātajiem ceļabiedriem nemaz nerunājot. Krācīšu apkārt arī teju nekādu. GC logbookā aprakstītā vieglā piekļūšana, jaukā pastaiga un skaistais tiltiņš – vai kāds viņus centās apčakarēt? Uz vietas nekā tāda nebija. Tik daudz stundu pazaudēts. Kur? Apmaldoties meža vidū. Bļ**, palīgā.

Ar katru nākamo stundu nabaga rubaku morāle piedzīvoja aizvien straujāku lejupslīdi. Tie vairs nebija spējīgi sakarīgi padomāt. Tie kāri ķēra apkārt sadzirdētas vietējās baumas un steidzās apmeklēt neīstos punktus. Tie tvēra pēc palīdzības no centrāles, bet nesaprata vienkāršas norādes. Tie apmeklēja īstos objektus, bet nespēja tajos ieraudzīt punktu.

Tomēr tie vēl aizvien nebija gatavi padoties. Tie spēli izbaudīja.

Laukumā pavadītas 16h. Negulēto stundu skaits jau pārsniedza 35. Melnā Bedre beidzot atrada LĀDI. "Kas gan vēl varētu noiet greizi?", daudz par skaļu noteica kāds no rubakiem. "Beidzot tiksim mājās un varēsim izgulēties." Nu ir! Tūlīt būs cauri! Atslēga arī ir... bet laikam taču nav īstā, jo LĀDE tiepjas un viebjas, bet savu saturu tiem nerāda. Balts sniedziņš sniga uz skujiņām, un tumsa tiem visapkārt atkal sabiezēja. LĀDE vaļā nevērās. Rubaki bija tik tuvu, bet tomēr tik tālu.

Slēdzene un laikapstākļi uzvarēja.

Melnā Bedre Baltajam Kalnam saka paldies par lielisku laukumu. Rubakiem nu laiks pārdomāt savu stratēģiju, lai mestos atpakaļ cīņā ar jaunu sparu.

Rubaki vienmēr piesaista svešinieku skatienus. Ja izdodas izveidot acu kontaktu, tad acīs var nolasīt rubaku vērotāju domas.
Tipiskākās domas, ko esam nolasījuši, ir:

1. Ko tie pajol' tur dar'?
2. Kam labāk zvanīt - mentiem vai tvaika ielai?
3. Atkal zagt atlīduši, jobanie gopņiki

Šajā rubā gadījās īpašs skatiens, ko veltīja saimniece. Tas bija "ieej pie mana zirg', un tev būs nelabs gals, puik."

Mūsu mikļu pirmā ruba! Pipariņu izdzersim paši, jo lādē to ielikt nevarējām apstākļu spiesti :) visiem patika, paldies BK!

Šī bija mūsu komandas otrā patstāvīgā ruba, septembrī un oktobrī bijām uzsēdušies pieredzejušai komandai uz astes un mācijāmies ;) novembrī sākām patstāvīgi rubīt ar mīklām gāja vieglāk kā Decembrī, bet skils aug ar katru reizi un āķis lūpā pamatīgs :D
IETEIKUMS pārējām komandām: ja atbrauc uz punktu un redzi ka tev jau priekšā citi nu pagaidi kamēr pirmā komanda iznāk ārā, it īpaši ja jau lāde ir atvērta, nebojā citiem un sev spēlēs prieku. Mēs tā daram atbraucam redzam auto priekšā, lukturīši zib pa ēkas logiem nu pagaidam līdz iznāk ārā un tad ejam. Nebojājam prieku atrast pašiem ne sev ne citiem. :) Priecīgus Svētkus un veiksmi visiem

Pēdējā laika labākā ruba. Stirnas sūkā dirsu. Par lādi gan mazliet žēl. Iztikām bez zeķubiksēm, bet vai tās var dabūt arī bez pēdām? Veiksmi rubakiem jaunajā gadā! Klāvucis ir dirsā netīrs. Priecīgus Ziemassvētkus!

Valmieru gaidijām jau 3 sezonas, paldies!

Lieliska ruba - piecas stundas no piebraukšanas pie pirmā objekta līdz Lādes atvēršanai ;) Uzdevumi šķita diezgan grūti (Niagāra un Pastaiga ar dinozauriem, you know, man, *@#%!!!), bet tomēr bija prieks ņemties. Un ar kārtīgi izpildītu mājasdarbu laukumā jau viss gāja kā pa diedziņu, pašiem brīnums :D Objekti šoreiz riktīgi labi, šajā ziņā mūsu favorīts - Pirmais protokols. Kopumā tāda patīkama pēcgarša. Paldies par spēli! Priecīgus svētkus visiem rubakiem!

Daudz saldu un jauku vārdu par šī mēneša laukumu. Sūri nāca Dzelzīšu tilts, Niagāras cipariņi... bet bez cīņas nav uzvaras, un tāpēc liels prieks par šīs epizodes punktu izlasi un mīklām.

Bijām liecinieki arī Lemuru turbo tempam laukumā - skaidrs, ka pieredzējuši spēlmaņi, un neesam pārsteigti par viņu sniegumu. Visu cieņu!

Tajā ziemīgi lietainajā sestdienā,
3 rubaki un suns devās izbraucienā.
Mašīna slīdēja pa Valmieras ielu ledus spoguli,
Tāpat kā tumšais brengulis slīdēja iekšā mūsos!
Tikai teātris pievīla mūs,
Atkal jāzvana centrālei būs!
Ak Dzelzīti, dzelzīti...
Kā tu mūs izčakarēji!

+ par mīklām. Šomēness bija, ko iesvīst.

Māris: “Paskaties zem tās koka paletes!”
Nikolajs: “Jā, IR!!!”

Rubījām divatā, pārējiem jāsaiņo dāvanas. Tas negatīvi ietekmē arī mīklu minēšanas ātrumu un kvalitāti.
Neliela, bet konstruktīva rubas atskaite punktu atrašanas secībā.
Liepa. Atbraucam, meklējam, atrodam. Patīk šādi objekti, kad zināms, ka punkts toč tur ir, tikai jāmapmeklē. Svarīgi, lai tas nav tā uzreiz acīmredzams.
Niagāra. Norāde uz brišanu lika iet no iepriekšējā tiltiņa puses. Vēlme neslapināt kājas liek kļeņčīt centrālei apstiprinājumu, ka tomēr jāslapina. Masthevs gumpīši, protams, nav paņemti.
Dzelzītis. Nospriežam, ka jābūt uz vidus balsta, bet apsekojam tomēr vēl tālo galu. Atpakaļejot ielienam paņemt punktu.
Pussala. Ejam no estrādes puses, punkts spīd jau pa 100m. Nākas paņemt.
Obligātā džankfūda sesija. Šeit feils - ar app veikts pasūtījums nepareizajā hesītī. Izrādās, Valmierā tie ir divi!
Tornis. Piebraucam. Austrumi. Augšā ne iekšā. Check. Aizbraucam.
Zilaiskalns. Ejam augšup kājup. Tumsā kkas spīd - bleķa plāksnīte uz Imantkalniņa instalācijām. Pieredze liek nekavējoties ieraudzīt arī noslēpto punktu.
Zirgi. Joprojām patīk šādi objekti.
Lāde. 45 min vēlāk. Atkal pieredze liek skatīties tieši tur, kur tā noslēpta.
Viss kopā paņēma 6 stundas plus ceļš.

Šis bija mūsu otrais spēles laukums 7niekā. Šajā reizē ar mīklām gāja grūti, diezgan grūti. Tomēr, pašā spēles laukumā atradām visu raiti.
( esot uz Dzelzīža)
: viņi tak nebūtu tik traki, lai slēptu zem tilta.
( atrodot skaitli zem tilta)
: laikam ir gan.

7niek, mācamies jūs lēnām atkost ar vien vairāk.

Pārāk viegli :P

Vareni norubījām un vēl pamodinājām centrāli. Pastaiga ar dinozauriem bija caur caurēm MĒRCE. Līst kanalizācijas šahtā bija STULBI. Pa vidam vēl dažs labs rubaks uzkāvās ar Niagāru un zaudēja.

Noteikti spilgtākā ruba (no 3, kurās esam bijuši). Favorītobjekts un uzdevums - Pirmais Protokols. Trenējamies filtrēt doto info, nevis tupi bliezt uz haļavu, un gaidam nākamo spēles laukumu. Paldies!

Šis posms bija vienkāršāks par iepriekšējo. Mīklas grūtas, bet objektu atrašana dabā - viegla. Būtu interesanti, ja būtu laika kontrole. No pirmā uzdevuma līdz pēdējam. Papildus sacensība starp dalībniekiem. Paldies par interesantu dienu svaigā gaisā!

Mums pirmā ruba. Ar iepriekšēju gatavošanos, bet pēdējā brīdī paliekot viena cilvēka mazākumā, dodamies izbaudīt 7dienu. Tikām cauri septiņās stundās.
Sākumā hinti likās pilnīgs WTF, bet ilgāk blenžot vārdu salikumos, sāk veidoties priekšstats, kā domā #7NIEKS.
Vislielākais stragls bija ar Niagāru. Sākot ar pareizās vietas atrašanu, līdz pat piekļūšanai kodam. Paveicās, ka esam vietējie un 10min braucienā no mājām. Bet nu skaidrs, ka nākamajā sērijā viens pāris gumpīšu bagažniekā noteikti mētāsies.
Kad visi cipari dabūti, pašiem prieks, bet ne uz ilgu laiku. Kādas 30min nosēžam pie kalkulatoriem, kamēr nonākam pie pareizā skaitļa.
Ar nelielām šaubām par galamērķi, dodamies pakaļ lādei. Staigājot pa pamesto teritoriju, ieraugot akas, kļūst skaidrs, ka esam tuvu. Pēc brīža arī neizpalika prieks par atrasto lādi.
Ļoti patika Pirmais protokols, jo izcilas norādes, kas "saliekas" viena pēc otras.
Ar Pastaigu ar dinozauriem varbūt mazliet paveicās, jo ar pirmo trāpījām pie īstā staba.
Paldies pieredzējušai komandai par atbalstu un līdzjušanu.

Cīņa ar mīklām šoreiz bija gara un nogurdinoša. Tās ne par kam nedevās rokās. Kkā pa abiem - rubas suflētājiem un pašu spēkiem - izmocījām, ar to pabeidzot sagatavošanās ciklu. Bet pats spēles laukums bija lielisks. Izbaudījām to pilnībā. Turklāt punkti pēc sagatavošanās procesa devās rokās viegli, kas noveda pie tā, ka bijām tās nedēļas FTF, kas ir mūsu mazā uzvara piesnigušajā spēles laukumā, atstājot piebradātu lādes lokāciju nākošajām komandām, kurām atlika vien sekot mūsu pēdām. Mūsu absolūtie favorītpunkti bija Pirmais protokols, Nogrimusī zirgu pils, kur aktu slaš sporta zālē notika mūsu komandas Ziemassvētku ieskaņas koncerts viena komandas dalībnieka izpildījumā, un, protams, lāde. Gaidām janvāri.

šodien laukumā izvedām jau četrpadsmito pandu jaunuli. kaut vecajie zina, ka jebkas, kas kaut attāli izklausās pēc "kkā ātri meklējas, kkā labi iet" paver elles vārtus un nozīmē izmisuma pilnas stundas nekurienē, jaunulis, par spīti nespējai to atkal un atkal nenepateikt, mums nes veiksmi. neviena kaķu lāsta centrālei, neviena izmisuma nopūta un, pilnīgi iespējams, visātrāk atrastā lāde. senioru gudrība atkal jau pierāda, ka, ja kaut kur patiešām patiešām negribas līst un neviens normāls cilvēks jau tur nelīdīs, tad tā būs The vieta. bet, nu nopietni Baltais Kalns, kas tā par mīlestību uz tekošiem ūdeņiem ziemas sezonā?! visādi citādi neticami raits posms. pa visiem šiem gadiem pirmie pašvaldībpolicisti (un tiem pašiem pašmaucām gar to ziņkārīgajiem deguniem, hehe). pirmais atstātais cienasts mežadraugiem. pirmās normālās, ne-tikai-bulka-cirklītī, vakariņas. klasiķu vārdiem runājot "pirmais nedarbs nu ir beigts, bet jau nākamais tiek steigts". uz tikšanos 2019tajā! #hellyeah!

First timers, stundu pa dzelzīša krūmiem nostaigājām, nākošajā punktā sapratām kas ir jāmeklē un kas vispār notiek! Beigās tikām līdz galam, awesome. Paldies par spēli!

Ieraudzījām mīklas un palikām apstulbuši uz vairākām dienām... @%#$&@%@%+??
Pamazām komandas smadzenes atkoda vienu mīklu pēc otras ar moto: "Blenz virsū tik ilgi,kamēr saproti."
Lai izkustinātu svētku speķi, par TO dienu nolikām pēdējo Ziemassvētku brīvdienu. Sniegoti lietainā, brīžiem Saules apspīdētā ziemas dienā devāmies Valmieras virzienā. Komandas ložņa ielīda un uzkāpa visur, kur vajadzēja, esot uztvēris BK frekvenci. Tāpēc punkti atklājās viens pēc otra. Neuzmanības dēļ drusku nočakarējāmies pie Imanta, bet tas tā teikt, lai labāk sakārtotu čakras pirms Jaunā gada. Lāde atradās easy peasy, pa 3 reizēm būsim uzkačājuši skilu. Ļoti patika. Zirgu pils favorīts, protokols arī bija labais. Viss jau patika. Ar Niagāru paveicās, jo kā reiz no rīta gumpīšus iemetām līdzi. Varenjauki! Un prieks, ka pirmo reizi bez zvana draugam. Sitam sev uz pleca un asinām nagus janvārim!

Vienkārši - Mhm...
Visi tik tēlaini uzrakstījuši, ka nav ko piebilst. Vienīgais - prieks, ka svētku vakarā atverot lādi, priekšā sagaidīja svētku noskaņa un kārtība, nevis kā dažos iepriekšējos laukumos. Tā turpinām, rubaki! Tas ir pareizais ceļš.

Foršs posms, ļoti kulturāls. Patika kultūras nami, Dzelzītis gan bija neatšķetināms - kāds bija smagi salietojies, domājot Dzelzīša leģendu. Laimīgu jauno gadu un tiekamies spēlē!

Uz Laurīša onka konstatēja, ka spēlejam Pokemon Go :D Nu gandrīz...

Laimīgu Jauno gadu!